Pilsoņu uzziņas (Ask EP) 

Ja vēlaties uzzināt vairāk par Eiropas Parlamenta darbību, pilnvarām un organizatorisko struktūru, varat sazināties ar Pilsoņu uzziņu nodaļu (Ask EP), izmantojot zemāk redzamo veidlapu.

You ask, we answer

Varat iepazīties ar dažiem no jautājumiem, kurus iedzīvotāji uzskatījuši par svarīgiem un kurus tie nesen uzdevuši Eiropas Parlamentam, kā arī mūsu atbildes uz šiem jautājumiem.

  • Ko Eiropas Savienība dara, lai cīnītos pret korupciju ES valstīs? 

    Korupcija joprojām ir visas sabiedrības problēma, turklāt tā ir smags noziegums, kurā var būt iesaistītas vairākas valstis. Cīņa pret noziedzību galvenokārt ir ES valstu iestāžu pārziņā, un katra dalībvalsts ir atbildīga par korupcijas apkarošanas galvenajiem aspektiem: tiesībaizsardzību, tiesu iestāžu īstenotajiem pasākumiem attiecīgajā valstī un budžeta līdzekļiem, kas piešķirti policijas un tiesu darbībai.

      
  • Ko cilvēki raksta Eiropas Parlamentam un tā priekšsēdētājam? 

    Cilvēki no Eiropas Savienības un visas pasaules vēršas pie Eiropas Parlamenta un tā priekšsēdētāja Dāvida Marijas Sasoli, lai pieprasītu informāciju, aicinātu rīkoties, paustu viedokli vai ierosinātu idejas par dažādām tēmām. Eiropas Parlamenta Pilsoņu uzziņu nodaļa (Ask EP) atbild jebkurā ES oficiālajā valodā. Valodu klāsts sniedzas no zviedru līdz slovāku un no poļu līdz pat portugāļu valodai!

      
  • Ko Eiropas Parlaments dara, lai novērstu vilcināšanos vakcinēties Eiropā? 

    Vilcināšanās vakcinēties ir situācija, kad cilvēki vilcinās vai nepiekrīt vakcinēties, lai gan šis pakalpojums jau ir pieejams. Vilcināšanās vakcinēties ir sarežģīts un no konteksta atkarīgs fenomens, ko ietekmē laiks, vieta un vakcīnas. Tā saistīta ar tādiem faktoriem kā apmierinātība (piemēram, negatīvs viedoklis par vakcīnas nepieciešamību vai vērtību), ērtums (piemēram, apgrūtināta piekļuve vakcinēšanās pakalpojumam) un uzticība (piemēram, zema uzticība vakcīnai vai vakcīnas sniedzējam). Valsts iestādes lemj par vakcinācijas politiku, savukārt Eiropas Savienība sniedz palīdzību ES valstu politikas un programmu koordinēšanā, piemēram, tā palīdz novērst vilcināšanos vakcinēties.

      
  • Kāda ir Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz mākslīgo intelektu? 

    Mākslīgais intelekts (MI) ir tehnoloģija, kas apvieno mašīnmācīšanos, robotiku un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Tam ir būtiska loma sabiedrības digitālajā pārveidē, un Eiropas Savienība tā izstrādi ir izvirzījusi par prioritāti. MI var ieviest pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā un ekonomikā, piemēram, veselības aprūpes vai transporta nozarē. Tomēr tas nes līdzi arī vairākus potenciālos riskus attiecībā uz ES iedzīvotāju pamattiesībām, un šiem riskiem var būt negatīvas sekas. Tāpēc ES vēlas veicināt un regulēt MI izmantošanu, ņemot vērā gan tā radītās iespējas, gan draudus.

      
  • Ko Eiropas Savienība dara saistībā ar sezonālo laika maiņu? 

    Eiropas Savienība noteikumus par vasaras laiku pirmo reizi vienādoja 1980. gadā, lai nodrošinātu saskaņotu laika maiņu visā vienotajā tirgū. Pirms tam valstu prakse attiecībā uz vasaras laiku un pulksteņu pagriešanas datumi bija atšķirīgi, un tas radīja acīmredzamu laika starpību kaimiņvalstu vidū. Pašlaik sezonālo laika maiņu regulē ES Direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Tajā vasaras laikposms definēts kā “gada posms, kura laikā pulksteņi ir pagriezti par 60 minūtēm uz priekšu, salīdzinot ar pārējo gada daļu”, un noteikts, ka tas sākas “marta pēdējā svētdienā” un beidzas “oktobra pēdējā svētdienā”. Direktīvā norādīts, ka saskaņoti noteikumi par vasaras laiku ir svarīgi iekšējā tirgus darbībai.

      
  • Ja vēlaties iegūt pilnu tekstu savā ES oficiālajā valodā, rakstiet Pilsoņu uzziņu nodaļai (Ask EP), izmantojot šo veidlapu.