Procedūra : 2004/0161(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0145/2005

Iesniegtie teksti :

A6-0145/2005

Debates :

PV 06/06/2005 - 17

Balsojumi :

PV 07/06/2005 - 6.5

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2005)0215

ZIŅOJUMS     *
PDF 433kWORD 472k
12.5.2005
PE 353.498v02-00 A6-0145/2005

par priekšlikumu Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai, ko sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (EAFRD)

(COM(2004)0490 – C6‑0181/2004 – 2004/0161(CNS))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referente: Agnes Schierhuber

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 BUDŽETA KOMITEJASATZINUMS
 REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJASATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai, ko sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (EAFRD)

(COM(2004)0490 – C6‑0181/2004 – 2004/0161(CNS))

(Apspriešanās procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2004)0490)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0181/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (CESE 251/05),

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6‑0145/2005),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

3. apsvērums

(3) KLP reforma 2003. gada jūnijā un 2004. gada aprīlī ieviesa būtiskas izmaiņas, kam gaidāma nozīmīga ietekme uz visas Kopienas lauku teritorijas tautsaimniecību lauksaimnieciskās ražošanas modeļu, zemes apsaimniekošanas metožu, nodarbinātības un plašāku sociālo un ekonomisko nosacījumu izteiksmē lauku teritorijās;

(3) KLP reforma 2003. gada jūnijā un 2004. gada aprīlī ieviesa būtiskas izmaiņas, kam gaidāma nozīmīga ietekme uz lauksaimniecības strukturālo attīstību, tās produkcijas reģionālo izplatību un intensitāti, kā arī uz visas Kopienas lauku teritorijas tautsaimniecību lauksaimnieciskās ražošanas modeļu, zemes apsaimniekošanas metožu, nodarbinātības un plašāku sociālo un ekonomisko nosacījumu izteiksmē lauku teritorijās;

Justification

Les études et les interprétations produites par la Commission européenne préalablement à la réforme de la PAC laissaient déjà entrevoir que les conséquences de cette réforme fondamentale seraient multiples et profondes. La multifonctionnalité constitue une exigence centrale du modèle agricole européen, au même titre que les activités sociétales qui l'accompagnent et qui contribuent à la conservation de cet espace de vie. C'est pourquoi il est indispensable de maintenir la fonction de production dans tous les régions de l'Europe dans lesquelles l'activité agricole sera amenée à jouer à l'avenir un rôle économique, écologique et social.

Grozījums Nr. 2

3.a apsvērums (jauns)

 

(3a) nākamajos gados Eiropas lauksaimnieciskas izcelsmes pārtikas nozare kļūs aizvien liberalizētāka un vairāk uz tirgu orientēta. Tāpēc ES kopējai politikai ar jauninājumu palīdzību jānodrošina iespējas labākai konkurencei;

Justification

Il conviendrait que le développement rural promeuve davantage la stratégie de Lisbonne.

Grozījums Nr. 3

3.c apsvērums (jauns)

 

(3c) lauksaimnieciskas izcelsmes pārtikas nozares pieaugošā konkurētspēja lauku reģionos paredz Eiropas kvalitātes marķējuma attīstību, kurš atspoguļo pārtikas nekaitīgumu, sniedz informāciju par ražošanas procesu (izsekojamība), dzīvnieku labturību, kā arī vidi un darba apstākļiem;

Justification

Il conviendrait que le développement rural promeuve davantage la stratégie de Lisbonne.

Grozījums Nr. 4

5. apsvērums

(5) Kopiena drīkst veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kuru paredz Līguma 5.pants. Tā kā lauku attīstības mērķi dalībvalstis nevar adekvāti sasniegt, pastāvot saiknēm starp to un citiem Kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, atšķirību apjomu starp lauku teritorijām un dalībvalstu finanšu resursu limitiem paplašinātā Savienībā, to var labāk sasniegt Kopienas līmenī ar daudzgadīgu Kopienas finanšu garantiju palīdzību, koncentrējoties uz tās prioritātēm. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā, šī Regula nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo;

(5) Kopiena drīkst veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kuru paredz Līguma 5.pants. Tā kā lauku attīstības mērķi dalībvalstis nevar adekvāti sasniegt, pastāvot saiknēm starp to un citiem Kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, atšķirību apjomu starp lauku teritorijām un dalībvalstu finanšu resursu limitiem paplašinātā Savienībā, to var labāk sasniegt Kopienas līmenī ar daudzgadīgu Kopienas finanšu garantiju palīdzību, koncentrējoties uz tās prioritātēm. Eiropas Savienībai jānodrošina šīs regulas finansiālā dzīvotspēja, paredzot budžetā pietiekamus līdzekļus gan vecajām, gan jaunajām darbībām lauku attīstības jomā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā, šī Regula nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo;

Grozījums Nr. 5

6. apsvērums

(6) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, turpmāk saukta par "Fondu", darbībai un operācijām, kurās tas veic ieguldījumu, jābūt saskaņotām un savienojamām ar pārējo Kopienas politiku un jāatbilst visai Kopienas likumdošanai;

(6) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, turpmāk saukta par "Fondu", darbībai un operācijām, kurās tas veic ieguldījumu, jābūt saskaņotām un savienojamām ar kohēzijas politiku lauku vidē, kā arī ar pārējām Kopienas politikas jomām, un jāatbilst visai Kopienas likumdošanai;

Justification

Les fonds structurels interviennent encore en milieu rural au titre des dispositions particulières concernant le traitement des spécificités territoriales. Il est donc important de s'assurer avant toute chose que l'activité du FEADER est cohérente avec la politique de cohésion voire complémentaire

Grozījums Nr. 6

7. apsvērums

(7) veicot lauku attīstības atbalsta pasākumus, Kopiena gādā par to, lai tiktu veicināta atšķirību novēršana un dzimumu vienlīdzība saskaņā ar Līguma 2. un 3. pantu;

(7) veicot lauku attīstības atbalsta pasākumus, Kopiena gādā par to, lai tiktu veicināta atšķirību novēršana, nediskriminācija un dzimumu līdztiesība saskaņā ar Līguma 2. un 3. pantu;

Justification

Le principe de non-discrimination a une portée plus large que les critères liés au sexe. Toutes les formes de discrimination doivent être prises en considération, conformément à l'article 13 du traité.

Grozījums Nr. 7

11. apsvērums

(11) lai nodrošinātu lauku teritoriju ilgtspējīgu attīstību, jākoncentrē uzmanība uz ierobežotu pamata prioritāro mērķu skaitu Kopienas līmenī attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, zemes apsaimniekošanu un vidi, dzīves kvalitāti un darbības dažādošanu šajās teritorijās;

(11) lai nodrošinātu lauku teritoriju ilgtspējīgu attīstību, jākoncentrē uzmanība uz ierobežotu pamata prioritāro mērķu skaitu Kopienas līmenī attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, zemes apsaimniekošanu un vidi, dzīves kvalitāti un darbības dažādošanu šajās teritorijās, tomēr ņemot vērā situāciju daudzveidību ES — no attālajiem lauku reģioniem, kas cieš no depopulācijas un panīkuma, līdz pat priekšpilsētu reģioniem, kas pakļauti pilsētu centru pieaugošajam spiedienam.

Justification

Nécessité de tenir compte des différences qui caractérisent les espaces naturels et les problèmes des régions rurales de l'UE.

Grozījums Nr. 8

16. apsvērums

(16) konkrētu pabalstu piešķiršana jauniem lauksaimniekiem var atvieglot gan īpašumu sākotnējo izveidi, gan strukturālo pieskaņošanos pēc sākotnējās izveides. Izveides pasākumus jāvienādo, piešķirot vienreizēju piemaksu, kas jāsaista ar nosacījumu par biznesa plāna izstrādi, lai nodrošinātu jauno lauksaimnieku darbības attīstību;

(16) konkrētu priekšrocību piešķiršana jauniem lauksaimniekiem var atvieglot gan viņu saimnieciskās darbības uzsākšanu, gan viņu saimniecību strukturālo pieskaņošanos pēc sākotnējās izveides. Atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai jāpakļauj uzņēmējdarbības plāna iesniegšanas nosacījumam, ar kura palīdzību šajā sakarā nodrošina jaunā uzņēmuma darbības turpmāko attīstību. Lai atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, uzņēmējdarbības plāna izstrāde ir atbilstīgi jāveicina ar tādu pasākumu integrētu kopumu, kuri attiecas uz dažādiem atbalsta pamatvirzieniem.

Justification

Le considérant fait une référence explicite à la finalité de la mesure "installation des jeunes", à savoir:

a) faciliter leur installation,

b) autoriser voire favoriser l'adaptation structurelle de leur exploitation.

Il attribue à un "business plan" la tâche d'assurer le "développement" des activités de la jeune pousse.

Il est donc évident que ce plan n'est pas une fin en soi mais le moyen d'atteindre les buts cités en a) et b) ainsi qu'un développement d'ensemble de l'entreprise.

Il faut en outre garantir la création d'un "paquet" de mesures intégrées contribuant à la naissance et au développement des activités de la jeune pousse. Dans ce paquet, une ou plusieurs mesures d'intervention prévues par les dispositions du titre IV de la proposition de règlement doivent permettre le financement d'opérations rapportées à un ou plusieurs axes.

Grozījums Nr. 9

23. apsvērums

(23) uzlabojumi primārās lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas apstrādē un mārketingā jāveicina, atbalstot investīcijas, kas vērstas uz apstrādes un mārketinga sektora efektivitātes uzlabošanu, veicinot lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas apstrādi atjaunojamai enerģijai, ieviešot jaunas tehnoloģijas, atrodot jaunas tirgus iespējas lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem, liekot uzsvaru uz kvalitāti, uzlabojot rādītājus vides aizsardzības, darba drošības, higiēnas un dzīvnieku labklājības jomās, par mērķi izvirzot mazos un mikro uzņēmumus, kas ir labākā situācijā, lai pievienotu vērtību vietējiem produktiem, tai pat laikā vienkāršojot nosacījumus investīciju palīdzībai, salīdzinot ar tiem, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999;

(23) uzlabojumi primārās lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas apstrādē un mārketingā jāveicina, atbalstot investīcijas, kas vērstas uz apstrādes un mārketinga sektora efektivitātes uzlabošanu, veicinot lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas apstrādi atjaunojamai enerģijai, ieviešot jaunas tehnoloģijas, atrodot jaunas tirgus iespējas lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem, liekot uzsvaru uz kvalitāti, uzlabojot rādītājus vides aizsardzības, darba drošības, veselības un dzīvnieku labturības jomās, atbalstot ļoti mazos, mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī ražotāju grupas, kas ir labākā situācijā, lai nodrošinātu pievienoto vērtību vietējiem produktiem, vienkāršojot ieguldījumu atbalsta saņemšanas nosacījumus, salīdzinot ar tiem, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999;

Justification

Limiter les aides aux micro-entreprises impliquerait l'exclusion d'un grand nombre de coopératives et d'entreprises associatives de producteurs qui ont fusionné pour pouvoir être plus compétitives et réaliser des économies d'échelle dans un marché de plus en plus mondialisé et concentré. Pour le maintien du modèle d'agriculture européenne compétitif, il convient d'encourager la concentration et non l'atomisation.

Grozījums Nr. 10

32. apsvērums

(32) maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem lauksaimniekiem kalnu apvidos un maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem citos apvidos, turpinot izmantot lauksaimniecības zemi, jāveicina lauku uzturēšana un ilgtspējīgu lauksamniecības sistēmu uzturēšana un attīstība. Jānosaka objektīvi parametri maksājumu līmeņa noteikšanai, lai nodrošinātu šīs atbalsta shēmas efektivitāti un tās mērķu sasniegšanu;

(32) maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu apvidos un maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem citos apvidos, turpinot izmantot lauksaimniecības zemi, jāveicina lauku saglabāšana un ilgtspējīgu saimniekošanas veidu uzturēšana un attīstība. Jānosaka objektīvi parametri maksājumu līmeņa noteikšanai, lai nodrošinātu šīs atbalsta shēmas efektivitāti un tās mērķu sasniegšanu. Lai ievērotu vajadzīgo nepārtrauktību tādu zonu noteikšanā, kurās ir nelabvēlīgi apstākļi, vispārējo nākotnes koncepciju galvenokārt jāorientē uz nelabvēlīgiem dabas apstākļiem Eiropas Savienībā. Attiecībā uz kompensācijas maksājumu sistēmu dalībvalstīm jābūt atbildīgām par objektīvas diferencēšanas sistēmu izstrādi. Komisija tiek aicināta iesniegt padziļinātu izpēti attiecībā uz nelabvēlīgo zonu noteikšanu, kurā tiktu apskatīti visi būtiskie aspekti. Starplaikā ir jāpiemēro pašreizējā definīcija.

Justification

La Cour des comptes européenne critique non seulement la non-actualisation des paramètres socio-économiques présidant à la délimitation des autres zones à handicap, mais aussi la fixation de l'indemnité compensatoire en fonction du degré de handicap.

Grozījums Nr. 11

33. apsvērums

(33) jāturpina sniegt atbalsts lauksaimniekiem, lai palīdzētu risināt specifiskas grūtības rajonos, kur tās eksistē saistībā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras saglabāšanu īstenošanu, lai veicinātu efektīvu NATURA 2000 objektu apsaimniekošanu;

(33) jāturpina sniegt atbalsts, ko tomēr piešķirtu tikai kā papildu finansējumu no Eiropas fonda lauku attīstībai, lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, lai palīdzētu risināt specifiskas grūtības rajonos, kur tās eksistē saistībā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras saglabāšanu īstenošanu, lai veicinātu efektīvu NATURA 2000 objektu apsaimniekošanu. Izņemot citus Eiropas fondus, galvenie finansējuma avoti tomēr ir dalībvalstu budžeti.

Justification

Le financement de Natura 2000 met les instruments de financement à rude épreuve. En effet, les fonds structurels et les fonds spécifiques, tels LIFE, doivent, chacun à leur niveau, y contribuer, en plus du développement rural. Vouloir faire reposer ce financement en premier lieu sur le développement rural est impossible, en particulier lorsque l'on considère sa dotation financière et ses axes prioritaires. Il convient de ne pas oublier les sylviculteurs.

Grozījums Nr. 12

34. apsvērums

(34) lauksaimniecības vides maksājumiem jāsaglabā svarīga loma, lai atbalstītu lauku rajonu ilgtspējīgu attīstību un apmierinātu sabiedrības pieaugošo prasību pēc vides pakalpojumiem. Tiem jāmudina lauksaimnieki turpināt kalpot sabiedrībai kā veselumam, ieviešot vai turpinot piemērot lauksaimnieciskās ražošanas metodes atbilstoši vides, ainavas un tās sastāvdaļu, dabas resursu, augsnes un ģenētiskās daudzveidības aizsardzības un uzlabošanas prasībām. Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” šiem maksājumiem jāsedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus;

(34) lauksaimniecības vides maksājumiem jāsaglabā svarīga loma, lai atbalstītu lauku rajonu ilgtspējīgu attīstību un apmierinātu sabiedrības pieaugošo prasību pēc vides pakalpojumiem. Tiem jāmudina lauksaimnieki turpināt kalpot sabiedrībai kā veselumam, ieviešot vai turpinot piemērot lauksaimnieciskās ražošanas metodes atbilstoši vides, ainavas un tās sastāvdaļu, dabas resursu, augsnes un ģenētiskās daudzveidības aizsardzības un uzlabošanas prasībām. Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” šiem maksājumiem, kuriem papildus tam, ka tie ir paredzēti ar izmaksām un rentabilitāti saistītās negatīvās ietekmes kompensēšanai, ir arī jābūt stimulējošiem, jāsedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus;

Justification

Les systèmes d'incitations spécifiques ont d'ores et déjà fait la preuve de leur capacité à permettre la réalisation effective des objectifs de développement. Dans ce contexte, il convient donc que les nouvelles orientations proposées intègrent des incitations de cet ordre. Il importe que le régime d'aides agroenvironnementales continue à encourager les agriculteurs à exercer une véritable fonction au service de l'ensemble de la société par l'introduction ou le maintien de méthodes d'exploitation agricole compatibles avec les nécessités accrues de la protection et de l'amélioration de l'environnement, des ressources naturelles, des sols et de la diversité génétique ainsi qu'avec celles de la conservation de l'espace naturel et des paysages.

Grozījums Nr. 13

45. apsvērums

(45) jāpapildina pārmaiņas lauku teritorijās, palīdzot dažādot lauksaimniecības darbību virzienā uz nelauksaimniecisku darbību un attīstīt nelauksaimnieciskos sektorus, veicināt nodarbinātību, uzlabot pamata pakalpojumus un veikt investīcijas, padarot lauku teritorijas pievilcīgākas, lai mainītu tendenci uz ekonomisku un sociālu lejupslīdi un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos. Šajā sakarā arī jācenšas uzlabot cilvēkpotenciāls;

(45) jāpapildina pārmaiņas lauku teritorijās, palīdzot dažādot lauksaimniecības darbību virzienā uz nelauksaimniecisku darbību un attīstīt nelauksaimnieciskos sektorus, veicināt nodarbinātību, uzlabot pamata pakalpojumus un veikt investīcijas, padarot lauku teritorijas pievilcīgākas, lai mainītu ekonomikas un sociālās lejupslīdes un iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci laukos. Šajā sakarā arī jācenšas uzlabot cilvēkpotenciāls. Lauku attīstības pasākumiem, it īpaši tiem, kas izriet no 3. prioritātes ass, ir jāpapildina esošās politikas jomas, kā arī jāļauj radīt īpašus mijiedarbības rezultātus lauku apgabalos.

Justification

Le développement rural, en tant qu'instrument d'accompagnement de la politique agricole commune, poursuit des objectifs spécifiques qui ne remplacent pas les politiques communautaires et les mesures de soutien nationales.

Grozījums Nr. 14

50. apsvērums

(50) ņemot vērā LEADER pieejas nozīmīgumu, būtiska Fonda piešķīrumu daļa paredzama šai prioritātei;

(50) ņemot vērā LEADER pieejas nozīmīgumu, pietiekama Fonda piešķīrumu daļa paredzama šai prioritātei;

Justification

L'initiative Leader commence à porter ses fruits, mais il faut fixer les priorités en tenant compte du peu de fonds disponibles pour le développement rural dans l'Union européenne.

Grozījums Nr. 15

56. apsvērums

(56) papildus šiem apjomiem dalībvalstīm jāņem vērā apjomi, ko rada modulācija saskaņā ar regulas (EK) Nr. …/… [par KLP finansēšanu] 12. panta 2. punktu;

(56) papildus šiem apjomiem dalībvalstīm jāņem vērā apjomi, ko rada modulācija saskaņā ar regulas (EK) Nr. …/… [par KLP finansēšanu] 12. panta 2. punktu, raugoties, lai saistībā ar pirmo pīlāru tos tiešā veidā izmanto atbalsta pasākumu īstenošanai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, it īpaši, palielinot palīdzības apmērus tiem lauksaimniekiem, kuri saņem vismazāko palīdzību;

Justification

Il est nécessaire de soutenir concrètement les secteurs de l'agriculture et de la sylviculture.

Grozījums Nr. 16

58. apsvērums

(58) Fonda ieguldījumu daļa lauku attīstības plānošanā jānosaka saistībā ar dalībvalstu valsts budžeta izdevumiem, ņemot vērā zemes un vides apsaimniekošanas prioritātes nozīmību, situāciju reģionos, uz kuriem attiecas Konverģences mērķis, LEADER pieejai piešķirtā prioritāte, Līguma 299. pantā minētie visattālākie reģioni un Padomes 1993. gada 19. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2019/93, ar ko nelielajām Egejas jūras salām ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, minētās salas;

(58) Fonda ieguldījumu daļa lauku attīstības plānošanā jānosaka saistībā ar dalībvalstu valsts budžeta izdevumiem, ņemot vērā zemes un vides apsaimniekošanas prioritātes ass nozīmību, situāciju reģionos, uz kuriem attiecas Konverģences mērķis, LEADER pieejai piešķirto svarīgumu, Līguma 299. pantā minētos visattālākos reģionus un Padomes 1993. gada 19. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2019/93, ar ko nelielajām Egejas jūras salām ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, minētās salas;

Justification

Il faut acquérir une plus grande expérience avec l'initiative leader avant de l'étendre à tous les domaines d'action du développement rural. Actuellement, elle se concentre sur des mesures de diversification des zones rurales, ce qui est défini à l'axe 3 de la proposition de la Commission. L'initiative Leader commence à porter ses fruits, mais il faut fixer les priorités en tenant compte du peu de fonds disponibles pour le développement rural dans l'Union européenne.

Grozījums Nr. 17

66. apsvērums

(66) Kopienas rezerve LEADER pieejai piešķirama, ņemot vērā attiecīgo programmu izpildi. Šis kritērijs tās piešķiršanai atbilstoši jāformulē;

svītrots

Grozījums Nr. 18

3. pants

Fonds veic ieguldījumu ilgtspējīgas lauku attīstības veicināšanā visā Kopienā, papildinot tirgus un ienākumu atbalsta politiku Kopējā lauksaimniecības politikā, Kohēzijas politikā un Kopējā zivsaimniecības politikā.

Īpaši atsaucoties uz Līguma 33. panta 1. punktu un īpaši uzsverot kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, Fonds veic ieguldījumu ilgtspējīgas lauku teritoriju attīstības veicināšanā visā Kopienā, kā arī lauku apgabalu depopulācijas novēršanā, papildinot Kopējās lauksaimniecības politikas tirgus un ienākumu atbalsta politiku, Kohēzijas politiku, sociālās integrācijas, nediskriminācijas un vienlīdzīgu iespēju veicināšanas politiku, kā arī Kopējo zivsaimniecības politiku.

Justification

The reference to the EC Treaty and to the objectives of the common agricultural policy is intended to emphasise the role of rural development as a supporting element.

Grozījums Nr. 19

4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, atbalstot pārstrukturēšanos;

a) uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, atbalstot attīstību un pārstrukturēšanos, jauninājumus, izglītību, kā arī profesionālo kvalifikāciju;

Justification

Le mot "éducation" est ajouté pour compléter l'amendement 10 du rapporteur. Par ailleurs, l'innovation devra jouer un rôle capital dans le deuxième pilier dès lors que le premier pilier de la politique agricole est sans cesse davantage orienté sur le marché.

Grozījums Nr. 20

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) uzlabot vidi un laukus, atbalstot zemes apsaimniekošanu;

b) uzlabot vidi un laukus, kā arī labiekārtot teritoriju, atbalstot tās ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

Justification

Le règlement doit mentionner, au nombre des objectifs centraux du développement rural, l'accroissement de la durabilité d'une agriculture adaptée à la région.

Grozījums Nr. 21

4. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) uzlabot dzīves kvalitāti lauku teritorijās un veicināt tautsaimniecisko darbību.

c) uzlabot dzīves kvalitāti lauku teritorijās, kā arī to kultūras attīstību, un veicināt tautsaimnieciskās darbības attīstību un diversifikāciju.

