ZIŅOJUMS par Bulgārijas Republikas iesniegumu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti

1.4.2005 - (2005/2029(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Geoffrey Van Orden

Grozījumi

• 001-005 (PDF - 124 KB)
• 001-005 (DOC - 70 KB)
• 006-010 (PDF - 116 KB)
• 006-010 (DOC - 169 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Bulgārijas Republikas iesniegumu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti

(2005/2029(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā iesniegumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, ko Bulgārijas Republika iesniedza 1995.gada 14.decembrī,

–    ņemot vērā Komisijas 1997. gada viedokli par Bulgārijas Republikas iesniegumu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti,

–    ņemot vērā Komisijas regulāros ziņojumus par Bulgārijas Republikas progresu ceļā uz iestāšanos laika posmā no 1998. gada līdz 2004. gadam un tās Stratēģijas ziņojumu par progresu paplašināšanas procesā (COM(2004)0657–C6-0150/2004),

–    ņemot vērā Briseles Eiropadomes prezidentūras 2004. gada 16.-17.decembra secinājumus,

–    ņemot vērā visas Parlamenta rezolūcijas un ziņojumus kopš iestāšanās sarunu sākuma līdz šodienai,

–    ņemot vērā Komisijas 2005. gada 22.februāra viedokli par Bulgārijas Republikas un Rumānijas iesniegumiem par pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2005)0055),

–    ņemot vērā līguma projektu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai,

–    ņemot vērā tās Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Budžeta komitejas viedokļus (A6‑0078/2005),

A.  tā kā Bulgārija pieteicās iestāties Eiropas Savienībā 1995. gada 14. decembrī, tika oficiāli atzīta par kandidāti 1997. gada 16. jūlijā, sāka sarunas 2000. gada 15. februārī un sekmīgi pabeidza iestāšanās sarunas 2004. gada 14. decembrī;

B.   tā kā mūsu kopīgais mērķis ir, lai Bulgārija sekmīgi pabeigtu sagatavošanos tā, lai varētu parakstīt pievienošanās līgumu 2005. gada 25. aprīlī un iestāties 2007. gada 1. janvārī;

C.  tā kā Bulgārija turpina ievērot politiskos kritērijus un, cerams, spēs izpildīt visas līdzdalības prasības paredzētajā laika posmā;

D.  tā kā Eiropas Parlaments ir konsekventi deklarējis, ka Bulgārijas iestāšanai ir jābūt atkarīgai vienīgi no tās sasniegumiem un nedrīkst tikt saistītai ar kādas citas valsts kandidatūru,

1. apsveic Eiropadomes 2004. gada 17. decembra lēmumu par sekmīgu sarunu slēgšanu ar Bulgāriju pēc daudziem sarunu un pievienošanās prasību izpildes gadiem, tādējādi garantējot, ka Bulgārija sekmīgi virzās uz to, lai kļūtu par ES dalībvalsti 2007. gada 1. janvārī;

2. piekrīt Padomes slēdzienam, ka Bulgārija spēs uzņemties visas dalībvalsts saistības, un tādēļ mudina Bulgāriju turpināt sekmīgi un savlaicīgi realizēt visas nepieciešamās reformas, novēršot trūkumus, uz kuriem norādīja Komisija savā pēdējā regulārajā ziņojumā un, kuri minēti Parlamenta nesenajās rezolūcijās, tādējādi novēršot jebkādu iespēju, ka varētu tikt izmantota “drošības klauzula”;

3. atzīmē, ka lieliskie panākumi, kas gūti līdz šim, bija iespējami, pateicoties secīgo Bulgārijas valdību stingrajai politiskajai apņēmībai un bulgāru tautas pārliecībai un enerģijai veikt un pieņemt nepieciešamās izmaiņas;

