ZIŅOJUMS par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu 2003. gada vispārējo budžetu
21.03.2005. - (8412/2004 - 2004/2172(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Elmar Brok
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu 2003. gada vispārējo budžetu (8412/2004 - 2004/2172(INI)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Konstitucionālo līgumu, ko parakstīja Romā 2004. gada 29. oktobrī,
– ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī,
– ņemot vērā Padomes 2003. gada pārskatu (8412/2004),
– ņemot vērā 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[1] H daļas 40. punktu,
– ņemot vērā ES Līguma 21. pantu,
– ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 12. janvāra rezolūciju par Eiropas Konstitucionālo līgumu[2],
– ņemot vērā tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par panākumiem, kas sasniegti, īstenojot kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP)[3],
– ņemot vērā tā 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju[4],
– ņemot vērā tā 2003. gada 20. novembra rezolūciju “Plašākas Eiropas kaimiņattiecības: jauna struktūra attiecībām ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem”[5],
– ņemot vērā tā 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju par jaunās Eiropas drošības un aizsardzības sistēmas prioritātēm un trūkumiem[6],
– ņemot vērā tā 2004. gada 26. februāra ieteikumu Padomei par attiecībām starp Eiropas Savienību un Krieviju[7],
– ņemot vērā tā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par transatlantisko partnerattiecību stāvokli pirms ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes Dublinā 2004. gada 25.–26. jūnijā[8] un 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām[9],
– ņemot vērā tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par mieru un savstarpējo cieņu Tuvajos Austrumos[10],
– ņemot vērā tā 2003. gada 24. septembra ieteikumu Padomei par situāciju Irākā[11],
– ņemot vērā tā 2004. gada 12. februāra rezolūciju par Afganistānu: uzdevumi un nākotnes izredzes[12],
– ņemot vērā tā 2001. gada 15. novembra rezolūciju par globālajām partnerattiecībām un kopējo stratēģiju attiecībās starp Eiropas Savienību un Latīņameriku[13],
– ņemot vērā tā 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par neseno cunami traģēdiju Indijas okeānā[14],
– ņemot vērā 2004. gada 16.–17. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus un it īpaši tās lēmumus par terorismu un ārlietām,
– ņemot vērā Reglamenta 112. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0062/2005),
A. tā kā Parlaments neuzskata, ka ar to tiek veikta pietiekama apspriešanās saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu, jo Padomes pašreizējā prakse ir vienkārši nosūtīt aprakstošu darbību sarakstu par iepriekšējo gadu, nevis apspriesties ar Parlamentu par galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli nākamajā gadā;
B. tā kā pašreizējā prakse tādēļ ir jāpārtrauc un jāaizstāj ar citu, kas nodrošinātu īstu apspriešanos ar Parlamentu, kā minēts iepriekš, nodrošinot Parlamenta dziļāku iesaistīšanu;
C. tā kā 2004. gada 29. oktobrī Romā parakstītā Eiropas Konstitucionālā līguma garam un saturam jau pirms ratifikācijas ir būtiski jāietekmē ES KĀDP īstenošana 2005. gadā un turpmāk;
D. tā kā Parlaments atkārtoti ir izteicis savu uzskatus par to, kā jāveido attiecības ar noteiktiem reģioniem un valstīm un kā tās jālīdzsvaro, lai veicinātu Savienības ārpolitikas darbību globālo raksturu;
E. tā kā pašreizējā KĀDP un Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) finansēšana ir pilnībā neatbilstīga gan attiecībā uz kvantitāti, gan kvalitāti, kā arī attiecībā uz tās demokrātisko atbildību;
1. lai gan apmierināts ar to, kādā veidā Padomes augstais pārstāvis/ģenerālsekretārs ir pilnībā informējis Parlamentu par KĀDP galveno jautājumu risināšanas gaitu, noteikti noraida a posteriori pieeju, ko līdz šim ievērojusi Padome, iesniedzot tikai aprakstošu iepriekšējā gadā veikto KĀDP darbību sarakstu, un uzskata šādu praksi par klaju Līguma par Eiropas Savienību 21. panta un 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma pārkāpumu attiecībā uz iepriekšēju apspriešanos ar Eiropas Parlamentu;
2. tāpēc pieprasa Padomei pārtraukt pašreizējo praksi un aizstāt to ar a priori pieeju, katra gada sākumā ar Parlamentu apspriežoties par galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, ko Padome paredz attiecīgajam gadam gan globālos, gan horizontālos jautājumos, kā arī par prioritātēm, kas plānotas dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem; turklāt lūdz Padomi vēlāk ziņot, vai Eiropas Parlamenta viedoklis ir ņemts vērā, un ja ir, tad kā tas ir ņemts vērā;
