ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Lucian Romașcanu par Revīzijas palātas locekli

24.3.2025 - (C10‑0010/2025 – 2025/0801(NLE))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Tomáš Zdechovský

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Lucian Romașcanu par Revīzijas palātas locekli

(C10‑0010/2025 – 2025/0801(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C10‑0010/2025),

– ņemot vērā Reglamenta 133. pantu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A10-0039/2025),

A. tā kā Padome, 2025. gada 12. februārī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Lucian Romașcanu iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā;

B. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja Lucian Romașcanu atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no Lucian Romașcanu saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

C. tā kā minētā komiteja 2025. gada 18. martā rīkoja Lucian Romașcanu uzklausīšanu, kuras laikā viņš sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1. sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Lucian Romașcanu par Revīzijas palātas locekli;

2. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

 

 

 

1. PIELIKUMS. LUCIAN ROMAȘCANU DZĪVES APRAKSTS

PAR MANI

Precējies, ir divi bērni.

Politiķis ar lielu pieredzi parlamentā un valdībā, kā arī plašu iepriekšēju pieredzi privātajā sektorā.

Nozīmīga pieredze darbā ar valsts un Eiropas fondiem valsts amatos, ministra, senatora vai augstākas administratīvi teritoriālās vienības vadītāja amatā.

IZGLĪTĪBA UN APMĀCĪBA

[ 2000–2002 ] Executive MBA

Vašingtonas Universitāte, Sietla / Bukarestes ASEBUSS

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija |

[ 1986–1991 ] Bakalaura grāds

Ekonomikas studiju akadēmija

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija |

DARBA PIEREDZE

[ 28/10/2024–pašlaik ] Priekšsēdētājs

Buzeu žudeca padome

Pilsēta: Buzeu | Valsts: Rumānija

• vienmandāta vēlēts amats

• Buzeu žudeca administratīvā koordinācija, 404 000 iedzīvotāju un 87 administratīvi teritoriālās vienības

• gada budžets — vairāk nekā 100 miljoni EUR

[ 21/12/2016–27/10/2024 ] Senators

Rumānijas parlamenta Senāts

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

Dažādi amati Rumānijas parlamentā:

• Kultūras un mediju komitejas priekšsēdētājs

• Rumānijas parlamenta delegācijas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārajā asamblejā priekšsēdētājs

• Sociāldemokrātiskās partijas senatoru vadītājs

[ 11/2021–06/2023 ] Kultūras ministrs

Rumānijas valdība

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• gada budžets — vairāk nekā 300 miljoni EUR

 

[ 06/2017–01/2018 ] Kultūras ministrs

Rumānijas valdība

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• gada budžets — vairāk nekā 270 miljoni EUR

[ 2015–2016 ] Valdes priekšsēdētāja padomnieks vadības jautājumos

Rumānijas Nacionālā televīzija

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• 100 % valsts īpašumā

• 5 TV kanāli

• gada apgrozījums — 67 miljoni EUR

• 2450 darbinieki

[ 2012–2015 ] Rīkotājdirektors

Dogan Media International

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• Turcijas kapitāls

• gada apgrozījums — 20 miljoni EUR

• vairāk nekā 400 darbinieku

• 32 % ieņēmumu pieaugums gadā

[ 2009–2012 ] Ģenerāldirektors

Cancan Media

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• gada apgrozījums — 8 miljoni EUR

• 140 darbinieki

• 12 % ieņēmumu pieaugums gadā

[ 2006–2009 ] Rīkotājdirektors

Ringier Romania

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• Šveices kapitāls

• gada apgrozījums — 30 miljoni EUR

• 240 darbinieki

[ 2004–2006 ] Rīkotājdirektors

Best Print Services

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• gada apgrozījums — 10 miljoni EUR

• 110 darbinieki

• sarunas par finansējumu, investīciju programmu uzraudzība

• uzņēmuma resursu plāna izstrāde un ieviešana

• 18 % ieņēmumu pieaugums gadā

[ 2002–2004 ] Ģenerāldirektors

HL Display Romania

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• Zviedrijas kapitāls

• jaunuzņēmums

• gada apgrozījums — 1 miljons EUR

• 5 darbinieki

• atbildīgs par peļņas un zaudējumu pārskatu

• atbildība par budžeta plānošanu, ieņēmumu un izmaksu kontroli

 

