ZIŅOJUMS par saitēm starp legālo un nelegālo imigrāciju un migrantu integrāciju
3.5.2005 - (2004/2137(INI))
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Patrick Gaubert
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par saitēm starp legālo un nelegālo imigrāciju un migrantu integrāciju
Eiropas Parlaments,
ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Pētījums par saitēm starp legālo un nelegālo imigrāciju” (COM(2004)0412),
ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Pirmais gada pārskats par migrāciju un integrāciju”(COM(2004)0508),
ņemot vērā “ Zaļo grāmatu par Kopienas pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldīšanai”, ko publicējusi Komisija (COM (2004)0811),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2004. gada 15. decembra atzinumu un Reģionu komitejas 2005. gada 24. janvāra atzinumu par Komisijas paziņojumu “Pētījums par saitēm starp legālo un nelegālo migrāciju un integrāciju”,
ņemot vērā tā 2004. gada 15. janvāra rezolūciju par Komisijas Paziņojumu par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību[1]
ņemot vērā Amsterdamas līgumu, kurā Kopienai piešķirtas pilnvaras un atbildība imigrācijas un patvēruma jomā un EK līguma 63. pantu,
ņemot vērā 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadomi, 2001. gada 14. un 15. decembra Lākenas Eiropadomi, 2002. gada 21. un 22. jūnija Seviļas Eiropadomi un 2003. gada 19. un 20. jūnija Tesaloniku Eiropadomi,
ņemot vērā tā 2004. gada 14. oktobra ieteikumus par “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nākotni, kā arī par noteikumiem likumības un efektivitātes pastiprināšanai,”[2]
ņemot vērā 2004. gada Briseles Eiropadomes secinājumus un tajos iekļauto Hāgas programmu.
ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0136/2005),
A. tā kā Tamperes Eiropadomē Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas veidošanai paredzētais laiks ir pagājis;
B. tā kā trūkst īstas, organizētas un koordinētas Eiropas migrācijas politikas, no kā izriet iecietība pret imigrāciju, tā kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nepieciešams virzīties uz tādu imigrācijas veidu, ko regulē sadarbībā ar trešajām valstīm;
C. tā kā Hāgas Programmas pieņemšana, kuru drīzumā ieviesīs ar Komisijas Rīcības plānu, ļaus attīstīt saistībā ar Tamperes programmu iegūtos rezultātus un pieņemt jaunus uzdevumus Brīvības, drošības un taisnīguma telpas īstenošanā;
D. tā kā šajā jomā Eiropas Savienības un dalībvalstu sadarbība ar trešajām valstīm, kas ir izcelsmes un tranzīta valstis ir īpaši svarīga;
E. tā kā ir nepieciešams izvairīties no jebkādas neskaidrības attiecībās starp sadarbību attīstībai un imigrāciju;
F. tā kā paplašināšanās kontekstā drošāka Eiropas Savienības sabiedrība—ievērojot Pamattiesību hartā un Līgumos ietvertos noteikumus—paredz ārējo robežu kontroles pastiprināšanu un savstarpējas solidaritātes principa ievērošanu;
G. tā kā Eiropas Savienībai, kas ir telpa bez iekšējām robežām, jāizveido kopēja konsekventa un efektīva pieeja ārējo robežu pārvaldības jomā un tai jāizstrādā kopīga vīzu, patvēruma un imigrācijas politika;
H. tā kā nelegālās imigrācijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai, legālu imigrācijas ceļu izveidei un integrācijai ir jābūt paplašinātās Eiropas Savienības prioritātēm un ka ekspluatācija, izmantojot nelegālo darbu un nehumāna izturēšanās pret imigrantiem ir stingri jāsoda;
I. tā kā ekonomiskā imigrācija ir jauns izaicinājums Eiropas Savienībai, par ko saistībā ar Zaļo grāmatu par Kopienas pieeju ekonomiskās imigrācijas pārvaldīšanai tika uzsāktas debates un kurai līdz 2005. gada beigām sekos Rīcības programma, kurā būtu vēlams iekļaut kopīgus un atvērtus noteikumus attiecībā uz ekonomisko imigrāciju,
J. vērš uzmanību uz to, ka Eiropai, kuras aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās laikā no 2005. līdz 2030. gadam izraisīs darba spējīgo iedzīvotāju samazināšanos par aptuveni 20 miljoniem, kā tas norādīts vairākos pētījumos[3]1, legāla ekonomiskā un kontrolētā migrācija ir nepieciešama;
K. uzsver, ka viens no ekonomiskās migrācijas būtiskajiem iemesliem ir migrantu pamatotā tiekšanās apmierināt savas galvenās vajadzības un izvairīties no nabadzības un prasa, lai kopīgā migrācijas politika ņemtu vērā Kopienas attīstības politiku, kuras svarīgākais mērķis ir nabadzības izskaušana, lai atbalstītu trešo valstu attīstību izglītības un veselības aizsardzības pieejamības jomā un īstenotu pārējos Tūkstošgades attīstības mērķus;
L. tā kā legālās imigrācijas politikas panākumu nolūkā nepieciešams izstrādāt stratēģijas, kuru mērķis ir panākt pilnīgu integrāciju, ņemot vērā citu pieredzi un bezpeļņas organizāciju ieguldījumu, tie balstās arī uz tiesību ievērošanu un pienākumu sadali starp legāli dzīvojošo trešo valstu imigrantiem un uzņēmējvalsts pilsoņiem, kā arī uz nepārtrauktu dialogu , kas balstīts uz savstarpēju uzticēšanos un cieņu. uz iestāžu kapacitāti uzsākt informācijas kampaņas, lai izveidotu daudzkultūru sabiedrību, uz nepārtrauktu darbību rasu, kultūras un ekonomiskās diskriminācijas novēršanai;
M. tā kā izmaiņas vienas dalībvalsts imigrācijas politikā ietekmē migrācijas plūsmu un attīstību citās dalībvalstīs;
N. tā kā cilvēku tirdzniecības un sieviešu un bērnu seksuālā izmantošanas apkarošanai ir jābūt imigrācijas politikas nozīmīgam faktoram;
O. tā kā Līguma par Konstitūciju Eiropai III-268. pantā noteikts, ka ES imigrācijas un patvēruma politikā valda solidaritātes un godīgs pienākumu sadales princips;
P. tā kā Kopienai pieejamie finanšu resursi ir ierobežoti un tie godīgi jāsadala starp vairākiem Eiropas imigrācijas politikas aspektiem,
1. uzskata, ka Eiropas Savienības imigrācijas politikai jāpamatojas uz visaptverošu, nevis sektoriālu pieeju, kas nepamatojas vienīgi uz dalībvalstu darba tirgus vajadzībām, bet galvenokārt uz uzņemšanas un integrācijas politikām, un uz migrantu precīza statusa un tiesību uz pilsonību noteikšanu, sociālo un politisko tiesību noteikšanu migrantiem visā Eiropas Savienībā;
2. izsaka nožēlu par to, ka Padomei piecus gadus kopš Tamperes samita, neskatoties uz vairākām debatēm Parlamentā, nav izdevies definēt kopēju imigrācijas politiku, bet, gluži pretēji, ir nolēmusi saglabāt vienprātības un konsultatīvā principa saglabāšanu legālās imigrācijas jomā kopumā,
3. uzsver, ka imigrācijas jautājumos jāpieņem visaptveroša un konsekventa pieeja, kas pamatota uz ciešu sinerģiju starp atšķirīgām iesaistītajām politikām un nožēlo, ka Eiropas pieeja bieži vien ir pārāk sektoriāla; šajā nolūkā atzinīgi vērtē Komisijas un pašreizējās Padomes prezidentūras iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot savstarpējas informācijas apmaiņas un agrās brīdināšanas sistēmu , pilnībā iesaistot Eiropas Parlamentu;
4. uzsver, ka kopīgu patvēruma un imigrācijas politiku efektīva attīstība, ievērojot pamattiesības, ir viens no Eiropas Savienības veidošanas prioritārajiem projektiem, kā tas noteikts Līgumā par Konstitūciju Eiropai;
