27

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

Eiropas komunikāciju tīkli: pamatnostādnes

01-02-2018

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir saglabāti pirmoreiz Māstrihtas līgumā minētie Eiropas komunikāciju tīkli (TEN) transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, ar kuriem paredzēts savienot visus ES reģionus. Šie tīkli ir līdzekļi, kas ir ieviesti, lai veicinātu iekšējā tirgus izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus sekmējot vides un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. 2013. gada beigās tika pabeigta būtiska Eiropas komunikāciju tīkla reforma.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir saglabāti pirmoreiz Māstrihtas līgumā minētie Eiropas komunikāciju tīkli (TEN) transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, ar kuriem paredzēts savienot visus ES reģionus. Šie tīkli ir līdzekļi, kas ir ieviesti, lai veicinātu iekšējā tirgus izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus sekmējot vides un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. 2013. gada beigās tika pabeigta būtiska Eiropas komunikāciju tīkla reforma.

Eiropas komunikāciju tīklu finansēšana

01-02-2018

Eiropas komunikāciju tīklus (TEN) daļēji finansē Eiropas Savienība un daļēji dalībvalstis. Savienības finansiālais atbalsts ir uzskatāms par katalizatoru, tomēr dalībvalstīm jānodrošina lielākā atbalsta daļa. TEN finansējumu var papildināt arī struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas (EIB) atbalsts vai privātā sektora ieguldījumi. 2013. gadā izveidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, visos TEN tika veikta vērienīga reforma.

Eiropas komunikāciju tīklus (TEN) daļēji finansē Eiropas Savienība un daļēji dalībvalstis. Savienības finansiālais atbalsts ir uzskatāms par katalizatoru, tomēr dalībvalstīm jānodrošina lielākā atbalsta daļa. TEN finansējumu var papildināt arī struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas (EIB) atbalsts vai privātā sektora ieguldījumi. 2013. gadā izveidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, visos TEN tika veikta vērienīga reforma.

Iekšējais enerģijas tirgus

01-02-2018

Lai saskaņotu un liberalizētu ES iekšējo enerģijas tirgu, kopš 1996. gada ir pieņemti pasākumi tādu jautājumu risināšanai, kuri saistīti ar piekļuvi tirgum, pārredzamību un regulēšanu, patērētāju aizsardzību, starpsavienotības atbalstīšanu un atbilstošu apgādes līmeni. Šo pasākumu mērķis ir izveidot konkurētspējīgāku, uz patērētājiem orientētu, elastīgu un nediskriminējošu ES elektroenerģijas tirgu ar piegādes cenām, kas balstās uz tirgu. Šādā veidā tiek stiprinātas un paplašinātas individuālo patērētāju ...

Lai saskaņotu un liberalizētu ES iekšējo enerģijas tirgu, kopš 1996. gada ir pieņemti pasākumi tādu jautājumu risināšanai, kuri saistīti ar piekļuvi tirgum, pārredzamību un regulēšanu, patērētāju aizsardzību, starpsavienotības atbalstīšanu un atbilstošu apgādes līmeni. Šo pasākumu mērķis ir izveidot konkurētspējīgāku, uz patērētājiem orientētu, elastīgu un nediskriminējošu ES elektroenerģijas tirgu ar piegādes cenām, kas balstās uz tirgu. Šādā veidā tiek stiprinātas un paplašinātas individuālo patērētāju un enerģētikas kopienu tiesības, risināta enerģētiskās nabadzības problēma, precizētas tirgus dalībnieku un regulatoru lomas un pienākumi un risināts elektroenerģijas, gāzes un naftas piegādes drošības, kā arī elektroenerģijas un gāzes pārvadei nepieciešamo Eiropas komunikāciju tīklu attīstības jautājums.

Uzņēmumiem un patērētājiem izmaksu ziņā pieejamas komunikācijas

01-02-2018

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un datu un interneta piekļuves pakalpojumi ir aizņēmuši tradicionālās telefonijas pakalpojumu vietu kā svarīgākie produkti gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Mūsdienās arvien vairāk ir pieejams audiovizuālais saturs pēc pieprasījuma, un 4G un 5G interneta pieslēgums piedzīvo eksponenciālu izaugsmi. Reaģējot uz šo situāciju, ES ir izstrādājusi telekomunikāciju tiesisko regulējumu, kas attiecas uz fiksēto un bezvadu telekomunikāciju, interneta, apraides ...

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un datu un interneta piekļuves pakalpojumi ir aizņēmuši tradicionālās telefonijas pakalpojumu vietu kā svarīgākie produkti gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Mūsdienās arvien vairāk ir pieejams audiovizuālais saturs pēc pieprasījuma, un 4G un 5G interneta pieslēgums piedzīvo eksponenciālu izaugsmi. Reaģējot uz šo situāciju, ES ir izstrādājusi telekomunikāciju tiesisko regulējumu, kas attiecas uz fiksēto un bezvadu telekomunikāciju, interneta, apraides un pārraides pakalpojumiem, ieviešot virkni noteikumus, ko piemēro visās ES dalībvalstīs.