[ 1999–2002 ] Pārdošanas direktors

Ringier Romania

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• Šveices kapitāls

• pārdošanas komandas koordinēšana (14 cilvēki)

• pārdošanas stratēģijas izstrāde, rīcības plānošana, pārdošanas mērķu noteikšana

• mediju aģentūrām, galvenajiem klientiem sniegtas pārdošanas prezentācijas; līgumslēgšanas sarunas

[ 1997–1999 ] Pārdošanas direktors

MediaPro Holding

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• dažādo grupas uzņēmumu pārdošanas struktūru organizēšana un saskaņošana

• pārdošanas stratēģijas izstrāde, rīcības plānošana, pārdošanas mērķu noteikšana

• mediju aģentūrām, galvenajiem klientiem sniegtas pārdošanas prezentācijas; atbildība par pārdošanas budžeta apspriešanu, padziļināta 16 dažādu uzņēmumu pārdošanas struktūras reorganizācija

[ 1993–1997 ] Pārstāvis valstī Amorim Irmaos

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• jaunuzņēmums

• gada apgrozījums — 4 miljoni EUR

• klātbūtnes palielināšana Rumānijas tirgū, iegūstot un saglabājot līdera pozīciju (90 % tirgus daļa)

[ 1991–1993 ] Kontu pārvaldnieks

Vinexport Trading Co.

Pilsēta: Bukareste | Valsts: Rumānija

• eksporta koordinēšana uz Nīderlandes, Kanādas un Izraēlas tirgiem

• dalība sarunās, piegāžu uzraudzība, eksporta dokumentu sagatavošana

VADĪBAS UN LĪDERĪBAS PRASMES

Komandas vadītājs, labas sarunu vešanas prasmes

• labas prasmes komandu koordinēšanā

• precīza kompetenču un hierarhiju noteikšana un norobežošana, spēja pievērsties vairākiem uzdevumiem, nezaudējot precizitāti

• analītisks skatījums, bet arī orientēšanās uz darbību un rezultātiem

• ļoti labas komunikācijas un prezentēšanas prasmes

• labas sarunu vešanas prasmes ar dažādu tipoloģiju vai kultūru pārstāvjiem

KOMUNIKĀCIJAS UN INTERPERSONĀLĀS PRASMES

Izcils komunikators, pielāgoties spējīgs un neatlaidīgs

• koordinējot un motivējot dažāda lieluma komandas, attīstītas izcilas interpersonālās un komunikācijas prasmes dažādās vidēs

• apņēmīgs, pašpietiekams, dinamisks, neatlaidīgs, pielāgoties spējīgs, piemīt spēja ātri asimilēt jaunu informāciju no dažādām jomām

VALODU PRASMES

Dzimtā(s) valoda(s): rumāņu valoda

Cita(s) valoda(s)

Angļu valoda

KLAUSĪŠANĀS C2 LASĪŠANA C2 RAKSTĪŠANA C2

MONOLOGS C2 DIALOGS C2

Franču valoda

KLAUSĪŠANĀS B2 LASĪŠANA B2 RAKSTĪŠANA B1

MONOLOGS B1 DIALOGS B1

Līmeņi: A1 un A2: pamatlīmenis; B1 un B2: vidējais līmenis; C1 un C2: augstākais līmenis.

