20

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

Protection of EU external borders. Achievements during the legislative term 2014-2019: the role of the European Parliament

12-04-2019

Gradually since 1995, checks at the internal borders were abolished and a single external border was created. Ever since, the EU had tried to advance with a common policy on external borders and its various aspects, such as border controls, visas, asylum, regular migration and return. There has also been a considerable impact on internal border controls (Schengen area). Considerable progress was made regarding safeguarding the EU’s external borders during the legislative term 2014-2019, although ...

Gradually since 1995, checks at the internal borders were abolished and a single external border was created. Ever since, the EU had tried to advance with a common policy on external borders and its various aspects, such as border controls, visas, asylum, regular migration and return. There has also been a considerable impact on internal border controls (Schengen area). Considerable progress was made regarding safeguarding the EU’s external borders during the legislative term 2014-2019, although the migratory crisis of 2015 made deficiencies of the European common policy evident.

Safeguarding the Schengen Acquis. Achievements during the legislative term 2014-2019: the role of the European Parliament

11-04-2019

The Schengen Area, one of the most valued achievements of the EU, this single area without internal border checks has come under pressure because of recent migration flows: In order to preserve Schengen in the next years, a common policy on the EUs external borders is also needed.

The Schengen Area, one of the most valued achievements of the EU, this single area without internal border checks has come under pressure because of recent migration flows: In order to preserve Schengen in the next years, a common policy on the EUs external borders is also needed.

Reģionu komiteja

01-04-2018

Reģionu komiteju veido 350 locekļi, kuri pārstāv Eiropas Savienības 28 dalībvalstu reģionālās un vietējās pašvaldības. Komiteja sniedz atzinumus obligātas apspriešanās (ja tā ir prasīta Līgumos) un fakultatīvas apspriešanās gadījumos un pēc savas iniciatīvas, ja tā to uzskata par nepieciešamu. Tās locekļiem nav saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi savus pienākumus veic neatkarīgi, ievērojot Eiropas Savienības vispārējās intereses.

Reģionu komiteju veido 350 locekļi, kuri pārstāv Eiropas Savienības 28 dalībvalstu reģionālās un vietējās pašvaldības. Komiteja sniedz atzinumus obligātas apspriešanās (ja tā ir prasīta Līgumos) un fakultatīvas apspriešanās gadījumos un pēc savas iniciatīvas, ja tā to uzskata par nepieciešamu. Tās locekļiem nav saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi savus pienākumus veic neatkarīgi, ievērojot Eiropas Savienības vispārējās intereses.

Ārējo robežu pārvaldība

01-04-2018

ES robežu pārvaldības politika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas sakarā ar bēgļu un neatbilstīgu migrantu ierašanos nepieredzētos apjomos, un jo īpaši kopš 2015. gada vidus, kad atklājās virkne nepilnību ES politikā attiecībā uz ārējām robežām un migrāciju. Problēmas saistībā ar jaukto migrācijas plūsmu pieaugumu uz ES un pieaugušās drošības problēmas ir mudinājušas aktīvi rīkoties ES ārējo robežu aizsardzības jomā, kas ietekmē arī Savienības iekšējās robežas.

ES robežu pārvaldības politika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas sakarā ar bēgļu un neatbilstīgu migrantu ierašanos nepieredzētos apjomos, un jo īpaši kopš 2015. gada vidus, kad atklājās virkne nepilnību ES politikā attiecībā uz ārējām robežām un migrāciju. Problēmas saistībā ar jaukto migrācijas plūsmu pieaugumu uz ES un pieaugušās drošības problēmas ir mudinājušas aktīvi rīkoties ES ārējo robežu aizsardzības jomā, kas ietekmē arī Savienības iekšējās robežas.

Eiropas Savienības tiesību avoti un darbības joma

01-03-2018

Eiropas Savienība ir juridiska persona un kā tādai tai ir sava tiesību sistēma, kas atšķiras no starptautiskajām tiesībām. Turklāt ES tiesību aktu kopumam ir tieša vai netieša ietekme uz tās dalībvalstu tiesībām, un tas kļūst par katras dalībvalstu tiesību sistēmas sastāvdaļu. Eiropas Savienība ir patstāvīgs tiesību avots. Tiesību sistēma parasti ir iedalīta primārajos tiesību aktos (Līgumos un vispārējos tiesību principos), sekundārajos tiesību aktos (tie pamatojas uz Līgumiem) un papildu tiesību ...

Eiropas Savienība ir juridiska persona un kā tādai tai ir sava tiesību sistēma, kas atšķiras no starptautiskajām tiesībām. Turklāt ES tiesību aktu kopumam ir tieša vai netieša ietekme uz tās dalībvalstu tiesībām, un tas kļūst par katras dalībvalstu tiesību sistēmas sastāvdaļu. Eiropas Savienība ir patstāvīgs tiesību avots. Tiesību sistēma parasti ir iedalīta primārajos tiesību aktos (Līgumos un vispārējos tiesību principos), sekundārajos tiesību aktos (tie pamatojas uz Līgumiem) un papildu tiesību aktos.

Eiropas Parlaments: vēsturisks atskats

01-03-2018

Eiropas Parlamenta pirmsākums bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Kopējā asambleja, kura kļuva par kopēju asambleju trim tolaik pastāvošajām pārvalstiskajām Eiropas kopienām. Šī asambleja vēlāk ieguva Eiropas Parlamenta nosaukumu. Laika gaitā šī iestāde, kuras deputātus kopš 1979. gada ievēlē tiešās vēlēšanās, ir ievērojami mainījusies – no asamblejas ar ieceltiem dalībniekiem tā izaugusi par vēlētu parlamentu, kas atzīts par Eiropas Savienības politiskās darba kārtības noteicēju.

