Meklēt

Meklēšanas rezultāti

Tiek rādīts Nr. 10 no 13 rezultāti

Lēmumu pieņemšanas procedūra kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā, kā arī dažos citos jautājumos, piemēram, ciešāka sadarbība, iecelšana noteiktos amatos un Līgumu pārskatīšana, atšķiras no tās procedūras, ko piemēro saistībā ar parasto likumdošanas procedūru. Šo jomu dominējošā iezīme ir ciešāka starpvaldību sadarbība. Valsts parāda krīzes problēma ir izraisījusi to, ka šādus lēmumu pieņemšanas mehānismus izmanto arvien biežāk, jo īpaši saistībā ar Eiropas ekonomikas pārvaldību. ...

Subsidiaritātes princips

FACT_SHEET 26-03-2024

Attiecībā uz jomām, kurās Savienībai nav ekskluzīvas kompetences, Līgumā par Eiropas Savienību ietvertais subsidiaritātes princips nosaka to, kādos gadījumos priekšroka dodama Savienības, nevis dalībvalstu rīcībai.

Virzība uz ciešāku Eiropas integrāciju ir mainījusi dalībvalstu parlamentu lomu. Ir izveidoti vairāki instrumenti sadarbībai starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem, lai nodrošinātu efektīvu demokrātisko ES likumdošanas procesa kontroli visos līmeņos. Šo tendenci ir pastiprinājuši ar Lisabonas līgumu ieviestie noteikumi.

Eiropas Parlamenta organizatorisko struktūru un darbības kārtību nosaka tā Reglaments. Parlamenta darbu vada tā politiskās struktūras, komitejas, delegācijas un politiskās grupas.

Eiropas Savienības Padome

FACT_SHEET 14-12-2023

Padome ir iestāde, kas kopā ar Parlamentu pieņem ES tiesību aktus regulu un direktīvu veidā un sagatavo lēmumus un nesaistošus ieteikumus. Savas kompetences jomās tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, kvalificētu balsu vairākumu vai vienprātīgi atkarībā no apstiprināšanai iesniegtā akta juridiskā pamata.

Lisabonas līgums

FACT_SHEET 11-12-2023

Šajā faktu lapā ir izklāstīta Lisabonas līguma priekšvēsture un pamatnoteikumi. Mērķis ir sniegt vēsturisko kontekstu, kādā no iepriekšējiem radies šis jaunākais ES pamatdokuments. Īpašie noteikumi (ar atsaucēm uz attiecīgajiem pantiem) un to ietekme uz Eiropas Savienības rīcībpolitikām sīkāk skaidrota faktu lapās, kurās aplūkotas konkrētas rīcībpolitikas un aspekti.

Eiropadome

FACT_SHEET 07-12-2023

Eiropadome, ko veido dalībvalstu un to valdību vadītāji, sniedz Eiropas Savienības attīstībai vajadzīgo impulsu un nosaka vispārējās politiskās pamatnostādnes. Tās loceklis bez balsstiesībām ir arī Komisijas priekšsēdētājs. Sākoties Eiropadomes sanāksmēm, to uzrunā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Lisabonas līgums Eiropadomei piešķīra Savienības iestādes statusu un ieviesa Eiropadomes ilgtermiņa prezidentūru.

Eiropas Parlaments: Pilnvaras

FACT_SHEET 30-05-2023

Eiropas Parlaments pilda savu institucionālo lomu Eiropas politikas veidošanā, veicot savus dažādos uzdevumus. Demokrātijas principu ievērošanu ES līmenī Parlaments nodrošina, piedaloties likumdošanas procesā, īstenojot ar budžetu un kontroli saistītās pilnvaras, iesaistoties Līgumu pārskatīšanā un izmantojot tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

This paper was produced by the Policy Department on Citizens’ Rights and Constitutional Affairs at the request of the Committee on Women's Rights and Gender Equality (FEMM). The paper examines the status of women in Sweden, a country known for its proven track record on gender equality: it delves into the issue of preventing violence against women and protecting victims of violence. Gender equality is a cornerstone of Swedish society, thus violence against women is a priority for the Swedish Government ...

One of the most politically-sensitive aspects of the current ‘Brexit’ negotiations is the issue of the border between Northern Ireland and Ireland. In many respects, the Irish border is unique, with some 200 possible crossing points along the 500km border. Managing such a porous border in the event that the UK, following Brexit, does not participate in a customs union with the EU, thus becoming an external EU border, presents significant challenges for the EU and UK alike. In order to ...