Justification

Improving the quality of life in rural areas will not be achieved only by fostering new economic activities. It is important to encourage the development of the existing economic activities as well.

Grozījums Nr. 22

4. panta 1. punkta ca) apakšpunkts (jauns)

ca) uzlabot iedzīvotāju apgādi ar vietējiem lauksaimniecības produktiem vietējā un reģionālā līmenī;

Justification

Correspond à des demandes qui ont été formulées en ce qui concerne la politique agricole.

Grozījums Nr. 23

4. panta 1. punkta cb) apakšpunkts (jauns)

 

cb) palielināt ieguldījumu ilgtspējīgā apgādē ar enerģiju, kā arī klimata aizsardzībā.

Justification

Va dans le sens de la politique communautaire concernant l'énergie et le climat.

Grozījums Nr. 24

5. panta 1. punkts

1. Fonds papildina nacionālos, reģionālos un vietējos pasākumus, kas veicina Kopienas prioritātes.

1. Fonds, neskarot dalībvalstu atbilstīgo attīstības programmu piemērošanu, papildina nacionālos, reģionālos un vietējos pasākumus, kas veicina Kopienas prioritātes.

Justification

L'élaboration et la mise en œuvre d'une politique intégrée de développement rural doivent aller de pair avec celles de la politique régionale définie par les programmes communautaires et nationaux.

Grozījums Nr. 25

5. panta 2. punkts

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka Fonda un dalībvalstu palīdzība atbilst Kopienas aktivitātēm, politikai un prioritātēm. Fonda palīdzība atbilst Ekonomiskās un sociālās kohēzijas un jo īpaši Eiropas Zivsaimniecības fonda mērķiem.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka Fonda un dalībvalstu palīdzība atbilst Kopienas aktivitātēm, politikai un prioritātēm. Fonda palīdzība atbilst Ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas un jo īpaši Eiropas Zivsaimniecības fonda, kā arī vides politikas mērķiem.

Justification

The territorial aspect of European Cohesion policy should be mentioned.

Grozījums Nr. 26

5. panta 4. punkts

4. Pastāv saskaņotība ar pasākumiem, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds.

4. Pastāv saskaņotība ar pasākumiem, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, un ir svarīgi skaidri nodalīt to pasākumu finansēšanu, kuri ir saistīti ar strukturālām pamatdarbībām, no to pasākumu finansēšanas, kuri izriet no citiem struktūrfondiem.

Justification

Le Fonds doit cofinancer des actions et activités qui ne sont pas cofinancées au titre d'autres fonds, à commencer par le Fonds régional, afin de garantir la transparence des objectifs et de la gestion des crédits communautaires.

Grozījums Nr. 27

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) ekonomiskiem un sociāliem partneriem;

b) ekonomisko un sociālo partneru pārstāvjiem, kā arī lauksaimniecības nozares organizācijām, kas ir iesaistītas un darbojas šajā jomā;

Justification

La participation des organisations agricoles est, de plein droit, absolument indispensable si l'on veut garantir une mise en œuvre effective et efficace du développement rural et de la compétitivité économique de l'agriculture.

Grozījums Nr. 28

6. panta 3. punkts

3. Partnerības iesaista valsts stratēģijas plāna sagatavošanā un uzraudzībā un lauku attīstības programmu sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Dalībvalstis iesaista visus piemērotos partnerus dažādās plānošanas stadijās, ņemot vērā laika ierobežojumus, kas noteikti katrai stadijai.

3. Partnerība attiecas uz valsts stratēģijas plāna sagatavošanu un uzraudzību un lauku attīstības programmu sagatavošanu, uzraudzību un novērtēšanu. Dalībvalstis iesaista visus piemērotos partnerus dažādās plānošanas stadijās; attiecībā uz plānošanu ir jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai apspriestos ar dažādiem partneriem, kā arī jānodrošina patiesa līdzdalība.

Justification

De nombreuses plaintes sont formulées, surtout dans les nouveaux États membres, par des organisations de la société civile, qui déplorent les délais insuffisants prévus pour la consultation des intéressés. Des délais adéquats sont un préalable essentiel à la participation des différents acteurs.

Grozījums Nr. 29

7. pants

Dalībvalstis uzņemas atbildību par lauku attīstības programmu īstenošanu atbilstošajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar viņu pašu institucionālo kārtību. Šo atbildību īsteno saskaņā ar šo regulu.

Dalībvalstis uzņemas atbildību par lauku attīstības programmu īstenošanu atbilstošajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar viņu pašu institucionālo kārtību, kā arī subsidiaritātes noteikumiem, kas paredzēti Līgumā par Konstitūciju Eiropai. Šo atbildību īsteno saskaņā ar šo regulu.

Justification

The new European Constitution agreed on by the European Parliament underlines the specific role for national parliaments and the regions. This means that the national institutional arrangements include the tailor-made cooperation within the national, regional and local framework.

Grozījums Nr. 30

8. panta pirmā daļa

Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm visās programmas īstenošanas stadijās.

Dalībvalstis un Komisija veicina dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju saskaņā ar Līguma 13. pantu visās programmas īstenošanas stadijās.

Justification

The need for non-discrimination policies to cover all categories not just gender.

Grozījums Nr. 31

8. panta otrā daļa

Tās ietver koncepcijas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas stadijas.

Tās ietver koncepcijas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas stadijas, kuru laikā jānodrošina dzimumu līdztiesības politikas integrācija kā viens no rādītājiem, ar kura palīdzību noteiks programmu atbilstību līdzekļu piešķiršanai.

Justification

La promotion de l'égalité des chances doit être garantie à tous les stades de l'intégration du développement rural, à l'aide d'indicateurs quantitatifs.

Grozījums Nr. 32

8. panta otrā a daļa (jauna)

Dalībvalstis izstrādā pasākumus, kas sievietēm atvieglo saimniecības līdzīpašnieces statusa, kā arī šajā regulā paredzētā atbalsta iegūšanu.

Justification

Il convient de développer des mesures de discrimination positive en faveur des agricultrices.

Grozījums Nr. 33

8.a pants (jauns)

 

8.a pants

Īpašais atbalsts maziem un ļoti maziem uzņēmumiem

 

Dalībvalstis un Komisija atbalsta mazos un ļoti mazos uzņēmums, ņemot vērā to īpašo nozīmīgumu attiecībā uz nodarbinātību un vidi lauku reģionos. Katra dalībvalsts saistībā ar šo uzņēmumu īpašo sociālo un saimniecisko nozīmīgumu nosaka palīdzības sniegšanas kritērijus, atkarībā no kuriem šiem uzņēmumiem ir priviliģēta piekļuve lauku attīstības līdzekļiem.

Justification

Compte tenu de l'importance particulière qu'elles présentent pour l'emploi et l'environnement, surtout dans les zones rurales à handicap structurel, les petites et microentreprises ont un rôle important à jouer.

Grozījums Nr. 34

9. panta 1. punkta pirmā daļa

1. Padome Kopienas līmenī pieņem stratēģiskās vadlīnijas lauku attīstībai plānošanas periodam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ņemot vērā Kopienas līmenī noteiktās politikas prioritātes.

1. Padome Kopienas līmenī pieņem stratēģiskās vadlīnijas lauku attīstībai, it īpaši attiecībā uz 4. pantā minēto mērķu īstenošanu, plānošanas periodam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ņemot vērā Kopienas līmenī noteiktās politikas prioritātes.

Justification

Correspond à des demandes qui ont été formulées en matière de politique agricole ainsi qu'à la politique de l'Union européenne concernant l'énergie et le climat.

Grozījums Nr. 35

9. panta 1. punkta otrā daļa

Šīs vadlīnijas Kopienas līmenī nosaka lauku attīstības plānošanas perioda stratēģiskās prioritātes, lai īstenotu katru atsevišķu prioritāti saskaņā ar šo regulu.

Šīs vadlīnijas Kopienas līmenī nosaka lauku attīstības plānošanas perioda stratēģiskas prioritātes. Neskarot ar subsidiaritātes principa palīdzību dalībvalstīm noteiktās kompetences, dalībvalstis minētās vadlīnijas ņem vērā savā valsts stratēģijas plānā, kas noteikts 11. pantā.

Justification

Les États membres doivent rester maîtres de leurs orientations, en accord avec les priorités communes. Les orientations stratégiques communautaires ne doivent pas s’opposer à l’application du principe de subsidiarité en se substituant aux choix nationaux.

Grozījums Nr. 36

11. panta 3. punkta e) apakšpunkts

e) līdzekļus koordinācijas nodrošināšanai ar citiem KLP instrumentiem un Kohēzijas politiku;

e) līdzekļus koordinācijas nodrošināšanai starp KLP, tostarp tās abiem pīlāriem — IA un IB —, un Kohēzijas un teritoriālās konverģences politiku, kā arī reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību;

Justification

Les politiques et les moyens de la PAC doivent contribuer au renforcement de la compétitivité de l'agriculture, mais également de la politique agricole, régionale et de la politique de cohésion, de pair avec les autres politiques et options communautaires.

Grozījums Nr. 37

11. panta 3. punkta ga) apakšpunkts (jauns)

 

ga) norādījumus attiecībā uz to, kādā veidā minētais plāns veicina sociālo integrāciju un nediskrimināciju.

Justification

Le plan doit refléter tous les objectifs communautaires horizontaux.

Grozījums Nr. 38

11.a panta 2. punkts

2. Katra dalībvalsts pirms lauku attīstības programmu iesniegšanas nosūta Komisijai savu valsts stratēģijas plānu.

2. Katra dalībvalsts pirms lauku attīstības programmu iesniegšanas vai vienlaicīgi ar to nosūta Komisijai savu valsts stratēģijas plānu. Ja dalībvalstij ir tikai viena lauku attīstības programma, valsts stratēģijas plānu tajā var ietvert kā atsevišķu nodaļu.

Justification

Pour les États membres ne disposant que d'un seul programme de développement rural, il est proposé d'incorporer dans le plan de développement rural un chapitre relatif à la stratégie nationale. Une stratégie nationale distincte engendrerait une bureaucratie superflue pour les États membres ne disposant que d'un seul plan de développement.

Grozījums Nr. 39

12. panta virsraksts un 1. punkts

Dalībvalsts gada kopsavilkuma ziņojums

Dalībvalsts kopsavilkuma ziņojums

1. Pirmo reizi 2008. gadā un ne vēlāk kā katra gada 1. oktobrī katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu, kurā aprakstīts tās stratēģijas un mērķu īstenošanā sasniegtais progress un tās ieguldījums Kopienas lauku attīstības stratēģisko vadlīniju sasniegšanā.

1. Ne vēlāk kā 2010. gada 1. oktobrī katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu, kurā aprakstīts tās stratēģijas un mērķu īstenošanā sasniegtais progress un tās ieguldījums Kopienas lauku attīstības stratēģisko vadlīniju sasniegšanā. Katra dalībvalsts iesniedz kopsavilkuma ziņojumu par 2007.–2013. gada plānošanas periodu, to stingri ievērojot.

Justification

Les rapports annuels ne conduisent guère qu'à un gonflement administratif sans pour autant apporter un gain en termes d'information et de stratégie. Il apparaît donc opportun de prévoir un rapport intermédiaire et un rapport final à la fin de la période de programmation.

Grozījums Nr. 40

13. panta virsraksts un 1. punkts

Komisijas gada ziņojums

Komisijas ziņojums

1. Pirmo reizi 2009. gadā un katra gada sākumā Komisija iesniedz gada ziņojumu, kas apkopo galvenās norises, tendences un izaicinājumus, kas attiecas uz valstu stratēģijas plānu un Kopienas stratēģisko vadlīniju īstenošanu.

Ziņojumu balsta uz Komisijas veikto 12. pantā minēto dalībvalstu gada kopsavilkuma ziņojumu analīzi un novērtējumu un jebkādu citu pieejamu informāciju. Tas norāda, kādus pasākumus veikušas vai veiks dalībvalstis un Komisija, lai nodrošinātu atbilstošu turpmāku rīcību, vadoties no ziņojuma secinājumiem.

1. Pēc tam, kad dalībvalstis tai ir iesniegušas savus ziņojumus, Komisija 2011. gadā iesniedz kopsavilkuma ziņojumu, kas apkopo galvenās norises, tendences un izaicinājumus, kas attiecas uz valstu stratēģijas plānu un Kopienas stratēģisko vadlīniju īstenošanu.

Ziņojumu balsta uz Komisijas veikto 12. pantā minēto dalībvalstu ziņojumu analīzi un novērtējumu un jebkādu citu pieejamu informāciju. Tas norāda, kādus pasākumus veikušas vai veiks dalībvalstis un Komisija, lai nodrošinātu atbilstošu turpmāku rīcību, vadoties no ziņojuma secinājumiem.

Grozījums Nr. 41

13. panta 2. punkts

2. Komisijas gada ziņojumu nosūta Padomei, Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2. Komisijas ziņojumu nosūta Padomei, Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr. 42

14. panta 2. punkts

2. Dalībvalsts drīkst vai nu iesniegt vienu programmu visai tās teritorijai, vai programmu katram tās reģionam.

2. Dalībvalsts drīkst iesniegt valsts vai reģionālu programmu, vai arī abu minēto programmu veidu kombināciju.

Justification

Il s’agit de laisser à l’État membre la possibilité de maintenir la structure de programme qu’il juge la plus appropriée à ses besoins en application du principe de subsidiarité.

Grozījums Nr. 43

16. pants

Kopienas finansiālais ieguldījums katrā no trim 4. pantā minētajiem mērķiem sedz vismaz 15% no Fonda kopējā ieguldījuma programmas I un III prioritātes asīs, kas minētas IV sadaļas I nodaļas I un III iedaļā, un 25% no Fonda kopējā ieguldījuma programmas II prioritātes asī, kas minēta I nodaļas II iedaļā.

Kopienas finansiālais ieguldījums katrā no trim 4. pantā minētajiem mērķiem sedz vismaz 10% no Fonda kopējā ieguldījuma programmas I prioritātes asīs, kas minētas IV sadaļas I nodaļas I iedaļā, 20% no Fonda kopējā ieguldījuma programmas II prioritātes asī, kas minēta I nodaļas II iedaļā, un 8% no Fonda kopējā ieguldījuma programmā III prioritātes asij, kas minēta I nodaļas III iedaļā.

Grozījums Nr. 44

18. panta 1. punkts

1. Lauku attīstības programmas atkārtoti pārbauda un vajadzības gadījumā koriģē uz atlikušo periodu pēc dalībvalsts vai Komisijas iniciatīvas un pēc Uzraudzības komitejas apstiprinājuma. Šīs pārskatīšanas nolūks ir ņemt vērā novērtēšanas rezultātus un Komisijas gada ziņojumus, jo īpaši lai nostiprinātu vai koriģētu veidu, kā tiek ievērotas Kopienas prioritātes. Lauku attīstības programmas vajadzības gadījumā pārskata pēc LEADER rezerves piešķiršanas, kā minēts 92. pantā.

1. Lauku attīstības programmas atkārtoti pārbauda un vajadzības gadījumā koriģē uz atlikušo periodu pēc dalībvalsts vai Komisijas iniciatīvas un pēc Uzraudzības komitejas apstiprinājuma. Šīs pārskatīšanas nolūks ir ņemt vērā novērtēšanas rezultātus un Komisijas gada ziņojumus, jo īpaši lai nostiprinātu vai koriģētu veidu, kā tiek ievērotas Kopienas prioritātes.

Justification

L'existence d'une réserve n'est pas indispensable au programme LEADER, lequel est géré par la Commission. La gestion de la réserve par la Commission a engendré de graves problèmes de transparence quant aux critères de redistribution entre d'autres fonds structurels. De plus, le financement du programme LEADER à concurrence de 7 % est d'ores et déjà considérable et les États membres peuvent répartir eux-mêmes les dépenses entre zones et/ou régions où les programmes locaux LEADER sont davantage encouragés, notamment en faveur d'actions innovantes et intégrées.

Grozījums Nr. 45

19. panta a) apakšpunkta va) daļa (jauna)

va) atbalstu lauksaimnieku un mežsaimnieku tehniskajai vadībai.

Justification

A delà des services de remplacement sur l’exploitation, il s’agit de pouvoir aider au démarrage de tous les groupements d’employeurs agricoles et pas uniquement des groupements d’employeurs à vocation de remplacement. Par ailleurs, il convient de pouvoir continuer à aider à la création d’associations de sylviculteurs pour les aider à améliorer leur gestion de manière durable et efficace et de soutenir des opérations non économiquement rentables de regroupement de gestion de propriétés. De plus, il convient de faciliter l’encadrement technique des agriculteurs et des sylviculteurs et de leur assurer l’appui technique nécessaire, y compris les études, les expérimentations, l’ingénierie de conseil et la diffusion des résultats correspondants.

Grozījums Nr. 46

19. panta b) apakšpunkta i) daļa

i) modernizējot zemnieku saimniecības,

i) modernizējot zemnieku saimniecības, tai skaitā vismazākās,

Justification

Les petites exploitations doivent pouvoir avoir un meilleur accès au soutien à la modernisation. Beaucoup d'entre elles développent des modes de production durables. Elles sont par ailleurs souvent créatrices d'emplois.

Grozījums Nr. 47

19. panta b) apakšpunkta va) daļa (jauna)

 

va) īstenojot eksperimentālu attīstību;

Justification

Measures designed both to restructure and develop fiscal potential and promote innovation should include support for experimental development with a view to devising new products, production methods and technologies and organisation and management methods, or to improving products, technologies and methods which are already in production or use.

Grozījums Nr. 48

19. panta c) apakšpunkta i) daļa

i) palīdzot lauksaimniekiem pieskaņoties Kopienas tiesību aktos balstītajiem stingrajiem standartiem,

i) palīdzot lauksaimniekiem pieskaņoties Kopienas tiesību aktos balstītajiem stingrajiem standartiem nolūkā nodrošināt optimālu pārtikas nekaitīguma līmeni,

Justification

Il n'est fait aucune mention dans la proposition de règlement à la sécurité alimentaire qui pourtant impose les exigences normatives communautaires. Il faudrait donc le rappeler ici.

Grozījums Nr. 49

19. panta c) apakšpunkta ii) daļa

ii) atbalstot lauksaimniekus, kas piedalās pārtikas kvalitātes shēmās,

ii) mudinot lauksaimniekus un lauksaimnieku grupas piedalīties pārtikas kvalitātes shēmās,

Grozījums Nr. 50

19. panta c) apakšpunkta iiia) daļa (jauna)

 

iiia) atbalstot tādas iniciatīvas kā vietējo lauksaimnieku tirgi un augstas kvalitātes pārtikas vietējā iepirkuma sistēmas;

Grozījums Nr. 51

19. panta d) apakšpunkta i) daļa

i) atbalstu daļēji naturālajām saimniecībām pārkārtošanās procesā,

i) atbalstu tām daļēji naturālajām saimniecībām pārkārtošanās procesā, kuras savas darbības veic lauku, priekšpilsētu vai pilsētu reģionos,

Grozījums Nr. 52

21. panta 1. punkta ievaddaļa

1. Atbalstu, ko paredz 19. panta a) punkta ii) apakšpunkts, piešķir personām, kas:

1. Atbalsts, ko paredz 19. panta a) punkta ii) apakšpunkts, ir obligāts attiecībā uz dalībvalstīm un reģioniem, un to piešķir personām, kas:

Justification

En rendant l'aide à l'installation obligatoire sur tout le territoire de l'UE à partir de 2007, on en ferait un instrument permettant de faire en sorte que tout jeune agriculteur accédant aux activités aurait à examiner sérieusement, à travers le plan d'activité, la manière de développer son exploitation avec de bonnes perspectives de revenu tout en respectant les normes rigoureuses de l'UE. Cette aide obligatoire serait de nature à promouvoir l'esprit d'entreprise des nouveaux agriculteurs mais aussi à offrir à la société des garanties de bonne utilisation des deniers publics.

Grozījums Nr. 53

21. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) ir iesniegušas biznesa plānu lauksaimnieciskās darbības attīstībai.

c) ir iesniegušas uzņēmējdarbības plānu, kas pielāgots viņu uzņēmuma darbības attīstībai. Ar šī uzņēmējdarbības plāna ievērošanu saistīto īstenošanu un progresu pārbauda trīs nākamos gadus pēc uzņēmuma izveidošanas.

Grozījums Nr. 54

21. panta 2. punkts

2. Atbalstu piešķir vienreizējas prēmijas formā, kuras maksimālo apjomu nosaka I pielikums.

2. Atbalstu piešķir vienreizēja maksājuma un/vai procenta likmju samazināšanas formā, kuras maksimālā kapitalizētā vērtība var sasniegt EUR 55 000.

Justification

En juin 2003, l'aide à l'installation pour les jeunes agriculteurs a été augmentée de 5 000 euros et proposée dans le cadre d'un système souple permettant un paiement direct unique (d'un maximum de 30 000 euros) et le paiement des intérêts (à concurrence de 25 000 euros). La Commission propose aujourd'hui de convertir l'aide d'installation en un paiement direct unique de 40 000 euros. L'aide d'installation devrait être renforcée plutôt qu'affaiblie et maintenue dans un système souple. Cela serait une réponse logique au fait que le Conseil des ministres de l'agriculture a souligné en juillet 2003 la nécessité, pour contribuer à la stratégie de l'emploi, de renforcer l'aide à l'installation, mettant l'accent sur l'importance des jeunes par rapport à la promotion du changement de génération dans l'agriculture.

Grozījums Nr. 55

21. panta 2.a punkts (jauns)

 

2.a Lai atbalstītu 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā uzņēmējdarbības plāna īstenošanu, ir jānodrošina pasākumu kopums, ar ko veicina jauno uzņēmēju darbības uzsākšanu un attīstību. Minētais kopums saskaņā ar šīs regulas IV sadaļas noteikumiem ietver vienu vai vairākus īstenošanas pasākumus, kas ļauj finansēt vairākas darbības, kuras attiecas uz vienu vai vairākām prioritātes asīm.

Grozījums Nr. 56

21. panta 2.b punkts (jauns)

 

2.b Jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanas atbalsta pasākumi jāapraksta visās, gan valsts, gan reģionālajās, lauku attīstības programmās.

Justification

Les aides aux jeunes agriculteurs devront être renforcées pour garantir la relève des générations, dont la détérioration constitue le principal fléau de l'agriculture européenne.

Grozījums Nr. 57

21. panta 2.c punkts (jauns)

2.c Saskaņā ar 21. pantu atbalstītajiem jaunajiem lauksaimniekiem var piešķirt termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus kopš darbības uzsākšanas, ar Kopienas standartiem vai obligātajām pamatprasībām saistīto nosacījumu ievērošanai attiecībā uz palīdzību, kura paredzēta saimniecību modernizācijai, maksājumiem, lai kompensētu kalnu apgabalu nelabvēlīgos dabas apstākļus un citu apgabalu nelabvēlīgos apstākļus, kā arī maksājumiem, kas saistīti ar lauskaimniecības ietekmi uz vidi un dzīvnieku labturību.

