ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu

24.06.2005 - (COM(2004)0497 – C6‑0212/2004 – 2004/0169(CNS)) - *

Zivsaimniecības komiteja
Referents: David Casa

Grozījumi

• 162-167 (PDF - 121 KB)
• 162-167 (DOC - 186 KB)
• 168-171 (PDF - 112 KB)
• 168-171 (DOC - 178 KB)
• 172-174 (PDF - 105 KB)
• 172-174 (DOC - 172 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu

(COM(2004)0497 – C6‑0212/2004 – 2004/0169(CNS))

(Konsultāciju procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2004)0497)[1],

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6‑0212/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6‑0217/2005),

1.  Apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  Aicina Komisiju atbilstoši pārveidot savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  Precizē, ka priekšlikumā regulai minētām apropriācijām, līdz brīdim, kad tiek noslēgta vienošanās par finanšu plāniem 2007. gadam un turpmākajiem gadiem, ir norādošs raksturs;

4.  Pieprasa, lai Komisija, brīdī, kad būs pieņemtas nākamie finanšu plāni, apstiprinātu priekšlikumā regulai norādītās summas vai, pretējā gadījumā, nodotu labotās summas apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei, tādējādi nodrošinot grāmatvedību ar maksimālajiem limitiem;

5.  Aicina Padomi darīt zināmu Parlamentam, ja tā plāno novirzīties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

6.  Pieprasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā plāno būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

7.  Uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 4. apsvērums
4) Saskaņā ar Līguma 33. panta 2. punktu jāievēro to zvejas aktivitāšu īpašās iezīmes, kas saistītas ar zivsaimniecības sektora sociālo struktūru un dažādo, ar zveju saistīto, zonu strukturālajām un dabiskajām atšķirībām;	4) Saskaņā ar Līguma 33. panta 2. punktu jāievēro to zvejas aktivitāšu īpašās iezīmes, kas saistītas ar zivsaimniecības sektora sociālo struktūru un dažādo, ar zveju saistīto, zonu strukturālajām, dabiskajām un ģeogrāfiskajām atšķirībām;
Pamatojums
Šis grozījums ņem vērā dažādas zivsaimniecības situācijas, kas rodas ne tikai no strukturālajiem vai dabiskajiem apsvērumiem, bet arī no Kopienas reģionu ģeogrāfiskā izvietojuma (ņem vērā ūdeņus visattālākajos reģionos).
Grozījums Nr. 2 6. apsvērums
6) Ņemot vērā strukturālās problēmas, ar kurām jāsastopas, attīstot zivsaimniecības sektoru un dalībvalstīm pieejamo finanšu resursu ierobežojumus paplašinātā Savienībā, dalībvalstis nespēj adekvāti izpildīt kopējās zivsaimniecības politikas ilgtspējīgas attīstības mērķi. To var labāk sasniegt Kopienas līmenī, nodrošinot ar daudzpusīgu finansēšanu, kas koncentrēta uz svarīgajām prioritātēm Kopienas līmenī. Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma 4. pantā, Kopiena var ieviest pasākumus;	6) Ņemot vērā strukturālās problēmas, ar kurām jāsastopas, attīstot zivsaimniecības sektoru un dalībvalstīm pieejamo finanšu resursu ierobežojumus paplašinātā Savienībā, dalībvalstis nespēj adekvāti izpildīt kopējās zivsaimniecības politikas ilgtspējīgas attīstības mērķi. To var labāk sasniegt Kopienas līmenī, nodrošinot ar daudzgadēju finansēšanu, kas koncentrēta uz svarīgajām prioritātēm Kopienas līmenī. Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma 4. pantā, Kopiena var ieviest pasākumus;
Pamatojums
Tulkojuma neatbilstības labojums.