DIGITĀLĀS PRASMES

Manas digitālās prasmes

Teicamas Microsoft Office (Word, Excel, Outlook) lietošanas prasmes | Datora un interneta lietošanas prasme | Uzņēmumu resursu plānošanas programmatūra (URP) | Pārmaiņu vadības ieviešana: no organizatoriskām izmaiņām līdz klientu attiecību vadības risinājumu ieviešanai

VADĪTĀJA APLIECĪBA

Motocikli:  A

Vieglie automobiļi:  B

VAĻASPRIEKI UN INTERESES

Aizrautīgs lasītājs, aizraujos ar sportu un mūziku

2. PIELIKUMS. LUCIAN ROMAȘCANU ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Revīzijas palātas locekļu kandidātu aptaujas anketa

Profesionālā pieredze

1. Lūdzu, norādiet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

 A:

• Vadītāja amatā privātajā sektorā

i. Ierosināju, saskaņoju, apstiprināju un kontrolēju desmitiem miljonu EUR lielus budžetus dažādos manis vadītajos uzņēmumos.

 

• Senatora amatā Rumānijas parlamentā

i. Apspriedu, grozīju un apstiprināju astoņus Rumānijas gada budžetus ar visām darbībām, ko ietver šis darbietilpīgais process.

ii. Saņēmu, analizēju un biju iesaistīts to iestāžu budžetu grozīšanā, apstiprināšanā vai noraidīšanā, kuras darbojas Rumānijas parlamenta Senāta tiešā pārraudzībā — Rumānijas Nacionālā televīzija, Rumānijas Nacionālais radio, Rumānijas Kultūras institūts, Audiovizuālā padome u. c.

iii. Biju iesaistīts augstākā līmeņa lēmumu pieņemšanā lielu krīžu laikā, tostarp pandēmijas un enerģētiskās krīzes laikā, kad galvenā prioritāte bija ietekme uz budžetu un lēmumu kontrole.

 

• Kultūras ministra amatā

i. Analizēju iepriekšējo gadu budžetus un izdarīju secinājumus par iepriekšējo budžetu izpildi, kā arī vajadzības gadījumā īstenoju korektīvus pasākumus.

ii. Izstrādāju gada budžetus, pārrunāju tos ar Finanšu ministriju un iesniedzu tos Rumānijas parlamentam; Kultūras ministrijas gada budžets ir aptuveni 300 miljoni EUR.

iii. Pārraudzīju gada budžetu izpildi gan izpildes, gan likumības ziņā.

iv. Cieši sadarbojos ar Rumānijas Revīzijas palātu visos aspektos, kas saistīti ar tās darbību attiecībā uz manu ministriju.

 

• Buzeu žudeca padomes priekšsēdētāja amatā

i. Analizēju iepriekšējo gadu budžetus, lai varētu izdarīt secinājumus par žudeca finanšu rādītājiem, un pēc tam sagatavoju budžeta korekcijas nākamajam periodam.

ii. Izstrādāju 2025. gada budžetu un pārraudzīju, kā to apstiprina žudeca padomnieki; gada budžets ir aptuveni 110 miljoni EUR.

2. Kādi ir jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

 A: Ņemot vērā šīs anketas tvērumu, uzskaitīšu dažus sasniegumus, kas saistīti ar finanšu un budžeta jomu.

i. Savā pirmajā ministra pilnvaru termiņā panācu Kultūras ministrijas budžeta palielinājumu par 47 % un uzraudzīju izpildes līmeni vairāk nekā 98 % apmērā, nesaņemot nevienu negatīvu atzinumu no Rumānijas Revīzijas palātas.

ii. Kā Sociāldemokrātiskās partijas senatoru grupas vadītājs biju viens no galvenajiem dalībniekiem sarunās un veiksmīgā savlaicīgā balsojumā par Rumānijas gada budžetiem.

iii. Kā parlamenta deputāts Covid-19 krīzes laikā kopā ar saviem kolēģiem panācu, ka ar nepieciešamajiem parlamentārajiem lēmumiem tika nodrošināti visi valstij nepieciešamie resursi cīņai pret pandēmiju, un uzraudzīju resursu sadali un izlietojumu.

3. Kāda ir jūsu profesionālā pieredze starptautiskās organizācijās vai iestādēs, kurās ir multikulturāla un daudzvalodu vide un kuras neatrodas jūsu piederības valstī?