Justification

La flexibilité qu'offrait jusqu'à présent la possibilité de choisir la forme de l'aide à l'installation, prime ou bonification d'intérêts, a fait la preuve de son efficacité. Sachant que chaque État membre a mis en place des systèmes d'aide à l'installation des jeunes agriculteurs différents, il y a lieu de préserver cette marge de manœuvre. Le plafond figurant en annexe vaut pour chaque type de subvention ( 40 000 euros pour la dotation et 40 000 euros pour les prêts bonifiés)

Au titre de la réglementation en vigueur, un jeune agriculteur peut bénéficier d’une période de grâce de 5 ans après son installation avant de remplir ses obligations en matière de normes obligatoires. Pendant ce temps, il peut réaliser ses travaux de mise aux normes en bénéficiant des aides à la modernisation et continuer à percevoir les soutiens au titre du deuxième pilier. Il s’agit de préserver la situation du jeune agriculteur au cours de la programmation 2007-2013.

Grozījums Nr. 58

23. panta 1. punkta ba) apakšpunkts (jauns)

 

ba) lai palīdzētu topošajiem lauksaimniekiem un potenicālajiem topošajiem mežu īpašniekiem segt izmaksas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības plāna izstrādi viņu darbības attīstībai.

Justification

Il faut aider les futurs agriculteurs à financer les dépenses des services de conseil nécessaires pour élaborer leur plan de développement de manière à garantir un plan de développement sérieux comme fondement d'une exploitation viable et pour assurer le respect des normes prévues.

Grozījums Nr. 59

25. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) uzlabo zemnieku saimniecības vispārējo darbību un

a) uzlabo zemnieku saimniecības darbības rādītāju vispārējo līmeni ekonomikas un vides jomā un

Grozījums Nr. 60

25. panta 1. punkta aa) apakšpunkts (jauns)

aa) rada darba vietas, kā arī

Justification

Comme les autres activités, l'agriculture doit participer à l'emploi et apporter sa contribution à la stratégie de Lisbonne sur l'emploi.

Grozījums Nr. 61

26. panta virsraksts

Mežu ekonomiskās vērtības palielināšana

Mežu saimnieciskās, ekoloģiskās un sociālās vērtības palielināšana

Justification

À l'avenir, la durabilité écologique va jouer un rôle important au niveau de la compétitivité.

Grozījums Nr. 62

26. panta 1. punkts

1. Investīciju atbalstu, ko paredz 19. panta b) punkta ii) apakšpunkts, piešķir mežiem, kas pieder privātiem īpašniekiem vai to asociācijām, vai vietējām pašvaldībām vai to apvienībām. Šis ierobežojums neattiecas uz subtropu mežiem un mežainajām teritorijām Azoru salās, Madeiras salā un Francijas Aizjūras departamentos.

1. Investīciju atbalstu, ko paredz 19. panta b) punkta ii) apakšpunkts, piešķir mežiem, kas pieder privātiem īpašniekiem vai to asociācijām, vai vietējām pašvaldībām vai to apvienībām. Šis ierobežojums neattiecas uz tropu vai subtropu mežiem un mežainajām teritorijām Azoru salās, Madeiras salā un Francijas Aizjūras departamentos Eiropas Savienības attālākajos reģionos. Minēto atbalstu arī piešķir mežu īpašnieku apvienību izveidei un strukturālajai pastiprināšanai, lai palīdzētu to locekļiem ilgstpējīgā un efektīvā veidā pārvaldīt savus mežus.

Justification

L'ajout du terme "tropical" ne fait que répondre à un souci d'exhaustivité.

Pour de nombreux États membres de l'Union, la mobilisation des réserves de bois est un élément capital pour permettre d'éviter la délocalisation de la filière bois. Si cette mobilisation est impossible, la compétitivité de la sylviculture et de l'industrie est menacée et les activités de production peuvent être délocalisées hors de l'UE. Les réserves mobilisables se trouvent surtout dans les petites exploitations. Les associations de propriétaires de forêts constituent la clé de l'augmentation de l'exploitation. C'est pourquoi, il est nécessaire de continuer à dédier des aides au développement des groupements forestiers. Ce point doit donc être intégré dans la proposition de règlement.

Grozījums Nr. 63

26. panta 2. punkts

2. Investīcijas balsta uz mežu apsaimniekošanas plāniem.

2. Investīcijas balsta uz mežu apsaimniekošanas plāniem attiecībā uz mežu īpašumiem, kuru platība ir lielāka par atbilstīgās dalībvalsts programmā noteikto.

Grozījums Nr. 64

27. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) uzlabo uzņēmuma vispārējo darbību;

a) uzlabo uzņēmuma darbības rādītāju vispārējo līmeni ekonomikas un vides jomā;

Grozījums Nr. 65

27. panta 2. punkta pirmā daļa

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punktu ierobežo ar mikro un mazajiem uzņēmumiem Komisijas ieteikuma 2003/361/EK nozīmē. Mežsaimniecības produkcijas gadījumā atbalstu aprobežo ar mikro uzņēmumiem.

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punktu piešķir ļoti mazajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas ieteikuma 2003/361/EK nozīmē, kā arī visāda veida ražotāju apvienībām. Mežsaimniecības produkcijas gadījumā atbalstu ierobežo līdz ļoti maziem un maziem uzņēmumiem, kā arī ļoti mazo un mazo uzņēmumu apvienībām.

Justification

Limiter l'aide aux investissements pour l'amélioration de la plus-value de la production primaire, par rapport à la taille des entreprises constitue une véritable contradiction de la part de la Commission, compte tenu en outre de l'existence de différents instruments de la politique agricole commune qui encouragent précisément la concentration des producteurs.

Grozījums Nr. 66

28. pants

Atbalsts, ko paredz 19. panta b) punkta iv) apakšpunkts, drīkst jo īpaši aptvert darbības, kas attiecas uz pieeju lauksaimniecības un mežu zemei, enerģijas apgādi un ūdenssaimniecību.

Atbalsts, ko paredz 19. panta b) punkta iv) apakšpunkts, drīkst jo īpaši aptvert darbības, kas attiecas uz zemes pārdalīšanu, ņemot vērā ainavas aizsardzības nozīmīgumu, pieeju lauksaimniecības un mežu zemei, enerģijas apgādi, ūdenssaimniecību, kā arī finansējumu un aprīkojumu, kas paredzēts tehniskās palīdzības sabiedriskajiem centriem lauksaimnieciskas izcelmes pārtikas nozarē.

Justification

Le remembrement est un élément constitutif essentiel de l'amélioration structurelle des conditions de production de l'agriculture et doit pouvoir continuer à bénéficier d'un soutien, sans, toutefois, que cela soit aux dépens de la protection des paysages.

Grozījums Nr. 67

31. panta pirmā a) daļa (jauna)

 

Šī palīdzība var ietvert informēšanas un veicināšanas darbības attiecībā uz:

 

a) sadarbību, informācijas pārraidi vai tīklu izveidošanu starp lauksaimniekiem, pārstrādātājiem vai citiem lauksaimnieciskas izcelsmes pārtikas nozares dalībniekiem,

 

b) zināšanu un labākās prakses apmaiņu starp lauksaimniekiem, pārstrādātājiem un citiem lauksaimnieciskas izcelsmes pārtikas nozares dalībniekiem.

Justification

Une coopération plus étroite et des transferts d'informations entre tous les acteurs de la chaîne agro-alimentaire seraient de nature à améliorer les résultats du secteur. Cela permettrait audit secteur de contribuer davantage à aider l'Europe à réaliser les objectifs de la stratégie de Lisbonne.

Grozījums Nr. 68

VI sadaļas I nodaļas 2. iedaļas 2. prioritārās ass virsraksts

ZEMES APSAIMNIEKOŠANA

VIDES UN DABISKO TERITORIJU UZLABOŠANA

Justification

"Aménagement de l'espace" ne décrit pas les objectifs de cet axe important.

Grozījums Nr. 69

34. panta a) apakšpunkta iv) daļa

iv) lauksaimniecības vides un dzīvnieku labklājības maksājumus,

iv) lauksaimniecības vides un dzīvnieku labklājības maksājumus, kā arī pasākumus lauksaimnieciskās ģenētiskās daudzveidības aizsardzībai un izmantošanai zemnieku saimniecībās,

Justification

La préservation de la diversité génétique en sylviculture, en agriculture et en agriculture biologique compte au nombre des caractéristiques d'avenir d'un développement rural durable sur les plans économique et écologique. L'actuel règlement relatif au développement rural prévoyait la possibilité de mettre en œuvre, dans ce domaine, des mesures d'aide permettant aux agriculteurs de préserver et de mieux exploiter variétés et races d'animaux de rente locales.

Grozījums Nr. 70

34. panta a) apakšpunkta iva) daļa (jauna)

iva) atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai,

Justification

La préservation de la diversité génétique en sylviculture, en agriculture et en agriculture biologique compte au nombre des caractéristiques d'avenir d'un développement rural durable sur les plans économique et écologique. L'actuel règlement relatif au développement rural prévoyait la possibilité de mettre en œuvre, dans ce domaine, des mesures d'aide permettant aux agriculteurs de préserver et de mieux exploiter variétés et races d'animaux de rente locales.

Grozījums Nr. 71

34. panta b) apakšpunkta v) daļa

v) meža vides maksājumus,

v) meža vides maksājumus, kā arī ģenētiskās daudzveidības izmantošanas un aizsardzības pasākumus mežsaimniecībā,

Justification

La préservation de la diversité génétique en sylviculture et en agriculture compte au nombre des caractéristiques d'avenir d'un développement rural durable sur les plans économique et écologique.

Grozījums Nr. 72

35. panta 4. punkts

4. Maksājumi par katru uzņēmumu pakāpeniski samazinās zem teritorijas sliekšņa līmeņa, ko nosaka programma.

4. Pārsniedzot programmā nosakāmo platības slieksni, maksājumi par katru saimniecību pakāpeniski samazinās, ņemot vērā atbilstīgos mērķus.

Justification

Les primes et leur dégressivité en fonction de la surface doivent tenir compte des objectifs prioritaires. Ne prendre en compte que des motifs purement budgétaires irait à l'encontre de l'esprit de cette mesure.

Grozījums Nr. 73

36. panta pirmā daļa

Atbalstu, ko paredz 34. panta a) punkta iii) apakšpunkts, lauksaimniekiem piešķir katru gadu par katru izmantotas lauksaimniecības zemes hektāru, lai kompensētu izmaksas un nesaņemtos ienākumus, kas izriet no tiem nelabvēlīgajiem faktoriem attiecīgajās teritorijās, kas saistīti ar direktīvu 79/409/EEK un 92/43/EEK īstenošanu.

Atbalstu, ko paredz 34. panta a) punkta iii) apakšpunkts, lauksaimniekiem piešķir katru gadu par katru izmantotas lauksaimniecības zemes hektāru, lai kompensētu izmaksas un nesaņemtos ienākumus, kas izriet no tiem nelabvēlīgajiem faktoriem attiecīgajās teritorijās, kas saistīti ar direktīvu 79/409/EEK, 92/43/EEK un 2000/60/EK īstenošanu.

Justification

Il est logique et nécessaire que la superficie éligible soit étendue aux zones soumises à restrictions en vertu de la directive-cadre relative à l'eau.

Grozījums Nr. 74

36. panta 2. daļa

Atbalstu ierobežo līdz I pielikumā noteiktajam maksimālajam līmenim.

Atbalstu ierobežo līdz I pielikumā noteiktajam maksimālajam līmenim. Atbalsta līmeni nosaka ilgtermiņā EUR 200 apmērā par hektāru, paredzot iespēju pagarināt tā saņemšanas periodu.

Justification

Un taux d'aide dégressif n'est pas logique, parce que coûts et pertes de revenus existent en permanence, de sorte que la compensation doit jouer en permanence.

Grozījums Nr. 75

37. panta 3. punkta pirmā daļa

3. Lauksaimniecības vides un labturības maksājumi aptver tikai tās saistības, kas pārsniedz atbilstošos obligātos standartus, kas noteikti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 4. un 5. pantu un III un IV pielikumu un citām atbilstošām obligātām prasībām, kas paredzētas valstu tiesību aktos un minētas programmā. Papildus lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kas uzņemas lauksaimniecības vides saistības, jāievēro minimālās mēslojuma un augu aizsardzības produktu lietošanas prasības, kam jābūt noteiktām programmā.

3. Lauksaimniecības vides un labturības maksājumi aptver tikai tās saistības, kas pārsniedz atbilstošos obligātos standartus, kas noteikti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 4. un 5. pantu un III un IV pielikumu un citām atbilstošām obligātām prasībām, kas paredzētas valstu tiesību aktos un minētas programmā.

Justification

Avec la réforme décidée en juin 2003, est apparue une conditionnalité généralisée des aides du 1er pilier de la PAC. Afin d’améliorer la lisibilité et la cohérence de l’articulation entre les deux piliers de la PAC, il convient d’utiliser le socle de conditionnalité comme seuil d’accès aux mesures agro-environnementales. Les systèmes d'incitations spécifiques ont d'ores et déjà fait la preuve de leur capacité à permettre la réalisation effective des objectifs de développement. Dans ce contexte, il convient donc que les nouvelles orientations proposées intègrent des incitations de cet ordre. Il importe que le régime d'aides agroenvironnementales continue à encourager les agriculteurs à exercer une véritable fonction au service de l'ensemble de la société par l'introduction ou le maintien de méthodes d'exploitation agricole compatibles avec les nécessités accrues de la protection et de l'amélioration de l'environnement, des ressources naturelles, des sols et de la diversité génétique ainsi qu'avec celles de la conservation de l'espace naturel et des paysages.

Grozījums Nr. 76

37. panta 3. punkta otrā daļa

Šīs prasības uzņemas uz pieciem gadiem. Kad nepieciešams un attaisnojams, īpašiem saistību veidiem nosaka ilgāks periods saskaņā ar 95. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šīs prasības parasti uzņemas uz pieciem gadiem. Kad nepieciešams un attaisnojams, īpašiem saistību veidiem nosaka ilgāku periodu, kura maksimālais ilgums ir septiņi gadi. Īpašos, pamatotos gadījumos var arī noteikt periodu, kas mazāks par pieciem gadiem.

Justification

L'assouplissement de la période pour laquelle les engagements sont pris permet de tenir compte de certains impératifs (par exemple, adaptation à la période de programmation, mesures ponctuelles de gestion et d'entretien).

Grozījums Nr. 77

37. panta 4. punkta pirmā daļa

4. Maksājumus piešķir katru gadu, un tie aptver papildu izdevumus un neiegūtos ienākumus, kas izriet no uzņemtajām saistībām; nepieciešamības gadījumā tie arī var aptvert operācijas izmaksas.

4. Maksājumus piešķir katru gadu. Tie ietver veicināšanas komponentu 20% apmērā, lai segtu papildu izdevumus un neiegūtos ienākumus, kas izriet no uzņemtajām saistībām.

Justification

Telle qu'elle est accordée dans la période d'aide en cours, la composante incitative de 20 % est nécessaire pour que la mesure soit dûment acceptée. Les coûts induits sont indéterminés

Grozījums Nr. 78

37. panta 4. punkta otrā daļa

Atbilstošos gadījumos labuma guvējus izvēlas, balstoties uz piedāvājumu konkursa rezultātiem, piemērojot tautsaimniecības, vides efektivitātes un dzīvnieku labturības kritērijus.

Atbilstošos gadījumos labuma guvējus izvēlas, balstoties uz piedāvājumu konkursa rezultātiem, piemērojot tautsaimniecības un vides efektivitātes, kā arī dzīvnieku labturības un higiēnas kritērijus.

Justification

En raison de l'importance des accords agro-environnementaux en vue de la gestion des zones rurales, il convient d'encourager la participation grâce à une augmentation des aides. Parmi les critères proposés pour la sélection des bénéficiaires, il convient de considérer également les critères relatifs à l'hygiène.

Grozījums Nr. 79

38. panta b) apakšpunkts

b) uz vietas zemnieku saimniecībā izdarītām investīcijām, kas uzlabo tās vērtību no sabiedrisko ērtību viedokļa attiecīgajā NATURA 2000 objektā.

b) zemnieku saimniecībā izdarītām investīcijām, kas uzlabo attiecīgās NATURA 2000 zonas, kā arī citu aizsargājamo dabas zonu sabiedrisko lietderību.

Justification

Les investissements en matière de protection de la nature sont importants tant dans les zones NATURA 2000 qu'en dehors de celles-ci. Ils sont aussi indispensables en dehors des exploitations. Où qu'ils sont réalisés, ils doivent être éligibles à soutien au même niveau que les autres investissements.

Grozījums Nr. 80

41. panta 3. punkts

3. Ziemassvētku eglītes un ātri augošas sugas izslēdz no atbalsta saņēmējiem.

3. Ziemassvētku eglītes, invazīvas vai svešas sugas, kā arī ātri augošas sugas, ko audzē īstermiņā, izslēdz no atbalsta saņēmējiem.

Justification

Des forêts nouvelles qui ne sont pas propices à la faune sauvage remplacent les prairies alpines, les pâturages et d'autres habitats précieux énumérés à l'annexe I de la directive 92/43/CE et compromettent les fondements sur lesquels repose la désignation des sites NATURA 2000. Il importe par conséquent de remplir certaines conditions pour autoriser le boisement de zones agricoles ou non agricoles. Au nombre de celles-ci figure la réalisation obligatoire d'une étude d'impact sur l'environnement.

Grozījums Nr. 81

43. panta pirmā daļa

Atbalstu, ko paredz 31. panta b) punkta iv) apakšpunkts, piešķir katru gadu un par katru meža hektāru privātiem meža īpašniekiem vai to apvienībām, lai kompensētu izdevumus, kas izriet no ierobežojumiem mežu un citas mežainas zemes izmantošanā saistībā ar direktīvu 79/409/EEK un 92/43/EEK īstenošanu attiecīgajā teritorijā.

Atbalstu, ko paredz 31. panta b) punkta iv) apakšpunkts, privātiem meža īpašniekiem vai to apvienībām saistībā ar projektiem piešķir katru gadu kā iepriekš noteiktu summu par katru meža platības hektāru, lai kompensētu izdevumus un ienākumu zaudējumus, kas izriet no ierobežojumiem mežu un citas mežainas zemes izmantošanā saistībā ar direktīvu 79/409/EEK un 92/43/EEK īstenošanu attiecīgajā teritorijā.

Justification

La proposition de règlement ne prévoit des paiements annuels pour la sylviculture que pour compenser les difficultés d'exploitation, tandis que les pertes de revenus ne sont pas prises en compte. Toutefois, la compensation devrait, par principe, concerner tous les préjudices patrimoniaux résultant de Natura 2000. Il doit être systématiquement possible d'indemniser de manière adéquate les restrictions d'exploitation (comme l'obligation de laisser sur place le bois mort et les arbres abritant des pics).

Les aides en faveur des mesures forestières prévues au présent article ne doivent pas être distribuées sous forme de primes généralisées par hectare (saupoudrage), mais dans le cadre de projets, sous forme de montants forfaitaires par hectare.

Grozījums Nr. 82

44. panta 2. punkta pirmā daļa

2. Maksājumi sedz papildu izmaksas, kas izriet no dotajām saistībām. Tos aprēķina, pamatojoties uz reālajām izmaksām.

2. Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz parastajām novērtēšanas metodēm.

Justification

Des méthodes d'évaluation courantes existent pour les mesures ou les restrictions d'exploitation entrant dans le cadre des politiques contractuelles de protection de la nature. Elles ne doivent pas être remises en cause par la proposition de règlement!

Grozījums Nr. 83

46. panta b) apakšpunkts

b) kas uzlabo attiecīgās teritorijas sabiedrisko ērtību vērtību.

b) kas uzlabo vai saglabā attiecīgās teritorijas sabiedrisko lietderību.

Justification

De nombreuses mesures servent non à améliorer, mais à maintenir une situation favorable (par exemple, reboisement en feuillus, chaulage du sol). Grâce à l'ajout au point b), ces mesures demeureront éligibles à soutien.

Grozījums Nr. 84

47. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis nozīmē teritorijas, kas tiesības saņemt maksājumus, ko paredz 34. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunkti, kā arī tā paša panta b) punkta i), iii), iv) un vi) apakšpunkti, ņemot vērā šā panta 2., 3., 4. un 5. punkta nosacījumus.

1. Dalībvalstis atbilstīgi savai iestāžu struktūrai nozīmē teritorijas, kas tiesības saņemt maksājumus, ko paredz 34. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunkti, kā arī tā paša panta b) punkta i), iii), iv) un vi) apakšpunkti, ņemot vērā šā panta 2., 3., 4. un 5. punkta nosacījumus. Attiecībā uz pirmās apmežošanas platībām šādas teritorijas nenosaka gadījumos, kad īpašos tiesību aktos ir paredzēta apstiprināšanas procedūra.

Justification

In the case of afforestation areas, there is no need to designate areas, which would only entail unnecessary bureaucracy. (In Baden-Württemberg, the Agriculture and Cultivation Act provides for the designation of areas which are of at least equal quality.)

Grozījums Nr. 85

47. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

a) augstuma dēļ ļoti sarežģīti klimata apstākļi, kuru ietekme ievērojami samazina augšanas sezonu;

a) augstuma vai atrašanās ziemeļos dēļ ļoti sarežģīti klimata apstākļi, kuru ietekme ievērojami samazina augšanas sezonu;

Justification

Very difficult climate conditions prevailing in mountain areas and in the areas north of 60th parallel create a substantial natural handicap for the agriculture in those areas. In both areas the average growing period is shorter than 180 days and a snow cover at winter limits the land use and production costs are high. Also effective temperature sum shows clear natural disadvantage in these areas.

Grozījums Nr. 86

47. panta 2. punkta pirmās daļas ba) apakšpunkts (jauns)

ba) tādu iedzīvotāju mazs skaits vai blīvums, kuri lielā mērā ir atkarīgi no lauksaimnieciskās darbības un kuru skaita pastiprināta samazināšanās apdraudētu attiecīgo reģionu apdzīvotību, kā arī to dzīvotspēju no sociālā, ekonomikas un vides aspekta;

Justification

La suppression, proposée par la Commission, du critère existant fait peser le risque d'un abandon de certaines régions sensibles. La raréfaction de la population et le chômage qui sévit dans ces régions menacent leur viabilité sur les plans social, économique et environnemental, critères qui constituent des objectifs fondamentaux de la politique de développement rural et un élément du modèle multifonctionnel de l'agriculture européenne.

Grozījums Nr. 87

47. panta 2. punkta pirmās daļas bb) apakšpunkts (jauns)

 

bb) šo teritoriju iekļaušana to kalnu zonu, kā arī nelabvēlīgo zonu sarakstā, kurām pakāpeniski pārtrauks sniegt palīdzību;

Justification

Il serait pertinent de prévoir la suppression graduelle des aides auxquelles ces régions étaient éligibles dans le cadre du régime précédent.

Grozījums Nr. 88

47. panta 2. punkta otrā daļa

Teritorijas uz ziemeļiem no 62. paralēles un noteiktas blakus teritorijas uzskata par kalnu teritorijām.