5. aicina Komisiju, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, apdomāt iesaistīto struktūru un dalībnieku labāku koordināciju migrantu plūsmas pārvaldīšanā un pārraudzīt attiecīgo finanšu programmu lietderīgu izmantošanu un izplatīšanu;
6. izsaka nožēlu par to, ka līdz šim Padomes un dalībvalstu migrācijas plūsmu kontroles pasākumi ir bijuši represīvi, nevis pozitīvi vai prognozējoši; atgādina, ka nabadzības novēršanas, dzīves un darba apstākļu uzlabošanas, darba vietu radīšanas un apmācības uzlabošanas stratēģijas izcelsmes valstī ilgtermiņā veicina migrācijas plūsmas normalizēšanu;
7. aicina Komisiju, dalībvalstis un izcelsmes valstis uzsākt savu iedzīvotāju izpratnes veicināšanas un informācijas kampaņas par imigrācijas politiku, integrāciju, rasisma un ksenofobijas apkarošanu, ņemot vērā, ka informācijas trūkumu par legālas migrācijas iespējām izmanto mafijas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību; uzskata, ka sadarbība ar izcelsmes valstīm informācijā un cilvēku ekspluatācijas novēršanas jomā ir īpaši nozīmīga, par prioritāru nosakot integrācijas, sociālās iesaistīšanas un kultūras apmaiņas nozīmi;
8. uzskata par īpaši svarīgu ņemt vērā imigrācijas potenciālu Eiropas līdzattīstības politikā, iesaistot uzņēmējvalstis un izcelsmes valstis, kā arī diasporas tīklus;
9. uzsver, ka imigrācijas potenciāla optimizācijai, Eiropas Savienībai jāpiedāvā konkrēti risinājumi attiecībā uz smadzeņu aizplūšanu un jāmudina dalībvalstis atvieglot imigrantu finanšu līdzekļu sūtīšanu uz viņu izcelsmes valstīm;
10. atgādina visu dalībvalstu kopējo atbildību ziemeļu – dienvidu migrācijas plūsmas pārvaldīšanā, no vienas puses, dienvidu krastā , īpaši apkarot nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību, no otras puses ziemeļu krastā, ekonomisko nosacījumu izveidē trešo valstu sociālajai attīstībai, kā arī cilvēka cieņai piemērotā uzņemšanā;
11. atbalsta migrācijas jautājuma iekļaušanu Eiropas Savienības ārpolitikā; aicina dalībvalstis novērst galvenos imigrācijas cēloņus, izveidojot uz patiesu dialogu balstītas partnerattiecības ar jaunattīstības valstīm;tomēr uzsver, ka tikai palīdzības attīstībai un ekonomiskās partnerattiecību izmantošana nav pietiekama, lai novērstu emigrācijas būtiskos cēloņus;
12. iesaka Padomei uzņemties savlaicīgu iniciatīvu, lai dalībvalstu par imigrāciju atbildīgās personas būtu viena līmeņa darbinieki un attiektos uz vienu un to pašu ministrijas departamentu;
13. uzsver tā politisko lomu, inter alia, norādot Komisijai tos pasākumus attiecībā uz migrāciju, kurus jāregulē ar kopējiem likumiem, kas ir galvenais posms efektīvas migrācijas politikas izveidē;
14. atgādina, ka ES ir svarīgi iekļaut migrācijas plūsmas kopējas pārvaldības klauzulas un nelegālas imigrācijas gadījumos obligātu atpakaļuzņemšanu visos asociāciju un sadarbības līgumos, ko tā noslēdz;
15. tomēr uzskata, ka sadarbība attīstībai, kaut arī ir nepieciešams instruments, lai novērstu migrācijas plūsmu galvenos cēloņus, ir papildinošs instruments, nevis Eiropas Savienības integrācijas un legālās migrācijas politiku aizstājošs instruments;
16. aicina ieinteresētās dalībvalstis pastiprināt savu konsulāro dienestu cilvēku, materiālo un finanšu potenciālu trešajās izcelsmes valstīs, lai informētu potenciālos emigrantus par legālām iebraukšanas iespējām darba, mācību vai pētniecības nolūkos; aicina Komisiju veicināt saskaņošanu starp dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām struktūrām, kuras izveidotas vienā valstī, lai orientētu imigrantu uz to valsti, kura ir ieinteresēta viņa profesionālajā kvalifikācijā un optimizētu izbraukšanu uz tām valstīm, kurām ir uzņemšanas kapacitātes; ierosina izmantot programmas ARGO, AENEAS un citas;
17. uzskata, ka nelegālās migrācijas izskaušana un robežu kontrole ir tikai viens ES politikas aspekts attiecībā uz trešajām valstīm un ka ir nepieciešams īstenot aktīvu izcelsmes valstu attīstības politiku emigrācijas negatīvās ietekmes samazināšanai; uzskata, ka ES nevar savu imigrācijas politiku analizēt tikai no savu ekonomisko interešu viedokļa, tai jāņem vērā arī tie iemesli, kuri liek migrantiem emigrēt;
18. uzskata, ka ārējo robežu pārvaldīšanas integrētas sistēmas izveidošanai jāpamatojas uz ciešāku saskaņotību vīzu jautājumā, Eiropas Robežu aģentūras aktīvu iesaistīšanu, kopā ar Kopienas Robežu fonda izveidošanu un konsulāro dienestu ciešāku sadarbību, kuras rezultātā tiktu izveidoti kopīgi konsulārie posteņi;
19. uzskata, ka ir nepieciešams pastiprināt solidaritāti, īpaši ar jaunajām dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldības un nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā;
20. uzsver, ka visos pasākumos nelegālās imigrācijas apkarošanā un ārējo robežu kontrolē, tostarp sadarbojoties ar trešajām valstīm, jāievēro cilvēku pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz patvērumu un tiesības netikt izraidītam;
21. apstiprina, ka legālā imigrācija nenovērsīs nelegālo imigrāciju un ka iemesli ieceļošanai Eiropas Savienībā ir sarežģīti; ir pārliecināts, ka īpaša uzmanība jāpievērš cīņai pret cilvēku tirdzniecību un imigrantiem, kuri kļuvuši par šādas tirdzniecības upuriem, jo īpaši neaizsargātiem cilvēkiem: sievietēm un nepilngadīgajiem, padarot cīņu ar cilvēku tirgotājiem par Eiropas Savienības prioritāti; atzinīgi vērtē turpmāko Komisijas Rīcības plānu šajā jomā, kurā jāņem vērā nepieciešamība sadarboties ar izcelsmes un tranzīta valstīm;
22. atzīst, ka daudzas sievietes, kas kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem, dzīvo Eiropas Savienības teritorijā kā nelikumīgas imigrantes un lielākai daļai no tām nav pieejama juridiska vai sociāla aizsardzība;
23. atgādina, ka atbilstoša cilvēku pārvadātāju un izcelsmes valstu valsts iestāžu atbildības apzināšanās, represīvu sodu sistēmas pastiprināšana pret cilvēku pārvadātāju tīkliem un cīņa pret nelegālo darbu, cilvēku tirdzniecību un administratīvās korupcijas identificēšana ir cīņas pret nelegālo imigrāciju sastāvdaļa, kurai jābalstās uz augstu policijas un tiesu sadarbību; tāpēc aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis veikt enerģiskus pasākumus cīņai pret imigrantu nelegālo darbu, ieviešot represīvu sankciju kopumu pret iesaistītajiem uzņēmumiem, palielinot pieejamos cilvēku resursus uzraudzīšanas darbībai un pastiprinot upuru aizsardzību;
24. tomēr precizē, ka šie pasākumi jāpiemēro, pilnībā ievērojot pamattiesības, tai skaitā tiesības uz patvērumu;
25. uzskata, ka dalībvalstīm jāpieliek pūles lai ieviestu skaidrību attiecībā uz nedeklarēto darbu, īpaši mājsaimniecības pakalpojumu un palīdzības ģimenei jomā, kurā nodarbina lielu skaitu sieviešu — migrantu; uzskata, ka jārod jauns veids, kas ļautu ģimenēm, kuras viņas nodarbina, atrast juridisku risinājumu, kas nodrošinātu šo personu sociālo aizsardzību;
26. aicina Padomi un Komisiju pārdomāt saistībā ar nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, noslēgto nolīgumu piemērošanu un turpmāko nolīgumu virzienus; atgādina izcelsmes valstu un tranzītvalstu atbildību atpakaļuzņemšanas sakarā un atbalsta tādu ES atgriešanas politiku, kas ievēro cilvēku cieņu un fizisko veselību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Ženēvas Konvenciju;
