ZIŅOJUMS par informācijas sabiedrību
31.5.2005 - (2004/2204(INI))
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Catherine Trautmann
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par informācijas sabiedrību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu (COM(2004)0111),
– ņemot vērā Padomes 2004. gada 9. un 10. decembra secinājumus (15472/04),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā — īstenot Ženēvas principus darbībā” (COM(2004)0480),
– ņemot vērā Padomes 2004. gada 8. un 9. marta secinājumus (2206/04),
– ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī pieņemto pamatdeklarāciju un rīcības plānu saistībā ar Pasaules augstākā līmeņa sanāksmi par informācijas sabiedrību,
– ņemot vērā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2003. gada 17. oktobra rezolūciju 32C/34 par starptautiska normatīva instrumenta izstrādes iespēju attiecībā uz kultūras daudzveidību,
– ņemot vērā 2003. gada 12. marta UNESCO izpildpadomes sākotnējos pētījumus par tehniskajiem un juridiskajiem aspektiem, kas attiecas uz normatīva instrumenta iespējamību saistībā ar kultūras daudzveidību,
– ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja atzinuma vēstuli, kuru viņš 2003. gada 26. novembrī nosūtīja Komisijas un Padomes priekšsēdētājam[1],
– ņemot vērā Padomes 2003. gada 5. jūnija secinājumus (9686/03),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu (COM(2003)0271),
– ņemot vērā UNESCO 2001. gada 2. novembra vispārējo deklarāciju par kultūras daudzveidību,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A6‑0172/2005),
A. tā kā Tunisas augsta līmeņa sanāksme ir informācijas un saziņas tehnoloģiju (IST) kā ilgtspējīgas un kopīgas izaugsmes veicināšanas faktora otrais būtiskais posms, jo nabadzība ir ne tikai preču un pakalpojumu, bet arī iespēju integrēties sabiedrībā trūkums;
B. tā kā IST ir valsts politikas stratēģisks instruments, kā arī sadarbības un savstarpēja izdevīguma privileģēts līdzeklis, pateicoties attīstīto, jaunattīstības un mazāk attīstīto valstu rīcības plānam;
C. tā kā IST, palīdzot īstenot Tūkstošgades mērķus, var dot ieguldījumu gan līdzsvara nodrošināšanā pasaules līmenī, gan individuālajā attīstībā;
D. tā kā UNESCO lēmums pieņemt projektu konvencijai par kultūras daudzveidību ir galvenā iniciatīva integrējošākas informācijas sabiedrības attīstībai, kura pamatojas uz kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību, starptautisku apmaiņu kultūras jomā, kā arī uz plurālisma veicināšanu;
E. tā kā informācijas sabiedrībai ir jābūt visiem pieejamai, pilsoņiem tuvas IST pirmām kārtām izmantojot izglītībā un apmācībā, veselības aizsardzībā, pētniecībā un tirdzniecībā;
F. tā kā IST attīstībai ir jāpastiprina demokrātija un pilsoņu līdzdalība, lai viņi vairāk būtu dalībnieki nekā patērētāji;
G. tā kā šīm tehnoloģijām ir jāattīstās saistībā ar neatkarīgām regulējošām valsts iestādēm, garantējot piekļuvi, vārda un informācijas brīvību, kultūras daudzveidību, kā arī daudzvalodību;
H. tā kā Eiropas Savienība nodrošina savas darbības efektivitāti ar dalībvalstu koordinācijas un Komisijas pozitīvas iesaistīšanas palīdzību saskaņā ar saviem politiskajiem mērķiem un saistībām pret mazāk attīstītām valstīm;
I. tā kā IST ir cieši saistītas ar sabiedrību, kas pamatojas uz zināšanām un informāciju, kuras izveidi paredz Lisabonas stratēģija Eiropas Savienībai, kā arī Barselonas deklarācija;
