ZIŅOJUMS par Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

25.4.2005 - (COM(2004)0607 – C6‑0122/2004 – 2004/0209(COD)) - ***I

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: Alejandro Cercas

Grozījumi

• 001-025 (PDF - 131 KB)
• 001-025 (DOC - 74 KB)
• 026-044 (PDF - 188 KB)
• 026-044 (DOC - 168 KB)
• 045-048 (PDF - 107 KB)
• 045-048 (DOC - 180 KB)
• 049-050 (PDF - 105 KB)
• 049-050 (DOC - 170 KB)
• 051-051 (PDF - 91 KB)
• 051-051 (DOC - 93 KB)
• 052-052 (PDF - 93 KB)
• 052-052 (DOC - 118 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

(COM(2004)0607 – C6‑0122/2004 – 2004/0209(COD))

(Koplēmuma procedūra — pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0607)[1],

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 137. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0122/2004)

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0105/2005),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts		Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr.  1

2.A ATSAUCE (jauna)

	ņemot vērā Lisabonas Eiropadomes secinājumus.

Pamatojums

The important Lisbon conclusions were reached after the original Directive was drawn up, and so should be taken into account in this Review.

Grozījums Nr.  2 4. APSVĒRUMS
4) Lai varētu atbildēt uz jaunajām darba devēju un darba ņēmēju prasībām, vairāk nekā desmit gadus pēc Padomes Direktīvas 93/104/EK pieņemšanas, kas ir sākotnējā direktīva par darba laika plānošanu, ir jāmodernizē Kopienas likumdošana.	4) Lai varētu labāk ņemt vērā jaunās darba devēju un darba ņēmēju prasības, nepieciešamību sasniegt Lisabonas mērķus un Eiropas Kopienu Tiesas praksi, vairāk nekā desmit gadus pēc Padomes Direktīvas 93/104/EK pieņemšanas, kas ir sākotnējā direktīva par darba laika plānošanu, ir jāmodernizē Kopienas likumdošana.
Grozījums Nr.  3 5. APSVĒRUMS
5) Saderība starp darbu un ģimenes dzīvi ir būtisks elements to mērķu sasniegšanai, kurus Eiropas Savienība noteikusi Lisabonas stratēģijā. Tā spēj radīt ne tikai visapmierinošākos darba apstākļus, bet arī ļauj labāk piemēroties darba ņēmēju, jo īpaši ar ģimenisku atbildību saistītiem, vajadzībām. Vairāki grozījumi, kas izdarīti Direktīvā 2003/88/EK, jo īpaši tās 22. pantā, uzlabo saderību starp darbu un ģimenes dzīvi.	5) Saderība starp darbu un ģimenes dzīvi ir būtisks elements to mērķu sasniegšanai, kurus Eiropas Savienība noteikusi Lisabonas stratēģijā, it īpaši, lai palielinātu sieviešu nodarbinātības līmeni. Tā spēj radīt ne tikai visapmierinošākos darba apstākļus, bet arī ļauj labāk piemēroties darba ņēmēju, jo īpaši ar ģimenisku atbildību saistītiem, vajadzībām. Vairāki grozījumi, kas izdarīti Direktīvā 2003/88/EK ir vērsti uz to, lai uzlabotu saderību starp darbu un ģimenes dzīvi.
Grozījums Nr.  4 7. APSVĒRUMS
7) Ir jāatrod līdzsvars starp veselības aizsardzību un darba ņēmēju drošību un elastīgu darba laika plānošanu, jo īpaši attiecībā uz dežūras laiku un konkrētāk - uz dežūras laika neaktīvo daļu.	7) Jāpastiprina veselības aizsardzība un darba ņēmēju drošība, neskatoties uz jauniem darba laika plānošanas veidiem, jāievieš jauni darba laika modeļi, kas darba ņēmējiem paver mūžizglītības iespējas, kā arī jāatrod no jauna līdzsvars saderībai starp profesionālo un ģimenes dzīvi, no vienas puses, un daudz elastīgāku darba laika plānošanu, no otras puses.
Grozījums Nr.  5 7.A APSVĒRUMS (jauns)
	7a) Atbilstoši Eiropas tiesas praksei, ņemot vērā “darba laika” raksturīgās pazīmes, izšķirošais faktors ir prasība atrasties darba devēja noteiktā vietā un būt gatavam vajadzības gadījumā nekavējoties sniegt pakalpojumus.
Pamatojums
The Court rightly argues that a worker who is required to keep himself available to the employer at the place determined by the latter for the whole duration of periods of on-call duty, is subject to appreciably greater constraints than a worker on stand-by since the worker has to remain apart from the family and social environment and has less freedom to manage the time during which the professional services are not required. Therefore, workers under those conditions cannot be regarded as being at rest during the periods of on-call duty when they are not actually carrying on any professional activity.
Grozījums Nr. 6 8. APSVĒRUMS
8) Lai vienkāršotu pastāvošo režīmu un to labāk piemērotu uzņēmumu un strādnieku vajadzībām, jāpārskata arī nosacījumi, kas attiecas uz bāzes laikposmu.	8) Lai vienkāršotu pastāvošo režīmu un to labāk piemērotu uzņēmumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un strādnieku vajadzībām, jo sevišķi lielākas elastības ziņā, jāpārskata arī nosacījumi, kas attiecas uz bāzes laikposmu, ar mērķi pavērt iespējas jaunu darba laika modeļu radīšanai, kuros iekļauta mūžizglītība.
Grozījums Nr. 7 9. APSVĒRUMS
9) 22. panta 1. punkta piemērošanā gūtā pieredze parāda, ka individuāls galīgais lēmums, kuru nesatur Direktīvas 6. pants, var radīt problēmas attiecībā uz veselības aizsardzību un darba ņēmēju drošību, kā arī darba ņēmēja brīvu izvēli.	9) 22. panta 1. punkta piemērošanā gūtā pieredze parāda, ka individuāls galīgais lēmums, kuru nesatur Direktīvas 6. pants, rada problēmas un ir radījis pārkāpumus attiecībā uz veselības aizsardzību un darba ņēmēju drošību, kā arī darba ņēmēja brīvu izvēli. Tādēļ ir jāpārstāj piemērot atteikšanos, kas ir ietverta šajā noteikumā.
Pamatojums
The opt-out provision should be abolished as soon as possible since it is in flagrant contradiction to the objectives and provisions of the Directive and with the fundamental principles of the protection of health and safety. In addition, it is against the principles of the Treaty and contradicts all the evidence that indicates that working time without limits poses a serious risk to workers' health and safety, as well as to the reconciliation of family and professional life.
Grozījums Nr. 8 14. APSVĒRUMS
14) Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kurus atzīst Eiropas Savienības pamattiesību harta. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt pamatotu un taisnīgu darba apstākļiem pilnīgu ievērošanu (Eiropas Savienības pamattiesību hartas 31. pants).	14) Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kurus atzīst Eiropas Savienības pamattiesību harta. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt pamatotu un taisnīgu darba apstākļiem pilnīgu ievērošanu (Eiropas Savienības pamattiesību hartas 31. pants, it īpaši tā 2. punkts, kas nosaka, ka “katram darbiniekam ir tiesības uz maksimālā darba ilguma ierobežošanu, uz ikdienas un iknedēļas atpūtu, kā arī uz vienu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu”) kā arī tiesības apvienot ģimenes un profesionālo dzīvi (hartas 33. pants) .
Grozījums Nr. 9 1. PANTA 1. PUNKTS2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (Direktīva 2003/88(EK)
1a. „dežūras laiks”: laiks, kurā darba ņēmēja pienākums ir atrasties savā darba vietā, lai pēc darba devēja prasības uzsāktu sava darba pildīšanu.	1.a „dežūras laiks”: laiks, kurā darba ņēmēja pienākums ir atrasties savā darba vietā vai jebkurā citā darba vietā, kuru ir noteicis darba devējs, lai veiktu savu parasto darbu un/vai ar dežūru saistītas noteiktas darbības un uzdevumus, saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem un/vai praksi, un kura laikā darba ņēmējs nevar brīvi rīkoties ar savu laiku.
1b. „dežūras laika neaktīvā daļa”: laiks, kurā darba ņēmējs dežūrē 1.a panta nozīmē, bet darba devējs tam neliek veikt viņa darbu.	1b. „dežūras laika neaktīvā daļa”: laiks, kurā darba ņēmējs dežūrē 1.a panta nozīmē, bet neveic savus ikdienas darba pienākumus vai ar dežūru saistītas darbības un uzdevumus saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un/vai attiecīgo dalībvalstu praksi.
Grozījums Nr. 10 1. PANTA 2. PUNKTS2.a pants (Direktīva Nr. 2003/88/EK)
Dežūras laika neaktīvā daļa netiek uzskatīta par darba laiku, ja vien valsts tiesību akti, koplīgums vai līgums starp sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/ vai praksi to nenosaka citādi.	Dežūras laiku kopumā, ieskaitot dežūras laika neaktīvo daļu uzskata par darba laiku.
Laiks, kurā darba ņēmējs dežūras laikā reāli veic savu darbu, vienmēr tiek uzskatīts par darba laiku.	Tomēr, pamatojoties uz koplīgumiem, vai nolīgumiem, kas noslēgti starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem, vai pamatojoties uz normatīviem un administratīviem aktiem, dežūras laika neaktīvo daļu var aprēķināt īpašā veidā, lai ievērotu 6. pantā noteikto maksimālo nedēļas darba laiku, kam jāatbilst darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības vispārējiem principiem.
Grozījums Nr. 11 1. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 2.b pants (jauns) (Direktīva 2003/88/EK)
	2.a Iekļauj šādu 2.b pantu:
	“2.b pants
	Ja darbinieki ir noslēguši vairāk nekā vienu darba līgumu, un šīs Direktīvas ieviešanas nolūkā, darbinieka darba laiks atbilst nostrādātā laika kopsummai saskaņā ar katru darba līgumu.
Pamatojums