 A:

i. Privātajā sektorā ieņēmu vadošos amatus starptautiskos uzņēmumos, kur iepazinos ar dažādām kultūrām organizācijās, kuras pārstāvēju.

ii. Būdams Rumānijas parlamenta deputāts un komitejas priekšsēdētājs, pastāvīgi biju iesaistīts parlamentārās diplomātijas pasākumos ar dažādu valstu un kultūru pārstāvjiem. Kā Rumānijas parlamenta delegācijas priekšsēdētājs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) piedalījos sanāksmēs, diskusijās un sarunās ar pārstāvjiem no vairāk nekā 50 dalībvalstīm.

iii. Kā ministram man bija iespēja īstenot pilnu starptautisko darba kārtību, tiekoties sanāksmēs un risinot sarunas ar kolēģiem no dažādām valstīm un kultūrām.

4. Vai jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

 A: Attiecībā uz pienākumiem, kurus līdz šim esmu pildījis, šāds apstiprinājums nav paredzēts.

5. Kuri no jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

 A: Pēdējos astoņus savas karjeras gadus pēc vispārējām vai pašvaldību vēlēšanām strādāju valsts dienestā un divas reizes tiku iecelts par kultūras ministru. Visus amatus ieņēmu kā Sociāldemokrātiskās partijas (PSD) biedrs.

6. Kādi ir trīs svarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

 A: Tā kā mana karjera ilgst vairākus gadu desmitus, ir bijuši vairāki svarīgi lēmumi, kuri noteica pārmaiņas un ar kuriem es lepojos. Minēšu trīs no tiem, kas attiecas uz trim galvenajiem manas līdzšinējās karjeras posmiem privātajā sektorā, valdībā un parlamentā.

i. Viens no maniem svarīgajiem lēmumiem, ko pieņēmu, strādājot par vadītāju privātajā sektorā, bija padziļināti pārstrukturēt nodaļu, par kuru biju atbildīgs uzņēmumā Ringier Romania; tā rezultātā manā pārziņā esošie laikrakstu un žurnālu izdevumi veidoja 50 % no grupas apgrozījuma un gandrīz 100 % no grupas peļņas.

ii. Būdams kultūras ministrs, panācu budžeta pārstrukturēšanu un racionalizēšanu, tādējādi nodrošinot vietējiem kultūras projektiem par 270 % lielāku naudas piešķīrumu nekā iepriekšējā gadā.

iii. Kā senators un grupas vadītājs atbalstīju valdības investīciju programmas, tostarp atveseļošanas un noturības fonda (ANF) projektus, kas 2024. gadā sasniedza gandrīz 7 % no Rumānijas IKP, šim nolūkam risināju sarunas komitejās un panācu balsojumus par programmu īstenošanu.

Neatkarība

7. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir “pilnīgi neatkarīgi”. Kā jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

A: Ja mani apstiprinās Revīzijas palātas locekļa amatā, apņemos pildīt savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un saskaņā ar visaugstākajiem ētikas standartiem, Eiropas Savienības un Eiropas iedzīvotāju vispārējās interesēs un pilnībā ievērojot Līgumu noteikumus un Revīzijas palātas reglamentu. Es pilnībā ievērošu Revīzijas palātas locekļu ētikas kodeksa noteikumus un tajā ietvertos ētikas principus: godprātība, neatkarība, objektivitāte, kompetence, profesionālā rīcība, konfidencialitāte, pārredzamība, cieņa, atdeve, lojalitāte, diskrēcija un koleģialitāte.

Es nelūgšu un nepieņemšu nevienas valdības vai citas iestādes, biroja vai struktūras norādījumus. Vienlaikus atturēšos no rīcības, kas nav savienojama ar maniem pienākumiem, un centīšos rādīt piemēru ar savu personīgo rīcību. Arī pēc amata pienākumu pildīšanas beigām apņemos nodrošināt informācijas konfidencialitāti un ievērot noteikumus par iecelšanu amatā un priekšrocībām.

Šajā amatā es nodrošināšu, ka tiek stingri aizsargāta Revīzijas palātas neatkarība, un manus pienākumus veikšu godprātīgi, objektīvi un stingri ievērojot visaugstākos publiskā dienesta standartus.

