Par Parlamentu Eiropas Parlaments
 

EP pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā: lielāka loma Eiropas veidošanā 

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada nogalē, piešķīra Eiropas Parlamentam jaunas likumdošanas pilnvaras un noteica, ka Eiropas Parlaments līdz ar Ministru padomi vienādā mērā lemj, ko ES darīt un kā tērēt tās līdzekļus. Šis līgums ievieš arī izmaiņas Parlamenta sadarbībā ar citām iestādēm un palielina deputātu iespējas ietekmēt ES pārvaldību. Visas šīs izmaiņas nozīmē, ka, balsojot Eiropas vēlēšanās, jums ir vēl lielāka teikšana Eiropas turpmākajā attīstībā.

European Parliament:New powers

Bigger role for the

  •  

    According to the treaty changes, the Parliament elects the head of the Commission, the EU's executive body

     

  •   Following the treaty, Parliament and the Council have the   .

The Lisbon Treaty increased the powers of the European Parliament :

    
  •  

    The Lisbon Treaty extended Parliament's legislative powers to more than 40 new fields and made it a lawmaker at the same level as the Council

    Previous areas of codecision:

    • Environment
    • Transport
    • Internal market
    • Jobs and social policy
    • Education
    • Public health
    • Consumer protection

    Additional areas due to the Lisbon Treaty

    • Agriculture and fisheries
    • Support for poorer regions
    • Security and justice
    • Commercial policy
    • Cooperation with countries outside the EU
    • Implementing acts
  •  

    International agreements - right to approve/reject

  •  

    Parliament decides on the full budget, rather than on non-compulsory expenditure only

  •  

    A new form of participatory democracy. Parliament sought to facilitate the procedures and committed itself to holding hearing for initiatives that have collected the required signatures

Plašākas pilnvaras

Lisabonas līgums uzlaboja ES un Parlamenta spēju rīkoties un gūt rezultātus. Ar to paplašinātas Parlamenta pilnās likumdošanas pilnvaras, ietverot vairāk nekā 40 jaunas jomas, tostarp lauksaimniecību, energoapgādes drošību, imigrāciju, tieslietas un ES fondus, un līdz ar to Parlaments ir kļuvis par līdzvērtīgu Padomei, kas pārstāv dalībvalstu valdības. Parlamentam piešķirtas arī pilnvaras kopā ar Padomi apstiprināt visu ES budžetu.

Deputāti ieguva pilnvaras noraidīt starptautiskus nolīgumus, un viņi nekavējās tās izmantot, lai noraidītu pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), kas daudziem raisīja bažas par pamatbrīvību ierobežošanu. Šis gadījums apliecināja, ka pilnvaru paplašināšanas rezultātā deputātu lēmumu ietekme uz Eiropas iedzīvotāju ikdienu ir kļuvusi vēl lielāka.

Lielāka loma

Lisabonas līgums ne vien piešķīra Parlamentam tādas pašas likumdošanas pilnvaras kā Padomei, bet arī pavēra tam iespējas noteikt Eiropas politisko kursu. Saskaņā ar izmaiņām līgumā Komisijas (ES izpildvaras iestādes) priekšsēdētāju ievēl tieši Parlaments un šim lēmumam ir jāatspoguļo Eiropas vēlēšanu rezultāti un līdz ar to — balsotāju izdarītā izvēle.

Lielāka pilsoņu ietekme

Parlamentam, vienīgajai ES iestādei, ko tieši ievēl pilsoņi, ir pilnvaras un pienākums pārraudzīt citu ES iestāžu darbu. Parlaments uzrauga, vai tiek ievērota Pamattiesību harta, kuras loma nostiprināta Lisabonas līgumā, un jaunās pilsoņu iniciatīvas tiesības, kas sniedz iespēju aicināt izstrādāt jaunu politikas priekšlikumu, ja petīciju par to parakstījis miljons cilvēku.

Papildu informācija