J. tā kā Eiropas Savienībai ir svarīga nozīme ar digitālo pakalpojumu pieejamību saistītās teritoriālās un sociālās nevienlīdzības samazināšanā, sekmīgi īstenojot savu iekšējo politiku un attīstot partnerattiecības, kas apvieno valsts iestādes, uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību;
K. tā kā Eiropas Savienības rīcībā ir instrumenti cīņai pret nevienlīdzību saistībā ar digitālo pakalpojumu pieejamību — attīstības atbalsta politika, starptautiskā sadarbība ekonomikas un zinātnes jomā, kā arī finanšu iestādes (Eiropas Investīciju banka);
L. tā kā ES, pieņemot vienotu juridisko pamatu attiecībā uz elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, ir parādījusi, cik liela nozīme ir atvērtam un konkurētspējīgam tirgum, lai veicinātu ieguldījumus jaunos pakalpojumu veidos un piedāvātu platjoslas sakarus par pieņemamām cenām;
M. tā kā tiesības uz izglītību, kā arī arodapmācības un tālākapmācības pieejamību ir vienas no pamattiesībām, ko paredz Eiropas Savienības Pamattiesību harta,
1. atzinīgi novērtē Padomes no jauna izteikto apņemšanos īstenot pasākumus, lai sekmīgi noritētu Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes otrais posms;
2. kopumā apstiprina Komisijas ierosinājumus, it īpaši attiecībā uz ieguldījumiem draudzīgu pamatnoteikumu izšķirošo nozīmi, IST izmantošanu prioritārajās jomās, tai skaitā tiešsaistes valdībā, pētniecības un jaunievedumu nozīmi, kā arī IST ieguldījumu attīstībā, sagaidot no Komisijas tādas stratēģijas izstrādi, kura atbilstu Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes vispārējam rīcības plānam, ko apspriedīs Tunisas konferencē 2005. gadā;
3. norāda, ka:
- veiksmīga ES dalībvalstu koordinēšana ir atvieglojusi Komisijas līdzdalību Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes procesā, it īpaši interneta pārvaldības darba grupā,
Eiropas Savienības pieredze ļauj dod pozitīvu ieguldījumu tādas regulējošās vides izveidē, kura sekmē rīcības plāna īstenošanu;
4. uzsver, ka:
- tā kā IST attīstība var palielināt nevienlīdzību saistībā ar digitālo pakalpojumu pieejamību, radot labvēlīgākus apstākļus tiem, kuriem šīs tehnoloģijas ir pieejamas un kuri prot tās izmantot, šis risks ir jāņem vērā visās ierosinātajās darbībās, tās pielāgojot attiecīgā reģiona, valsts vai vietējiem apstākļiem,
- tā kā IST veicina konkurētspēju, kā arī zināšanu un prasmju līmeņa paaugstināšanos, tikpat liela nozīme ir jāpiešķir šo tehnoloģiju attīstības ietekmei attiecībā uz ekonomikas un kultūras jomu, lai šī attīstība būtu noderīga saistībā ar nodarbinātību, uzņēmumiem un sociālo kohēziju,
- īpaša uzmanība jāvelta problēmām, kas varētu rasties saistībā ar mobilo un interneta pakalpojumu, kā arī ar to satura koncentrāciju; aicina Komisiju pārraudzīt šādas koncentrācijas sekas,
- pieejamībai individuālā līmenī jābūt tikpat attīstītai, kā pieejamībai kolektīvā līmenī,
- e-iekļaušanai jāattiecas uz pieejamību, tiešsaistes pakalpojumu piedāvājumu (valdībā, izglītībā un tālākapmācībā, veselības aizsardzībā un tirdzniecībā), kā arī uz apmācību par to lietošanu, visnepieciešamākos pamatpakalpojumus nodrošinot bez maksas saskaņā ar visu iesaistīto pušu vienošanos, kā arī brīvajai programmatūrai un brīvā pirmkoda programmatūrai (FLOSS) esot vienam no līdzekļiem, kā piekļūt šiem pakalpojumiem;
5. uzsver:
- pētniecības un attīstības stratēģisko nozīmi minētā procesa visos posmos un līmeņos — jaunu tehnoloģiju attīstībā un izplatībā, rīcības plāna salīdzināšanā ar uzraudzības struktūrvienību izveidi un tā novērtēšanā,
