ZIŅOJUMS 1. par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Šveices nolīguma attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā
2. par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma attiecībā uz pēdējās saistību ar Šengenas likumu kopuma ieviešanu, piemērošanu un attīstību noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā
17.6.2005 - (13049/2004 – COM(2004)0593 – C6‑0240/2004 – 2004/0200(CNS)) - (13054/2004 – COM(2004)0593 – C6‑0241/2004 – 2004/0199(CNS)) - *
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Timothy Kirkhope
1. EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Šveices nolīguma attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā
(13049/2004 – COM(2004)0593 – C6‑0240/2004 – 2004/0200(CNS))
( Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2004)0593),
– ņemot vērā sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju (13049/2004),
– ņemot vērā EK līguma 63. panta 1. punktu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu,
– ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6‑0240/2004),
– ņemot vērā Nolīgumā paredzētās jauktās komitejas kompetenci, kura atbilstīgi EK līguma 300. panta 3. punkta 2. daļai ir “ īpaša iestāžu sistēma”,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par to, ka 300. panta 3. punkta 2. daļa, kurā paredzēta piekrišanas procedūra, ir piemērots juridiskais pamats;
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6‑0201/2005),
1. apstiprina grozīto Padomes lēmuma priekšlikumu un atbalsta nolīguma noslēgšanu;
2. patur tiesības aizstāvēt Līgumā paredzētās prerogatīvas;
3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valdībām un parlamentiem.
| Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr.1 1 1. atsauce | |
|
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saistībā ar šā līguma 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu daļu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu, |
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 1. punkta a)apakšpunktu, saistībā ar šā līguma 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta otro daļu, |
Grozījums Nr.2 2. atsauce | |
|
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, |
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu, |
2. EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma attiecībā uz pēdējās saistību ar Šengenas likumu kopuma ieviešanu, piemērošanu un attīstību noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā
(13054/2004 – COM(2004)0593 – C6‑0241/2004 – 2004/0199(CNS))
( Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2004)0593),
– ņemot vērā sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju (13054/2004),
– ņemot vērā EK līguma 62.pantu, 63. panta 3. punktu, 66. pantu, 95. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu;
– ņemot vērā EK Līguma 300. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6‑0241/2004),
– ņemot vērā jauktajai komitejai, kas veido” specifisko iestāžu sistēmu”, Nolīgumā paredzētās pilnvaras, atbilstīgi EK līguma 300. panta 3. punkta otrajai daļai,
– ņemto vērā Juridiskās komitejas atzinumu par to, ka 300. panta 3. punkta otrā daļa, kurā paredzēta piekrišanas procedūra, ir atbilstošs juridiskais pamats,
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6‑0201/2005),
1. apstiprina grozīto Padomes lēmuma priekšlikumu un atbalsta nolīguma noslēgšanu;
2. patur tiesības aizstāvēt Līgumā paredzētās prerogatīvas;
3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valdībām un parlamentiem.
Grozījums Nr.1 1. atsauce | |
|
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. pantu, 63. panta 3. punktu, 66. pantu un 95. pantu saistībā ar šā līguma 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu, |
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. pantu, 63. panta 3. punktu, 66. pantu un 95. pantu saistībā ar šā līguma 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 300. panta 3. punkta otro daļu, |
Grozījums Nr.2 2. atsauce | |
|
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, |
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu, |
PASKAIDROJUMS
After the conclusion of the so called “Bilateral Agreements I”, the EU expressed its intention to increase cooperation with Switzerland with regard to the cross-border taxation of savings and the fight against fraud in the area of indirect taxes. In return, Switzerland asked to open negotiations concerning its association with the Schengen/Dublin systems.
On 17 June 2002, the Commission was authorised by the Council[1] to open these negotiations resulting in two separate but linked Agreements: the first one related to the Schengen acquis, the second to the Dublin/Eurodac acquis. The Agreements have been conceived following the general pattern of the Agreements concluded with Norway and Iceland[2] but in accordance with the specific constitutional requirements of Switzerland.
The European Parliament is now consulted with regard to these Agreements.
1. The Schengen acquis Agreement
The purpose of this Agreement is to associate Switzerland with the work of the EU in the area of the Schengen acquis. The adoption of new acts or measures will remain, however, the monopoly of the European institutions. In this way, Switzerland will contribute de facto to the development of legislation on the Schengen acquis, without participating in the decision making de iure.
