Cilvēktiesību aizstāvība ārpus ES 

Eiropas Parlaments ir aktīvs un neatlaidīgs cilvēktiesību aizstāvis, tostarp aiz ES robežām.

Eiropas Parlaments, tāpat kā ES kopumā, ir aicinājis visas valstis īstenot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus starptautiskus cilvēktiesību līgumus.

Parlaments arī cenšas nodrošināt, lai visas ES starptautiskās darbības, tostarp tirdzniecība un palīdzības sniegšana, tiktu saskaņotas ar tā cilvēktiesību principiem.

Daudzus gadus uzmanības centrā ir bijis nāvessods un spīdzināšana. Nesen Parlamenta risināmo problēmu sarakstā iekļauta cilvēku tirdzniecība, digitālās tiesības un citi jautājumi.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs runā par cilvēktiesību pārkāpumiem publiskos paziņojumos un sanāksmēs.

Ārlietu komiteja un Cilvēktiesību apakškomiteja ziņo par pārkāpumiem un palīdz ievirzīt citu Eiropas Parlamenta deputātu debates.

Un visi Eiropas Parlamenta deputāti iesaistās cilvēktiesību aizstāvības centienos ceturtdienu pēcpusdienās Parlamenta Strasbūras sesiju laikā. Šī laika niša ir veltīta debatēm un steidzamām rezolūcijām par cilvēktiesību jautājumiem.

Šie centieni ir devuši rezultātus.

Dažu valstu valdības ir pārskatījušas savas darbības, tostarp attiecībā uz nāvessoda piemērošanu. Un dažu valstu parlamenti ir grozījuši vai atcēluši Parlamenta rezolūcijās kritizētos tiesību aktus.

Eiropas Parlaments katru gadu piešķir Saharova balvu par domas brīvību cilvēkiem vai organizācijām, kas cīnās par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.

Vairāk nekā trīsdesmit gadus šī balva ir likusi pievērst uzmanību cīņai, kas notiek piecos kontinentos.

Dažreiz balva ir piešķirta cilvēkiem, kam nācies ciest, jo viņi ir izvēlējušies cīnīties par brīvību savā valstī.

Tā bija 2015. gadā, kad par balvas laureātu kļuva Saūda Arābijā cietumā ieslodzītais blogeris Raifs Badāvi (Raif Badawi), kas bija iestājies par vārda brīvību.

Tā bija arī 2017. gadā, kad balvu piešķīra Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai, tostarp vairākiem simtiem šīs valsts politieslodzīto.

Citos gados ar balvu ir godināti cilvēki, kuru darbs cilvēktiesību jomā ir saistīts ar personīgu un reizēm sāpīgu pieredzi.

Ārsts no Kongo Demokrātiskās Republikas Deniss Mukvege (Denis Mukwege), kas kļuva par balvas laureātu 2014. gadā, saka, ka gluži nejauši ir atklājis, cik daudz sieviešu cieš no karā piedzīvotas izvarošanas un vardarbības sekām. Kopš tā laika viņš ir veltījis savu dzīvi, savas dzimtās pilsētas slimnīcā ārstējot vairāk nekā 40 000 no vardarbības cietušo sieviešu un aicinot pievērst šim jautājumam arī starptautisku uzmanību.

Denisu Mukvegi un visus laureātus vieno Saharova balvas tīkls, ar kura palīdzību viņi sazinās arī ar EP deputātiem un pilsonisko sabiedrību, lai stiprinātu sadarbību cilvēktiesību jomā.