3. plāno pielikt pūles, lai paaugstinātu demokrātisko atbildību par KĀDP jautājumiem, organizējot regulāras diskusijas ar valstu parlamentiem vienlaikus ar ik ceturksni notiekošo viedokļu apmaiņu ar Padomes augsto pārstāvi/ģenerālsekretāru un ārējo attiecību komisāru, tostarp diskusiju par grozījumiem, ko valstu parlamenti iesaka izdarīt Eiropas Parlamenta gada pārskatā par KĀDP;
4. ielūdz Padomi un Padomes augsto pārstāvi/ģenerālsekretāru aktīvi piedalīties ikgadējās debatēs ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem par Eiropas drošības stratēģiju;
5. rosina gan Padomi, gan dalībvalstis turpmāk veikt rūpīgāku EDAP parlamentāro pārbaudi valstu līmenī, palielinot dalībvalstu parlamentu lomu EDAP operāciju pilnvarošanā, un Eiropas līmenī, piešķirot Parlamentam galveno lomu visa KĀDP budžeta pārbaudē;
6. mudina Padomi nodrošināt, lai tās politikas instrumenti, piemēram, sankciju politika, tiktu īstenoti ar lielāku stingrību un politisko atbildību;
KĀDP galvenie aspekti un pamatvirzienu izvēle 2005. gadam, ņemot vērā Konstitucionālā līguma parakstīšanu
7. pauž viedokli, ka jaunā līguma noteikumu garu (un saturu) attiecībā uz KĀDP jāsāk izmantot jau tagad, kā tas jau ir darīts gadījumā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu, “kaujas grupas” koncepciju, attīstītas ES kaimiņattiecību politikas izveidošanu, kurai jābūt daudz nozīmīgākai nekā pašreizējā kaimiņattiecību politika, un solidaritātes klauzulas piemērošanu, cīnoties pret teroristu draudiem vai uzbrukumiem, ar kuru sekām ir jācīnās, efektīvi koordinējot atbilstīgus pasākumus, tostarp pašreizējos un turpmākos civilās aizsardzības līdzekļus, kā arī savstarpējas solidaritātes pienākumu sniegt atbalstu un palīdzību gadījumā, ja notiek bruņota agresija pret kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm;
8. līdz ar to lūdz, lai Parlamentu tāpat kā Padomi vairāk iesaistītu, kā arī informētu par jebkuriem turpmākiem Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / ES ārlietu ministra priekšlikumiem attiecībā uz Kopējās ārpolitikas un drošības politikas izstrādāšanu 2005. gadam;
9. izsaka vēlmi, lai nākamajam Eiropas ārējās darbības dienestam būtu galvenā loma ārējo darbību jomā, palīdzot ES ārlietu ministram / Komisijas priekšsēdētāja vietniekam; jebkurā gadījumā atgādina vajadzību saglabāt Parlamenta kompetences jomas un saglabāt jaunā dienesta pienākumu atskaitīties Parlamentam, it īpaši attiecībā uz Komisijas struktūrvienību (Ārējo sakaru ģenerāldirektorāts, EK delegācijas utt.) integrāciju jaunajā dienestā; lūdz norādīt starpvaldību elementu attīstības plānu (kuru it īpaši iesniedz dalībvalstis), lai jaunais dienests varētu sekot integrētās Kopienas modelim Komisijas sastāvā, vienlaicīgi saglabājot pilnīgu uzticību Padomei starpvaldību jautājumos;
10. lūdz Padomi pielikt visas pūles, lai Konstitucionālajā līgumā paredzētajai aizsardzības solidaritātes klauzulai piešķirtu īstu saturu, tiklīdz šis līgums stāsies spēkā;
11. uzskata, ka tagad, kad Konstitucionālais līgums ir parakstīts, ārējo attiecību komisāram un KĀDP augstajam pārstāvim ir jāpiemēro jaunie standarti, visu KĀDP un EDAP jautājumu risināšanā pilnībā informējot Parlamentu, apspriežoties ar to, kā arī vairāk iesaistot; uzsver vajadzību it īpaši nodrošināt demokrātisko atbildību un pārredzamību visām Eiropas Aizsardzības aģentūras darbībām;
12. atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu un Komisijas sagatavošanās pasākumus attiecībā uz drošības pētījumiem; uzskata, ka vidējā termiņa finanšu plānā drošības pētījumiem gadā jāparedz pienācīgi līdzekļi;
13. lūdz Padomi arī regulāri apspriesties ar Parlamentu par EDAP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēlēm un saskaņā ar Konstitucionālā līguma I-41. panta 8. punktu pastāvīgi informēt Parlamentu par EDAP attīstību; šīm apspriedēm jānotiek tādā pašā veidā, kā iepriekš prasīts par KĀDP;
Konkrēti priekšlikumi par globāliem un horizontāliem jautājumiem 2005. gadā
14. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības drošības stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī; stingri ievēro tās civili un militāri holistisko pieeju un būtisko koncepciju par preventīvu iesaistīšanos un efektīvu daudzpusību, kam jāraksturo arī KĀDP un EDAP, kā arī atsaucas uz ziņojumu, ko Ārlietu komiteja pašreiz izstrādā par stratēģiju; uzsver vajadzību attīstīt ātras reaģēšanas spējas cilvēku glābšanai nelaimju un katastrofu gadījumos;
