ThinkTank logo Dokumenti, kas palīdz izstrādāt jaunus ES tiesību aktus
Publicēšanas datums 02-07-2019

Pirmie Līgumi

01-01-2018

Ņemot vērā Otrā pasaules kara postošās sekas un nepārtrauktos Austrumu un Rietumu konfrontācijas draudus, par svarīgāko prioritāti kļuva Francijas un Vācijas izlīgums. Kopēja sešu valstu ogļu un tērauda nozare, ko izveidoja ar 1951. gadā noslēgto Parīzes līgumu, bija pirmais solis virzībā uz Eiropas integrāciju. 1957. gadā noslēgtie Romas līgumi nostiprināja šīs integrācijas pamatu un stiprināja domu par sešu Eiropas valstu kopēju nākotni.

Ņemot vērā Otrā pasaules kara postošās sekas un nepārtrauktos Austrumu un Rietumu konfrontācijas draudus, par svarīgāko prioritāti kļuva Francijas un Vācijas izlīgums. Kopēja sešu valstu ogļu un tērauda nozare, ko izveidoja ar 1951. gadā noslēgto Parīzes līgumu, bija pirmais solis virzībā uz Eiropas integrāciju. 1957. gadā noslēgtie Romas līgumi nostiprināja šīs integrācijas pamatu un stiprināja domu par sešu Eiropas valstu kopēju nākotni.

Publicēšanas datums 01-07-2019

Sasniegumi pirms Vienotā Eiropas akta

01-01-2018

Pirmo līgumu galvenās izmaiņas ir saistītas ar Kopienas pašu resursu izveidošanu, Parlamenta budžeta pilnvaru pastiprināšanu, EP deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās un Eiropas Monetārās sistēmas izveidi. Vienotā Eiropas akta stāšanās spēkā 1986. gadā, ar ko tika ievērojami mainīts Romas līgums, pastiprināja Eiropas integrāciju, izveidojot lielu iekšējo tirgu.

Pirmo līgumu galvenās izmaiņas ir saistītas ar Kopienas pašu resursu izveidošanu, Parlamenta budžeta pilnvaru pastiprināšanu, EP deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās un Eiropas Monetārās sistēmas izveidi. Vienotā Eiropas akta stāšanās spēkā 1986. gadā, ar ko tika ievērojami mainīts Romas līgums, pastiprināja Eiropas integrāciju, izveidojot lielu iekšējo tirgu.

Māstrihtas un Amsterdamas līgumi

01-01-2018

Ar Māstrihtas līgumu groza iepriekšējos Eiropas līgumus un izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir trīs pīlāru struktūra – Eiropas Kopienas, kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā. Ar Amsterdamas līgumu tika ieviesti pielāgojumi, kas bija vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvāku un demokrātiskāku Savienības darbību pēc tās paplašināšanās.

Ar Māstrihtas līgumu groza iepriekšējos Eiropas līgumus un izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir trīs pīlāru struktūra – Eiropas Kopienas, kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā. Ar Amsterdamas līgumu tika ieviesti pielāgojumi, kas bija vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvāku un demokrātiskāku Savienības darbību pēc tās paplašināšanās.

Nicas līgums un Konvents par Eiropas nākotni

01-01-2018

Nicas līgums tikai daļēji sagatavoja Eiropas Savienību svarīgajām paplašināšanās kārtām 2004. gadā un 2007. gadā austrumu un dienvidu virzienā. Reaģējot uz Lākenes deklarācijā uzdotajiem jautājumiem, Konvents par Eiropas nākotni centās izstrādāt Līgumu par Konstitūciju Eiropai kā jaunu Eiropas Savienības tiesisko pamatu. Šis līgums netika ratificēts tādēļ, ka divās dalībvalstīs iedzīvotāji referendumos nobalsoja pret tā pieņemšanu.