27. uzsver, ka tas stingri noraida ideju par imigrantu, kuriem nav dokumentu, vai patvēruma pieprasītāju uzņemšanas vai aizturēšanas centru izveidi ārpus ES robežām, imigrācijas izcelsmes reģionos;
28. uzsver, ka īslaicīgās uzņemšanas centru vadībai gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, jāatbilst Ženēvas Konvencijai;
29. piekrīt Komisijas viedoklim par to, ka nelegālo imigrantu masveidīga regularizēšana neatrisina nelegālās imigrācijas problēmu un tā kā nav kopīgas emigrācijas un patvēruma sistēmas, tā būtu jāsaglabā kā izņēmums vai vienreizēja darbība tiktāl, cik šī regularizēšana zināmā mērā veicina nelegālo migrāciju un neatrisina patiesās pamatproblēmas; aicina Komisiju analizēt dalībvalstu veiksmīgo pieredzi, kas jāattīsta informācijas apmaiņas un agrās brīdināšanas ietvaros;
30. uzskata, ka masveidīgas nelegālo imigrantu regulēšanas gadījumā jārēķinās ar ekonomiskiem, demogrāfiskiem un kultūras kritērijiem, un pieprasa analizēt dalībvalstīs veiktās regularizēšanas sekas;
31. uzskata, ka legālai migrācijai ir liela nozīme uz zināšanām pamatotas ekonomikas veicināšanā Eiropā, kā arī ekonomikas attīstības paātrināšanā;
32. uzskata, ka vispārējai Eiropas ekonomiskās migrācijas stratēģijā jāizvirza par prioritāti organizētas migrācijas formas un jo īpaši jāstiprina ar izcelsmes valstīm divpusējie nolīgumi par migrācijas plūsmu pārvaldību; uzsver, ka regulējošā darbība ir svarīga, lai cīnītos pret nedeklarēto darbu, integrējot nelegālos migrantus sabiedrībā un novēršot viņu izmantošanu;
33. uzskata par nepieciešamu dalībvalstīs, atkarībā no to uzņemšanas iespējām, demogrāfisku un ekonomisku apsvērumu dēļ, kā arī nelegālas imigrācijas samazināšanai, izveidot likumīgus imigrācijas kanālus;
34. atzinīgi vērtē tos pasākumus, kurus Komisija ir apņēmusies veikt, lai izskaustu nelegālās imigrācijas specifiskās sekas attālākajos reģionos[4], kuri sava ģeogrāfiskā izvietojuma, mazās teritorijas un attālinātības dēļ īpaši izjūt nelegālās migrācijas plūsmu;
35. aicina dalībvalstis piedalīties apspriešanā, ko uzsākusi Komisija savā Zaļajā grāmatā par sasniedzamo koordinācijas līmeni un par Eiropas tiesību aktu pieņemšanas pievienoto vērtību, uzskatot, ka uzņemamo imigrantu skaitu noteikšana ir valstu kompetencē;
36. izsaka bažas par “iepriekšēju uzņemšanas centru” izveidi Vidusjūras valstīs pēc dažu ES dalībvalstu lūguma imigrantiem, kuri ieceļo Eiropas Savienîbas teritorija, kas iesaistītajiem cilvēkiem nesniedz minimālās pamattiesību garantijas; atgādina, ka uz migrācijas kustības pārvaldību jāattiecina ne tikai drošības noteikumi, bet tai jāpamatojas arī uz ilgtspējīgas sociālās attīstības pārvaldību;
37. apzinās, ka dalībvalstu kompetencē ir izlemt par trešo valstu pilsoņu skaitu savā valstī, taču atbalsta domu veikt vispārējus aprēķinus, kas ņem vērā arī cilvēkus, kuriem ir uzturēšanās atļauja citu iemeslu dēļ, nevis lai veiktu ekonomisku darbību, piemēram, bēgļus, cilvēkus, kas izmanto subsidiārās aizsardzības shēmu un cilvēkus, kas gūst labumu no ģimenes atkalapvienošanās pasākumiem, tai skaitā nepilngadīgos nodarbināmā vecumā, kuriem jānodrošina piekļuve darba tirgum;
38. izsaka nožēlu, ka priekšlikums direktīvai par imigrāciju nodarbinātības nolūkos nebija veiksmīgs, un atbalsta Komisijas Zaļajā grāmatā ierosināto iespēju, kuras mērķis ir izveidot kopīgas pamatnormas trešo valstu pilsoņu pieņemšanai darbā - kā algotā, tā arī individuālā;
39. atbalsta iespēju mīkstināt ieceļošanas noteikumus un padarīt tos efektīgākus, tostarp paredzot uzturēšanās atļaujas darba mērķiem; atbalsta Kopienas projektu izmantošanu pēc “EURES” (Eiropas nodarbinātības dienestu) parauga, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par trešo valstu pilsoņu, kuri dzīvo Eiropas Savienībā, darba iespējām;
40. aicina Komisiju veikt īslaicīgu un vidēji ilga termiņa prognozi attiecībā uz vajadzību pēc papildu darba spēka dalībvalstīs; aicina dalībvalstis sniegt Komisijai statistisku novērtējumu, lai tā veiktu atbilstošas prognozes attiecībā uz Eiropas Savienības vajadzībām pēc darba spēka;
41. aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt dialogu ar imigrācijas nevalstiskajām organizācijām, lai lūgtu to atzinumu jautājumos, kas saistīti ar imigrāciju, un atbalstītu palīdzības pasākumus imigrantiem un pētījumus;
42. uzskata, ka steidzami nepieciešams pāriet uz tādu imigrācijas politiku, kas būtu labāk pielāgojama darba tirgum, lai aizsargātu iekšējo darba tirgu no lēta, nelegāla darba spēka, lai izvairītos no aktīvo un neaktīvo iedzīvotāju līdzsvara izjaukšanas un aicina dalībvalstis iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes, nodarbinātības aģentūras un sociālos partnerus, kā arī arodbiedrības un profesionālas organizācijas, brīvprātīgās apvienības, kuras darbojas teritorijā, un uzņemošās kopienas lēmumu pieņemšanā, attiecībā uz uzņemamo ārvalstu darbinieku skaitu;
43. aicina dalībvalstis ieviest īpašas apvienotas uzturēšanās un darba atļaujas, kas atvieglotu pieņemt darbiniekus sezonas darbā, vai noteiktam uzdevumam;
44. īpaši uzsver nepieciešamību saskaņā ar Tūkstošgades mērķiem dubultot ES centienus nabadzības izskaušanā migrācijas plūsmu izcelsmes valstīs, atbalstot arī labas un vienlīdzīgas izglītības ieviešanu un vietējās ekonomikas attīstību;
45. mudina dalībvalstis atbilstoši to imigrācijas politikai parakstīt ar pastiprinātas emigrācijas valstīm tādus divpusējos nolīgumus, kuru mērķis ir apmierināt Eiropas vajadzības pēc darbaspēka vai pavērt jaunas iespējas legālai migrācijai, lai migrāciju padarītu labāk organizētu un pārredzamāku, kā arī lai sekmētu attiecības ar trešajām valstīm, veidojot ciešākas partnerattiecības; uzsver arī, ka divpusējo migrācijas pārvaldības nolīgumu noslēgšana ar izcelsmes valstīm ļauj nodibināt īstu partnerību ar tām, lai kopīgi cīnītos pret nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību, it īpaši attiecībā uz neaizsargātākām grupām, piemēram, sievietēm un bērniem;
46. aicina dalībvalstis sākt debates attiecībā uz Komisijas Zaļo grāmatu par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai un regulāri informēt Komisiju par savas imigrācijas politikas īstenošanu;
47. uzsver, ka imigrantu integrācija ir būtiska, un pieprasa ieviest vispusīgus pasākumus, lai nodrošinātu viņu iekļaušanu darba tirgū, kā arī viņu sociālās, ekonomiskās un politiskās tiesības, kas ir vienlīdz svarīgi, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas attīstības un konkurences mērķus;
48. atgādina, ka dalībvalstis ir atbildīgas par integrāciju, un tas nozīmē tiesības un pienākumus gan uzņēmējai valstij, gan imigrantiem; aicina dalībvalstis koordinēt savu politiku atklāti saskaņā ar kopīgiem pamatprincipiem, ko nesen pieņēmusi Padome;
49. uzsver, ka valstu politiku koordinācija nevar aizstāt Eiropas integrācijas politiku; aicina dalībvalstis izstrādāt pamatkritērijus šādas politikas izveidei;