15. šajā sakarā un saskaņā ar drošības stratēģiju uzsver vajadzību attīstīt atbilstīgu drošības kultūru un tādēļ nešauboties atbalsta darbu, kas uzsākts pie ES apmācību koncepcijas īstenošanas EDAP jomā; turpmāk Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas izveidei un attīstībai jānodrošina Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādes ar labi apmācītu personālu, kas spējīgs efektīvi darboties EDAP jomā; šajā sakarā koledža jāveido uz dzīvotspējīgiem pamatiem un atbilstīgi jāfinansē;
16. pilnībā atbalsta pašreizējos kopīgos centienus īstenot ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, paturot prātā 2005. gadā pārskatīto ANO Līgumu par atomieroču neizplatīšanu un aktīvo lomu, kas ES jāuzņemas šajā sakarā un ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1540 (2004) īstenošanā; atsaucas uz iepriekšējo nostāju par kājnieku ieročiem un uz 2004. gada 22. aprīlī pieņemto rezolūciju par Otavas Konvencijas par kājnieku mīnām pārskatīšanu; atkārtoti pauž atbalstu ES ētikas kodeksa par ieroču eksportu stiprināšanai un ES atbalstam Starptautiskajam ieroču tirdzniecības līgumam;
17. uzsver stingro pārliecību, ka kodolatbruņošanās nozīmīgi sekmēs starptautisko drošību un stratēģisko stabilitāti un samazinās kodolieroču izplatīšanās risku; aicina dalībvalstis, kurām ir kodolieroču arsenāls, īstenot saistības, ko nosaka Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) 6. pants; mudina dalībvalstis nākamajā KNL pārskata konferencē starptautiskā līmenī atbalstīt jauno iniciatīvu par jauniem kodoldraudiem, pamatojoties uz ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras direktora Mohammed El Baradei priekšlikumiem par kodolatbruņošanos un ANO atbruņošanās konferences atjaunošanu;
18. piekrīt Eiropadomes viedoklim, ka cīņa pret terorismu arī turpmāk būs ES prioritāte un būtiska tās ārējo attiecību politikas sastāvdaļa, tomēr vēlreiz uzsver, ka to nedrīkst īstenot uz cilvēktiesību un pilsonisko brīvību rēķina, un iesaka Eiropas Savienības pretterorisma politikā panākt lielāku saskaņotību un izlēmību attiecībā uz trešajām valstīm:
a) uzlabojot politisko dialogu ar trešajiem partneriem par terorismu,
b) stiprinot sadarbību ar starptautiskajām un reģionālajām organizācijām (jo sevišķi ar ANO Pretterorisma komiteju un NATO) un it īpaši atjaunojot ANO sistēmas ietekmi,
c) īstenojot 2004. gada ES un ASV Deklarāciju par terorisma apkarošanu,
d) atbalstot Komisijas mērķtiecīgas palīdzības stratēģiju, kas ir izklāstīta tādās programmās kā CARDS, TACIS, MEDA utt., un turpmāk raksturojot to kā sadarbības pieeju, kas aptver ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1373 prioritārās jomas,
e) pastiprinot ātrās reaģēšanas civilo/militāro mehānismu izmantošanu,
f) stingri piemērojot pretterorisma klauzulu, kas ietverta nolīgumos ar valstīm, kurās ir terorisma draudu pazīmes vai īpašas teroristu aktivitātes, tādas kā vervēšana, apmācība vai finansēšana, vai ar jebkuru citu valsti, kas rada potenciālus draudus Eiropas Savienībai; uzskata, ka tāpēc jāpievērš uzmanība Parlamenta 2002. gada priekšlikumam par starpiestāžu rīcības kodeksu Savienības ārējo attiecību politikai,
g) vajadzības gadījumā pilnībā izmantojot īpašās EDAP operācijas,
h) nodrošinot atbilstību starptautisko humāno tiesību un cilvēktiesību aktiem saistībā ar visām veiktajām darbībām,
i) nodrošinot Eiropas Savienības aktīvu ieguldījumu ilglaicīgu reģionālo problēmu mierīgai un taisnīgai atrisināšanai, pienācīgi ievērojot ANO lēmumus un tās starptautiski atzīto lomu, un apkarojot būtiskas sociālas problēmas (nabadzību un sociālo atstumtību), kas veicina vardarbību un terorismu;
19. piešķir ārkārtīgu nozīmi tā ieguldījumam cīņā pret terorismu; tādēļ mudina Ārlietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju izmantot pienācīgu procedūru, lai par šo jautājumu sagatavotu ieteikumus, kas jāiesniedz gan Padomei, gan Komisijai; aicina Padomi šajā sakarā pilnībā informēt un apspriesties ar Ārlietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju par teroristu organizāciju ES saraksta jautājumiem; atzinīgi vērtē šajā sakarā Luksemburgas prezidentūras pozitīvo reakciju;
20. uzskata, ka dabas katastrofu gadījumā ir svarīgi izmantot iespējas, kuras Padome un Komisija ir attīstījušas civilajā/militārajā sfērā, tostarp civilās/militārās plānošanas vienību un tādas programmas kā GALILEO (Eiropas Globālā satelītnavigācijas sistēma) un GMES (Vides un drošības globālā uzraudzība);
Parlamenta prioritātes dažādos ģeogrāfiskos reģionos 2005. gadā