4. apsveic daudzās likumdošanas un konstitucionālās izmaiņas, ko Bulgārija ir veikusi pēdējo gadu laikā, un uzsver, ka reformas ir praktiski jāīsteno dzīvē, lai to pozitīvie rezultāti būtu vairāk jūtami;

5. atzīst Bulgārijas ieguldījumu plašākā Eiropas dienvidaustrumu reģiona stabilitātē un tās turpmāko lomu reģionālās drošības un labklājības veicināšanā;

POLITISKIE KRITĒRIJI:

6. atzīmē demokrātisko iestāžu stabilitāti Bulgārijā, politisko partiju neseno iesaistīšanos efektīvās politiskās koalīcijās un Konstitūcijas grozījumu vienprātīgu pieņemšanu 2005. gada 18. februārī, kā arī jaunā politisko partiju tiesību akta pieņemšanu 2004. gada decembrī;

7.  sagaida, ka Komisija Parlamentam regulāri ziņos par Bulgārijas progresu saistību īstenošanā, un sagaida, ka gadījumā, ja tiks izskatīta vajadzība piemērot drošības klauzulu, ņems vērā Parlamenta viedokli;

8  atzīst, ka tiesu iekārtas reforma būs viens no galvenajiem faktoriem Bulgārijas gatavībai pievienoties ES un spējai radīt patiesu uzticēšanos valsts iestādēm un procesiem un ka tā būtiski ietekmēs citas sfēras, kā arī Bulgārijas attiecības ar citām valstīm; tāpēc pozitīvi vērtē Bulgārijas izšķirošo rīcību, tādu kā nesen pieņemtos likumdošanas, administratīvos un organizatoriskos pasākumus, īpaši likumu par starpniecību, nacionālo koncepciju reformai krimināltiesvedībā un kopīgo deklarāciju par sadarbību krimināltiesas pārveidošanā;

9.  aicina arī turpmāk pievērst uzmanību pirmstiesas posmam tiesu procesā un prokurora lomai, lai nodrošinātu pārskatāmu, atbildīgu un efektīvu izmeklēšanas dienesta un prokuratūras darbību, kā arī droša mehānisma radīšanai korumpētu vai nekompetentu tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju atlaišanai no darba; šajā sakarā izsaka nožēlu, ka šī sasaukuma parlaments sakarā ar nespēju nodrošināt pietiekošu vairākumu neplāno pieņemt paredzēto sodu sistēmas reformu, kas paredz pilnīgi jaunu kriminālprocesa kodeksu izstrādi; tāpēc mudina Bulgārijas parlamentu turpināt tā daudzsološos pūliņus šajā jomā;

10. aicina turpināt veikt reālus uzlabojumus policijā, lai tā spētu efektīvi cīnīties ar organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un korupciju, un vienlaicīgi atzīst panākumus, kurus jau guvusi Iekšlietu ministrija, samazinot augsto noziedzības līmeni, kā to ir atzinusi Eiropas Policijas pārvalde (turpmāk – Eiropols), un it īpaši apsveic ar 2005. gada februārī pieņemto likumu par kriminālā ceļā iegūtu īpašumu konfiskāciju; mudina Bulgārijas varasiestādes veikt aizvien stingrākus pasākumus cīņai pret naudas atmazgāšanu un ar to saistīto finanšu institūciju ļaunprātīgu izmantošanu;

