STARPPOSMA ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus

2.6.2005 - (COM(2004)0492 - 2004/0163(AVC))

Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Konstantinos Hatzidakis

Grozījumi

• 001-004 (PDF - 105 KB)
• 001-004 (DOC - 98 KB)
• 005-006 (PDF - 97 KB)
• 005-006 (DOC - 115 KB)
• 007-007 (PDF - 92 KB)
• 007-007 (DOC - 113 KB)
• 008-008 (PDF - 96 KB)
• 008-008 (DOC - 112 KB)
• 009-011 (PDF - 94 KB)
• 009-011 (DOC - 80 KB)
• 012-022 (PDF - 118 KB)
• 012-022 (DOC - 119 KB)
• 023-023 (PDF - 93 KB)
• 023-023 (DOC - 158 KB)
• 024-027 (PDF - 105 KB)
• 024-027 (DOC - 101 KB)
• 028-034 (PDF - 118 KB)
• 028-034 (DOC - 110 KB)
• 035-039 (PDF - 106 KB)
• 035-039 (DOC - 101 KB)
• 040-040 (PDF - 90 KB)
• 040-040 (DOC - 21 KB)
• 041-041 (PDF - 94 KB)
• 041-041 (DOC - 91 KB)
• 042-046 (PDF - 108 KB)
• 042-046 (DOC - 101 KB)
• 047-047 (PDF - 89 KB)
• 047-047 (DOC - 21 KB)
• 048-049 (PDF - 94 KB)
• 048-049 (DOC - 114 KB)
• 050-050 (PDF - 94 KB)
• 050-050 (DOC - 91 KB)
• 051-055 (PDF - 118 KB)
• 051-055 (DOC - 103 KB)
• 056-056 (PDF - 91 KB)
• 056-056 (DOC - 158 KB)
• 057-057 (PDF - 93 KB)
• 057-057 (DOC - 158 KB)
• 058-058 (PDF - 87 KB)
• 058-058 (DOC - 21 KB)
• 059-059 (PDF - 95 KB)
• 059-059 (DOC - 22 KB)
• 060-062 (PDF - 94 KB)
• 060-062 (DOC - 164 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus

(COM(2004)0492 - 2004/0163(AVC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (COM(2004)0492–2004/0163(AVC)),

– ņemot vērā EK līguma 161. pantu,

–    ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju attiecībā uz trešo ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju[1],

–    ņemot vērā Reglamenta 75. panta 3. punktu,

–     ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas starpposma ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6‑0177/2005),

1.    uzskata, ka regulas projekts kopumā atbilst 2004. gada 22. aprīļa rezolūcijai, un tāpēc nepauž turpmāku tiešu atbalstu Komisijas ierosinājumiem, bet tomēr aicina Komisiju un Padomi, it īpaši atsaucoties uz debatēm Padomē, ņemt vērā turpmāk izklāstītos specifiskos ieteikumus;

2.    pieprasa jaunajā plānošanas periodā ikreiz, kad tiek pieminēta ekonomikas un sociālā kohēzija, papildus atsaukties arī uz teritoriālās kohēzijas jēdzienu, kā arī īpašu uzmanību veltīt šī jaunā jēdziena attīstībai;

3.    noraida jebkādus būtiskus grozījumus attiecībā uz Komisijas priekšlikuma vispārējo uzbūvi un it īpaši jebkādus mēģinājumus atkārtoti nacionalizēt visu Savienības reģionālo politiku vai daļu no tās (1. sadaļa);

4.    noraida jebkādus mēģinājumus samazināt stingra Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķa nozīmīgumu un atzinīgi novērtē tā koncentrēšanos uz pieejamību, pētniecību un attīstību, izglītību un apmācību, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, kā arī informācijas sabiedrību; aicina visas šīs prioritātes cieši koordinēt ar Kopienas programmām un politikas jomām, it īpaši ar Lisabonas stratēģiju;

5.    aicina dabiskā efekta reģionu atbilstības paplašināšanu attiecināt arī uz Konverģences mērķa darbībām, attiecīgi nepalielinot Kopienas finansējumu šiem reģioniem (6. panta 2. punkts);

6.     uzsver nozīmi, kāda ir jaunā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības trīs pamatvirzienu struktūrai, kas ietver starptautisko, pārrobežu un reģionālo sadarbību; tāpēc aicina iekļaut reģionālo sadarbību kā šī mērķa neatkarīgu sastāvdaļu līdzīgi pašreizējai INTERREG III programmai;

7.     uzskata, ka jāsaglabā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa vispārējais budžets, un šajā sakarā atzinīgi novērtē īpašo uzmanību, kas Komisijas priekšlikumā veltīta pārrobežu sadarbībai;

8.    iebilst pret 150 km robežas patvaļīgu uzspiešanu to piejūras reģionu noteikšanā, kuri atbilst pārrobežu sadarbības programmām, un turklāt aicina īstenot īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajās programmās var piedalīties reģioni, kas atrodas ES perifērijā;

9.    noraida sākotnējā priekšlikumā paredzētā partnerattiecību principa jebkādu vājināšanu, it īpaši saistībā ar attiecīgo programmu stratēģisko plānošanu un uzraudzību; it īpaši aicina saglabāt atbilstīgo institūciju sarakstu (10. panta 1. punkta c) ievilkums);

10.  aicina dalībvalstis pastiprināt saiknes ar reģionāliem, vietējiem un pilsētu partneriem, lai optimāli izmantotu to specifiskās zināšanas gan programmu sagatavošanā, gan to īstenošanā; turklāt šajā kontekstā atbalsta varas maksimālu decentralizāciju, lai izvairītos no pārmērīga administratīva darba (10. pants);

11.  aicina paplašināt dzimumu līdztiesības principu, lai nodrošinātu, ka nenotiek diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, un it īpaši to, ka pieejamības iespējas invalīdiem ir nosacījums fondu līdzekļu saņemšanai un ka to uzrauga fondu palīdzības īstenošanas dažādās stadijās (14. pants);

12. aicina fondu novērtējumā iekļaut arī norādes par attīstību, kas panākta dzimumu līdztiesības veicināšanā un sociālajā iekļaušanā, kā arī cīņā pret visāda veida diskrimināciju;

13. aicina enerģiski noraidīt visus mēģinājumus koriģēt ierosināto finanšu shēmu, tostarp gan līdzekļu kopapjomu, gan to sadalījumu starp dažādiem mērķiem un to komponentēm, kā arī, neskatoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka Komisijas ierosinātais līdzekļu sadalījums starp dažādajiem mērķiem atspoguļo interešu līdzsvaru;

14. uzskata, ka, ņemot vērā daudzu ES reģionu nopietno vajadzību pēc struktūrfondu līdzekļiem jaunajā plānošanas periodā, visi kohēzijas politikai piešķirtie līdzekļi jāizmanto šim nolūkam; tāpēc aicina paredzēt iespēju atkārtoti izmantot sakarā ar “N+2” noteikumiem neizlietotos 1.b izdevumu apakškategorijas līdzekļus tiem reģioniem, kuri tos var izlietot, pamatojoties uz efektivitātes un taisnīguma principu;

15.  aicina izveidot īpašus kompensācijas mehānismus tiem reģioniem vai dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietniem finansiāliem zaudējumiem to atšķirību dēļ, kas radušās saistībā ar Komisijas priekšlikumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu;

16.  uzskata, ka, tiklīdz būs pieņemts nākamais finanšu plāns, Komisija vai nu apstiprinās regulas priekšlikumā noteiktos skaitļus, vai arī iesniegs apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei koriģētos skaitļus, tādējādi nodrošinot atbilstību noteiktajiem izdevumu griestiem;

17.  atgādina, ka fondi ir pakļauti Finanšu regulas noteikumiem, un uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jāpiemēro pārredzamības un pareizas finanšu vadības noteikumi;

18.   aicina īstenot skaidras un saprotamas Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes attiecībā uz kohēziju, kuras jāpieņem saskaņā ar EK līguma 161. pantā noteikto procedūru; turklāt aicina īstenot termiņa vidusposma pārskatīšanu saskaņā ar to pašu procedūru, ja vien nav stājies spēkā Līgums par Konstitūciju Eiropai, kura III-223. pants jāpiemēro, lai atļautu Eiropas Parlamenta līdzdalību likumdošanas koplēmuma procedūrā (23.–24. pants);

19.  aicina 23. panta 3. punktā iekļaut lēmumus par Eiropas transporta tīklu (TEN-T) (Lēmums 884/2004/EK un Lēmums 1692/96/EK);

20.  aicina vispārējā regulā paredzēt ciešāku saikni ar Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (23. pants); šajā kontekstā aicina dalībvalstis savos valsts stratēģiskajos pamatprinicpu kopumos norādīt, kā tās plāno ar Kopienas vai pašu līdzekļu palīdzību finansēt vides vajadzības, it īpaši atbalstu Natura 2000 tīklam, Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu, kā arī Kioto mērķu sasniegšanu (25. pants);

21.  atkārtoti pieprasa nodrošināt līdzsvarotu un taisnīgu finanšu līdzekļu piešķiršanu tiem apgabaliem, kuri cieš no skarbiem un pastāvīgiem dabas, klimatiskajiem vai demogrāfiskajiem apstākļiem, tādiem kā salas, kalnu un pierobežas apgabali, kā arī mazapdzīvoti apgabali, it īpaši izteikti mazapdzīvotie Savienības ziemeļu apgabali (12. apsvērums); aicina arī minēt šos apgabalus saistībā ar tām tematiskajām un teritoriālajām prioritātēm, kurās jāprecizē valsts stratēģiskā pamatprincipu kopuma stratēģijas iedaļā (25. pants);

22. aicina nodrošināt adekvātu finansiālu atbalstu jaunajām dalībvalstīm Maltai un Kiprai, pamatojoties uz to salas un attālas valsts stāvokli, kā arī uz vienlīdzīgas attieksmes principu, lai tās var risināt specifiskas problēmas, ar kurām tām jāsaskaras kā salām ES perifērijā;

23. stingri atbalsta Komisijas ierosināto īpašo pasākumu EUR 1,1 miljarda apmērā attiecībā uz visattālākajiem reģioniem, kā arī iespēju finansēt darbības atbalstu, kā tas paredzēts 11. pantā Regulā par Eiropas Reģionālās attīstības fondu; aicina pilnībā īstenot praksē EK līguma 299. panta 2. punktā noteikto prasību visattālākos reģionus, tostarp tos reģionus, kuru IKP jau ir lielāks par 75% no Kopienas vidējā līmeņa, uzskatīt par īpašu gadījumu saistībā ar to pieeju struktūrfondiem;

24. aicina saglabāt valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu, ko sagatavo ciešā sadarbībā ar 10. pantā minētajiem partneriem un par ko Komisijai arī turpmāk jāpieņem lēmums, apspriežoties partnerattiecību līmenī (26. pants);

25. aicina paredzēt iespēju pārskatīt valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu (26. pants);

26. aicina vienkāršot stratēģisko uzraudzību tā, lai dalībvalstis un Komisija sniedz pārskatu reizi divos gados (27. un 28. pants); aicina šajā kontekstā reizi divos gados organizēt debates stratēģiskā forumā, kurā iesaistītos Eiropas Parlaments, Komisija, Reģionu komiteja, kā arī dalībvalstis (29. pants);

27. aicina saistībā ar pieeju “tikai viens fonds vienai programmai” maksimālo līmeni, līdz kuram vai nu no ESF, vai ERAF drīkst finansēt tos pasākumus, kuri saņem finansējumu no citiem fondiem, palielināt no 5% uz 10% (33. pants); tomēr ierosina, ka Komisija zināmos apstākļos var atļaut vienai un tai pašai vadošajai iestādei vadīt vairāk kā vienu finansēšanas pasākumu, turpinot piemērot 10% ierobežojumu;

28. aicina attiecībā uz tām programmām, kuras saistītās ar Konverģences mērķi, kā arī Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi un kuras finansē no struktūrfondiem, saglabāt prasību sniegt informāciju par pieeju, ko izmanto attiecībā uz pilsētu jautājumu, tostarp izvēlēto pilsētu apgabalu sarakstu un starpdeleģēšanas procedūras, nolūkā uzsvērt pilsētu dimensiju un it īpaši pilsētu ilgtspējīgu attīstību; aicina šādas procedūras skatīt reģionālo un vietējo partnerattiecību kontekstā; uzskata, ka finansējuma apjomam jābūt vismaz vienādam ar to, uz kuru saskaņā ar šo regulu var pretendēt pilsētu apgabali (36. pants);

29. aicina saistībā ar visiem trim fondiem ņemt vērā mazo un ļoti mazo uzņēmumu, it īpaši amatniecības uzņēmumu, prioritātes, ņemot vērā to nozīmi kohēzijas un reģionālajā attīstībā, kā arī to ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, un atbalstīt Feiras Eiropadomes 2000. gadā pieņemtās Eiropas mazo uzņēmumu hartas principu un darbības pamatvirzienu īstenošanu;

30.  uzskata, ka dalībvalstīm jāprecizē pasākumi saistībā ar savu stratēģisko pamatnoteikumu kopumu un darbības programmu vides stratēģisko novērtējumu, kā arī savlaicīgi jānodrošina galveno infrastruktūras projektu vides ietekmes novērtējums; aicina Komisiju nodrošināt, ka galvenie infrastruktūras projekti nav pretrunā ar vides aizsardzību un uzlabošanu (38.–40. pants);

31. aicina īstenot saskaņotu pieeju un struktūrfondu procedūru saglabāšanu pašreizējo kaimiņattiecību programmu pārveidošanā par programmām, kas saistītas ar jaunajiem sadarbības instrumentiem Savienības ārējām robežām (ENPI un IPA);

32. aicina saglabāt priekšlikumu attiecībā uz Kopienas kvalitātes un izpildes rādītāju rezervi kā atlīdzības mehānismu par panākto attīstību, tostarp saistībā ar Kohēzijas fondu; tomēr, lai nodrošinātu minētā mehānisma atbilstību šim mērķim, aicina piemērot taisnīgus, pārredzamus un kopīgi pieņemtus kritērijus (48. pants);

