33

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

Research for AGRI Committee - Towards the Common Agricultural Policy beyond 2020: comparing the reform package with the current regulations

19-09-2018

This briefing note is written by the Policy Department for Structural and Cohesion Policies for the European Parliament’s Agricultural and Rural Development committee (AGRI Committee). The main purpose of the paper is to facilitate the legislative work of MEPs relating to the next reform of the CAP. The paper could additionally serve to explore and discuss the CAP proposals put forward by academics and stakeholders. Six dashboards set out how the CAP reform package (2021/2027) proposed by the European ...

This briefing note is written by the Policy Department for Structural and Cohesion Policies for the European Parliament’s Agricultural and Rural Development committee (AGRI Committee). The main purpose of the paper is to facilitate the legislative work of MEPs relating to the next reform of the CAP. The paper could additionally serve to explore and discuss the CAP proposals put forward by academics and stakeholders. Six dashboards set out how the CAP reform package (2021/2027) proposed by the European Commission on 1st June 2018 compares with the current CAP (2014/2020) regulations on a topic-by topic basis. The briefing note also offers some comments on the main elements of the legislative proposals in order to help the MEPs with their response to the Commission’s package. These comments are substantially based on the resolutions previously adopted by the Plenary of the European Parliament. Additional comments are also provided of a technical and explanatory nature. The opinions expressed in this document are the sole responsibility of the authors and do not necessarily represent the official position of the European Parliament.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un Līgums

01-04-2018

Pēc Romas līguma stāšanās spēkā dalībvalstu lauksaimniecības politika tika aizstāta ar Kopienas līmeņa intervences mehānismiem. Kopējās lauksaimniecības politikas pamats ir saglabājies nemainīgs kopš Romas līguma pieņemšanas, un grozīti ir vienīgi noteikumi par lēmumu pieņemšanas procedūru. Lisabonas līgumā koplēmuma procedūra ir noteikta par kopējās lauksaimniecības politikas parasto likumdošanas procedūru, ar ko aizstāj apspriežu procedūru.

Pēc Romas līguma stāšanās spēkā dalībvalstu lauksaimniecības politika tika aizstāta ar Kopienas līmeņa intervences mehānismiem. Kopējās lauksaimniecības politikas pamats ir saglabājies nemainīgs kopš Romas līguma pieņemšanas, un grozīti ir vienīgi noteikumi par lēmumu pieņemšanas procedūru. Lisabonas līgumā koplēmuma procedūra ir noteikta par kopējās lauksaimniecības politikas parasto likumdošanas procedūru, ar ko aizstāj apspriežu procedūru.

KLP finansēšana

01-04-2018

Tradicionāli kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu ir nodrošinājis tikai viens fonds, proti, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF), ko 2007. gada 1. janvārī aizstāja ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

Tradicionāli kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu ir nodrošinājis tikai viens fonds, proti, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF), ko 2007. gada 1. janvārī aizstāja ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

KLP instrumenti un to reformas

01-04-2018

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) laika gaitā ir piedzīvojusi piecas lielas reformas, un jaunākās reformas ir īstenotas 2003. gadā (vidusposma pārskats), 2009. gadā (“veselīguma pārbaude”) un 2013. gadā (2014.–2020. gada finanšu shēmas periods). Debates par laikposmā pēc 2020. gada īstenojamo KLP aizsākās 2016. gadā, un attiecīgie likumdošanas priekšlikumi tika iesniegti 2018. gada jūnijā.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) laika gaitā ir piedzīvojusi piecas lielas reformas, un jaunākās reformas ir īstenotas 2003. gadā (vidusposma pārskats), 2009. gadā (“veselīguma pārbaude”) un 2013. gadā (2014.–2020. gada finanšu shēmas periods). Debates par laikposmā pēc 2020. gada īstenojamo KLP aizsākās 2016. gadā, un attiecīgie likumdošanas priekšlikumi tika iesniegti 2018. gada jūnijā.

KLP pirmais pīlārs: I – lauksaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija (TKO)

01-04-2018

TKO nodrošina satvaru KLP paredzētajiem tirgus pasākumiem. Secīgu reformu rezultātā 21 TKO 2007. gadā tika apvienota vienā TKO, kas attiecas uz visiem lauksaimniecības produktiem. Vienlaikus KLP pārskatīšana ir pakāpeniski to vairāk orientējusi uz tirgu un samazinājusi intervences līdzekļu darbības jomu. Tie pašlaik tiek uzskatīti par drošības tīklu, kas izmantojams tikai krīzes situācijā.

TKO nodrošina satvaru KLP paredzētajiem tirgus pasākumiem. Secīgu reformu rezultātā 21 TKO 2007. gadā tika apvienota vienā TKO, kas attiecas uz visiem lauksaimniecības produktiem. Vienlaikus KLP pārskatīšana ir pakāpeniski to vairāk orientējusi uz tirgu un samazinājusi intervences līdzekļu darbības jomu. Tie pašlaik tiek uzskatīti par drošības tīklu, kas izmantojams tikai krīzes situācijā.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pirmais pīlārs: II – tiešie maksājumi lauksaimniekiem

01-04-2018

2003. gada reforma un 2009. gada “veselīguma pārbaude” atsaistīja lielāko daļu tiešā atbalsta, un to pārveidoja par jauno vienotā maksājuma shēmu (VMS) vai – jaunajām dalībvalstīm – vienkāršoto platībmaksājumu shēmu. Regulā (ES) Nr. 1307/2013 ir noteikta tiešo maksājumu sistēma, kura ir spēkā, sākot ar 2015. gada 1. janvāri.

