Spring 2021 survey 

Noturība un atveseļošana: sabiedriskā doma gadu pēc pandēmijas sākuma

Eirobarometra speciālaptauja, kas veikta Eiropas Parlamenta uzdevumā no 2021. gada marta līdz aprīlim, liecina, ka Covid-19 pandēmija arvien vairāk ietekmē pilsoņu personīgo dzīvi un finansiālo situāciju. Astoņi no desmit respondentiem ir informēti par Savienības rīcību pandēmijas apkarošanā, un pilsoņu norādītās prioritātes Eiropas Parlamentam ir sabiedrības veselība, nabadzības mazināšana un ekonomikas atveseļošana. Kopumā EP pavasara Eirobarometrs apstiprina stingru atbalstu Eiropas Savienībai visā pandēmijas laikā, kā arī iedibināto plašo vienprātību, ka tādas globālas problēmas kā Covid-19 pandēmija vislabāk var risināt ES līmenī.

Svarīgākie konstatējumi:

  • 2021. gada pirmā ceturkšņa beigās 31 % eiropiešu jau ir izjutuši, ka pandēmijas laikā viņu personiskais finansiālais stāvoklis ir pasliktinājies. Vēl 26 % paredz, ka tas vēl notiks.
  • Neraugoties uz šo ietekmi, lielākā daļa respondentu (58 %) uzskata, ka veselības ieguvumi no ierobežošanas pasākumiem viņu valstī pārsniedz ekonomisko kaitējumu, ko tie varētu būt izraisījuši.
  • Eiropieši ļoti labi apzinās Eiropas Savienības centienus apkarot Covid-19 pandēmiju: astoņi no desmit eiropiešiem ir dzirdējuši, redzējuši vai lasījuši par šādiem pasākumiem, un gandrīz puse no visiem pilsoņiem (48 %) zina, kādi ir šie pasākumi.
  • Neraugoties uz īstermiņa svārstībām un atšķirībām dažādās valstīs, kopumā pozitīvi vērtējumi ES tēlam saglabājas vienā no augstākajiem līmeņiem vairāk nekā desmit gadu laikā. Eiropas Savienībā vidēji gandrīz katram otrajam pilsonim (48 %) ir pozitīvs priekšstats par ES.
  • Septiņdesmit četri procenti eiropiešu vēlas, lai ES iegūtu vairāk kompetenču risināt tādas krīzes kā Covid-19 pandēmija, tostarp 28 % tam “pilnībā piekrīt”.
  • Atbildot uz konkrētu jautājumu par to, ko viņi sagaida no Eiropas Parlamenta, pilsoņi norāda, ka vēlas, lai viņu ievēlētie deputāti uzmanības centrā izvirzītu sabiedrības veselības aizsardzību (49 %). Tam seko cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (39 %), pasākumi ekonomikas atbalstam un jaunu darbvietu radīšanai (39 %), kā arī pasākumi cīņai pret klimata pārmaiņām (34 %).