33.  aicina stratēģiskajās pamatnostādnēs un novērtēšanas procesā, kas tajās paredzēts, noteikt skaidri formulētas prasības, kā arī atzīt pieejamības iespēju invalīdiem principu un praksi;

34. aicina dalībvalstis, kuras to vēlas, noteikt valsts rezervi neparedzētiem gadījumiem, kā arī iesaka ieviest lielāku elastību attiecībā uz tās īstenošanas līdzekļiem (49. pants);

35.  noraida spiedienu saistībā ar ierosināto līdzfinansējuma likmju maiņu (51. pants), bet aicina divkāršot atļauto pieaugumu līdz 10 procenta punktiem attiecībā uz tiem reģioniem, kuri cieš vairāk kā no viena šajā priekšlikumā noteiktā nelabvēlīgā ģeogrāfiskā vai dabas faktora (52. pants);

36.  stingri atbalsta visus stimulus, kas paredzēti privātā kapitāla mobilizācijai, kā arī sabiedrisko un privāto partnerattiecību veicināšanai jaunajā programmēšanas periodā (50. panta d) apakšpunkts un 54. pants); uzskata, ka Kopienas līdzfinansējuma likmju kā īpatsvara tikai no deklarētajiem valsts izdevumiem aprēķināšana ir šīs regulas svarīgs vienkāršošanas priekšlikums un nodrošina papildināmības principa efektīvāku piemērošanu; tajā pašā laikā aicina saglabāt elastību, ko nodrošina līdzfinansējuma likmes aprēķināšana katrai prioritātei, nevis katram pasākumam (51. un 76. pants); tomēr uzsver, ka līdzfinansējuma likmes aprēķināšanai nevajadzētu būt tādai, kas ierobežo NVO un citu bezpeļņas organizāciju dalību struktūrfondu darbībās;

37.  uzskata Komisijas priekšlikumu piemērot finansiālas korekcijas attiecībā uz uzņēmumiem, kas pārvieto savu darbību, par nepieciešamu pasākumu, lai nepakļautu riskam ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas nostiprināšanos attiecīgajos reģionos; ierosina izveidot uzraudzības sistēmu, lai aprēķinātu jebkuras pārvietošanas saimnieciskās un sociālās izmaksas un attiecīgi noteiktu atbilstīgu sodu; tajā pašā laikā aicina pieņemt visus vajadzīgos juridiskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas saņem Kopienas finansējumu, nepārvieto savu darbību uz ilgu, iepriekš noteiktu periodu;

38.  aicina noteikt, ka līdzfinansējumu pārtrauc tādām darbībām, kuru rezultātā būtiski samazinās darba vietu skaits vai tiek slēgtas iekārtas to atrašanās vietā;

39.   aicina iekļaut atsauci uz vajadzību pēc augsta līmeņa iemaņām un kvalifikācijas projektu vadīšanā kā būtiski svarīga nosacījuma tam, lai projektus iesniedz norādītajā laikā un atbilstīgi paredzētajiem līdzekļiem (57. pants);

40.  aicina plānošanā (31.–37. pants), novērtēšanā (45. pants), kā arī vadībā, uzraudzībā un kontrolē (57.–73. pants) atbilstīgi programmu apjomam efektīvi piemērot proporcionalitātes principu; turklāt uzskata, ka šajos apgabalos vienkāršošanas princips jāpiemēro visām tām programmām, kuras ir visu dalībvalstu interesēs;

41.   norāda, ka Komisija un dalībvalstis par struktūrfondiem atbild kopīgi; aicina dalībvalstis sniegt ikgadējas ticamības deklarācijas par to, ka ES nodokļu maksātāju nauda ir izlietota pareizi, likumīgi un pārredzami; aicina, lai visas šīs deklarācijas paraksta attiecīgās dalībvalsts finanšu ministrs;

42.  aicina saglabāt ierosinātos robežlielumus attiecībā uz proporcionālas kontroles pasākumiem (33% līdzfinansējums un izmaksas EUR 250 miljonu apjomā), zemāk par kuriem Komisija neveic sistemātisku kontroli; tomēr aicina ņemt vērā dažādajiem fondiem raksturīgās īpašās iezīmes (73. pants);

43.   noraida jebkuras izmaiņas ierosinātajos pirmsfinansējuma apjomos (81. pants);

44.   noraida jebkādu turpmāku “N+2” noteikuma mīkstināšanu attiecībā uz struktūrfondiem, izņemot jau ierosināto elastīgumu attiecībā uz galvenajiem projektiem, jo šī noteikuma pozitīvā ietekme bija redzama saistībā ar līdzekļu efektīvas izmantošanas uzlabošanu pašreizējā plānošanas periodā (93. pants); tomēr aicina pieļaut lielāku elastību attiecībā uz Kohēzijas fondu;

45.   aicina paredzēt lielāku elastību, lai paplašinātu ierosināto divu mēnešu termiņu, kas dalībvalstīm noteikts Komisijas finansiālo korekciju apstrīdēšanai; aicina šo termiņu noteikt atkarībā no atbilstīgās problēmas nopietnības (100. pants);

46.    noraida jebkuru mēģinājumu izdevumus, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, tādus kā mājokļu celtniecības izdevumi, iekļaut izdevumos, kurus izmanto Kopienas līdzfinansējuma aprēķināšanā; tomēr uzskata, ka izdevumi, kas saistīti ar sociālo mājokļu atjaunošanu nolūkā taupīt enerģiju un aizsargāt vidi, jāiekļauj atbilstīgajos izdevumos;

47.   noraida griestu samazināšanu attiecībā uz valsts atbalstu konverģences reģioniem, tostarp tiem reģioniem, kuri pakļauti statistiskajam efektam; tāpēc aicina nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi valsts atbalsta jomā pret visiem tiem reģioniem, uz kuriem attiecas Konverģences mērķis, kā arī attiecināt uz šiem reģioniem EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu; turklāt aicina paredzēt pakāpeniskas pārejas posmu attiecībā uz atbalsta griestu noteikšanu dabiskā efekta reģioniem; uzsver vajadzību valsts atbalsta piešķiršanā reģioniem, uz kuriem neattiecas Konverģences mērķis, saglabāt teritoriālo diferencēšanu, it īpaši saistībā ar nelabvēlīgiem dabas vai ģeogrāfiskiem apstākļiem;

48.   uzdod priekšsēdētājam pieprasīt turpmāku apspriešanos ar Padomi saskaņā ar Reglamenta 75. panta 3. punktu;

49.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei.

• [1]  OV C 104 E, 30.4.2004., 1000. lpp.

PASKAIDROJUMS

Introduction

This interim report follows on from the report and resolution adopted by the European Parliament on the Commission’s third report on economic and social cohesion[1] and from the working document prepared by your rapporteur in December 2004.[2]

Its aim is to not to restate the arguments laid out in the previous two documents, but rather to advance, as concisely as possible, Parliament’s priorities for the reform of the European structural funds. Thus, the resolution is intentionally limited to concrete “recommendations” for inclusion in the general regulation. No recitals or broad statements of principle have been included, only calls for action.

These relate both directly to the Commission’s proposal and to the information received by the rapporteur as to the ‘state of play’ within the Council of Ministers. With regard to the Commission proposal, there is clearly a high degree of conformity between it and the positions already adopted by the European Parliament. Nevertheless, a number of calls for change or addition have been made. In the case of the Council, Parliament may recommend a similar course of action, where the debate appears to be moving in the right direction. However, where that is not the case Parliament may, in the first instance, seek to deter unwelcome developments by indicating its rejection of them, but might ultimately have to refuse its assent were the Council’s position to be considered politically unacceptable.

What therefore is the bottom line?

Political Priorities

The European Parliament has on numerous occasions stressed the need for a minimum credible budget in order to implement the future cohesion policy. It thus rejects any notion that Europe’s regional policy can be considered as a variable that can simply be adjusted during the adoption of the 2007-2013 financial perspectives. The financial stability proposed by the draft regulation at 0.41% of Community GNI (0.46% including EAFRD and EFF) must be considered as acceptable, given the huge increase in the population eligible for the Convergence objective, following an enlargement process without precedent. It must therefore be considered as constituting the minimum necessary for putting into place the proposed architecture.

Moreover, in order to make a true political and economic success of enlargement it will be crucial to guarantee an equitable balance between the needs of regions from the new Member States eligible for the Convergence objective, the poorest regions of the old Member States, the statistical effect regions and those regions subject to phasing-in. Many proposals have been presented to increase or decrease all part of the financial envelope.

The rapporteur makes two specific proposals regarding cohesion policy funding. The first concerning the possible recycling of funds lost as a result of the strict implementation of the N+2 rule. He proposes that these appropriations be re-entered in the budgets of the wealthier Member States as is now the case but that they be kept in the cohesion budget for allocation to those regions able to use them. The second proposal concerns the need for compensatory arrangements for those regions and Member States which lose out heavily in financial terms following the allocation of Community funds in accordance with Commission recommendations.

With regard to the Convergence objective, your rapporteur considers, in principle, that the full eligibility for the regions affected by the statistical effect might be seen as a relatively inexpensive means of achieving a sustainable and harmonious equilibrium. However, the full eligibility of these regions will in practice mean an increase in the 0.41% of Community GNI proposed by the draft regulation. The rapporteur will accordingly submit a proposal along these lines, having first discussed the matter with this colleagues.

Concerning the ‘natural effect’ regions eligible for transitional funding under the ‘regional competitivity and employment’ objective, the rapporteur takes the view that they should be eligible for ‘convergence’ measures, since they may prove more effective for completion of the as yet unfinished convergence process in these regions. For example, while such regions may be looking to tourism for their development, the measures taken relate only to the ‘convergence’ and not the ‘regional competitivity and employment’ objective. The rapporteur is in no way insinuating that Community funding for these regions should be increased.

With regard to the rest of the Community’s territory, Parliament has consistently supported a balanced Europe-wide polycentric model for sustainable development which will drive forward the Lisbon and Gothenburg strategies. It rejects, therefore, any notion of a renationalisation of cohesion policy and in particular of the regional competitiveness and employment objective as is still, even now, being suggested by certain Member States. In this context, your rapporteur considers that there must be a strict respect of the Commission's proposals for the phasing-in regions and for those with natural or geographical handicaps. In the latter case, he believes that the 5% extra co financing envisaged, should be doubled where a region suffers from the cumulative effects of more than one such handicap.

With regard to the future Objective 3 on cooperation, there should be greater flexibility, particularly with regard to maritime boundaries and due account must be taken of the need to provide for the connectivity of peripheral areas.

Concerning the governance of the future regional policy, the Parliament has always insisted that a balance must be struck between the urgent need for simplification on the one hand and the effective use of funds on the other, taking account of the particular nature of the structural funds (partnership arrangements, EU co-funding of programmes etc). Cohesion policy should not be transformed into 25 or 27 ‘blank cheques’, but must rather form part of a coherent approach to the achievement of Europe’s major strategic objectives: solidarity, competitiveness and sustainable development. This can only occur through a close cooperation between strategy at Community, national and regional level. Hence, importance is attached to the maintenance of the Community strategic guidelines, the national strategic reference frameworks and the principles of partnership and non-discrimination. Moreover, the strategic approach must contain the priorities that will enable European objectives to be translated into action on the ground in an equitable manner at the level of regional programming. Thus, a reference to island, sparsely populated and mountainous areas should already be made under the thematic and territorial priorities specified in the national strategic framework.

In this context, therefore, Parliament has already been resolute on the need for its involvement in the proposed annual strategic debate. However, it would seem more appropriate to ensure the inclusiveness of this debate through the organisation of a strategic forum encompassing the Parliament, the Commission, the Member States and the Regions, which could then be held on a biennial basis. Such a forum could consider:

-          the effective contribution of regional policy to the Lisbon strategy and on the means of evaluation necessary to improve it;

-          the effective application of the subsidiarity, proportionality and partnership principles;

In this context, it is necessary to stress the importance of all regional and local players being closely associated with the implementation of the policy. Thus, the urban dimension must be highlighted so that the role of cities is properly defined and a coherent approach to the urban issue is put in place. For this, it would seem that regional partnership provides the most appropriate framework. In this regard also, although Parliament has supported and continues to support the mono fund approach to programming, it would seem appropriate to allow for increased cross-funding (up to 10%) between the ERDF and the ESF.

Concerning the reserves, the rapporteur believes that both have a role to play and that they should both be maintained. However, both require modification. This is particularly true in the case of the Community reserve which is expected to give an incentive to Member States to improve their performance and to achieve real growth. The current system, which simply rewards the best programmes within a Member State, cannot really provide a true motive to make substantial progress concerning absorption rates, growth or performance. Therefore, the criteria that apply to the allocation of these resources should be both fair and objective, so as to eliminate any suspicion that the money will only go to the richer EU states. As far as the national contingency reserve is concerned, the necessity of putting money aside for times of local or sectoral crises is quite self-evident. However, an element of flexibility needs to be introduced regarding the use of this reserve.

With regard to the financial contributions from the funds, the proposed rates of co-financing proposed by the Commission, rising to 80% in the case of the Convergence Objective in Cohesion countries, are well in line with the calls made on many occasions by the European Parliament. Your rapporteur is aware of suggestions in some quarters that a maximum rate of 85% should be applied. This would however, change the balance of the proposal as a whole and would risk the funds being seen as a simple money transfer or as a tool of development aid.

A strong case may be made, however, for regions in the Regional competitiveness and employment objective suffering from a natural or geographical handicap, which should, under the proposals, receive an additional 5% in co-financing. In this case it would be logical that where these regions suffered from more than one such handicap, the increase could be doubled to 10%. This would be relatively inexpensive and need not contradict the provision that the increase for areas with a geographical or natural handicap must not result in the total support granted for a priority exceeding 60% of public expenditure on that priority. This proposal by the rapporteur is consistent with the new previsions of the draft Constitution.

No reference is made to the ultraperipheral regions in the resolution as the rapporteur considers them to be adequately covered by the Commission's proposals.

Your rapporteur agrees with the Commission proposal that Community co-financing shall be calculated in relation to total public expenditure only and not take into account private commitments.