50. uzsver, ka svarīgi ir veicināt uzņēmējas valsts valodas apgūšanu, kā arī organizēt pilsoniskās audzināšanas kursus un mācību programmas, kurās iekļauta arī vīriešu un sieviešu līdztiesības tēma, pastiprināt integrāciju darba ziņā, cīņu pret geto veidošanos, veicināt politisku piedalīšanos vietējās vēlēšanās; atbalsta dažu dalībvalstu izstrādātās ievadprogrammas, kurās īpaši iekļautas abpusējas saistības starp uzņēmēju valsti un iebraucējiem, kas ierodas pirmoreiz; vēlas, lai imigranti, simboliski uzņemoties saistības, solās cienīt Eiropas Savienības pamatvērtības; mudina dalībvalstis vairāk iesaistīt integrētos imigrantus savā integrācijas politikā, veicinot dialogu starp imigrantiem un pamatiedzīvotājiem;
51. uzskata, ka aktīvai integrācijas politikai attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas legāli dzīvo Eiropas Savienībā, cita starpā jādefinē skaidri noteikumi par iedzīvotāju juridisko statusu un par to, ka ir garantētas viņu tiesības uz labu administratīvo praksi; jāveicina legāla integrācija darba tirgū; jāievieš pienākums trešo valstu valstspiederīgajiem apmeklēt valsts valodas(u) kursus, kurus organizē uzņēmēja valsts; jādod viņiem tiesības iegūt izglītību un jānodrošina diplomu atzīšana; jānodrošina piekļuve sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem; jācenšas vairāk piedāvāt atbilstošus dzīves apstākļus pilsētās un komūnās; jānodrošina imigrantu dalība sociālajā, kultūras un politiskajā dzīvē;
52. aicina dalībvalstis un ES iestādes veicināt tādu nepilsoņu, kuriem nav balsošanas tiesību un kuri legāli dzīvo ES, dalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, it īpaši nodrošinot atbilstošus konsultatīvos un pārstāvības mehānismus; aicina visas dalībvalstis ratificēt Eiropas Konvenciju par ārzemnieku piedalīšanos vietējo pašvaldību darbā;
53. neatlaidīgi aicina visas dalībvalstis ratificēt Apvienoto Nāciju Konvenciju par viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesībām;
54. uzskata, ka cīņa pret diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju ir galvenā integrācijas politikas sastāvdaļa; aicina dalībvalstis darīt visu, lai nolūkā izveidot daudzkultūru sabiedrību starp Eiropas pilsoņiem izplatītu zināšanas par uzņemšanu, integrāciju un sociālo iekļaušanu, izvairoties no visiem politiskiem un institucionāliem pasākumiem, kas iedragā uzņemšanas un nenoraidīšanas principu, kā arī visīsākajā laikā abas attiecīgās direktīvas transponēt savos tiesību aktos un atzinīgi vērtē Padomes prezidentvalsts iniciatīvu atsākt izstrādāt pamatlēmuma priekšlikumu par cīņu pret rasismu un ksenofobiju; aicina vēlreiz pēc jaunām debatēm Padomē konsultēties ar Eiropas Parlamentu par šo pamatlēmumu;
55. pauž satraukumu par to, ka pieaug imigranšu goda slepkavības, vajāšana un nopietni tiesību pārkāpumi reliģiska fanātisma un necilvēcīgu tradīciju dēļ, un aicina Komisiju un Padomi noteiktāk cīnīties pret šādām izpausmēm, kā arī nodrošināt apdraudēto sieviešu aizsardzību;
56. aicina dalībvalstis noslēgt nolīgumus ar imigrantu izcelsmes valstīm, lai nodrošinātu iegūto sociālās drošības tiesību nodošanu;
57. uzskata, ka starptautiskā sabiedrība vēl nav informēta par iespēju imigrantu naudas līdzekļus pārsūtīt atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm, lai atbalstītu šo valstu attīstības politiku, un aicina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, lai veicinātu noteiktas darba algas daļas labprātīgu pārskaitīšanu uz izcelsmes valstīm, samazinot finanšu darījumu izmaksas saskaņā ar ieteikumiem, kuri minēti Zaļajā grāmatā par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai;
58. aicina Padomi ieņemt aktīvāku nostāju, lai, pamatojoties uz šiem priekšlikumiem, izstrādātu efektīvu Eiropas imigrācijas politiku atbilstīgi uzdevumiem, kas jārisina Eiropas Savienībai;
59. uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV C 16.4.2004.,339.lpp.
- [2] Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2004)0022.
- [3] 1 World Economic and Social Survey 2004.
- [4] COM(2004)0343, 26.5.2004, punkts 2.3.1 (Paziņojums par ciešāku partnerību attiecībā uz visattālākajiem reģioniem).
un COM(2004)0628, 29.9.2004 (regulas priekšlikums, ar kuru nosaka vispārējos noteikumus, izveidojot Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu).
EXPOSE DES MOTIFS
Contexte
Au vu du bilan mitigé du programme de Tampere, le Conseil européen de novembre 2004 a fixé le programme pluriannuel de La Haye qui a mis en œuvre les dispositions du Traité d'Amsterdam sur la majorité qualifiée et la codécision en matière d'immigration et d'asile. Il sera mis en œuvre par un Plan d'action de la Commission auquel le Parlement européen peut, dans le cadre de ce rapport, y contribuer.
La Commission a publié récemment deux études, l'une sur les liens entre l'immigration légale et l'immigration illégale, suivie d'un livre vert de janvier 2005 relançant le débat sensible de l'immigration aux fins d'emplois; l'autre sur la migration et l'intégration suivie de l'adoption au Conseil JAI de novembre 2004 des principes de base commun en matière d'intégration des ressortissants des pays tiers.
Relevant la tendance à lier systématiquement terrorisme et insécurité avec immigration, votre rapporteur estime primordial de rejeter cet amalgame et d'inciter les Etats membres à ne pas inscrire leurs politiques dans le sens du tout sécuritaire ou du tout libéral. Il est nécessaire de travailler au delà des divergences nationales afin de dépassionner le débat et de développer une politique européenne d'immigration équilibrée, humaine et efficace.
Votre rapporteur se félicite de l'opportunité qui lui a été offerte de présenter un rapport global sur l'immigration légale, illégale et l'intégration des migrants et, dans la mesure où il déplore l'approche européenne souvent trop sectorielle, il se réjouit que la Commission et la Présidence luxembourgeoise anticipent certaines de ses propositions tendant à cette approche globale.
Propositions générales
Le rapporteur invite la Commission en collaboration avec le Parlement européen à réfléchir à la mise en place d'un cadre législatif cohérent en matière d'immigration à quatre niveaux impliquant:
- une étroite synergie entre les politiques européennes telles que l'emploi, les politiques sociales, le développement et les relations extérieures;
- le système d'information mutuelle et d'alerte préalable entre les décideurs nationaux en matière d'immigration et d'asile tel que discuté au Conseil JAI du 24 février 2005;
- une coordination de l'ensemble des structures tant européennes que nationales impliquées dans la gestion des flux migratoires[1] afin de remédier aux risques de chevauchements pouvant exister dans un même domaine d'activité du fait d'une insuffisance de consultation.
- une bonne diffusion et utilisation des programmes financiers. Les crédits alloués dans le cadre de fonds communautaires ne sont pas toujours utilisés dans leur totalité. Ainsi les fonds exceptionnellement importants pour l'année 2004 du programme ARGO n'ont pas été utilisés notamment par manque d'information auprès des autorités nationales.