The purpose of this amendment is to make it clear that workers with multiple contracts are covered by the directive. Their incorporation within its scope is justified on the grounds of their vulnerability and health and safety issues relating to such workers.
Grozījums Nr. 12 1. PANTA 2.B PUNKTS (jauns) 13. panta 1.a punkts (jauns) (Direktīva 2003/88/EK)
	2b. 13. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:
	“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, ar normatīviem, administratīviem aktiem vai citiem piemērotiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka darba devējs, kurš ir paredzējis organizēt darbu noteiktā veidā, ievēro darbinieku vajadzību pēc saderības starp profesionālo un ģimenes dzīvi. It īpaši dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
	– darba devēji ļoti laicīgi informē darbiniekus par jebkādām izmaiņām darba laika izkārtojumā, kā arī
	- darba ņēmējiem ir tiesības pieprasīt izmaiņas savās darba stundās un darba laika izkārtojumā, un darba devēju pienākums ir taisnīgi izvērtēt šādus pieprasījumus, ņemot vērā darba devēju un darba ņēmēju vajadzību pēc elastīguma. Darba devēji var noraidīt šādus pieprasījumus tikai tad, ja darba devējam radītās organizatoriskās neērtības ir nesamērīgas salīdzinājumā ar darba ņēmēja ieguvumiem.”
Grozījums Nr. 13 1. PANTA 3. PUNKTS 16. panta b) apakšpunkta 2. daļa (Direktīva 2003/88/EK)
Tomēr dalībvalstis ar normatīviem vai administratīviem aktiem objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ var pagarināt šo bāzes laikposmu uz divpadsmit mēnešiem ar noteikumu ievērot pamatprincipus, kas attiecas uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, un ar noteikumu konsultēt attiecīgos sociālos partnerus un, pūloties sekmēt jebkuras sociālā dialoga būtiskas formas, ieskaitot saskaņošanu, ja puses to vēlas.	Svītrots
Grozījums Nr. 14 1. PANTA 4. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS17. panta 1. punkta ievaddaļa (Direktīva 2003/88/EK)
a) 1. punktā vārdus „no 3. līdz 6. pantam, kā arī no 8. un 16. pantam” aizstāj ar vārdiem „3. līdz 6. pantam, kā arī no 8. un 16. panta a) un c) punkta”.	a) 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
	“Pienācīgi ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības vispārējos principus, dalībvalstis var atkāpties no 3.-6. pantam, kā arī no 8. panta un 16. panta a) un c) apakšpunkta tad, kad attiecīgās darbības īpašo iezīmju dēļ darba laika ilgums netiek mērīts un/vai iepriekš noteikts, vai to var noteikt paši darbinieki, gadījumā, ja:”
Pamatojums
The purpose of the amendment is to restrict derogations to the cases which follow.
Grozījums Nr. 15 1. PANTA 4. PUNKTA A) A APAKŠPUNKTS (jauns)17. panta 1. punkta a) apakšpunkts (Direktīva 2003/88/EK)
	aa) 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
	“a) galvenajiem izpilddirektoriem (vai darbiniekiem līdzīgā amatā), un viņu tiešā pakļautībā esošiem augsta līmeņa vadītājiem, kā arī tiem, kurus tieši ieceļ direktoru valde,”
Pamatojums
The Commission's proposal is unclear and too vague.
Grozījums Nr. 16 1. PANTA 4. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS17. panta 2. punkts (Direktīva 2003/88/EK)
b) 2. punktā vārdus „ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem „ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus, ievērojot pieņemamo termiņu, kas nevar pārsniegt 72 stundas”.	b) 2. punktā vārdus „ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem „ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, koplīgumu vai citiem nolīgumiem starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem”.
Grozījums Nr. 17 1.PANTA 4.PUNKTA D) APAKŠPUNKTA I) DAĻA 17. panta 5. punkta 1. daļa (Direktīva 2003/88/EK)
„Saskaņā ar šā panta 2. punktu var pieļaut atkāpes no 6. panta attiecībā uz ārstiem mācībās, saskaņā ar šā punkta no otrā līdz septītajam apakšpunktam izklāstītajiem noteikumiem.”	„Saskaņā ar šā panta 2. punktu var pieļaut atkāpes no 6. panta attiecībā uz ārstiem mācībās, saskaņā ar šā punkta no otrā līdz sestajam apakšpunktam izklāstītajiem noteikumiem.”
Grozījums Nr. 18 1. PANTA 5. PUNKTS18. panta 3. daļa (Direktīva 2003/88/EK)
5. 18. panta trešajā daļā vārdus „ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem „ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus, ievērojot pieņemamo termiņu, kas nevar pārsniegt septiņdesmit divas stundas”.	5. 18. panta trešajā daļā vārdus „ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem „ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, koplīgumu vai citiem nolīgumiem starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem”.
Grozījums Nr. 19 1. PANTA 6. PUNKTS19. pants (Direktīva 2003/88/EK)
	Direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:
	“Objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ, vai arī darba organizācijas iemeslu dēļ var izmantot 16. panta nepiemērošanas iespēju, lai pagarinātu bāzes laikposmu līdz divpadsmit mēnešu maksimālam ilgumam, atbilstīgi darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības vispārējiem principiem:
	a) ja darbiniekus aizsargā koplīgums vai nolīgums starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem, kā paredzēts 18. pantā; or
	b) pamatojoties uz normatīviem un administratīviem aktiem tajos gadījumos, kad darbiniekus neaizsargā koplīgums vai nolīgums starp nozares darba devējiem un darba ņēmējiem, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
	–darba devējs informē un apspriežas ar darba ņēmējiem un/vai to pārstāvjiem par ierosinātā darba laika izkārtojumu un tā izmaiņām;
	– darba devējs veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un/vai atrastu pretlīdzekli veselības un drošības riskam, kas varētu būt saistīts ar ierosināto darba laika izkārtojumu.
Grozījums Nr. 20 1. PANTA 8. PUNKTA B) A PUNKTS (jauns)22. panta 3.a punkts (jauns) (Direktīva 2003/88/EK)
	ba) Direktīvas 22. pantā pievieno šādu 3.a punktu:
	“3.a Šo pantu atceļ 36 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.”
Grozījums Nr. 21 1. PANTA 8. PUNKTS22. panta 1.a punkta a) apakšpunkts (Direktīva 2003/88/EK)
a) neviens darba devējs nenodarbina darba ņēmēju vairāk par četrdesmit astoņām stundām septiņu dienu periodā, kas aprēķināts kā bāzes laikposma vidējais lielums, kas noteikts 16. panta b) punktā, ja vien šāda darba veikšanai saņemta darba ņēmēja rakstiska piekrišana. Šāda līguma derīguma termiņš ar tā atjaunošanas tiesībām nevar pārsniegt vienu gadu. Individuālā darba līguma parakstīšanas vai jebkura pārbaudes laikā dota piekrišana ir spēkā neesoša;	a) neviens darba devējs nenodarbina darba ņēmēju vairāk par četrdesmit astoņām stundām septiņu dienu periodā, kas aprēķināts kā bāzes laikposma vidējais lielums, kas noteikts 16. panta b) punktā, ja vien, pamatojoties uz pasūtījumu izmaiņām, šāda darba veikšanai saņemta darba ņēmēja rakstiska piekrišana. Šāda līguma derīguma termiņš ar tā atjaunošanas tiesībām nevar pārsniegt sešus mēnešus. Individuālā darba līguma parakstīšanas vai jebkura pārbaudes laikā dota piekrišana ir spēkā neesoša;
Grozījums Nr. 22 1. PANTA 8.A PUNKTS (jauns) 24. panta 3. punkts (Direktīva 2003/88/EK)
	8a. 24. panta 3. punktā iekļauj šādus grozījumus:
	"3. Ik pēc pieciem gadiem no 1996. gada 23. novembra Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, tajā skaitā, ja nepieciešams, arī atbilstošus priekšlikumus tās grozījumiem, lai ņemtu vērā jaunākās tendences darba drošībā un veselības aizsardzībā un profesionālās un ģimenes dzīves saderības nodrošināšanā.”
Grozījums Nr. 23 1. PANTA 9. PUNKTS24.a pants (Direktīva Nr. 2003/88/EK)
9. Iekļauj šādu 24.a pantu:	Svītrots
„24.a pants
Atskaite par ieviešanu
Visvēlākais piecus gadus pēc šīs direktīvas 3. pantā paredzētā termiņa Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu padomei iesniedz atskaiti par šīs direktīvas noteikumu, jo īpaši 22. panta 1. un 2. punkta īstenošanu, kam nepieciešamības gadījumā pievienoti priekšlikumi, kas nosaka šī rīkojuma pakāpenisku atcelšanu, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu.
Grozījums Nr. 24 3. PANTA 2.A PUNKTS (jauns)
	Dalībvalstis nodrošina, ka visi nolīgumi, kurus slēdza darbinieki, izmantojot oriģinālo Direktīvas 2003/88 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumu un kuri ir spēkā īstenošanas dienā, kas minēta šī panta pirmajā daļā, paliek spēkā laika periodā, kas nepārsniedz vienu gadu, sākot no minētās dienas.
Pamatojums
The aim is to ensure that pre-existing individual opt-out agreements do not immediately become invalid when the current directive is implemented, and that there is a sensible transition period, which mirrors the one year duration of agreements stipulated in Article 22 as amended.
Grozījums Nr. 25 5. PANTS
Šīs direktīvas saņēmējas ir dalībvalstis.	Šīs direktīvas saņēmējas ir dalībvalstis. Pēc publicēšanas, šīs direktīvas eksemplāru nosūta kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.
Pamatojums
Candidate countries should be aware of Parliament's opinion on existing legislation.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