11. apsveic Bulgāriju par “Romu iesaistīšanas desmitgades” atklāšanas pasākumu, kas sākās 2005. gada 2. februārī, uzņemšanu, un atzinīgi novērtē Bulgārijas saistības attiecībā uz čigānu integrēšanu, pieņemot visaptverošus pret diskrimināciju vērstus tiesību aktus. Ar gandarījumu atzīmē valsts programmas izstrādāšanu, kas virzīta uz mājokļu apstākļu uzlabošanu pilsētu teritorijās, kur pārsvarā dzīvo romi vai citas etniskas minoritātes, bet mudina vēl efektīvāk īstenot praktiskus un patstāvīgus pasākumus, it īpaši attiecībā uz romu kopienā novēroto nelabvēlīgo stāvokli izglītībā un augsto bezdarba līmeni; atzīmē, ka ir jāveic ar infrastruktūru saistīti pasākumi, lai modernizētu un uzlabotu dzīves apstākļus kā daļu no pienācīgi finansētas atjaunotnes stratēģijas, un jāveltī uzmanība tam, lai veselības aprūpes, kā arī sabiedrisko un sociālo pakalpojumu sniegšanā nepastāvētu diskriminācija; uzsver, ka romu kopienas veiksmīga integrācija ir atkarīga no tā, vai romiem tiek nodrošinātas iespējas aktīvi iesaistīties to stratēģiju un programmu izstrādāšanā un īstenošanā, kuras paredzētas šo mērķu sasniegšanai;

12. apsveic minoritāšu kopienu skolēnu izglītības stratēģijas pieņemšanu 2004. gada jūnijā, bet atzīmē, ka attiecībā uz daudziem romu bērniem joprojām reāli pastāv izglītības segregācija, kas tiem liedz iegūt kvalitatīvu izglītību; aicina Bulgārijas varasiestādes nodrošināt, lai tiktu īstenotas politiskās saistības izbeigt izglītības nepilnības un segregāciju un nostiprinātas ar finansiālu atbalstu, lai atbalstītu nacionālo minoritāšu lingvistisko un kultūras identitāti;

13. aicina Komisiju ievērojami uzlabot tās programmas attiecībā uz romiem, atzīmējot to, ka 2004. gada decembra Ekonomikas un monetārās savienības (turpmāk – EMS) ES ziņojumā par Phare palīdzību romu minoritātēm, programmu izpildi kavēja darbinieku trūkums un to mainība, vājā administratīvā un absorbcijas spēja, maz uzmanības pievērsts bezdarba jautājumiem un nav piešķirti pietiekami finanšu resursi veselības uzlabošanas projektiem un ar veselību saistītas informācijas sniegšanai;

14. apsveic valsts stratēģijas un rīcības plāna pieņemšanu attiecībā uz ielu bērnu tiesību aizsardzību, un tagad prasa tā pilnīgu īstenošanu, piešķirot attiecīgus finanšu un cilvēku resursus, lai panāktu praktiskus un redzamus uzlabojumus bērnu labklājībā un šīs visneaizsargātākās sabiedrības daļas dzīves apstākļu uzlabošanā;

15. atzīmē, ka attiecībā uz bērnu stāvokli valsts aprūpes iestādēs jāpanāk ievērojami straujāks progress Bulgārijas deinstitucionalizēšanas plāna īstenošanā; tāpēc mudina Bulgāriju pastiprināt darbu šajā jomā un atgādina savu prasību izveidot vienu labi finansētu un ar resursiem nodrošinātu valsts iestādi, lai nodrošinātu bērnu labklājības reformas efektīvu īstenošanu; prasa lielāku Komisijas palīdzību šajā jomā;

16. aicina Bulgāriju pievērst īpašu uzmanību to cilvēku stāvoklim, kas ar valsts iestāžu ziņu ievietoti pieaugušiem cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem paredzētās iestādēs; šajā sakarā uzsver, ka steidzami ir jānodrošina atbilstošu aprūpi šo iestāžu iemītniekiem, jo īpaši attiecībā uz materiālajiem un cilvēkresursiem;

EKONOMISKIE KRITĒRIJI

17. augstu vērtē Bulgārijas ekonomisko darbību (viens no augstākajiem IKP pieauguma tempiem starp ES kandidātvalstīm un dalībvalstīm), kas ir rezultāts būtiskām strukturālām reformām; to vajag tālāk nostiprināt, lai Bulgārija ilgtermiņā varētu tikt galā ar Eiropas Savienībā pastāvošo konkurenci un tirgus spēkiem;