- nepieciešamību prioritārajos pētījumos iekļaut izpēti sociālajā un ekonomikas jomā, kura ļauj novērtēt IST pieejamības sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz cilvēku,
- iespējas, ko sniedz 7. Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas izstrāde, kā arī pētniecības budžeta palielināšana,
- to, cik svarīgi ir attīstīt vietējā līmeņa kvalifikāciju un iemaņas, atbalstot izglītību un pētniecību informātikas jomā,
- vajadzību pilnveidot uzņēmējdarbības un jaunievedumu spēju, lai dažādās valstis spētu izmantot IST tādu pakalpojumu un sistēmu ieviešanā, kuri tiešā veidā atbilst to iedzīvotāju vajadzībām;
6. atzinīgi novērtē:
- to, ka Komisija piešķir lielu nozīmi vajadzībai visās valstīs nodibināt neatkarīgas regulējošas struktūrvienības, kā arī vajadzībai pēc skaidriem pamatnoteikumiem konkurences tiesību jomā, kuri ļautu ieguldītājiem droši darboties,
- nozīmīgumu, kas piešķirts attīstībai starptautisko saziņas līdzekļu, reglamentējošās sadarbības, kā arī labākās prakses apmaiņas jomā;
7. iesaka:
- Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm paātrināt pētījumu tīklu izveidi IST jomā ar tādu infrastruktūras līdzekļu palīdzību, kā GEANT projekts, ar pētniecības centru vai tehnoloģisko platformu, kā arī izglītības un tālākapmācības ekspertu un praktiķu tīklu palīdzību,
- īstenot aktīvu atbalsta politiku attiecībā uz kopēju, uz informāciju pamatotu programmu lietošanu, lai izplatītu pētniecības rezultātus tajās jomās, kurās tie izrādās noderīgi un kuras tiek finansētas no valsts līdzekļiem,
- pēc vajadzības tajās iesaistīt atbildīgos valsts darbiniekus, kā arī pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvjus;
8. aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis:
- uzskatīt Pasaules augstākā līmeņa sanāksmi par sadarbības paātrinātāju gan saistībā ar tradicionālajām ģeogrāfiskajām vai vēsturiskajām saitēm (Vidusjūras reģions, ĀKK utt.), gan arī saistībā ar jaunu sadarbību ar jaunattīstības valstīm,
- prioritāti piešķirt vismazāk attīstīto valstu vajadzībām attiecībā uz infrastruktūru un apmācību,
- respektēt vietējās un reģionālās zināšanas un iemaņas praktiskajā un teorētiskajā sadarbībā,
- darboties tā, lai Eiropas Savienības īstenotie centieni dotu ieguldījumu līdzsvara nodrošināšanā starp ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību, no vienas puses, un sociālo, kā arī ekonomikas ilgtspējību, no otras puses,
- izmantot valsts un privātā sektora atklātu partnerattiecību (reģioni, valstis, pašvaldības, uzņēmumi, asociācijas, NVO) elastīgus veidus, kas apvieno institucionālus finansētājus, tādus kā EIB, un privātus finansētājus,
- izveidot darba grupu ar dalībvalstu regulējošo valsts iestāžu līdzdalību, lai sekmētu efektīvu, integrētu un neatkarīgu regulējošu modeļu izmantošanu, kā arī dalītos pieredzē par veiksmīgiem pasākumiem tirgus atvēršanā, kuri ir veicinājuši ieguldījumus un samazinājuši patēriņa cenas;
9. ar interesi pieņem zināšanai brīvprātīga finansēšanas fonda izveidi, tomēr atzīmējot, ka tas neaizvieto esošā vai paredzamā finansējuma nepieciešamo mobilizāciju;
10. ierosina apsvērt jaunus noteikumus, lai optimizētu saistībā ar sadarbības programmām un EAF piešķirtos līdzekļus, kā arī atkārtoti piešķirt neizlietotās apropriācijas, lai nodrošinātu līdzekļus rīcības plāna īstenošanai;