However, the rapporteur is in favour of adopting the Commission proposal for many reasons. Firstly, it will simplify the calculation of Community co-funding, since public funding provides a stable point of departure while private funding, in the absence of guarantees, remains an imponderable. Furthermore, the proposal ensures that the principle of additionality will be applied, requiring the authorities to indicate from the outset the funding to be earmarked for a project, thereby obviating the danger of public funds being diverted.

Moreover, the Commission proposal provides for considerable flexibility, calculating Community co-funding by priority area rather than by measure as over the current programming period, leaving open the possibility of a project being funded entirely by private backers, thereby, in the rapporteur’s opinion, underpinning private-public partnership arrangements and achieving increased transparency. The draft regulation also provides a number of private investment incentives.

The rapporteur is also opposed to the introduction of VAT receipts or lodging costs for the purposes of calculating Community co-financing. Community funds should be used for investment and not to reimburse the public purse.

Notwithstanding the different proposals that are currently under consideration, the rapporteur supports, in principle, the application of the N+2 rule. In fact this rule constitutes a constant demand of the European Parliament. Its application has proven to be beneficial not only for the community budget, as it provides for greater clarity and transparency in its execution, but also for the regions and the Member States. That is because this rule has, in itself, acted as an incentive for the efficient implementation of funds and programmes within the framework of regional policy.

The Commission's proposals make no reference to the link between regional policy and competition policy unlike the previous regulations relating to the 2000-2006 programming period. In particular, no indication is given concerning the relationship with the future guidelines governing regional state aids. This is indeed compatible with the view previously expressed by Parliament that the General Regulation on the Structural Funds is the inappropriate legal framework in which to treat the question of the coherence between competition and regional policy.[3] However, it means that an important element governing future ability to tackle structural problems is left undefined.

It is thus vital, that a concerted reflection is undertaken as quickly as possible between the Commission directorates-general concerned, so as to guarantee in particular the maintenance of the principle of territorial differentiation in the ceilings permitted for regional state aids in the Union of 27. Any approach that reduces these ceilings in Convergence regions must be rejected. Outside of this objective, it will be necessary to take account of the principle of territorial cohesion and provide more favourable treatment for those regions suffering from natural or geographical handicaps.

• [1]  Report on the Third report on economic and social cohesion (COM(2004) 107 – C5‑0092/2004 – 2004/2005(INI))Committee on Regional Policy, Transport and Tourism Rapporteur: Konstantinos Hatzidakis Text adopted, P5_TA-PROV(2004)0368
• [2]  Working Document on a proposal for a Council Regulation laying down general provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund and the Cohesion Fund replacing Regulation 1260/1999 (COM (2004) 492final) Committee on Regional Development, Rapporteur: Konstantinos Hatzidakis 16 December 2004
• [3]  Interim Report on a Proposal for a Council Regulation laying down general provisions on the Structural Funds (COM(98)0131 - C4-0285/98 - 98/0090(AVC), A4‑0391/98, 4 November 1998

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (24.5.2005)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
(COM(2004)0492 – 2004/0163(AVC))

Atzinumu sagatavoja: Nathalie Griesbeck

ĪSS PASKAIDROJUMS

The Committee on Budgets intends to adopt an opinion on COM(2004)0492. The Committee on Regional Development is the committee responsible for the proposal (rapporteur - Mr Kostas Hatzidakis) and will submit an interim report on the Commission proposal to Parliament with a motion for a resolution (adoption of report scheduled for 24 May 2005).

This proposal for a Council Regulation is the subject of an assent procedure in the European Parliament. Rule 75(3) of Parliament's Rules of Procedure states that 'where Parliament's assent is required for a legislative proposal, the committee responsible may decide, in order to facilitate a positive outcome of the procedure, to present an interim report on the Commission proposal to Parliament with a motion for a resolution containing recommendations for modification or implementation of the proposal. If Parliament approves at least one recommendation the President shall request further discussion with the Council. The committee responsible shall make its final recommendation for the assent of Parliament in the light of the outcome of the discussion with the Council'.

Proposal COM(2004)0492 has been drafted as part of the cohesion policy legislative package, covering:

· general provisions (COM(2004)0492);

· the European Social Fund (ESF) (COM(2004)0493);

· the Cohesion Fund (COM(2004)0494);

· the European Regional Development Fund (ERDF) (COM(2004)0495);

· and an entirely new proposal creating the framework for a cross-border authority to manage cooperation programmes (EGCC) (COM(2004)0496) - no COBU opinion.

Solidarity, economic and social progress and reinforced cohesion form part of the Community objective of 'reducing disparities between the levels of development of the various regions and the backwardness of the least favoured regions', as laid down in the Treaty establishing the European Communities.

This draft regulation is the European Commission's proposal for the next generation of cohesion policy programmes. It constitutes the basis on which, in accordance with Article 55 of Council Regulation (EC) No 1260/1999/EC of 21 June 1999 laying down general provisions on the Structural Funds (OJ L 161, 26.6.1999, p. 1), the Council is to review that regulation by 31 December 2006 at the latest. The Commission emphasises the need to adopt the regulations in 2005 so that 2006 may be devoted to the work of programming for the period 2007-2013.

Within the Structural Funds, the current financial programme covering the period 2000 to 2006 involves the implementation of four instruments: the European Regional Development Fund, the European Social Fund, the Financial Instrument for Fisheries Guidance (FIFG) and the Guidance Section of the European Agricultural Guidance and Guarantee Fund. With a view to the financial perspective for 2007-2013, the Commission is proposing to take fisheries and rural development out of the Structural Funds package.

The draft defines the context for the cohesion policy, including the method for fixing the Community's strategic guidelines for cohesion policy, the national strategic reference framework and the annual examination at Community level. It also lays down the principles and rules on partnership, programming, evaluation, management (including financial management), monitoring and control on the basis of a sharing of responsibilities between the Member States and the Commission.

As regards the new architecture of EU cohesion policy after 2006, the Commission proposes that actions supported by the cohesion policy should focus on a limited number of Community priorities, in accordance with the Lisbon and Gothenburg agendas, with a view to producing an economic leverage effect and bringing significant added value.

Strategy and resources will be organised around three objectives:

· Convergence: this objective concerns Member States and regions whose per capita GDP is less than 75% of the Community average. The key objective is to promote growth-enhancing conditions and factors leading to real convergence. The strategies used will enable long-term competitiveness to be enhanced and will foster job creation. Today's data suggest that around 78% of the funding (or EUR 264 billion) will be concentrated on this objective. Financed through the ERDF, the ESF and the Cohesion Fund.

· Regional competitiveness and employment: Outside the least developed Member States and regions, the Commission is proposing a two-fold approach: first, regional development programmes will help regions to anticipate and promote economic change by strengthening their competitiveness and attractiveness; and second, interventions will aim to foster job creation and gear skills more closely to economic change. It is suggested that around 17% (or EUR 57.9 billion) be used for this objective. As regards the operational programmes financed by the ESF, the Commission proposes to underpin the implementation of the employment recommendations and to strengthen social inclusion, in line with the objectives and guidelines of the EES. Financed through the ERDF and the ESF.

· European territorial co-operation: Supporting cooperation between regions at cross-border, transnational and interregional level with a view to furthering the harmonious and balanced integration of the Union's territory is at the core of the third objective. Around 4% of the funding (or EUR 13.2 billion) will be spent on this priority.

FINANCIAL IMPLICATIONS

According to the Commission's proposal the resources available for commitment from the Funds for the period 2007 to 2013 will stand at EUR 336.194 billion at 2004 prices, with the following annual breakdown:

Table 1: Annual breakdown

(EUR millions – 2004 prices)

2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2007-2013
46 333	47 168	47 879	48 024	48 163	48 923	49 704	336 194

Source: COM(2004)0492, Annex, p. 87.

Table 2: Breakdown by objective

Objective	Allocation (EUR billions)	Percentage of resources
'Convergence'	264.0	78.54%
'Regional competitiveness and employment'	57.9	17.22%
'European territorial cooperation'	13.2	3.94%

Source: COM(2004)0492, Articles 16 to 18.

The proposal is for the future enlarged European Union of 27 Member States. The budget is equivalent to 0.41% of the gross national income of the 27-Member State European Union.

SECINĀJUMI

Atzinuma sagatavotājas ieteikumi

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus ieteikumus:

Eiropas Parlaments,

1.  precizē, ka regulas priekšlikumā norādītās apropriācijas attiecas tikai uz periodu, kurš iesākas ar 2007. finanšu gadu un ir indikatīvas, kamēr tiek noslēgta vienošanās par finanšu plānu 2007.  un turpmākajiem gadiem;

2. uzskata, ka pēc turpmāko gada finanšu plānu pieņemšanas, Komisijai atbilstīgi konkrētajai situācijai jāapstiprina regulas priekšlikumā norādītās summas vai vajadzības gadījumā jāiesniedz koriģētās summas Eiropas Parlamentam vai Padomei apstiprināšanai, tādējādi nodrošinot to atbilstību maksimāli pieļaujamajām summām;

3.  uzsver Eiropas Parlamenta kā lēmējiestādes lomu saistībā ar budžetu;

4.  atgādina, ka fondi pakļauti Finanšu regulas noteikumiem un atzīmē, ka gan Komisijai, gan dalībvalstīm nepieciešams piemērot pārskatāmības un pareizas finanšu pārvaldības noteikumus;

5.  uzskata, ka tehniskajai palīdzībai jābūt pieejamai ievērojot budžeta lēmējiestādes noteiktos likumus un noteikumus;

6.  uzskata, ka kvalitātes un izpildes rezerves noteikumi jāizskata apspriedēs ar Eiropas Parlamentu (20. pants);

7.  uzsver n+2 noteikuma piemērošanas pozitīvos rezultātus un atzinīgi vērtē to, ka piemērošanu turpina arī pašreizējā projektā un iesaka Komisijai steidzināt noteikuma n+2 ekonomiskās ietekmes izpēti;

8.  atgādina, ka attiecībā uz komitoloģiju, Eiropas Parlamenta pieeja veicina Komisijas vadīto komiteju konsultatīvo lomu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
Atsauces	COM(2004)0492 – 2004/0163(AVC)
Par jautājumu atbildīgā komiteja	REGI
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG
Ciešāka sadarbība	Nē
Atzinuma sagatavotājs(-a) Iecelšanas datums	Nathalie Griesbeck 20.09.2004
Izskatīšana komitejā	11.4.2005	23.5.2005
Grozījumu pieņemšanas datums	23.5.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		19 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gérard Deprez, Valdis Dombrovskis, Markus Ferber, Nathalie Griesbeck, Catherine Guy-Quint, Ville Itälä, Anne Elisabet Jensen, Wiesław Stefan Kuc, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Mario Mauro, Gérard Onesta, Antonis Samaras, Esko Seppänen, László Surján, Ralf Walter
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Robert Navarro
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS ATZINUMS (22.4.2005)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
(COM(2004)0492 - 2004/0163(AVC))

Atzinumu sagatavoja: Jan Mulder

ĪSS PASKAIDROJUMS

As regards this Committee's responsibilities for financial control, the present proposal, together with the proposal on the financing of the common agricultural policy, form the core parts of the legislative proposals for the financial perspectives 2007-2013.

At the starting point of the new financial perspectives period, the draftsman considers a fresh approach to horizontal financial control issues to be essential. Major differences such as non-differentiated expenditure in agriculture and differentiated expenditure in structural operations obviously limit the range of possible comparisons. However, the draftsman takes the view that some aspects concerning the functioning of shared management in agriculture and structural operations apply horizontally. This is particularly true for the concept of ex ante annual disclosure statements by Member States. The concept of disclosure statements aims at remedying specific difficulties arising from the split responsibilities in shared management. It is currently being developed in this Committee's discussions on the 2003 Commission discharge.

The Commission's proposal would oblige Member States to communicate to the Commission descriptions of their financial management and control systems ex ante. Nevertheless, in the light of the European Court of Auditors' findings on persistent weaknesses of Member States' supervisory and control systems[1], the draftsman remains concerned. The proposed measures may not be sufficient. Therefore he recommends to introduce an additional political commitment, i. e. an annual disclosure statement.

The draftsman welcomes the proposed Commission's cooperation with national audit bodies. In his view enhancing cooperation and coordination between the Commission and national audit institutions as well as between national audit bodies themselves would be a further step towards a Community internal control framework[2].

