8

rezultāts(-i)

Vārds(-i)
Publikācijas veids
Politikas joma
Jautājuma autors
Atslēgvārds
Datums

Free trade or geo-economics? Trends in world trade

27-09-2019

The European Union (EU) is the biggest integrated economic zone and a guarantor of an open and predictable regulatory system able to determine its own economic destiny. But the behaviour of other global powers is increasingly calling this ability into question. China and the United States, especially, do not separate economic interests from geopolitical interests in the same way the EU does and are increasingly trying to gain geopolitical advantage using their economic might. The EU is known as ...

The European Union (EU) is the biggest integrated economic zone and a guarantor of an open and predictable regulatory system able to determine its own economic destiny. But the behaviour of other global powers is increasingly calling this ability into question. China and the United States, especially, do not separate economic interests from geopolitical interests in the same way the EU does and are increasingly trying to gain geopolitical advantage using their economic might. The EU is known as a fierce defender of a multilateral rules - based trade system with free but fair trade as its strategic policy objective. The EU will therefore do its utmost to save a ‘meaningful multilateralism’ by helping to reform the WTO, improve multilateral investment protection and conclude multilateral trade agreements. At the same time, the EU will defend its own interests by negotiating bilateral trade deals and applying trade defence and investment screening where needed. The EU has a strong interest in keeping the use of geo-economic measures manageable and avoid escalation into a trade war.

Eiropas Ekonomikas zona (EEZ), Šveice un ziemeļi

01-05-2018

Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) tika izveidota 1994. gadā, lai plašāk piemērotu ES iekšējā tirgus noteikumus, attiecinot tos arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm. Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ir EEZ locekles. Šveice ir EBTA dalībvalsts, bet nav iesaistījusies EEZ. ES un tās EEZ partnervalstis (Norvēģiju un Islandi) vieno arī dažādi ar ziemeļiem saistītas politikas virzieni un forumi, kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropas ziemeļu teritorijām, kas strauji attīstās ...

Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) tika izveidota 1994. gadā, lai plašāk piemērotu ES iekšējā tirgus noteikumus, attiecinot tos arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm. Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ir EEZ locekles. Šveice ir EBTA dalībvalsts, bet nav iesaistījusies EEZ. ES un tās EEZ partnervalstis (Norvēģiju un Islandi) vieno arī dažādi ar ziemeļiem saistītas politikas virzieni un forumi, kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropas ziemeļu teritorijām, kas strauji attīstās, un Arktikas reģionam kopumā.

Foreign Direct Investment in the EU and the Eastern Partnership Countries

05-02-2018

Upon request of the Euronest parliamentary assembly economic committee, investment patterns and policies in the EU and Eastern Partnership countries were compared. The EU is an investment heavyweight, both in terms of attracting as placing foreign direct investment. Many EU Member States protect their investment abroad and some have screening mechanisms for incoming investment. The Eastern Partnership countries are minor investors themselves, but keep attracting a slowly growing level of foreign ...

Upon request of the Euronest parliamentary assembly economic committee, investment patterns and policies in the EU and Eastern Partnership countries were compared. The EU is an investment heavyweight, both in terms of attracting as placing foreign direct investment. Many EU Member States protect their investment abroad and some have screening mechanisms for incoming investment. The Eastern Partnership countries are minor investors themselves, but keep attracting a slowly growing level of foreign direct investment. Investment is supported by the European Investment Bank, the EBRD or the World Bank. Looking at which countries invest in which Eastern Partnership country, it appears that each of them has one main investing country, suggesting a preferred relationship, which would need further research to explain.

Eiropas Savienība un tās tirdzniecības partneri

01-02-2018

ES jau gadiem ilgi ir samazinājusi darbietilpīgu un zemas vērtības produktu ražošanu, lai specializētos augstākas vērtības zīmolu preču ražošanā. Tā kā ES ekonomika ir atvērta, tirdzniecībai ir ļoti svarīga nozīme. Lai pārvarētu šķēršļus, kas apgrūtina tirdzniecību, un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus saviem uzņēmumiem, Savienība risina sarunas par vairākiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN). ES ir arī viena no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dibinātājām un ietekmīga ...

ES jau gadiem ilgi ir samazinājusi darbietilpīgu un zemas vērtības produktu ražošanu, lai specializētos augstākas vērtības zīmolu preču ražošanā. Tā kā ES ekonomika ir atvērta, tirdzniecībai ir ļoti svarīga nozīme. Lai pārvarētu šķēršļus, kas apgrūtina tirdzniecību, un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus saviem uzņēmumiem, Savienība risina sarunas par vairākiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN). ES ir arī viena no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dibinātājām un ietekmīga tās dalībniece.

Krievija

01-02-2018

ES un Krievijas attiecības ir saspringtas kopš 2014. gada sakarā ar Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas aneksiju, atbalstu nemierniekiem Austrumukrainā, kaimiņattiecību politiku, dezinformācijas kampaņām un nelabvēlīgām iekšējām norisēm. Ir pieaugusi spriedze saistībā ar Krievijas intervenci Sīrijā. ES kopš 2014. gada regulāri atjaunoja sankcijas pret Krieviju. ES un Krievija joprojām ir savstarpēji cieši saistītas, un ES piemēro tā saukto “selektīvas iesaistīšanās” pieeju.