18. apsveic Komisijas spriedumu, ka Bulgārijai ir droša finanšu struktūra un sabalansēts budžets, kas varētu derēt par paraugu dažām dalībvalstīm, un prasa uzlabojumus iekšējā audita un finanšu kontroles sistēmās;

19. turpina neatlaidīgi pieprasīt, lai reālo ekonomikas progresu vērtētu tikai pēc konkrētiem labumiem Bulgārijas pilsoņiem, kas izpaustos kā viņu dzīves līmeņa uzlabošanās; šajā sakarā apsveic Bulgāriju ar bezdarba līmeņa samazināšanu, izsaka gandarījumu, ka šis rādītājs 2005. gadā varētu vēl vairāk samazināties, un aicina Bulgāriju ieviest lielāku elastību tās darba tirgū, lai paātrinātu nodarbinātības pieauguma tempu;

20. apsveic ilgstošo ieguldījumu Bulgārijas ekonomikā, ko devis rūpnieciskās ražošanas lielais pieaugums kopš 2002. gada vidus;

21. apsveic nesen pieņemtos likumus par investīcijām un uzņēmējdarbību, kas ir racionalizējuši procedūras iekļūšanai tirgū un iziešanai no tā, vienlaicīgi brīdinot no pārmērīgi stingriem un pārāk sarežģītiem noteikumiem, kas kavē izaugsmi;

22. apsveic privātā sektora pieaugumu un ievērojamo progresu, kas panākts galveno rūpniecības nozaru liberalizācijā, īpaši banku, telekomunikāciju un gaisa transporta jomās, kur privātā sektorā strādājošo īpatsvars pieaudzis no 46 % 1999. gadā līdz 64 % 2004. gadā; šajā sakarā tomēr izsaka vilšanos par to, ka nav pārdoti Bulgartabac meitas uzņēmumi; apsveic valdības plānu atkārtot Bulgartabac meitas uzņēmumu izsoli pirms tās pilnvaru beigām; mudina Bulgārijas valdību uzturēt privatizācijas tempu un veikt pasākumus, kas garantētu, ka procedūras ir pārskatāmas un godīgas;

ACQUIS COMMUNAUTAIRE

23. mudina Bulgāriju turpināt uzlabot administratīvo jaudu tādās jomās, kā valsts iepirkumi, konkurence, tiesu iestādes un iekšlietas, lai nodrošinātu efektīvu acquis īstenošanu un sniegtu godīgus un pārskatāmus sabiedriskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem;

24. uzsver, ka spēja nodrošināt kontroli pār ES turpmāko ārējo robežu un novērst cilvēku tirdzniecību un kontrabandu Eiropas valstu pilsoņiem vēl arvien ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums;

25. pieprasa, lai Bulgārija pieņem pārējos tiesību aktus, īpaši tādās jomās kā vienotais tirgus, uzņēmējdarbības tiesības, vides un patērētāju tiesību aizsardzība;

26. atzinīgi vērtē Bulgārijas panākumus lauksaimniecības politikas saskaņošanā ar pašreiz spēkā esošajām Kopienas tiesību aktiem; tomēr uzsver, ka ir svarīgi pabeigt sagatavošanās darbus, kuri nepieciešami Kopienas acquis ieviešanai, kas paredz nepieciešamo kontroles un maksājumu aģentūru izveidošanu un šo aģentūru nodrošināšanu ar atbilstoši apmācītu personālu;

27. izsaka bažas par to, ka dzīvnieku labturības noteikumi, it īpaši noteikumi par dzīvnieku transportēšanu un kautuvēm, vēl joprojām neatbilst ES standartiem;

28. uzsver to, cik svarīgi ir izveidot pietiekami daudz robežkontroles punktus, kuros veic veterināro un fitosanitāro kontroli, un apgādāt tos ar atbilstošu aprīkojumu;