11. uzskata, ka interneta pārvaldības attīstība ir Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes panākumu atslēga un tai ir jāiekļaujas grafikā, kas atbilst pamatdeklarācijai un rīcības plānam;
12. uzsver, ka tomēr ir jāsaglabā neatkarīga, starptautiska interneta pārvaldības sistēma;
13. uzsver, ka no interneta stabilitātes un uzticamības ir atkarīga IST pieejamība, kā arī ieguldījumi tajās;
14. atgādina, ka ar informācijas sabiedrības attīstību saistītais uzdevums ir izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, lai pastiprinātu standartu efektīvu īstenošanu cilvēktiesību jomā starptautiskā, reģionālā un valsts līmenī;
15. uzsver, ka digitālās apmācības programmas ir ļoti būtiskas, lai izveidotu pasaules brīvības un drošības telpu, kurā pilsoņi, informācijas potenciālie patērētāji, gūtu maksimālu labumu no savām pilsoņa tiesībām; norāda, ka izglītība, tostarp cilvēktiesību jomā, ir integrējošas informācijas sabiedrības centrālais elements;
16. sagaida, ka Tunisas augstākā līmeņa sanāksme:
- ļaus panākt attīstību interneta pārvaldības kopīgā definēšanā, kā arī tāda veida organizācijā, kas nodrošinātu partnervalstu labāku pārstāvību,
- kopīgi risināt tos vispārējas intereses jautājumus, kuri saistīti ar interneta pārvaldību (domēnu nosaukumi, adrešu piešķiršana), kā arī pastiprināt starptautisko sadarbību interneta drošības un ļaunprātīgas izmantošanas (tostarp surogātpasta izplatīšanas) novēršanas jomā, kā arī cīņā pret kibernoziegumiem (tostarp bērnu pornogrāfiju) un mēģinājumiem ierobežot plurālismu, vārda brīvību un cilvēktiesības;
- noskaidros sabiedrības atbildību, proti:
- ņems vērā intelektuālo īpašumu un kultūras daudzveidību jaunas pārvaldības izstrādē;
- raudzīsies, lai tiktu ievērota digitālo tehnoloģiju un platformas neitralitāte un savstarpējā savietojamība,
- veicinās apmaiņu tehnoloģiju, ekonomikas un kultūras jomā saistībā ar taisnīgi regulētu konkurenci;
17. aicina Padomi un Komisiju ņemt vērā tā ieteikumus un arī turpmāk to iesaistīt Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes darbības uzraudzībā, lai nodrošinātu atbilstību starp ES izsludinātajām ambīcijām un to īstenošanu ES politikas jomās, it īpaši attiecībā uz budžetu;
18. atzinīgi novērtē Bilbao tikšanās iniciatīvu, ko ierosināja digitālās pilsētas, bet uzsver, ka jāsāk arī digitālo reģionu izveides iniciatīva;
19. vēlas pastiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību saistībā ar Tunisas augstākā līmeņa sanāksmi;
20. uzsver privātā sektora iesaistīšanās nozīmīgumu Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes procesā;
21. uzsver, ka jāveicina jauninājumi izglītības sistēmās, mūžizglītības programmas un tiešsaistes apmācību iniciatīvas (gan attiecībā uz skolotājiem, gan studentiem), kā arī iesaka skaidri uzsvērt, cik liela nozīme ir izglītībai, apmācībai un tāda programmu satura radīšanas instrumentiem, kurš atspoguļo kultūras daudzveidību;
22. aicina dalībvalstis rīkoties saskaņā ar UNESCO programmas “Izglītību visiem 2015. gadā” mērķi, kā arī atsaukties uz UNICEF aicinājumiem piešķirt lielākus līdzekļus izglītībai saistībā ar paktu ar nākamajām paaudzēm;
23. uzsver, ka globalizācija apdraud kultūru daudzveidību no valodu un identitātes viedokļa un ka informācijas sabiedrība var arī izpausties kā iespēja veicināt kultūru dialogu ar pasaules informācijas tīklu palīdzību;
24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] Atsauce Adonis: 313638.