Grozījums Nr. 3 9. apsvērums
9) Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām un jāatbilst Kopienas tiesību aktiem ;  ;	9) Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām un jāatbilst tādiem Kopienas tiesību aktiem kā finanšu regulā ietvertajiem norādījumiem un tās piemērošanas pasākumiem;
Pamatojums
Ir nepieciešams uzsvērt, ka EZF (Eiropas Zivsaimniecības Fonda) regula ir jāsagatavo un jāizpilda ievērojot finanšu regulas principus un norādījumus un tās piemērošanas pasākumus.
Grozījums Nr. 4 10. apsvērums
10) Kopienas rīcībai jāpapildina tās darbības, ko veic dalībvalstis, vai jācenšas tās atbalstīt, kā arī, lai nodrošinātu ievērojamu pievienoto vērtību, ir jāstiprina partnerattiecības. Tas attiecas uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm, citām kompetentām iestādēm, kā arī tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apkārtējo vidi un sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, uz saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām institūcijām. Attiecīgajiem partneriem jābūt iesaistītiem Atbalstss sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;	10) Kopienas rīcībai jāpapildina tās darbības, ko veic dalībvalstis, vai jācenšas tās atbalstīt, kā arī, lai nodrošinātu ievērojamu pievienoto vērtību, ir jāstiprina partnerattiecības. Tas attiecas uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm, citām kompetentām iestādēm, kā arī tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apkārtējo vidi un nediskriminācijas, tostarp sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, uz saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām institūcijām. Attiecīgajiem partneriem jābūt iesaistītiem Atbalstss sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;
Grozījums Nr.5 13. apsvērums
13) saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 274. pantu, ES dalībvalstis sadarbojas, lai uzraudzītu, ka tiek nodrošināta veiksmīga finanšu vadība un ka šajā nolūkā pašreizējā regulā ir precizēti nosacījumi, kas ļauj Komisijai veikt savu pienākumu izpildīt Eiropas kopienu vispārējo budžetu;	13) saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 274. pantu, ES dalībvalstis sadarbojas, lai uzraudzītu, ka tiek nodrošināta veiksmīga finanšu vadība, šajā nolūkā pašreizējā regulā ir precizēti nosacījumi, kas ļauj Komisijai Eiropas Parlamenta kā budžeta pārziņas instances uzraudzībā veikt savu pienākumu izpildīt Eiropas kopienu vispārējo budžetu;
Pamatojums
Ir nepieciešams uzsvērt, ka par EZF regulas īstenošanu ir atbildīga Komisija, savukārt uzraudzību kā budžeta pārziņas instance nodrošina Parlaments.
Grozījums Nr. 6 24. apsvērums
24) Vajadzība Kopējo zivsaimniecības politiku nodrošināt ar pavadošiem pasākumiem, it īpaši, samazināt tās sociālekonomisko ietekmi, īstenojot piekrastes zonu attīstības politiku;	24) Pastāv vajadzība Kopējo zivsaimniecības politiku nodrošināt ar pavadošiem pasākumiem, it īpaši, samazināt tās sociālekonomisko ietekmi, īstenojot piekrastes zonu attīstības politiku ar mērķi dažādot saimniecisko darbību un nodrošināt ilgtspējīgu nodarbinātību;
Pamatojums
EZF sevišķi svarīgam uzdevumam ir jābūt ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšanai un saimniecisko darbību dažādošanas atbalstīšanai.
Grozījums Nr. 7 29. apsvērums
29) Lai Kopienas floti pielāgotu pieejamajiem un izmantojamajiem resursiem, tā ir jāsamazina;	29) Jāveic nepārtraukti centieni, lai Kopienas floti pielāgotu pieejamajiem un izmantojamajiem resursiem, kad tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu līdzsvaru attiecībā uz resursiem un nodrošinātu flotes dzīvotspēju;
Pamatojums
Flotes pielāgošana resursiem nav saistīta ar visaptverošu samazināšanu, jo daži resursi ir labā stāvoklī, un tas arī nenozīmē, ka pielāgošana resursiem vienmēr iekļauj kuģa sagriešanu metāllūžņos.