Votre rapporteur propose aussi des campagnes d'information et de sensibilisation dont le but est pour les Etats membres de présenter aux citoyens européens les apports de l'immigration et la politique menée par l'UE et leurs gouvernement respectifs, et pour les pays d'origine de prévenir leurs populations des dangers de l'immigration clandestine et des possibilités d'immigration légale.
Coopération avec les pays tiers
Votre rapporteur juge essentielle une coopération avec les pays d'origine et de transit en mobilisant toutes les politiques européennes extérieures, (notamment l'aide au développement et les accords de partenariat ou d'association) à deux niveaux:
1) En matière de gestion des flux migratoires, les pays tiers doivent être soutenus dans la surveillance de leurs frontières, la prévention et la lutte contre l'immigration illégale, la réintégration des immigrés expulsés et l'accueil des immigrés pour les pays de transit.
2) Concernant la lutte contre les causes profondes d'émigration, une politique active de co-développement influera sur la prévention des conflits, le respect des droits de l'Homme, le renforcement des capacités institutionnelles, de bonne gouvernance et les échanges commerciaux. Le potentiel de l'immigration doit aider au développement partagé des pays d'accueil et d'origine. Aussi les envois de fonds des immigrés à leurs pays d'origine doivent-ils être sécurisés, leur coût réduit et être orientés dans des projets de développement local. Concernant la "fuite des cerveaux" qui pénalise le développement de ces pays, votre rapporteur juge primordial d'encourager les migrants qualifiés à conserver des liens économiques, sociaux et financiers avec leurs pays et à terme leur retour.
Votre rapporteur estime qu'une partie de la solution au problème de l'immigration illégale doit être trouvée dans et en coopération avec les régions d'origine. Il propose aux Etats membres intéressés d'adapter et de coordonner entre elles leurs autorités diplomatiques afin d'identifier les possibilités d'emploi dans un Etat pour le candidat à l'immigration eu égard à son profil professionnel et aux besoins économiques du pays. Ces projets supposent la collaboration des personnels diplomatiques entre eux et avec leurs services nationaux chargés de l'immigration, les autorités locales et des acteurs tels que l'Organisation Internationale pour les Migrations et le réseau des Officiers de Liaison Immigration. A long terme, les bureaux communs de demandes de visas s'ils se concrétisent devront y être associés.
Lutte contre l'immigration illégale
Parce qu'au moins 500 000 immigrés clandestins arrivent chaque année dans l'Union européenne[2], la lutte contre l'immigration illégale, sous tous ses aspects et en collaboration avec les pays tiers en amont, doit demeurer une priorité.
La politique européenne des visas concourt en ce sens avec les futurs VIS, SIS II[3] dont l'opérabilité va être étudiée et la sécurisation des documents de voyage. Votre rapporteur sera attentif au fonctionnement de l'Agence européenne des frontières qui permettra de soutenir la coopération opérationnelle entre Etats.
La directive sur l'aide aux victimes de la traite des êtres humains coopérant avec la justice[4] constitue un pas positif dans la protection des immigrés et votre rapporteur suivra, en la matière, la présentation d'un plan d'action tendant à des normes communes et mécanismes de prévention. En matière de lutte contre le travail illégal, une coopération entre Etats doit permettre de s'attaquer sérieusement à ce problème par le contrôle renforcé des secteurs exposés, des sanctions sévères contre les entreprises et le soutien des victimes.
Une politique européenne de retour est indispensable à la crédibilité de la lutte contre l'immigration illégale. Le programme de La Haye envisage l'instauration de normes procédurales communes, d'un Représentant spécial et d'un fonds communautaire avec des "programmes intégrés de retour" incitant l'immigré à s'installer durablement dans son pays.
Concernant les accords de réadmission, le Conseil entend les utiliser davantage de manière plus cohérente avec les partenariats noués avec les pays tiers, avec un suivi régulier de leur efficacité et des propositions de nouvelles négociations. Avec la Constitution européenne, le PE participera à l'élaboration de ces accords.
Votre rapporteur constate que, d'exceptionnelles, les régularisations de masse d'immigrés clandestins sont devenues, dans certains pays, récurrentes révélant les limites des politiques d'immigration et l'existence d'une économie souterraine dynamique. Il est important que les Etats réfléchissent ensemble sur ce processus ayant des répercussions dans toute l'Union dans le cadre du système d'information et d'alerte envisagé.
Immigration légale
Votre rapporteur estime qu'une réglementation trop stricte des voies légales d'immigration peut contraindre les immigrés déboutés à emprunter des canaux illégaux. Entre 2010 et 2030 le déclin de la population active de l'Europe des 25 réduira de 20 millions le nombre de travailleurs[5] aux conséquences inévitables sur la croissance économique. L'immigration légale doit donc être organisée pour réduire les flux illégaux, répondre aux besoins économiques des Etats membres et satisfaire les objectifs de Lisbonne. Votre rapporteur soutient l'option de la Commission présentée dans son livre vert, proposant un cadre commun de normes minimales pour l'admission des ressortissants de pays tiers aux fins d'emplois, indispensable à la création d'un espace sans frontières de libre circulation. Par ailleurs l'organisation de l'immigration légale ne porte pas préjudice aux ressortissants des nouveaux Etats membres qui ont priorité sur les ressortissants extra-communautaires dans l'accès au marché du travail européen.
Votre rapporteur encourage les Etats membres à s'informer mutuellement ainsi que la Commission dans le cadre du système d'alerte et d'information envisagé sur, entres autres, les programmes de recrutement de main d'œuvre tant hautement que moins qualifiée et les quotas nationaux afin de mieux évaluer les besoins du marché européen du travail et de rendre le processus migratoire plus transparent. Votre rapporteur désapprouve les quotas par nationalité qui ont un effet discriminatoire néfaste sur les pays avec lesquels aucun accord n'est signé.
Votre rapporteur est d'avis de promouvoir l'immigration temporaire. A cette fin il invite les Etats membres à l'organiser autour de services publics ou de sociétés de recrutement privées soigneusement sélectionnées et de veiller au retour effectif des travailleurs temporaires dans leur pays d'origine à la fin de la période autorisée. Le permis unique combinant le séjour et le travail sous un même format faciliterait les procédures et le recrutement des migrants dont les étudiants étrangers, et serait ainsi l'outil adéquat pour encourager l'immigration temporaire.
Votre rapporteur estime nécessaire de renforcer les capacités des pays tiers à anticiper les besoins de main d'œuvre étrangère en créant des centres de formation dans les pays d'origine pour les qualifications correspondant à un besoin européen pour favoriser la formation pré départ des migrants.
Votre rapporteur rappelle que les politiques d'admission et d'intégration sont indissociables et se renforcent mutuellement.
Politiques d'intégration
Il invite les Etats membres à élaborer des politiques d'intégration volontaristes et coordonnées à partir des principes de base communs sur l'intégration des migrants légalement résidents. Votre rapporteur considère que la réussite des mesures d'intégration repose sur la définition d'objectifs, d'indicateurs et de mécanismes d'évaluation.
Votre rapporteur propose que les programmes d'introduction pour les primo arrivants incluant une formation linguistique, civique et une orientation professionnelle soient généralisés. Concernant les sanctions contre les immigrés échouant aux tests d'intégration, votre rapporteur souhaite un débat sur la question tout en précisant qu'elles ne doivent pas être la première solution. En cas de succès, des certificats de réussite sous un format connu des employeurs et des institutions d'éducation doivent être délivrés.
Votre rapporteur rappelle que l'intégration implique en premier lieu la lutte contre les discriminations, le racisme et la xénophobie par l'égalité de traitement et des chances, l'organisation de cours de langues car la maîtrise de la langue est à la base de la relation entre l'immigré et la société d'accueil, et de cours d'éducation civique pour que l'immigré connaisse les droits et les devoirs dans la société d'accueil, son histoire et sa culture.
Votre rapporteur considère que l'accès à l'éducation, l'intégration par le travail, l'intégration culturelle et cultuelle sont des composantes essentielles d'une intégration réussie. Pour assurer la compatibilité aux valeurs démocratiques européennes de certaines pratiques des sociétés d'origine, les Etats membres doivent veiller à ce qu'elles n'enfreignent pas les droits fondamentaux de chaque migrant et adopter des mesures coercitives si nécessaire notamment en cas d'excision ou de polygamie.