29. uzsver, ka Kopienas jauno tiesību aktu ieviešana pārtikas higiēnas jomā ir paredzēta vienīgi tāpēc, lai aizsargātu patērētājus un nodrošinātu pārtikas kvalitāti, un tai nevajadzētu radīt apzinātu strukturālu koncentrāciju pārtikas pārstrādes rūpniecībā; mudina Bulgārijas valdību izmantot SAPARD līdzekļus, lai dažādotu produkciju un atbalstītu decentralizētu, augstas kvalitātes pārtikas ražošanu;

30. atzīmē, ka 2005. gada marts ir termiņš, kad jāpieņem sen paredzētā stratēģija par radio un televīzijas attīstību, un aicina turpināt darbu, lai garantētu mediju pilnīgu neatkarību no politiskās ietekmes, kā arī veikt pasākumus, lai samazinātu pieaugošo pret žurnālistiem ierosināto apmelojošo tiesas prāvu skaitu;

31. pauž bažas par grūtībām, kas radušās piemērojot intelektuālā īpašuma tiesības, īpaši attiecībā uz pirātismu, izmantojot informācijas nesējus, un autortiesību pārkāpumiem, kas joprojām ietekmē gan bulgāru, gan ārzemju autortiesību nozaru uzņēmējdarbības intereses un investīcijas; mudina Bulgārijas valdību izveidot un efektīvi īstenot iedarbīgu regulatīvu režīmu, lai novērstu šīs pretlikumīgās darbības;

32. apsveic jaunākās tiesību normas, kas atcēla diskriminējošo tarifu sistēmu tūrisma sektorā; mudina Bulgārijas varas iestādes likvidēt atlikušos diskriminācijas un ierobežojumu veidus pret ES pilsoņiem un uzņēmējiem, it īpaši attiecībā uz tiesībām dibināt uzņēmumus;

33. apsveic Bulgāriju par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu augstu kodoldrošības līmeni Kozloduy kodolspēkstacijā; atzīmē, ka Padomes Kodoljautājumu darba grupa ir publicējusi ļoti labvēlīgu ziņojumu par šo augsto kodoldrošības līmeni un atzīmē Bulgārijas nozīmīgo ieguldījumu plašāka reģiona apgādē ar enerģiju; atzīst, ka pievienošanās sarunu laikā ar ES Bulgārija piekrita ievērojamiem kompromisiem, kam būs nozīmīga ietekme uz nākotnes enerģētikas situāciju gan valstī, gan reģionā; izsaka bažas, ka tiek prognozēta ievērojama reģiona ģenerējošo jaudu rezervju samazināšanās 2010.-2012. gadā; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir celt jaunas enerģijas ražotnes, lai ilgstoši saglabātu Bulgārijas labvēlīgo energoapgādes stāvokli, kā arī, lai garantētu elektrības piegādes drošumu reģionā un sasniegtu Kioto protokola mērķus; pieprasa, lai Komisija rūpīgi sekotu notikumiem un sniegtu jebkura veida palīdzību šajā sakarā; un aicina Padomi kā Kozloduy stacijas slēgšanas nolīguma parakstītāju apzināties no tā izrietošo elektroapgādes piegādes pārtraukuma risku daudzās valstīs šajā reģionā un tādēļ būt piekāpīgākai, šī nolīguma ietvaros nosakot slēgšanas termiņus, kamēr Bulgārijā nebūs nodota ekspluatācijā jauna ražošanas jauda, nekādā gadījumā nesamazinot drošības prasības, kam ir jābūt pilnīgai prioritātei;

34. uzsver faktu, ka, neskatoties uz to, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Bulgārijā ir galvenais industriālās politikas īstenošanas līdzeklis, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, jaunievedumus un jaunu darbavietu radīšanu, trūkst koordinācijas starp valsts un nevalstiskajām struktūrvienībām, uzņēmumu politika vēl ir jāformulē, un administratīvā jauda ir ierobežota;