ES rūpniecības politikas vispārīgie principi

01-02-2018

ES rūpniecības politikas mērķis ir uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju, lai tā varētu saglabāt savu būtisko lomu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā Eiropā. Lai ES rūpniecībai nodrošinātu labākus pamatnosacījumus, ir pieņemtas dažādas stratēģijas, un visjaunākā no tām ir aprakstīta 2014. gada janvāra paziņojumā “Eiropas rūpniecības atdzimšana”.

ES rūpniecības politikas mērķis ir uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju, lai tā varētu saglabāt savu būtisko lomu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā Eiropā. Lai ES rūpniecībai nodrošinātu labākus pamatnosacījumus, ir pieņemtas dažādas stratēģijas, un visjaunākā no tām ir aprakstīta 2014. gada janvāra paziņojumā “Eiropas rūpniecības atdzimšana”.

Kodolenerģija

01-02-2018

Mūsdienās ražotā kodolenerģija tiek iegūta procesā, ko dēvē par kodola skaldīšanu un kas ietver atomu sadalīšanu, enerģijas iegūšanai izmantojot urānu. Kodolenerģija tās zemā oglekļa dioksīda emisijas līmeņa dēļ ir svarīga alternatīva fosilajam kurināmajam, un tai ir būtiska vieta 14 no 28 ES dalībvalstu energoavotu sadalījumā, proti, tā veido gandrīz 30 % no ES kopā saražotās elektroenerģijas. Tomēr pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā un Fukušimas katastrofas 2011. gadā kodolenerģija tiek vērtēta ...

Mūsdienās ražotā kodolenerģija tiek iegūta procesā, ko dēvē par kodola skaldīšanu un kas ietver atomu sadalīšanu, enerģijas iegūšanai izmantojot urānu. Kodolenerģija tās zemā oglekļa dioksīda emisijas līmeņa dēļ ir svarīga alternatīva fosilajam kurināmajam, un tai ir būtiska vieta 14 no 28 ES dalībvalstu energoavotu sadalījumā, proti, tā veido gandrīz 30 % no ES kopā saražotās elektroenerģijas. Tomēr pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā un Fukušimas katastrofas 2011. gadā kodolenerģija tiek vērtēta ļoti pretrunīgi. Vācijas lēmums līdz 2020. gadam pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas un divu reaktoru pagaidu apturēšana Beļģijā pēc tam, kad to korpusā tika atrastas plaisas, bija vēl viens arguments par labu tam, lai atteiktos no kodolenerģijas Eiropā. Lai arī dalībvalstis var izvēlēties, vai iekļaut kodolenerģiju savā energoavotu struktūrā, ES tiesību aktu mērķis ir uzlabot kodolspēkstaciju drošības standartus un nodrošināt to, ka kodolatkritumi tiek droši iznīcināti un apstrādāti.

Energoefektivitāte

01-02-2018

Eiropas Savienība arvien lielāku nozīmi piešķir enerģijas patēriņa un nelietderīgas izmantošanas samazināšanai. ES vadītāji 2007. gadā izvirzīja mērķi līdz 2020. gadam panākt ES ikgadējā energopatēriņa samazinājumu par 20 %. Energoefektivitātes pasākumi arvien biežāk tiek atzīti ne tikai par līdzekli ilgtspējīgas energoapgādes nodrošināšanai, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, energoapgādes drošības uzlabošanai un enerģijas importa izmaksu samazināšanai, bet arī par ES konkurētspējas sekmēšanas ...

Eiropas Savienība arvien lielāku nozīmi piešķir enerģijas patēriņa un nelietderīgas izmantošanas samazināšanai. ES vadītāji 2007. gadā izvirzīja mērķi līdz 2020. gadam panākt ES ikgadējā energopatēriņa samazinājumu par 20 %. Energoefektivitātes pasākumi arvien biežāk tiek atzīti ne tikai par līdzekli ilgtspējīgas energoapgādes nodrošināšanai, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, energoapgādes drošības uzlabošanai un enerģijas importa izmaksu samazināšanai, bet arī par ES konkurētspējas sekmēšanas līdzekli. Tāpēc energoefektivitāte ir enerģētikas savienības stratēģiska prioritāte, un ES atbalsta principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Tiek apspriestas turpmākās politikas pamatnostādnes laikposmam pēc 2030. gada.