Eiropas Parlamenta pirmsākums bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Kopējā asambleja, kura kļuva par kopēju asambleju trim tolaik pastāvošajām pārvalstiskajām Eiropas kopienām. Šī asambleja vēlāk ieguva Eiropas Parlamenta nosaukumu. Laika gaitā šī iestāde, kuras deputātus kopš 1979. gada ievēlē tiešās vēlēšanās, ir ievērojami mainījusies – no asamblejas ar ieceltiem dalībniekiem tā izaugusi par vēlētu parlamentu, kas atzīts par Eiropas Savienības politiskās darba kārtības noteicēju.

Eiropas Savienības Tiesa

01-03-2018

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir viena no septiņām Eiropas Savienības iestādēm. To veido divas tiesas: pati Eiropas Savienības Tiesa un Vispārējā tiesa. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir Eiropas Savienības jurisdikcija. Minētās tiesas nodrošina Savienības primāro un sekundāro tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu Eiropas Savienībā. Tās pārbauda Savienības iestāžu izdoto tiesību aktu likumīgumu un lemj par to, vai dalībvalstis ir ievērojušas primārajos un sekundārajos tiesību aktos ...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir viena no septiņām Eiropas Savienības iestādēm. To veido divas tiesas: pati Eiropas Savienības Tiesa un Vispārējā tiesa. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir Eiropas Savienības jurisdikcija. Minētās tiesas nodrošina Savienības primāro un sekundāro tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu Eiropas Savienībā. Tās pārbauda Savienības iestāžu izdoto tiesību aktu likumīgumu un lemj par to, vai dalībvalstis ir ievērojušas primārajos un sekundārajos tiesību aktos noteiktos pienākumus. Tā pēc dalībvalstu tiesnešu pieprasījuma interpretē arī Savienības tiesību aktus.

Eiropas Savienības Tiesas kompetences jomas.

01-03-2018

Šajā faktu lapā aplūkotas Eiropas Savienības Tiesas (EST) kompetences jomas. Tiesu veido divas tiesas – pati Tiesa un Vispārējā tiesa, kurās var celt dažādas prasības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 251. līdz 281. pantā, Euratom līguma 136. pantā un Līgumiem pievienotā 3. protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem.

Šajā faktu lapā aplūkotas Eiropas Savienības Tiesas (EST) kompetences jomas. Tiesu veido divas tiesas – pati Tiesa un Vispārējā tiesa, kurās var celt dažādas prasības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 251. līdz 281. pantā, Euratom līguma 136. pantā un Līgumiem pievienotā 3. protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem.

Savienības pilsoņi un viņu tiesības

01-03-2018

Individuālo pilsoņu tiesības un Eiropas pilsonības institūts ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (ESPH), Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 9. pantā. Tie ir būtiski Eiropas identitātes veidošanas faktori. Gadījumā, ja tiek nopietni pārkāptas Savienības pamatvērtības, dalībvalsti var sodīt.

Individuālo pilsoņu tiesības un Eiropas pilsonības institūts ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (ESPH), Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 9. pantā. Tie ir būtiski Eiropas identitātes veidošanas faktori. Gadījumā, ja tiek nopietni pārkāptas Savienības pamatvērtības, dalībvalsti var sodīt.

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās

01-03-2018

Preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite un personu brīva pārvietošanās pāri robežām pastāvīgi pieaug. Civillietās ar pārrobežu ietekmi Eiropas Savienība attīsta tiesību iestāžu sadarbību, veidojot saikni starp dažādām tiesu sistēmām. Galvenie mērķi ir tiesiskā noteiktība un viegla un efektīva tiesu iestāžu pieejamība, kas nozīmē vienkāršu kompetentās jurisdikcijas noteikšanu, skaidras norādes par piemērojamiem tiesību aktiem, kā arī ātras un efektīvas spriedumu atzīšanas un izpildes procedūras ...

Preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite un personu brīva pārvietošanās pāri robežām pastāvīgi pieaug. Civillietās ar pārrobežu ietekmi Eiropas Savienība attīsta tiesību iestāžu sadarbību, veidojot saikni starp dažādām tiesu sistēmām. Galvenie mērķi ir tiesiskā noteiktība un viegla un efektīva tiesu iestāžu pieejamība, kas nozīmē vienkāršu kompetentās jurisdikcijas noteikšanu, skaidras norādes par piemērojamiem tiesību aktiem, kā arī ātras un efektīvas spriedumu atzīšanas un izpildes procedūras.

Gaidāmie notikumi

01-10-2019
Health threats from climate change: Scientific evidence for policy-making
Cits pasākums -
EPRS

Partneri

Sekojiet jaunumiem!

email update imageE-pasta paziņojumu sistēma

Informēšanas sistēma pa e-pastu nosūta jaunāko informāciju uz jūsu e-pasta adresi un ļauj sekot visām ar Parlamentu saistītajām personām un notikumiem. Tā sniedz jaunāko informāciju no deputātiem, informācijas dienestiem un Ideju laboratorijas.

Sistēma ir pieejama no jebkuras Parlamenta vietnes lapas. Lai abonētu un saņemtu Ideju laboratorijas ziņojumus, pietiek norādīt e-pasta adresi, izvēlēties interesējošās tēmas, sūtīšanas biežumu (katru dienu, reizi nedēļā vai mēnesī) un apstiprināt reģistrāciju, uzklikšķinot uz e-pastā nosūtītās saites.

RSS imageRSS barotnes

Nepalaidiet garām informāciju vai jaunumus Eiropas Parlamenta vietnē, piesakoties uz RSS barotni.

Uzklikšķiniet uz zemāk redzamās saites, lai konfigurētu barotni.