Nicas līgums tikai daļēji sagatavoja Eiropas Savienību svarīgajām paplašināšanās kārtām 2004. gadā un 2007. gadā austrumu un dienvidu virzienā. Reaģējot uz Lākenes deklarācijā uzdotajiem jautājumiem, Konvents par Eiropas nākotni centās izstrādāt Līgumu par Konstitūciju Eiropai kā jaunu Eiropas Savienības tiesisko pamatu. Šis līgums netika ratificēts tādēļ, ka divās dalībvalstīs iedzīvotāji referendumos nobalsoja pret tā pieņemšanu.

Lisabonas līgums

01-01-2018

Šajā lapā ir izklāstīta Lisabonas līguma priekšvēsture un galvenie šā līguma noteikumi Mērķis ir sniegt vēsturisko kontekstu, kādā no iepriekšējiem radies šis jaunākais ES pamatdokuments. Īpašie noteikumi (ar atsaucēm uz attiecīgajiem pantiem) un to ietekme uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm sīkāk skaidrota faktu lapās, kurās aplūkoti konkrēti politikas virzieni un aspekti.

Šajā lapā ir izklāstīta Lisabonas līguma priekšvēsture un galvenie šā līguma noteikumi Mērķis ir sniegt vēsturisko kontekstu, kādā no iepriekšējiem radies šis jaunākais ES pamatdokuments. Īpašie noteikumi (ar atsaucēm uz attiecīgajiem pantiem) un to ietekme uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm sīkāk skaidrota faktu lapās, kurās aplūkoti konkrēti politikas virzieni un aspekti.

Eiropas Savienības tiesību avoti un darbības joma

01-03-2018

Eiropas Savienība ir juridiska persona un kā tādai tai ir sava tiesību sistēma, kas atšķiras no starptautiskajām tiesībām. Turklāt ES tiesību aktu kopumam ir tieša vai netieša ietekme uz tās dalībvalstu tiesībām, un tas kļūst par katras dalībvalstu tiesību sistēmas sastāvdaļu. Eiropas Savienība ir patstāvīgs tiesību avots. Tiesību sistēma parasti ir iedalīta primārajos tiesību aktos (Līgumos un vispārējos tiesību principos), sekundārajos tiesību aktos (tie pamatojas uz Līgumiem) un papildu tiesību ...

Eiropas Savienība ir juridiska persona un kā tādai tai ir sava tiesību sistēma, kas atšķiras no starptautiskajām tiesībām. Turklāt ES tiesību aktu kopumam ir tieša vai netieša ietekme uz tās dalībvalstu tiesībām, un tas kļūst par katras dalībvalstu tiesību sistēmas sastāvdaļu. Eiropas Savienība ir patstāvīgs tiesību avots. Tiesību sistēma parasti ir iedalīta primārajos tiesību aktos (Līgumos un vispārējos tiesību principos), sekundārajos tiesību aktos (tie pamatojas uz Līgumiem) un papildu tiesību aktos.

Subsidiaritātes princips

01-01-2018

Attiecībā uz Savienības neekskluzīvajām kompetencēm Līgumā par Eiropas Savienību ietvertais subsidiaritātes princips nosaka to, kādos gadījumos prioritāra ir Savienības, nevis dalībvalstu rīcība.

Attiecībā uz Savienības neekskluzīvajām kompetencēm Līgumā par Eiropas Savienību ietvertais subsidiaritātes princips nosaka to, kādos gadījumos prioritāra ir Savienības, nevis dalībvalstu rīcība.

Eiropas Parlaments: vēsturisks atskats

01-03-2018

Eiropas Parlamenta pirmsākums bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Kopējā asambleja, kura kļuva par kopēju asambleju trim tolaik pastāvošajām pārvalstiskajām Eiropas kopienām. Šī asambleja vēlāk ieguva Eiropas Parlamenta nosaukumu. Laika gaitā šī iestāde, kuras deputātus kopš 1979. gada ievēlē tiešās vēlēšanās, ir ievērojami mainījusies – no asamblejas ar ieceltiem dalībniekiem tā izaugusi par vēlētu parlamentu, kas atzīts par Eiropas Savienības politiskās darba kārtības noteicēju.