ES un Krievijas attiecības ir saspringtas kopš 2014. gada sakarā ar Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas aneksiju, atbalstu nemierniekiem Austrumukrainā, kaimiņattiecību politiku, dezinformācijas kampaņām un nelabvēlīgām iekšējām norisēm. Ir pieaugusi spriedze saistībā ar Krievijas intervenci Sīrijā. ES kopš 2014. gada regulāri atjaunoja sankcijas pret Krieviju. ES un Krievija joprojām ir savstarpēji cieši saistītas, un ES piemēro tā saukto “selektīvas iesaistīšanās” pieeju.

Eiropas kaimiņattiecību politika

01-01-2018

Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) attiecas uz Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Ēģipti, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Moldovu, Maroku, Palestīnu, Sīriju, Tunisiju un Ukrainu. Tās mērķis ir stiprināt visu valstu labklājību, stabilitāti un drošību. Šīs politikas pamats ir demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, un to veido divpusējā politika starp ES un atsevišķām partnervalstīm, ko papildina reģionālās sadarbības iniciatīvas – Austrumu partnerība un Savienība ...

Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) attiecas uz Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Ēģipti, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Moldovu, Maroku, Palestīnu, Sīriju, Tunisiju un Ukrainu. Tās mērķis ir stiprināt visu valstu labklājību, stabilitāti un drošību. Šīs politikas pamats ir demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, un to veido divpusējā politika starp ES un atsevišķām partnervalstīm, ko papildina reģionālās sadarbības iniciatīvas – Austrumu partnerība un Savienība Vidusjūrai[1].

Trīs Austrumu partnerības kaimiņvalstis: Ukraina, Moldova un Baltkrievija

01-01-2018

ES Austrumu partnerības politikā, kas tika uzsākta 2009. gadā, piedalās sešas bijušās Padomju Savienības valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. Tā tika izveidota, lai atbalstītu politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas šajās valstīs un šādi veicinātu demokratizāciju un labu pārvaldību, energodrošību, vides aizsardzību, kā arī ekonomisko un sociālo attīstību. Visas partnerības dalībvalstis, izņemot Baltkrieviju, piedalās Euronest parlamentārajā asamblejā.

ES Austrumu partnerības politikā, kas tika uzsākta 2009. gadā, piedalās sešas bijušās Padomju Savienības valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. Tā tika izveidota, lai atbalstītu politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas šajās valstīs un šādi veicinātu demokratizāciju un labu pārvaldību, energodrošību, vides aizsardzību, kā arī ekonomisko un sociālo attīstību. Visas partnerības dalībvalstis, izņemot Baltkrieviju, piedalās Euronest parlamentārajā asamblejā.

Free and fair trade for all?

21-11-2017

With its strategy paper entitled ‘Trade for all’ in 2015, the Commission launched an EU trade policy that focussed on values such as human rights, workers’ rights, environmental protection and sustainable development. The idea was that free trade should be fair for both consumers in Europe and for citizens elsewhere. This approach was pursued in bilateral trade negotiations and in legislative proposals on, for example, conflict minerals, dual-use goods or the investment court system. But by the end ...

With its strategy paper entitled ‘Trade for all’ in 2015, the Commission launched an EU trade policy that focussed on values such as human rights, workers’ rights, environmental protection and sustainable development. The idea was that free trade should be fair for both consumers in Europe and for citizens elsewhere. This approach was pursued in bilateral trade negotiations and in legislative proposals on, for example, conflict minerals, dual-use goods or the investment court system. But by the end of 2016 the tenor of the debate on international trade had changed, shifting the focus to national interests and fairness for consumers and producers at home. The UK’s decision to withdraw from the EU and the election of President Trump in the US, together with the expiry of the clause recognising China’s non-market economy status, contributed to this shift. The European Parliament has played a crucial role in shaping the direction of EU trade policy. While its 2015 resolution on the Transatlantic Trade and Investment Partnership (TTIP) set the values-based trade agenda, its resolutions in 2016 and 2017 on China’s market economy status and global value chains reflected the shift in values. The Commission is seeking to balance free and fair trade but new challenges lie ahead, notably in the EU’s neighbourhood: Russia, the Eastern Partnership, Turkey and the UK’s withdrawal from the EU.

Gaidāmie notikumi

05-11-2019
The Art and Craft of Political Speech-writing: A conversation with Eric Schnure
Cits pasākums -
EPRS
06-11-2019
Where next for the global and European economies? The 2019 IMF Economic Outlook
Cits pasākums -
EPRS
06-11-2019
EPRS Annual Lecture: Clash of Cultures: Transnational governance in post-war Europe
Cits pasākums -
EPRS

Partneri

Sekojiet jaunumiem!

email update imageE-pasta paziņojumu sistēma

Informēšanas sistēma pa e-pastu nosūta jaunāko informāciju uz jūsu e-pasta adresi un ļauj sekot visām ar Parlamentu saistītajām personām un notikumiem. Tā sniedz jaunāko informāciju no deputātiem, informācijas dienestiem un Ideju laboratorijas.

Sistēma ir pieejama no jebkuras Parlamenta vietnes lapas. Lai abonētu un saņemtu Ideju laboratorijas ziņojumus, pietiek norādīt e-pasta adresi, izvēlēties interesējošās tēmas, sūtīšanas biežumu (katru dienu, reizi nedēļā vai mēnesī) un apstiprināt reģistrāciju, uzklikšķinot uz e-pastā nosūtītās saites.

RSS imageRSS barotnes

Nepalaidiet garām informāciju vai jaunumus Eiropas Parlamenta vietnē, piesakoties uz RSS barotni.

Uzklikšķiniet uz zemāk redzamās saites, lai konfigurētu barotni.