21. lūdz Padomi nekavējoties veikt pasākumus, izlabojot pašreizējo nelīdzsvarotību ģeogrāfiskā ziņā starp pēdējo desmit gadu laikā pieņemtajiem KĀDP tiesību aktiem, lai starp dažādiem reģioniem varētu panākt godīgāku līdzsvaru saskaņā ar Eiropas Savienības globālajiem mērķiem; lūdz Padomi it īpaši nodrošināt ģeogrāfisku līdzsvaru starp līdz šim saistībā ar paplašināšanos pieliktajām pūlēm austrumu virzienā un atjaunotajām pūlēm virzienā uz Vidusjūras reģiona dienvidiem; tomēr uzsver, ka Padomei vismaz jāizvairās no jebkādas vēsas rīcības, kas norādītu uz ES intereses mazināšanos par notikumu attīstību Rietumbalkānos, Ukrainā un Gruzijā;
22. tāpēc iesaka Padomei veikt pasākumus, lai ES varētu izmantot priekšrocības no priviliģētajām attiecībām, kas izveidotas ar noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem (ar divu reģionu, daudzpusēju vai divpusēju asociācijas līgumu palīdzību u. tml.), lai pastiprinātu tās daudzpusējo spēku, sadarbojoties ar citām jaunattīstības valstīm un reģioniem, ar kuriem vēl nav nodibinātas šādas priviliģētas attiecības; turklāt uzsver, ka ES kaimiņvalstīm nav jāpiešķir paaugstināta prioritāte uz kritiski svarīgu attiecību un solidaritātes starp ES un pasaules jaunattīstības valstīm rēķina;
23. tomēr vislielāko nozīmi piešķir, pirmkārt, Eiropadomes 2004. gada 16.–17. decembrī nolemtajam turpmākās paplašināšanās procesam un, otrkārt, Eiropas kaimiņattiecību politikas veidošanai, kā svarīgākajām Eiropas Savienības prioritātēm 2005. gada politikas dienaskārtībā, pie ES ieskaitot Eiropas Ekonomikas zonas valstis; uzstāj, ka būtiski svarīgi ir darīt visus iespējamo, lai Tuvo austrumu konfliktu atrisinātu mierīgā ceļā un ar cieņu, pamatojoties uz “četrinieka ceļa karti” un īstenojot stratēģiskās partnerattiecības ar Vidusjūras valstīm un Tuvajiem Austrumiem, kā nolemts 2004. gada jūnija Eiropadomē; šajā sakarā izsaka atzinību nesenajai augstākā līmeņa sanāksmei Šarmelšeihā starp Arielu Šaronu un Abu Mazenu; tāpat uzstāj, ka jāveic viss iespējamais, lai veicinātu citu pašreizējo vai paredzamo konfliktu un krīžu risināšanu, piemēram, Kosovā, Darfūrā, Somālijā, Lielo ezeru reģionā, Irānā un Ziemeļkorejā (KTDR), kā arī veicinātu sociālo progresu citur pasaulē saskaņā ar ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem;
24. tāpat par ārkārtīgi svarīgu uzskata Eiropas stratēģijas Rietumbalkānos turpināšanu un tālāku attīstīšanu, lai reģiona valstis pakāpeniski integrētu Eiropas institūcijās, it īpaši saistībā ar izšķirošajiem lēmumiem, kas 2005. gada otrajā pusē jāpieņem par Kosovas galīgo statusu;
25. ir gatavs strādāt ar Padomi un Komisiju pie Serbijas un Melnkalnes, tostarp Kosovas, ilgtermiņa stratēģiskas reorganizācijas, lai visiem šī reģiona cilvēkiem nodrošinātu kopēju mierīgu nākotni Eiropas Savienībā;
26. sagaida ciešu sadarbību ar Padomi un Komisiju, lai ekonomiski un politiski atbalstītu uzsākto Tuvo Austrumu miera procesu;
27. uzskata par svarīgu, lai ES un ASV uzturētu konstruktīvas attiecības un lai NATO atkal kļūtu vairāk par politisko diskusiju forumu uz vienlīdzīgiem pamatiem, kur jāpanāk saprātīgs līdzsvars starp novēršanas, krīžu vadības un militāro spēju instrumentiem; uzskata par būtiski svarīgu EP un ASV Kongresam pieņemt kopējas nostājas par atsevišķiem globāliem kopīgo interešu jautājumiem (terorisma apkarošana, reģionālie konflikti, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, sadarbība enerģētikā, klimata izmaiņas utt.) un uzskata, ka it īpaši 2005. gadā, Madrides deklarācijas desmitajā gadadienā, transatlantiskajām attiecībām jāpiešķir jauns impulss — transatlantiskā tirgus pabeigšana līdz 2015. gadam, jaunās transatlantiskās darba kārtības atjaunošana ar transatlantisko partnerattiecību nolīguma spēkā stāšanos cik ātri vien iespējams un jebkurā gadījumā divu gadu laikā;
28. uzsver vajadzību ciešai sadarbībai starp ES un ASV, risinot globālas ekonomiskas, politiskas un drošības problēmas; aicina izstrādāt jaunu transatlantisku programmu, lai strukturizētu dialogu par globāliem jautājumiem;
29. mudina Padomi apspriest ar Eiropas Parlamentu koncepciju par “stratēģiskajām partnerattiecībām” ar trešajām valstīm, kas jābalsta uz kopējo vērtību izplatīšanas un veicināšanas; aicina šajā sakarā veikt stratēģisko partnerattiecību ar Krievijas Federāciju un Ķīnu vispārēju izvērtēšanu;
30. lūdz gan Padomi, gan Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ciešas attiecības ar Krieviju, atainojot mūsu kopīgās intereses un vērtības, pamatojoties uz cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas pilnīgu ievērošanu;
