Pilsoņu uzziņas (Ask EP) 

Ja vēlaties uzzināt vairāk par Eiropas Parlamenta darbību, pilnvarām un organizatorisko struktūru, varat sazināties ar Pilsoņu uzziņu nodaļu (Ask EP), izmantojot zemāk redzamo veidlapu.

You ask, we answer

Varat iepazīties ar dažiem no jautājumiem, kurus iedzīvotāji uzskatījuši par svarīgiem un kurus tie nesen uzdevuši Eiropas Parlamentam, kā arī mūsu atbildes uz šiem jautājumiem.

  • Kā ES atbalsta labu garīgo veselību? 

    Iedzīvotāji bieži vēršas pie Eiropas Parlamenta ar jautājumu, ko Eiropas Savienība dara, lai atbalstītu garīgo veselību. Par politiku un pakalpojumiem garīgās veselības jomā ir atbildīga katra ES dalībvalsts pati. Tomēr atbalstu labai garīgajai veselībai ir nepieciešams iekļaut starp sabiedrības veselības aizsardzības prioritātēm arī ES līmenī.

      
  • Kā ES regulē migrāciju? 

    Iedzīvotāji bieži vēršas pie Eiropas Parlamenta ar jautājumu, kā Eiropas Savienība regulē migrāciju. Pēdējos gados Eiropas Savienībai nācies reaģēt uz nopietnām migrācijas problēmām, jo tā ir kļuvusi par migrācijas galamērķi cilvēkiem, kas pamet savu valsti drošības, demogrāfisku un ar cilvēktiesībām saistītu apsvērumu dēļ, kā arī nabadzības un klimata pārmaiņu dēļ. 2015. gadā, migrācijas krīzei sasniedzot kulmināciju, Eiropas Savienībā tika reģistrēti 1,25 miljoni pirmreizējo patvēruma meklētāju un pa jūru ES imigrēja vairāk nekā viens miljons cilvēku.

      
  • Kā ES cīnās pret vēzi? 

    Eiropas Savienībā vēzis ir otrais izplatītākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Lai gan par veselības politiku galvenokārt atbild dalībvalstis pašas, Eiropas Savienība jau kopš 1985. gada cenšas novērst vēža cēloņus un sekas. Eiropas Parlaments, pateicoties tā deputātu apņēmībai, ir pieņēmis tiesību aktus un darījis pieejamu finansējumu, tādējādi palīdzot uzlabot valstu rīcības plānus vēža profilaksei, savlaicīgai atklāšanai, diagnostikai un ārstēšanai. ES ir arī ieguldījusi vēža pētniecībā.

      
  • Ko ES dara, lai cilvēkiem, ceļojot ES teritorijā, būtu piekļuve tiešsaistes saturam? 

    Eirobarometra aptaujas rezultāti liecina, ka no 2015. gada līdz 2019. gadam to interneta lietotāju skaits, kuri mēģinājuši piekļūt tiešsaistes saturam, uzturoties citā valstī, teju divkāršojās. Tomēr patērētāji norādīja, ka bieži vien nav varējuši (vai tikai daļēji varējuši) piekļūt abonētajam pakalpojumam vai izmantot tiešsaistes saturu, ko iepriekš bija iegādājušies vai iznomājuši savā pastāvīgās dzīvesvietas valstī. 2018. gada aprīlī stājās spēkā jauna regula par piekļuvi tiešsaistes saturam ārvalstīs un 2018. gada decembrī — regula par nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu.

      
  • Ko ES dara, lai apkarotu kibernoziedzību? 

    Iedzīvotāji vēršas pie Eiropas Parlamenta ar jautājumu, ko ES dara, lai apkarotu kibernoziedzību. Pēdējos gados kibernoziedzība arvien vairāk apdraud ES. Tiek lēsts, ka no 2013. gada līdz 2017. gadam tā ir pieaugusi pieckārtīgi. Izplatītākie kibernoziedzības veidi ir uzbrukumi informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām, krāpšana tiešsaistē (tostarp pikšķerēšana un identitātes zādzība) un nelikumīgs tiešsaistes saturs (tostarp kūdīšana uz terorismu un bērnu seksuāla izmantošana). Koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumu dēļ cilvēki arvien vairāk paļaujas uz internetu, un līdz ar to ir pieaudzis arī tādu noziegumu skaits, kuros mērķtiecīgi izmantotas pandēmijas raisītās bailes iedzīvotājos. Tomēr kiberuzbrukumiem ne vienmēr ir noziedzīgi nolūki. Tos arvien biežāk izmanto tā dēvētajā hibrīdkarā, rīkojot dezinformācijas uzbrukumus, lai ietekmētu demokrātiskos procesus. Kibernoziedzība robežu nepazīst, tāpēc ir svarīgi, ka Eiropas Savienība izstrādā vienotu pieeju, lai papildinātu to ES valstu spējas, kurām visaktīvāk nākas cīnīties ar šo problēmu.

      
  • Ja vēlaties iegūt pilnu tekstu savā ES oficiālajā valodā, rakstiet Pilsoņu uzziņu nodaļai (Ask EP), izmantojot šo veidlapu.