Teritorijas uz ziemeļiem no sešdesmitās paralēles un noteiktas blakus teritorijas uzskata par kalnu teritorijām.

Justification

Les conditions climatiques particulièrement pénibles qui prévalent dans les régions de montagne et dans les régions situées au nord du soixantième parallèle constituent un handicap naturel non négligeable pour l'agriculture de ces régions. Dans les deux cas, la période de culture est inférieure à 180 jours et la couverture neigeuse en hiver limite l'utilisation des sols, cependant que les coûts de production sont élevés. Par ailleurs, la courbe des températures met en lumière le handicap naturel dont souffrent ces régions.

Grozījums Nr. 89

47. panta 3. punkta pirmās daļas bc) apakšpunkts (jauns)

bc) tādas, kurās ir mazs to iedzīvotāju skaits vai blīvums, kuri lielā mērā ir atkarīgi no lauksaimnieciskās darbības un kuru skaita pastiprināta samazināšanās apdraudētu attiecīgo reģionu apdzīvotību, kā arī to dzīvotspēju no sociālā, ekonomikas un vides aspekta;

Grozījums Nr. 90

47. panta 3. punkta pirmās daļas bd) apakšpunkts (jauns)

 

bd) iekļautas to kalnu zonu un nelabvēlīgo zonu sarakstā, kurām pakāpeniski pārtrauks sniegt palīdzību.

Grozījums Nr. 91

47. panta 3. punkta trešā daļa

Kas attiecas uz teritorijām, kuras ietekmē pirmās daļas b) apakšpunktā minētie specifiskie traucējumi, to kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 10% no attiecīgās dalībvalsts teritorijas.

svītrots

Justification

Pour la délimitation, il convient de prendre en compte l'indice de comparabilité agricole (ICA). Tenant compte de la composition générale du sol, de sa qualité, des conditions climatiques et de l'irrigation du sol, cet indice est un critère objectif approprié.

Grozījums Nr. 92

47. panta 3. punkta ceturtā daļa

Dalībvalstis nosaka šo teritoriju robežas to programmās saskaņā ar speciāliem noteikumiem, ko definē saskaņā ar 95. panta 2. punktā minēto procedūru.

Dalībvalstis saistībā ar atbilstīgajām programmām apstiprina šo teritoriju noteiktās robežas vai groza tās saskaņā ar speciāliem noteikumiem, ko definē saskaņā ar 95. panta 2. punktā minēto procedūru.

Justification

Vu les grands problèmes que créerait dans l'immédiat une modification des zones défavorisées existantes, il serait plus prudent de donner aux États membres la possibilité de soit maintenir les zones dans leur état actuel, soit de les adapter légèrement selon les besoins.

Grozījums Nr. 93

47. panta 5. punkta pirmā daļa

5. Teritorijas, kas piemērotas apmežošanai tādu vides iemeslu dēļ, kā aizsardzība pret eroziju vai mežu resursu paplašināšana, veicinot klimata izmaiņu samazināšanu, ir tiesīgas saņemt maksājumus, kurus paredz 34. panta b) punkta i) un iii) apakšpunkts.

5. Teritorijas, kas piemērotas apmežošanai saistībā ar vidi vai aizsardzību pret eroziju, ir tiesīgas saņemt maksājumus, kurus paredz 34. panta b) punkta i) un iii) apakšpunkts. Minēto atbalstu to meža resursu palielināšanai, kuri dod ieguldījumu klimata izmaiņu ietekmes mazināšanā, saņemt nevar.

Justification

Conséquence de la transformation structurelle de l'agriculture, certaines terres ne sont plus exploitées et se boisent ou se reboisent naturellement. Pour conserver aux paysages traditionnels leur caractère "ouvert", seul doit être possible le boisement motivé par la protection des sols contre l'érosion. On ne peut que rejeter expressément les justifications invoquant une contribution à l'atténuation du changement climatique, qui peuvent légitimer tous les types de reboisement. Il faut en priorité résoudre les problèmes liés à l'exploitation des forêts existantes par le biais de l'aide au revenu agricole et non pas créer de nouvelles zones de forêts.

Grozījums Nr. 94

49. panta a) apakšpunkta i) daļa

i) nelauksaimnieciskās darbības dažādošanu,

i) nelauksaimnieciskās darbības, tostarp tās, kas notiek zemnieku saimniecībās, dažādošanu,

Grozījums Nr. 95

49. panta a) apakšpunkta ia) daļa (jauna)

ia) lauksaimniecībā nodarbināto personu ienākumu diversifikāciju, atbalstot pārstrādi uz vietas, tiešos tirgvedības pasākumus, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes vietas norāžu un kvalitātes īpaša raksturojuma noteikšanu,

Justification

La diversification de l'économie rurale doit aussi se faire via les productions que les agriculteurs pratiquent déjà, mais dont, à l'heure actuelle, la valeur ajoutée est, en majeure partie, écumée ailleurs.

Grozījums Nr. 96

49. panta a) apakšpunkta ii) daļa

ii) atbalstu mikro uzņēmumu radīšanai un attīstībai ar nolūku veicināt uzņēmējdarbību un attīstīt ekonomisko struktūru,

ii) atbalstu ļoti mazo un mazo uzņēmumu, tai skaitā ģimenes uzņēmumu, radīšanai, to darbības atsākšanai, pārņemšanai un attīstībai ar nolūku veicināt uzņēmējdarbību un attīstīt ekonomikas struktūru,

Grozījums Nr. 97

49. panta a) apakšpunkta iii) daļa

iii) tūrisma aktivitāšu veicināšanu,

iii) ilgtspējīgu tūrisma aktivitāšu veicināšanu,

Grozījums Nr. 98

49. panta a) apakšpunkta ii) daļa

iv) dabas mantojuma aizsardzību, uzlabošanu un apsaimniekošanu, tādējādi veicot ieguldījumu ilgtspējīgā tautsaimniecības attīstībā;

iv) lauku vides (dabas, vēstures un kultūras) mantojuma aizsardzību, tā vērtības celšanu un apsaimniekošanu;

Justification

Dans le cadre des stratégies de développement rural appliquées dans la méthode LEADER, on agit avec une grande efficacité sur tout le patrimoine rural, compris dans son sens le plus large. A côté du patrimoine naturel, il convient d'intégrer les patrimoines historique et culturel, qui font l'objet d'actions de la part des groupements de développement rural.

Grozījums Nr. 99

49. panta a) apakšpunkta iva) daļa (jauna)

iva) sieviešu darbības atbalstīšanu un veicināšanu lauku vidē;

Justification

Il est important de soutenir la participation des femmes dans la vie économique rurale. Elles ont un rôle majeur à jouer dans la revitalisation des zones rurales mais sont souvent confrontées à des obstacles spécifiques à leur genre.

Grozījums Nr. 100

49. panta b) apakšpunkta ii) daļa

ii) ciematu atjaunošanu un attīstību; lauku mantojuma saglabāšanu un uzlabošanu.

ii) ciematu atjaunošanu un attīstību; lauku mantojuma saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī dabisko teritoriju apsaimniekošanu un dabas aizsardzību.

Justification

En mentionnant aussi la gestion de l'espace naturel et la protection de la nature, on garantit la possibilité de fournir le soutien prévu à l'article 33 actuel (règlement (CE) n° 1257/1999). Il est impératif de fournir ce soutien, afin que l'on puisse mettre en œuvre investissements, mutations foncières et mesures de gestion et mettre en place des programmes de gestion et de développement.

Grozījums Nr. 101

49. panta c) apakšpunkts

c) profesionālās apmācības pasākumus tautsaimniecības dalībniekiem, kas darbojas jomās, kuras aptver 3 prioritātes ass;

svītrots

Justification

Le FEADER ne peut cofinancer des actions visant à mettre en place des coordinateurs et acteurs économiques compétents au regard des questions liées au développement rural. Dans le cadre du plan stratégique national, ces programmes doivent être cofinancés par le Fonds social européen (FSE), lequel devra être chargé de la formation des non-agriculteurs. De plus, si ces programmes sont destinés à des cadres investis de responsabilités locales, ils peuvent également relever de l'initiative LEADER.

Grozījums Nr. 102

50. pants

Labuma guvējs, kas minēts 49. panta a) punkta i) apakšpunktā, drīkst būt vai nu lauksaimnieks, viņa vai viņas dzīvesbiedrs, vai viens no viņu bērniem.

Labuma guvējs, kas minēts 49. panta a) punkta i) apakšpunktā, drīkst būt vai nu lauksaimnieks, viņa vai viņas dzīvesbiedrs, vai viens no viņu bērniem, kā arī jebkura cita persona, kuras ienākumi ir tieši atkarīgi no lauksaimniecības, t.i., kura visa gada garumā ir nodarbināta lauksaimniecībā vai kādā no nozarēm, kas ir saistītas ar lauksaimniecisko darbību kādā no tās posmiem.

Justification

La diversification des revenus agricoles devrait bénéficier aussi aux travailleurs qui sont tributaires de l'activité agricole, car eux aussi sont affectés par les mutations structurelles et la baisse des revenus agricoles.

Grozījums Nr. 103

50.a pants (jauns)

 

50.a pants

 

Atbalsts tirgvedības pasākumiem

 

Persona, kas saņem 49. panta a) apakšpunkta ia) daļā minēto atbalstu, var būt zemnieks(-ce), viņa(s) dzīvesbiedre(-s) vai kāds no viņa(s) bērniem.

Justification

La diversification de l'économie rurale doit aussi se faire via les productions que les agriculteurs pratiquent déjà, mais dont, à l'heure actuelle, la valeur ajoutée est, en majeure partie, écumée ailleurs.

Grozījums Nr. 104

51. panta virsraksts

Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai

Atbalsts uzņēmumu radīšanai, to darbības atsākšanai un attīstībai

Grozījums Nr. 105

52. panta ca) apakšpunkts (jauns)

ca) maza mēroga lauku tūrisma infrastruktūras izveidi un modernizāciju.

Justification

Actuellement, une grande partie de la diversification et du développement des activités touristiques passe par l'introduction de cette mesure comme réponse à la demande touristique.

Grozījums Nr. 106

53. pants

Atbalsts, kas minēts 49. panta a) punkta iv) apakšpunktā, aptver vides apziņas akcijas, tūrisma uzlabojumus un aizsardzības un apsaimniekošanas plānu izstrādi attiecībā uz NATURA 2000 objektiem un citām vietām ar augstvērtīgu dabu.

Atbalsts, kas minēts 49. panta a) punkta iv) apakšpunktā, aptver izpratnes veicināšanu attiecībā uz vidi un tūrisma vērtības paaugstināšanu.

Justification

Le financement des mesures relevant de Natura 2000 doit être concentré sur l'axe II. L'axe III devrait quant à lui concerner en priorité le soutien aux actions économiques (diversification et services).

Grozījums Nr. 107

56. pants

Atbalsts saskaņā ar 49. panta c) punktu nedrīkst ietvert mācību vai apmācību kursus, kas veido daļu no standarta izglītības programmām vai sistēmām vidusskolas vai augstākā līmenī.

svītrots

Justification

Le FEADER ne peut cofinancer des actions visant à mettre en place des coordinateurs et acteurs économiques compétents au regard des questions liées au développement rural. Dans le cadre du plan stratégique national, ces programmes doivent être cofinancés par le Fonds social européen (FSE), lequel devra être chargé de la formation des non-agriculteurs. De plus, si ces programmes sont destinés à des cadres investis de responsabilités locales, ils peuvent également relever de l'initiative LEADER.

Grozījums Nr. 108

60. panta a) apakšpunkts

a) uz teritoriju balstītas programmas, kuru mērķis ir skaidri noteiktas subreģionālas lauku teritorijas;

a) uz teritoriju balstītas programmas, kuru mērķis ir reģionālas lauksaimniecības teritorijas, it īpaši teritorijas, kurās ir nelabvēlīgi apstākļi, vai kalnu teritorijas, kā arī reģioni, kuriem pakāpeniski pārtrauks sniegt palīdzību;

Justification

Le programme LEADER doit élargir son champ d'application au niveau de l'aménagement du territoire et comprendre également les régions visées à l'article 47, en se fondant sur le critère de l'emploi pour ne pas exclure les régions agricoles au stade de l'élaboration de cette initiative de développement en faveur des régions agricoles.

Grozījums Nr. 109

67. panta 2. punkta pirmā daļa

2. Pēc dalībvalstu iniciatīvas Fonds drīkst finansēt katras lauku attīstības programmas palīdzības sagatavošanas, pārvaldes, uzraudzības, novērtēšanas, informācijas un kontroles pasākumus.

2. Pēc dalībvalstu iniciatīvas Fonds saistībā ar katru lauku attīstības programmu un valsts stratēģijas plānu drīkst finansēt šo programmu sagatavošanas, pārvaldes, uzraudzības, novērtēšanas, informācijas un īstenošanas kontroles pasākumus.

Justification

L'amendement se propose de financer également l'activité d'assistance technique pour le plan stratégique national. C'est d'une particulière importance dans le cas des États membres ayant choisi la programmation par région puisque, autrement, ils ne disposeront pas de ressources pour réaliser les activités de suivi, de contrôle, d'évaluation et d'information qui seront nécessaires afin d'assurer une surveillance convenable de l'engagement stratégique prévu par le règlement.

Grozījums Nr. 110

67. panta 2. punkta otrā daļa

Šiem pasākumiem drīkst veltīt līdz pat 4% no kopējā katrai programmai paredzētā apjoma.

Šiem pasākumiem drīkst izlietot līdz pat 2% no kopējā katrai programmai paredzētā finansējuma apjoma.

Justification

Il est insensé de penser que le coût de l'assistance technique augmentera alors que l'objectif du nouveau règlement est précisément une simplification administrative. Sur ce point, la proposition de la Commission est incohérente.

Grozījums Nr. 111

67. panta 2. punkta trešā daļa

Augstāk minētās punkta daļas robežās katrai programmai rezervē līdzekļus 69. pantā minētā valsts lauku tīkla izveidei un darbībai.

Otrajā daļā minētā maksimālā apjoma robežās katrā no programmām rezervē līdzekļus 69. pantā minētā valsts lauku tīkla izveidei un darbībai, kā arī tehniskajai palīdzībai valsts stratēģijas plānam.

Grozījums Nr. 112

68. panta pirmā daļa

Eiropas Lauku attīstības tīklu to valstu tīklu, organizāciju un administrāciju savienošanai, kas darbojas lauku attīstības jomā Kopienas līmenī, izveido saskaņā ar 67. panta 1. punktu.

Eiropas Lauku attīstības tīklu, kas paredzēts valstu tīklu, kā arī to ekonomikas un sociālās pārstāvības organizāciju un administrāciju savienošanai, kas darbojas lauku attīstības jomā Kopienas līmenī, nekavējoties izveido saskaņā ar 67. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 113

69. panta 1. punkts

1. Visas dalībvalstis nodibina valsts lauku tīklus, kas apvieno visas organizācijas un administrācijas, kas iesaistītas lauku attīstībā.

1. Visas dalībvalstis nekavējoties nodibina valsts lauku tīklus, kas apvieno visas ekonomikas un sociālo pārstāvības organizācijas un administrācijas, kas iesaistītas lauku attīstībā.

Grozījums Nr. 114

70. panta 1. punkts

1. Saistībām no Fonda pieejamie resursi periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir 88,75 miljardi EUR, 2004. gada cenās. Sadalījums pa gadiem ir parādīts II pielikumā. No šiem resursiem vismaz 31,3 miljardus EUR, 2004. gada cenās, koncentrē reģionos, kas ir tiesīgi saņemt Konverģences mērķa atbalstu.

1. Fonda saistībām pieejamie resursi periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 95,75 miljardi 2004. gada cenās. Šī summa ir atkarīga no tās atbilstības finanšu plānam, kas stājas spēkā 2007. gadā, un vajadzības gadījumā to grozīs. Sadalījums pa gadiem ir parādīts II pielikumā. No šiem resursiem vismaz EUR 31,3 miljardus 2004. gada cenās piešķir reģioniem, kas ir tiesīgi saņemt Konverģences mērķa atbalstu.

Justification

Le financement de Natura 2000 demande un cofinancement de l'UE d'environ 3 milliards d'euros par an dont près d'1,5 milliards seront supportés par le FEADER. Ce montant doit donc être relevé en conséquence si l'on juge que l'établissement d'un instrument financier propre à Natura 2000 n'est pas pertinent.

Grozījums Nr. 115

70. panta 2. punkts

3% no 1. punktā minētajiem resursiem, 2,66 miljardu EUR apjomā, 2004. gada cenās, atvēl 92. pantā paredzētajai rezervei.

svītrots

Grozījums Nr. 116

70. panta 4.a punkts (jauns)

4.a Summas, kas vajadzīgas saistībā ar NATURA 2000 atlīdizināšanai par dabas aizsardzības pasākumiem, iekļauj lauku attīstības budžetā.

Justification

NATURA 2000 peut être intégré en partie dans le développement rural, si des fonds suffisants sont disponibles à cet effet. Dans le cadre du développement rural, il convient de financer des compensations destinées à indemniser les agriculteurs pour les nécessaires mesures de protection de la nature. À cet effet, il faut augmenter le budget, sous peine de faire éclater le cadre du règlement FEADER.

Grozījums Nr. 117

70. panta 5. punkta pirmās daļas ievadteikums

5. Komisija veic sākotnēju 1. punktā norādīto summu gada indikatīvu sadalījumu katrai dalībvalstij pēc tam, kad atvilktas summas, kas minētas 2. un 3. punktā, balstoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā:

5. Komisija veic sākotnēju 1. punktā norādīto summu gada indikatīvu sadalījumu katrai dalībvalstij pēc tam, kad atvilktas summas, kas minētas 3. punktā, balstoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā:

Grozījums Nr. 118

70. panta 5. punkta otrā daļa

Komisija 2011. gadā pārskata gada piešķīrumus 2012. un 2013. gadam, lai sadalītu summu, kas minēta 2. punktā.

svītrots

Grozījums Nr. 119

70. panta 6. punkts

6. Papildus 5. punktā minētajām summām dalībvalstis plānošanas nolūkā ņem vērā summas, kas izriet no modulācijām, kā paredzēts regulas (EK) Nr. …/… [KLP finansējums] 12. panta 2. punktā.

6. Papildus 5. punktā minētajām summām dalībvalstis plānošanas nolūkā ņem vērā summas, kas izriet no modulācijām, kā paredzēts regulas (EK) Nr. …/… [KLP finansējums] 12. panta 2. punktā. Šīs summas izlieto projektiem, kas izriet no I un II prioritātes ass, no kurām jāizslēdz ar NATURA 2000 saistītie maksājumi.

Justification

En raison de sa spécificité, les paiements à NATURA 2000 doivent être séparés des autres paiements.

Grozījums Nr. 120

71. panta 1. punkts

1. Lēmums, ar ko pieņem lauku attīstības programmu, nosaka Fonda maksimālo ieguldījumu katrai prioritātes pozīcijai. Lēmums nepieciešamības gadījumā skaidri identificē piešķīrumus, kas atvēlēti reģioniem saskaņā ar Konverģences mērķi.

1. Lēmums, ar ko pieņem lauku attīstības programmu, nosaka Fonda maksimālo ieguldījumu katrai prioritātes pozīcijai. Lēmums nepieciešamības gadījumā skaidri identificē piešķīrumus, kas atvēlēti reģioniem, it īpaši tiem reģioniem, kurus skar statistiskā un dabas ietekme, saskaņā ar Konverģences mērķi.

Justification

Il y a une certaine convergence entre les propositions de la Commission relatives à la politique de cohésion et à la politique de développement rural. La remarque s'applique aussi à d'autres politiques telles que la politique de concurrence. Cela doit se refléter dans le règlement qui doit mentionner explicitement les régions concernées par l'effet statistique et naturel.

Grozījums Nr. 121

71. panta 4. punkts

4. Neskatoties uz 3. punktā noteiktajiem griestiem, Fonda ieguldījums drīkst tikt palielināts par pieciem procentpunktiem programmām visattālākajos reģionos un Egejas jūras mazākajās salās.

4. Neskatoties uz 3. punktā noteiktajiem griestiem, Fonda ieguldījuma līmeni palielina līdz 85% no valsts izdevumiem atbilstīgajām subsīdijām, kas paredzētas programmām visattālākajos reģionos un Egejas jūras mazākajās salās.

Justification

Cet amendement est nécessaire dans un souci de parallélisme avec la proposition des Fonds structurels à leur article 26.

Grozījums Nr. 122

71. panta 6. punkta otrā daļa

Pasākums var kvalificēties Fonda ieguldījumam vienā laikā tikai saskaņā ar vienu lauku attīstības programmu. Tas drīkst tikt finansēts tikai saskaņā ar vienu lauku attīstības programmas prioritātes asi.

Pasākums var kvalificēties Fonda ieguldījumam vienā laikā tikai saskaņā ar vienu lauku attīstības programmu.

Justification

La phrase supprimée entraverait indûment l'application d'une approche intégrée dans le domaine du développement rural.

Grozījums Nr. 123

72. panta 3. punkta otrās daļas c) apakšpunkts

c) zemes pirkums, kura izmaksas ir lielākas nekā 10% no visiem attiecīgās operācijas pamatotajiem izdevumiem.

c) zemes pirkums, kura izmaksas ir lielākas nekā 10% no visiem attiecīgās operācijas pamatotajiem izdevumiem, ja vien Komisijas apstiprinātajā programmā nav noteikts lielāks īpatsvars.

Justification

Il s’agit de reprendre les règles d’éligibilité actuelles pour la TVA et l’achat de terrain.

Grozījums Nr. 124

76. panta ievaddaļa un a) apakšpunkts

Katrai lauku attīstības programmai dalībvalsts nozīmē:

Katrai lauku attīstības programmai dalībvalsts atbilstīgi savai iestāžu struktūrai nozīmē:

a) pārvaldes iestādi, kas var būt valsts vai privāta valsts mēroga, reģionāla vai vietēja organizācija, ko nozīmējusi dalībvalsts, vai pati dalībvalsts, kad tā veic programmas pārvaldes uzdevumu;

a) pārvaldes iestādi, kas var būt valsts vai privāta valsts mēroga, reģionāla vai vietēja organizācija, ko atbilstīgi savai iestāžu struktūrai nozīmējusi dalībvalsts, vai pati dalībvalsts, kad tā veic programmas pārvaldes uzdevumu;

Justification

The regulation should take into account the subsidiarity principle and the fact that in some Member States the competence on rural development is devolved and does not reside exclusively in the central government.