8. Vai jūs vai jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojas ar darījumdarbību, vai jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar jūsu paredzamajiem pienākumiem?

 A: Ne man, ne maniem ģimenes locekļiem nav nekādu darījumdarbības vai finanšu interešu, kas varētu radīt interešu konfliktu ar Eiropas Revīzijas palātas (ERP) locekļa pienākumiem un atbildību.

9. Vai esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

 A: Jā, esmu gatavs sniegt visu pieprasīto informāciju un interešu deklarāciju saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ētikas kodeksu un ētikas pamatnostādnēm, nodrošinot pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību.

10. Vai esat iesaistīts kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

 A: Nē, patlaban neesmu iesaistīts nevienā tiesas procesā.

11. Vai jums ir aktīva vai izpildvaras loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmis kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

 A: Jā, pašlaik esmu Sociāldemokrātiskās partijas Buzeu žudeca organizācijas vadītājs un partijas runaspersona nacionālā mērogā visos jautājumos.

12. Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā jūs atkāpsieties no visiem vēlētajiem amatiem un pārtrauksiet aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

 A: Jā, nekavējoties. Kļūšana par Eiropas Revīzijas palātas locekli nozīmē, ka izbeigšu savu politisko karjeru.

13. Kā jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no jūsu izcelsmes dalībvalsts?

 A: Ja šāds gadījums notiktu, es to izskatītu tāpat kā jebkuru citu krāpšanas gadījumu jebkurā citā dalībvalstī, ar vislielāko neatkarību un godprātību, izmantojot pilnīgi taisnīgu, objektīvu, bezaizspriedumu un profesionālu pieeju.

 Lai jebkura iestāde darbotos efektīvi un saglabātu ES iedzīvotāju uzticēšanos, ir svarīgi nodrošināt objektivitāti un godīgumu, ievērot tiesiskumu, stingri ievērot noteikto politiku, noteikumus un procedūras, kā arī nodrošināt taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi.

Pienākumu izpilde

14. Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt tos īstenot?

A: Saskaņā ar Finanšu regulā noteikto regulējumu ar pareizu finanšu pārvaldību saprot budžeta izpildi saskaņā ar šādiem trim principiem:

i) saimnieciskums;

ii) lietderība;

iii) efektivitāte.

Publiskie līdzekļi ir jāizmanto sabiedrības labā, ievērojot pārredzamības un pārskatatbildības pamatprincipus, kas ir divi galvenie labas pārvaldības pīlāri.

Esmu pārliecināts, ka pārredzamība, taisnīgums un pārskatatbildība, koncentrējoties arī uz sniegumu, ir jāuzskata par galvenajām iezīmēm šo principu īstenošanā un pareizas finanšu pārvaldības kultūras veicināšanā publiskajā dienestā, un tie ir bijuši vadošie elementi gan manā privātajā, gan valsts sektora karjerā.

Turklāt sarežģītajā situācijā, ar kuru saskaramies, mums visiem ir jādara viss iespējamais, lai atjaunotu un stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos publiskajām iestādēm un lēmumu pieņemšanas procesiem valstu un Eiropas līmenī. Šajā sakarā es saskatu pievienoto vērtību daudzlīmeņu pieejā, kuras mērķis ir nodrošināt, ka pareizu budžeta plānošanu papildina ētiska pārvaldība un pārredzama ziņošana, kam seko rūpīgs kontroles un pārskatatbildības process, ko katrā no šiem posmiem atbalsta skaidra un proaktīva komunikācija. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka visos iepriekš aprakstītajos posmos ir lietderīgi iekļaut agrīnu riska analīzi un mazināšanu, lai nodrošinātu iespējami labākos rezultātus.

 Revīzijas palātai ir svarīgs uzdevums palīdzēt izveidot profesionālas finanšu pārvaldības kultūru un nodrošināt tās ilgtspēju visās ES iestādēs. Revīzijas palāta sniedz ieteikumus un uzrauga to īstenošanu, un abas šīs darbības ir būtiskas iepriekš minētajam uzdevumam. Labākās prakses apzināšana un revīzijas ieteikumu sniegšana ir būtiski veidi, kā stiprināt pareizu finanšu pārvaldību. Turklāt Revīzijas palātas ievērojamā morālā autoritāte var palīdzēt veicināt pārredzamāku un atbildīgāku grāmatvedības praksi visā ES.