I. BACKGROUND

Council Directive 93/104/EC[1] of 23 November 1993 concerning certain aspects of the organisation of working time contains two provisions (Articles 17(4) and 18(1)(b)(i)) that should have been reviewed by 23 November 2003. These concern the exceptions to the reference period for the working week as defined in Article 6, and the opt-out, the possibility of waiving Article 6 (48-hour maximum weekly working time) if a worker so agrees.

In its communication of 30 December 2003[2] and the proposal for a directive issued on 22 September 2004[3] the Commission also proposes to change the DEFINITIONS OF WORKING TIME (Article 2) and depart from the case law of the Court of Justice (SIMAP[4] and Jäger[5] cases), which stipulates that on-call duty is invariably to be considered working time when it entails physical presence at the workplace.

The social partners, consulted by the Commission under Article 138 of the Treaty, have ruled out the possibility of reaching an agreement in this area, on account of their opposing views.

Parliament stated its position on these matters in February 2004[6]. The Commission proposal has to all intents and purposes disregarded that opinion, above all where the individual opt-out is concerned.

The Commission, in short, is proposing

1.  to keep the individual opt-out whilst tightening up the conditions for its application when there is no collective agreement in force or no such agreement can be concluded;

2.  to allow the Member States to extend the reference periods to not more than 12 months, subject merely to consultation of the social partners concerned;

3. to correct the definitions of working time, so that the inactive part of on-call time is not considered ‘working time’.