Switzerland will have to accept and apply the Schengen acquis and its development without any exception or derogation[3]. With regards to the adoption of the future Schengen acquis, if Switzerland's Constitution requires a referendum, then Switzerland would have a two year grace period to accept and implement the new acts or measures.[4] In the meantime, where possible, Switzerland shall implement the act or measure in question on a provisional basis. However, if Switzerland failed to implement the new act or measure on a provisional basis, then, under certain conditions, it may lead to "proportionate, appropriate measures against Switzerland to ensure that Schengen cooperation operates smoothly."[5]
The Agreement also establishes a Mixed Committee composed of representatives of the Swiss Government, all members of the Council of the EU, and of the Commission.
The Mixed Committee is conceived as a forum for discussion on the legal instruments that will develop the Schengen acquis, which will ensure that any concern of Switzerland is duly considered. It also provides for discussion on practical difficulties related to the Schengen acquis and cooperation between the contracting parties and is charged to ensure the effective functioning of the Agreement. The Mixed Committee has the discretionary power to maintain the Agreement even if Switzerland does not implement a development of the Schengen acquis. It also has the power to regulate any situations of conflict which could arise within the Agreement.
The Agreement will be implemented only after the Council, following a Schengen evaluation, decides that Switzerland fulfils all the conditions in order to participate in the cooperation set up by the Schengen mechanism.
2. Agreement on Dublin/Eurodac acquis
In this second Agreement Switzerland will be linked to the Dublin acquis as well as the Eurodac legislation. Switzerland will have to accept, implement and apply the current and future Dublin/Eurodac acquis with no exception, as well as the relevant provisions of the data protection directive.
This Agreement has in the most part adopted the same structure as that of the Agreement on the Schengen acquis. The participation of Switzerland in the Dublin/Eurodac area is restricted to decision-shaping. The adoption process of the future Dublin/Eurodac acquis by Switzerland is subject to the same procedure and conditions. However, the form of the institutional association of Switzerland is different; it will take place within the framework of a Mixed Committee, composed by representatives of the European Community, represented by the Commission, and by Switzerland. As far as the maintenance and termination of the Agreement is concerned, the Mixed Committee has basically the same functions as those set up within the Agreement on the Schengen acquis.
Attached to both Agreements are the Final Acts comprising unilateral and common declarations of the contractual parties with regard to the Agreements, as well as the legislative financial statements which foresee Switzerland's contribution to the financing of the implementation of the Agreements. The Agreements also establish a financial contribution by Switzerland to the development of the Schengen acquis and in particular of SIS II and regarding the Eurodac central unit.
3. The debate in Switzerland
Of the nine dossiers approved by the Swiss Parliament on 17 December 2004, Switzerland’s signature of the Schengen/Dublin Association Agreements was the most controversial issue. Supporters consider that Schengen will strengthen Switzerland’s efforts against international crime and will improve the tourist industry. Opponents believe that without border controls Switzerland will become unsafe and that the country will be transferring sovereignty to a supranational community[6]. Moreover, the Swiss People's Party is arguing that the Agreements are an attempt to push Switzerland closer to EU membership.
A referendum has been proposed against the Schengen/Dublin Agreements by the Swiss People’s Party who presented the government on 31 March 2005 with a petition bearing 86.000 signatures, well over the 50.000 needed for a referendum. The voters will decide on 5 June 2005 whether Switzerland will sign up to the Agreements.
According to a poll conducted by the Swiss Broadcasting Corporation in February 2005, 59% of voters support the Schengen/Dublin Agreements. [7] This poll shows that support amongst Swiss citizens has fallen since October 2004 when 69% of those polled said they would vote in favour. The GfS Bern polling and research institute considered that this vote will likely reflect the Swiss people's choice between national sovereignty and security[8].
4. Position of the Rapporteur
4.1. The legal basis of the Proposals
Although a single text was negotiated with Switzerland, the Commission proposes to adopt the Agreement on the Schengen acquis by two separate acts (one in the first pillar and one in the third pillar[9]). The Dublin/Eurodac Agreement, however, is only in the first pillar. For the two first pillar instruments the Commission has chosen the first subparagraph of Article 300(3) TEC as a legal base which provides for the simple consultation of Parliament.