 Revīzijas palātai vajadzības gadījumā ir arī nozīmīga loma tiesiskā regulējuma un administratīvo procedūru vienkāršošanā, kas veicina efektīvu finanšu pārvaldību un sekmē nepieciešamās reformas. ES ir vajadzīgas vienkāršākas procedūras ar mazāku birokrātiju, un Revīzijas palātai var būt būtiska loma Eiropas vienkāršošanas programmā.

15. Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (jo īpaši Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

A: Kā potenciālais Revīzijas palātas loceklis apliecinu savu apņemšanos veidot uz atklātību, pārredzamību, savstarpēju uzticēšanos un lietderību balstītas attiecības starp Eiropas Parlamentu, jo īpaši tā Budžeta kontroles komiteju (CONT), un Revīzijas palātu. Tā kā mēs vēl esam agrīnā pašreizējā iestāžu darba un likumdošanas ciklā, uzskatu, ka abām pusēm ir jāpieliek pūles, lai vēl vairāk nostiprinātu saikni starp abām iestādēm un veicinātu pastāvīgas sadarbības kultūru starp CONT komiteju un Revīzijas palātu. Tāpēc, ja mani apstiprinās amatā, vēlos apliecināt, ka esmu pilnībā atvērts dialogam un ierosinājumiem par to, kā uzlabot un stiprināt Revīzijas palātas ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā CONT komitejā, kas paredzēts, lai ļautu Parlamentam efektīvi veikt demokrātisko pārraudzību, it īpaši īstenojot budžeta izpildes kontroles pilnvaras. Ņemot vērā arī pašreizējo sarežģīto reģionālo un starptautisko kontekstu, jo īpaši jāuzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt ES budžetu gan ES, gan valstu līmenī; es apzinos, ka tas ir viens no svarīgākajiem Parlamenta — un jo īpaši CONT komitejas — uzdevumiem.

 

Strādājot kopā, mēs varam nodrošināt, ka visi ES naudas izdevumi tiek veikti likumīgi, atbildīgi un pārskatatbildīgā veidā, ņemot vērā ES un tās iedzīvotāju intereses.

 Turklāt, tā kā Eiropas Parlamenta deputāti tieši pārstāv ES iedzīvotāju intereses, ir ļoti svarīgi ņemt vērā viņu viedokli, kas nodrošinātu, ka Revīzijas palātas darbs saglabā sasaisti ar problēmām, ar kurām saskaras ES iedzīvotāji, bet vienlaikus tiek saglabāta Revīzijas palātas darbības pilnīga neatkarība.

 

16. Kāda, jūsuprāt, ir lietderības revīzijas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

 

A: Atbilstības, finanšu un lietderības revīzijas cita citu papildina. Atbilstības revīzijā tiek pārbaudīts, vai darbības un programmas atbilst piemērojamajām juridiskajām un normatīvajām prasībām, savukārt lietderības revīzijā tiek izvērtēts, vai šīs darbības un programmas ir izpildītas optimāli.

 

Saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam īstenošanu Revīzijas palāta jau ir ieteikusi ES klimatadaptācijas finansējumu pielāgot nākotnes vajadzībām kā daļu no ES ekonomikas izaugsmes stratēģijas, kas ietekmēs ES konkurētspēju gan iekšēji, gan ārēji. Tas veicināja uz rezultātiem orientētas pieejas veidošanu un nodrošināja, ka finanšu lēmumi tiek pienācīgi pārvērsti efektīvās darbībās un risinājumos ES iedzīvotāju interesēs.

 

Balstoties uz šo modeli, varētu paredzēt turpmākas darbības, kas atbalstītu pienācīgus turpmākos pasākumus attiecībā uz izdevumu lietderību ES konkurētspējas mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz lietderības revīziju un ievērojot arī nepieciešamību ņemt vērā ES vispārējos attīstības mērķus.