II. RIGHTS, VALUES, AND OBJECTIVES AFFECTED BY THE PROPOSAL

The Commission has indicated that the revision must take four criteria into account, namely: protecting workers’ health and safety to a high degree, bringing flexibility to the regulations, making working and family life more compatible, and avoiding needless constraints for companies. This approach can be accepted on the understanding that its main aim, and the only possible legal basis for it, has to be to guarantee the health and safety of workers.

It will be necessary to reach a compromise between the demands of the Member States, the social partners, and the political views within Parliament. This will not be possible unless a balance is struck between safety and flexibility. This compromise will be possible, proceeding from the premiss indicated by the Commission, taking its cue in this instance from the Kok report, ‘that a greater flexibility is not contradictory with a high level of protection of workers’ health and safety, provided that there are minimum regulations and safeguarding as well as suitable controls’.

1.      This principle of European minimum regulations in general, and regulations governing the maximum working week in particular, is, paradoxically, the main difficulty involved in reviewing the directive, strongly focused as it is on the opt-out debate. In its 2004, report the European Parliament opposed keeping the opt-out in place, since this would abolish the principle of minimum regulation and allow Member States to use European social law as they please, in violation of Treaty principles and contrary to all the evidence that working time without limits poses a serious risk to workers’ health and safety as well as to the work-life balance. In this scenario we would not be making the regulations more flexible, but doing away with them completely, which is unacceptable.

The theoretical and legal difficulties of this type were already made clear in the original elements of the directive. Its legal basis is Article 118a of the Treaty (the present Article 137), which enables European minimum provisions to be laid down to protect workers’ health and safety with the aim of ‘harmonising in a progressive sense the existing conditions’. The original directive was already called into question by those who denied the relationship between regulation under it (especially of the maximum working week) and the level of health and safety. The controversy found concrete expression in the judgment handed down on 12 November 1996 in Case C-84/94, United Kingdom v the Council of the European Union[7], in which the Court of Justice ruled against the British demand, indicating that protecting the health and safety of all European workers was consistent with the Treaty requirement and did not constitute a violation of the proportionality principle.

The European Social Charter and the Charter of Fundamental Rights shed light on the privileged place to be accorded to social rights as true fundamental rights enjoyed by citizens of the Union. Article II-91 of the Treaty establishing a Constitution for Europe states that:

1.  Every worker has the right to working conditions which respect his or her health, safety and dignity.

2.  Every worker has the right to limitation of maximum working hours, to daily and weekly rest periods, and to an annual period of paid leave.

In its Impact Evaluation[8], the Commission has highlighted numerous research studies which demonstrate that fatigue increases with the number of hours worked, the inference being that ‘working time above 50 hours can, in the long term, have detrimental effects on workers’ health and the safety’ (page 21), and it also concludes that ‘it can be presumed that the situation would be better without the opt-out’ (page 24).

In the same study, the Commission concludes (page 25) that long working hours make it difficult for women to enter certain male-dominated occupations and undermine men’s already weak commitment to their parental role.

It is not enough to avoid abuses, given that we face problems affecting not only workers’ freedom, but also their health and safety. On the other hand, it would be highly counter-productive to create even more complications in terms of red tape and the demands on companies. That being the case, it is necessary to end the opt-out in Member States where it has been introduced, within a reasonable transitional period.

2.      Regarding the reference periods, the standard rule under the directive is 4 months (Article 16(b)), to which exceptions can be made (Articles 17 and 19) whereby a period may be extended to 6 or even 12 months by collective agreement. As has already been stated, the Commission is now proposing that 12 months should explicitly be made the standard rule, thus annualising maximum working time, the only proviso being that the social partners be consulted.

Extending the reference periods meets reasonable concerns regarding the flexibility of regulations; it is true that the current directive permits flexibility only in those companies in which collective agreements are in force, and it is logical that such flexibility should be available to all companies in order to accommodate the possible fluctuations in demand for their goods and services.

Extending the reference period can have an impact on the protection of workers’ health and safety, in so far as it will permit a longer working week and some longer working days over the year. But it is no less true that annualisation does not change the pattern as regards the total number of working hours and the total number of rest hours, its effect being merely to spread them differently. For this reason, the rapporteur considers that annualisation might be acceptable under conditions guaranteeing reasoned and reasonable implementation, with checks and a guarantee of protection of health and safety.

3.      The Commission’s aim of changing the definitions of working time and overturning the rulings of the Court of Justice on the inactive part of on-call time must be analysed more carefully. On the one hand, it is a proven fact that considering the inactive part of on-call periods as working time poses financial problems and serious difficulties for the smooth running of health centres and other workplaces of a similar nature in countries or places where there is a shortage of appropriate personnel. The difficulties posed by the dearth of professionals are the most serious issue and European legislation must take them into account, given that, in very specific cases, they might interfere with the normal operation of crucial services for citizens.

However, the solution being sought by the Commission is not the best one. We cannot lightly alter the acquis comunautaire and legislate against the case law of the Court of Justice, which has been repeatedly and supremely well argued and established that on-call duty is working time. It is essential that the European institutions respect the inviolability of the acts that they have adopted and which affect the legal situation of legal persons and no wide-ranging analysis has been conducted of how the change of definitions would affect safety and health principles and compensatory rest. For all these reasons, it is necessary to look for a less traumatic solution entailing fewer social costs.

Such a solution may involve keeping the current definitions and respecting the rulings of the European Court of Justice as regards all their direct and indirect effects, whilst opening the door to a solution for short-term conflicts in those Member States or institutions where public service management is threatened on account of staff shortages. Accordingly, in such cases, and subject to additional guarantees, it should be permitted to allow for the inactive part of on-call time in a different way when calculating the maximum working week, giving preference to the conventional method where possible and confining the above measure to situations and persons requiring it.

4.      Finally, the aim of reconciling family and working life must be covered more comprehensively than in the present Commission proposal. This compromise must be reflected in the enacting terms.

• [1]  OJ L 397, 13.12.1993, p. 18.
• [2]  COM(2003)0843.
• [3]  COM(2004)0607
• [4]  Judgment of the Court of 3 October 2000 in case C-303/98, Sindicato de Médicos de Asistencia Pública (SIMAP) v Conselleria de Sanidad y Consumo de la Generalidad Valenciana [2000] ECR I-07963.
• [5]  Judgment of the Court of 9 October 2003 in case C-151/02, Reference for a preliminary ruling: Landesarbeitsgericht Schleswig-Holstein (Germany) in the proceedings pending before that court between Landeshauptstadt Kiel and Norbert Jaeger [2003] ECR I-8389.
• [6]  Cercas report, A5-0006/2004.
• [7]  Case C-84/94, [1996] ECR I-5755.
• [8]  ESA(2004)1154 Évaluation d'impact approfondie, 22 September 2004.