PASKAIDROJUMS
Background to the World Summit on the Information Society (WSIS)
Bridging the digital divide: a development issue
The decision to launch the WSIS was taken with the adoption by the United Nations General Assembly of Resolution 56/183 of 21 December 2001. The first phase of the WSIS (Geneva, 10-12 December 2003) produced a Declaration of Principles for a World Information Society and a Plan of Action.
The Declaration of Principles lays the foundations for a global partnership and sets out extensive areas of cooperation.
The Plan of Action centres on the creation of a favourable environment capable of attracting investment and fostering sustainable growth and inclusive development, on promoting the development of information and communication technologies (ICT) products and services for all (on-line access for all in the fields of government services, education, health and commerce) and on enhancing research and development, infrastructure and research technologies.
The proposals made by the European Commission with regard to the Plan of Action are a response to the remarks and recommendations made to the Council and Commission by the European Parliament's Committee on Industry, Research and Energy in a letter forwarded by the President of Parliament.
The second phase of the WSIS will take place in Tunis on 16-18 November 2005. The objective of this second phase is to translate the principles into tangible results on the basis of the WSIS Plan of Action.
The current Communication from the Commission entitled "Towards a Global Partnership in the Information Society: Translating the Geneva principles into actions. Commission proposals for the second phase of the World Summit on Information Society (WSIS)" forms part of this approach. The most-debated issues concern governance and the financing that will enable the success of the Plan of Action.
A socio-economic component to the digital divide
The aim of the WSIS is to define a common strategy which enables a positive development of the use of information technologies that has beneficial spin-offs for economic prosperity, knowledge advancement, the consolidation of peace and the promotion of democracy.
In order for this objective to be achieved, all the facets of the digital divide need to be taken into consideration. First of all there is the purely technological divide, which is to say inequality of access to one or more ICTs. This inequality of access can stem from inadequate network coverage, or from users being unable to benefit from this access for financial or other reasons.
The geographical dimension of the digital divide can add to social and cultural inequalities. Indeed, ICTs are unlike other technological goods in that they are vehicles for technical, administrative and political information. The precondition of being able to afford the goods and services in question may therefore combine with the precondition of having sufficient knowledge and skills to make use of these goods and services. This point is all the more important because the rapid growth of ICTs has tended, paradoxically, to exacerbate existing inequalities, since only members of mainstream society have access to them, making it necessary for the public authorities to intervene to rein in this phenomenon.
This conception of the digital divide is from a perspective of development, growth and competitiveness, interdependence and solidarity, and tallies with the United Nations Millennium Goals. The question, therefore, is what kind of world society we want and what place ICTs have in development.
Role of the European Union (EU) to be consolidated
The EU has a vital role to play. It is a political and economic area and the leading contributor to development, inter alia through the EDF. It also boasts a culture of balance-seeking, thanks to an economic model that allies technological performance, competitiveness and distribution of prosperity. That is why it must consolidate its geographical influence, and cultural proximity to many parts of the world to enable an opening-up of the information society to all.
Political issues
The development of participatory democracy
The WSIS is pursuing a democratic and remedial role in the bridging of the digital divide. People using ICTs should be involved as users and players, with due respect for intellectual property law. Members of the public should not see the role they play vis-à-vis ICTs reduced to that of simple consumers in thrall to the constant evolution of the techniques served up by the market.