Grozījums Nr. 8 29. a apsvērums (jauns)
	29. a) Šajā nolūkā ir svarīgi, lai flotes segments un valsts izveidotu Kopienas zvejas kuģu patiesu saskaņotu reģistru visām dalībvalstīm ar norādi par jaudu un enerģiju, un lai tas būtu precīzi, pārredzami un uzticami, un lai rezultātā visas dalībvalstis pieņemtu vienādus kritērijus savu kuģu jaudas un jaudas mērīšanai Komisijas uzraudzībā;
Pamatojums
Parlaments ir atkārtoti pieprasījis Kopienas kuģu patiesa saskaņota reģistra izveidi.
Grozījums Nr. 9 29. b apsvērums (jauns)
	29. b) Kopienas zvejas kuģu pārvietošanai uz trešām valstīm bez jaudas samazināšanas Kopienas ūdeņos ir arī jāveicina ilgtspējīgas zivsaimniecības stiprināšana ārpus Kopienas ūdeņiem;
Pamatojums
Kopēju pasākumu ar trešām valstīm panākumus var viegli pierādīt ar trešo valstu un ES attīstību, un tajā pašā laikā tie arī palīdz samazināt jaudu Kopienas ūdeņos. Ir skaidrs, ka mums ir arī jāpalīdz veicināt ilgtspējīga zivsaimniecības attīstība trešās valstīs.
Grozījums Nr. 10 30. apsvērums
30) Lai īstenotu zvejas flotes pārstrukturizāciju, būs nepieciešami pavadoši sociālekonomiski pasākumi;	30) Lai īstenotu zvejas flotes pielāgošanu resursiem, kas reģistrēti iesaistīto flotu mērķa zonās, būs nepieciešami pavadoši sociālekonomiski pasākumi;
Pamatojums
Resursu stāvoklis dažās zvejniecības vietās ir tāds, ka zvejas intensitāte ir jāsaglabā; tāpēc zvejas flotes, kas atrodas kaimiņu reģionos, var veikt papildu pasākumus, lai ļautu zvejniecībai turpināties.
Grozījums Nr. 11 33. apsvērums
33) Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par atbalsta piešķiršanu akvakultūrai, zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādei un tirdzniecībai, tai pat laikā nodrošinot, ka šie sektori saglabā saimniecisko dzīvotspēju; šim nolūkam ir jānosaka ierobežots Atbalstss prioritāšu mērķu skaits un jākoncentrējas uz strukturālo atbalstu mikro un mazajiem uzņēmumiem;	33) Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par atbalsta piešķiršanu akvakultūrai, zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādei un tirdzniecībai, tai pat laikā nodrošinot, ka šie sektori saglabā saimniecisko dzīvotspēju;
Pamatojums
Vidēji uzņēmumi nav jāizslēdz no atbalsta piešķiršanas akvakultūrai vai zivsaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai. Daudzi tādi uzņēmumi, īpaši konservēšanas rūpniecībā, ir definēti kā vidēji uzņēmumi tāpēc, ka tajos ir nodarbināti daudz darba ņēmēji, taču to preču apgrozība neatbilst šīs definīcijas slieksnim. Turklāt tas arī nav savienojams ar vajadzīgo tendenci uz koncentrēšanos rūpniecībā.