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (20.4.2005)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem
(COM(2004)0607 – C6‑0122/2004 – 2004/0209(COD))

Atzinumu sagatavoja: Nils Lundgren

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]		Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

2.A ATSAUCE (jauna)

	ņemot vērā Lisabonas Eiropadomes secinājumus.

Pamatojums

The important Lisbon conclusions were reached after the original Directive was drawn up, and so should be taken into account in this Review.

Grozījums Nr. 2 7. APSVĒRUMS
7) Ir jāatrod līdzsvars starp veselības aizsardzību un darba ņēmēju drošību un elastīgu darba laika plānošanu, jo īpaši attiecībā uz dežūras laiku un konkrētāk - uz dežūras laika neaktīvo daļu.	7) ir jāatrod jauns līdzsvars starp darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību un vajadzību ļaut uzņēmumiem un darba ņēmējiem elastīgāk plānot darba laiku, jo īpaši attiecībā uz dežūras laiku un konkrētāk — uz dežūras laika neaktīvo daļu. Direktīva neaizliedz saskaņā ar dalībvalstu normām izmantot fiksētas likmes aprēķinu par dežūras neaktīvo daļu;
Pamatojums
This recital seeks to make it clear that it is continuing to be a matter for the Member States to decide how and to what extent they regulate the active and inactive parts of on-call time under national law.
Grozījums Nr. 3 9.A APSVĒRUMS (jauns)
	9.a) praksē atsevišķas dalībvalstis, kas 22. panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro plaši, izmanto vispārīgas “neatkarīgu darba ņēmēju” definīcijas, lai atbrīvotu tos no daudziem noteikumiem, kas paredzēti pašreizējos tiesību aktos par darba laiku;
Pamatojums
In the Netherlands for example, an autonomous worker is anyone who earns three times the national minimum wage - approximately 10-14% of the workforce - or anyone who earns two times the minimum wage and who works in a management position.
Grozījums Nr. 4 1. PANTA 2. PUNKTS 2.a pants (Direktīva 2003/88/EK)
Dežūras laika neaktīvā daļa netiek uzskatīta par darba laiku, ja vien valsts tiesību akti, koplīgums vai līgums starp sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi to nenosaka citādi. Laiks, kurā darba ņēmējs dežūras laikā reāli veic savu darbu, vienmēr tiek uzskatīts par darba laiku.	Visu dežūras laiku, ieskaitot dežūras laika neaktīvo daļu, uzskata par darba laiku. Tomēr dalībvalstis, nodrošinot atbilstību vispārīgiem darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības principiem un pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, var ar tiesību aktiem, noteikumiem, koplīgumiem vai nozares darba devēju un darba ņēmēju nolīgumiem atļaut neaktīvo dežūras laiku attiecībā uz 6. pantā paredzētā vidējā maksimālā nedēļas darba laika aprēķināšanu uzskaitīt īpašā veidā, ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir pienācīgu kompensācijas atpūtu un ka uz grūtniecēm un līdz vienu gadu vecu bērnu vecākiem šādi pasākumi neattiecas, ja viņi to nevēlas, vai viņiem tiek nodrošināta pienācīga aizsardzība.
Grozījums Nr. 5 1. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 13. panta 1.a punkts (jauns) (Direktīva 2003/88/EK)
	2.a) Direktīvas 13. pantam pievieno šādu daļu:
	“Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devēji darba ņēmējam paziņo piemērojamo darba laika organizēšanas veidu vai izmaiņas darba laika organizēšanas veidā vismaz 4 nedēļas iepriekš, neierobežojot koplīgumus vai nozares darba devēju un darba ņēmēju nolīgumus, kas paredz citādi.”
Pamatojums
Workers are entitled to advance warning of any change to their working patterns.
Grozījums Nr. 6 1. PANTA 3. PUNKTS 16. panta b) punkta 2. apakšpunkts (Direktīva 2003/88/EK)
Tomēr dalībvalstis ar normatīviem vai administratīviem aktiem objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ var pagarināt šo bāzes laikposmu uz divpadsmit mēnešiem ar noteikumu ievērot pamatprincipus, kas attiecas uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, un ar noteikumu konsultēt attiecīgos sociālos partnerus un, pūloties sekmēt jebkuras sociālā dialoga būtiskas formas, ieskaitot saskaņošanu, ja puses to vēlas.	Svītrots
Pamatojums
The extension of the reference period for Article 6 from four to twelve months (see Amendment to Article 16, point b, subparagraph 1 makes this subparagraph redundant.
Grozījums Nr. 7 1. PANTA 4. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS 17. panta 1. punkts (Direktīva 2003/88/EK)
a) 1. punktā vārdus “no 3. līdz 6. pantam, kā arī no 8. un 16. pantam” aizstāj ar vārdiem “3. līdz 6. pantam, kā arī no 8. un 16. panta a) un c) punkta”.	a) 1. punktā vārdus “no 3. līdz 6. pantam, kā arī no 8. un 16. pantam” aizstāj ar vārdiem “no 3. līdz 6. panta, kā arī no 8. panta un 16. panta a) un c) punkta”. Vārdi “jo īpaši” tiek svītroti, un a) punktu aizstāj ar šādu tekstu: “a) galvenajiem izpilddirektoriem vai tiem pielīdzināmiem darbiniekiem un viņiem tieši pakļautām izpildpersonām, kam ir autonomas lēmumu pieņemšanas pilnvaras;”.
Pamatojums
The current definition is too wide and open to a lot of abuse. The aim is to protect autonomous workers.
Grozījums Nr. 8 1. PANTA 4. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS 17. panta 2. punkts (Direktīva 2003/88/EK)
b) 2. punktā vārdus “ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem “ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus, ievērojot pieņemamo termiņu, kas nevar pārsniegt 72 stundas”.	b) 2. punktā vārdus “ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem “ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus laikā, kas seko tūlīt pēc attiecīgā darba perioda, ja vien koplīgums vai nozares darba devēju un darba ņēmēju nolīgums neparedz citādi.
Pamatojums
The text is too vague as to how workers are afforded compensatory rest. It must be clear that derogations from taking compensatory rest immediately after the period of works concerned should only be allowed through collective agreements or agreements between the two sides of industry.
Grozījums Nr. 9 1. PANTA 5. PUNKTS 18. panta 3. punkts (Direktīva 2003/88/EK)
18. panta trešajā daļā vārdus “ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem “ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus, ievērojot pieņemamo termiņu, kas nevar pārsniegt septiņdesmit divas stundas”.	18. panta trešajā daļā vārdus “ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem “ar nosacījumu, ka līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir septiņdesmit divās stundās vai pieņemamā termiņā”.
Pamatojums
This amendment is intended to take into account to a greater extent the jurisdiction of the ECJ, and also the needs of business which are not served by the requirement that compensatory rest periods must be taken within 72 hours.
Grozījums Nr. 10 1. PANTA 6. PUNKTS 19. pants (Direktīva 2003/88/EK)
19. pantu aizstāj ar šo:	Svītrots
“Dalībvalstis, ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības pamatprincipus, objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ var ļaut, ka koplīgumi vai starp sociālajiem partneriem noslēgti līgumi fiksē bāzes laikposmu, kas attiecas uz maksimālo nedēļas darba ilgumu, kas nekādā gadījumā nepārsniedz divpadsmit mēnešus.”
Pamatojums
The extension of the reference period for Article 6 from four to twelve months (see Amendment to Article 16, point (b), subparagraph 1 of the original Directive, makes this paragaph superfluous.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem
Atsauces	COM(2004)0607 – C6-0122/2004 – 2004/0209(COD)
Atbildīgā komiteja	EMPL
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 27.1.2005
Ciešāka sadarbība
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Nils Lundgren 15.12.2004
Izskatīšana komitejā	20.4.2004
Grozījumu pieņemšanas datums	20.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		21 20 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Ivo Belet, Šarūnas Birutis, Jan B?ezina, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Joan Calabuig Rull, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Garrelt Duin, Lena Ek, Adam Gierek, Umberto Guidoni, András Gyürk, Fiona Hall, Rebecca Harms, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Nils Lundgren, Eluned Morgan, Pier Antonio Panzeri, Vincent Peillon, Umberto Pirilli, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Malcolm Harbour, Satu Hassi, Erna Hennicot-Schoepges, Lambert van Nistelrooij, Vittorio Prodi, John Purvis, Bernhard Rapkay
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Richard James Ashworth