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[3]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 12. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Neierobežojot 1. punktā izklāstītos pienākumus, katru gadu un pirms Kopienas finansējuma saņemšanas N gadā katra dalībvalsts sagatavo iepriekšēju izpaušanas paziņojumu, kurā atzīst, ka Kopienas tiesību noteiktās finanšu kontroles struktūras ir ieviestas un darbojas. Izpaušanas paziņojumu paraksta dalībvalsts augstākā līmeņa politiskā un administratīvā instance (finanšu ministrs).
Grozījums Nr. 2 45. panta 1. punkta 2. apakšpunkts
Novērtējumu mērķis ir uzlabot fondu atbalsta un ieviešamo rīcības programmu kvalitāti, efektivitāti un līdzekļu piešķiršanas atbilstību un pamatotību. Novērtējumiem jānosaka to ietekme uz stratēģiskajiem Kopienas mērķiem, Līguma 158. pantu un raksturīgajām strukturālajām problēmām, kas ietekmē iesaistītās dalībvalstis un to reģionus, tajā pašā laikā rēķinoties ar vajadzībām, kas rodas, pastāvīgi attīstoties, un atbilstošo Kopienas likumdošanu, kas attiecas uz vides ietekmi un stratēģisku vides novērtējumu.	Novērtējumu mērķis ir uzlabot fondu atbalsta un ieviešamo rīcības programmu kvalitāti, efektivitāti un līdzekļu piešķiršanas atbilstību un pamatotību. Tie attiecīgi novērtē vietējās, dalībvalstu un Kopienas izmaksas un ieguvumus. Novērtējumos jānosaka programmu ietekme uz stratēģiskajiem Kopienas mērķiem, Līguma 158. pantu un raksturīgajām strukturālajām problēmām, kas ietekmē iesaistītās dalībvalstis un to reģionus, tajā pašā laikā rēķinoties ar vajadzībām, kas rodas, pastāvīgi attīstoties, un atbilstošo Kopienas likumdošanu, kas attiecas uz vides ietekmi un stratēģisku vides novērtējumu.
Grozījums Nr. 3 46. panta 3. punkta 3. apakšpunkts
Sākotnējais (ex-ante) novērtēšanas mērķis ir uzlabot budžeta līdzekļu sadali rīcības programmās un uzlabot programmu kvalitāti. Novērtēšana nosaka un novērtē vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības, sasniedzamos mērķus, sagaidāmos rezultātus, kvantitatīvos mērķus, ja tas ir nepieciešams, tad arī reģionam piedāvātās stratēģijas piemērotību, Kopienas pievienotās vērtības lielumu, rādītājus par to, cik lielā mērā Kopienas prioritātes ir tikušas ņemtas vērā, iepriekšējās programmās iegūto darba pieredzi un ieviešanas, uzraudzības, novērtēšanas un finansiālās vadības procedūru kvalitāti.	Sākotnējais (ex-ante) novērtēšanas mērķis ir uzlabot budžeta līdzekļu sadali rīcības programmās un uzlabot programmu kvalitāti. Novērtēšana nosaka un novērtē vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības, sasniedzamos mērķus, sagaidāmos rezultātus, kvantitatīvos mērķus, tad arī reģionam piedāvātās stratēģijas piemērotību, vietējo un Kopienas izmaksu un ieguvumu analīzi, Kopienas pievienotās vērtības lielumu, rādītājus par to, cik lielā mērā Kopienas prioritātes ir tikušas ņemtas vērā, iepriekšējās programmās iegūto darba pieredzi un ieviešanas, uzraudzības, novērtēšanas un finansiālās vadības procedūru kvalitāti.
Grozījums Nr. 4 75. panta 3. punkts
Ne vēlāk kā līdz katra gada 31. janvārim dalībvalstīm ir jānosūta Komisijai maksājumu pieprasījumu prognozes aktualizējums par esošo finansiālo gadu un turpmāko finansiālo gadu.	Ne vēlāk kā līdz katra gada 31. janvārim dalībvalstīm ir jānosūta Komisijai maksājumu pieprasījumu prognozes aktualizējums par esošo finansiālo gadu un turpmāko finansiālo gadu. Prognozei jāatspoguļo reālistisks dalībvalstu patēriņa spēju novērtējums attiecīgajos laika posmos.
Grozījums Nr. 5 92. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Sākot no 2007. gada reizi trijos gados, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei analīzi par automātiskas saistību pārtraukšanas noteikumu efektivitāti.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
Atsauces	COM(2004)0492 - 2004/0163(AVC)
Atbildīgā komiteja	REGI
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT
Ciešāka sadarbība	Nē
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Jan Mulder 22.9.2004
Izskatīšana komitejā	16.3.2005
Grozījumu pieņemšanas datums	19.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		19 1 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Inés Ayala Sender, Herbert Bösch, Mogens N.J. Camre, Paulo Casaca, Petr Duchoň, Szabolcs Fazakas, Christofer Fjellner, Ingeborg Gräßle, Ona Juknevičiene, Nils Lundgren, Hans-Peter Martin, Edith Mastenbroek, Véronique Mathieu, Jan Mulder, István Pálfi, Margarita Starkevičiutė, Kyösti Tapio Virrankoski, Terence Wynn
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jens-Peter Bonde, Daniel Caspary, Ashley Mote

• [1]  European Court of Auditors' Annual Report concerning the financial year 2003, paragraphs 5.67-5.69.
• [2]  European Court of Auditors' Opinion No 2/2004.
• [3]  Vēl nav publicēts OV.

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS (22.4.2005)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
(COM(2004)0492 – 2004/0163(AVC))

Atzinumu sagatavoja: Jacek Protasiewicz

ĪSS PASKAIDROJUMS

The Committee on Employment and Social Affairs asks the Committee on Regional Development, in order to facilitate a positive outcome of the procedure, to present an interim report on the Commission proposal to Parliament containing recommendations for modification of the proposal, included in this opinion.

New challenges for the Union

On 10 February 2004 the European Commission presented its Communication on the new financial framework for the period after 2007. On 18 February 2004, the Third Cohesion Report was approved. Draft regulations to govern the Structural Funds and the Cohesion Fund for the period 2007-2013 were published by the European Commission on 14 July 2004.

In the context of an enlarged European Union which has set itself the objective of becoming the most dynamic knowledge-based economy in the world, capable of sustainable economic growth with more and better jobs and greater social cohesion, these draft regulations have the potential to influence the effectiveness of programmes and strategies which Member States follow in pursuit of this objective

The enlarged Union will have to address three major challenges:

1)     a significant widening of disparities across the enlarged Union; disparities between the richest and poorest regions of the Union have doubled, while the EU average per capita income decreased by 12.5%;

2)     an acceleration of economic and social restructuring, both as a result of globalisation and of the development of the knowledge-based economy and society;

3)     the rapid ageing of the Union's population; the contraction in the labour force will have important implications in terms of employment and growth potential.

The Union needs to tackle the above mentioned challenges. To this end, the Lisbon agenda for sustainable development, full employment, greater productivity, strengthened social cohesion and environmental protection, provides the policy framework.

Remarks on the Framework Regulation on the Structural Funds and the Cohesion Fund

The Committee on Employment and Social Affairs (hereinafter: the Committee) has discussed the draft framework regulation on the Structural Funds and the Cohesion Fund, with a particular focus on the European Social Fund and other matters related to its competences.

The Committee welcomes the strengthened strategic approach to cohesion policy in the draft Regulation and acknowledges the stated desire of the European Commission to simplify the procedures concerning the Funds. However, our Committee is concerned that these new procedures may increase bureaucracy and that there may be a risk of duplication as far as the draft ESF implementing regulation is concerned.

The Committee considers that more simplification should be achieved. The draft framework regulation should not be too prescriptive or unnecessarily detailed; thus there should be an appropriate balance between the framework regulation and the implementing regulations. In particular, the framework regulation should take full account of the nature and size of ESF activities. The Committee stresses that different rules may be appropriate for ESF operations compared with ERDF operations.

The Committee considers that the ESF should ensure support to Member States policies aiming to achieve full employment, improve productivity and quality of work and promote social inclusion and the reduction of regional employment disparities and thereby the European Social Model.

The Committee recalls the role that the ESF plays in promoting social inclusion by helping to integrate disadvantaged people into the labour market. Our Committee believes that social inclusion activities funded by the ESF improve employment opportunities.

Finally, concerning the coordinating committee referred to in Article 104 of the draft framework regulation, the Committee requests the European Commission to ensure appropriate coordination with the ESF Committee.

SECINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      uzskata, ka šis priekšlikums ir kohēzijas tiesību aktu paketes sastāvdaļa. Pakete sastāv no Regulas par Eiropas Sociālo fondu, Regulas par Kohēzijas fondu un Regulas par Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Tajā ir noteikti mērķi, kuru īstenošana ir jāveicina struktūrfondiem, kā arī kritēriji dalībvalstīm un reģioniem, kuri var saņemt šo fondu līdzekļus, pieejamie finanšu resursi un to sadales kritēriji;

2.      ņemot vērā iepriekš minēto un tiešo saistību ar šo pamatregulu par ESF, uzskata, ka Komisijas izraudzītā procedūra (AVC) nepamatoti ierobežo Parlamenta lomu;

3.      īpaši vērš uzmanību uz to, ka visiem ES politikas virzieniem jāveicina ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķis, un ka ar šo mērķi ir saistīta arī starptautiskās tirdzniecības politika un to nevar uzskatīt par izņēmumu; prasa tirdzniecības politiku veidot tā, lai izvairītos no krīzēm reģionos, un īpašu uzmanību vērš uz to, ka uzņēmumu vai ražošanas vienību pārvietošana nopietni apdraud reģionu attīstību (COM(2004)0492, 48. apsvērums);

4.      prasa, lai gan lauku, gan pilsētu teritorijās censtos balstīties uz sasniegtajiem panākumiem, it īpaši nodarbinātības jomā, veicinot kultūras attīstību, uzlabojot fiziskās un kultūras vides kvalitāti, cilvēku dzīves apstākļu kvalitatīvos un kultūras aspektus, kā arī attīstot tūrismu, un prasa arī turpmāk ņemt vērā šo faktoru nozīmi reģionu pievilcības vairošanā (3. panta 3. punkts);

5.      noraida jebkādas atkāpes no partnerības principa un prasa izveidot iesaistīto struktūrvienību sarakstu, kurā būtu jāiekļauj visas atzītas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv nediskriminācijas jomu atbilstoši EK Līguma 13. pantam; turklāt prasa, lai partnerus informētu pilnībā, lai viņu viedokli iekļautu novērtējuma dokumentā un lai viņiem kā tehnisku palīdzību dotu iespēju laikus piedalīties mācību pasākumos, kas ļautu viņiem veikt savus uzdevumus (10., 43. un 44. pants);

6.      aicina Komisiju 14. pantā pilnībā iekļaut Parlamenta 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par līdzekļu piešķiršanu dzimumu līdztiesības politikai[1], it īpaši tās 8., 14. un 20. punktu;

7.      uzsver, ka Eiropas struktūrfondu, Kohēzijas fonda un arī lauku attīstībai piešķirtais finansējums ir jāizmanto veidā, kas ir savienojams ar valsts stratēģisko pamatprincipu kopuma mērķu sasniegšanu, un līdz ar to uzsver, ka lauku attīstības mērķi ir jāiekļauj šajā pamatprincipu kopumā; prasa valsts pamatprincipu kopumā iekļaut neatkarīgas reģionālās attīstības jautājumiem veltītu diskusiju rezultātus, tostarp vietējās nodarbinātības līgumus vai rezultātus, kas panākti saskaņā ar šiem līgumiem, un prasa tos nodrošināt ar līdzekļiem no tehniskās palīdzības budžeta, pirms tiek izstrādāts pamatprincipu kopums (21., 43. un 44. pants);

8.      prasa visa nodarbinātības finansējuma izmantošanu pamatot ar valsts reformu plāniem vai reģionālajiem apakšplāniem, par ko panākta vienošanās Eiropadomē 2005. gada 22. un 23. martā Briselē;

9.      uzskata, ka prasība veikt ikgadēju pārbaudi ir pārlieku birokrātiska un, ņemot vērā Eiropadomē 2005. gada 22. un 23. martā Briselē pieņemtos lēmumus, novecojis, un tāpēc prasa ziņojumus iesniegt ik pēc trijiem gadiem;

10.    prasa, lai uzņēmumus, kuri ir saņēmuši finansējumu, atkarībā no summas vismaz 15 gadus aizliegtu pārvietot vai daļēji pārvietot uz citu attīstības reģionu, ja vien tie nav atmaksājuši saņemto iemaksu (55. pants);

11.    prasa, lai būtu arī iespējams nepieciešamo valsts līdzfinansējumu ESF projektiem pamatot ar vienotas likmes maksājumu, kas nepārsniegtu 25% no līdzfinansējuma programmas līmenī ar noteikumu, ka šo summu aprēķina, pamatojoties uz atzītām un oficiālām procedūrām, piemēram, paraugu ņemšanu izlases kārtā (66. un 67. pants);

12.    prasa kategoriski noraidīt visus mēģinājumus ierosināto finanšu shēmu pielāgot vai nu resursu kopējam daudzumam, vai arī to sadalījumam starp dažādiem mērķiem un sastāvdaļām, kā arī, par spīti visiem šādiem centieniem, uzskata, ka Komisijas priekšlikumos par dažādiem mērķiem piešķiramo līdzekļu aptuveno līmeni ir panākts taisnīgs konkurējošo interešu līdzsvars;

13.    uzskata, ka Parlamentam lēmumu par tik svarīgu tiesību akta projektu nevajag pieņemt ar balsojumu vienā lasījumā un bez iespējām iesniegt grozījumus. Tāpēc mūsu komiteja aicina atbildīgo komiteju pieņemt lēmumu par Eiropas Parlamenta Reglamenta 75. panta 3. punkta piemērošanu un, lai veicinātu pozitīvu procedūras iznākumu, savus grozījumu ieteikumus iekļauj pielikumā (2., 3., 12., 13., 15., 26., 27., un 41. apsvērums, kā arī 1., 2., 3., 5., 10., 14., 17., 23., 25., 27., 29., 30., 33., 36., 43., 44., 45. un 51. pants).

pielikums

GROZīJUMU IETEIKUMI

Komisijas ierosinātais teksts[2]		Parlamenta grozījumi

1. ieteikums

2. apsvērums

2) vienotības politikai ir jāveicina izaugsme, konkurētspēja un nodarbinātība, iekļaujot Kopienas prioritātēs ilgtspējīgu attīstību, vadoties pēc Gēteborgas un Lisabonas Eiropas Padomju definīcijām;	2) kohēzijas politikai ir jāveicina izaugsme, konkurētspēja, sociālā kohēzija, nodarbinātība un sociālā integrācija, iekļaujot Kopienas prioritātēs ilgtspējīgu attīstību un atstumtības novēršanu, vadoties pēc Gēteborgas un Lisabonas Eiropadomju definīcijām;

Pamatojums

Cohesion policy should also be geared towards social inclusion, which is recognised as one of the Union's overarching objectives. When setting out the principles which form the framework for the proposal, it is essential to mention all elements of the third pillar system (competitiveness, social cohesion and sustainable development).

2. ieteikums

3. apsvērums

3) ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības gan reģionālajā, gan nacionālajā līmenī paplašinātās Kopienas teritorijā ir palielinājušās. Tāpēc konkurētspēja un nodarbinātība ir jāpalielina visā Kopienā;	3) ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības gan reģionālajā, gan nacionālajā līmenī paplašinātās Kopienas teritorijā ir palielinājušās. Tāpēc konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā integrācija ir jāpalielina visā Kopienā;

Pamatojums

Cohesion policy should also be geared towards social inclusion, which is recognised as one of the Union's overarching objectives.

