Par Parlamentu Eiropas Parlaments
 

Lisabonas līgums: vairāk pilnvaru Eiropas Parlamentam 

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada nogalē, piešķīra Eiropas Parlamentam jaunas likumdošanas pilnvaras un noteica, ka Eiropas Parlaments līdz ar Ministru padomi vienādā mērā lemj, ko Eiropas Savienībai darīt un kā tērēt tās līdzekļus.

Šis līgums ieviesa arī izmaiņas Parlamenta sadarbībā ar citām iestādēm un palielināja deputātu iespējas ietekmēt ES pārvaldību. Visas šīs izmaiņas nozīmē, ka, balsojot Eiropas vēlēšanās, tev ir vēl lielāka teikšana Eiropas turpmākajā attīstībā.

Eiropas Parlaments jaunās pilnvaras

ir lielāka ietekme

  •  

    Saskaņā ar izmaiņām līgumā tieši Parlaments ievēl Eiropas Komisijas (ES izpildvaras institūcijas) priekšsēdētāju.

     

  •   Pēc līguma pieņemšanas Parlamentam un Padomei ir   .

Ar Lisabonas līgumu tika paplašinātas Eiropas Parlamenta pilnvaras:

    
  •  

    Lisabonas līgums paplašināja Parlamenta likumdošanas pilnvaras līdz 40 jaunām politikas jomām, tagad Parlaments un Padome vienlīdzīgi pieņem tiesību aktus.

    Iepriekšējās koplēmuma procedūras jomas

    • Vide
    • Transports
    • Iekšējais tirgus
    • Sociālā un nodarbinātības politika
    • Izglītība
    • Sabiedrības veselība
    • Patērētāju aizsardzība

    Jaunās papildu jomas saskaņā ar Lisabonas līgumu

    • Lauksaimniecība un zivsaimniecība
    • Atbalsts nabadzīgiem reģioniem
    • Drošība un tieslietas
    • Tirdzniecības politika
    • Sadarbība ar valstīm ārpus ES
    • Īstenošanas akti
  •  

    Starptautiskie līgumi — tiesības apstiprināt/noraidīt

  •  

    EP lemj par kopējo ES budžetu (nevis tikai par neobligātiem izdevumiem)

  •  

    Jauns līdzdalības demokrātijas instruments. EP mērķis vienkāršot procedūras, un EP ir apņēmies uzklausīt visas iniciatīvas, par ko savākts un iesniegts pietiekams parakstu skaits.

Plašākas pilnvaras

Lisabonas līgums uzlaboja ES un Parlamenta spēju rīkoties un gūt rezultātus. Ar to tika paplašinātas Parlamenta pilnās likumdošanas pilnvaras, ietverot vairāk nekā 40 jaunas jomas, tostarp lauksaimniecību, energoapgādes drošību, imigrāciju, tieslietas un ES fondus, un līdz ar to Parlaments ir kļuvis par līdzvērtīgu Padomei, kas pārstāv dalībvalstu valdības. Parlamentam piešķirtas arī pilnvaras kopā ar Padomi apstiprināt visu ES budžetu.

Deputāti ieguva pilnvaras noraidīt starptautiskus nolīgumus, un viņi nekavējās tās izmantot, lai noraidītu pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), kas daudziem raisīja bažas par pamatbrīvību ierobežošanu. Šis gadījums apliecināja, ka pilnvaru paplašināšanas rezultātā deputātu lēmumu ietekme uz Eiropas iedzīvotāju ikdienu ir kļuvusi vēl lielāka.

Lielāka loma

Lisabonas līgums ne vien piešķīra Parlamentam tādas pašas likumdošanas pilnvaras kā Padomei, bet arī pavēra tam iespējas noteikt Eiropas politisko kursu. Saskaņā ar līguma ieviestajām izmaiņām Komisijas (ES izpildvaras iestādes) priekšsēdētāju ievēl tieši Parlaments un šim lēmumam ir jāatspoguļo Eiropas vēlēšanu rezultāti un līdz ar to — balsotāju izdarītā izvēle.

Lielāka pilsoņu ietekme

Parlamentam, vienīgajai ES iestādei, ko tieši ievēl pilsoņi, ir pilnvaras un pienākums pārraudzīt citu ES iestāžu darbu. Parlaments uzrauga, vai tiek ievērota Pamattiesību harta, kuras loma nostiprināta Lisabonas līgumā, un pilsoņu iniciatīvas tiesības, kas sniedz pilsoņiem iespēju pieprasīt izstrādāt jaunu likumdošanas priekšlikumu, ja petīciju par to parakstījis vismaz miljons cilvēku.