ZIŅOJUMS par valsts finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā – 2004
7.2.2005 - (2004/2268(INI))
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Othmar Karas
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par valsts finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā – 2004
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 24. jūnija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par valsts finansēm EMS –2004 (KOM(2004)0425),
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 3. septembra paziņojumu par ekonomikas vadības stiprināšanu un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpildes skaidrošanu (KOM(2004)0581),
– ņemot vērā Komisijas 2002. gada 27. novembra paziņojumu par budžeta politikas koordinēšanas pastiprināšanu (KOM(2002)0668),
– ņemot vērā Komisijas 2002. gada 27. novembra paziņojumu par vajadzībām attiecībā uz budžeta statistikas kvalitātes uzlabošanu un līdzekļiem, kā to panākt (KOM(2002)0670),
– ņemot vērā prezidentūras secinājumus, ko Eiropadome pieņēma Lisabonā 2000. gada 24. martā un Gēteborgā 2001. gada 15. un 16. jūnijā, un it īpaši atsaucoties uz apstiprināto stratēģiju par ekonomikas izaugsmi, pilnu nodarbinātību, ilgstspējīgu attīstību un sociālo kohēziju,
– ņemot vērā Amsterdamas Eiropadomes, kas notika 1997. gada 16. un 17. jūnijā, secinājumus par Stabilitātes un izaugsmes paktu, Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta pozīciju uzraudzības pastiprināšanu un ekonomikas politikas uzraudzību un koordinēšanu[1], kā arī ECOFIN Padomes 2001. gada 10. jūlijā pieņemto rīcības kodeksu attiecībā uz stabilitātes un konverģences programmu saturu un formu,
– ņemot vērā ECOFIN Padomes 2004. gada 13. septembra oficiālo paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes paktu,
– ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedumu[2] attiecībā uz ECOFIN Padomes 2003. gada 25. novembra pasākumiem,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0025/2005),
A. tā kā Luksemburgas prezidentūra savā darba programmā ir iekļāvusi Stabilitātes un izaugsmes pakta darbības noteikumu izskatīšanu un tā izpildes skaidrošanu un Eiropas Parlaments 2005. gada pavasarī gatavojas pieņemt rezolūciju par iespējamām izmaiņām regulās un rīcības noteikumos, ar ko nosaka šī pakta piemērošanu;
B. tā kā pēdējā desmitgadē ES ekonomikas izaugsme ir bijusi ievērojami zemāka par potenciāli iespējamo, samazinoties ne tikai privātajiem ieguldījumiem, bet arī valsts bruto ieguldījumiem, kas eiro zonas valstīs ir sarukuši no 4% no IKP 70. gadu sākumā līdz 2,4%, un tā kā inter alia strukturālo reformu un ieguldījumu trūkuma dēļ daudzās dalībvalstīs IKP pieauguma temps eiro zonas valstīs ir atkal noslīdējis zem prognozētā;
C. tā kā budžeta deficīts eiro zonas valstīs palielinājās no 1,1% no IKP 2000. gadā un attiecīgi 1,6% 2001. gadā līdz 2,7% no IKP 2003. gadā un 2004. gadā pietuvojās 3% slieksnim, sasniedzot 2,9% no IKP;
D. tā kā 2002. gada beigās tikai četras eirozonas dalībvalstis, kuru kopējais IKP ir vien 18% no eirozonas valstu IKP, un 2004. gadā piecas dalībvalstis bija sasniegušas tādu budžeta stāvokli, kurš bija tuvs bezdeficīta budžetam; tā kā, gluži pretēji, eirozonas dalībvalstu skaits, kurās budžeta deficīts ir virs 3% no IKP, palielinājās no trīs līdz četrām; tā kā kopš Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas sākuma tā noteikumus vai Līguma noteikumus ir pārkāpušas 12 dalībvalstis, tostarp piecas eirozonas valstis — Portugāle, Vācija, Francija, Nīderlande un Grieķija — un Apvienotā Karaliste, kurai nepiemēro pārmērīga budžeta deficīta procedūru, bet kurai tomēr ir jāievēro Līguma 116. panta 4. daļā noteiktā prasība otrajā posmā censties izvairīties no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tā kā pārmērīga budžeta deficīta procedūru uzsāka vēl pret sešām dalībvalstīm — Ungāriju, Čehiju, Kipru, Maltu, Poliju un Slovākiju, kuru budžeta deficīts pārsniedza 3% slieksni;
E. tā kā 2004. gada septembrī, reaģējot uz acīmredzamo neatbilstību starp 1997. gada Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem un neseno ekonomikas attīstību, komisārs Almunia iesniedza priekšlikumus reformai, kuri ir izklāstīti Komisijas paziņojumā “Valsts finanses EMS – 2004”,
1. atzīmē, ka atbilstīgi Komisijas viedoklim ar ekonomikas ciklu tikai daļēji var izskaidrot augstāku nominālo deficītu, kas patiesībā galvenokārt radies, dažām dalībvalstīm patvaļīgi atkāpjoties no stingras budžeta politikas;
2. atzīmē, ka dažas dalībvalstis nav reaģējušas uz pārmērīga budžeta deficīta procedūras uzsākšanu pret tām, t.i., nav veikušas atbilstīgus pasākumus, lai novērstu minēto deficītu, un ka vēl aizvien pastāv pietiekams pamats bažām attiecībā uz to izredzēm tuvākajā nākotnē pazemināt budžeta deficīta līmeni zem 3% no IKP;