Grozījums Nr. 12 35. apsvērums
35) Lai veicinātu novatorisku pieeju un prakses pielietošanu, lai īstenošana būtu vienkārša un caurskatāma, fondam jānodrošina Atbalsts novērtējumiem, izpētei, izmēģinājuma projektiem un pieredzes apmaiņai tehniskās Atbalstss veidā;	35) Lai veicinātu novatorisku pieeju un prakses pielietošanu, lai īstenošana būtu vienkārša un caurskatāma, fondam jānodrošina Atbalsts novērtējumiem, izpētei, izmēģinājuma projektiem, eksperimentālām zvejas kampaņām un pieredzes apmaiņai tehniskās Atbalstss veidā;
Grozījums Nr. 13 37. apsvērums
37) Struktūrfondu darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no uzlabota un rūpīgāka novērtējuma. Šajā sakarībā ir jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī pasākumi, kas nodrošinātu novērtējuma ticamību;	37) Struktūrfondu darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no uzlabota un rūpīgāka novērtējuma un pārredzamības. Šajā sakarībā ir jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī pasākumi, kas nodrošinātu novērtējuma ticamību un sabiedrisko pieejamību;
Pamatojums
Pārredzamība ir labākais veids fonda pareizas un efektīvas izmantošanas nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 14 53. apsvērums
53) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999 un 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrAtbalstu zivsaimniecības nozarē un akvakultūras nozarē un to produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kā arī citus noteikumus, ir jāatceļ. Tomēr, lai panāktu, ka Atbalsts, darbība un projekti, kas apstiprināti līdz 2006. gada 31. decembrim, tiek pienācīgi izpildīti, ir jāpiemēro atceltie noteikumi.	53) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999 un 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrAtbalstu zivsaimniecības nozarē un akvakultūras nozarē un to produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kā arī citus noteikumus, ir jāatceļ. Tomēr, lai panāktu, ka Atbalsts, darbība un projekti, kas iesniegti līdz 2006. gada 31. decembrim, tiek pienācīgi izpildīti un apmaksāti līdz 2008. gada 31. decembrim, ir jāpiemēro atceltie noteikumi.
Pamatojums
Pastāvošie tiesību akti jāsaglabā ne tikai attiecībā uz saistībām, bet arī maksājumiem.
Grozījums Nr. 15 1. pants
Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk tekstā “Fonds”) un nosaka Kopienas Atbalstss sistēmu ilgtspējīgai zivsaimniecības sektora un piekrastes zvejas zonu attīstībai.	Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras fondu (turpmāk tekstā “Fonds”) un nosaka Kopienas Atbalstss sistēmu ilgtspējīgai zivsaimniecības sektora, akvakultūras un piekrastes zvejas zonu saimnieciskai, sociālai un vides attīstībai.
Grozījums Nr. 16 3. panta e) daļa
e) “akvakultūra” apzīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, pielietojot tehnoloģiju, kas paredzēta attiecīgo organismu, kurus apkārtējā vide dabiski nejaudā saražot, ražošanas paaugstināšanai; visā audzēšanas vai kultūras stadijā, kā arī līdz un iekļaujot ražas savākšanu, šie organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašums;	e) “akvakultūra”, tostarp “valikultūra” (zivkopība Itālijas lagūnās) un vēžveidīgo audzēšana, apzīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, pielietojot tehnoloģiju, kas paredzēta attiecīgo organismu, kurus apkārtējā vide dabiski nejaudā saražot, ražošanas paaugstināšanai; tā jāatbalsta tikai tādā mērā, ciktāl tā nav kaitīga videi; visā audzēšanas vai kultūras stadijā, kā arī līdz un iekļaujot ražas savākšanu, šie organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašums;
Pamatojums
Šīs specifiskās akvakultūras formas jāpiemin, lai neizslēgtu svarīgus Vidusjūras ražošanas sektorus.
Grozījums Nr. 17 3. panta f) daļa
f) “mikro un mazi uzņēmumi” apzīmē mikro un mazus uzņēmumus, kā Komisijas 2003. gada 6. maija atzinumā 2003/361/EK definēti mikro, mazi un vidēji uzņēmumi;	svītrots
Pamatojums
Akvakultūras un zivju pārstrādes rūpniecība ir sektori, kas paplašinās. Drīzāk nekā saistīt atbalstu ar uzņēmuma apjomu, kas būtu neloģiski, tas ir jāsaista ar tā dzīvotspējas perspektīvām.