Grozījums Nr. 125

77. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) nodrošinot, ka finansējamās operācijas tiek izraudzītas saskaņā ar lauku attīstības programmai atbilstošajiem kritērijiem un visā īstenošanas perioda laikā atbilst piemērojamajiem Kopienas un valsts noteikumiem un Kopienas politikai;

a) nodrošinot, ka finansējamās operācijas tiek izraudzītas saskaņā ar lauku attīstības programmai atbilstošajiem kritērijiem un visā īstenošanas perioda laikā atbilst piemērojamajiem Kopienas un valsts noteikumiem un Kopienas politikai. Šie Kopienas un dalībvalsts noteikumi ir jāpiemēro nekavējoties, tie nedrīkst būt pārmērīgi stingri, un tiem jāpieļauj zināma elastības pakāpe, kas nav pretrunā ar Kopienas atbisltīgās politikas vispārējām pamatnostādnēm;

Grozījums Nr. 126

92. pants

1. Apjomu, kas piešķirts 70. panta 2. punktā minētajai rezervei, izmanto, lai atbalstītu LEADER pieejas īstenošanu programmās.

svītrots

2. LEADER pieejas īstenošanu novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp:

 

a) LEADER pieejai piešķirto prioritāti,

 

b) LEADER pieejas teritoriālo segumu,

 

c) LEADER prioritātes ass īstenošanā sasniegto stadiju,

 

d) privātā kapitāla piesaistes līmeni,

 

e) termiņa vidus novērtējumu rezultātus.

 

Grozījums Nr. 127

95. panta 1. punkts

1. Lauku attīstības komiteja (turpmāk šeit 'Komiteja') sniedz palīdzību Komisijai.

1. Komisijai palīdz Lauku attīstības komiteja un pastāvīga komiteja ar mežu saistītos jautājumos (turpmāk 'Komiteja').

Justification

Prise en compte du secteur forestier lors de la fixation des programmes, eu égard à l'importance de l'économie forestière pour le développement de l'espace rural, et meilleure coordination, aux niveaux des États membres et de l'UE, des activités concernant le secteur forestier.

Grozījums Nr. 128

98. panta 2. punkts

2. Padomes direktīvas un lēmumi, ar kuriem nosaka un groza mazāk labvēlīgo teritoriju sarakstus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 950/97 21. panta 2. punktā, tiek atcelti.

svītrots

Justification

L'abrogation de ces directives et décisions citées dans le paragraphe 2 de l'article 98 créerait de grands problèmes dans l'immédiat. Il serait plus prudent de procéder à des études approfondies et de maintenir les listes de zones défavorisées en leur état actuel en attendant le résultat de ces études.

Grozījums Nr. 129

I pielikuma 35. panta 3. punkta otrā un trešā rinda

Maksimālais dabas traucējuma maksājums

Maksimālais maksājums kalnu teritorijām un teritorijām, kurās ir citi nelabvēlīgi apstākļi

250     Par hektāru UAA

250     Par hektāru UAA

Maksimālais maksājums teritorijām ar citiem traucējumiem

svītrots

150     Par hektāru UAA

svītrots

(1)

OV C ... / OV vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Introduction

Plus de la moitié de la population de l'Europe à 25 habite dans des zones rurales qui représentent 90 % du territoire. L'agriculture et la sylviculture constituent les piliers sur lesquels reposent l'utilisation des terres et l'exploitation des ressources naturelles et servent en même temps de base à la diversification de l'économie.

Les zones rurales accusent un certain retard par rapport aux espaces urbains sous l'angle d'un certain nombre de paramètres socio-économiques. Ainsi, les revenus y sont inférieurs à la moyenne et sont fortement dépendants du secteur primaire. Le chômage y est plus marqué et l'accès à des emplois bien rémunérés et à des infrastructures adéquates (hôpitaux, pharmacies, éducation scolaire, établissements de formation, etc.), ainsi que l'offre en matière culturelle (théâtre...), y sont bien moindres. Par ailleurs, l'agriculture et la sylviculture doivent faire face à la nécessité d'augmenter leur productivité et de maintenir leur compétitivité dans un contexte concurrentiel de plus en plus sévère, alors que dans le même temps elles doivent répondre à des exigences diverses en matière de préservation des paysages, de protection de l'environnement et de la nature.

Agriculture et espace rural - l'avenir passe par l'établissement de synergies fortes entre les politiques

Depuis sa création, l'Union européenne a mis en place des politiques communes dans des secteurs économiques importants pour atteindre des objectifs de portée communautaire, en accordant une attention particulière au maintien d'un développement équilibré et au renforcement de la cohérence de l'Union. Dotée d'un système de régulation et de financement s'étendant à l'ensemble de l'Union, la Politique agricole commune est la politique communautaire la plus intense. Elle joue également un rôle important dans la cohésion.

Les zones rurales de l'Union européenne, dont le visage est profondément marqué par l'agriculture et la sylviculture, ont un rôle géographique tout spécifique. Ces régions constituent un espace économique et un cadre de vie traversés de multiples réseaux économiques, sociaux et culturels.

Agriculture et espace rural sont profondément interdépendants, une dimension que les différentes politiques doivent prendre en compte en prenant soin d'établir une synergie globale. Quel que soit le niveau de développement régional des zones rurales considérées, l'agriculture et la sylviculture y ont une fonction essentielle au plan local. La fonction de production constitue à cet égard la condition expresse des multiples activités associées au modèle agricole européen.

L'attractivité des espaces ruraux est d'une importance fondamentale, et ce tant pour la population qui y réside que pour la société dans son ensemble. Il est indispensable d'instituer entre les différentes politiques une synergie propre à permettre l'instauration d'un contexte propice aux services sociétaux. Les infrastructures techniques et sociales jouent à cet égard un rôle essentiel.

La réforme de la PAC de 2003 a introduit des modifications durables qui ont des répercussions à moyen et long terme sur les structures agricoles. Le maintien de la production dans les zones défavorisées revêt à cet égard une importance stratégique pour une agriculture et une sylviculture orientées vers le marché. Les instruments spécifiques institués dans le cadre du développement rural (deuxième pilier) doivent s'employer à servir cet objectif, en reconnaissant le rôle joué par l'exploitation agricole dans la gestion des espaces ruraux.

S'inscrivant dans le cadre de ces discussions, la conférence organisée à Salzbourg du 12 au 14 novembre 2003 s'est attachée à définir les orientations selon lesquelles le second pilier de la politique agricole pourrait se développer. Plusieurs points importants se sont dégagés des débats:

-          Unification des financements par la création d'un fonds de développement régional

-          Simplification par la mise en place de règles de programmation uniformes et d'un système de contrôle unique

-          Renforcement du principe de partenariat et application constante de la subsidiarité

-          Renforcement du caractère d'intégration de la politique en faveur de l'espace rural

Proposition de la Commission: objectifs, stratégies et méthodes

La proposition de nouveau règlement de base (règlement du Conseil) répond à la nécessité d'accompagner étroitement les importantes réformes de la politique de marché par le développement du deuxième pilier. Cela implique, sur le plan politique, de reconnaître l'importance qu'il y a à ne pas séparer le développement rural de la politique agricole commune et à préserver leurs constituants communs. Il faut par conséquent veiller à assurer également une cohérence suffisante entre les deux piliers.

Créer un environnement économique pour l'agriculture et la sylviculture demande la prise de mesures à long terme destinées à renforcer la compétitivité des exploitations agricoles et sylvicoles ainsi que l'établissement d'une compensation durable, liée aux prestations, des fonctions sociétales de l'agriculture au sens du modèle agricole européen. En outre, il faut accorder une attention particulière au rapport fonctionnel qui existe entre l'agriculture et l'espace rural afin de pouvoir, grâce à des instruments appropriés, créer des effets de synergie.

Sur la base des conclusions de la Conférence de Salzbourg de 2003, la Commission fixe trois objectifs principaux, trois "axes", à la politique de développement rural:

–         amélioration de la compétitivité du secteur agricole par un soutien à la restructuration,

–         amélioration de l'environnement et de l'espace rural par un soutien à la gestion de l'espace,

–         amélioration de la qualité de vie dans les zones rurales et encouragement à la diversification des activités économiques à travers les mesures s'adressant au secteur agricole et aux autres acteurs ruraux.

Un document stratégique portant sur le développement rural élaboré par la Commission fera en sorte de garantir que la programmation du développement rural soit axée sur les priorités communautaires, ainsi que sur sa complémentarité avec les autres politiques communautaires. Ce document servira de base aux stratégies et programmes nationaux de développement rural.

L'axe 1, intitulé "compétitivité de l’agriculture et de la sylviculture", met l'accent, pour ce qui est de la restructuration, sur les mesures liées au capital humain et physique et permet le déphasage de certaines mesures actuellement appliquées dans les nouveaux Etats membres.

Pour l'axe 2, environnement et gestion de l’espace rural, l’agri-environnement est une composante obligatoire. La mesure «zones défavorisées» est redéfinie en ce qui concerne la délimitation des zones intermédiaires (en partie fondées sur des données socio-économiques pour beaucoup dépassées). La nouvelle délimitation sera fondée sur la productivité des sols et les conditions climatiques, et l'importance de l’agriculture extensive pour la gestion de l'espace.

La mise en œuvre de l'axe 3, consacré à l'amélioration de la qualité de vie dans les zones rurales et à la promotion de la diversification des activités économiques, reposera essentiellement sur des stratégies de développement local ciblant des entités sous-régionales. Celles-ci sont soit développées en coopération avec les autorités locales, régionales et nationales, soit élaborées selon une démarche ascendante reposant sur l'approche LEADER (sélection des meilleurs plans de développement des groupes d'action locale représentant des partenariats public-privé).

La Commission prévoit enfin que chaque programme comportera un axe LEADER.

Financement envisagé: structure, dotation, répartition

La proposition de la Commission concernant le développement rural est à rapprocher de la proposition COM(2004) 489 qui tend à restructurer le financement de la politique agricole. Le financement de la politique de développement régional était jusqu'à présent alimenté par les deux sections du FEOGA, "garantie" et "orientations", mettant en œuvre différents systèmes de financement et procédures administratives. Afin d'en simplifier la mise en œuvre, d'en renforcer la transparence et la cohérence, et d'en améliorer la gestion financière, la Commission propose aujourd'hui d'opérer ce financement au moyen d'un fonds unique de développement rural.

Pour la période 2007–2013 et pour l'Europe à 27 (y compris, par conséquent, la Roumanie et la Bulgarie), la Commission compte allouer des ressources de 88,75 milliards d'euros en prix 2004, dont 31,3 milliards d'euros seront affectés aux régions éligibles à l'objectif Convergence. La modulation obligatoire devrait permettre de ramener du premier pilier, pour l'UE 15, 6,69 milliards d'euros supplémentaires en prix de 2004.

Nouveau cadre financier (2007-2013) des dépenses agricoles (en millions d'euros en prix 2004)

Crédits d'engagement

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Évolution

Préservation et gestion durable des ressources naturelles

56 015

57 180

57 900

58 115

57 980

57 850

57 825

57 805

3,20 %

PAC (1)

54 279

55 259

55 908

56 054

55 859

55 666

55 853

55 497

2,24 %

Dépenses relatives au marché et aides directes

43 735

43 500

43 673

43 354

43 034

42 714

42 506

42 293

-3,30 %

Dév. régional

10 544

11 759

12 235

12 700

12 825

12 952

13 077

13 205

25,24 %

(1) hors dépenses administratives, source: COM(2004) 101

La hausse observée au niveau de la dotation profite essentiellement aux nouveaux États membres.

Le cadre actuel pour l'instrument de développement rural appelle un débat approfondi sur les priorités futures, d'autant plus que les perspectives financières ne constituent pas elles non plus une base suffisante.

Évaluation de la proposition de la Commission

Votre rapporteur est dans l'ensemble favorable à la proposition de la Commission, qui constitue une importante contribution au développement de la politique rurale de l'Union européenne. Le deuxième pilier de la politique agricole devrait permettre de contribuer de manière significative à un développement de l'agriculture, de la sylviculture et de l'espace rural, qui soit respectueux de l'environnement et de la nature, c'est, au demeurant, ainsi qu'il doit être envisagé. Les points suivants de la proposition méritent une attention particulière:

1.        Création d'un cadre unique de financement et de planification

La volonté de réunir dans un fonds unique les instruments de financement utilisés actuellement doit être accueillie très favorablement. On peut s'attendre à ce que la mise en œuvre de la politique de développement rural en soit considérablement facilitée. Dans le même temps, la transparence et la cohérence en sortent renforcées. En outre, on peut espérer des améliorations au niveau de la gestion financière et du contrôle. Il faut enfin saluer l'orientation stratégique plus vigoureuse conférée à la politique de développement rural.

2.        Dotation

Le montant de l'enveloppe consacrée au développement rural dépendra de l'accord auquel le Conseil et le Parlement parviendront, le cas échéant, sur les perspectives financières 2007‑2013. La proposition de la Commission concernant le développement rural est conforme au projet de perspectives financières. Vu l'importance des défis que pose la réforme de la PAC de 2003 à l'agriculture européenne et l'ampleur des pressions exercées par l'OMC, le montant proposé par la Commission semble insuffisant, même si l'on tient compte de son augmentation en pourcentage. Cette hausse tient, en effet, surtout à l'élargissement. Dans le même temps, il faut s'attendre à ce que le mécanisme de discipline financière pour les paiements directs prévu par l'article 11 du règlement 1782/2003, demande à être utilisé dès 2007.

Il est à déplorer qu'au lieu d'une augmentation, on envisage, pour l'instant, une diminution des sommes allouées au développement rural. Cette réduction risque pourtant de retentir sur la réforme de la PAC récemment introduite, voire même sur la stratégie de Lisbonne. Le Parlement doit s'y opposer fermement.

Les crédits issus de la modulation devraient, par principe, n'être alloués qu'aux axes 1 et 2 dans la mesure où ils proviennent de déductions opérées sur les paiements directs en vertu de la conditionnalité environnementale, et devraient donc, en priorité, être mis à la disposition des agriculteurs afin qu'ils puissent prendre les mesures nécessaires.

3.        Distribution des mesures éligibles selon des "axes prioritaires"

S'il convient de se féliciter de la volonté de répartir les mesures éligibles selon des axes prioritaires, il ne faut pas que cela conduise à compliquer l'utilisation des crédits au sein des axes et leur transfert d'un axe à l'autre. La proposition prévoit la possibilité d'apporter des modifications aux mesures au sein d'un axe sans l'approbation de la Commission. Il s'agit d'une disposition utile qui facilite la mise en œuvre des programmes. Cependant, par souci de flexibilité, il est tout aussi indispensable de ménager une marge de manœuvre suffisante afin de permettre des redistributions entre les différents axes.

La proposition d'allouer un budget minimum à chacun des trois axes est problématique. Votre rapporteur estime que le montant minimum proposé pour les axes 1 et 3 est trop élevé. Les pays qui, par exemple, consacraient jusqu'à présent plus de 70 % des crédits à des actions relevant de l'axe 2, seraient obliger de réduire ces dépenses. Ces taux minimums ne semblent applicables ni du point de vue d'une souhaitable subsidiarité, ni au regard de la nécessité qu'il y a à assurer une certaine continuité dans les mesures.

4.        Champ d'application

Comme pour la période actuelle, la proposition de la Commission concernant le soutien au développement rural couvre le cœur des activités du secteur agricole. Ceci est particulièrement important, les mesures du deuxième pilier de la PAC étant indispensables pour assurer l'adaptation rendue nécessaire par la mise en œuvre de la PAC 2003 et les décisions de l'OMC qui s'annoncent.

Le programme de développement rural, dont l'objet est de conforter la politique agricole commune, doit devenir un instrument politique efficace, non seulement en termes de programmation, mais aussi au niveau des actions concrètes. Cependant, cette nécessité ne doit pas se traduire par un désengagement des autres politiques, la politique régionale au premier chef, à l'égard du monde rural. Il est, au contraire, indispensable d'instaurer une programmation concertée qui tienne compte des conditions structurelles de l'espace rural et lui ouvre des perspectives économiques et sociales durables.

La proposition de règlement comprend également une série d'instruments complémentaires, et prévoit, par rapport à la démarche actuelle, un plus grand nombre de phases pour ce qui est de la programmation proprement dite. Nul ne doute de la nécessité de pouvoir disposer d'une évaluation efficace, laquelle permet en effet d'identifier et d'opérer les corrections qui s'imposent. Toutefois, la proposition de règlement semble générer une inflation d'instruments d'application au niveau du système de rapports, dont on ne voit pas bien l'intérêt, ni l'utilité.

Les mesures éligibles sont formulées de manière nettement plus explicite dans la proposition de la Commission que dans la législation en vigueur. Au total, les États membres et les régions se voient ménager une plus grande marge de manœuvre en matière d'élaboration des programmes de développement. Il est toutefois particulièrement important à cet égard que la Commission respecte pleinement la liberté d'action garantie par le règlement, en ce qui concerne l'approbation et la mise en œuvre des programmes de développement.

5.        Problèmes et améliorations possibles

Répartition des crédits entre les différents axes prioritaires

Le taux minimal proposé par la Commission pour les axes prioritaires ne tient pas suffisamment compte des enseignements tirés de l'expérience. Les États membres ne disposent pas d'une latitude suffisante dans les décisions qui concernent leurs priorités.

Natura 2000

La volonté d'intégrer Natura 2000 dans le règlement, sans dégager des crédits supplémentaires, constitue un problème de taille. Pour Natura 2000, il est ainsi prévu des coûts annuels de mise en œuvre (gestion des zones) de 6,1 milliards d'euros, pour une superficie de 63 millions d'hectares, auxquels la Communauté doit contribuer sous forme d'un cofinancement par le biais du fonds de développement rural et des fonds structurels. Le risque est grand que les acteurs fixent d'autres priorités et que le financement de Natura 2000 ne soit pas à la hauteur des attentes, comme cela s'est déjà produit dans le cadre du règlement actuellement en vigueur.

Axe 1

L'évolution du contexte économique appelle que l'on mette un accent particulier sur les mesures destinées à renforcer la compétitivité durable. Il faut accorder une attention toute spéciale aux diverses normes qui concernent le domaine de la production et de la commercialisation, ainsi qu'à leur application. Il s'agit surtout de concevoir l'instrument d'aide à l'investissement pour les exploitations agricoles (modernisation des exploitations agricoles), ainsi que l'aide à l'installation des jeunes agriculteurs qui y est attachée, d'une manière propre à produire des effets structurels durables permettant de consolider et de développer des exploitations viables.

La volonté de limiter l'aide dans le domaine de la transformation et de la commercialisation aux micro et petites entreprises est problématique. Nombreuses seraient, dès lors, les entreprises du secteur de la transformation et de la commercialisation, qui repose principalement sur les moyennes entreprises et qui contribue pour une part essentielle au dynamisme économique et à l'innovation des zones rurales, à ne plus pouvoir bénéficier d'une aide.

Les aides à l'utilisation des services de conseil doivent couvrir également le conseil visant à une gestion plus respectueuse de la nature et de l'environnement et ne pas se limiter à celui qui porte sur le respect des normes communautaires obligatoires dans les domaines de la protection de l'environnement.

Enfin, on constate une réduction des possibilités de soutien par rapport à l'article 33 du règlement 1257/1999 (tiret 11), dont l'intérêt est discutable. À titre d'exemple, le remembrement, y compris l'aménagement foncier, constitue un instrument important de développement rural qui va bien au delà de la finalité première de l'amélioration des structures agricoles.

Axe 2

Les propositions relatives à la politique en faveur des zones à handicap constituent une base de discussion. En premier lieu, il convient de se rallier à la volonté de faire reposer la délimitation des zones à handicap sur des facteurs naturels. Tandis que l'on se propose de conserver les mêmes critères pour la catégorie des zones de montagne, la nouvelle commission du développement rural devra élaborer des procédures analogues pour les deux autres catégories. Dans ce contexte, la question est posée de savoir selon quelles règles la délimitation concrète de ses zones sera effectuée et dans quelle mesure il est possible de conserver les critères appliqués jusqu'alors.

Axe 3

Les mesures proposées dans le cadre de l'axe 3 sont extrêmement variées et entretiennent des rapports fonctionnels divers avec l'agriculture et la sylviculture. Toute politique équilibrée en faveur de l'espace rural et les synergies qu'elle suppose au niveau de l'agriculture et de la sylviculture, passe par des mesures relevant de l'axe 3. Dans ce contexte, il est essentiel que le programme de développement rural ne se substitue pas aux politiques existantes en la matière. Ceci vaut tout particulièrement pour les mesures de politique régionale sans rapport direct avec l'agriculture et la sylviculture. Priorité doit être donnée, notamment au vu du cadre financier limité, aux mesures qui apportent de la valeur ajoutée à l'agriculture et à la sylviculture et qui renforcent la viabilité de l'économie dans son ensemble.


BUDŽETA KOMITEJASATZINUMS (22.4.2005)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai, ko sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

(COM(2004)0490 – C6‑0181/2004 – 2004/0161(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Gérard Deprez

JUSTIFICATION SUCCINCTE

INTRODUCTION

Après la réforme, en 2003, du premier pilier de la politique agricole commune, c'est sur le développement rural que l'accent principal de la réforme de la politique sera mis dans la nouvelle période de programmation financière, un premier pas important consistant à insérer le développement rural dans un cadre financier et de programmation unique. Il s'agit là de l'objectif principal de la proposition de la Commission.

PROPOSITION DE LA COMMISSION

Objectifs

En se fondant sur les conclusions de la conférence de Salzbourg (2003), la Commission énonce trois objectifs fondamentaux – les "axes" de la future politique de développement rural –, à savoir:

· l'amélioration de la compétitivité du secteur agricole par un soutien à la restructuration,

· l'amélioration de l'environnement et de l'espace rural par un soutien à la gestion de l'espace,

· l'amélioration de la qualité de vie dans les zones rurales et la promotion de la diversification des activités économiques par la voie de mesures s'adressant au secteur agricole et aux autres acteurs ruraux.

Dans l'axe I "Amélioration de la compétitivité des secteurs agricole et forestier", l'accent (dans le domaine de la restructuration) sera mis sur des mesures en rapport avec le potentiel humain et physique et permettra d'éliminer progressivement certaines mesures actuellement en vigueur dans les nouveaux États membres.

Dans la stratégie de l'axe II "Aménagement de l'espace", l'agroenvironnement constitue une composante obligatoire. S'agissant des "zones défavorisées", la délimitation des zones intermédiaires (en partie fondée sur des données socio‑économiques dépassées dans de nombreux cas) doit être redéfinie. La nouvelle délimitation devra se fonder sur la productivité des sols, les conditions climatiques et l'importance de l'agriculture extensive pour la gestion de l'espace.

L'axe III "Diversification de l'économie rurale et qualité de vie en milieu rural" devrait être mis en œuvre principalement par la voie de stratégies de développement local ciblant des entités sous‑régionales, stratégies qui devraient être conçues soit en coopération avec les autorités locales, régionales et nationales soit selon une approche ascendante utilisant la démarche LEADER (sélection des meilleurs plans de développement des groupes d'action locale représentant des partenariats public‑privé).

La Commission dispose également que chaque programme doit contenir un axe LEADER.

Financement

Le financement de la politique de développement rural a été, jusqu'ici, assuré par les deux sections du FEOGA (Garantie et Orientation), ainsi que sur la base de différents modèles financiers et procédures administratives. Pour simplifier la mise en œuvre et renforcer la transparence, la cohérence et la gestion financière, la Commission propose désormais d'assurer ce financement par un Fonds de développement rural unique.

