5

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

RESEARCH FOR CULT COMMITTEE – Recognition of qualifications for educational and professional purposes: the impact of Brexit

26-11-2018

The United Kingdom (UK) will leave the European Union next 29 March 2019. The potential impact of the UK’s withdrawal from the European Union on the recognition of qualifications depends on the nature of the qualifications as different regulatory regimes apply to academic as against professional qualifications. In the case of academic qualifications, this issue falls within national competence, although supporting policies have been implemented at European level. Brexit should not have substantial ...

The United Kingdom (UK) will leave the European Union next 29 March 2019. The potential impact of the UK’s withdrawal from the European Union on the recognition of qualifications depends on the nature of the qualifications as different regulatory regimes apply to academic as against professional qualifications. In the case of academic qualifications, this issue falls within national competence, although supporting policies have been implemented at European level. Brexit should not have substantial consequences since those policies are intergovernmental (e.g. Bologna Process), implemented on a voluntary basis (e.g. European Qualifications Framework, Europass) or open to third countries (e.g. Erasmus+). By contrast, the question of professional qualifications is closely related to the single market and to the free movement of workers, services and establishment. Hence, a number of European directives govern the field of regulated professions. If the UK becomes a third country from 30 March 2019 or at the end of the transition period provided for in the “Draft Withdrawal Agreement”, this legislation will no longer apply either to EU citizens seeking recognition of their qualifications in the UK or to UK citizens seeking recognition of their qualifications in the European Union.

Vispārējā un profesionālā izglītība

01-09-2017

Saskaņā ar subsidiaritātes principu par izglītības un apmācības politiku principā lemj katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atsevišķi. Tāpēc ES ir tikai atbalsta funkcija. Tomēr daži uzdevumi ir kopīgi visām dalībvalstīm – sabiedrības novecošana, darbaspēka prasmju trūkums, konkurence pasaules tirgū un agrīnā pirmsskolas izglītība –, tādēļ šo problēmu risināšanai ir nepieciešama kopēja atbildes reakcija un valstīm ir jāsadarbojas, mācoties citai no citas[1].

Saskaņā ar subsidiaritātes principu par izglītības un apmācības politiku principā lemj katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atsevišķi. Tāpēc ES ir tikai atbalsta funkcija. Tomēr daži uzdevumi ir kopīgi visām dalībvalstīm – sabiedrības novecošana, darbaspēka prasmju trūkums, konkurence pasaules tirgū un agrīnā pirmsskolas izglītība –, tādēļ šo problēmu risināšanai ir nepieciešama kopēja atbildes reakcija un valstīm ir jāsadarbojas, mācoties citai no citas[1].

Augstākā izglītība

01-09-2017

Saskaņā ar subsidiaritātes principu katra dalībvalsts par savu augstākās izglītības politiku lemj atsevišķi. Tādēļ ES loma ir saistīta galvenokārt ar atbalstu un koordinēšanu. Galvenie Savienības rīcības mērķi augstākās izglītības jomā cita starpā ir šādi: veicināt studentu un personāla mobilitāti, sekmēt diplomu un studiju posmu savstarpēju atzīšanu un augstākās izglītības iestāžu sadarbību un veicināt tālmācības (augstskolu līmenī) attīstību.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu katra dalībvalsts par savu augstākās izglītības politiku lemj atsevišķi. Tādēļ ES loma ir saistīta galvenokārt ar atbalstu un koordinēšanu. Galvenie Savienības rīcības mērķi augstākās izglītības jomā cita starpā ir šādi: veicināt studentu un personāla mobilitāti, sekmēt diplomu un studiju posmu savstarpēju atzīšanu un augstākās izglītības iestāžu sadarbību un veicināt tālmācības (augstskolu līmenī) attīstību.

Jaunatne

01-09-2017

Jaunatnes politika ir dalībvalstu politikas joma. Tādēļ dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana nav paredzēta. Eiropas mērogā lēmumus jaunatnes politikas jomā pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Ar programmas Erasmus+ jauniešu pasākumiem veicina jauniešu apmaiņu Eiropas Savienībā un trešās valstīs. Pēdējo dažu gadu laikā Eiropas Savienība ir pastiprinājusi savu jauniešu politiku, par ko liecina Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīva.

Jaunatnes politika ir dalībvalstu politikas joma. Tādēļ dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana nav paredzēta. Eiropas mērogā lēmumus jaunatnes politikas jomā pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Ar programmas Erasmus+ jauniešu pasākumiem veicina jauniešu apmaiņu Eiropas Savienībā un trešās valstīs. Pēdējo dažu gadu laikā Eiropas Savienība ir pastiprinājusi savu jauniešu politiku, par ko liecina Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīva.

Valodas politika

01-09-2017

Eiropas Savienība (ES) savos centienos veicināt mobilitāti un starpkultūru sapratni kā svarīgu prioritāti ir noteikusi valodu apguvi un šajā jomā finansē vairākas programmas un projektus. ES uzskata, ka daudzvalodība ir būtisks Eiropas konkurētspējas elements. Tāpēc viens no ES valodas politikas mērķiem ir panākt, lai katrs Eiropas iedzīvotājs papildus dzimtajai valodai prot vēl divas svešvalodas.

Eiropas Savienība (ES) savos centienos veicināt mobilitāti un starpkultūru sapratni kā svarīgu prioritāti ir noteikusi valodu apguvi un šajā jomā finansē vairākas programmas un projektus. ES uzskata, ka daudzvalodība ir būtisks Eiropas konkurētspējas elements. Tāpēc viens no ES valodas politikas mērķiem ir panākt, lai katrs Eiropas iedzīvotājs papildus dzimtajai valodai prot vēl divas svešvalodas.

Gaidāmie notikumi

01-10-2019
Health threats from climate change: Scientific evidence for policy-making
Cits pasākums -
EPRS

Partneri

Sekojiet jaunumiem!

email update imageE-pasta paziņojumu sistēma

Informēšanas sistēma pa e-pastu nosūta jaunāko informāciju uz jūsu e-pasta adresi un ļauj sekot visām ar Parlamentu saistītajām personām un notikumiem. Tā sniedz jaunāko informāciju no deputātiem, informācijas dienestiem un Ideju laboratorijas.

Sistēma ir pieejama no jebkuras Parlamenta vietnes lapas. Lai abonētu un saņemtu Ideju laboratorijas ziņojumus, pietiek norādīt e-pasta adresi, izvēlēties interesējošās tēmas, sūtīšanas biežumu (katru dienu, reizi nedēļā vai mēnesī) un apstiprināt reģistrāciju, uzklikšķinot uz e-pastā nosūtītās saites.

RSS imageRSS barotnes

Nepalaidiet garām informāciju vai jaunumus Eiropas Parlamenta vietnē, piesakoties uz RSS barotni.

Uzklikšķiniet uz zemāk redzamās saites, lai konfigurētu barotni.