Grozījums Nr. 18 4. panta b) daļa
b) veicināt ilgtspējīgu Kopienas flotes jaudas un resursu līdzsvaru;	b) veicināt zvejas flotes atjaunošanu un modernizēšanu, ja tiks nodrošināts ilgtspējīgs Kopienas flotes resursu un centienu zvejniecības jomā un saimnieciskās dzīvotspējas līdzsvars, lai nodrošinātu Kopienas tirgus augstāko iespējamo piedāvājuma līmeni;
Grozījums Nr. 19 4. panta b a) daļa (jauna)
	b a) veicināt akvakultūras produkcijas ilgtspējīgu attīstību;
Pamatojums
EZF arī jāveicina akvakultūras produkcijas attīstība robežās, ko nosaka ilgtspējīga attīstība.
Grozījums Nr. 20 4. panta d) daļa
d) sekmēt vides un dabas resursu aizsardzību;	d) sekmēt vides un dzīvās dabas resursu aizsardzību un uzlabošanu, ja tas ir saistīts ar zivsaimniecības sektoru un akvakultūru;
Pamatojums
Ir jāprecizē, ka EZF lielākā mērā zivsaimniecības nekā vides politikas instruments pat tad, ja abām politikām jābūt saskaņotām.
Grozījums Nr. 21 4. panta f a) daļa (jauna)
	f a) veicināt labvēlīgāku apiešanos ar visattālākajiem reģioniem, ņemot vērā līguma 299. pantu.
Grozījums Nr. 22 5. pants
Eiropas Zivsaimniecības fonds (turpmāk tekstā Fonds vai EZF) nodrošina atbalstu zivsaimniecības sektoram. Pasākumi, kas īstenoti saskaņā ar šo Regulu, sekmē vispārējo mērķu, kas noteikti Līguma 33. pantā un mērķu, kas noteikti kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), sasniegšanu. Šie pasākumi pavada un papildina, pēc vajadzības, citus Kopienas instrumentus un politikas.	Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras fonds (turpmāk tekstā Fonds vai EZAF) nodrošina atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras sektoram. Pasākumi, kas īstenoti saskaņā ar šo Regulu, sekmē vispārējo mērķu, kas noteikti Līguma 33. pantā un mērķu, kas noteikti kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), sasniegšanu. Šie pasākumi pavada un papildina, pēc vajadzības, citus Kopienas instrumentus un politikas.
Grozījums Nr. 23 6. panta 4. punkts
4. Fonda finansētas darbības tieši vai netieši neveicina zvejas intensitātes paaugstināšanos.	4. Fonda finansētas darbības tieši vai netieši neveicina zvejas intensitātes paaugstināšanos zonās, kurās pastāv nepārprotama pārāk lielas zvejas bīstamība. Fonda resursus arī neizmanto, lai veicinātu zvejas intensitātes paaugstināšanos attiecībā uz sugām, par kurām noteiktas kvotas vai izstrādāti citi noteikumi, vai kuru krājumi neuzrāda bioloģiski drošus parametrus. Tomēr ir atļauts finansēt zivsaimniecības pasākumus, kas saistīti ar pilnībā neizmantotām sugām.
Pamatojums
Bez šī paskaidrojauma pastāv iespēja, ka pantu varētu pārprast tādā veidā, ka tas vispār aizliedz palielināt zvejas jaudu.
Grozījums Nr. 24 11. panta 2. apakšpunkts
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veicinātas tās darbības, kas pastiprina sievietes lomu zivsaimniecības sektorā.	Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veicinātas darbības, tostarp centieni starptautiskā līmenī, kas pastiprina sievietes lomu zivsaimniecības sektorā.
Pamatojums
Veicināt starptautiskā sieviešu tīkla svarīgo lomu lauku apvidos.