À cette fin, la Commission entend mobiliser des crédits communautaires s'élevant à 88,75 milliards d'euros pour l'Union européenne des 27 (c'est‑à‑dire incluant la Roumanie et la Bulgarie) pour la période de 2007 à 2013, en prix 2004, 31,3 milliards d'euros étant affectés aux régions éligibles à l'objectif de convergence. Une modulation obligatoire dans le cadre du premier pilier dégagera un montant supplémentaire de 6,69 milliards d'euros, en prix 2004, pour l'Union européenne des 15.

Nouveau cadre financier 2007‑2013 pour les dépenses agricoles (en millions d'euros aux prix 2004)

Crédits d'engagement

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Évolution

Gestion durable et préservation des ressources naturelles

56 015

57 180

57 900

58 115

57 980

57 850

57 825

57 805

3,20 %

CAP1

54 279

55 259

55 908

56 054

55 859

55 666

55 853

55 497

2,24 %

Dépenses en rapport avec le marché et paiements directs

43 735

43 500

43 673

43 354

43 034

42 714

42 506

42 293

-3,30 %

Développement rural

10 544

11 759

12 235

12 700

12 825

12 952

13 077

13 205

25,24 %

1. Coûts administratifs non compris; source: COM (2004)101.

L'augmentation des crédits profite essentiellement aux nouveaux États membres.

REMARQUES

La restructuration de la politique agricole commune doit de toute évidence aller de pair avec une augmentation notable des crédits de développement rural afin de résoudre les problèmes de l'emploi et de la compétitivité dans les zones rurales. À cet égard, le niveau des ressources jugées, par la Commission, disponibles aux fins d'engagement (article 70) semble trop juste, compte tenu en particulier des montants importants nécessaires pour une mise en œuvre correcte de Natura 2000. S'il convient de se féliciter de la stratégie que propose la Commission, à savoir intégrer Natura 2000 dans le Fonds de développement rural et les Fonds structurels, il n'empêche qu'un mécanisme juridiquement contraignant qui garantit un niveau approprié de financement pour Natura 2000 est véritablement nécessaire. La commission de l'agriculture et du développement rural devrait indiquer un montant de référence pour la part de Natura 2000 devant être financée par le FEADER et ce montant devrait être affecté de façon précise. De toute manière, les chiffres cités doivent être considérés indicatifs jusqu'au moment où une décision aura été prise pour les perspectives financières.

De façon plus générale, la fixation de plafonds de dépenses pour chacun des trois axes prioritaires ne paraît pas une solution judicieuse, dès lors en particulier que les orientations stratégiques de la Commission pour le développement rural et les cadres stratégiques nationaux des États membres ne sont pas encore disponibles.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

GROZĪJUMS

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumu:

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr.1

70. panta 1. punkts

1. Pieejamie resursi, ko ELFLA var izmantot laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, ir EUR 88,75 miljardi, izsakot 2004. gada cenās. Gada sadalījums ir noteikts II pielikumā. No šiem resursiem vismaz EUR 31,3 miljardus, izsakot 2004. gada cenās, piešķir reģioniem, kas atbilst konverģences mērķim.

1. Pieejamie resursi, ko ELFLA var izmantot laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, ir EUR XXX miljardi, izsakot 2004. gada cenās. Gada sadalījums ir noteikts II pielikumā. No šiem resursiem vismaz EUR 31,3 miljardus, izsakot 2004. gada cenās, piešķir reģioniem, kas atbilst konverģences mērķim.

Pamatojums

The overall amount indicated in paragraph 1 must be regarded as purely indicative until a decision has been taken on the 2007-2013 financial perspectives.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai, ko sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

Atsauces

KOM(2004)0490 – C6-0181/2004 – 2004/0161(CNS)

Atbildīgā komiteja

AGRI

Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG
17.11.2004

Ciešāka sadarbība

 

Atzinuma sagatavotājs
  Iecelšanas datums

Gérard Deprez
20.9.2004

Izskatīšana komitejā

21.4.2005

 

 

 

 

Grozījumu pieņemšanas datums

21.4.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

17

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Reimer Böge, Simon Busuttil, Paulo Casaca, Gérard Deprez, Ingeborg Gräßle, Louis Grech, Catherine Guy-Quint, Ville Itälä, Anne Elisabet Jensen, Wiesław Stefan Kuc, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Anders Samuelsen, László Surján, Kyösti Tapio Virrankoski, Ralf Walter

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Peter Šťastný

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 


REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJASATZINUMS (22.4.2005)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai, ko sniedz

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (EAFRD)

(COM(2004)0490 – C6‑0181/2004 – 2004/0161(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Marian Harkin

JUSTIFICATION SUCCINCTE

La présente proposition a pour objectif de renforcer la politique du développement rural de l'Union européenne et de simplifier sa mise en œuvre en remplaçant les différents programmes de développement rural qui existaient auparavant par un instrument unique de financement et de programmation, le Fonds européen agricole pour le développement rural (FEADER).

Votre rapporteur se réjouit de la proposition de renforcer le développement rural et estime que le rôle du développement rural dans l'équilibre du développement régional et de la croissance régionale et nationale dans le contexte du processus de Lisbonne et des conclusions de Göteborg doit être mieux reconnu.

La simplification de la politique de développement agricole par la création d'un réseau unique de financement et de programmation est un élément très positif. Cependant, il convient de s'assurer que le processus de simplification s'applique à tous les niveaux.

La mise en œuvre de la politique de développement agricole exige un financement adéquat et toute diminution des crédits proposée pour le développement agricole aura un impact négatif sur la capacité des régions rurales de réaliser une croissance économique, ce qui empêcherait ces régions de contribuer effectivement au processus de Lisbonne.

Il convient de garder à l'esprit que les agriculteurs de l'UE sont exposés à la concurrence du marché mondial où certains de leurs concurrents n'accordent pas la même importance au bien-être des animaux, aux normes de sécurité et à l'environnement lors de la production de denrées alimentaires, comme c'est le cas dans l'Union européenne. Par conséquent, des montants adéquats doivent être consacrés au développement agricole afin d'assurer que la production de denrées alimentaires se fera conformément à des principes durables.

Il convient de se féliciter de la demande d'une véritable consultation et participation des parties prenantes à la préparation des stratégies et des politiques de développement agricole.

Votre rapporteur recommande une approche souple tant au niveau national qu'européen dans la conception des stratégies de développement agricole afin de veiller à ce que les programmes locaux et régionaux puissent encourager adéquatement le développement de zones rurales en se fondant sur des initiatives sur mesures issues d'une véritable consultation des parties prenantes.

Il est très encourageant que la proposition identifie la diversification des activités économiques et l'amélioration de la qualité de vie dans les zones rurales comme un des trois axes prioritaires de la nouvelle politique de développement rural. Cet axe pourrait se révéler être un moteur de développement dans de nombreuses zones rurales et, s'il est appliqué correctement, pourrait avoir un effet multiplicateur débouchant sur la création d'emplois, la diversification des activités, une valeur ajoutée des produits et un modèle de développement fondé sur l'approche ascendante. Une attention particulière devrait être accordée à la génération de capital social, en particulier pour les jeunes puisque cela jouera un rôle important dans le développement durable à long terme des zones rurales.

En conjonction avec les politiques régionales et de cohésion la politique de développement rural doit contribuer à la création d'emplois durables non agricoles situés à une distance raisonnable du domicile des travailleurs pour leur permettre de faire la navette.

Il convient de noter que chaque programme contient un axe LEADER spécifique pour financer la mise en œuvre des stratégies de développement locales des groupes locaux de développement construits selon les trois axes thématiques. Cependant, le taux de participation du Fonds de 3 % attribué à l'approche LEADER devrait être incorporé dans la participation minimum en faveur de l'approche LEADER.

Les crédits alloués à chacun des trois axes reflètent un équilibre entre ces trois axes, ce qui permet une souplesse suffisante aux niveaux local, régional et national pour concevoir des programmes qui correspondent aux besoins locaux, régionaux et nationaux.

Malheureusement, il n'est pas suffisamment tenu compte des nombreuses personnes qui quittent l'agriculture chaque année ou de celles qui ne participent plus qu'à mi-temps à ce secteur. Des possibilités appropriées de formation et de recyclage devraient être mises en place pour permettre à ces personnes d'accéder à d'autres types d'emploi dans la région où ils habitent.

En outre, le critère de désignation des zones souffrant de handicaps naturels sera redéfini sans tenir compte des nombreux autres facteurs qui contribuent à un désavantage comme, par exemple, la situation périphérique, des facteurs socio-économiques, etc.

Il serait utile d'envisager d'établir une période de transition pour réduire progressivement l'aide aux agriculteurs dans les zones qui ne seront plus éligibles à une aide.

En outre, le soutien à la plantation de forêts, la réduction de la prime par hectare boisé et la diminution de la prime pendant une période de transition devraient être traités avec prudence puisque cela conduira à une diminution des forêts, celles-ci n'étant plus considérées comme une production agricole viable. Cela aura également d'autres implications – par exemple le chômage dans le secteur forestier ‑ et celles-ci seront particulièrement graves dans les zones rurales, des possibilités de piégeage du carbone seront perdues, etc.

Il est positif que les aides compensatoires aux agriculteurs et aux propriétaires ou exploitants forestiers soient octroyées pour compenser les pertes de revenus et les coûts encourus à la suite de la mise en œuvre de réseaux locaux. Néanmoins, un instrument financier séparé est nécessaire pour Natura 2000. Le risque existe que les objectifs de Natura 2000 ne puissent être atteints en raison d'un financement insuffisant.

Enfin, votre rapporteur suggère que les autres politiques communautaires soient contrôlées pour leur effet sur l'agriculture, c'est-à-dire qu'il faudrait vérifier qu'elles n'entrent pas en conflit avec la politique de développement rural et même, le cas échéant, qu'elles servent activement les objectifs de développement rural.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju iekļaut savā ziņojumā šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)  Parlamenta veiktie grozījumi

Grozījums Nr. 1

6. apsvērums

6) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, turpmāk saukta par "Fondu", darbībai un operācijām, kurās tas veic ieguldījumu, jābūt saskaņotām un savienojamām ar pārējo Kopienas politiku un jāatbilst visai Kopienas likumdošanai;

6) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, turpmāk saukta par "Fondu", darbībai un operācijām, kurās tas veic ieguldījumu, jābūt saskaņotām un savienojamām ar pārējo Kopienas politiku, it īpaši to, kas attiecas uz sabiedriski ekonomisko un teritoriālo kohēziju lauku teritorijās, un jāatbilst visai Kopienas likumdošanai;

Pamatojums

Pievēršoties teritoriālajām īpatnībām, notiek struktūrfondu intervence lauku apvidos . Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt konsekvenci un stratēģisko plānošanu attiecībā uz ELFLA intervenci.

Grozījums Nr. 2

7. apsvērums

7) veicot lauku attīstības atbalsta pasākumus, Kopiena gādā par to, lai tiktu veicināta atšķirību novēršana un dzimumu vienlīdzība saskaņā ar Līguma 2. un 3. pantu;

7) veicot lauku attīstības atbalsta pasākumus, Kopiena gādā par to, lai tiktu veicināta nediskriminēšana un atšķirību novēršana un dzimumu vienlīdzība saskaņā ar Līguma 2. un 3. pantu;

Pamatojums

Diskriminācijas nepieļaušanas princips aptver plašāku jautājumu loku nekā tikai ar dzimumu pamatotus kritērijus. Jāņem vērā visi diskriminācijas veidi saskaņā ar Līguma 13. pantu.

Grozījums Nr. 3

8. a apsvērums (jauns)

 

8a) Kultūras attīstība, dabiskās un cilvēka pārveidotās vides kvalitāte, dzīves kvalitatīvās un kultūras dimensijas, un ilgtspējīga tūrisma attīstība veicina lauku teritoriju izveidi par ekonomiski un sociāli pievilcīgākām, ciktāl šie faktori veicina ilgtspējīgas nodarbinātības radīšanu.

Grozījums Nr. 4

10. apsvērums

10) lauku attīstības plānošanai jāatbilst Kopienas un valsts prioritātēm un jāpapildina pārējā Kopienas politika, jo īpaši lauksaimniecības tirgus politika, kohēzijas politika un Kopējā zivsaimniecības politika;

10) lauku attīstības plānošanai jāatbilst Kopienas un valsts prioritātēm un jāpapildina pārējā Kopienas politika, jo īpaši lauksaimniecības tirgus politika, kohēzijas politika, kā arī sociālās iesaistes, diskriminācijas nepieļaušanas, vienādu iespēju nodrošināšanas politika un kopējā zivsaimniecības politika. Tāpēc EAFRD izmantošanai jāveicina sinerģijas saglabāšana starp konverģences un konkurences mērķiem lauku teritorijās, iekļaujot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERDF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbību lauku stratēģiskajos plānos. Jānodrošina konsekvence gan plānošanas, gan īstenošanas stadijā.

Grozījums Nr. 5

30. apsvērums

30) atbalstam konkrētām zemes apsaimniekošanas metodēm jāveicina ilgtspējīga attīstība, īpaši mudinot lauksaimniekus un mežsaimniekus lietot zemes izmantošanas metodes, kas atbilst nepieciešamībai saglabāt dabisko vidi un ainavu un aizsargāt un uzlabot dabas resursus. Tam jāveicina Kopienas Sestās vides rīcības programmas un prezidentūras secinājumu īstenošana attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Starp galvenajiem risināmajiem jautājumiem ir bioloģiskā dažādība, NATURA 2000 objektu apsaimniekošana, ūdens un augsnes aizsardzība, klimata pārmaiņu samazināšana, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, amonjaka izplūdes samazināšana un ilgtspējīga pesticīdu izmantošana;

30) atbalstam konkrētām zemes apsaimniekošanas metodēm jāveicina ilgtspējīga attīstība, īpaši mudinot lauksaimniekus un mežsaimniekus lietot zemes izmantošanas metodes, kas atbilst nepieciešamībai saglabāt dabisko vidi un ainavu un aizsargāt un uzlabot dabas resursus. Tam jāveicina Kopienas Sestās vides rīcības programmas un prezidentūras secinājumu īstenošana attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Starp galvenajiem risināmajiem jautājumiem ir bioloģiskā dažādība, NATURA 2000 objektu apsaimniekošana, ūdens un augsnes aizsardzība, klimata pārmaiņu samazināšana, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, amonjaka izplūdes samazināšana un ilgtspējīga pesticīdu izmantošana. Natura 2000 pārvaldības pasākumus, ko nevar finansēt ne no struktūrfondiem, ne no lauku attīstības fondiem, finansē no specializēta ES bioloģiskās daudzveidības fonda saskaņā ar LIFE+ programmas priekšlikumu.

Pamatojums

Eiropas Parlaments savā 2005. gada 10. marta rezolūcijā par programmas Daba 2000 finansēšanu uzskatīja lauku attīstības un struktūrfondu ieguldījumu par nepietiekamu programmas Daba 2000 atbilstošai līdzfinansēšanai un tāpēc pieprasīja specializēta fonda izveidi šim nolūkam saskaņā ar LIFE+ programmas priekšlikumu.

Grozījums Nr. 6

43. a apsvērums (jauns)

 

43a) Visu mazāk labvēlīgu teritoriju statusa pārskatīšanai jānotiek, apspriežoties ar ieinteresētām pusēm valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un pārskatīšanas gaitā jāņem vērā sociāli ekonomiskie rādītāji.

Grozījums Nr.7

45. apsvērums

45) jāpapildina pārmaiņas lauku teritorijās, palīdzot dažādot lauksaimniecības darbību virzienā uz nelauksaimniecisku darbību un attīstīt nelauksaimnieciskos sektorus, veicināt nodarbinātību, uzlabot pamata pakalpojumus un veikt investīcijas, padarot lauku teritorijas pievilcīgākas, lai mainītu tendenci uz ekonomisku un sociālu lejupslīdi un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos. Šajā sakarā arī jācenšas uzlabot cilvēkpotenciāls;

45) jāpapildina pārmaiņas lauku teritorijās, palīdzot dažādot lauksaimniecības darbību virzienā uz nelauksaimniecisku darbību un attīstīt nelauksaimnieciskos sektorus, veicināt nodarbinātību, uzlabot pamata pakalpojumus un veikt investīcijas, padarot lauku teritorijas pievilcīgākas, lai mainītu tendenci uz ekonomisku un sociālu lejupslīdi un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos. Nelauksaimnieciska uzņēmējdarbība, piemēram, amatniecība, tūrisms, vietējie restorāni un jaundibināti uzņēmumi, kas nav saistīti ar lauksaimniecību, ir svarīgi lauku ekonomikas balsti. Palīdzība šādai uzņēmējdarbībai ne tikai novērš iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās, bet arī stiprina to un atbilst Lisabonas mērķim un Eiropas Savienības prioritātei veicināt attīstību un darba vietu izveidi. Šajā sakarā arī jācenšas uzlabot cilvēkpotenciāls;

Pamatojums

Zalcburgas konferences secinājumi par lauku attīstību (2003. g.) ir skaidri un pareizi teikts, ka lauku apvidu attīstību vairs nevar balstīt tikai uz lauksaimniecību un ka ir obligāta daudzveidība gan lauksaimniecības nozarē, gan ārpus tās, lai veicinātu dzīvotspējīgu un ilgspējīgu lauku apdzīvoto vietu izveidi. Šo secinājumu uzsver Lisabonas mērķis un ES prioritāte – attīstība un darba vietas. Grozījums uzsver pie lauksaimniecības nepiederošas nodarbošanās pārstāvju nozīmi lauku ekonomikā, kā arī saskan ar šīm prioritātēm.

Grozījums Nr. 8

55. apsvērums

55) lai veicinātu integrētu un novatorisku pieeju, 3% no dalībvalstīm pieejamajām apropriācijām jānovirza Kopienas rezervei LEADER pieejai;.

svītrots

Pamatojums

Šādas nozīmīgas budžeta daļas rezervēšanas koncepcija padarītu LEADER programmas stratēģisko plānošanu daudz sarežģītāku un mudinātu LEADER programmām dot priekšroku īslaicīgiem, viegliem risinājumiem uz stratēģiskāka un noturīgāka vidēja un ilgtermiņa iniciatīvu rēķina.

Grozījums Nr. 9

56. apsvērums

56) papildus šiem apjomiem dalībvalstīm jāņem vērā apjomi, ko rada modulācija saskaņā ar regulas (EK) Nr. …/… [par KLP finansēšanu] 12. panta 2. punktu;

56) papildus šiem apjomiem dalībvalstīm jāņem vērā apjomi, ko rada modulācija saskaņā ar regulas (EK) Nr. …/… [par KLP finansēšanu] 12. panta 2. punktu, un jānodrošina, lai tos izmantotu kopējās lauku attīstības politikas atbalstam.

Pamatojums

Summas, kas radušās regulācijas rezultātā, ir jāpiešķir otram pīlāram, lai ļautu atgūt līdzsvaru starp finansējumu, kas piešķirts lauksaimniekiem, un finansējumu, kas piešķirts citām lauksaimniecības attīstībā iesaistītām pusēm. Regulācijas jēgu (ņemot vērā noteiktas pārvaldes izmaksas) varētu apšaubīt, ja tās vienīgais nolūks būtu sadalīt finansējumu, ko tā radījusi, starp lauksaimniekiem, kuru vienīgais pabalsts ir samazināts uz šīs pašas regulācijas rēķina.

Grozījums Nr. 10

60. apsvērums

60) lai nodrošinātu Fonda darba efektivitāti, taisnīgumu un ilgtspējīgu ietekmi, jābūt noteikumiem, kas garantē, ka investīcijas biznesā ir ilgstošas un ka šie līdzekļi netiek izmantoti negodīgas konkurences uzsākšanai;.

60) lai nodrošinātu Fonda darba efektivitāti, taisnīgumu un ilgtspējīgu ietekmi, jābūt noteikumiem, kas garantē, ka investīcijas biznesā ir ilgstošas un ka šie līdzekļi netiek izmantoti negodīgas konkurences uzsākšanai; jāievēro Mazo uzņēmumu harta, (ko Eiropadome pieņēma Santa Maria da Feira 2000. gadā).

Pamatojums

Eiropas Mazo uzņēmumu hartas pieņemšana ir parāda mazo uzņēmumu lielo ietekmi uz attīstību, konkurenci un nodarbinātību Eiropas Savienībā. Šādiem uzņēmumiem ir nozīmīgākā loma lauku apvidu atjaunošanā un kohēzijas radīšanā starp tiem.

Grozījums Nr. 11

66. apsvērums

66) Kopienas rezerve LEADER pieejai piešķirama, ņemot vērā attiecīgo programmu izpildi. Šis kritērijs tās piešķiršanai atbilstoši jāformulē;

svītrots

Pamatojums

Tāds pats kā Grozījumam Nr. 1.

Grozījums Nr. 12

3. pants

Fonds veic ieguldījumu ilgtspējīgas lauku attīstības veicināšanā visā Kopienā, papildinot tirgus un ienākumu atbalsta politiku Kopējā lauksaimniecības politikā, kohēzijas politikā un kopējā zivsaimniecības politikā.

Fonds veic ieguldījumu ilgtspējīgas lauku attīstības veicināšanā visā Kopienā un iedzīvotāju skaita samazināšanās novēršanā lauku teritorijās, papildinot tirgus un ienākumu atbalsta politiku kopējā lauksaimniecības politikā, kohēzijas politikā, sociālās integrācijas, diskriminācijas nepieļaušanas, vienādu iespēju politikā un kopējās zivsaimniecības politikā.

Grozījums Nr. 13

4. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) uzlabot dzīves kvalitāti lauku teritorijās un veicināt tautsaimniecisko darbību.

c) uzlabot dzīves kvalitāti un kultūras attīstību lauku teritorijās, un veicināt ekonomiskās darbības attīstību un daudzveidību.

Pamatojums

Dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku apvidos nevar sasniegt, tikai veicinot jaunus ekonomiskas darbības veidus. Ir svarīgi sekmēt arī pašreizējos ekonomiskās darbības veidus.

Grozījums Nr. 14

5. panta 2. punkts

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka Fonda un dalībvalstu palīdzība atbilst Kopienas aktivitātēm, politikai un prioritātēm. Fonda palīdzība atbilst Ekonomiskās un sociālās kohēzijas, jo īpaši Eiropas Zivsaimniecības fonda mērķiem.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka Fonda un dalībvalstu palīdzība atbilst Kopienas aktivitātēm, politikai un prioritātēm. Fonda palīdzība atbilst Ekonomiskās un sociālās kohēzijas, jo īpaši Eiropas Zivsaimniecības fonda un vides politikas mērķiem.

Grozījums Nr. 15

5. panta 2. punkts

2. Fonda palīdzība atbilst Ekonomiskās un sociālās kohēzijas, jo īpaši Eiropas Zivsaimniecības fonda mērķiem.

2. Fonda palīdzība atbilst Ekonomiskās un sociālās un teritoriālās kohēzijas, jo īpaši Eiropas Zivsaimniecības fonda mērķiem.