31. atbalsta šajā sakarā Padomes priekšlikumu par ES un Krievijas kopēju krīžu pārvarēšanu Piedņestras un Dienvidkaukāza konfliktos; norāda, ka karš Čečenijā traucē attīstīt patiesu sadarbību un atkārto aicinājumu risināt konfliktu politiskā veidā, iesaistot visas Čečenijas sabiedrības demokrātiskās daļas;
32. izsaka nožēlu, ka attiecības ar Ķīnu ir virzījušās uz priekšu tikai tirdzniecības un ekonomikas jomās, bet bez ievērojamiem sasniegumiem attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju; aicina šajā sakarā Padomi neatcelt ieroču embargo un atrast veidus kā veicināt dialogu, mazināt saspīlējumu un ar savstarpējo attiecību palīdzību motivēt atbruņošanos;
33. pauž visdziļākās bažas par raķešu lielo skaitu Ķīnas dienvidos, kas mērķētas pāri Taivanas jūras šaurumam, un par Ķīnas Tautas Republikas pieņemto t. s. “likumu pret atdalīšanos”, kas nepamatoti pasliktina situāciju šajā reģionā; aicina Ķīnas Tautas Republiku un Ķīnas Republiku Taivanā atsākt politiskās sarunas, pamatojoties uz savstarpējo sapratni un atzīšanu, lai veicinātu stabilitāti, demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Austrumāzijā;
34. atbalsta Lielbritānijas, Francijas un Vācijas, kā arī Padomes un Komisijas pieliktās pūles, lai iedrošinātu Irānu kļūt par aktīvu un labvēlīgu reģionālu partneri, kas pilnībā ievēro cilvēktiesības, un lai nodrošinātu, ka tā neattīsta kodolieročus; uzsver, ka pierādījumam par šādu ieroču attīstīšanas turpināšanu būtu visnopietnākās sekas jebkurām attiecībām starp ES un Irānu;
35. atbalsta Eiropas saistību Afganistānā tālāku konsolidāciju un šī uzdevuma drošu un dzīvotspējīgu vidēja termiņa finansēšanu; atbalsta centienu palielināšanu, lai atjaunotu starptautisko kopienu; šajā sakarā īpašu nozīmi piešķir izglītības sistēmas attīstīšanai, sieviešu, meiteņu un bērnu stāvokļa uzlabošanai, atbruņošanās procesam, reintegrācijas pasākumiem un tam, lai izstrādātu un ieviestu ekonomiskas alternatīvas opija ražošanai;
36. aicina Padomi cik vien ātri iespējams uzsākt procedūru, lai pieņemtu KĀDP kopēju nostāju par Irāku;
37. šajā sakarā uzsver dziļo satraukumu par Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2005. gada 10. februāra paziņojumu par nodomu uz nenoteiktu laiku pārtraukt dalību daudzpusējās sarunās par tās kodolprogrammu;
38. atsaucas uz daudzām Parlamenta rezolūcijām un ziņojumiem par dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem, kas dod vērtīgu ieguldījumu debatēs par to, kā Savienības politikai vajadzētu attīstīties attiecībā uz šiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, lai panāktu iepriekšminēto taisnīgo līdzsvaru;
39. vēlreiz uzsver Savienības aktīvo lomu, kas tai jāuzņemas attiecībās ar trešajām valstīm, veicinot cilvēktiesības un nodrošinot Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu kā svarīgu un neatņemamu KĀDP un EDAP sastāvdaļu;
40. norāda uz ES saskaņoto darbību nesenajās Ukrainas vēlēšanās, kas ir labs piemērs tam, kā dažādām Eiropas iestādēm, rīkojoties kopīgi ar dalībvalstīm, vajadzētu reaģēt un uzņemties vadošo lomu, kad tiek aizskartas Eiropas kopējās intereses un vērtības; uzņemas atbalstīt turpmākos pasākumus attiecībā uz Ukrainu, jo nesenie notikumi nepārprotami izvirza svarīgus uzdevumus arī Savienībai;
41. aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis papildus Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāna pasākumiem apsvērt cita veida sadarbību ar Ukrainu, skaidri norādot šīs valsts nākotnes iespējas attiecībā uz ES un atbildot uz Ukrainas iedzīvotāju lielākās daļas izrādītajiem centieniem, kas galu galā varbūt novedīs pie valsts pievienošanās ES;
Parlamenta viedoklis par Savienības lomu noteiktās daudzpusējās organizācijās
42. gaidot, kad stāsies spēkā jaunais Konstitucionālais līgums, kas Eiropas Savienībai skaidri piešķirs juridiskās personas statusu, iesaka veikt nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu Eiropas Savienības kā veseluma pārstāvniecību dažādās daudzpusējās starptautiskās organizācijās, tostarp it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, Starptautiskajā krimināltiesā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), Eiropas Padomē un citās attiecīgās organizācijās; aicina Padomi un Komisiju atbilstīgos gadījumos šī mērķa sasniegšanā iesaistīt Eiropas Parlamenta deputātus; it īpaši uzsver nepieciešamību uzlabot ES attiecības ar EDSO un Eiropas Padomi, kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizāciju; prasa, lai Parlamentam piešķirtā loma būtu atbilstīga parlamentārās diplomātijas augstajam līmenim, kurā darbojoties tas dod ieguldījumu KĀDP attīstībā;