3. uzsver gan strukturālo reformu pakešu, gan ar ieguldījumiem saistīto pasākumu ieviešanas svarīgumu, kurai vidējā un ilgtermiņā būs izšķiroša nozīme attiecībā uz finansiālo ilgtspējību, Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi;
4. atzīmē, ka ekonomikas izmaiņu vadība Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ir būtiski ietekmējusi budžeta deficīta un valsts parāda līmeni dažās jaunajās dalībvalstīs;
5. uzsver to, ka attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem un procedūrām nav izņēmumu, bet aicina visas ES iestādes uzņemties atbildību par tā īstenošanu un atbilstības tam kontroli;
6. mudina visas tās dalībvalstis, kuras vēl nav samazinājušas savu budžeta deficītu līdz līmenim, kas ir ievērojami zemāks nekā 3% no IKP, to izdarīt, lai paplašinātajā Eiropas Savienībā nodrošinātu fiskālo un cenu stabilitāti un lai labākos laikos ļautu izveidot pietiekamas finanšu rezerves nolūkā veikt ekonomikas pasākumus grūtākos laikos, neriskējot pārkāpt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus;
7. uzsver uzlabotas budžeta statistikas, tostarp precīzāku un standartizētāku definīciju, aprēķinu metožu un procedūru, nozīmi un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu iesniegt priekšlikumus prasību minimumam attiecībā uz dalībvalstu statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un kvalitāti un Eurostat paplašinātai kompetencei, lai koordinētu un uzraudzītu dalībvalstu datu iesniegšanu, kā arī veiktu šo datu kontroli uz vietas;
8. mudina jaunās dalībvalstis paātrināt valsts finanšu reformu, veicot līdzekļu pārdali, kā turpmāku virzīšanos uz to ekonomikas patiesas konverģences nodrošināšanu un īpašu uzmanību veltīt pensiju un sociālo pabalstu sistēmas modernizēšanai, lai veicinātu efektīvu nodarbinātības politiku;
9. uzsver nepieciešamību nepārtraukti veikt fiskālās pārvaldības uzlabojumus, kā arī izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu, lai veicinātu uzņēmējdarbības kultūru un iedrošinātu uzņēmumus sākt darbību;
10. atgādina dalībvalstīm to Stabilitātes un izaugsmes paktā uzņemtās saistības pietuvināt savu budžetu bezdeficīta vai pārpalikuma budžeta līmenim; uzskata, ka, lai veicinātu cenu stabilitāti un nodrošinātu valsts finanšu ilgtspējību, ir jāizvairās no budžeta pārmērīga deficīta; iesaka Stabilitātes un izaugsmes paktā piešķirt lielāku nozīmi ekonomikas attīstībai un koncentrēt lielāku uzmanību uz valsts finanšu ilgtspējības nodrošināšanu; brīdina, ka pārmērīgi valdības izdevumi pakļauj riskam cenu stabilitāti, zemas procentu likmes un valdības ieguldījumu apjomu, kā arī samazina spēju risināt uzdevumus, kas saistīti ar demogrāfiskām pārmaiņām Eiropas Savienībā un tās iedzīvotāju novecošanos;
11. atkārtoti aicina ieviest skaidru metodi, kas ietvertu “augstas kvalitātes valsts izdevumu” definīciju, lai noteiktu valsts budžeta pozīciju skaitu un to ieguldījumu izaugsmes un investīciju jomā nolūkā veicināt Lisabonas mērķu īstenošanu; turklāt aicina valsts izdevumus pārorientēt tādā veidā, lai nodrošinātu, ka dažādās budžeta pozīcijas Eiropas un dalībvalstu līmenī atspoguļo 2010. gadam noteiktās politikas galvenās prioritātes;
12. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Valsts finanses Ekonomikas un monetārajā savienībā – 2004 | ||||||||||||
Procedūras numurs |
|||||||||||||
Atsauce un Reglamentu |
45. pants | ||||||||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ECON | ||||||||||||
Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu |
BUDG 13.1.2005 |
|
|
|
| ||||||||
Atzinumu nav sniegusi |
BUDG 31.1.2005 |
|
|
|
| ||||||||
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| ||||||||
Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i) |
|
|
| ||||||||||
Referents |
Othmar Karas |
| |||||||||||
Aizstātais referents |
Bigliardo |
| |||||||||||
Izskatīšana komitejā |
1.2.2005 |
2.2.2005 |
|
|
| ||||||||
Pieņemšanas datums |
2.2.2005 | ||||||||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
28 2 15 | |||||||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Pier Luigi Bersani, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Robert Goebbels, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Ian Hudghton, Christopher Huhne, Sophia in 't Veld, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Enrico Letta, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Karin Riis-Jørgensen, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Sahra Wagenknecht | ||||||||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Harald Ettl, Werner Langen, Alain Lipietz, Jules Maaten, Thomas Mann, Diamanto Manolakou, Antonis Samaras, Theresa Villiers, Corien Wortmann-Kool, Josef Zieleniec | ||||||||||||
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| ||||||||||||
Iesniegšanas datums – A6 |
7.2.2005 |
A6-0025/2005 | |||||||||||
Piezīmes |
... | ||||||||||||