• [1]  OJ C ... /OV vēl nav publicēts.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS (4.4.2005)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem
(COM(2004)0607 – C6‑0122/2004 – 2004/0209(COD))

Par atzinumu atbildīgā referente: Věra Flasarová

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]		Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr.  1 5. APSVĒRUMS
5) Saderība starp darbu un ģimenes dzīvi ir būtisks elements to mērķu sasniegšanai, kurus Eiropas Savienība noteikusi Lisabonas stratēģijā. Tā spēj radīt ne tikai visapmierinošākos darba apstākļus, bet arī ļauj labāk piemēroties darba ņēmēju, jo īpaši ar ģimenisku atbildību saistītiem, vajadzībām. Vairāki grozījumi, kas izdarīti Direktīvā 2003/88/EK, jo īpaši tās 22. pantā, uzlabo saderību starp darbu un ģimenes dzīvi.	5) Saderība starp darbu un ģimenes dzīvi ir būtisks elements to mērķu sasniegšanai, kurus Eiropas Savienība noteikusi Lisabonas stratēģijā. Tā spēj radīt ne tikai visapmierinošākos darba apstākļus, bet arī ļauj labāk piemēroties darba ņēmēju, jo īpaši ar ģimenisku atbildību saistītiem, vajadzībām. Vairāki grozījumi, kas izdarīti Direktīvā 2003/88/EK ir vērsti uz to, lai uzlabotu saderību starp darbu un ģimenes dzīvi.
Pamatojums
Article 22 of the Directive concerns the opt-out principle, i.e. the option available to Member States of providing for a working week of more than 48 hours, which is the maximum provided in Article 6. However, it has been clearly demonstrated that long working hours pose not only a risk to workers' health and safety but are also a hindrance to reconciliation of work and family life. The specific reference to Article 22 as a provision that promotes such reconciliation is therefore incorrect.
Grozījums Nr.  2 6. APSVĒRUMS
6) Šajā kontekstā dalībvalstu pienākums ir iedrošināt sociālos partnerus atbilstošā līmenī noslēgt līgumus, kas paredz noteikumus par labāku saderību starp profesionālo un ģimenes dzīvi.	6) Šajā kontekstā dalībvalstu pienākums ir sekot tam, lai sociālie partneri atbilstošā līmenī slēgtu līgumus, kas paredz noteikumus par labāku saderību starp profesionālo un ģimenes dzīvi.
Pamatojums
Reconciliation of work and family life is an essential requirement, the correct application of which should be monitored by the Member States and not left to the sole discretion of the social partners.
Grozījums Nr.  3 7. APSVĒRUMS
7) Ir jāatrod līdzsvars starp veselības aizsardzību un darba ņēmēju drošību un elastīgu darba laika plānošanu, jo īpaši attiecībā uz dežūras laiku un konkrētāk - uz dežūras laika neaktīvo daļu.	7) Ir jāatrod līdzsvars starp veselības aizsardzību un darba ņēmēju drošību, saderību starp profesionālo un ģimenes dzīvi un elastīgu darba laika organizēšanu. Attiecībā uz darba laika organizēšanu, ieskaitot dežūras laiku, ir jāņem vērā to, ka ilgas darba stundas ir šķērslis ne tikai saderībai starp profesionālo un ģimenes dzīvi un tādējādi arī sieviešu pieejai nodarbinātībai, bet arī lielākai vīriešu līdzdalībai ģimenes dzīvē.
Pamatojums
There is a need to strike a balance between the protection of workers' health and safety, reconciliation of work and private life, and flexibility in the organisation of working time. These are inextricably linked considerations. There should not be any reference to inactive periods of on-call time because it is a distinction that should not be made as it contravenes the rulings of the Court of Justice which define working time in terms of the physical presence of the worker at the place of work and his/her availability to the employer.
Grozījums Nr.  4 7.A APSVĒRUMS (jauns)
	7a) Atbilstoši Eiropas tiesas praksei, ņemot vērā “darba laika” raksturīgās pazīmes, izšķirošais faktors ir prasība atrasties darba devēja noteiktā vietā un būt gatavam vajadzības gadījumā nekavējoties sniegt pakalpojumus.
Pamatojums
The Court rightly argues that a worker who is required to keep himself available to the employer at the place determined by the latter for the whole duration of periods of on-call duty, is subject to appreciably greater constraints than a worker on stand-by since the worker has to remain apart from the family and social environment and has less freedom to manage the time during which the professional services are not required. Therefore, workers under those conditions cannot be regarded as being at rest during the periods of on-call duty when they are not actually carrying on any professional activity.
Grozījums Nr.  5 9. APSVĒRUMS
(9) 22. panta 1. punkta piemērošanā gūtā pieredze parāda, ka individuāls galīgais lēmums, kuru nesatur Direktīvas 6. pants, var radīt problēmas attiecībā uz veselības aizsardzību un darba ņēmēju drošību, kā arī darba ņēmēja brīvu izvēli. attiecībā uz veselības aizsardzību un darba ņēmēju drošību, kā arī darba ņēmēja brīvu izvēli.	9) 22. panta 1. punkta piemērošanā gūtā pieredze parāda, ka individuāls galīgais lēmums, kuru nesatur Direktīvas 6. pants, rada problēmas un ir radījis pārkāpumus: attiecībā uz veselības aizsardzību un darba ņēmēju drošību, kā arī darba ņēmēja brīvu izvēli. Tādēļ ir jāpārstāj piemērot atteikšanos, kas ir ietverta šajā noteikumā.
Pamatojums
The opt-out provision should be abolished as soon as possible since it is in flagrant contradiction to the objectives and provisions of the Directive and with the fundamental principles of the protection of health and safety. In addition, it is against the principles of the Treaty and contradicts all the evidence that indicates that working time without limits poses a serious risk to workers' health and safety, as well as to the reconciliation of family and professional life.
Grozījums Nr.  6 14. APSVĒRUMS
(14) Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kurus atzīst Eiropas Savienības pamattiesību harta. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt pamatotu un taisnīgu darba apstākļiem pilnīgu ievērošanu (Eiropas Savienības pamattiesību hartas 31. pants).	(14) Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kurus atzīst Eiropas Savienības pamattiesību harta. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt pamatotu un taisnīgu darba apstākļiem pilnīgu ievērošanu (Eiropas Savienības pamattiesību hartas 31. pants) un tiesības izlīdzināt ģimenes un profesionālo dzīvi (Eiropas Savienības pamattiesību hartas 33. pants).
Pamatojums
Conciliation of family and working life is among the three criteria indicated by the Commission that should be met in all proposals in this area.