By letter of 27.01.2005 the Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs requested, pursuant to rule 35.2 an opinion from the Legal Affairs Committee on the legal basis proposed. On 31.03.2005, the Legal Affairs Committee decided that the Mixed Committees created within the Agreements, due their competencies, could be considered a specific institutional framework in the sense of the second subparagraph of Article 300 (3) TEC. By consequence, the Commission should have indicated the second subparagraph of Article 300 (3) TEC as the legal basis of the proposals (which implies the assent procedure).
4.2. The evaluation of the Proposals
With these Agreements, Switzerland will become the third State after Iceland and Norway which participates in the Schengen and Dublin/Eurodac acquis, but remains outside the EU. In the particular case of Switzerland this association can be justified by its geographical position in the middle of the EU Member States.
These Agreements may result in several positive consequences. Switzerland's participation in the Schengen acquis will eliminate certain obstacles to the free movement of persons for citizens as well as for third-country nationals[10] and will strengthen cooperation in the fields of the Schengen acquis.
Nevertheless, some critical points need to be mentioned:
Firstly, Switzerland's association with the Schengen/Dublin acquis could bring additional complications within a zone already submitted to "variable geometry". In this sense, Switzerland will have to sign and implement Agreements with Norway and Iceland on the one hand and Denmark on the other hand. This could lead to an even more complex situation both in political and legal areas.
Secondly, on the elimination of obstacles to the free movement of persons, it is a fact that Switzerland is not a member of the customs union and it will continue to conduct border checks on goods. This could allow it in certain circumstances also to check individuals. In this context, Switzerland must respect the principle of abolition of border controls on persons.
Thirdly, Switzerland has been granted the possibility to decide in a sovereign way whether or not to accept the new acts or measures, and a two year period has been established in case a referendum is required. In this way, the Agreements took into consideration the specific constitutional requirements of Switzerland. However, it is important to bear in mind that due to the links between the Schengen and the Dublin acquis, their developments must be accepted and applied simultaneously by all the participating States. In order not to undermine this principle, it is important that Switzerland tries to limit this period and act in good faith.
Finally, the Rapporteur considers that the European Parliament should in future be more closely informed about ongoing international negotiations in order to be able to exercise its competencies.
In conclusion, given all the considerations mentioned, the Rapporteur supports the Agreements and recommends giving assent to them.
- [1] 2437th General Affairs Council meeting, Luxembourg, 17 June 2002.
- [2] OJ L 176 of 10.7.1999, p.36 and OJ L 93 of 3.4.2001, p.40.
- [3] However, an exception has been granted, concerning the development of the Schengen acquis, if such a development concerns requests for search and seizure in respect of offences in the field of direct taxation if these offences are not punishable under Swiss law with a custodial penalty.
- [4] Norway and Iceland have been granted 6 months and 4 weeks respectively in order to accept and implement the future Schengen and Dublin acquis.
- [5] Article 7.2b)2nd subparagraph of the Agreement
- [6] EU negotiation package in the bag, Swiss Review No.1, p.9, February 2005.
- [7] http://www.swisspolitics.org.
- [8] http://www.swisspolitics.org
- [9] According to Articles 24 and 38 TEU the European Parliament is not consulted on the third pillar instrument.
- [10] Those third-country nationals living in Switzerland, for example, will not need to apply for visas any longer to travel to the other Schengen states.
1. JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR IETEIKTO JURIDISKO PAMATU
Juridiskās komitejas vēstule
Par: priekšlikumu Padomes lēmumam par līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, pēc kuriem nosaka atbildīgo valsti patvēruma pieprasījuma izskatīšanā, kas izdarīts kādā dalībvalstī vai Šveicē, juridisko pamatu (13049/2004 - COM(2004)0593 – 2004/0200(CNS) - C6-0240/2004)[1].
Priekšsēdētāja kungs!
2005. gada 27. janvāra vēstulē atbilstīgi Reglamenta 35. panta 2. punktam Jūsu priekšgājējs Jean-Louis Bourlanges griezās Juridiskajā komitejā ar lūgumu izskatīt iepriekšminētās komitejas priekšlikuma juridiskā pamata spēkā esamību un atbilstību. Priekšlikums pamatots ar EK līguma 63. panta 1.a) apakšpunktu saistībā ar 300. panta 2.punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu .Šajā gadījumā nepieciešama vienkārša apspriešanās ar Parlamentu.