43. izsaka viedokli, ka Savienībai kā veselumam jābūt vienai no galvenajām lomām ANO sistēmā un jāatbalsta ANO reforma saskaņā ar augsta līmeņa speciālistu grupas priekšlikumiem ziņojumā “Par draudiem, izaicinājumiem un pārmaiņām”;
Parlamenta viedoklis par KĀDP finansējumu 2005. gadā
44. atkārto, ka, reaģējot uz Eiropas drošības stratēģijā norādītajiem pieciem galvenajiem draudiem Eiropas drošībai (terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālie konflikti, valsts sabrukums, organizētā noziedzība), būs vajadzīgas ilgtermiņa ārējas saistības, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp nopietnus ieguldījumus drošības pētniecībā un konfliktu novēršanā, kas saistīti ar konkrētu, ilgstošu budžeta kompromisu identificēšanu, kas skaidri jānosaka nākamajā finanšu plānā 2007.–2013. gadam;
45. uzstāj, ka vairs nav iespējams nošķirt civilo un militāro izdevumu finansējumu, it īpaši EDAP operāciju kontekstā, un vēl konkrētāk — tajās operācijās, ko veic tikai Savienība un kuras plāno un vada tās civilā/militārā struktūrvienība;
46. tāpēc vēlreiz uzsver, ka EDAP militāro operāciju kopējās izmaksas vajadzētu finansēt no Kopienas budžeta (kā tas jau notiek civilajā sfērā policijas operāciju gadījumā), nevis no papildbudžeta līdzekļiem vai dalībvalstīm piešķirtajiem fondiem, kā tas noteikts pašlaik;
47. šajā sakarā atgādina jaunās iespējas, ko piedāvā plānoto “Humanitāro cīņas grupu” turpmāko operāciju finansēšana dabas katastrofu gadījumos, kuros nepieciešami gan militārās, gan civilās palīdzības līdzekļi, kā tas nesen bija cunami katastrofas gadījumā Dienvidāzijā; šajā sakarā aicina Padomi un Komisiju izstrādāt jaunu priekšlikumu, kas ņemtu vērā arī Eiropas Parlamenta priekšlikumu par Eiropas civilo miera korpusu un Eiropas brīvprātīgās palīdzības korpusa izveidošanu, ko paredz Konstitūcijas III-321. pants;
48. lūdz Padomi turpmāko EDAP pretterorisma operāciju gadījumā apsvērt iespēju kopējās izmaksas finansēt no Kopienas budžeta pretēji pašreizējiem noteikumiem, kuri darbojas saskaņā ar principu “izmaksas sedz darbības veicējs” vai saskaņā ar jebkuriem citiem īpašiem pasākumiem, piemēram, t. s. “Atēnas mehānismu”;
*
* *
49. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes priekšsēdētājam.
- [1] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.
- [2] P6_TA-PROV(2005)0004.
- [3] OV C 82 E, 1.04.2004., 99. lpp.
- [4] OV C 96 E, 21.4.2004., 79. lpp.
- [5] OV C 87 E, 7.4.2004., 506. lpp.
- [6] OV C 64 E, 12.3.2004., 599. lpp.
- [7] OV C 98 E, 23.4.2004., 182. lpp.
- [8] P5_TA(2004)0375.
- [9] P6_TA-PROV(2005)0007.
- [10] OV C 82 E, 1.4.2004., 610. lpp.
- [11] OV C 77 E, 26.3.2004., 226. lpp.
- [12] P5_TA (2004)0098.
- [13] OV C 140 E, 13.6.2002., 569. lpp.
- [14] P6_TA-PROV(2005)0006.
PASKAIDROJUMS
On 30 April 2004, the Council submitted to the Parliament its annual report entitled on the main aspects and basic choices of CFSP, including the financial implications for the general budget of the European Communities (point H, paragraph 40, of the Interinstitutional Agreement of 6 May 1999) corresponding to 2003. As clearly stated by the Council the scope of the 2003 report is limited to the description of CFSP activities. In fact the report merely accounts for some 10 pages whereas the remaining 118 pages include seven annexes containing in a descriptive manner the list of the global and horizontal items, the priorities in the different geographical areas, the situation as far as the multilateral fora is concerned, some perspectives for future action and a certain number of legal acts regarding financial questions and legal acts. While recognising that such a structural presentation corresponds to a former established demand of this Parliament regarding the structure of the annual report, the real fact remains that the a posteriori presentation by the Council does not in any way correspond to the right of the Parliament to be adequately consulted rather than just informed on the main aspects and the basic choices of the CFSP. That is why the first recommendation of the rapporteur will be rejected such a posteriori approach and to ask the Council to revoke such practice and replace it by an a priori approach by which the European Parliament is consulted at the beginning of each year on the main aspects and basic choices foreseen by the Council for that year both on the global and horizontal items, as well as on the priorities planned for the different geographical areas. Further asks the Council to subsequently report on whether and, if so, how the European Parliament's contribution has been taken into account.