Grozījums Nr.  7 1. PANTA 2.A PUNKTS (JAUNS) 6. panta ievaddaļa (Direktīva 2003/88/EK)
	Direktīvas 6. panta ievaddaļu aizstāj ar šo:
	„Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērota vajadzība aizsargāt darba ņēmēju drošību un veselību un saderību starp profesionālo un ģimenes dzīvi:”.
Pamatojums
The need to reconcile work and family must always be taken into account in fixing the number of weekly working hours and organising working time.
Grozījums Nr.  8 1. PANTA 2.A PUNKTS (JAUNS) 13. pants (Direktīva 2003/88/EK)
	Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:
	“13. pants Darba veids
	Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai darba devējs, kas paredz organizēt darba laiku atbilstoši noteiktam grafikam, ņemtu vērā vispārīgo principu par darba pielāgošanu cilvēkam, jo īpaši, lai atvieglotu monotonu darbu un darbu, kura periodiskums ir atkarīgs no veicamās darbības veida, kā arī prasības attiecībā uz drošību un veselību, jo īpaši, strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un invalīdiem, jo īpaši, attiecībā uz pārtraukumiem darba laikā”.
Pamatojums
Special protection should be given to workers who are pregnant, have recently given birth or are breastfeeding when organising patterns of work, as provided by Articles 4 and 5 of Council Directive 92/85/EEC on the introduction of measures to encourage improvements in the safety and health at work of pregnant workers and workers who have recently given birth or are breastfeeding. Recital 16 of Directive 2000/78/EC establishing a general framework for equal treatment in employment and occupation states that 'The provision of measures to accommodate the needs of disabled people at the workplace plays an important role in combating discrimination on grounds of disability.' Articles 5 and 7 also provide for special protection for disabled people at the workplace.
Grozījums Nr.  9 1. PANTA 2.A PUNKTS (JAUNS) 13. panta 1.a punkts (jauns) (Direktīva 2003/88/EK)
	Direktīvas 13. pantā pievieno šādu punktu:
	“1.a Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai darba devējus darba ritma organizēšanā mudinātu ņemt vērā vajadzību nodrošināt saderību starp profesionālo un privāto dzīvi. Tās jo īpaši paredz darba ņēmējiem iespēju izvirzīt prasības par darba laika stundu un ritma organizēšanu un darba devējiem pienākumu šīs prasības taisnīgi un vienlīdzīgi izskatīt.”
Pamatojums
Working patterns must always be organised taking into consideration the need to reconcile work and family life, which is essential if the objectives of the Lisbon strategy are to be achieved.
Grozījums Nr.  10 1. PANTA 3. PUNKTS 16. panta b) apakšpunkts (Direktīva 2003/88/EK)
„b) bāzes laikposmu, kas nepārsniedz četrus mēnešus, lai piemērotu 6. pantu (maksimālais darba laiks nedēļā).	„b) bāzes laikposmu, kas nepārsniedz četrus mēnešus, lai piemērotu 6. pantu (maksimālais darba laiks nedēļā).
Tomēr dalībvalstis ar normatīviem vai administratīviem aktiem objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ var pagarināt šo bāzes laikposmu uz divpadsmit mēnešiem ar noteikumu ievērot pamatprincipus, kas attiecas uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, un ar noteikumu konsultēt attiecīgos sociālos partnerus un, pūloties sekmēt jebkuras sociālā dialoga būtiskas formas, ieskaitot saskaņošanu, ja puses to vēlas.	Tomēr dalībvalstis ar normatīviem vai administratīviem aktiem objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ var pagarināt šo bāzes laikposmu uz divpadsmit mēnešiem ar nosacījumu, ka tiek noteikti stingri ierobežojumi un garantijas, kas attiecas uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, ar noteikumu konsultēt attiecīgos sociālos partnerus un, pūloties sekmēt jebkuras sociālā dialoga būtiskas formas, ieskaitot saskaņošanu, ja puses to vēlas. Šajā sakarā ir jo īpaši jāpastiprina sieviešu un sieviešu organizāciju līdzdalība un aktīva klātbūtne sociālajā dialogā.
Ja darba līguma ilgums ir mazāks par vienu gadu, bāzes laikposms nevar būt lielāks par darba līguma ilgumu.	Ja darba līguma ilgums ir mazāks par vienu gadu, bāzes laikposms nevar būt lielāks par darba līguma ilgumu.
Apmaksātos ikgadējā atvaļinājuma laikposmus, kas piešķirti saskaņā ar 7. pantu, bet slimības atvaļinājuma laikposmus neietver, un tie ir neitrāli, kad aprēķina vidējo rādītāju;”	Apmaksātos ikgadējā atvaļinājuma laikposmus, kas piešķirti saskaņā ar 7. pantu, bet slimības atvaļinājuma laikposmus neietver, un tie ir neitrāli, kad aprēķina vidējo rādītāju;”
	Tiek izslēgta iespēja izmantot iespēju atkāpties no četru mēnešu bāzes laikposma attiecībā uz strādājošām grūtniecēm neatkarīgi no tā, vai tās ir vientuļās mātes vai mātes ģimenēs, kurās ir abi vecāki.
	Visas iepriekšminētās garantijas jāpapildina, izveidojot un ieviešot efektīvu mehānismu, ar ko kontrolē šo garantiju ievērošanu, un procedūras, kas nodrošina to, ka dalībvalstis nodrošina reālu atbilstību.
Pamatojums
The provision concerning the reference period of weekly working time allows the Member States a degree of flexibility, which is acceptable provided it is accompanied by strict guarantees on workers' health and safety. For that reason, it is important that the social partners are consulted and that groups of workers which traditionally play a minor part in social dialogue are encouraged to take part. The guarantees enabling the reference period to be extended should be re-examined in the light of the particular needs and difficulties faced by women workers, who are more exposed to the risk of abuse of the derogation provided by the Directive. Moreover, the need to monitor compliance with these guarantees should be emphasised since it makes no sense to draw up a list of them unless there are also effective national supervisory authorities.
Grozījums Nr.  11 1. PANTA 8. PUNKTS 22. panta 1. punkts un 1. punkta a) apakšpunkts (Direktīva 2003/88(EK)
8. 22. pantu groza šādi:	8. Direktīvas 22. pantā 1. punktu aizstāj ar šo:
a) 1. punktu aizstāj ar šo:
"1. Dalībvalstīm ir iespēja nepiemērot 6. pantu, ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības vispārējos principus. Tomēr šīs iespējas īstenošana konkrēti jāparedz koplīgumā vai līgumā, kas noslēgts starp sociālajiem partneriem nacionālā vai reģionālā līmenī, vai arī saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/ vai praksi koplīgumu vai līgumu veidā, kas atbilstošā līmenī noslēgti starp sociālajiem partneriem.	"1. Dalībvalstis garantē, ka pēc šīs Direktīvas 4. panta noteiktā datuma nedēļas darba laiks, ieskaitot virsstundu darba laiku, nepārsniedz 48 stundas.