Komiteja izskatīja iepriekšminēto jautājumu 2005. gada 3. februāra un 31. marta sanāksmē.
Minētais līgums attiecas uz kritērijiem un mehānismiem, kuri ļauj noteikt atbildīgo dalībvalsti patvēruma pieprasījuma izskatīšanā kādā dalībvalstī vai Šveicē. Līgums nosaka Šveicei pienākumu pieņemt un piemērot Dublinas un Eurodac noteikumus un nodibina jauktu komiteju [sic]no Līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem ( Eiropas Kopiena un Šveice), piešķir tai lēmējtiesības dažās jomās.
Jautājums ir: vai šāda jauktā komiteja ir vai nav jāuzskata par tādu, kura veido “ specifisku institucionālu pamatu, organizējot sadarbības procedūras” EK līguma 300. panta 3. punkta otrās rindkopas nozīmē un tādējādi ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana.
No Eiropas Kopienu tiesas (EKT) izstrādātās tiesu prakses skaidri izriet, ka juridiskā pamata izvēle nav atstāta Kopienas likumdevēja ziņā, tas jānosaka, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, ko var juridiski pārskatīt. Starp šiem faktoriem minams arī akta mērķis un saturs¹.
Tā, ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikuma par iepriekšminētā līguma noslēgšanu ar Šveici mērķi un saturu, Jaukto komiteju var uzskatīt par “ specifisko institucionālo pamatu”.
Tik tiešām, šāda jauktā komiteja paredz organizācijas struktūras izveidošanu, kurai ir diskrecionāra vara pieņemt Līgumslēdzējpusēm saistošus lēmumus, īpaši attiecībā uz šī līguma atjaunošanu un strīdīgo jautājumu risināšanu.
Tāpēc Padomes lēmuma priekšlikuma juridiskais pamats par šo jautājumu nav pareizs, jo tam vajadzēja norādīt uz EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu, kurā paredzēta piekrišanas procedūra, nevis uz 300. panta 3. punkta pirmo daļu, kurā paredzētas vienkāršota atzinuma procedūra.
Juridisko lietu komiteja 2005. gada 31. marta sanāksmē, ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus un par juridisko pamatu atbildīgā referenta Manuel Medina Ortega priekšlikumu, vienbalsīgi [2]nolēma, ka Padomes priekšlikuma juridiskajā pamatā jānorāda EK līguma 300. panta 3. punkta otrā daļa, nevis tā paša punkta pirmā daļa.
Tādējādi. Juridisko lietu komiteja uzskata par atbilstošu, ka Eiropas Parlaments prasa, lai par iepriekšminēto līgumu ar to apspriestos vēlreiz.
Patiesā cieņā,
Giuseppe Gargani
2. JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR IETEIKTO JURIDISKO PAMATU
Juridiskās komitejas vēstule
Par: priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma attiecībā uz pēdējās saistību ar Šengenas likumu kopuma ieviešanu, piemērošanu un attīstību parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā juridisko pamatu.(13054/2004 - COM(2004)0593 – 2004/0199(CNS) - C6-0241/2004)[3]
Priekšsēdētāja kungs!
2005. gada 27. janvāra vēstulē atbilstīgi Reglamenta 35. panta 2. punktam Jūsu priekšgājējs Jean-Louis Bourlanges griezās Juridiskajā komitejā ar lūgumu izskatīt iepriekšminētās komitejas priekšlikuma juridiskā pamata spēkā esamību un atbilstību. Priekšlikums pamatots ar EK līguma 62. pantu, 63. panta 3.punktu, 66. un 95. pantu, saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās rindkopas otro teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo rindkopu. Šajā gadījumā nepieciešama vienkārša apspriešanās ar Parlamentu.
Komiteja izskatīja iepriekšminēto jautājumu 2005. gada 3. februāra un 31. marta sanāksmē.
Minētais nolīgums attiecas uz Šveices saistību ar Šengenas likumu kopumu ieviešanu, piemērošanu un attīstību. Nolīgums nosaka Šveices pienākumu pieņemt un piemērot pašreizējo un turpmāko Šengenas likumu kopumu. Nolīguma 3. pants nosaka jauktas komitejas izveidošanu, kuras sastāvā ir Šveices valdības pārstāvji, Eiropadomes un Komisijas locekļi, kuriem ir tiesības pieņemt lēmumus dažās jomās.