35. apsveic sasniegto progresu informācijas jomā, tomēr uzskata, ka vajadzīga steidzama rīcība divās lietās: pirmkārt, reglamentējošajai iestādei jāpiešķir pilnvaras izšķirt saimnieciskos strīdus un jāpalielina tās neatkarība, otrkārt, šo vispārējo pakalpojumu jāturpina pieskaņot acquis communautaire un efektīvi to jāīsteno;

36. aicina Komisiju ievērojami uzlabot Kopienas fondu pārraudzību, mērķus un pārredzamību, norādot, ka Kopienas programmām (PHARE, SAPARD, ISPA un kodolagregātu slēgšanai) 2004 gadā tika piešķirti EUR 495,7 miljoni, 2005. gadā EUR 399,5 miljoni un 2006. gadā EUR 432,1 miljons; turpretim gaidāms, ka pēc pievienošanās finanšu atbalsts laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam būs EUR 4,6 miljardi;

37. aicina Bulgārijas varasiestādes nodrošināt pārredzamību attiecībā uz tai sniegto ES finansiālo palīdzību;

38. ar nolūku īstenot kopēju zivsaimniecības politiku visās jomās mudina palīdzēt šajā sektorā strādājošajām varasiestādēm un profesionāļiem sagatavoties pievienošanai ES, piešķirot vajadzīgos cilvēku un finanšu resursus, jo īpaši īstenojot SAPARD programmā paredzētos pasākumus;

39. turpina izteikt nopietnas bažas par to, ka Lībijas varas iestādēm neatbrīvoja Bulgārijas medicīnas darbiniekus, kuri kopš 1999. gada atrodas ieslodzījumā kā aizdomās turētie kādā krimināllietā, un tagad viņiem ir piespriests nāvessods; aicina Padomi un Komisiju palīdzēt šajā situācijā;

40. atgādina, ka Bulgārijas pievienošanās ES nav pašmērķis, bet uzsver ekonomisko, politisko un sociālo reformu procesu kā vērtību pašu par sevi, kam gala rezultātā vajadzētu nest lielāku labklājību un labāku dzīvi visiem Bulgārijas pilsoņiem;

41. aicina Komisiju piešķirt atbilstīgu finansējumu informācijas kampaņām ar mērķi uzlabot sabiedrības izpratni par Bulgārijas (un Rumānijas) pievienošanās sekām;

42. dod piekrišanu pievienošanās līguma parakstīšanai 2005. gada aprīlī un ļoti gaida 18 Bulgārijas Parlamenta novērotāju ierašanos Eiropas Parlamentā;

43. pieprasa, lai Eiropas Parlamenta viedoklis tiktu ņemts vērā arī turpmāk, pārraugot reformu progresu Bulgārijā pēc pievienošanās līguma parakstīšanas un pirms jebkura nodoma izskatīšanas par drošības klauzulu piemērošanu, un ar tādu nolūku aicina Komisiju laikus un regulāri ziņot Parlamentam par notikumiem Bulgārijā;

44. uzdod tā Prezidentam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Bulgārijas Republikas valdībām un parlamentiem.

LAUKSAIMNĪECĪBAS UN LAUKU attīstībAS KOMITEJAS ATZINUMS (15.3.2005)

Ārlietu komitejai

par Bulgārijas Republikas iesniegumu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti
(2005/2029(INI))

Atzinumu sagatavoja: Albert Jan Maat

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      ņem vērā Komisijas aprēķinus par izmaksām lauksaimniecības jomā, kas radīsies Bulgārijai pievienojoties ES;