The expected benefits for the public will be in the field of knowledge (skills and mastery of ICTs, communication and information) and the economic and social sphere, through an improvement in the quality of life, with due respect for diversity.
This is why the European Parliament is duty-bound to express an opinion on financing, governance, the selection criteria, programmes and the criteria of the added value contributed by ICTs, and on its commitment to mobilising civil society as regards these themes.
The EU should pursue the objectives of combating poverty, be this cultural or economic, and enhancing health and the environment, from a perspective of sustainable development and with due regard for cultural and linguistic pluralism. This calls for a use of ICTs that combines the principles of pluralism, equitability, freedom and faith in the security of the system.
The EU must play a full role in the debate on new participatory citizenship in a multipolar world. The fact that the Member States have agreed to the active involvement of the European Commission is an undeniable plus that will facilitate the process.
Concomitant political agendas
The EU is pursuing an objective of competitiveness and growth through the knowledge-based society advocated at Lisbon as well as the bridging of the geographical and social digital divide that exists within its borders.
The concomitance of this priority, as stated in EU policy and in the conclusions of the Geneva Summit, presents an opportunity to promote shared development in this field with the countries of the South.
The proposals for the Plan of Action which the Commission has presented in its communication are genuine specifications for a sustainable development that allies technological progress, economic development and the protection of individual rights and freedoms.
Furthermore, the discussions on the UNESCO Convention on Cultural Diversity are being held in parallel to the preparation of the Tunis Summit. This Convention might be adopted in October 2005, with the WSIS being held in November 2005.
It could be pointed out that the Tunis Summit will present our partners and civil society with an opportunity to verify whether we are matching our words with deeds. The EU must takes its place as the indispensable partner of less-advanced and emerging countries.
Issues under discussion
Governance
The issue of governance is still to be resolved and it is important for the Tunis Summit to provide an answer. Good governance in respect of ICTs should result in confidence in them, and in their security. The organisation responsible for governance should be representative of the public and the States. Its role and the responsibilities stemming from this must be clearly defined. Ensuring freedom in the use of ICTs calls for a requisite regulation and penalties in the event of failure to comply with these rules. The EU must work for the development of an international-level monitoring mechanism.
The matters linked to the issue of governance can be divided into two categories. The first of these concerns the representativeness and legitimacy of the organisation responsible for governance, since the mandate of the ICANN (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) is about to expire. There is therefore a need for proposals to be worked out on management of the internet and for a definition of "governance" to be found, in respect of the various players involved (governments, NGOs, private sector, civil society), their role and their obligations. The second category concerns the balance between guaranteeing freedom of expression and the broad opening-up of the internet with an eye to democracy and interchanges on the one hand, and the integration of security issues (transactions, data protection) and regulation on the other.
Financing
The preparation of the Tunis Summit has coincided with the relaunch of the Lisbon Strategy, the establishing of the new financial perspective for the EU, and the drawing-up of, among other things, the e-programmes, the 7th FPRD and MEDIA. It is clearly necessary and valid to seek to achieve synergies between these programmes.
Financing of the Plan of Action is vital to the success of the process. Different modes of financing should be considered as both facilities and services must be reasoned for. Since the credibility of the project depends on its financing, it would also be worthwhile to ascertain which of all the EU activities in the programmes concerned with ICT are likely to benefit development and which appropriations would have ICT added-value, not least in the context of the EDF.
A partnership method beneficial to enterprises and individuals
It is also necessary to take into account all the possible levels of action (EU, States, local and regional authorities - inter alia through a harnessing of the Digital Cities network - and private enterprises). Likewise, public-private partnerships are needed in order to achieve the results expected. The benchmarking performed in Tunis will enable the most worthwhile courses of action to be pinpointed.
There is a need for large-scale action and to move beyond micro-projects. Project evaluation should bear on the benefits to the community and the structural impact of projects, just as there is a need to assess, within the EU, the contribution made by ICTs to social and geographical cohesion. In this case, it is within the Structural Funds that a ICT lever effect might be sought.