3. ieteikums

12. apsvērums

12) lai izlīdzinātu atšķirības Eiropas Savienības ziemeļu daļā, kurā ir zems apdzīvotības blīvums, ir nepieciešama atbilstoša finansiālā palīdzība;	12) lai izlīdzinātu atšķirības Eiropas Savienības ziemeļu daļā, kurā ir zems apdzīvotības blīvums, un autonomajās Seūtas un Meliļas pilsētās, kurās ir augsts apdzīvotības blīvums un augsts bezdarba līmenis, ir nepieciešama atbilstoša finansiālā palīdzība;

4. ieteikums

13. apsvērums

13) ņemot vērā urbanizācijas nozīmīgumu, īpaši vidēja lieluma pilsētu un lielpilsētu ieguldījumu reģionālajā attīstībā, būtu jāattīsta to loma pilsētu atjaunošanas programmu veidošanā;	13) ņemot vērā urbanizācijas nozīmīgumu, mazu, vidēja lieluma un lielu pilsētu, kā arī lielpilsētu ieguldījumu reģionālajā attīstībā, būtu jāattīsta to loma programmu veidošanā, lai veicinātu ilgtspējīgu pilsētu attīstību, kas ietver labāku konkurētspēju, nodarbinātību un sociālo integrāciju;

Pamatojums

The contribution made by urban areas to growth, innovation and social and economic cohesion should be taken into account; in order to do so, sustainable urban development measures should be developed, and this includes urban regeneration.

5. ieteikums

15. apsvērums

15) rajonos, kuros ir dabiskās atšķirības, piemēram, noteiktas salas, kalnaini apvidi un rajoni ar zemu apdzīvojuma blīvumu, darbībām ir jābūt vērstām uz to, lai tiktu pārvarētas attiecīgās attīstības problēmas līdzīgi kā robežu rajonos pēc Kopienas paplašināšanās;	15) rajonos, kuros ir dabiskas atšķirības, piemēram, noteiktas salas, kalnaini apvidi, rajoni ar zemu apdzīvotības blīvumu, un autonomajās Seūtas un Meliļas pilsētās darbībām ir jābūt vērstām uz to, lai tiktu pārvarētas attiecīgās attīstības problēmas līdzīgi kā dažos Kopienas robežapgabalos pēc paplašināšanās;

6. ieteikums

26. apsvērums

26) saskaņā ar šo regulu, lai garantētu ilgtermiņa ekonomisko ietekmi, maksājumi no strukturālajiem fondiem nedrīkst aizstāt dalībvalstu budžeta izdevumus. Izmantojot partnerību, papildināmības principa pārbaudei, ir jābalstās uz reģioniem, kas pieder pie “konverģences” mērķa kritērijiem, jo var rasties nepieciešamība koriģēt finansiālos resursus, kuri attiecīgajiem reģioniem ir pieejami, ja papildināmības princips netiek pietiekami respektēts;

26) saskaņā ar šo regulu, lai garantētu ilgtermiņa ekonomisko ietekmi, maksājumi no strukturālajiem fondiem nedrīkst aizstāt dalībvalstu budžeta izdevumus;

Pamatojums

7. ieteikums

27. apsvērums

27) lai ekonomisko un sociālo vienotību padarītu efektīvāku, Kopiena samazina nevienlīdzību, kā arī palielina vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, kā tas ir minēts Līguma 2. un 3. pantā;	27) lai ekonomisko un sociālo kohēziju padarītu efektīvāku, Kopiena samazina nevienlīdzību, kā arī palielina vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, kā tas ir minēts Līguma 2. un 3. pantā, kā arī starp invalīdiem un personām, kas tādas nav;

8. ieteikums

41. apsvērums

41) dalībvalstu, reģionu un vadošajām institūcijām saistībā ar līdzfinansēto operacionālo “konverģences”, “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” ERAF programmu ir jāorganizē pilsētu institūciju starpdelegācijas prioritātēm, kas attiecas uz pilsētu un lielpilsētu atjaunošanu;	41) dalībvalstu, reģionu un vadošajām iestādēm saistībā ar ERAF līdzfinansētajām darbības programmām atbilstīgi mērķiem “Konverģence” un “Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība” ir jāorganizē uzdevumu deleģēšana pilsētu varas iestādēm attiecībā uz prioritātēm, kas attiecas uz urbāno apgabalu ilgtspējīgu attīstību;

Pamatojums

The contribution made by urban areas to growth, innovation and social and economic cohesion should be taken into account; in order to do so, sustainable urban development measures should be developed, and this includes urban regeneration.

9. ieteikums

1. panta trešā daļa

Šajā regulā formulēts kohēzijas (izlīdzināšanas) politikas konteksts, tai skaitā Kopienas kohēzijas politikas stratēģisko vadlīniju īstenošanas metodes, vispārējā nacionālā stratēģiskā plāna izstrādāšana un Kopienas līmeņa ikgadēju pārbaužu veikšana.	Šajā regulā formulēts kohēzijas (izlīdzināšanas) politikas konteksts, tajā skaitā Kopienas kohēzijas politikas stratēģisko vadlīniju noteikšanas metode, valsts stratēģisko pamatprincipu kopums un pārbaude Kopienas līmenī ik pēc trijiem gadiem.

Pamatojums

10. ieteikums

2. panta 6.a punkts (jauns)

	6a) “pieejams” — nodrošina pilnīgu un līdztiesīgu pieeju visiem, to skaitā invalīdiem; šo definīciju piemēro visās jomās, uz ko attiecas šī regula.

Pamatojums

The Structural Funds are an important tool in promoting and creating an accessible environment for disabled persons in relation to goods and services including in the field of information communication technologies, transport and the built environment. It is very important that Structural Funds do not lead to the creation of further access barriers for disabled people. It is important to provide an explicit definition of the term “accessible” in relation to the needs of disabled persons in order that the term is fully understood to mean the removal of access barriers also faced by disabled persons in society.

11. ieteikums

3. panta 2. punkta b) apakšpunkts

b) “Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķa nolūks, izņemot vismazāk attīstītos reģionus, ir stiprināt reģionu konkurētspēju, pievilcību un nodarbinātību, paredzot ekonomiskas un sociālas pārmaiņas, ieskaitot tās, kas saistītas ar tirdzniecības liberalizāciju, inovāciju un informētas sabiedrības attīstību, uzņēmējdarbības, vides aizsardzības attīstību un pieejamības uzlabošanu, strādājošo un uzņēmumu piemērošanās spēju uzlabošanu, kā arī visaptveroša darba tirgus attīstību;

b) mērķa “Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība” nolūks, izņemot vismazāk attīstītos reģionus, ir stiprināt reģionu konkurētspēju, pievilcību un nodarbinātību, paredzot ekonomiskas un sociālas pārmaiņas, ieskaitot tās, kas saistītas ar tirdzniecības liberalizāciju, inovāciju un informētas sabiedrības veicināšanu, uzņēmējdarbību, kura veicina radošu pieeju, sanāciju, mazo un ļoti mazo uzņēmumu, tostarp tradicionālo nodarbošanos, attīstību un modernizāciju, vides aizsardzību un uzlabošanu, kā arī labāku pieejamību, darbinieku, uzņēmumu un to organizāciju piemērošanās spēju, kā arī visaptveroša darba tirgus attīstību;

Pamatojums

It is important to consider the essential role of small businesses and micro-enterprises and craft industries in job creation. In addition to approaches targeting specific sections of the public, it is necessary to create a horizontal measure aimed at life-long training for managers and employees in small and micro-enterprises, as well as those responsible for their intermediary organisations and training.

12. ieteikums

3. panta 3. punkts

3. Piešķirot finansējumu, fondi atbilstoši to mērķprogrammai ņem vērā, no vienas puses, īpašos ekonomiskos un sociālos apstākļus un, no otras puses, teritoriālās īpatnības. Finansējums, atbilstoši apstākļiem, jāparedz pilsētu atjaunotnei reģionālās attīstības kontekstā un lauku rajonu un zvejniecības teritoriju atjaunošanai ar ekonomikas diversifikācijas palīdzību. Palīdzība jāparedz arī apgabaliem, ko ietekmē nelabvēlīgi ģeogrāfiski vai dabas faktori, kas pasliktina attīstības iespējas, īpaši visattālākos reģionos (Gvadelupa, Franču Gvajāna, Martinika, Reinjona, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas), kā arī ziemeļu teritorijās, kur ir zems iedzīvotāju blīvums, dažās salās un salu dalībvalstīs, kalnu apvidos.

3. Saskaņā ar šiem trijiem mērķiem, piešķirot fondu finansējumu, atbilstīgi to būtībai ņem vērā, no vienas puses, īpašos ekonomiskos un sociālos apstākļus un, no otras puses, teritoriālās īpatnības. Finansējums atbilstīgi apstākļiem jāparedz ilgtspējīgai pilsētu attīstībai reģionālās attīstības kontekstā un lauku rajonu un zvejniecības teritoriju atjaunošanai ar ekonomikas diversifikācijas palīdzību. Palīdzība jāparedz arī apgabaliem, ko ietekmē nelabvēlīgi ģeogrāfiski vai dabas faktori, kuri pasliktina attīstības iespējas, īpaši visattālākos reģionos (Gvadelupa, Franču Gvajāna, Martinika, Reinjona, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas), kā arī ziemeļu teritorijās, kur ir zems iedzīvotāju blīvums, dažās salās un salu dalībvalstīs, kalnu apvidos, kā arī autonomajās Seūtas un Meliļas pilsētās, kur ir augsts apdzīvotības blīvums.

13. ieteikums

5. panta 4. punkts

4. Neskatoties uz šī panta 1. un 2. punktu un 6. pantu, visattālākie reģioni (Gvadelupa, Franču Gvajāna, Martinika, Reinjona, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas), ir tiesīgi saņemt speciālu finansējumu no ERAF, lai veicinātu to integrāciju iekšējā tirgū un kompensētu specifiskos piespiedu apstākļus.	4. Neatkarīgi no šī panta 1. un 2. punkta un 6. panta, visattālākie reģioni (Gvadelupa, Franču Gvajāna, Martinika, Reinjona, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas), kā arī autonomās Seūtas un Meliļas pilsētas ir tiesīgi saņemt speciālu finansējumu no ERAF, lai veicinātu to integrāciju iekšējā tirgū un kompensētu specifiskos piespiedu apstākļus.

14. ieteikums

10. panta 1. punkta 2. daļa

Katra dalībvalsts norāda nozīmīgākos nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa partnerus ekonomiskā, sociālā vai kādā citā jomā, turpmāk tekstā “partneri”. Saskaņā ar nacionāliem likumiem dalībvalsts veido plašas un efektīvas saiknes starp visām iesaistītām institūcijām, ņemot vērā prasību veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību un nodrošināt ilgspējīgu attīstību, ievērojot prasības par apkārtējās vides aizsardzību un uzlabošanu.

Katra dalībvalsts norāda nozīmīgākos nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa partnerus ekonomiskā, sociālā vai kādā citā jomā, še turpmāk “partneri”. Saskaņā ar nacionāliem likumiem dalībvalsts veido plašas un efektīvas saiknes starp visām iesaistītām institūcijām, ņemot vērā prasību veicināt sociālo integrāciju, līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm, kā arī starp invalīdiem un personām, kas tādas nav, un nodrošināt ilgspējīgu attīstību, ievērojot prasības par apkārtējās vides aizsardzību un uzlabošanu.

15. ieteikums

14. panta virsraksts

Vīriešu un sieviešu līdztiesība	Vīriešu un sieviešu līdztiesība, kā arī invalīdu nediskriminēšana un pieejamības nodrošināšana viņiem

16. ieteikums

14. pants

Dalībvalstis un Komisija nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību un veicina dzimumu līdztiesības iespēju fondu palīdzības īstenošanu dažādās stadijās.	Dalībvalstis un Komisija nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesības, kā arī dzimumu līdztiesības veicināšanu fondu palīdzības īstenošanas dažādās stadijās. Tās arī nodrošina, ka kohēzijas politikā ir ievēroti nediskriminācijas principi.

Pamatojums

Article 13 of the Treaty points out that appropriate action may be taken to combat discrimination based on sex, racial or ethnic origin, religion or belief, disability, age or sexual orientation.

17. ieteikums

14. panta 1.a daļa (jauna)

	Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka nenotiek diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un it īpaši to, ka pieejamības iespējas invaldīdiem ir nosacījums fondu palīdzības saņemšanai, un ka to uzrauga fondu palīdzības īstenošanas dažādās stadijās.

Pamatojums

Structural Funds are an essential tool for reducing and alleviating social exclusion on any grounds and for creating a same level playing field between people with or without disabilities by combating discrimination in all areas of life, in particular by promoting and creating an accessible physical environment for people with disabilities in relation to information communication technologies, transport and the built environment. It is very important that Structural Funds do not lead to the further discrimination and creation of further access barriers for people with disabilities which will perpetuate the social exclusion of 40 million people with disabilities in the European Union and other persons with reduced mobility, and have negative implications for society in general.

18. ieteikums

17. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) 16.56% - 6. panta 2.punktā norādītajam īslaicīgajam un īpašajam atbalstam, kā kritērijus dalībvalstu indikatīvās sadales aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu, reģionālo labklājību, nacionālo labklājību un bezdarba līmeni.	b) 16,56% — 6. panta 2. punktā norādītajam īslaicīgajam un īpašajam atbalstam, kā kritērijus dalībvalstu paredzamā sadalījuma aprēķiniem izmantojot atbilstošu iedzīvotāju skaitu, reģionālo labklājību, nacionālo labklājību, bezdarba līmeni un izglītības līmeni.

19. ieteikums

23. panta otrā daļa

Vadlīniju norādījumi, kas attiecas uz katru fondu piesaistes objektu, ir vērsti uz Kopienas prioritāšu ievērošanu, lai veicinātu līdzsvarotu, harmonisku un noturīgu attīstību.	Attiecībā uz fondu katru mērķi šīs vadlīnijas it īpaši ietekmē Kopienas prioritātes, lai veicinātu līdzsvarotu, harmonisku un noturīgu attīstību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī sociālo integrāciju.

Pamatojums

The strategic guidelines should also include the promotion of sexual equality and social inclusion.

20. ieteikums

25. panta 3. punkta a) apakšpunkts

a) tematiskās un teritoriālās prioritātes, ieskaitot pilsētu reģenerāciju, ka arī lauku ekonomikas un rajonu, kas atkarīgi no zivsaimniecības, diversifikācija;	a) tematiskās un teritoriālās prioritātes, ieskaitot ilgtspējīgu pilsētu attīstību, kā arī lauku ekonomikas un rajonu, kas atkarīgi no zivsaimniecības, diversifikācija;

Pamatojums

The contribution made by urban areas to growth, innovation and social and economic cohesion should be taken into account; in order to do so, sustainable urban development measures should be developed, and this includes urban regeneration.