2.      uzsver Bulgārijas iestāšanās Eiropas Savienībā politisko un ekonomisko nozīmi, kā arī to, ka abām pusēm ir cītīgi jāstrādā šajā jomā; tomēr uzsver, ka Eiropas Parlamentam ir grūti balsot par Bulgārijas pievienošanās līgumu ES un par šajā līgumā iekļautajām pievienošanās izmaksām, nevienojoties par to, kādā veidā šīs izmaksas tiek ņemtas vērā finanšu shēmā 2007.–2013. gadam; šajā sakarā norāda, ka ir svarīgi pilnībā ņemt vērā ar KLP ieviešanu Bulgārijā saistītās finansējuma izmaksas un 2007.–2013. gada finanšu plānā noteikt maksimāli pieļaujamās atbilstošo apropriāciju summas;

3.      atzinīgi novērtē Bulgārijas panākumus lauksaimniecības politikas saskaņošanā ar pašreiz spēkā esošajām Kopienas tiesībām; tomēr uzsver, ka ir svarīgi pabeigt veicamos sagatavošanās darbus Kopienas acquis ieviešanai, kas paredz nepieciešamo kontroles un maksājumu struktūru izveidošanu un šo struktūru nodrošināšanu ar atbilstoši apmācītiem kadriem;

4.      norāda Komisijai un Bulgārijas varasiestādēm, ka ir jāturpina uzlabot iedzīvotājiem sniegto informāciju par lauku teritoriju attīstības projektiem un jāpaplašina iedzīvotāju līdzdalība šajos projektos; aicina piešķirt lielāku finansējumu lauku attīstības pasākumiem, ko īsteno, pamatojoties uz Leader metodi; uzskata Leader metodi par veidu, kā, iesaistot pilsonisko sabiedrību un izmantojot jau esošās ekonomiskās struktūras, efektīvi izmantot finansējumu lauku attīstības veicināšanai;

5.     mudina Bulgārijas valsts iestādes attiecībā uz ģenētiski modificēto šķirņu izmantošanu pieņem nepārprotamus un piesardzīgu noteikumus saistībā ar līdzāspastāvēšanu, lai pievienošanās brīdī nebūtu atkāpes no attiecīgajiem Kopienas noteikumiem par ĢMŠ izplatīšanu vidē;

6.     atzinīgi novērtē panākumus zemes restitūcijā, taču uzsver, ka vēl nav atrisināta zemes sadrumstalotības problēma, kas nelabvēlīgi ietekmē Bulgārijas lauksaimniecības konkurētspēju; uzsver, ka ir maksimāli jāpalielina SAPARD programmas efektivitāte, lai uzlabotu valsts lauksaimniecības struktūras;

7.   izsaka nožēlu par to, ka 2005. gadā paredzētā lauksaimniecībā izmantojamās zemes informācijas sistēmas (ALIS) ieviešana pārcelta uz 2006. gadu;

8.   uzskata, ka ir gūti labi panākumi Kopienas acquis īstenošanā attiecībā uz veterināro nozari, bet lielāka vērība jāpievērš šo tiesību aktu piemērošanai; mudina Bulgārijas varasiestādes ieviest darbojošos sistēmu ganāmpulku identificēšanai un uzskaitei, lai uzraudzītu to pārvietošanos;

9.   uzsver, ka Kopienas noteikumiem attiecībā uz pārtikas produktu higiēnu jākalpo patērētāju aizsardzībai un jānodrošina pārtikas produktu kvalitāte, tos nedrīkst ļaunprātīgi izmantot par ieganstu, lai uzsāktu strukturālu koncentrēšanu pārstrādes nozarē; tāpēc aicina Bulgārijas valdību izmantot pirmsiestāšanās palīdzību lauku attīstībai, lai veicinātu kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanas decentralizāciju un to reģionālo tirdzniecību;

10. izsaka bažas par to, ka dzīvnieku labturības noteikumi, galvenokārt attiecībā uz dzīvnieku transportēšanu vai kautuvēm, vēl joprojām neatbilst ES standartiem;