As stated by the Council in its report, the key political developments in 2003 were basically the adoption of the new European Security Strategy by the European Council of 12 December 2003, alongside the adoption of the EU Strategy against the proliferation of WMDs, the development of the military capabilities needed for the European Union crisis management including the declaration on the Union's operational capabilities under the Helsinki Deadline Goal (despite recognition of various shortfalls), the creation of the European Defence Agency and the launching of two civilian ESDP operations and the first two military operations (Operation Concordia and Operation Artemis). Moreover, two comprehensive frameworks for permanent relations between the European Union and the United Nations on the one side and the European Union and NATO on the other side were also agreed. However, the most significant development which took place before the presentation of the report in April 2004 was undoubtedly the preparatory work (European Convention and subsequent IGC) which would ultimately lead to the signature of the Treaty establishing the European Constitution on 29 October 2004.
Some foreseeable implications of the signing of the Constitutional Treaty on the main aspects and basic choices of CFSP for 2005
For this reason, and accordingly to the previous paragraph, rather than re-exam the past 2003 events referred to in the Council's report, the rapporteur prefers to include in the Parliament's reaction insistence on an a priori approach from now on. Thereby presenting the main aspects and basic choices of CFSP for 2005 in the aftermath of the signing of the Constitutional Treaty.
As already outlined by our Committee, the Constitutional Treaty includes a certain number of improvements in the field of CFSP, first of all by including new definitions of the principles and objectives of the Union's external action, especially those concerning compliance by the EU Common Foreign and Security Policy with international law and observance of the principles of the United Nations Charter. Secondly by grouping all the relevant articles of the current treaties covering the various aspects of the Union's external action within the new single Title V of Part III. Thirdly, by attributing a legal personality to the Union. Above all, by creating the new post of Union Minister for Foreign Affairs accountable both to the European Parliament and the European Council. Finally, by the creation of the European External Action Service.
It should now be equally noted that the Constitutional Treaty also includes a number of major improvements in the field of ESDP, including an updating of the Petersburg tasks, multinational forces set up by Member States available to the ESDP, compromise to progressively improving military capabilities and setting up a European Armaments, Research and Military Capabilities Agency, European decisions as a new instrument for the implementation of the CFSP/ESDP, execution of ESDP tasks, within the Union framework, by a group of Member States, permanent structured cooperation between Member States which fulfil higher military capabilities criteria within the Union framework for the most demanding tasks, mutual solidarity clause establishing an obligation of aid and assistance by all the means within the power of each Member State towards any other Member State that is a victim of armed aggression on its territory (without prejudice to the security and defence policy of certain Member States or the role played by NATO for certain other Member States) and a solidarity clause for mutual assistance to prevent terrorist threats or terrorist attacks or in the event of a disaster.
From the rapporteur's point of view therefore most, if not, all, of the above-mentioned improvements both in the CFSP and ESDP field should, as from now, be already taking effect, at least in political terms, without waiting for the formal ratification of the Constitutional Treaty. This should apply specifically to the main aspects and basic choices for CFSP for 2005.
Reference to some global and horizontal items for 2005
In addition to the institutional developments referred to in the previous paragraph, from the rapporteur's viewpoint, special attention should be paid to the main threats to European Security referred to in the European Security Strategy. That means terrorism, proliferation of WMDs, regional conflict, state failure and organised crime. Given the fact that this issue is already the subject of an important AFET report, it would be preferable that these questions be left for in-depth treatment in the framework of that report. It should be underlined however that the ideas of 'preventive engagement' and 'effective multilateralism' should be considered as two of the most significant contributions for European security. In particular, and contrary to the view of those who believe that this bid for multilateralism stems from weakness as opposed to the unilateral tendency of stronger powers, the rapporteur's viewpoint is that multilateral aspirations rather denote a higher level of political organisation, learned from European experience of centuries of ongoing conflict, war and human disaster. The quest for a strong international society, well-functioning international institutions and a rule-based international order sought in this strategy is a clear objective which perfectly fits such a higher level of political organisation. However, one capital issue which has not been addressed by the European Security Strategy due probably to its controversial nature is when will resorting to force be necessary and legitimate. We cannot but agree with the European Security Strategy that the fundamental framework for international relations must be the United Nations Charter and that the United Nations Security Council has the primary responsibility for the maintenance of international peace and security. It remains unclear however under which circumstances it would be legitimate to make use of force as a last resort for EU actions.
However, some reference will be given to concerted European action against terrorism. Europe is now a target as well as a base for terrorism and European countries have already been victims of attack. The Parliament shares the view that the fight against terrorism blurs the traditional distinction between foreign and domestic policy and is ready to make proposals on the full integration of the fight against terrorism into the EU's external relations policy. The EU produces 25% of Global GDP, provides more than 50% of world-wide ODA and 40 % of UN budget. It is one of the most important global economic partners and has signed agreements of various types with more than 122 countries. The Union is well placed therefore to have a decisive say in the fight against terrorism by making coherent use of the immense strength and influence derived from its economic, commercial and aid links. This report includes therefore some initial proposals as well as the recommendation to set up a joint working group integrated from AFET and LIBE Committees to undertake ongoing work on this issue.