Jautājums ir: vai šāda jaukta komiteja ir vai nav jāuzskata par tādu, kura veido “ specifisku institucionālu pamatu, organizējot sadarbības procedūras” EK līguma 300. panta 3. punkta otrās rindkopas nozīmē un ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišanas procedūra.
No Eiropas Kopienu tiesas (EKT) izstrādātās tiesu prakses skaidri izriet, ka juridiskā pamata izvēle nav atstāta Kopienas likumdevēja ziņā, tas jānosaka, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, ko var juridiski pārskatīt. Starp šiem faktoriem ir arī akta mērķis un saturs[4].
Tā, ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikuma par iepriekšminētā nolīguma noslēgšanu ar Šveici mērķi un saturu, jaukto komiteju var uzskatīt par “ specifisko institucionālo pamatu”.
Tik tiešām, šāda jauktā komiteja paredz organizācijas struktūras izveidošanu, kurai ir diskrecionāra vara pieņemt Līgumslēdzējpusēm saistošus lēmumus, īpaši attiecībā uz šī nolīguma atjaunošanu un strīdīgo jautājumu risināšanu.
Tāpēc Padomes lēmuma priekšlikuma par šo jautājumu juridiskais pamats nav pareizs, jo tam vajadzēja norādīt uz EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu, kurā paredzēta piekrišanas procedūra, nevis uz 300. panta 3. punkta pirmo rindkopu, kurā paredzēts vienkāršs atzinums.
Juridiskā komiteja 2005. gada 31. marta sanāksmē, ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus un par juridisko pamatu atbildīgā referenta Manuel Medina Ortega priekšlikumu, vienbalsīgi[5] nolēma, ka Padomes priekšlikuma juridiskajā pamatā jānorāda EK līguma 300. panta 3. punkta otrā daļa, nevis tā paša punkta pirmā daļa.
Tādējādi, Juridiskā komiteja uzskata par atbilstošu, ka Eiropas Parlaments prasa, lai par iepriekšminēto līgumu ar to apspriestos vēlreiz.
Patiesā cieņā,
Giuseppe Gargani
1. PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Šveices nolīguma attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā | ||||||
|
Atsauces |
13049/2004 – COM(2004)0593 – C6‑0240/2004 – 2004/0200(CNS) | ||||||
|
Juridiskais pamats |
EK līguma 300. panta 3. punkta pirmā daļa | ||||||
|
Atsauce uz Reglamentu |
51. pants, 83. panta 7. punkts un 35. pants | ||||||
|
Datums, kad notika apspriešanās ar Parlamentu |
3.12.2004 | ||||||
|
Atbildīgā komiteja |
LIBE14.12.2004 | ||||||
|
Komitejas, kurām lūgti atzinumi |
AFET14.12.2004 |
|
|
|
| ||
|
Atzinumus nesniedza |
AFET 08.12.2004 |
|
|
|
| ||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| ||
|
Referents(-i) |
Timothy Kirkhope25.11.2004 |
| |||||
|
Iepriekšējie referenti |
|
| |||||
|
Vienkāršota procedūra |
| ||||||
|
Juridiskā pamata apstrīdēšana |
JURI |
/ |
| ||||
|
Finansējuma grozījumi Datums, kad Budžeta komiteja sniedza atzinumu |
|
/ |
| ||||
|
Apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju Plenārsēdes lēmuma datums |
| ||||||
|
Apspriešanās ar Reģionu komiteju Plenārsēdes lēmuma datums |
| ||||||
|
Izskatīšana komitejā |
18.1.2005 |
26.4.2005 |
13.6.2005 |
|
| ||
|
Pieņemts |
13.6.2005 | ||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
29 0 0 | |||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Edit Bauer, Mihael Brejc, Maria Carlshamre, Michael Cashman, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Kinga Gál, Elly de Groen-Kouwenhoven, Adeline Hazan, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Edith Mastenbroek, Inger Segelström, Manfred Weber, Stefano Zappalà, Tatjana Ždanoka | ||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Jeanine Hennis-Plasschaert, Antonio Masip Hidalgo, Bill Newton Dunn, Siiri Oviir, Herbert Reul, Marie-Line Reynaud, Kyriacos Triantaphyllides | ||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| ||||||