 Tāpat arī lielāka uzmanība lietderībai varētu izrādīties noderīga, lai atbalstītu jaunos Komisijas mērķus, kas saistīti ar vienkāršošanu un pārskatatbildību, arī attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām. Uz lietderību balstītos izvērtējumos varētu ņemt vērā arī administratīvās izmaksas dalībvalstu līmenī, kā arī uzņēmēju aprindu līmenī. Lietderības revīzija sniedz uz nākotni vērstu ieskatu — tajā tiek izvērtēts, vai procesi darbojas efektīvi, lai sasniegtu izvirzītos mērķrādītājus un mērķus.

Ņemot vērā prognozēto ES finanšu instrumentu sarežģītības pieaugumu, ES līdzekļu aprites pārskatatbildība un izsekojamība kļūst vēl svarīgāka, arī kā priekšnoteikums uz lietderību balstītam modelim, un tas ir jāņem vērā Revīzijas palātas turpmākajā darbā, kā arī attiecībās ar citām ES iestādēm, kurām ir atbildība par budžetu, proti, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.

 Tomēr jāuzsver, ka mums vienmēr jācenšas sniegt ieteikumus, kas ir gan būtiski, gan praktiski un ko revidējamā iestāde var skaidri saprast un pieņemt, jo īpaši attiecīgajā vadības līmenī, kuras kompetencē ir tos optimāli īstenot laika, izmaksu un resursu ziņā.

 

17. Kā ES budžeta revīzijā varētu uzlabot sadarbību starp Revīzijas palātu, valstu revīzijas iestādēm un Eiropas Parlamentu (Budžeta kontroles komiteju)?

 A: Šobrīd es nevaru sniegt galīgu atbildi, jo man vēl ir jānovērtē šis jautājums gan no Budžeta kontroles komitejas, gan no Revīzijas palātas viedokļa. Lai veidotu pietiekamā informācijā balstītu viedokli, būs svarīgi iegūt praktisku pieredzi Revīzijas palātā.

 Tomēr ir skaidrs, ka Revīzijas palātas un valstu revīzijas iestāžu sadarbība, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 3. punktā, ir ļoti svarīga efektīvai budžeta kontrolei. Dalītas pārvaldības kontekstā valstu revidentu pieredzes izmantošana ir īpaši svarīga.  

 Atklāta dialoga uzturēšana ar budžeta lēmējiestādēm un likumdevējām iestādēm, valstu augstākajām revīzijas iestādēm un citām ieinteresētajām personām stiprina iestādes nozīmi un tās darba ietekmi.

Gan Eiropas Parlaments (ko pārstāv CONT komiteja), gan valstu revīzijas iestādes, kas sniedz ziņojumus valstu parlamentiem, ir galvenās ieinteresētās personas. ar kurām sadarbojas Revīzijas palāta un kuru kopīgais mērķis ir aizsargāt ES budžetu un nodrošināt ES nodokļu maksātāju naudas optimālu izmantošanu. Šajā sakarā Revīzijas palātai būtu jāturpina dalīties ar saviem attiecīgajiem ziņojumiem ar valstu revīzijas iestādēm un citām iestādēm, lai tās pastāvīgi informētu par savām darbībām un sniegtajiem ieteikumiem par attiecīgajām politikas jomām.

Tāpēc uzskatu, ka panākumu atslēga ir labi organizēta, pārredzama informācijas apmaiņa, cieša izpratne par katras puses vajadzībām un efektīvi sadarbības pasākumi. Visām veiktajām darbībām ir jāatbilst sadarbības tiesiskajam regulējumam, nodrošinot gan pienākumu strādāt godprātīgi, gan Revīzijas palātas un valstu revīzijas iestāžu neatkarību.