2003. gada reforma un 2009. gada “veselīguma pārbaude” atsaistīja lielāko daļu tiešā atbalsta, un to pārveidoja par jauno vienotā maksājuma shēmu (VMS) vai – jaunajām dalībvalstīm – vienkāršoto platībmaksājumu shēmu. Regulā (ES) Nr. 1307/2013 ir noteikta tiešo maksājumu sistēma, kura ir spēkā, sākot ar 2015. gada 1. janvāri.

PTO Nolīgums par lauksaimniecību

01-04-2018

Iekšējās atbalsta sistēmas lauksaimniecības nozarē regulē Nolīgums par lauksaimniecību, kurš stājās spēkā 1995. gadā un tika apspriests Urugvajas kārtas sarunās (1986.–1994. gads). Šā nolīguma ilgtermiņa mērķis ir izveidot taisnīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu un sākt reformu procesu, apspriežot saistības atbalsta un aizsardzības jomā un paredzot stingrākus un darbības ziņā efektīvākus noteikumus un disciplīnu. Tādēļ lauksaimniecības gadījums ir īpašs, jo ...

Iekšējās atbalsta sistēmas lauksaimniecības nozarē regulē Nolīgums par lauksaimniecību, kurš stājās spēkā 1995. gadā un tika apspriests Urugvajas kārtas sarunās (1986.–1994. gads). Šā nolīguma ilgtermiņa mērķis ir izveidot taisnīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu un sākt reformu procesu, apspriežot saistības atbalsta un aizsardzības jomā un paredzot stingrākus un darbības ziņā efektīvākus noteikumus un disciplīnu. Tādēļ lauksaimniecības gadījums ir īpašs, jo šai nozarei ir pašai savs nolīgums, kura noteikumi ir prioritāri.

Dohas sarunu kārta un lauksaimniecība

01-04-2018

Dohas sarunu kārta ir jaunākais no PTO tirdzniecības sarunu posmiem. Tā sākās 2001. gadā un iezīmēja jauna sarunu procesa sākumu attiecībā uz lauksaimniecību – PTO dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pēc īpašas un diferencētas attieksmes pret jaunattīstības valstīm, apņēmās panākt, ka tirgus kļūst krietni pieejamāks un ka pakāpeniski tiek atceltas visu veidu eksporta subsīdijas iekšējā atbalsta sistēmā, kas kropļo tirdzniecību.

Dohas sarunu kārta ir jaunākais no PTO tirdzniecības sarunu posmiem. Tā sākās 2001. gadā un iezīmēja jauna sarunu procesa sākumu attiecībā uz lauksaimniecību – PTO dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pēc īpašas un diferencētas attieksmes pret jaunattīstības valstīm, apņēmās panākt, ka tirgus kļūst krietni pieejamāks un ka pakāpeniski tiek atceltas visu veidu eksporta subsīdijas iekšējā atbalsta sistēmā, kas kropļo tirdzniecību.

Virzībā uz kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada

01-04-2018

Piektā lielā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma notika 2013. gadā un stājās spēkā 2015. gadā. ES iestādes ir apņēmušās līdz pašreizējās DFS darbības perioda beigām (2020. gads) pieņemt jaunu reformu, ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

Piektā lielā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma notika 2013. gadā un stājās spēkā 2015. gadā. ES iestādes ir apņēmušās līdz pašreizējās DFS darbības perioda beigām (2020. gads) pieņemt jaunu reformu, ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

Kopējā lauksaimniecības politika skaitļos

01-04-2018

Turpmāk norādītajās tabulās ir ietverti kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) galvenie rādītāji skaitļos, proti: lauksaimniecības un pārtikas rūpniecība dalībvalstīs (II tabula), vides aspektu integrācija kopējā lauksaimniecības politikā (III tabula), mežsaimniecības nozare (IV tabula), KLP finansējums un izdevumi (I un V tabula) un lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecība (VI tabula).

Turpmāk norādītajās tabulās ir ietverti kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) galvenie rādītāji skaitļos, proti: lauksaimniecības un pārtikas rūpniecība dalībvalstīs (II tabula), vides aspektu integrācija kopējā lauksaimniecības politikā (III tabula), mežsaimniecības nozare (IV tabula), KLP finansējums un izdevumi (I un V tabula) un lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecība (VI tabula).

Gaidāmie notikumi

16-10-2019
State of the Union: The view from regions and cities
Cits pasākums -
EPRS
17-10-2019
What Europe is Thinking: The latest Pew survey of opinion in 14 EU Member States
Cits pasākums -
EPRS
05-11-2019
The Art and Craft of Political Speech-writing: A conversation with Eric Schnure
Cits pasākums -
EPRS

Partneri

Sekojiet jaunumiem!

email update imageE-pasta paziņojumu sistēma

Informēšanas sistēma pa e-pastu nosūta jaunāko informāciju uz jūsu e-pasta adresi un ļauj sekot visām ar Parlamentu saistītajām personām un notikumiem. Tā sniedz jaunāko informāciju no deputātiem, informācijas dienestiem un Ideju laboratorijas.

Sistēma ir pieejama no jebkuras Parlamenta vietnes lapas. Lai abonētu un saņemtu Ideju laboratorijas ziņojumus, pietiek norādīt e-pasta adresi, izvēlēties interesējošās tēmas, sūtīšanas biežumu (katru dienu, reizi nedēļā vai mēnesī) un apstiprināt reģistrāciju, uzklikšķinot uz e-pastā nosūtītās saites.

RSS imageRSS barotnes

Nepalaidiet garām informāciju vai jaunumus Eiropas Parlamenta vietnē, piesakoties uz RSS barotni.

Uzklikšķiniet uz zemāk redzamās saites, lai konfigurētu barotni.