Grozījums Nr. 25 13. pants
Komisija veido norādošus sadalījumus dalībvalstīm par saistību asignējumiem, kas pieejami programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam, tai pat laikā atdalot to daļu, kas jāiemaksā Konverģences mērķim, izmantojot sekojošus mērķu kritērijus: dalībvalsts zivsaimniecības sektora lielums, zvejas intensitātei nepieciešamais pielāgošanas līmenis, zivsaimniecības sektora nodarbinātības līmenis un pieejamo pasākumu nepārtrauktība.	Komisija veido norādošus sadalījumus dalībvalstīm par saistību asignējumiem, kas pieejami programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam, tai pat laikā atdalot to daļu, kas jāiemaksā Konverģences mērķim, izmantojot sekojošus mērķu kritērijus: dalībvalsts zivsaimniecības sektora lielums, zvejas intensitātei nepieciešamais pielāgošanas līmenis, zivsaimniecības sektora nodarbinātības līmenis un pieejamo pasākumu nepārtrauktība, kā arī zvejniecības rūpniecības ietekme uz saimniecisko un sociālo struktūru.
Pamatojums
Bez finansējuma sadalīšanas kritērijiem katrai dalībvalstij ir jānosaka, cik svarīgas ir sociāli ekonomiskās darbības ekonomiski vājākajos apgabalos.
Grozījums Nr. 26 15. panta 1. punkts
1. Trīs mēnešus pēc stratēģisko vadlīniju pieņemšanas un pirms rīcības programmas iesniegšanas, katra dalībvalsts pieņem valsts stratēģisko plānu, kas aptver zivsaimniecības sektoru.	1. Sešus mēnešus pēc stratēģisko vadlīniju pieņemšanas un pirms rīcības programmas iesniegšanas, katra dalībvalsts pieņem valsts stratēģisko plānu, kas aptver zivsaimniecības un akvakultūras sektoru.
Grozījums Nr. 27 15. panta 4. punkta a) daļa
a) zvejas intensitātes un jaudas samazināšana un resursu un beigu termiņu noteikšana to mērķu sasniegšanai, kuri tendēti uz attiecīgo zivsaimniecību un floti;	a) zvejas intensitātes un jaudas samazināšana un resursu un beigu termiņu pieņemšana to mērķu sasniegšanai, kuri tendēti uz attiecīgo zivsaimniecību un floti;
Pamatojums
Flotes pielāgošana resursiem nav saistīta ar pārrobežu samazināšanas veikšanu, jo daži resursi ir labā stāvoklī, un tas arī nenozīmē, ka pielāgošana resursiem vienmēr iekļauj kuģa sagriešanu metāllūžņos.
Grozījums Nr. 28 15. panta 4. punkta b) daļa
b) akvakultūras sektora, pārstrādes un tirdzniecības rūpniecības attīstība;	b) akvakultūras sektora, pārstrādes un tirdzniecības rūpniecības ilgtspējīga attīstība;
Pamatojums
Šo sektoru attīstība ir jāpārņem ilgtspējīgā veidā.
Grozījums Nr. 29 15. panta 4. punkta d) daļa
d) zivsaimniecības produktu piedāvājuma stratēģija un zvejas aktivitāšu attīstība ārpus Kopienas ūdeņiem;	d) zivsaimniecības produktu piedāvājuma stratēģija un zvejas aktivitāšu attīstība ārpus Kopienas ūdeņiem, veltot pienācīgu uzmanību zivju krājumu statusam;
Pamatojums
Daudzi krājumi ārpus ES ūdeņiem pašlaik ir izsmelti, un ES zvejas intensitātei nav jāveicina to turpmāka pasliktināšanās.
Grozījums Nr. 30 15. panta 4. punkta e a) daļa (jauna)
	e a) vides un akvatisko bioloģisko resursu aizsardzība.
Grozījums Nr. 31 15. panta 4. a punkts (jauns)
	4. a. Valsts stratēģiskie plāni ir jāpublisko pēc tam, kad Komisija tos apstiprinājusi.
Pamatojums
Pārredzamība ir labākais veids fonda pareizas un efektīvas izmantošanas nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 32 18. panta 2. punkta d a) daļa (jauna)
	d a) rīcības plāns krāpšanas un nekārtību novēršanai.
Pamatojums
Rīcības plānam jānodrošina, lai krāpšana un nekārtības tiktu atklātas ātrāk, un tādējādi agrākā stadijā.