Pamatojums

Jāpiemin Eiropas kohēzijas politikas teritoriālais aspekts.

Grozījums Nr. 16

7. pants

Dalībvalstis uzņemas atbildību par lauku attīstības programmu īstenošanu atbilstošajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar viņu pašu institucionālo kārtību. Šo atbildību īsteno saskaņā ar šo regulu.

Dalībvalstis uzņemas atbildību par lauku attīstības programmu īstenošanu atbilstošajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar viņu pašu institucionālo kārtību un subsidiaritātes noteikumiem, kas norādīti Eiropas Konstitucionālajā līgumā. Šo atbildību īsteno saskaņā ar šo regulu.

Pamatojums

Jaunā Eiropas Konstitūcija, par kuru vienojies Eiropas Parlaments, uzsver valstu parlamentu un reģionu īpašo lomu. Tas nozīmē, ka valstu institucionālie pasākumi ietver piemērotu sadarbību valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Grozījums Nr. 17

8. panta virsraksts

Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm

Diskriminācijas nepieļaušana

Pamatojums

Nodrošina savienojamību ar projekta sastādītāja Grozījumu Nr. 6.

Grozījums Nr. 18

8. panta 1. punkts

Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm visās programmas īstenošanas stadijās.

Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzību un starp vīriešiem un sievietēm un gādā, lai visās programmas īstenošanas stadijās netiktu pieļauta diskriminācija, pamatojoties uz jebkādu motīvu, kas minēts Līguma 13. pantā.

Pamatojums

Vajadzība pēc diskriminācijas nepieļaušanas politikas, lai aptvertu visas kategorijas, ne tikai dzimuma.

Grozījums Nr. 19

11. panta 1. punkts

1. Dalībvalsts iesniedz valsts stratēģijas plānu, norādot Fonda darbības un attiecīgās dalībvalsts prioritātes, ņemot vērā Kopienas stratēģiskās vadlīnijas lauku attīstībai, to konkrētos mērķus, Fonda ieguldījumu un pārējos finanšu resursus.

1. Dalībvalsts iesniedz valsts stratēģijas plānu, norādot Fonda un attiecīgās dalībvalsts un reģionu darbības prioritātes un ņemot vērā reģionālo pašvaldību rezultātus, pieredzi un novērtējumu, kā arī reģionu un vietējo pašvaldību ieguldījumu, Kopienas stratēģiskās vadlīnijas lauku attīstībai, to konkrētos mērķus, Fonda ieguldījumu un pārējos finanšu resursus.

Pamatojums

Regulai jāņem vērā subsidiaritātes princips un tas, ka dažu dalībvalstu pilnvaras lemt par lauku attīstību ir sašaurinājušās un neatrodas vienīgi centrālās valdības pārziņā.

Grozījums Nr. 20

11. panta 1. punkts

1. Dalībvalsts iesniedz valsts stratēģijas plānu, norādot Fonda un attiecīgās dalībvalsts darbības prioritātes, ņemot vērā Kopienas stratēģiskās vadlīnijas lauku attīstībai, to konkrētos mērķus, Fonda ieguldījumu un pārējos finanšu resursus.

1. Dalībvalsts iesniedz valsts stratēģijas plānu, norādot Fonda un attiecīgās dalībvalsts darbības prioritātes, ņemot vērā reģionālo pašvaldību rezultātus, pieredzi un novērtējumu, kā arī reģionu un vietējo pašvaldību ieguldījumu, Kopienas lauku attīstības stratēģijas pamatnostādnes, to specifiskos mērķus, Fonda atbalstu un citus finanšu resursus.

Pamatojums

Valsts stratēģijas plānam jāatspoguļo daudzlīmeņu vadības pieredze attiecībā uz lauksaimniecībā iesaistīto sabiedrību. Subsidiaritāte šeit nozīmē, ka ir jāatklāj reģionu un vietējo iestāžu pieredze; visbeidzot ir jābloķē denacionalizācijas tendences. Ir vajadzīga otrāda pieeja

Grozījums Nr. 21

11. panta 3. punkta e) apakšpunkts

e) līdzekļus koordinācijas nodrošināšanai ar citiem KLP instrumentiem un kohēzijas politiku;

e) līdzekļus koordinācijas nodrošināšanai ar citiem KLP instrumentiem, ar Eiropas Zivsaimniecības fondu, LIFE+ programmu un kohēzijas politiku;

Grozījums Nr. 22

11. panta 3. punkta g a) apakšpunkts (jauns)

 

g a) īsu pārskatu par to, kādā veidā plāns veicina sociālo integrāciju un diskriminācijas nepieļaušanu.

Pamatojums

Vajadzība pēc plāna, kas atspoguļo visaptverošus Kopienas mērķus.

Grozījums Nr. 23

11. a panta 2. a punkts (jauns)

 

2a) Dalībvalstis izpilda šos uzdevumus noteiktā laika posmā, par kuru tās ir vienojušās ar Komisiju, lai novērstu jebkādu nevajadzīgu vilcināšanos darbības programmas izveidošanā.

Pamatojums

Dažas dalībvalstis un valdību departamenti ir nevajadzīgi novilcinājuši dažādu mehānismu izveidi, kas pieprasīti finansēšanas programmu īstenošanai. Tas radījis ievērojamu spriedzi pārvaldības iestāžu centieniem sasniegt izdevumu mērķus. Dalībvalstīm un to valdības departamentiem jāievēro norunātais grafiks, lai izstrādātu programmu, kas novērstu šādus kavēkļus nākotnē.

Grozījums Nr. 24

14. panta 2. punkts

2. Dalībvalsts drīkst iesniegt vai nu vienu programmu visai tās teritorijai, vai arī atsevišķu programmu katram tās reģionam.

2. Dalībvalsts drīkst iesniegt vai nu vienu programmu visai tās teritorijai, vai arī atsevišķu programmu katram tās reģionam, un tā drīkst arī iesniegt valsts programmu konkrētiem pasākumiem un reģionālās programmas citiem pasākumiem, kas jāpielāgo konkrētu reģionu īpašām nozaru vai ģeogrāfiskām īpatnībām.

Pamatojums

Jāpieņem noteikumi, kas ļauj gūt maksimālu labumu no lauku attīstības pasākumiem. Saskaņā ar subsidiaritātes principu tiek veikti vajadzīgie pasākumi atbilstoši attiecīgajam līmenim, ņemot vērā veidu, kādā ir organizētas pilnvaras un atbildība, un to, kādas no tām ir piešķirtas katrai ES dalībvalstij.

Grozījums Nr. 25

15. panta g) punkts

g) informāciju par saskaņotību ar pasākumiem, ko finansē citi KLP instrumenti ar kohēzijas politikas, kā arī Eiropas Zivsaimniecības fonda palīdzību;

g) informāciju par saskaņotību ar pasākumiem, ko finansē citi KLP instrumenti ar kohēzijas politikas, LIFE + programmas, kā arī Eiropas Zivsaimniecības fonda palīdzību;

Grozījums Nr. 26

16. pants

Kopienas finansiālais ieguldījums katrā no trim 4. pantā minētajiem mērķiem sedz vismaz 15% no Fonda kopējā ieguldījuma programmā, kas paredzēta I un III prioritātes asij, kuras minētas IV sadaļas I nodaļas I un III iedaļā, un 25% no Fonda kopējā ieguldījuma programmā, kas paredzēta II prioritātes asij, kura minēta I nodaļas II iedaļā.

 

Kopienas finansiālais ieguldījums katrā no trim 4. pantā minētajiem mērķiem sedz vismaz 15% no Fonda kopējā ieguldījuma programmām, kas paredzētas I un III prioritātes asij, kuras minētas IV sadaļas I nodaļas I un III iedaļā, un 25% no Fonda kopējā ieguldījuma programmām, kas paredzētas II prioritātes asij, kura minēta I nodaļas II iedaļā. Šis līdzsvars starp trim asīm nodrošina Komisijas izvēlētās daudznozaru un daudzfunkcionālās pieejas ievērošanu un dod iespēju lauku attīstības politikai apmierināt lauku teritoriju vajadzības.

Pamatojums

Pirmās divas izmaiņas ir paredzētas, lai izlabotu drukas kļūdas, kas pielaistas šajā svarīgajā pantā, padarot to grūti saprotamu.

Jaunā pievienotā teikuma formulējums uzsver priekšlikuma nozīmīgumu, sakarā ar ko dažādajām asīm jāpiešķir minimāla finansējuma summa, lai radītu līdzsvaru starp nozaru un teritoriālo dimensiju un nodrošinātu, lai lauku attīstības politika nebūtu aizspriedumaina pret lauksaimniecību. .

Grozījums Nr. 27

17. pants

1. Dalībvalsts veido lauku attīstības programmas, cieši sadarbojoties ar 6. pantā minētajiem partneriem.

1. Dalībvalsts veido lauku attīstības programmas, cieši sadarbojoties ar 6. pantā minētajiem partneriem. Katra dalībvalsts izstrādā un publicē apspriežu plānu un pēc tam, pirms stratēģisko plānu iesniegšanas iesniedz ziņojumu par apspriežu procedūras raksturu un iznākumu.

Pamatojums

Konsultācijām jābūt pārredzamām, bet konsultāciju iznākums ir jāpublicē savlaicīgi, lai varētu veikt vajadzīgos pasākumus gadījumā, kad tiek konstatētas nepilnības.

Grozījums Nr. 28

17. panta 1. punkts

1.Dalībvalsts veido lauku attīstības programmas, cieši sadarbojoties ar 6. pantā minētajiem partneriem.

1. Dalībvalsts veido lauku attīstības programmas saskaņā ar tās institucionālo struktūru un, cieši sadarbojoties ar 6. pantā minētajiem partneriem.

Pamatojums

Regulai jāņem vērā subsidiaritātes princips un tas, ka dažās dalībvalstīs pilnvaras lemt par lauku attīstību ir sašaurinājušās un neatrodas vienīgi centrālās valdības pārziņā.

Grozījums Nr. 29

19. panta b) punkta v a) apakšpunkts (jauns)

 

v a) izmantojot finansēšanas instrumentus,

Pamatojums

Pasākumiem, kas paredzēti, lai pārstrukturētu un attīstītu fiskālo potenciālu, kā arī lai veicinātu novatorismu, jāietver tādu jaunu finanšu instrumentu izveide kā riska kapitāla fondi un citi pārvietojamie fondi, lauku īpašuma fondi, kā arī garantiju un savstarpējo garantiju fondi.

Grozījums Nr. 30

19. panta b) punkta v b) apakšpunkts (jauns)

 

v b) eksperimentālo attīstību;

Pamatojums

Pasākumiem, kas paredzēti, lai pārstrukturētu un attīstītu fiskālo potenciālu, kā arī lai veicinātu novatorismu, jāietver atbalsts eksperimentālai attīstībai, ņemot vērā jaunu produktu izgudrošanu, jaunas ražošanas metodes un tehnoloģijas, un darba organizācijas, un pārvaldības metodes, vai to produktu, tehnoloģiju un metožu uzlabošanu, kas jau ir ražošanā vai lietošanā.

Grozījums Nr. 31

19. panta c) punkta ii) daļa

 

ii) atbalstot lauksaimniekus, kas piedalās pārtikas kvalitātes shēmās,

 

ii) atbalstot lauksaimniekus un ražotāju grupas, kas piedalās pārtikas kvalitātes shēmās,

Grozījums Nr. 32

19. panta c) punkta iii) daļa

iii) atbalstot ražotāju grupu informācijas un veicināšanas pasākumus produktiem, kas iekļauti pārtikas kvalitātes shēmās;

iii) atbalstot kooperatīvu / ražotāju grupu informācijas un veicināšanas pasākumus produktiem, kas iekļauti pārtikas kvalitātes shēmās;

Pamatojums

Kooperatīviem ir ilga un efektīva loma reģionālā attīstībā, un tādēļ viņu loma ir jāatbalsta.

Grozījums Nr. 33

19. panta c) punkta iii a) daļa (jauns)

 

iii a) atbalstot tādas iniciatīvas kā vietējo zemnieku tirgus un kvalitatīvas pārtikas vietējās iepirkuma shēmas;

Grozījums Nr. 34

21. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) ir iesniegušas biznesa plānu lauksaimnieciskās darbības attīstībai.

c) ir iesniegušas biznesa plānu lauksaimnieciskās darbības attīstībai, iekļaujot tajā jebkādas novatoriskas iniciatīvas.

Grozījums Nr. 35

22. panta 2. punkta 2. apakšpunkta b a) daļa (jauns)

 

b a) ir privātpersona vai kooperatīvs, kas pārņem atbrīvotu zemi un sāk to izmantot nelauksaimnieciskiem mērķiem (nelauksaimniecisks pārņēmējs), piemēram, meža audzēšanai vai dabas parka izveidošanai, veidā, kas ir saderīgs ar vides un dabiskās pasaules kvalitātes aizsardzību vai uzlabošanu;

Pamatojums

Jāizveido noteikumi zemes nodošanai indivīdiem vai organizācijām, kas nav iesaistītas lauksaimniecībā.

Grozījums Nr. 36

22. panta 3. punkts

3. Kopējais priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta ilgums nepārsniedz 10 gadus īpašuma nodevējam un lauksaimniecībā nodarbinātajam. Tas neturpinās pēc īpašuma nodevēja 70. dzimšanas dienas un lauksaimniecībā nodarbinātā standarta pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

3. Kopējais priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta ilgums nepārsniedz 15 gadus īpašuma nodevējam un lauksaimniecībā nodarbinātajam. Tas neturpinās pēc īpašuma nodevēja 75. dzimšanas dienas un lauksaimniecībā nodarbinātā standarta pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Pamatojums

Jāpaliek spēkā pastāvošajiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz tā cilvēka vecumu (75), kas nodod citam savas tiesības uz zemi, un pabalsta ilgumu (15 gadi).

Grozījums Nr. 37

25. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) uzlabo zemnieku saimniecības vispārējo darbību un

a) uzlabo zemnieku saimniecības vispārējo darbību, izmantojot novatoriskas ražošanas metodes vai citādi, un

Grozījums Nr. 38

27. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

Ja investīcijas tiek izdarītas, lai panāktu atbilstību Kopienas standartiem, atbalstu drīkst piešķirt tikai tām investīcijām, ko izdara mikro uzņēmumi, kā minēts 2. punktā, lai panāktu atbilstību nesen ieviestam Kopienas standartam. Tādā gadījumā drīkst tikt piešķirts labvēlības periods šo standartu atbilstības panākšanai, nepārsniedzot 36 mēnešus no datuma, kad šis standarts uzņēmumam kļuvis saistošs.

Ja investīcijas tiek izdarītas, lai panāktu atbilstību Kopienas standartiem, atbalstu drīkst piešķirt tikai tām investīcijām, ko izdara mikro uzņēmumi un mazie uzņēmumi Komisijas Ieteikuma Nr. 2003/361/EK nozīmē, lai panāktu atbilstību nesen ieviestam Kopienas standartam. Tādā gadījumā drīkst tikt piešķirts labvēlības periods šo standartu atbilstības panākšanai, nepārsniedzot 36 mēnešus no datuma, kad šis standarts uzņēmumam kļuvis saistošs.

Grozījums Nr. 39

27. panta 2. punkts

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punktu ierobežo ar mikro un mazajiem uzņēmumiem Komisijas ieteikuma 2003/361/EK nozīmē. Mežsaimniecības produkcijas gadījumā atbalstu piešķir tikai mikro uzņēmumiem.

svītrots

Pamatojums

Atbalstam ir jābūt pieejamam visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to izmēra un investīciju veida.

Grozījums Nr. 40

29. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

Šiem standartiem jābūt nesen ieviestiem valsts tiesību aktos un tiem jāuzliek lauksaimnieciskai ražošanai jaunas saistības vai ierobežojumi, kas stipri ietekmē tipiskas lauksaimniecības ražošanas izmaksas un skar lielu lauksaimnieku skaitu.

Šiem standartiem jābūt nesen ieviestiem valsts tiesību aktos un tiem jāuzliek lauksaimnieciskai ražošanai jaunas saistības vai ierobežojumi, kas stipri ietekmē tipiskas lauksaimniecības ražošanas izmaksas.

Pamatojums

Neatkarīgi no tā, vai Kopienas likumdošana ietekmē vai neietekmē "lielu lauksaimnieku skaitu ", noteikumam par atbalstu lauksaimniekiem, ko ietekmē šāda likumdošana, jāpaliek nemainīgam.

Grozījums Nr. 41

34. panta a) punkta v a) apakšpunkts (jauns)

v a) atbalsts konkrētās teritorijās sastopamu retu mājlopu sugu saglabāšanai;

Pamatojums

Tas ir svarīgs vērtības mērs gan no vides, gan no sugu saglabāšanas viedokļa.

Grozījums Nr. 42

37. panta 4. punkta 1. a apakšpunkts (jauns)

 

Nelabvēlīgajos apvidos, lai iedrošinātu cilvēkus sākt uzņēmējdarbību, maksājumi varētu pieaugt par 20 %.

Pamatojums

Tā kā lauksaimniecības zemes un vides apsaimniekošanas līgumiem ir liela nozīme, ir svarīgi turpināt mudināt cilvēkus iesaistīties šādos līgumos.

Grozījums Nr. 43

39. panta 2. a punkts (jauns)

 

2a) Dalībvalstu vai reģionālo iestāžu noteiktajiem liela mēroga apmežošanas pasākumiem, kas ierosināti šajā apakšiedaļā, ir jāveic ietekmes vērtējums, lai nodrošinātu to atbilstību ES vides politikai.

Grozījums Nr. 44

45. panta 2. a (jauns) un 2. b punkts (jauns)

 

2a) Lauksaimniekiem piešķir maksājumus, lai:

– uzturētu un uzlabotu mežu ekoloģisko stabilitāti teritorijās, kur šo mežu ekoloģiskā un aizsardzības funkcija ir sabiedrības interesēs, un kurās izmaksas mežu aizsardzības un atjaunošanas pasākumiem ir augstākas nekā peļņa, ko iegūst no to izmantošanas,

– ar lauksaimniecības pasākumu palīdzību saglabātu ugunsdrošības joslas,

 

2b) šī panta 2.a punktā minētajam atbalstam jāsedz pasākumu faktiskās izmaksas, un to piešķir ar nosacījumu, ka konkrētie meži ilgtspējīgi pilda savas ekoloģiskās un aizsardzības funkcijas, ka veicamie pasākumi ir izklāstīti līguma veidā un tur ir norādītas arī izmaksas.

Pamatojums

Ugunsdrošības pasākumi ir īpaši svarīgi kā līdzeklis Eiropas mežu apvidu saglabāšanai, kas nepārtraukti samazinās. Lauksaimniekiem ir galvenā loma mežu aizsardzībā pret ugunsgrēkiem, un šī iemesla dēļ Regulā 1257/99 paredzēto atbalstu nedrīkst tikai garantēt – tas ir arī jāpaskaidro, lai varētu segt preventīvo pasākumu faktiskās izmaksas.

Grozījums Nr. 45

45. panta 2. c punkts (jauns)

 

Sešu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija iesniedz stratēģiskās pamatnostādnes šajā regulā noteikto ugunsgrēku aizsardzības pasākumu īstenošanai kopā ar profilaktiskajiem pasākumiem, ko īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (…) par finanšu instrumentu videi (LIFE+) palīdzību. Dalībvalstis izstrādā vai atbilstoši pielāgo valsts un/vai reģionālās programmas, lai optimizētu ugunsdrošības pasākumus.

Pamatojums

Jāizvirza kopēji ugunsdrošības mērķi, lai optimizētu centienus cīnīties pret mežu ugunsgrēkiem, ņemot vērā to, ka šādi ugunsgrēki bieži ietekmē vairāk nekā vienu valsti. Jāizstrādā valsts un/vai reģionālās programmas un jāuzlabo pašreizējās programmas (kas dažos gadījumos ir novecojušas), kā arī nepārprotami jākoordinē vairākas Kopienas regulas, kurās ir noteikti ugunsdrošības pasākumi.

Grozījums Nr. 46

47. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis nozīmē teritorijas, kurām ir tiesības saņemt maksājumus, kas paredzēti 34. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā arī tā paša panta b) punkta i), iii), iv) un vi) apakšpunkti, ņemot vērā šā panta 2., 3., 4. un 5. punkta nosacījumus.

1. Dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo struktūru nozīmē teritorijas, kurām ir tiesības saņemt maksājumus, kas paredzēti 34. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā arī tā paša panta b) punkta i), iii), iv) un vi) apakšpunkti, ņemot vērā šā panta 2., 3., 4. un 5. punkta nosacījumus.

Pamatojums

Regulai jāņem vērā subsidiaritātes princips un tas, ka dažās dalībvalstīs pilnvaras lemt par lauku attīstību ir sašaurinājušās un neatrodas vienīgi centrālās valdības pārziņā.

Grozījums Nr. 47

47. panta 3. punkta 3. b) apakšpunkts

b) ietekmē specifiski traucēkļi, un kur zemes apsaimniekošana ir jāturpina, lai saglabātu vai uzlabotu vidi, uzturētu laukus un saglabātu apvidus tūristu potenciālu vai arī lai aizsargātu krasta līniju.

 

b) ietekmē specifiski traucēkļi (it īpaši cilvēciska rakstura traucēkļi, piemēram, zems apdzīvotības blīvums), un kur zemes apsaimniekošana ir jāturpina, lai saglabātu vai uzlabotu vidi, uzturētu laukus un saglabātu teritorijas tūrisma potenciālu vai arī lai aizsargātu krasta līniju.

Grozījums Nr. 48

49. panta a) punkta i) daļa

i) nelauksaimnieciskās darbības dažādošanu,

i) nelauksaimnieciskās darbības dažādošanu, tostarp darbību lauku saimniecībās,

Grozījums Nr. 49

49. panta a) daļas ii) daļa

ii) atbalstu mikro uzņēmumu radīšanai un attīstībai ar nolūku veicināt uzņēmējdarbību un attīstīt ekonomisko struktūru,

ii) atbalstu mikro uzņēmumu un mazu uzņēmumutai skaitā ģimenes uzņēmumu radīšanai, darbības atsākšanai un attīstībai ar nolūku veicināt uzņēmējdarbību un attīstīt ekonomisko struktūru,

Grozījums Nr. 50

49. panta a) punkta iii) daļa

iii) tūrisma aktivitāšu veicināšanu,

iii) ilgtspējīgu tūrisma aktivitāšu veicināšanu,

Pamatojums

Ļoti mazi uzņēmumi ir pārāk šaurs formulējums un pārmērīgi ierobežo atbalsta vērienu. Mazo uzņēmumu iekļaušana ļautu sniegt atbalstu uzņēmumiem, kuros strādā līdz 49 darbiniekiem. Lauku apvidos šāda veida uzņēmumu uzskata par vidēja lieluma darba devēju, un tas var būt noderīgs vietējās un reģionālās ekonomikas stimulēšanai.