The idea of a state fund for mandatory financing has been abandoned. On the other hand, 14 March 2005 marked the setting-up in Geneva of the Digital Solidarity Fund. This relies on a voluntary contribution and is complementary to the existing mechanisms. It is a worthwhile tool, but is not exempt from criticism and is not a cure-all. Other avenues are still to be explored, including the allocation of unused development appropriations, taking a lead from the discussions concerning the Growth Adjustment Fund.
An incentive to pursue the process
Successful implementation of the Plan of Action will depend to a great extent on the ability to assess requirements in terms of ICT development, to anticipate changes in the digital divide and in user patterns and to adapt education and training measures and, lastly, will reside in the ability to adopt instruments for the economic and social comparison and evaluation of the Information Society. The EU must harness all the possibilities offered by R&D to equip the WSIS with observatories and multi-disciplinary research platforms. It should undertake to itself perform an assessment of its activities, by incorporating this into the 7th FPRD and the articulation of the e-programmes.
In the face of the rapid transformation of the world information society through the acceleration of technological convergence, and the widening of inequalities, it is only through the international political will for effective cooperation that the time needed to bridge the digital divide can be reduced. This could not be achieved through the market and technologies alone, but they can make a contribution if the international community proffers an 'intelligent' development plan.
KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (21.4.2005)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par informācijas sabiedrību
(2004/2204(INI))
Atzinumu sagatavoja: María Badía i Cutchet
IEROSINĀJUMI
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā, iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver, ka resursu palielināšana un digitālās prasmes programmas ir būtiskas, lai izveidotu globālu brīvības un drošības telpu, kurā pilsoņiem un potenciāliem informācijas patērētājiem būs garantētas visas pilsoņu tiesības;
2. atgādina, ka viens no informācijas sabiedrības attīstības uzdevumiem ir izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, lai stiprinātu cilvēktiesību standartu efektīvu īstenošanu starptautiskajā, reģionālajā un dalībvalstu līmenī, un tas nozīmē, ka cilvēki un valstis jātuvina tiem cilvēktiesību standartiem, kas noteikti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par civilajām un politiskajām tiesībām (CCPR) un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (CESCR);
3. uzskata, ka informācijas sabiedrībā pilsonība pilnā apmērā nozīmē garantēt visiem cilvēkiem šādas pamattiesības: 1) vienlīdzīgu un efektīvu pieeju pamattehnoloģijām par saprātīgu cenu, ņemot vērā mazākumtautību, lauku un attālu rajonu iedzīvotāju īpašos apstākļus; 2) pieeju visu pārvaldes līmeņu sabiedriskajiem pakalpojumiem visefektīvākajā, lietotājam draudzīgākajā un pārredzamākajā veidā; 3) pieeju pienācīgai plašsaziņas līdzekļu izglītībai un prasmei visos izglītības sistēmas līmeņos un kā mūžizglītības sastāvdaļu; 4) iespēju piedalīties pārredzamos un izprotamos politisko lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesos, lai nodrošinātu sabiedrībai to norises pārredzamību un saprotamību;
4 iesaka izmantot atklātā pirmkoda IT platformas, jo tās nodrošina publisko datu pieejamību un pastāvību;
5. atzīmē, ka izglītība, tostarp izglītība par cilvēktiesībām, integrējošai informācijas sabiedrībai ir svarīga sastāvdaļa un pati par sevi pilsoniska vērtība pasaules sabiedrībai, kas balstās uz kopīgām vērtībām un cilvēktiesībām;
6. uzsver, ka jāveicina jauninājumi izglītības sistēmās, mūžizglītības programmas un e-mācību iniciatīvas (gan skolotājiem, gan studentiem) kā galvenie faktori, lai pārvērstu informāciju zināšanās, kas ietekmētu nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi;