L'intégration se déroulant principalement au niveau local, la participation des acteurs locaux, dont les villes, doit être renforcée en matière d'accueil des primo arrivants et d'urbanisme. Enfin le processus d'intégration doit impliquer plus largement la société civile dont les ONG, leurs responsabilités par rapport à celles incombant aux Etats membres devant être mieux définies.
- [1] Telles que le Comité sur l'asile et l'immigration, le réseau européen des migrations, le réseau d'information et de coordination sécurisé accessible sur le net pour les services nationaux, EMIN, le réseau de points de contacts nationaux, le Centre d'information, de réflexion et d'échanges en matière de franchissement des frontières et d'immigration (CIREFI), le Centre d'information, de réflexion et d'échange en matière d'asile (CIREA) et la future Agence des frontières extérieures.
- [2] Selon l' Office Européen de Police, http://www.europol.eu.int
- [3] Système d'Information des Visas et Système d'Information Schengen seconde génération
- [4] Directive du Conseil Directive 2004/81/CE du Conseil du 29 avril 2004 relative au titre de séjour délivré aux ressortissants de pays tiers qui sont victimes de la traite des êtres humains ou ont fait l'objet d'une aide à l'immigration clandestine et qui coopèrent avec les autorités compétentes
- [5] Livre vert de la Commission sur une «approche communautaire de la gestion des migrations économiques» - COM(2005) 811 final du 11 janvier 2005
ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (21.3.2005)
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaipar saitēm starp legālo un nelegālo imigrāciju un migrantu integrāciju(2004/2137(INI))Atzinumu sagatavoja: Alain Hutchinson
IEROSINĀJUMI
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atgādina, ka Eiropadomes Tamperes sanāksmē 1999. gadā tika likti pamati kopīgai Eiropas Savienības patvēruma un imigrācijas politikai, taču izsaka nožēlu, ka attīstība šajā virzienā nenotiek tik ātri, kā paredzēts;
2. uzsver, ka kopējās patvēruma un imigrācijas politikas attīstība, ievērojot pamattiesības, ir viens Eiropas Savienības veidošanas galvenajiem projektiem, kā tas atzīmēts Līgumā par Konstitūciju Eiropai;
3. vēlas īpaši atzīmēt nepieciešamību paplašinātajai 25 valstu Eiropas Savienībai izstrādāt īstu kopīgu rīcības politiku, apvienojot migrantu plūsmu pārvaldības un kontroles, kā arī ES teritorijā dzīvojošo imigrantu integrācijas pasākumus, kuri īpaši ietvertu kopīgas imigrācijas politikas izveidi;
4. atzinīgi vērtē Eiropadomē Briselē (2004. gada novembrī) pieņemto Hāgas programmu, kas no jauna apliecināja vispārējas stratēģijas nepieciešamību starptautiskās imigrācijas jomā, “ņemot vērā visus migrācijas procesa posmus, tās būtiskos iemeslus, kā arī iebraukšanas, uzņemšanas, integrācijas un atgriešanās politiku”;
5. vērš uzmanību uz to, ka Eiropai, kuras aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās laikā no 2005. līdz 2030. gadam izraisīs darbspējīgo iedzīvotāju samazināšanos par aptuveni 20 miljoniem, kā tas norādīts vairākos pētījumos[1], legāla ekonomiskā un kontrolētā migrācija ir nepieciešama;
6. uzskata, ka atbildīgas migrācijas politikas interešu lokā jābūt galvenokārt kvalificētu personu emigrācijas negatīvo ietekmei uz emigrācijas valstu attīstību, un uzskata, ka nabadzības izskaušana iekļauj ilgtspējīgas attīstības veicināšanu šajās valstīs;
7. pieprasa starptautiska nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību (ES) un jaunattīstības valstīm, lai novērstu “smadzeņu” aizplūšanas postošās sekas šajās valstīs;
8. izsaka nožēlu, ka līdz šim Padomes un dalībvalstu migrācijas viļņu kontroles pasākumi ir bijuši represīvi, nevis aktīvi pozitīvi; atgādina, ka nabadzības novēršanas, dzīves un darba apstākļu uzlabošanas, darba vietu radīšanas un mācību uzlabošanas stratēģijas izcelsmes valstīs ilgtermiņā veicina migrācijas plūsmu normalizēšanu;
9. vēlreiz atgādina, ka Parlaments stingri noraida ideju, ka ārpus Eiropas Savienības robežām, reģionos, no kuriem notiek migrācija, radītu uzņemšanas vai aizturēšanas centrus imigrantiem, kuriem nav dokumentu, vai patvēruma lūdzējiem;
10. prasa, lai, ieviešot atgriešanās politiku, garantētu imigrantu cilvēktiesību ievērošanu un lai nekādā gadījumā neapdraudētu viņu fizisko vai morālo neaizskaramību; prasa, lai šajā jomā pārskatītu “drošas trešās valsts” jēdzienu;
11. no jauna apliecina, ka ir svarīgi ņemt vērā ES imigrācijas politikas lielo ietekmi uz trešo valstu attīstības politiku, un uzsver, ka šie apsvērumi jāiekļauj Eiropas Savienības ekonomiskās migrācijas vispārējā stratēģijā;
12. īpaši uzsver nepieciešamību saskaņā ar Tūkstošgades mērķiem dubultot ES centienus nabadzības izskaušanā migrācijas plūsmu izcelsmes valstīs, kā arī atbalstīt labas un vienlīdzīgas izglītības ieviešanu un vietējās ekonomikas attīstību;
13. uzsver arī to, ka tiktāl, cik migrācijas plūsmas atbilst arī politiskiem motīviem, kā to pierāda patvēruma meklētāju skaita pieaugums Eiropā kopš 90. gadu sākuma, Eiropas Savienībai ir vairāk jāatbalsta demokratizācijas procesi valstīs, īpaši Āfrikas valstīs dienvidos no Sahāras tuksneša;
14. uzskata, ka ļoti svarīgi ir izveidot informatīvās un juridiskā atbalsta programmas ekonomiskajiem migrantiem viņu izcelsmes valstīs, lai vēlme migrēt būtu brīvprātīga un tās pamatā būtu informētība, nevis izmisums, un aicina Komisiju finansēt šīs informatīvās un juridiskā atbalsta programmas;
15. uzskata, ka starptautiskā sabiedrība vēl nav izmantojusi iespējas imigrantu naudas līdzekļu pārsūtīšanā atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm, lai atbalstītu šo valstu attīstības politiku, un aicina Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai veicinātu noteiktas darba algas daļas labprātīgu pārskaitīšanu uz izcelsmes valstīm, samazinot finanšu darījumu izmaksas, kā paredzēts Zaļajā grāmatā par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai;
16. uzsver arī migrācijas plūsmu, it īpaši specializētā darbaspēka migrācijas, negatīvo ietekmi uz izcelsmes valstīm (“smadzeņu aizplūšana”) un saskaņā ar ieteikumiem, kuri izklāstīti Zaļajā grāmatā par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai, aicina Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai kompensētu trešo valstu izdevumus to specializēto migrantu apmācībai, kuri pamet savas valstis, lai dotos uz ES;