Inovāciju politika

01-02-2018

Inovācijas nozīme mūsu ekonomikā aizvien pieaug. Iedzīvotāji no tās iegūst gan kā patērētāji, gan kā darbinieki. Tai ir būtiska nozīme ne tikai labāku darbvietu radīšanā, videi saudzīgākas sabiedrības veidošanā un mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī ES konkurētspējas pasaules tirgū saglabāšanā. Inovācijas politika nodrošina saskarni starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku un rūpniecības politiku, un tās mērķis ir radīt labvēlīgu augsni ideju novadīšanai līdz tirgum.

Inovācijas nozīme mūsu ekonomikā aizvien pieaug. Iedzīvotāji no tās iegūst gan kā patērētāji, gan kā darbinieki. Tai ir būtiska nozīme ne tikai labāku darbvietu radīšanā, videi saudzīgākas sabiedrības veidošanā un mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī ES konkurētspējas pasaules tirgū saglabāšanā. Inovācijas politika nodrošina saskarni starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku un rūpniecības politiku, un tās mērķis ir radīt labvēlīgu augsni ideju novadīšanai līdz tirgum.

Aizsardzības rūpniecība

01-02-2018

Eiropas aizsardzības rūpniecība, kuras apgrozījums 2014. gadā bija EUR 97,3 miljardi un kura tieši nodarbina 500 000 un netieši – 1,2 miljonus personu, ir viena no lielākajām rūpniecības nozarēm. Tai ir raksturīgi ekonomiski un tehnoloģiski komponenti, kas ir būtiski faktori Eiropas rūpniecības konkurētspējai. 2004. gadā tika izveidota Eiropas Aizsardzības aģentūra, kas veicina šīs rūpniecības attīstību. Pašlaik nozarei jāpārvar tādas problēmas kā tirgus fragmentācija un aizsardzības izdevumu samazinājums ...

Eiropas aizsardzības rūpniecība, kuras apgrozījums 2014. gadā bija EUR 97,3 miljardi un kura tieši nodarbina 500 000 un netieši – 1,2 miljonus personu, ir viena no lielākajām rūpniecības nozarēm. Tai ir raksturīgi ekonomiski un tehnoloģiski komponenti, kas ir būtiski faktori Eiropas rūpniecības konkurētspējai. 2004. gadā tika izveidota Eiropas Aizsardzības aģentūra, kas veicina šīs rūpniecības attīstību. Pašlaik nozarei jāpārvar tādas problēmas kā tirgus fragmentācija un aizsardzības izdevumu samazinājums.

Digitālā programma Eiropai

01-02-2018

Kopš 1995. gada informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir veicinājušas produktivitātes pieaugumu un izaugsmi Eiropas Savienībā[1]. Pēdējās trijās desmitgadēs tehnoloģiskā konverģence ir padarījusi neskaidras robežas starp telekomunikācijām, apraidi un IT. Komisija 2015. gadā paziņoja par digitālā vienotā tirgus izveidi un sāka izstrādāt galvenos likumdošanas priekšlikumus, kas, piemēram, veicinātu e-komerciju, autortiesības, e-privātumu, digitālo tiesību saskaņošanu, saskaņotus PVN noteikumus ...

Kopš 1995. gada informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir veicinājušas produktivitātes pieaugumu un izaugsmi Eiropas Savienībā[1]. Pēdējās trijās desmitgadēs tehnoloģiskā konverģence ir padarījusi neskaidras robežas starp telekomunikācijām, apraidi un IT. Komisija 2015. gadā paziņoja par digitālā vienotā tirgus izveidi un sāka izstrādāt galvenos likumdošanas priekšlikumus, kas, piemēram, veicinātu e-komerciju, autortiesības, e-privātumu, digitālo tiesību saskaņošanu, saskaņotus PVN noteikumus un kiberdrošību.

Gaidāmie notikumi

01-10-2019
Health threats from climate change: Scientific evidence for policy-making
Cits pasākums -
EPRS

Partneri

Sekojiet jaunumiem!

email update imageE-pasta paziņojumu sistēma

Informēšanas sistēma pa e-pastu nosūta jaunāko informāciju uz jūsu e-pasta adresi un ļauj sekot visām ar Parlamentu saistītajām personām un notikumiem. Tā sniedz jaunāko informāciju no deputātiem, informācijas dienestiem un Ideju laboratorijas.

Sistēma ir pieejama no jebkuras Parlamenta vietnes lapas. Lai abonētu un saņemtu Ideju laboratorijas ziņojumus, pietiek norādīt e-pasta adresi, izvēlēties interesējošās tēmas, sūtīšanas biežumu (katru dienu, reizi nedēļā vai mēnesī) un apstiprināt reģistrāciju, uzklikšķinot uz e-pastā nosūtītās saites.

RSS imageRSS barotnes

Nepalaidiet garām informāciju vai jaunumus Eiropas Parlamenta vietnē, piesakoties uz RSS barotni.

Uzklikšķiniet uz zemāk redzamās saites, lai konfigurētu barotni.