Komisija strādā kopā ar tūrisma industrijas darbiniekiem pie projekta Darba kārtība 21 ilgspējīga tūrisma industrijas izveidei. Tāpēc konsekvences nolūkā ir jāizskaidro, ka ES finansējums tiks izlietots, lai atbalstītu vienīgi ilgspējīga tūrisma projektus.

Grozījums Nr. 51

49.panta a) punkta iv a) daļa (jauna)

 

iv a) atbalstu lielākai sieviešu līdzdalībai lauku ekonomikā;

Pamatojums

Sievietēm ir svarīga loma lauku ekonomikas daudzveidošanā, bet viņas bieži sastopas ar specifiskām grūtībām, tādām kā ierobežota piekļūšana kapitālam. Šis grozījums atbalsta pasākumus, kas novērš šos apstākļus.

Grozījums Nr. 52

49.panta a) punkta iv b) daļa (jauns)

 

iv b) atbalstu informācijas sabiedrības attīstībai.

Pamatojums

Informācijas sabiedrība ir vitāli svarīga lauku ekonomikas daudzveidošanas sastāvdaļa, bet daudziem lauku apvidiem nav pieejams platjoslu pieslēgums, satelītu komunikācijas, utt. Šī Regula var palīdzēt izveidot tiltu pāri digitālai plaisai un padarīt lauku apvidus pievilcīgākus jauniem biznesa veidiem, kā arī atļaut pašreizējām biznesa nozarēm ieiet jaunos tirgos, tā palīdzot nodrošināt to dzīvotspēju.

Grozījums Nr. 53

49. panta b) punkta i) daļa

i) pamata pakalpojumus tautsaimniecībai un lauku iedzīvotājiem,

i) pamata pakalpojumus tautsaimniecībai un lauku iedzīvotājiem, tostarp lauku transportu un infrastruktūru, piemēram ceļus, svarīgu jūras satiksmes ceļu infrastruktūru, ūdens apgādi, atkritumu aizvākšanu un energoapgādi, kas ir jāveicina,

Pamatojums

Lauku transports reti apdzīvotos apvidos, tai skaitā svarīgi prāmju satiksmes maršruti starp salām un kontinentu, ir būtisks pakalpojums, un tas ir jāsubsidē visās lauku attīstības programmās. Bez konkurētspējīgas infrastruktūras nav iespējams rast līdzsvaru starp reģionālo un lauku attīstību.

Grozījums Nr. 54

49. panta d) punkts

d) prasmju ieguves un pamudinājuma pasākumus ar nolūku sagatavot un īstenot vietējās attīstības stratēģiju.

d) prasmju ieguves un pamudinājuma, kā arī organizatoriskos pasākumus, lai veicinātu darbības, kas minēta a) un b) punktos, ar nolūku sagatavot un īstenot vietējās attīstības stratēģiju.

Pamatojums

Darbības veicināšana, kas ir raksturīga lauku ekonomikai un uzlabo dzīves kvalitāti lauku apvidos, palīdz izplatīt labāko pieredzi, rada peļņu no tūrisma un atalgo tos, kas ir iesaistījušies šādā darbībā.

Grozījums Nr. 55

51. panta virsraksts

Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai

Atbalsts uzņēmumu radīšanai, uzņēmumu darbības atsākšanai un attīstībai

Grozījums Nr. 56

52. panta c a) punkts (jauns)

c a) īpašu arodmācību tūrisma nozarē tādās jomās kā pircēju apkalpošana un produktu izstrāde.

Pamatojums

Lauku apvidi var piedāvāt dabas mantojumu un citas saistošas vietas. Taču vietējā tūrisma industrijas spējas izmantot šīs saistošās vietas noturīgā veidā un nodrošināt tūristu ar augstas kvalitātes pieredzējumu bieži vien kavē slikta apkalpošana un/vai nepiemēroti produkti. Tā kā 56. pants atsaucas uz “arodapmācību”, ir svarīgi, lai konkrēta atsauce uz apmācību būtu sniegta saistībā ar tūrismu.

Grozījums Nr. 57

54. pants

Atbalsts, kas minēts 49. panta b) punkta i) apakšpunktā, aptver pamata pakalpojumu izveidi attiecībā uz ciematu vai ciematu grupu un ar to saistītu mazo infrastruktūru.

Atbalsts, kas minēts 49. panta b) punkta i) apakšpunktā, aptver pamata pakalpojumu izveidi attiecībā uz ciematu vai ciematu grupu un ar to saistītu mazo infrastruktūru. Atkarībā no vietējās teritorijas, iedzīvotāju un sociāli ekonomiskajā sfērā aktīvi darbojošos cilvēku vajadzībām, šāds atbalsts var izpausties kā aprūpes telpas maziem bērniem vai veciem cilvēkiem, subsīdijas, lai īrētu dzīvokļus, kas uzcelti par vietējo iestāžu līdzekļiem, kultūras centri, sabiedriskā transporta un infrastruktūras uzlabojumi.

Pamatojums

Lauku iedzīvotāju un to iedzīvotāju, kuri aktīvi darbojas sociāli ekonomiskajā sfērā, piekļuve galvenajiem pakalpojumiem un to nodrošināšana ir faktori, kas padara lauku apvidus pievilcīgākus.

Grozījums Nr. 58

58. pants

Īstenojot 49. pantā uzskaitītos pasākumus, priekšroku dod lauku attīstības stratēģijām.

Īstenojot 49. pantā uzskaitītos pasākumus, priekšroku dod lauku attīstības stratēģijām, visās stadijās aktīvi iesaistot vietējās varas iestādes.

Pamatojums

Projekta sastādītājas komentārs par grozījumu, ko viņa iesniegusi šim punktam, kurā teikts, ka “vietējo varas iestāžu aktīvas iesaistīšanas nodrošināšana ELFLA palīdzēs izveidot daudzpusīgāku un saskaņotāku pieeju daudzu lauku apvidu attīstībai”, ir pilnīgi pareizs, bet, tā kā vietējām varas iestādēm ir labi pazīstamas gan šīs problēmas, gan to apvidu īpašais raksturojums un priekšrocības, kurā tās atrodas, ir svarīgi, lai viņu domas un zināšanas arī ņemtu vērā plānošanas posmā.

Grozījums Nr. 59

60. panta a) punkts

a) uz teritoriju balstītas programmas, kuru mērķis ir skaidri noteiktas reģionālas pakļautības lauku teritorijas;

a) uz teritoriju balstītas programmas, kuru mērķis ir skaidri noteiktas un atbilstošas reģionālas pakļautības lauku teritorijas;

Pamatojums

Jāturpina risināt jautājumu par uz zemi balstītu lauku apvidu attīstību, un jādod iespēja izveidot atbilstošus uz zemi balstītus attīstības projektus. Tāpēc darbības sfēras piemērotība ir jāpierāda, vadoties no kopējām interesēm un teritoriālās kohēzijas.

Grozījums Nr. 60

61. panta 1. punkta b) daļa

b) to sastāvā ir vai nu grupa, kas jau kvalificējusies LEADER II vai LEADER+ iniciatīvām, vai saskaņā ar LEADER pieeju, vai tā ir jauna grupa, kas pārstāv partnerus no dažādiem vietējiem sociāli ekonomiskajiem sektoriem attiecīgajā teritorijā. Lēmumu pieņemšanas līmenī ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, tostarp lauksaimniecības apvienībām, lauku sievietēm, jauniešiem un to apvienībām, jāveido vismaz 50% no vietējās partnerības;

b) to sastāvā ir vai nu grupa, kas jau kvalificējusies LEADER II vai LEADER+ iniciatīvām, vai saskaņā ar LEADER pieeju, vai, — ja šādu grupu nav — tā ir jauna grupa, kas pārstāv partnerus no dažādiem vietējiem sociāli ekonomiskajiem sektoriem attiecīgajā teritorijā; šādā gadījumā jaunajai grupai ir jāizmanto tā pieredze, ko, īstenojot LEADER II un LEADER + iniciatīvas, guvušas pārējās vietējās grupas. Lēmumu pieņemšanas līmenī ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, tostarp lauksaimniecības apvienībām, lauku sievietēm, jauniešiem un to apvienībām, jāveido vismaz 50% no vietējās partnerības;

Pamatojums

Lai jaunās programmas būtu veiksmīgas, ir būtiski izmantot iegūto pieredzi vietējās grupas līmenī.

Grozījums Nr. 61

67.panta 2. punkta 1. apakšpunkts

2. Pēc dalībvalstu iniciatīvas Fonds drīkst finansēt katras lauku attīstības programmas palīdzības sagatavošanas, pārvaldes, uzraudzības, novērtēšanas, informācijas un kontroles pasākumus.

2. Pēc dalībvalstu iniciatīvas Fonds drīkst finansēt katras lauku attīstības programmas palīdzības sagatavošanas, pārvaldes, uzraudzības, novērtēšanas, informācijas un kontroles pasākumus, un tādējādi atbalstīt partneru līdzdalību, it īpaši pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju līdzdalību.

Pamatojums

Ir jānodrošina pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju līdzdalība šo finanšu izmantošanā.

Grozījums Nr. 62

68. panta 1. punkts

Saskaņā ar 67. panta 1. punktu izveido Eiropas Lauku attīstības tīklu to valstu tīklu, organizāciju un administrāciju savienošanai, kas darbojas lauku attīstības jomā Kopienas līmenī.

Saskaņā ar 67. panta 1. punktu nekavējoties izveido Eiropas Lauku attīstības tīklu to valstu tīklu, organizāciju un administrāciju savienošanai, kas darbojas lauku attīstības jomā Kopienas līmenī.

Pamatojums

Nedrīkst atkārtoties programmēšanas pēdējā perioda kavējumi, veidojot daudzus attiecīgo valstu LEADER, LEADER + un LEADER II tīklus.

Grozījums Nr.63

69. panta virsraksts

Valsts lauku tīkli

Valsts lauku un lauku teritoriju organizāciju tīkli

Pamatojums

Tā kā terminu “lauku” nedrīkst interpretēt ierobežoti kā “lauksaimniecības”, ir jāpaskaidro, ka ir atsauce uz vairākām organizācijām plašākā “lauku” sektorā. Organizāciju un administrāciju skaits, kas iesaistītas lauku attīstībā katrā valstī, var būt ļoti liels, kas var nozīmēt, ka pastāv neefektīvas sazināšanās risks. Tāpēc varētu būt efektīvāk, ja iesaistītajām pusēm būtu jāizvirza dažas organizācijas un administrācijas, kas pārstāvētu visas pārējās un tādējādi turpinātu uzlabot turpmāku informācijas organizēšanu.

Grozījums Nr. 64

69. panta 1. punkts

1.Visas dalībvalstis nodibina valsts lauku tīklus, kas apvieno visas organizācijas un administrācijas, kas iesaistītas lauku attīstībā.

1.Visas dalībvalstis nekavējoties nodibina valsts lauku tīklus, kas apvieno visas organizācijas un administrācijas, kas iesaistītas lauku attīstībā.

Pamatojums

Veidojot dalībvalstu tīklus, kavējumi nedrīkst atkārtoties .

Grozījums Nr. 65

72. panta 3. punkta a) daļa

a) IVA,

a) IVA recuperável,

a) PVN,

a) atmaksājamais PVN,

 

 

Pamatojums

Jāturpina piemērot neatmaksājamo PVN.

Grozījums Nr. 66

72. panta 3. punkta c) daļa

 

c) zemes pirkums, kura izmaksas ir lielākas nekā 10% no visiem attiecīgās operācijas pamatotajiem izdevumiem.

c) zemes pirkums, kura izmaksas ir lielākas nekā 10% no visiem attiecīgās operācijas pamatotajiem izdevumiem, izņemot vides aizsardzībai paredzētus darījumus, un ja Komisijas pieņemtajās programmās nav noteikti lielāki procenti.

 

Pamatojums

Pašreizējiem nosacījumiem, kas pārvalda zemes pirkšanas tiesības, ir jāpaliek nemainīgiem.

Grozījums Nr. 67

76. panta ievaddaļa un a) punkts

Katrai lauku attīstības programmai dalībvalsts nozīmē:

Katrai lauku attīstības programmai dalībvalsts saskaņā ar savu institucionālo struktūru nozīmē :

a) pārvaldes iestādi, kas var būt valsts vai privāta valsts mēroga, reģionāla vai vietēja organizācija, ko nozīmējusi dalībvalsts, vai pati dalībvalsts, kad tā veic programmas pārvaldes uzdevumu;

a) pārvaldes iestādi, kas var būt valsts vai privāta valsts mēroga, reģionāla vai vietēja organizācija, ko nozīmējusi dalībvalsts, saskaņā ar savu institucionālo struktūru, vai pati dalībvalsts, kad tā veic programmas pārvaldes uzdevumu;

Pamatojums

Regulai jāņem vērā subsidiaritātes princips un tas, ka dažās dalībvalstīs pilnvaras lemt par lauku attīstību ir sašaurinājušās un neatrodas vienīgi centrālās valdības pārziņā.

Grozījums Nr.68

77. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) nodrošinot, ka finansējamās operācijas tiek izraudzītas saskaņā ar lauku attīstības programmai atbilstošajiem kritērijiem un visā īstenošanas perioda laikā atbilst piemērojamajiem Kopienas un valsts noteikumiem un Kopienas politikai;

a) nodrošinot, ka finansējamās operācijas tiek izraudzītas saskaņā ar lauku attīstības programmai atbilstošajiem kritērijiem un visā īstenošanas perioda laikā atbilst piemērojamajiem Kopienas un valsts noteikumiem un Kopienas politikai; šie piemērojamie Kopienas un valsts likumi ir jāpiemēro nekavējoties, tie nedrīkst būt pārmērīgi ierobežojoši, un tiem jāpieļauj zināma elastība, kas nav pretrunā ar šīs Kopienas politikas vispārējām pamatnostādnēm;

Grozījums Nr. 69

80. panta 2. punkta a) apakšpunkts

a) informē potenciālos labuma guvējus, profesionālās organizācijas, ekonomiskos un sociālos partnerus, institūcijas, kas iesaistītas dzimumu līdztiesības veicināšanā, un atbilstošās nevalstiskās organizācijas par programmas piedāvātajām iespējām un noteikumiem, lai iegūtu pieeju programmas finansējumam;

a) informē vietējās varas iestādes, potenciālos labuma guvējus, profesionālās organizācijas, ekonomiskos un sociālos partnerus, institūcijas, kas iesaistītas dzimumu līdztiesības veicināšanā, un atbilstošās nevalstiskās organizācijas par programmas piedāvātajām iespējām un noteikumiem, lai iegūtu pieeju programmas finansējumam;

Grozījums Nr. 70

81. panta 1. punkta 3. a) apakšpunkts (jauns)

 

Jāpieliek visi spēki, lai ikvienā dokumentā tiktu lietota vienkārša un tieša valoda ar mērķi nodrošināt iespēju visiem pārraudzības procesā iesaistītiem sniegt efektīvu ieguldījumu.

Pamatojums

Tas nodrošinās efektīvāku līdzdalību un labāku iespēju sniegt savu ieguldījumu procesā kā uzraudzības komiteju locekļiem.

Grozījums Nr. 71

86. pants

Gada progresa ziņojums

Divgadu progresa ziņojums

1. Pirmo reizi 2008. gadā un līdz katra gada 30. jūnijam pārvaldes iestāde nosūta Komisijai gada progresa ziņojumu par programmas īstenošanu. Pārvaldes iestāde nosūta Komisijai pēdējo progresa ziņojumu par programmas īstenošanu vēlākais līdz 2016. gada 30. jūnijam.

1. Pirmo reizi 2008. gadā un ik pa diviem gadiem līdz 30. jūnijam pārvaldes iestāde nosūta Komisijai divgadu progresa ziņojumu par programmas īstenošanu. Pārvaldes iestāde nosūta Komisijai pēdējo progresa ziņojumu par programmas īstenošanu vēlākais līdz 2016. gada 30. jūnijam.

2. Katrs gada progresa ziņojums satur šādus elementus:

2. Katrs divgadu progresa ziņojums satur šādus elementus:

Grozījums Nr. 72

87. panta 1. punkts

Programmu gada pārbaudes

Programmu divgadu pārbaudes

1. Katru gadu, iesniedzot gada progresa ziņojumu, Komisija un pārvaldes iestāde pārbauda iepriekšējā gada galvenos rezultātus saskaņā ar procedūrām, ko nosaka pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti un pārvaldes iestādi.

1. Ik pa diviem gadiem, iesniedzot divgadu progresa ziņojumu, Komisija un pārvaldes iestāde pārbauda iepriekšējā gada galvenos rezultātus saskaņā ar procedūrām, ko nosaka pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti un pārvaldes iestādi.

Grozījums Nr. 73

92. pants

Kopienas rezerve LEADER prioritātes asij

1.        Apjomu, kas piešķirts 70. panta 2. punktā minētajai rezervei, izmanto, lai atbalstītu LEADER pieejas īstenošanu programmās.

2.        LEADER pieejas īstenošanu novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp:

a)        LEADER pieejai piešķirto prioritāti,

b)        LEADER pieejas teritoriālo segumu,

c)        LEADER prioritātes ass īstenošanā sasniegto stadiju,

d)        privātā kapitāla piesaistes līmeni,

e)        termiņa vidus novērtējumu rezultātus.

svītrots

Pamatojums

Sastādītāja neatbalsta LEADER rezerves fonda izveidošanu.

Grozījums Nr. 74

1. pielikuma, 26. panta 3. punkts

Atbalsta intensitāte mežu ekonomiskās vērtības uzlabošanai

Atbalsta intensitāte mežu ekonomiskās vērtības uzlabošanai

· 50% – No atzīstamo investīciju apjoma teritorijās, kas minētas 34. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā

· 90% – No atzīstamo investīciju apjoma teritorijās, kas minētas 34. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā

· 40% – No atzīstamo investīciju apjoma citās teritorijās

· 80% – No atzīstamo investīciju apjoma citās teritorijās

· 75% – No atzīstamo investīciju apjoma visattālākajos reģionos

· 100% – No atzīstamo investīciju apjoma visattālākajos reģionos (teritorijās, kas minētas 34. panta a) i a) daļā)

Pamatojums

Jāuztur pašreizējie atbalsta līmeņi.

Grozījums Nr. 75

I pielikuma 35. panta 3. punkts

· Minimālais traucējuma maksājums – € 25 – Par hektāru UAA (lauksaimniecībā izmantotas zemes)

· Minimālais traucējuma maksājums – € 25 – Par hektāru UAA (lauksaimniecībā izmantotas zemes)

· Maksimālais dabas traucējuma maksājums – € 250 – Par hektāru UAA (lauksaimniecībā izmantotas zemes)

· Maksimālais traucējuma maksājums – € 250 – Par hektāru UAA (lauksaimniecībā izmantotas zemes)

· Maksimālais maksājums teritorijām ar citiem traucējumiem — € 150 — Par hektāru UAA (lauksaimniecībā izmantotas zemes)

 

Pamatojums

Maksimālais maksājums dažādos apvidos nedrīkst atšķirties.

Grozījums Nr.76

I pielikuma 40. panta 4. punkts, 41. panta 4. punkts un 42. panta 3. punkts

Atbalsta intensitāte izveidošanas izmaksām

Atbalsta intensitāte izveidošanas izmaksām

· 50% – No atzīstamajām izmaksām teritorijās, kas minētas 34. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktos

· 90% – No atzīstamajām izmaksām teritorijās, kas minētas 34. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktos

· 40% – No atzīstamajām izmaksām citās teritorijās

· 80% – No atzīstamajām izmaksām citās teritorijās

· 75% – No atzīstamajām izmaksām visattālākajos reģionos

· 100% – No atzīstamajām izmaksām visattālākajos reģionos (teritorijās, kas minētas 34. panta a) i a) daļā)

Pamatojums

           Pašreizējiem atbalsta līmeņiem jāpaliek nemainīgiem.

PROCEDŪRA

Nosaukums

Priekšlikums Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai, ko sniedz

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (EAFRD)

Atsauces

(COM(2004)0490 – C6‑0181/2004 – 2004/0161(CNS))

Atbildīgā komiteja

AGRI

Komiteja, kas sniedz atzinumu
  Plenārsēdē izziņotais datums

REGI

17.11.2004.

Pastiprināta sadarbība

Nav

Projekta sastādītājs (a)
  Noteiktais datums

Marian Harkin

6.10.2004.

Apspriests komitejā

15.03.2005.

 

 

 

 

Grozījumu pieņemšanas datums

21.04.2005.

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturējās:

40

0

6

Galīgajā balsojumā klātesošie locekļi

Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Adam Jerzy Bielan, Jana Bobošíková, Bairbre de Brún, Gerardo Galeote Quecedo, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Zita Gurmai, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Konstantinos Hatzidakis, Jim Higgins, Alain Hutchinson, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Sérgio Marques, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, István Pálfi, Markus Pieper, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Bernard Poignant, Elisabeth Schroedter, Alyn Smith, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný

Galīgajā balsojumā klātesošie aizvietotāji

Alfredo Antoniozzi, Bastiaan Belder, Ole Christensen, Emanuel Jardim Fernandes, Mirosław Mariusz Piotrowski

Galīgajā balsojumā klātesošie aizvietotāji saskaņā ar 178. noteikuma 2. punktu

 

(1)

Nav vēl publicēts OV.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai, ko sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (EAFRD)

Atsauces

COM(2004)0490 – C6‑0181/2004 – 2004/0161(CNS)

Juridiskais pamats

EK līguma 37. panta 2. punkts

Atsauce uz Reglamentu

51. pants

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

10.11.2004

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI
17.11.2004

Komitejas, kurām ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē


BUDG
17.11.2004


REGI
17.11.2004


CONT
17.11.2004

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

CONT
23.3.2005

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

--

 

 

 

 

Referente
  Iecelšanas datums

Agnes Schierhuber
2.9.2004

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

-

 

Vienkāršota procedūra
  Lēmuma datums

-

Juridiskā pamata apstrīdēšana
  Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu

 

 

 

Finansējuma grozījumi
  Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu

 

 

 

Apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē



14.12.2004

Apspriešanās ar Reģionu komiteju
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

--

Izskatīšana komitejā

22.11.2004

15.3.2005

18.4.2005

26.4.2005

 

Pieņemšanas datums

26.4.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

33

--

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Filip Adwent, Peter Baco, Katerina Batzeli, Thijs Berman, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Duarte Freitas, Jean-Claude Fruteau, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, María Esther Herranz García, Albert Jan Maat, Mairead McGuinness, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Csaba Sándor Tabajdi, Witold Tomczak, Kyösti Tapio Virrankoski, Janusz Wojciechowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Milan Horáček, Wiesław Stefan Kuc, Véronique Mathieu, Hans-Peter Mayer, Bogdan Pęk, Markus Pieper, Zdzisław Zbigniew Podkański

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Antonio Masip Hidalgo

Iesniegšanas datums – A6

12.5.2005

A6‑0145/2005

Piezīmes

--

Juridisks paziņojums - Privātuma politika