17. uzskata, ka cīņa ar nelegālo migrāciju un robežu kontrole ir tikai viens ES politikas aspekts attiecībā uz trešām valstīm un ka ir jāīsteno aktīva izcelsmes valstu attīstības politika emigrācijas negatīvās ietekmes samazināšanai; uzskata, ka ES nevar savu imigrācijas politiku analizēt tikai no savu ekonomisko interešu viedokļa, tai jāņem vērā arī iemesli, kuri liek migrantiem emigrēt;
18. uzskata, ka masveida imigrācija it īpaši ir radījusi vāja ekonomika, cilvēktiesību pārkāpumi, aizvien lielāka plaisa starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm, pilsoņu kari, kari, kuru mērķis ir kontrolēt dabas bagātības, politiska vajāšana un videi nodarītais kaitējums;
19. uzsver, ka viens no ekonomiskās migrācijas būtiskajiem iemesliem ir migrantu pamatotā tiekšanās apmierināt savas galvenās vajadzības, kā arī izvairīties no nabadzības, un prasa, lai kopīgajā migrācijas politikā būtu iekļauta Kopienas attīstības politika, kuras svarīgākais mērķis ir nabadzības izskaušana nolūkā atbalstīt trešo valstu attīstību izglītības un veselības aizsardzības pieejamības jomā un īstenotu pārējos Tūkstošgades attīstības mērķus;
20. atbalsta kopīgu attīstības politiku, kuras mērķis ir veicināt dzīves apstākļu uzlabošanu imigrācijas izcelsmes reģionos, lai mazinātu migrācijas cēloņus un atvieglotu migrantu atgriešanos;
21. uzskata, ka vispārējā Eiropas Savienības stratēģijā ekonomiskās migrācijas jomā priekšplānā jāizvirza migrācijas organizētie veidi un īpaši jāveicina divpusēji nolīgumi par migrācijas plūsmu pārvaldību kopā ar izcelsmes valstīm; uzsver, ka regulējošas darbības ir svarīgas, lai novērstu nedeklarēto nodarbinātību, sabiedrībā integrētu nelegālos imigrantus un novērstu viņu izmantošanu, taču šīs darbības var izraisīt negatīvas sekas, radot nedrošību potenciālo nelegālo imigrantu vidū;
22. vēlas uzsvērt, ka viena no galvenajām divpusējo migrācijas pārvaldības nolīgumu priekšrocībām ir tāda, ka tie ļauj nodrošināt viesstrādniekiem drošu juridisko statusu, tādu pašu attieksmi pret viņiem kā pret ES pilsoņiem, īpaši attiecībā uz sociālajām un ekonomiskajām tiesībām;
23. uzsver arī, ka divpusējo migrācijas pārvaldības nolīgumu noslēgšana ar izcelsmes valstīm ļauj veidot īstu partnerību ar šīm valstīm kopīgajā cīņā pret nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību, it īpaši attiecībā uz neaizsargātākām grupām, piemēram, sievietēm un bērniem;
24. aicina ES dalībvalstis iesaistīties kopīgā nelegālās imigrācijas, cilvēku tirdzniecības un nedeklarētās nodarbinātības izskaušanas politikā, saskaņojot savus centienus un apmainoties pieredzē, balstot savu pieeju gan uz nedeklarētās nodarbinātības profilaksi, gan uz atbilstīgu sodu noteikšanu krāpnieciskajiem uzņēmumiem;
25. konstatē, ka tāda nolīguma trūkums, kas paredz sociālo tiesību nodošanu un garantijas, piemēram, tiesības uz pensiju, joprojām ir šķērslis jaunas dzīves uzsākšanai trešās valstīs personām, kurām šīs valstis ir dzimtene, un prasa Komisijai izvērtēt šo jautājumu, apspriežot partnerības nolīgumus ar trešām valstīm;
26. uzskata, ka par Eiropas Savienības vispārējās stratēģijas ekonomiskās migrācijas jomā prioritātēm ir jāizvirza arī ekonomisko migrantu sociālās un kultūras integrācijas aktīvi pasākumi uzņēmējās valstīs, vienlaikus aizsargājot viņu kultūras daudzveidību, ņemot vērā Komisijas secinājumus, kuri minēti tās gada ziņojumā par migrāciju un integrāciju[2];
27. neatlaidīgi aicina visas dalībvalstis ratificēt Apvienoto Nāciju Konvenciju par viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesībām;
28. atzinīgi vērtē pasākumus, ko Komisija ir apņēmusies veikt, lai izskaustu nelegālās imigrācijas specifiskās sekas attālākajos reģionos[3], kuri sava ģeogrāfiskā stāvokļa, mazās teritorijas un attālinātības dēļ īpaši izjūt nelegālās imigrācijas plūsmas;
29. tā kā vairāk nekā puse no migrantiem ir sievietes, prasa ņemt vērā migrējušo sieviešu īpašās vajadzības, lai izstrādātu vispārēju starptautiskās migrācijas politiku, tajā nepārprotami iekļaujot dzimumu līdztiesības aspektu attiecībā uz visiem migrācijas posmiem un sievietēm īpašu uzmanību pievēršot integrācijas politikas jomās;
30. uzskata, ka imigrācijas politika jāiekļauj ES sociālajā un ekonomiskajā politikā un aicina Eiropas Komisiju sākt aktīvu informācijas kampaņu ES dalībvalstīs, lai uzsvērtu imigrācijas pozitīvos aspektus un atbalstītu centienus integrēt migrantus uzņēmējās valstīs;
31. piekrīt Eiropadomes viedoklim, ko tā izteikusi Hāgas programmā, ka stingri nosodāms ir jebkāda veida rasisms, antisemītisms un ksenofobija, un aicina Komisiju turpināt izstrādāt savu priekšlikumu par Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pilnvaru paplašināšanu, lai tas kļūtu par Cilvēktiesību aģentūru.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Saites starp legālo un nelegālo imigrāciju un migrantu integrāciju | |||||
|
Procedūras numurs |
||||||
|
Atbildīgā komiteja |
LIBE
| |||||
|
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu |
DEVE | |||||
|
Ciešāka sadarbība |
nav | |||||
|
Atzinuma sagatavotājs |
Alain Hutchinson | |||||
|
Izskatīšana komitejā |
18.1.2005 |
21.2.2005 |
|
|
| |
|
Ierosinājumu pieņemšanas datums |
16.3.2005 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
33 0 0 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alessandro Battilocchio, Margrietus van den Berg, Danutė Budreikaitė, Nirj Deva, Koenraad Dillen, Fernando Fernández Martín, Michael Gahler, Hélène Goudin, Jana Hybášková, Filip Andrzej Kaczmarek, Glenys Kinnock, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Ģirts Valdis Kristovskis, Maria Martens, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Luisa Morgantini, Józef Pinior, José Ribeiro e Castro, Toomas Savi, Pierre Schapira, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, María Elena Valenciano Martínez-Orozco un Jan Zahradil. | |||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Marie-Hélène Aubert, Ana Maria Gomes, Fiona Hall, Anne Van Lancker, Manolis Mavrommatis, Mario Mantovani un Gabriele Zimmer | |||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Javier Moreno Sánchez | |||||
- [1] World Economic and Social Survey 2004.
- [2] COM(2004)0508, 16.7.2004.
- [3] COM(2004)0343, 26.5.2004., 2.3.1. punkts (Paziņojums par ciešākām partnerattiecībām ar īpaši nomaļajiem reģioniem)
un COM(2004)0628, 29.9.2004. (priekšlikums regulai par ES kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidi).
SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (18.3.2005)
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaipar saitēm starp legālo un nelegālo imigrāciju un migrantu integrāciju(2004/2137(INI))Atzinumu sagatavoja: Rodi Kratsa-Tsagaropoulou
IEROSINĀJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju kā atbildīgo komiteju iekļaut tās rezolūcijas priekšlikumā šādus ierosinājumus:
1. tā kā saskaņā ar jaunākajiem pieejamiem datiem[1] likumīgo imigranšu skaits Eiropas Savienībā ir 4% no tās iedzīvotāju kopskaita un ka viņu nodarbinātības līmenis ir tikai 44%, bet bezdarba līmenis – 19%, aicina dalībvalstis sīkāk pētīt esošās struktūras un instrumentus (efektivitāti un atbilstību), veikt pasākumus šajā jomā, it īpaši attiecībā uz imigranšu integrāciju izglītības un profesionālās izglītības sistēmā, viņu profesionālās kvalifikācijas un prasmju atzīšanu, iespējām piekļūt darba tirgum, kā arī viņu uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšanu; kā arī aicina Komisiju izpētīt šo aspektu saistībā ar Eiropas nodarbinātības un sociālās integrācijas stratēģiju;
2. tā kā likumīgās imigrantes galvenokārt strādā ēnu ekonomikas nozarēs vai ir nodarbinātas neoficiālos darbos (lauksaimniecībā, ēdināšanas uzņēmumos, tīrīšanas pakalpojumos, mājas darbos), aicina dalībvalstis, izmantojot divpusējos nolīgumus par trešo valstu pilsoņu uzņemšanu, vai arī citādā veidā nodrošināt, ka uzņēmējā valstī imigrantes strādā drošu un likumīgu darbu[2] un ka viņas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem netiek diskriminētas; uzskata, ka cīņa pret nelegālo darbu, lai to pārvērstu likumīgā nodarbinātībā, ir būtisks faktors cīņā pret nelikumīgo ekonomisko migrāciju, par kuras upuriem bieži kļūst sievietes;
3. norāda, ka likumīgām un nelikumīgām imigrantēm, kas ir nodarbinātas ēnu ekonomikā, nav nekādas sociālās vai finansiālās aizsardzības, un aicina dalībvalstis palielināt savu atbalstu un finansējumu, lai nodrošinātu šo sieviešu aizsardzību pret jebkāda veida ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbību;
4. lai samazinātu nelikumīgo imigrāciju un likumīgās imigrantes integrētu no ekonomikas un sociālā viedokļa, aicina Komisiju paredzēt finansējumu īpašām programmām sievietēm nolūkā sniegt viņām informāciju par imigrantu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem Eiropas Savienībā un dibināt mācību centrus, lai viņas apgūtu profesijas, kuras Eiropas līmenī ir vajadzīgas, mācītu uzņēmējas valsts valodu, informētu par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī plašākā nozīmē iepazīstinātu ar kultūras un sociālo vidi;
5. norāda uz saikni starp cilvēku tirdzniecību un nelikumīgu imigrāciju un aicina Komisiju nodrošināt praktisku un finansiālu atbalstu izcelsmes valstīm un projektiem, ko īsteno izcelsmes valstīs, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību;
6. atzīst, ka daudzas sievietes, kas kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem, dzīvo Eiropas Savienībā kā nelikumīgas imigrantes un lielākai daļai no viņām nav pieejama juridiska vai sociāla aizsardzība; aicina dalībvalstis atzīt tajās esošo situāciju un saskaņā ar to tiesību aktiem izvērtēt, vai pastāvīgu uzturēšanās atļauju izsniegšana var būt piemērots līdzeklis cīņā pret cilvēku tirdzniecību;
7. apzinoties grūtības, ar kurām saskaras jaunie imigranti, it īpaši sievietes, aicina dalībvalstis izvērst dialogu un sadarbību ar imigrantu organizācijām un reliģiskajām kopienām, lai nodrošinātu, ka viņas izprot un ievēro pamatnoteikumus un cilvēka cieņas aizstāvēšanas pamatvērtības, lai veicinātu iesaistīšanos un integrāciju politiskajā, ekonomikas un sociālajā dzīvē un nostiprinātu tādas viņu individuālās tiesības kā tiesības uz izglītību, darbu, finansiālo neatkarību, veselību un reproduktīvās tiesības;
8. ar bažām norāda, ka viena no galvenajām imigranšu problēmām joprojām ir valodu prasme un, tā kā 50% imigranšu ir ieguvušas tikai pamatizglītību, bet tikai 17% no viņām ir ieguvušas augstāko izglītību, aicina dalībvalstis veicināt gados jauno imigranšu piekļuvi uzņēmēju valstu izglītības un profesionālās izglītības sistēmām un turpināt veikt pasākumus, lai integrētu imigrantes izglītībā un kultūrā ar programmu Socrates, Leonardo de Vinci, “Kultūra un jaunatne” palīdzību; uzskata, ka dalībvalstīm ir īpaši svarīgi atzīt augsti kvalificētu sieviešu profesionālo kvalifikāciju un prasmes, kā arī nodrošināt šo sieviešu iespējas mācīties valodas, lai viņas varētu izmantot savu lielo potenciālu;
9. aicina Komisiju atbilstīgi tās pienākumam ik gadu sagatavot ziņojumu par migrāciju ar statistikas svarīgāko tendenču analīzi migrācijas jomā dalībvalstīs, un iekļaut tajā norādes, kā arī ticamus un salīdzināmus datus un informāciju par imigrantēm, lai konkrēti atspoguļotu viņu situācija un problēmas, ar kurām viņas saskaras;
10. pauž satraukumu par to, ka pieaug imigranšu goda slepkavības, viņu vajāšana un nopietni viņu tiesību pārkāpumi reliģiska fanātisma un necilvēcīgu tradīciju dēļ, un aicina Komisiju un Padomi pastiprināti cīnīties pret šādām izpausmēm, kā arī nodrošināt apdraudēto sieviešu aizsardzību.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Saites starp legālo un nelegālo imigrāciju un migrantu integrāciju | |||||
|
Atsauces |
||||||
|
Atbildīgā komiteja |
LIBE | |||||
|
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu |
FEMM | |||||
|
Ciešāka sadarbība |
Nav | |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Rodi Kratsa-Tsagaropoulou | |||||
|
Izskatīšana komitejā |
24.1.2005 |
16.3.2005 |
|
|
| |
|
Grozījumi pieņemti |
17.3.2005 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
13 0 5 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Edit Bauer, Emine Bozkurt, Edite Estrela, Věra Flasarová, Nicole Fontaine, Lissy Gröner, Zita Gurmai, María Esther Herranz García, Anneli Jäätteenmäki, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Christa Prets, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Anna Záborská | |||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Elisabeth Jeggle, Karin Jöns, Christa Klaß, Karin Resetarits, Marta Vincenzi | |||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
- [1] Eurostat, Statistics in Focus, tēma Nr. 3-2/2003, 1. lpp.
- [2] Eiropas Savienības tiesību akti jau tagad paredz atsevišķas tiesības (Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā [OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.], pret diskrimināciju vērstās direktīvas — Direktīva 2000/43/EK [OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.] un Direktīva 2000/78/EK [OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.]). Ir arī cita direktīvu sērija par tādām tēmām kā drošība un veselības aizsardzība darba vietā, kā arī par darba apstākļiem, un šīs direktīvas piemēro attiecībā uz visiem darbiniekiem neatkarīgi no tautības.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Saites starp legālo un nelegālo imigrāciju un migrantu integrāciju | ||||||||||||||
|
Procedūras numurs |
2004/2137 (INI) | ||||||||||||||
|
Atsauce uz Reglamentu |
45. pants | ||||||||||||||
|
Atbildīgā komiteja |
LIBE | ||||||||||||||
|
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu |
AFET |
DEVE |
EMPL |
CULT |
FEMM | ||||||||||
|
Atzinumu nav sniegušas |
AFET |
EMPL |
CULT |
|
| ||||||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| ||||||||||
|
Proposition(s) de résolution incluse(s) dans le rapport |
|
|
| ||||||||||||
|
Referents(-e/-i) |
Patrick Gaubert |
| |||||||||||||
|
Rapporteur(s) remplacé(s) |
|
| |||||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
24.11.2004 |
16.3.2005 |
31.3.2005 |
26.4.2004 |
| ||||||||||
|
Pieņemšanas datums |
26.4.2005 | ||||||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
39 8 3 | |||||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Nuno Alvaro, Edit Bauer, Johannes Blokland, Mario Borghezio, Mihael Brejc, Maria Carlshamre, Michael Cashman, Giusto Catania, Charlotte Cederschiöld, Fausto Correia, Rosa Díez González, Antoine Duquesne, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Elly de Groen-Kouwenhoven, Lívia Járóka, Timothy Kirkhope, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Barbara Kudrycka, Romano Maria La Russa, Henrik Lax, Edith Mastenbroek, Jaime Mayor Oreja, Claude Moraes, Hartmut Nassauer, Lapo Pistelli, Martine Roure, Michele Santoro, Amalia Sartori, Inger Segelström, Frank Vanhecke, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka | ||||||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Koenraad Dillen, Jeanine Hennis-Plasschaert, Sophia in 't Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Antonio Masip Hidalgo, Vincent Peillon, Herbert Reul, Marie-Line Reynaud, Kyriacos Triantaphyllides, Rainer Wieland, Panayiotis Demetriou | ||||||||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Salvador Garriga Polledo, Ģirts Valdis Kristovskis | ||||||||||||||
|
Iesniegšanas datums – A6 |
3.5.2005 |
A6‑0136/2005 | |||||||||||||