11. uzsver to, cik svarīgi ir izveidot pietiekami daudz robežkontroles punktus, kuros veic veterināro un fitosanitāro kontroli, un apgādāt tos ar atbilstošu aprīkojumu;

12.  atzinīgi novērtē to, ka Bulgārijas varasiestādes ir sākušas veidot t vajadzīgās struktūras tirgus kopīgai organizācijai, tomēr mudina valsti aktivizēt centienus, lai ieviestu piena kvotu sistēmu un vīna dārzu kadastru; uzsver arī to, cik svarīgi ir nekavējoši sagatavot Kopienas tiesību aktu ieviešanu attiecībā uz piena kvotām, lai nerastos ar konkurences izkropļošanu un citu dalībvalstu piena kvotu režīmiem saistītas problēmas; uzsver, ka ir svarīgi valsts tiesību aktus vides politikas un bioloģiskās lauksaimniecības jomā pielīdzināt attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Bulgārijas iesniegums kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti
Procedūras numurs	2005/2029(INI)
Atbildīgā komiteja	AFET
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 10.3.2005
Ciešāka sadarbība	-
Atzinuma sagatavotājs   Iecelšanas datums	Albert Jan Maat
Izskatīšana komitejā	3.2.2005	14.3.2005
Grozījumu pieņemšanas datums	14.3.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		20 - -
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Joseph Daul , Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf , Albert Jan Maat, Filip Adwent, Katerina Batzeli, Niels Busk, Albert Deß, Ioannis Gklavakis, Elisabeth Jeggle, Stéphane Le Foll, Mairead McGuinness, Neil Parish, Marķa Isabel Salinas Garcķa, Csaba Sįndor Tabajdi, Marc Tarabella, Jeffrey Titford, Witold Tomczak, Kyösti Tapio Virrankoski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Milan Horáček, Wiesław Stefan Kuc
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	-

PROCEDŪRA

Virsraksts	Bulgārijas iesniegums kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti
Procedūras numurs	2004/2029(INI)
Atsauce uz Reglamentu	45. pants
Atbildīgā komiteja   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 15.3.2005
Komiteja(s), kurai(ām) lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TOUTES
Atzinumu(-s) nesniedza   Lēmuma pieņemšanas datums
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	-
Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas(-u) priekšlikums(-i)	-
Referents(-i)   Iecelšanas datums	Geoffrey Van Orden 18.1.2005
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	7.3.2005	29.3.2005				30.3.2005
Pieņemts	30.3.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:			67 1 6
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vittorio Emanuele Agnoletto, Angelika Beer, Bastiaan Belder, Monika Beňová, André Brie, Elmar Brok, Philip Claeys, Simon Coveney, Ryszard Czarnecki, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Camiel Eurlings, Maciej Marian Giertych, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Toomas Hendrik Ilves, Georgios Karatzaferis, Bogdan Klich, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Cecilia Malmström, Francisco José Millán Mon, Pierre Moscovici, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Baroness Nicholson of Winterbourne, Raimon Obiols i Germà, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, Miroslaw Mariusz Piotrowski, Bernd Posselt, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Emil Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Gitte Seeberg, Marek Maciej Siwiec, Hannes Swoboda, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Charles Tannock, Paavo Väyrynen, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Karl von Wogau, Luis Yanez-Barnuevo García, Josef Zieleniec
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Laima Liucija Andrikienė, Carlos Carnero González, Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, Michl Ebner, Hélène Flautre, Michael Gahler, Kinga Gál, Georg Jarzembowski, Jaromír Kohlícek, Miguel Angel Martínez Martínez, Pasqualina Napoletano, Doris Pack, Athanasios Pafilis, Rihards Pīks, Aloyzas Sakalas, Anders Samuelsen, Pierre Schapira, Inger Segelström, Alexander Stubb, Csaba Sándor Tabajdio
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Christofer Fjellner, Bronisław Geremek
Iesniegšanas datums – A6	1.4.2005				A6-0078/2005
Piezīmes	...