European Parliament views on the geographical areas for 2005
An overview of the distribution by geographical areas of CFSP actions from 1993 to 2003 shows the priority which in real terms has been given to the different areas. It should be noted that the area which has been a first priority was the Western Balkans and Eastern Europe with some 120 different CFSP acts followed by sub-Saharan Africa with some 60 acts, Asia with some 25 acts, the Mediterranean and the Middle East with less than 20 acts as well as the Confederation of Independent States (CIS) with some 15 acts, the region with the least acts being Latin America and the Caribbean (with less than half a dozen acts). Should we examine the list in the light of the different horizontal issues, the question of armaments, disarmament and non-proliferation would come in first place with some 40 acts, followed by the then rising ESDP with less than 20 acts, but well before conflict prevention and the fight against terrorism which both account for less than half a dozen acts. It is clear that since then and in the perspective of 2005, this horizontal analysis has dramatically changed with terrorism and ESDP in particular being now the object of the most acts. It is of the utmost importance, therefore, as far as the geographical question is concerned, to correct the clear imbalance attached to the different geographical areas so that the CFSP becomes a real global policy for the Union and not just a simple amount of certain priorities areas. Parliament has recommended in a large number of resolutions devoted to the different areas the way in which the policy of the Union towards each area should be carried out and there is no need to repeat such an exhaustive list. Suffice to insist therefore as the current report does on the necessity of a more fair balance among regions so that the Union can eventually take advantage of its special relations with some areas to supports its views when dealing with other emerging areas and countries where there is not such established special relationship.
European Parliament views on the financing of CFSP for 2005
The European Parliament has repeatedly expressed the view that the responsibility of the Union to honour its commitments on a number of crucial issues such as the global fight against poverty, the promotion of human rights and democracy and the links with partner countries around the world require that sufficient financial means are provided. In addition, it is becoming more and more evident that the artificial distinction between military and civil expenditure is no longer tenable, especially having in mind the joint civil and military philosophy which inspires the Union conflict prevention and crisis management policy as well as the latest developments in the field of the ESDP, in particular when it comes to EU autonomous operations planned and conducted exclusively by European means.
This is in fact a key element of the European Parliament's viewpoint, in clear and particular disagreement with current formulae of setting aside funds for ESDP operations which present at least two main failures: firstly, the well known fact that such funds escape the democratic control of both national parliaments and the European Parliament; secondly, and probably worse, the evidence that these kind of funds are normally financed via different mechanisms which as a final result put the main financial strain on those Member States providing the largest number of troops with the subsequent effect that those Member States become more reluctant to engage significantly in future operations. The time has come to end this vicious circle and the present report includes therefore some proposals in this regard.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Padomes ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu 2003. gada vispārējo budžetu | ||||||||||||
|
Procedūras numurs |
|||||||||||||
|
Atsauce uz Reglamentu |
112. panta 1. punkts | ||||||||||||
|
Atbildīgā komiteja |
AFET | ||||||||||||
|
Komiteja(s), kurai(-ām) lūgts sniegt atzinumu |
|
|
|
|
| ||||||||
|
Atzinumu(s) nesniedza |
|
|
|
|
| ||||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| ||||||||
|
Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas(-u) priekšlikums(-i) |
|
|
| ||||||||||
|
Referents(-i) |
Elmar Brok |
| |||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
| |||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
18.1.2005 |
15.3.2005 |
|
|
| ||||||||
|
Pieņemts |
16.3.2005 | ||||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
47 13 0 | |||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Bastiaan Belder, Monika Beňová, André Brie, Elmar Brok, Philip Claeys, Simon Coveney, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Anna Elzbieta Fotyga, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Anna Ibrisagic, Toomas Hendrik Ilves, Ioannis Kasoulides, Bogdan Klich, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Armin Laschet, Willy Meyer Pleite, Francisco José Millán Mon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Justas Vincas Paleckis, Miroslaw Mariusz Piotrowski, Tobias Pflüger, Bernd Posselt, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Roucek, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, György Schöpflin, Gitte Seeberg, Ursula Stenzel, István Szent-Iványi, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Paavo Väyrynen, Karl von Wogau, Jan Marinus Wiersma, Luis Yañez-Barnuevo García, Josef Zieleniec | ||||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Laima Liucija Andrikienė, Alexandra Dobolyi, ?rpád Duka-Zólyomi, Michl Ebner, Milan Horáček, Jaromír Kohlíček, Jaime Mayor Oreja, Erik Meijer, Pasqualina Napoletano, Janusz Onyszkiewicz, Doris Pack, Józef Pinior, Aloyzas Sakalas, Inger Segelström | ||||||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| ||||||||||||
|
Iesniegšanas datums — A6 |
21.3.2005 |
A6-0062/2005 | |||||||||||
|
Piezīmes |
... | ||||||||||||