Eiropas Parlamenta pirmsākums bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Kopējā asambleja, kura kļuva par kopēju asambleju trim tolaik pastāvošajām pārvalstiskajām Eiropas kopienām. Šī asambleja vēlāk ieguva Eiropas Parlamenta nosaukumu. Laika gaitā šī iestāde, kuras deputātus kopš 1979. gada ievēlē tiešās vēlēšanās, ir ievērojami mainījusies – no asamblejas ar ieceltiem dalībniekiem tā izaugusi par vēlētu parlamentu, kas atzīts par Eiropas Savienības politiskās darba kārtības noteicēju.

Eiropas Parlaments: vēlēšanu procedūras

01-02-2018

Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras reglamentē gan Eiropas tiesību akti, ar kuriem nosaka visām dalībvalstīm kopīgus noteikumus, gan īpaši dalībvalstu noteikumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi. Kopīgajos noteikumos paredz proporcionālas pārstāvības principu, noteikumus par procentu sliekšņiem un uzskaita konkrētas situācijas, kas nav savienojamas ar Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Daudzi citi svarīgi noteikumi, piemēram, par konkrēto vēlēšanu sistēmu, kas ir jāizmanto, un vēlēšanu apgabalu ...

Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras reglamentē gan Eiropas tiesību akti, ar kuriem nosaka visām dalībvalstīm kopīgus noteikumus, gan īpaši dalībvalstu noteikumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi. Kopīgajos noteikumos paredz proporcionālas pārstāvības principu, noteikumus par procentu sliekšņiem un uzskaita konkrētas situācijas, kas nav savienojamas ar Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Daudzi citi svarīgi noteikumi, piemēram, par konkrēto vēlēšanu sistēmu, kas ir jāizmanto, un vēlēšanu apgabalu skaitu, ir noteikti dalībvalstu tiesību aktos.

Eiropas Parlaments: attiecības ar dalībvalstu parlamentiem

01-01-2018

Virzība uz ciešāku Eiropas integrāciju ir mainījusi dalībvalstu parlamentu lomu. Ir izveidoti vairāki instrumenti sadarbībai starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem, lai nodrošinātu efektīvu demokrātisko ES likumdošanas procesa kontroli visos līmeņos. Šo tendenci ir pastiprinājuši ar Lisabonas līgumu ieviestie noteikumi.

Virzība uz ciešāku Eiropas integrāciju ir mainījusi dalībvalstu parlamentu lomu. Ir izveidoti vairāki instrumenti sadarbībai starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem, lai nodrošinātu efektīvu demokrātisko ES likumdošanas procesa kontroli visos līmeņos. Šo tendenci ir pastiprinājuši ar Lisabonas līgumu ieviestie noteikumi.

Gaidāmie notikumi

01-10-2019
Health threats from climate change: Scientific evidence for policy-making
Cits pasākums -
EPRS

Infografikas

Sekojiet jaunumiem!

email update imageE-pasta paziņojumu sistēma

Informēšanas sistēma pa e-pastu nosūta jaunāko informāciju uz jūsu e-pasta adresi un ļauj sekot visām ar Parlamentu saistītajām personām un notikumiem. Tā sniedz jaunāko informāciju no deputātiem, informācijas dienestiem un Ideju laboratorijas.

Sistēma ir pieejama no jebkuras Parlamenta vietnes lapas. Lai abonētu un saņemtu Ideju laboratorijas ziņojumus, pietiek norādīt e-pasta adresi, izvēlēties interesējošās tēmas, sūtīšanas biežumu (katru dienu, reizi nedēļā vai mēnesī) un apstiprināt reģistrāciju, uzklikšķinot uz e-pastā nosūtītās saites.

RSS imageRSS barotnes

Nepalaidiet garām informāciju vai jaunumus Eiropas Parlamenta vietnē, piesakoties uz RSS barotni.

Uzklikšķiniet uz zemāk redzamās saites, lai konfigurētu barotni.

Think Tank publikācijas

Par Think Tank tīmekļa vietnē iekļauto dokumentu saturu ir atbildīgi tikai un vienīgi to autori, un šajos dokumentos paustie viedokļi ne vienmēr atspoguļo Eiropas Parlamenta oficiālo nostāju. Tie ir paredzēti deputātiem un Eiropas Parlamenta darbiniekiem parlamentārajā darbā.

Ideju laboratorija ir atrodama...