Bez tam es vēlētos veicināt tiešu strukturētu dialogu starp kontaktkomiteju un EP Budžeta kontroles komiteju, lai tās regulāri apmainītos ar informāciju par labu praksi un gūto pieredzi, efektīvu budžeta izpildi un kontroli, pārvaldību, pārredzamību un pārskatatbildību. Turklāt es uzskatu, ka šādā strukturētākā dialogā varētu ietvert arī kopīgas riska analīzes, kas veicinātu vienotu izpratni par problēmām un konkrētiem riskiem visā ES un viedokļu apmaiņu par to, kā novērst šos riskus.

Arī Eiropas Parlamentam ir nozīmīga loma, lai palielinātu savu vēlētāju informētību par Revīzijas palātas darbu un ES budžeta kontroles sistēmu. Turklāt Eiropas Parlamenta deputātiem būtu jāpalīdz revīzijas iestādēm savās attiecīgajās dalībvalstīs labāk izprast problēmas, ar kurām tie saskaras, veicot savus pienākumus.

18. Kā jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

A: Augstas kvalitātes ziņojumu pamatā galvenokārt ir sniegto datu kvalitāte. Revīzijas palātas izvērtējumi un ziņojumi ir atkarīgi no sniegto datu kvalitātes, kas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka tā palīdz Eiropas Parlamentam konsolidēt budžeta lēmumus.

Šajā sakarā, ņemot vērā arī to, ka Eiropas statistika ir sabiedrisks labums, un pamatojoties uz pašreizējo regulu par Eiropas statistiku, ir svarīgi dialogā ar Eiropas Komisiju un pārējām iestādēm analizēt, kā varētu uzlabot pašreizējo sistēmu, kas ļautu koncentrēties uz jauniem datu avotiem, jaunām tehnoloģijām un atziņām, ko radījis digitālais laikmets, un nodrošināt, ka sniegtie dati atspoguļo jauno problēmu kopumu un ekonomisko realitāti, atbalstot ES lēmumu un politikas mērķu argumentāciju.

Turklāt vienmēr jāatceras, ka Revīzijas palātai pašai ir ierobežoti resursi, un tai tie vislabāk jāizmanto, lai ziņotu par savu darbu.

Citi jautājumi

19. Vai jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs nelabvēlīgs?

A: Kā bijušais Rumānijas parlamenta deputāts un bijušais komitejas priekšsēdētājs es pilnībā respektēju Eiropas Parlamenta lēmumus. Šajā ziņā, ja rastos šaubas par manu godprātību vai neatkarību, es, protams, pēc diskusijām ar savu dalībvalsti apsvērtu iespēju atsaukt savu kandidatūru. Es rūpīgi izvērtētu arī Budžeta kontroles komitejā izskanējušos viedokļus un diskusijas par profesionālās pilnveides jomām un attiecīgi rīkotos.

Tomēr, tā kā mani ir izvirzījusi Rumānijas valdība un saskaņā ar LESD procedūru galīgais lēmums ir jāpieņem Padomei, es uzskatu, ka pilnīgas procedūras ievērošana ir pareizais veids, kā rīkoties, respektējot visas iesaistītās iestādes.

PIELIKUMS. VIENĪBAS VAI PERSONAS, NO KURĀM REFERENTS IR SAŅĒMIS PIENESUMU

Referents, pilnībā uzņemoties visu atbildību, apliecina, ka viņš nav saņēmis nekādu pienesumu no vienībām vai personām, kas būtu jānorāda šajā pielikumā saskaņā ar Reglamenta I pielikuma 8. pantu.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	18.3.2025
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 2 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georgios Aftias, Gilles Boyer, Caterina Chinnici, Tamás Deutsch, Dick Erixon, Daniel Freund, Gerben-Jan Gerbrandy, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Virginie Joron, Kinga Kollár, Giuseppe Lupo, Marit Maij, Claudiu Manda, Csaba Molnár, Fidias Panayiotou, Jacek Protas, Julien Sanchez, Jonas Sjöstedt, Carla Tavares, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Grapini, Erik Marquardt, Bert-Jan Ruissen, Vlad Vasile-Voiculescu, Annamária Vicsek
Reglamenta 216. panta 7. punktā minētie deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrzej Halicki, Valentina Palmisano, Georgiana Teodorescu