21. ieteikums

25. panta 3. punkta c) apakšpunkts

c) tikai reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķim – reģionu saraksts, kas izvēlēti reģionālajai konkurencei, kā minēts 6. panta 1. punkta 2. apakšpunktā.	c) tikai mērķim “Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība” — reģionu un citu apgabalu saraksts, kuri izvēlēti reģionālajai konkurencei, kā minēts 6. panta 1. punkta otrajā daļā.

Pamatojums

As indicated in Article 34 paragraph 2 of the Regulation, a Member State may propose operational programmes under the “Regional competitiveness and employment” objective at other territorial levels, including urban areas.

22. ieteikums

27. panta 1. punkta pirmā daļa

1. Sākot ar 2008. gadu un vēlākais katra gada 1. oktobrī katrai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai ziņojums par sasniegumiem, kas gūti stratēģijas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā, īpaši ņemot vērā norādījumus un to lomu Kopienas stratēģisko vadlīniju, kas attiecas uz izlīdzināšanu, īstenošanā, kā arī pieejamo novērtējumu.	1. Sākot ar 2010. gadu un vēlākais 1. oktobrī ik pēc trijiem gadiem katra dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu par sasniegumiem, kas gūti stratēģijas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā, īpaši ņemot vērā rādītāju kopumu, un to ieguldījumu Kopienas kohēzijas politikas stratēģisko vadlīniju īstenošanā, kā arī pieejamos novērtējumus.

Pamatojums

23. ieteikums

27. panta 1. punkta otrā daļa

Ziņojums attiecas uz nodarbinātības nacionālo darbības plānu.	Ziņojums attiecas uz valsts rīcības plānu nodarbinātības veicināšanai un valsts rīcības plāniem sociālās integrācijas veicināšanai.

Pamatojums

It is also important to include a reference to the national action plans on social inclusion.

24. ieteikums

29. panta virsraksts

Ikgadējā pārbaude	Pārbaude

Pamatojums

25. ieteikums

30. panta pirmās daļas aa) apakšpunkts (jauns)

	aa) ziņojuma pamatā jābūt Komisijas veiktajai 27. pantā minēto dalībvalstu ziņojumu, kā arī jebkuras citas pieejamās informācijas pārbaudei un novērtējumam;

Pamatojums

.

26. ieteikums

33. panta 2. punkts

2. Neievērojot ierobežojumus, kas definēti fondu noteikumos, ERDF un ESF 5% robežās papildus var finansēt katru darbības programmas prioritāti, pasākumus, kas tiek finansēti no cita fonda ar noteikumu, ka līdzekļi nepieciešami programmas īstenošanai.	2. Neskarot izņēmumus, kas izklāstīti īpašajos fondu noteikumos, ERAF un ESF papildus un katrai darbības programmas prioritātei piemērojot 10% limitu var finansēt pasākumus, uz ko attiecas citu fondu palīdzība, ja tie ir nepieciešami šīs darbības pietiekamai īstenošanai un ir tieši saistīti ar šo darbību.

Pamatojums

Experience seems to show that for some proposals the percentage of 5% may be considered too small.

27. ieteikums

36. panta 3. punkta otrās daļas ba) apakšpunkts (jauns)

	ba) informāciju par EQUAL programmas līdzšinējo principu integrāciju.

Pamatojums

Care must be taken to ensure that the existing EQUAL programme is mainstreamed into the new programmes.

28. ieteikums

36. panta 3. punkta trešās daļas b) apakšpunkts

b) līdzsvaru starp pamata prioritātēm un Eiropas nodarbinātības stratēģiju, kā arī Kopienas mērķiem sociālajos jautājumos.	b) līdzsvaru starp Eiropas nodarbinātības stratēģijas galvenajām prioritātēm un mērķiem un starp Kopienas mērķiem sociālās integrācijas, migrantu sociālās integrācijas, sociālās kohēzijas, vīriešu, sieviešu, kā arī visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu vienlīdzības jomā.

29. ieteikums

36. panta 3. punkta otrās daļas ba) apakšpunkts (jauns)

	ba) informāciju par EQUAL programmas līdzšinējo principu integrāciju.

Pamatojums

Care must be taken to ensure that the existing equal programme is mainstreamed into the new programmes.

30. ieteikums

36. panta 4. punkta b) apakšpunkts

b) informācija par jautājumiem, kas saistīti ar pilsētvidi, ieskaitot izvēlēto pilsētu sarakstu un deleģēšanas kārtību pilsētu amatpersonām, iespējams, piešķirot valsts piemaksas;	b) ilgtspējīgas pilsētu attīstības pasākumi, tostarp izvēlēto pilsētu saraksts un kārtības noteikšana par uzdevumu deleģēšanu pilsētu varas iestādēm, iespējams, piešķirot vispārējas dotācijas;

Pamatojums

In view of the wording of Article 36 points 4 (a) and (c), it is preferable to talk about measures rather than information; furthermore, the concept of information is too vague and needs clarifying.

31. ieteikums

36. panta 4. punkta da) apakšpunkts (jauns)

	da) informācija par EQUAL programmas līdzšinējo principu integrāciju.

Pamatojums

Care must be taken to ensure that the existing equal programme is mainstreamed into the new programmes.

32. ieteikums

43. panta 3.a punkts (jauns)

	3.a Ekonomikas, sociālās un uzņēmumu organizācijas ir tiesīgas saņemt tehnisko palīdzību.

Pamatojums

Experience shows that some Member States are reluctant to use intermediate organisations that are not directly dependent on public administration, hence it is appropriate to mention them explicitly.

33. ieteikums

44. panta 1. punkts

1. Saskaņā ar dalībvalsts ierosinājumu katrai darbības programmai fondi var finansēt sagatavošanas, menedžmenta, monitoringa, novērtēšanas, informatīvos un kontroles pasākumus, kā arī pasākumus, kas palielina administratīvo kapacitāti fondu izmantošanai, ievērojot šādas robežas:	1. Saskaņā ar dalībvalsts ierosinājumu katrai darbības programmai fondi var finansēt sagatavošanas, menedžmenta, monitoringa, novērtēšanas, informatīvos un kontroles pasākumus, kā arī pasākumus, kas palielina administratīvo, tostarp pilsoniskās sabiedrības partneru, kapacitāti fondu izmantošanai, ievērojot šādas robežas:

Pamatojums

To ensure the involvement of social partners and enhance their capacity to allow them to play a full part at local and regional level in the delivery of programmes.

34. ieteikums

44. panta 2.a punkts (jauns)

	2.a Ekonomikas, sociālās un uzņēmumu organizācijas ir tiesīgas saņemt tehnisko palīdzību.

Pamatojums

Experience shows that some Member States are reluctant to use intermediate organisations that are not directly dependent on public administration, hence it is appropriate to mention them explicitly.

35. ieteikums

45. panta 1. punkta otrā daļa

Novērtējumu mērķis ir uzlabot fondu atbalsta un ieviešamo rīcības programmu kvalitāti, efektivitāti un līdzekļu piešķiršanas atbilstību un pamatotību. Novērtējumiem jānosaka to ietekme uz stratēģiskajiem Kopienas mērķiem, Līguma 158. pantu un raksturīgajām strukturālajām problēmām, kas ietekmē iesaistītās dalībvalstis un to reģionus, tajā pašā laikā rēķinoties ar vajadzībām, kas rodas, pastāvīgi attīstoties, un atbilstošo Kopienas likumdošanu, kas attiecas uz vides ietekmi un stratēģisku vides novērtējumu.

Novērtējumu mērķis ir uzlabot fonda atbalsta kvalitāti, efektivitāti un līdzekļu piešķiršanas atbilstību un darbības programmu īstenošanu. Novērtējumi arī nosaka to ietekmi uz stratēģiskajiem Kopienas mērķiem, Līguma 158. pantu un raksturīgajām strukturālajām problēmām, kas ietekmē iesaistītās dalībvalstis un to reģionus, tajā pašā laikā rēķinoties ar vajadzībām, kuras rodas, pastāvīgi attīstoties, un atbilstošo Kopienas likumdošanu, kas attiecas uz vides ietekmi un stratēģisku vides novērtējumu, kā arī pieejamības iespējām invalīdiem.

Pamatojums

Non-discrimination and social inclusion, including accessibility for disabled people, are important commitments and goals of the European Community and must be explicitly recognised in the objectives for the strategic guidelines. The phrasing is consistent with Article 10.

36. ieteikums

51. panta 4. punkts

4. Lielākais fondu ieguldījums tiek palielināts līdz 85% no ieguldītajiem valsts izdevumiem saskaņā ar rīcības programmu „konverģences” un „reģionālās kompetences un nodarbinātības” mērķim visattālākajos apgabalos un nomaļus esošajām grieķu salām.

4. Maksimālais finansējums no fondiem ir jāpalielina līdz 85% no valsts izdevumiem darbības programmām saskaņā ar mērķiem “Konverģence” un “Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība” visattālākajos rajonos, darbības programmām, kuras saskaņā ar mērķi “Konverģence” attiecas uz nomaļajām Grieķijas salām, kā arī darbības programmām saskaņā ar “konverģences” mērķi reģionos, kur IKP uz vienu cilvēku, kas noteikts pēc pirktspējas paritātes un aprēķināts, pamatojoties uz Kopienas rādītājiem pēdējos trijos gados, ir mazāks nekā 60% no Kopienas vidējā rādītāja.

Pamatojums

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
Atsauces	(COM(2004)0492 - 2004/0163(AVC))
Atbildīgā komiteja	REGI
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL
Ciešāka sadarbība	-
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Jacek Protasiewicz 3.1.2005
Izskatīšana komitejā	16.3.2005	19.4.2004
Grozījumu pieņemšanas diena	20.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		29 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Andersson, Roselyne Bachelot-Narquin, Emine Bozkurt, Milan Cabrnoch, Ole Christensen, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Stephen Hughes, Sepp Kusstatscher, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Thomas Mann, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Mary Lou McDonald, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Őry, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Jacek Protasiewicz, José Albino Silva Peneda, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Udo Bullmann, Elisabeth Schroedter, Marc Tarabella, Patrizia Toia
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	-

• [1]  OV C 74E, 24.3.2004., 746. lpp.
• [2]  OV C ... /Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (2.5.2005)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
(COM(2004)0492 – 2004/0163(AVC))

Atzinumu sagatavoja: Jerzy Buzek

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi novērtē vairākkārtējus izteikumus par Kopienas ilgtspējīgas attīstības prioritātēm, īpaši vides jautājumā, kā noteikts Gēteborgā, kā arī akcentē finansēšanas veidu koordināciju starp Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecībai fondu (EZF);

2.   uzskata, ka ziņojumos, kurus saskaņā ar noteikto kārtību iesniedz dalībvalstis, jānovērtē fondu ieguldījums saistībā ar Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (IAS) mērķiem, lai noteiktu progresu virzībā uz IAS mērķiem;

3.   piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir svarīgi, lai struktūrfondu, Kohēzijas fonda, ELFLA un EZF atbalstītās aktivitātes veidotu daļu no integrēta rīcības plāna;

4.   uzskata, ka uzdevumiem, kas saistīti ar atšķirībām Kopienas vides mērķu sasniegšanā tādās jomās kā ūdens, atkritumi, gaisa kvalitāte, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un klimata politika ir jāpiešķir tāda pati nozīme kā uzdevumiem, kas saistīti ar ekonomikas, sociālām un teritoriālām atšķirībām valstīs un reģionos, kuru attīstība atpaliek [3. pants];

5.   aicina Komisiju un Padomi nodrošināt līdzfinansējumu no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda to zonu saglabāšanai, pārvaldībai un ilgtspējīgai attīstībai, kurās ir augsta bioloģiskās daudzveidības vērtība, lai saistībā ar pamatfinansēšanas instrumentu no LIFE+ programmas sniegtu papildu atbalstu Natura 2000 tīklam, kura noteikumiem jābūt atbilstīgi pārformulētiem [3. pants];

6.   tā kā ilgtspējīga attīstība ietver sociālo, ekonomikas un vides pīlāru, uzskata, ka vides NVO ir jāatzīst par partneriem, kas ir līdzvērtīgi to kolēģiem sociālajā un ekonomikas jomā [10. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums];

7.   uzskata, ka minētajiem fondiem arī jāsniedz ieguldījums tehniskās palīdzības veidā to NVO spēju palielināšanā, kuras ir iesaistītas struktūrfondu partnerattiecībās [10. pants];

8.   uzsver, ka ir vajadzīgi elastīgāki programmas sastādīšanas noteikumi, īpaši attiecībā uz resursu iespējamo pārdalīšanu starp projektiem un prioritātēm saskaņā ar īstenošanas pasākumu izpildi [19. pants];

9.   aicina Komisiju pieprasīt dalībvalstīm uzrādīt, kā tās plāno finansēt vides vajadzības, jo īpaši Natura 2000 tīkla atbalstīšanu, kā vienu no nosacījumiem dalībvalstu stratēģisko pamatprincipu kopumu un darbības programmu apstiprināšanai saistībā ar finansējumu no struktūrfondiem [31. pants];

10. iesaka Komisijas izmantotajā “viena fonda pieejā” starpfondu finansējuma procentuālo attiecību palielināt vismaz līdz 20% [33. pants];

11. uzsver, ka attiecībā uz visiem galvenajiem projektiem jānosaka vienāda minimālā summa EUR 50 miljoni apmērā [38. pants];

12. atzinīgi novērtē apstiprinājumu tam, ka stratēģisko pamatnostādņu, dalībvalstu stratēģisko pamatnoteikumu kopumu un darbības programmu novērtēšanā jāņem vērā vides stratēģiskā novērtējuma un vides ietekmes novērtējuma tiesību aktu prasības;

