Eiropas Parlamenta vēlēšanas — tava iespēja paust viedokli!
Piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tev ir iespēja izraudzīties, kas tevi pārstāvēs Eiropas Parlamentā, un tādējādi arī tu iesaisties lēmumu pieņemšanā par to, kādai jābūt mūsu Eiropai.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās iedzīvotāji lemj, kam uzticēt viņu interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienībā. EP deputāti ne tikai izstrādā un pieņem jaunus tiesību aktus, bet arī balso par jauniem tirdzniecības nolīgumiem, kontrolē pārējo ES iestāžu darbu un ES naudas izlietojumu, kā arī uzsāk izmeklēšanu konkrētos jautājumos. Uzzini vairāk par EP deputātiem, kuri tagad pārstāv tavu valsti!
Balsojot ES vēlēšanās, tu izmanto savas demokrātiskās tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par Eiropas nākotni. Tu piešķir Parlamentam leģitimitāti, kas tam nepieciešama savu uzdevumu veikšanai.
Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, un tās ir lielākās transnacionālās vēlēšanas pasaulē. Pēc vēlēšanām jaunais Parlaments balso, lai ievēlētu jauno Eiropas Savienības izpildvaras iestādes — Eiropas Komisijas — priekšsēdētāju un apstiprinātu komisāru kolēģijas sastāvu.
Pēdējās vēlēšanās, kas notika 2019. gada maijā, vēlētāju aktivitāte bija ievērojami palielinājusies, ES vidējam rādītājam sasniedzot vairāk nekā 50 %. Parlaments rīkoja neitrālu informācijas kampaņu, mudinot cilvēkus doties balsot. Kampaņas rezultātā tika izveidota domubiedru kopiena “mesesamkopa.eu”, kuras mērķis ir veicināt diskusijas par Eiropas demokrātisko nākotni.
Balsošanas principi
Daži noteikumi, kas reglamentē vēlēšanu norisi, ir vispārēji, savukārt citi aspekti, piemēram, iespēja balsot pa pastu vai atrodoties ārvalstīs, dažādās valstīs var būt atšķirīgi.
Atšķirties var arī vēlēšanu diena. Vēlēšanas parasti sākas ceturtdienā (šajā dienā tradicionāli tiek balsots Nīderlandē) un beidzas svētdienā (kad vēlēšanas notiek lielākajā daļā valstu).
Katrā valstī ievēlēto deputātu skaits ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita, taču mazākām valstīm vietu ir vairāk, nekā to paredzētu stingri proporcionāls aprēķins. Pašlaik mazākais kādu valsti pārstāvošo deputātu skaits Eiropas Parlamentā ir 6 deputāti Maltai, Luksemburgai un Kiprai, bet visvairāk pārstāvju ir Vācijai — 96 deputāti.
Vēlēšanās sacenšas valstu politiskās partijas, taču, kad Parlamenta deputāti ir ievēlēti, lielākā daļa nolemj darboties transnacionālu politisko grupu sastāvā. Vairums valstu partiju ir saistītas ar kādu Eiropas mēroga politisko partiju.