Šo tiesību īstenošana iespējama arī ar līgumu starp darba devēju un darba ņēmēju, kad neviens koplīgums nav spēkā un, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi attiecīgajā uzņēmumā vai iestādē nav personāla pilnvarotas pārstāvniecības, slēdzot šīs nozares koplīgumu vai līgumu starp sociālajiem partneriem.
b) iekļauj šādu 1.a punktu:
(1a) Visos gadījumos dalībvalstīm, kas pielieto 1. pantā sniegto iespēju, jāpieņem nepieciešamie mēri, lai:
a) neviens darba devējs nenodarbina darba ņēmēju vairāk par četrdesmit astoņām stundām septiņu dienu periodā, kas aprēķināts kā bāzes laikposma vidējais lielums, kas noteikts 16. panta b) punktā, ja vien šāda darba veikšanai saņemta darba ņēmēja rakstiska piekrišana. Šāda līguma derīguma termiņš ar tā atjaunošanas tiesībām nevar pārsniegt vienu gadu. Individuālā darba līguma parakstīšanas vai jebkura pārbaudes laikā dota piekrišana ir spēkā neesoša;
b) darba ņēmējs nevar ciest nekādus zaudējumus tā iemesla dēļ, ka viņš nav devis savu piekrišanu šāda darba veikšanai;
c) neviens darba ņēmējs nevar sniegt pakalpojumus vairāk nekā sešdesmit piecas stundas jebkurā nedēļā, ja vien koplīgums vai līgums, kas noslēgts starp sociālajiem partneriem, nenosaka citādi;
d) darba devējs kontrolē visu darba ņēmēju, kas veic šādu darbu, sarakstu un reāli nostrādāto stundu uzskaites reģistru;
e) saraksti jānodod kompetentu iestāžu rīcībā, kas darba ņēmēju drošības un/ vai veselības iemeslu dēļ var aizliegt vai ierobežot iespēju pārsniegt maksimālo nedēļas darba ilgumu;
f) saskaņā ar kompetentu iestāžu prasību darba devēji tām iesniedz informāciju par darba ņēmēju noslēgtajiem līgumiem, lai veiktu darbu, kura ilgums pārsniedz četrdesmit astoņas stundas septiņu dienu laikā, kas aprēķināts kā vidējais lielums 16. panta b) punktā noteiktajā bāzes laikposmā, kā arī par šo darba ņēmēju reāli nostrādātajām stundām.”
Pamatojums
The opt-out provision contained in Article 22 should be abolished as soon as possible since it is in flagrant contradiction to the objectives and provisions of the Directive and to the fundamental principles of the protection of health and safety. In addition, it is against the principles of the Treaty and contradicts all the evidence that indicates that working time without limits poses a serious risk to workers' health and safety, as well as to the reconciliation of family and professional life, specially of women.
Grozījums Nr.  12 1. PANTA 9. PUNKTS 24.a pants (Direktīva Nr. 2003/88/EK)
Visvēlākais piecus gadus pēc šīs direktīvas 3. pantā paredzētā termiņa Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu padomei iesniedz atskaiti par šīs direktīvas noteikumu, jo īpaši 22. panta 1. un 2. punkta īstenošanu, kam nepieciešamības gadījumā pievienoti priekšlikumi, kas nosaka šī rīkojuma pakāpenisku atcelšanu, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu.	Visvēlākais piecus gadus pēc šīs direktīvas 3. pantā paredzētā termiņa Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu padomei iesniedz atskaiti par šīs direktīvas noteikumu īstenošanu un par to ietekmi uz darba ņēmēju veselības un drošības uzlabošanu, saderību starp profesionālo un ģimenes dzīvi, elastīguma palielināšanu darba laika pārvaldē un ierobežojumu samazināšanu uzņēmumiem. Atskaitē par ieviešanu jānorāda arī, vai dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas nepieciešami, lai maksimālais darba laika ilgums nedēļā nepārsniegtu 48 stundas, ieskaitot virsstundas.
Pamatojums
The report on the application of the Directive should contain an assessment of the contribution of the various provisions to the achievement of the objectives set by the Commission. It should also indicate whether the Member States have removed the derogation provided in Article 22(1) from their national legislation/practices within the appointed deadline.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem
Atsauces	(COM(2004)0607 – C6‑0122/2004 -2004/0209(COD))
Atbildīgā komiteja	EMPL
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM 25.10.2004
Ciešāka sadarbība	Nav
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Věra Flasarová 25.11.2004
Izskatīts komitejā	17.3.2005	31.3.2005
Grozījumi pieņemti	31.3.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		19 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Edite Estrela, Věra Flasarová, Nicole Fontaine, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Astrid Lulling, Angelika Niebler, Doris Pack, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Marie-Line Reynaud, Raül Romeva i Rueda, Eva-Britt Svensson, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Katerina Batzeli, Elisabeth Jeggle, Christa Klaß
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem
Atsauces	COM(2004)0607 – C6-0122/2004 – 2004/0209(COD)
Juridiskais pamats	EK Līguma 251. panta 2. punkts un 137. panta 2. punkts
Atsauce Reglamentā	51. pants
Datums, kad to iesniedza EP	22.9.2004
Atbildīgā komiteja              Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 25.10.2004
Komiteja(-as), kam lūgts sniegt atzinumu(-us)   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 27.1.2005		FEMM 25.10.2004
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Alejandro Cercas 07.10.2004
Izskatīšana komitejā	6.10.2004	17.1.2005			15.3.2005			31.3.2005		19.4.2005
Pieņemšanas datums	20.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:			31 14 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Andersson, Roselyne Bachelot-Narquin, Emine Bozkurt, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Roger Helmer, Stephen Hughes, Ona Juknevičienė, Sepp Kusstatscher, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Jan Tadeusz Masiel, Mary Lou McDonald, Thomas Mann, Jiří Maštálka, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Őry, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Jacek Protasiewicz, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Struan Stevenson, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Mihael Brejc, Udo Bullmann, Françoise Castex, Anne Elisabet Jensen, Leopold Józef Rutowicz, Elisabeth Schroedter, Marc Tarabella, Patrizia Toia, Barbara Weiler, Anja Weisgerber
Iesniegšanas datums – A6	25.4.2005					A6-0105/2005