13. uzskata, ka dalībvalstīm savos stratēģisko pamatnoteikumu kopumos un darbības programmās jākonkretizē pasākumi saistībā ar vides stratēģisko novērtējumu un savlaicīgi jānodrošina galveno infrastruktūras projektu vides ietekmes novērtējums; aicina Komisiju nodrošināt, ka galvenie infrastruktūras projekti nav pretrunā ar vides aizsardzību un uzlabošanu [38.–40. pants];

14. iesaka noteikt īpašu palielinājuma koeficientu attiecībā uz ģeogrāfiski un dabiski nelabvēlīgos apstākļos esošiem apgabaliem [52. pants];

15. uzskata, ka principa “piesārņotājs maksā” piemērošanas gadījumā noteikumiem par atbilstīgā līdzfinansējuma aprēķināšanu projektiem, kas rada ienākumus, ir jāstimulē projekta finansētāji atkarībā no pakāpes, līdz kādai šis princips tiek piemērots [54. pants];

16. uzskata, ka neatmaksājamam PVN jāsaglabā tiesības uz visu fondu, ne tikai Eiropas Sociālā fonda, ieguldījumiem;

17. uzskata, ka ir svarīgi, lai pārvaldes iestādes dalībvalstu uzraudzībā regulāri un pienācīgi sniegtu publisku informāciju par darbībām, kuras tiek finansētas no Kopienas līdzekļiem, un pieejamām apropriācijām pēc atbilstības kritērija [68. pants];

18. uzsver, ka ļoti svarīgs ir priekšfinansējuma līmenis, it īpaši vides jomā, un iesaka noteikt 10% griestus attiecībā uz visiem fondiem [81. panta 1. punkts];

19. uzsver, ka attiecībā uz automātisku naudas līdzekļu atmaksāšanu ir jāapzinās un jāmazina N+2 ietekmes daži negatīvi faktori, un ka tāpēc ir jāsaglabā pašreizējie noteikumi attiecībā uz Kohēzijas fondu un summas, kas ir pakļautas N+2 noteikumam, atkārtoti jāizmanto saistībā ar kohēzijas politiku [81. panta 2. punkts];

20. uzskata, ka Eiropas Sociālajam fondam jādod ieguldījums tādu profesionālu darbinieku tālākā apmācībā, kuri kvalificējušies vides aizsardzībā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
Procedūras numurs	COM(2004)0492 - 2004/0163(AVC)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	REGI
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI
Ciešāka sadarbība
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Jerzy Buzek 20.9.2004
Izskatīšana komitejā	20.4.2004
Ierosinājumu pieņemšanas datums	21.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		34 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Georgs Andrejevs, Dorette Corbey, Avril Doyle, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Norbert Glante, Satu Hassi, Mary Honeyball, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Peter Liese, Jules Maaten, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrete Auken, María del Pilar Ayuso González, Danutė Budreikaitė, Jerzy Buzek, Erna Hennicot-Schoepges, Caroline Lucas, Renate Sommer, Andres Tarand
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Ursula Stenze

ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (16.3.2005)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
(COM(2004)0492 – 2004/0163(AVC))

Atzinumu sagatavoja: Dirk Sterckx

ĪSS PAMATOJUMS

The legislative background

The Commission's proposal for general provisions on the European Regional and Development Fund (ERDF), European Social Fund (ESF) and the Cohesion Funds forms a general basis for the reform of the structural funds. The "cohesion legislative package" consists of a Regulation for the European Regional and Development Fund (ERDF)[1], a Regulation for the European Social Fund (ESF)[2], a Regulation for the Cohesion fund[3], as well a Regulation for creating the framework for a cross-border authority to manage cooperation programmes[4].

In February 2004, the Commission presented two proposals aiming at an ambitious cohesion policy for the enlarged union of 27 or more. Firstly, in the proposal for the financial perspectives of the enlarged European Union of 27 Member States for the period 2007-2013 [COM(2004)0101] an allocation of EUR 336.1 billion (which equates to EUR 373.9 billion before the transfers to the proposed single rural and fisheries instruments) was proposed in support of the three priorities of the reformed cohesion policy. Secondly, the Third cohesion report [COM(2004)0107] presented a proposal for the priorities and delivery system for the new generation programmes under cohesion policy for the period 2007-2013.

The proposal for general provisions on the ERDF, the ESF and the Cohesion Fund makes a distinction between the ERDF, the ESF and the Cohesion fund on the one hand and support to fisheries, agriculture and the environment under funding for "preservation and management of natural resources", on the other. Accordingly, the Commission has proposed that from 2007-2013, the aid for fisheries shall be concentrated to the new European Fisheries Fund (EFF), which will succeed the current Financial Instrument for Fisheries Guidance (FIFG). Thus, the fisheries financing from the EFF would be separated under a separate budget heading. The Commission has anticipated expenditure of EUR 7.6 billion for the CFP, of which 4.963 billion would be allocated to the EFF.

The challenges of the new cohesion policy

The necessity to revise the cohesion policy regulations is partly caused by the enormous challenges which follow from enlargement. Enlargement will have a considerable effect on the targeting of the measures belonging to the convergence objective, which will continue to have a threshold of GDP per head under 75% of the EU average. According to the Third Cohesion report, about 92% of the people in the new Member States live in regions with GDP per head below 75% of the EU 25 average. This will have an effect on 18 regions with GDP per head under 75% of the EU GDP before enlargement, which will no longer belong under the convergence objective threshold. The Commission has proposed a transitional mechanism whereby such “statistically affected” areas should be subject to the convergence objective until the end of 2013.

Enlargement is an exciting opportunity for the whole of the Union but given the 12.5% reduction in the average GDP of the Union as a direct result of the accession of 10 new Member States, it is clear that the challenge for the new cohesion policy is to tackle urgently and effectively the significant socio-economic disparities that exist within the EU-25.

Towards a Strategic approach

In order to answer to the challenges of the future cohesion policy, the Commission proposes a new architecture based on a strategic approach, which while taking the Lisbon and Gothenburg agendas fully into consideration rationalises the cohesion policy by defining its priorities, ensuring the coordination with the system of economic and social governance and allowing for a regular and open review of the progress made. The Commission therefore proposes that the Council should adopt, after consultation of the Parliament on the basis of a Commission proposal, an overall strategic document defining clear priorities for Member States and regions. The Commission would publish a yearly report summarising Member States' progress reports.

The priority themes for programmes would be found among three new objectives of the cohesion policy: convergence, regional competitiveness and employment, and territorial co-operation. The proposed budget for all these objectives would be € 336,1 bn (0,41 of EU GNI).

The convergence objective would include regional and national programmes from the ERDF, the ESF, the Cohesion fund, including a special programme for the outermost regions, and the budget for this objective would be €264 bn (78, 5 %). The regional competitiveness and employment objective would consist of regional programmes from ERDF, national programmes from ESF and the budget for this objective would be € 57,9 bn (17,2 %). The territorial co-operation objective would cover cross-border and transnational programmes and networking from the ERDF, with a budget of € 13,2 bn (3,94 %).

Simplification of the management system and greater decentralisation of the responsibility toward the partners in the Member States, regions and local authorities are among the most ambitious aims of the reform. The programming would be simplified by modifying the roles of the different actors: the Council would adopt strategic guidelines, on the basis of which the Member States would prepare strategic national framework documents to be negotiated with the Commission. The Commission would then adopt national and regional programmes for each Member State, but it would define the programmes only at a priority level. The simplification of programming would be promoted so that the future ERDF and ESF interventions would operate with only one fund per programme, as opposed to current multi-fund programmes. Funding of the programmes would be directly linked to the main domain of intervention of each fund.

Eligibility and the fisheries sector

The Commission proposes that the financial resources dedicated to cohesion policy would be distributed among the Member States applying the method based on objective criteria used at the time of the Berlin Council (1999) for the "convergence" priority (GDP per person below 75 % of the Community GDP), but, temporarily taking into account the statistical effect of enlargement. Further, the Commission proposes that resources for the objective "regional competitiveness and employment" would be allocated between the Member States on the basis of Community economic, social and territorial criteria. As to the third objective, the resources would be distributed according to the population living in the eligible regions as well as the total population of the Member States concerned.

As a large proportion of the financial resources for fisheries have been transferred to the EFF, the role of the structural funds will be to complement the EFF. According to Article 3(3) of the Proposal, assistance from the Funds shall support the economic diversification of fisheries dependent areas away from traditional activities. However, the distinctive nature of the socio-economic problems in the fisheries sector, often caused by the mechanisms of the common fisheries policy and by stock depletion, should be taken into regard while applying the intervention criteria of the cohesion policy. The fisheries sector may experience temporary crises even in some relatively wealthy countries. Further, in accordance with the Commission proposal, particular and equal attention should be paid to the specific territorial characteristics typical to the outermost regions of the Union, sparsely populated parts in the far north of the Union, as well as certain islands, mountain areas, and border areas of the Union.

The European Parliament is called upon to give its assent to this proposal, which means it cannot suggest amendments. However, in order to emphasise the role that the structural funds can have in supporting the EFF, your Rapporteur suggests that the concept of “Regional Competitiveness and Employment” be introduced explicitly supporting the restructuring of areas hit by the decline of traditional activities. This is intended to reflect the fact that conservation measures taken under the Common Fisheries Policy can affect fishing communities equally hard both within and outside Convergence objective areas. In such a situation, your Rapporteur feels that the structural funds can have an important role in supporting the impact of the EFF.

Conclusions

In general, the Rapporteur welcomes the strategic reform of the cohesion policy which seems to bring rationalisation and transparency into the organisation and use of structural funds. The Rapporteur also agrees with the Commission on the need to further decentralise the responsibility towards the partners on the ground in the Member States, regions and local authorities. On the other hand, the Rapporteur is not convinced that the simplification of management will also decrease the administrative difficulties faced especially by the poorest regions while trying to make use of the structural funds with their modest administrative resources.

As regards the distinction of the European Fisheries Fund from the structural funds and the transfer of fisheries structural financing mainly into the EFF, this seems to form a good starting point for a more efficient use of the resources as well as to increase the transparency of funding. The actions accompanying the restructuring needs of the fisheries sector, as well as those improving the working and living conditions in the areas where fisheries still plays an important role, will be financed by the EFF. Outside this, the structural funds would support the diversification of the rural economy and of the areas dependent on fisheries away from traditional activities. This clarifies the functions and the complementary role of different funds having an impact on fisheries, but it should not have a detrimental effect on the overall level of funding currently available for the fisheries from the structural funds, including the FIFG.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
Procedūras numurs	COM(2004)0492 – 2004/0163(AVC)
Atbildīgā komiteja	REGI
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH
Ciešāka sadarbība
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Dirk Sterckx 4.10.2004
Izskatīšana komitejā	25.11.2004	2.2.2005
Ierosinājumu pieņemšanas datums	15.3.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		19 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Zdzislaw Kazimierz Chmielewski, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Alfred Gomolka, Heinz Kindermann, Henrik Dam Kristensen, Albert Jan Maat, Rosa Miguélez Ramos, Bernard Poignant, Dirk Sterckx, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Daniel Varela Suanzes-Carpegna
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	María Isabel Salinas García
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

• [1]  COM(2004)0495.
• [2]  COM(2004)0492.
• [3]  COM(2004)0494.
• [4]  COM(2004)0496.

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (2.5.2005)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
(COM(2004)0492 – 2004/0163(AVC))

Atzinumu sagatavoja: Michael Cramer

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      aicina 23. panta 3. punktā iekļaut lēmumus par Eiropas transporta tīklu (TEN-T) (Lēmums Nr.  884/2004/EK un Lēmums Nr. 1692/96/EK);

2.      aicina 25. panta 4. punktā iekļaut norādi uz TEN-T projektu divpusējiem nolīgumiem attiecībā uz pārrobežu daļām;

3.      aicina 39. panta 4. punktā iekļaut kopijas TEN-T projektu divpusējiem nolīgumiem attiecībā uz pārrobežu daļām;

4.      saistībā ar transporta projektiem aicina pēc 50. panta b) punkta iekļaut atsauksmi uz to ieguldījumu Komisijas Baltajā grāmatā iekļauto stratēģisko mērķu izpildē, sākot ar pasākumiem kravu novirzīšanai uz dzelzceļu un ūdensceļiem, kā arī Eiropas ceļu tīkla izveidi, par galveno prioritāti uzskatot pārrobežu projektus, kas uzlabos saikni starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, kā arī starp jaunajām dalībvalstīm;

5.      aicina 51.panta 4. punktā iekļaut darbības programmas TEN-T prioritātes projektiem;

6.      uzstāj, ka principā nevar veikt nekādus iepriekšējā finansējuma maksājumus (attiecībā uz TENT-T projekta pārrobežu daļu, ja nepastāv saistošs divpusējs nolīgums starp attiecīgajām dalībvalstīm par to blakus atrodošos daļu pabeigšanu, kuras pilnībā atrodas šo dalībvalstu teritorijās (81. panta 2. punkts);

7.      aicina 50. pantā iekļaut jaunu ca) punktu: "ieguldījums galvenajos Eiropas mobilitātes un loģistikas projektos, piemēram, Galileo projektā;

8.      aicina iepriekšminētos ieteikumus uzskatīt nevis par alternatīvu Eiropas Reģionālās attīstības fonda Regulas (COM(2004)0495) 5. panta 3. punkta a) apakšpunktam, bet gan par papildinājumu, lai novērstu nepilnības ilgtspējīgas reģionālās attīstības stratēģijās;

9.      aicina Komisiju nodrošināt, lai kopējie no fondiem piešķirtie gada asignējumi jebkurai dalībvalstij, kas saskaņā ar šo regulu veicina “Konverģences” mērķa ātrāku sasniegšanu, nepārsniedz 4 % no attiecīgās dalībvalsts IKP Iestāžu nolīguma pieņemšanas brīdī, taču vēlams, lai šie asignējumi atbilstīgi 22. pantam tuvojas šim skaitlim; aicina, lai atbilstīgi 22. panta noteikumiem aprēķinot 4% maksimālo apjomu, netiktu iekļauta Kopienas palīdzība, ko saskaņā ar Regulu (EK) 2236/95 piešķir TENT-T vispārējās intereses projektiem;

10.    uzsver, ka izdevumiem, kas saistīti ar galvenajiem projektiem un citiem projektiem, kuri sāksies līdz 2007. gada 1. janvārim, jābūt piemērotiem finansējuma saņemšanai, sākot no datuma, kad projektu iesniedz Komisijā atbilstīgi 55. pantam.