7. iesaka galveno uzmanību nepārprotami pievērst izglītībai, apmācībai un satura izveides mehānismiem, it īpaši tāda satura, kas atspoguļo kultūras daudzveidību, kā arī pamatskolas līmenī ieviest izglītību un apmācību, kas jauniešiem dod iespēju kritiski un radoši izmantot visus plašsaziņas līdzekļus, it īpaši digitālos plašsaziņas līdzekļus;
8. aicina dalībvalstis rīkoties saskaņā ar UNESCO mērķi līdz 2015. gadam nodrošināt visiem pieejamu izglītību un atsaukties uz UNICEF aicinājumiem Līgumā ar nākamajām paaudzēm palielināt budžeta piešķīrumu izglītībai;
9. norāda, ka globalizācija apdraud kultūru daudzveidību, it īpaši attiecībā uz valodām un identitātēm, un ka informācijas sabiedrība var izpausties kā iespēja veicināt dialogu starp kultūrām ar globālu informācijas tīklu palīdzību;
10. atzinīgi vērtē UNESCO lēmumu pieņemt kultūras daudzveidības konvencijas projektu kā izšķirošu iniciatīvu integrējošākas informācijas sabiedrības attīstībai, kas balstās uz kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību, uz starptautiskiem sakariem kultūras jomā un uz plurālisma veicināšanu;
11. aicina noteikt obligātus standartus, kas regulēs piekļuvi informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un veicinās e-mācības, kā arī pasaules mēroga e-skolu izveidi.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Informācijas sabiedrība | |||||
|
Procedūras numurs |
||||||
|
Atbildīgā komiteja |
ITRE | |||||
|
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu |
CULT | |||||
|
Ciešāka sadarbība |
Nē | |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Marνa Badνa i Cutchet | |||||
|
Izskatīšana komitejā |
25.11.2004 |
1.2.2005 |
15.3.2005 |
|
| |
|
Ierosinājumu pieņemšanas datums |
21.4.2005 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
28 1
| ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
María Badía i Cutchet, Christopher Beazley, Guy Bono, Marie-Hélène Descamps, Jolanta Dičkutė, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Claire Gibault, Lissy Gröner, Luis Francisco Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Manolis Mavrommatis, Marianne Mikko, Zdzisław Zbigniew Podkański, Christa Prets, Karin Resetarits, Nikolaos Sifunakis, Helga Trüpel, Henri Weber, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal | |||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Ivo Belet, Michael Cramer, Ignasi Guardans Cambó, András Gyürk, Małgorzata Handzlik, Gyula Hegyi, Nina Škottová, Witold Tomczak | |||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Informācijas sabiedrība | |||||||||||
|
Procedūras numurs |
||||||||||||
|
Atsauce uz Reglamentu |
Rule 45 | |||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ITRE | |||||||||||
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu |
CULT |
DEVE |
|
|
| |||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
DEVE |
|
|
|
| |||||||
|
Ciešāka sadarbība |
0.0.0000 |
|
|
|
| |||||||
|
Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i) |
|
|
| |||||||||
|
Referente |
Catherine Trautmann |
| ||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
| ||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
1.2.2005 |
26.4.2005 |
24.5.2005 |
|
| |||||||
|
Pieņemšanas datums |
24.5.2005 | |||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
42 1 0 | ||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Ivo Belet, Jan Březina, Jerzy Buzek, Joan Calabuig Rull, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Den Dover, Lena Ek, Adam Gierek, Umberto Guidoni, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Nils Lundgren, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Pier Antonio Panzeri, Miloslav Ransdorf, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras Roca | |||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
María del Pilar Ayuso González, Daniel Caspary, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Neena Gill, Françoise Grossetête, Edit Herczog, Peter Liese, Vittorio Prodi, John Purvis, Manuel António dos Santos, Esko Seppänen, Hannes Swoboda | |||||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||||||||
|
Iesniegšanas datums – A6 |
31.5.2005 |
A6-0172/2005 | ||||||||||