|
Iesniegšanas datums (A6) |
17.6.2005 |
A6-0201/2005 | |||||
|
Piezīmes |
... | ||||||
2. PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma attiecībā uz pēdējās saistību ar Šengenas likumu kopuma ieviešanu, piemērošanu un attīstību noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā | ||||||
|
Atsauces |
13054/2004 – COM(2004)0593 – C6‑0241/2004 – 2004/0199(CNS) | ||||||
|
Juridiskais pamats |
EK līguma 300. panta 3. punkta pirmā daļa | ||||||
|
Atsauce uz Reglamentu |
51. pants, 83. panta 7. punkts un 35. pants | ||||||
|
Datums, kad notika apspriešanās ar Parlamentu |
3.12.2004 | ||||||
|
Atbildīgā komiteja |
LIBE14.12.2004 | ||||||
|
Komitejas, kurām lūgti atzinumi |
AFET14.12.2004 |
|
|
|
| ||
|
Atzinumus nesniedza |
AFET 08.12.2004 |
|
|
|
| ||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| ||
|
Referents(-i) |
Timothy Kirkhope25.11.2004 |
| |||||
|
Iepriekšējie referenti |
|
| |||||
|
Vienkāršota procedūra |
| ||||||
|
Juridiskā pamata apstrīdēšana |
JURI |
/ |
| ||||
|
Finansējuma grozījumi Datums, kad Budžeta komiteja sniedza atzinumu |
|
/ |
| ||||
|
Apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju Plenārsēdes lēmuma datums |
| ||||||
|
Apspriešanās ar Reģionu komiteju Plenārsēdes lēmuma datums |
| ||||||
|
Izskatīšana komitejā |
18.1.2005 |
26.4.2005 |
13.6.2005 |
|
| ||
|
Pieņemts |
13.6.2005 | ||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
28 0 1 | |||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Edit Bauer, Mihael Brejc, Maria Carlshamre, Michael Cashman, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Kinga Gál, Elly de Groen-Kouwenhoven, Adeline Hazan, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Edith Mastenbroek, Inger Segelström, Manfred Weber, Stefano Zappalà, Tatjana Ždanoka | ||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Jeanine Hennis-Plasschaert, Antonio Masip Hidalgo, Bill Newton Dunn, Siiri Oviir, Herbert Reul, Marie-Line Reynaud, Kyriacos Triantaphyllides | ||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| ||||||
|
Iesniegšanas datums (A6) |
17.6.2005 |
A6-0201/2005 | |||||
|
Piezīmes |
... | ||||||
- [1] OV vēl nav publicēts.
²skat. īpaši EKT 1999.gada 23.februāra lēmumu lietā C-42/97, Parlametrs/Padome, ECR 1999, lpp.I-869,36.punkts - [2] Skat. EKT 1999. gada 23. februāra lēmumu litā C-42/97 Parlaments/Padome, Krāj. 1999. lpp.I-869.
²Balsošanas laikā bija klāt Andrzej Jan Szejna (pr.v.i.) Manuel Medina Ortega(par atzinumu atbildīgais referents un aizstājējs Nicola Zingaretti), Alexander Nuno Alvaro (aizstājējs Antonio Di Petro), Maria Berger, Marek Aleksander Czarnecki, Bert Doorn, Piia-Noora Kauppi, Kurt Lechener (aizstājējs Antonio Lopez-Isturiz White), Klaus Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Hans Peter Mayer, Aloyzas Sakalas, Jozsef Szajer(aizstājējs Tadeusz Zwielka) un Jaroslav Zvěřina - [3] OV vēl nav publicēts.
- [4] Skat. EKT 1999. gada 23. februāra lēmumu lietā C-42/97, Parlaments/Padome, Krāj. 1999., lpp. I-869, 36.punkts
- [5] Balsošanā bija klāt Andrzej Jan Szejna ( priekš.v.i.), Manuel Medina Ortega (par atzinumu atbildīgais referents un aizstājējs Nicola Zingaretti), Alexander Nuno Alvaro (aizstājējs Antonio Di Pietro), Maria Berger, Marek Aleksander Czarnecki, Bert Doorn, Piia-Noora Kauppi, Kurt Lechner ( aizstājējs Antonio López-Istúriz White), Klaus-Heiner Lehne, Alain Lipietz, Antonio Masip Hidalgo, Aloyzas Sakalas un Jaroslav Zvěřina.