PASKAIDROJUMS

Introduction

The draft Regulation, which is to be adopted under the assent (AVC) procedure, lays down general provisions on the European Regional Development Fund (ERDF), the European Social Fund (ESF) and the Cohesion Fund. It repeals Regulation (EC) 1260/99. Specific Regulations for each of the Funds are laid down separately from this general Regulation. The general Regulation defines the objectives of the Funds, eligibility criteria for Member States and regions, the financial resources available and the criteria for their allocation. Rules governing the responsibilities of the Member States and the Commission on management, programming, monitoring, control and evaluation are also laid down.

The Regulation proposes a concentration of resources and activity on three objectives; the "convergence" of less developed Member States and regions (those whose per capita GDP is less than 75% of the community average) with other EU regions; enhancing regional competitiveness through anticipating and promoting economic change and helping people adapt to this; and European territorial cooperation which entails supporting cooperation at cross-border, transnational and interregional level. The first objective will be supported by the ERDF, the ESF and the Cohesion Fund, the second objective by the ERDF and the ESF and the third objective by the ERDF. The number of funds will be limited to three as opposed to the current six. The allocation of resources between the various objectives is 264 billion euros (78.5%) to convergence, 58.9 billion euros (17.2%) to regional competitiveness and employment and 13.2 billion euros (4%) to territorial cooperation over the period 2007 to 2013 inclusive. No detailed estimate of expenditure on TEN-T for the forthcoming Cohesion and Structural Fund period is given in the draft regulation.

Cohesion and transport infrastructure

Your draftsman recalls that for the current and future programming periods the amounts allowed under the trans-European transport networks (TEN-T) budget heading would be insufficient to ensure progress in the TEN-T projects which have been identified and agreed. Considerable financial support from the ERDF and the Cohesion fund is necessary for their completion. An efficient TEN-T is a prerequisite for the realisation of the Lisbon and Gothenburg agendas, a properly functioning internal market, regional convergence and the achievement of the Community's environmental objectives. It is envisaged that such support will be made available within the framework of the "convergence" objective and the detailed provisions of the draft Regulation allow for this.

Observations based on experience to date

Whereas the European Union has made substantial sums available for TEN-T in the period 2000-2006 (29.2 billion from the Structural Funds alone) progress towards the completion of these projects has been slow and even disappointing. In response to this it is now proposed in another draft Regulation on general rules for the trans-European networks (COM2004/475 final) to increase the overall amounts and the percentage share of costs met by EU funding for individual projects. Concommitantly however it must be insured that the general rules for management and control of the Structural and Cohesion Funds protect Community resources and ensure they are not advanced unless partnership funding from the Member States is real and effective. It is from this perspective that the above suggestions are put forward.

They concern ensuring that a firm co-funding commitment exists from Member States before significant Community resources are released for TEN-T projects and ensuring that for cross border projects firm bilateral agreements to complete projects segments on the respective sides of a border exist between Member States.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
Procedūras numurs	COM(2004)0492 - 2004/0163(AVC)
Atbildīgā komiteja	REGI
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN
Ciešāka sadarbība
Projekta sagatavotājs:       Iecelšanas datums	Michael Cramer 1.9.2004
Izskatīšana komitejā	19.1.2005	14.3.2005		18.4.2005
Ierosinājumu pieņemšanas datums	19.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		35 0 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrete Auken, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Philip Bradbourn, Paolo Costa, Michael Cramer, Sylwester Chruszcz, Christine De Veyrac, Armando Dionisi, Petr Duchoň, Said El Khadraoui, Robert Evans, Luis de Grandes Pascual, Mathieu Grosch, Ewa Hedkvist Petersen, Jeanine Hennis-Plasschaert, Stanisław Jałowiecki, Georg Jarzembowski, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Evelin Lichtenberger, Erik Meijer, Janusz Onyszkiewicz, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Luís Queiró, Reinhard Rack, Luca Romagnoli, Ingo Schmitt, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Gary Titley, Marta Vincenzi, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Fausto Correia, Den Dover, Willem Schuth
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Herbert Reul

SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (4.5.2005)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
(COM(2004)0492 – 2004/0163(AVC))

Atzinumu sagatavoja: Marie Panayotopoulos-Cassiotou

ĪSS PAMATOJUMS

In February 2004 the European Commission adopted its proposal on the financial perspectives of the enlarged Union for 2007-2013 and the Third Report on Cohesion.

The report concludes that enlargement represents an unprecedented challenge for the Union’s competitiveness and internal cohesion, having led as it has to an increase in the economic development gap, an eastward geographical shift in disparities, and a more difficult employment situation.

The whole Union is facing challenges resulting among other things from an acceleration of economic restructuring, the development of the knowledge economy, an ageing population and more immigration.

According to the Third Report on Cohesion, the Union’s cohesion policy should offer a solution to these challenges by incorporating the objectives of the Lisbon and Gothenburg Agenda for sustainable development, full employment, greater productivity and increased social cohesion and environmental protection.

The new Council regulation laying down ‘general provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund and the Cohesion Fund’ is one of the five proposals for new regulations reforming cohesion policy for the period 2007-2013.

The general regulation lays down common rules, standards and principles applicable to the European Regional Development Fund (ERDF), the European Social Fund (ESF) and the Cohesion Fund.

The reform envisaged, the aim of which is to simplify the management of the Structural Funds, includes a number of innovations, among them a rearrangement of the programmes around the three themes of ‘convergence’, ‘regional competitiveness and employment’ and ‘territorial cooperation’, and other major changes including the financing, where possible, of the cohesion programmes from a single fund.

The obligations laid down in the EC Treaty with regard to equal opportunities for women and men, providing for incorporation of the equal opportunities dimension in all Community measures and programmes and the adoption of specific measures for women were already transposed into the regulations relating to the Structural Funds for the period 2000-2006.

The former general regulation No 1260/1999 on the Structural Funds had already made equal opportunities a key objective of action under the funds.

While one welcomes the fact that these fundamental provisions on equal opportunities for women and men are retained in the new regulations on the Structural Funds for the period 2007-2013 and in the general regulation on the funds, neither the principle of eliminating all forms of discrimination, including those against people with disabilities, nor the objective of social inclusion are included in the general regulation as priority Community objectives.

Among the Structural Funds, the European Social Fund continues to play a major role in pursuing the equal opportunities objective. However, this objective must also be extended to the other funds, since inequalities continue to exist in the areas of the environment, transport, rural development, fisheries etc.

Your draftswoman is also concerned at the calls to exclude non-governmental organisations and bodies working in the area of equal opportunities from the list of partners in Article 10, and insists not only that these bodies should be retained but also that the list should be extended to include bodies working in the areas of social inclusion and the fight against discrimination.

One is also struck by the absence from the Commission proposal of any mention of the need for balanced male/female membership of the Monitoring Committee, even though this important principle was laid down in Article 35 of General Regulation 1260/1999.

The funds should also pay particular attention to the specific economic and social difficulties faced by women in urban agglomerations.

Transparency of the funds’ interventions is a fundamental principle, compliance with which must also be closely monitored. It is an essential means of controlling the targeting of the funds and checking that they are properly used vis-à-vis the objectives of equal opportunities for women and men and the fight against discrimination.

It is essential, in the evaluation of the funds, to mention the progress achieved in the areas of promoting equal opportunities for women and men, of fighting discrimination and of social inclusion, so that it is clear what progress is still to be accomplished.

A reminder should also be given of the importance of drawing up statistics and indicators broken down by gender in order to enhance the efficiency of programming and allow better evaluation of the measures financed by the funds.

IETEIKUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ieteikumus:

–    ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas 2004. gada 31. marta atzinumu par trešo ziņojumu attiecībā uz ekonomikas un sociālo kohēziju,

–    ņemot vērā rezolūcijas par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā un jo īpaši 2003. gada 13. marta rezolūciju[1] par dzimumu līdztiesības mērķiem saistībā ar struktūrfondu izmantošanu,

1.   iebilst pret partnerattiecību principa jebkādu pavājināšanu, kas ir paredzēta minētajā priekšlikumā, un pieprasa saglabāt atbilstīgo organizāciju, tajā skaitā struktūru, kas darbojas dzimumu līdztiesības jomā, sarakstu;

2.   pieprasa regulas priekšlikumā paredzēto partneru sarakstā iekļaut arī struktūras, kas darbojas sociālās integrācijas un cīņas pret diskrimināciju jomā;

3.   uzsver vajadzību sistemātiski piemērot dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visos minēto fondu plānošanas un īstenošanas posmos, kā arī noteikt īpašu finansējumu;

4.   pieprasa, lai visādu diskriminācijas veidu, tostarp dzimuma dēļ, izskaušanas princips un sociālā integrācija, it īpaši attiecībā uz mazaizsargātām personām, tiktu iekļauta visos fondos, kā arī Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs;

5.   pieprasa vairāk veicināt dzimumu līdztiesības un cīņas pret diskrimināciju mērķa īstenošanu fondu līdzekļu izmantošanā saistībā ar infrastruktūru, izpēti, transportu, vidi, reģionālo, vietējo, lauku un pilsētu attīstību, lauksaimniecību un zvejniecību; pieprasa arī nodibināt saikni starp struktūrfondu un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu izmantošanu;

6.   pieprasa, lai fondu līdzekļi, kas paredzēti izglītības politikai, jo īpaši saistībā ar teritoriju ilgstošām saimnieciskām pārmaiņām, pilsētvides problēmām vai lauku vides attīstību, tiktu lielākā mērā izlietoti sieviešu un mazaizsargāto personu vajadzībām;

7.   pieprasa ar darbībām, ko finansē no minētajiem fondiem, atbalstīt tādu pasākumu izstrādi, kuru mērķis ir risināt īpašās saimnieciskās un sociālās problēmas, kas skar sievietes pilsētu aglomerācijās;

8.   pieprasa dalībvalstu atsauces stratēģisko pamatprincipu stratēģijas sadaļā noteikto tematisko un teritoriālo prioritāšu vidū iekļaut arī atsauci uz salām un mazapdzīvotiem vai kalnu apgabaliem un ierosina tur iekļaut arī apgabalus ar nelabvēlīgu demogrāfisko situāciju;

9.   pieprasa, lai saskaņā ar 35. panta noteikumiem Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem[2], minētajā priekšlikumā tiktu paredzēta līdzsvarota sieviešu un vīriešu līdzdalība uzraudzības komiteju sastāvā;

10. pieprasa fondu novērtējumā iekļaut arī norādes par progresu, kas sasniegts dzimumu līdztiesības veicināšanas un sociālās integrācijas jomā, kā arī jautājumos, kuri saistīti ar cīņu pret visiem diskriminācijas veidiem;

11. uzstāj uz to, ka ir svarīgi nodrošināt statistikas datus, kā arī kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus dalījumā pēc dzimuma, lai varētu uzlabot plānošanas efektivitāti, veikt darbību pareizu novērtēšanu un atvieglot informācijas izplatīšanu par veiksmīgu pieredzi un darbībām attiecībā uz dzimumu līdztiesības, sociālās integrācijas un cīņas pret visiem diskriminācijas veidiem veicināšanu;

12. pieprasa nodrošināt fondu līdzekļu izlietošanas pārredzamību, lai varētu efektīvāk uzraudzīt to ietekmi, jo īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesības, cīņas pret diskrimināciju un sociālās integrācijas veicināšanu, kā arī ierosina nodrošināt stingru kontroli attiecībā uz šīs prasības ievērošanu un jo īpaši uz pārkāpumu gadījumos veicamo pasākumu piemērošanu;

13. aicina par jautājumu atbildīgo komiteju nolemt par Eiropas Parlamenta reglamenta 75. panta 3. punkta piemērošanu un iekļaut savus ieteikumus rezolūcijas priekšlikumā.

• [1]  OV C 61 E, 10.3.2004., 370. lpp.
• [2]  OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
Procedūras numurs	COM(2004)0492 - 2004/0163(AVC)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	REGI
Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM
Ciešāka sadarbība	Nav
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Marie Panayotopoulos-Cassiotou 17.3.2005
Izskatīšana komitejā	20.4.2005	26.4.2005
Ieteikumu pieņemšanas datums	26.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		vienprātīgi
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Emine Bozkurt, Hiltrud Breyer, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Nicole Fontaine, Lissy Gröner, Anneli Jäätteenmäki, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Christa Prets, Marie-Line Reynaud, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Amalia Sartori, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen, Anne Van Lancker, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zuzana Roithová, Marta Vincenzi
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Małgorzata Handzlik, Erna Hennicot-Schoepges

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus
Atsauces	COM(2004)0492 – 2004/0163(AVC)
Juridiskais pamats	EK līguma 161. panta pirmā daļa
Atsauce un Reglamentu	75. panta 3. punkts
Datums, kad lūdza Parlamenta piekrišanu
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI sk. 75. panta 3. punktu
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG	CONT		EMPL	ENVI
	PECH	TRAN		FEMM
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma pieņemšanas datums	ECON 27.8.2004	ITRE 26.10.2004
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents   Iecelšanas datums	Konstantinos Hatzidakis 6.10.2004
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)	-
Vienkāršota procedūra   Lēumuma pieņemšanas datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana   Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu		/
Izskatīšana komitejā	6.10.2004	25.11.2004		19.1.2005	14.3.2005	21.4.2005
Pieņemšanas datums	24.5.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		44 3 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Adam Jerzy Bielan, Jana Bobošíková, Bernadette Bourzai, Bairbre de Brún, Giovanni Claudio Fava, Gerardo Galeote Quecedo, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Konstantinos Hatzidakis, Jim Higgins, Alain Hutchinson, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Jamila Madeira, Sérgio Marques, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Francesco Musotto, Jan Olbrycht, István Pálfi, Markus Pieper, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Elisabeth Schroedter, Alyn Smith, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Inés Ayala Sender, Simon Busuttil, Sylwester Chruszcz, Emanuel Jardim Fernandes, Ana Mato Adrover, Mirosław Mariusz Piotrowski, Manfred Weber
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums – A6	7.6.2005			A6-0177/2005
Piezīmes	...