Grozījums Nr. 33 20. panta 4. punkts
4. Komisija apstiprina katru rīcības programmu vēlākais piecus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to ir oficiāli iesniegusi, ja rīcības programma ir sastādīta saskaņā ar 18. pantu.	4. Komisija apstiprina katru rīcības programmu vēlākais piecus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to ir oficiāli iesniegusi, ja rīcības programma ir sastādīta saskaņā ar 18. pantu. To dara zināmu sabiedrībai.
Pamatojums
Pārredzamība ir labākais veids fonda pareizas un efektīvas izmantošanas nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 34 23. panta a) daļas 5. ievilkums
- valsts plāni par iziešanu no flotes ar maksimālo ilgumu divi gadi kā daļa no saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. un 16. pantā, par Kopienas zvejas flotes jaudas pielāgošanu.	- valsts plāni par iziešanu no flotes ar maksimālo programmēšanas perioda ilgumu kā daļa no saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. un 16. pantā, par Kopienas zvejas flotes jaudas pielāgošanu.
Grozījums Nr. 35 23. panta a) daļas 5. a ievilkums (jauns)
	- aizsargājamo zonu ieviešana, tostarp īslaicīga vai telpiska pārtraukšana, ierobežota darbība dažos apvidos vai zonās, kurās nav atļauts īslaicīgi vai pastāvīgi zvejot.
Pamatojums
Veicināt uz ekoloģisko sistēmu balstītas pieejas zivsaimniecības pārvaldībai īstenošanu Kopienas zivsaimniecības politikā.
Grozījums Nr. 36 24. panta 1. punkts
1. Katra dalībvalsts valsts stratēģiskajā plānā nosaka savu politiku zvejas intensitātes pielāgošanai. Tā saskaņo prioritātes ar to darbību finansēšanu, kas minētas 23.a panta pirmajā ievilkumā.	1. Katra dalībvalsts valsts stratēģiskajā plānā nosaka savu politiku zvejas intensitātes pielāgošanai. Tā saskaņo prioritātes ar to darbību finansēšanu, kas minētas 23. pantā.
Pamatojums
Visas jomas, kas ikļautas 23. pantā, iemanto prioritāru kategoriju.
Grozījums Nr. 37 24. panta 2. apakšpunkts
2. Valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā ievilkumā, ir iekļauti pasākumi zvejas aktivitāšu ilgstošai pārtraukšanai saskaņā ar 25. panta noteikumiem.	2. Valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā ievilkumā, var iekļaut pasākumus zvejas aktivitāšu ilgstošai pārtraukšanai saskaņā ar 25. panta noteikumiem.
Pamatojums
Ir jāparedz iespēja, ka ne visi reģenerācijas plāni izraisa vajadzību pēc pastāvīgiem pārtraukšanas pasākumiem.
Grozījums Nr. 38 24. panta 6. punkta 1. apakšpunkts
6. Valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānu, kas minēti 23.a pantā, ilgums nepārsniedz divus gadus.	6. Dalībvalstis iesniedz valsts zvejas intensitātes pielāgošanas plānus, kas minēti 23.a pantā jebkurā laikā EZF iesniegšanas laikā, kas nepārsniedz piecu gadu programmēšanas periodu.
Grozījums Nr. 39 24. panta 6. punkta 2. apakšpunkts
Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā, otrajā un ceturtajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem valsts plānus divos mēnešos pēc Padomes vai Komisijas lēmuma datuma.	Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta pirmajā, otrajā un ceturtajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem valsts plānus sešos mēnešos pēc Padomes vai Komisijas lēmuma datuma.
Grozījums Nr. 40 24. panta 6. punkta 3. apakšpunkts
Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta trešajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem ietekmēto kuģu un zvejnieku pārstrukturizācijas plānus divos mēnešos pēc Komisijas paziņojuma.	Gadījumos, kas paredzēti 23.a panta trešajā ievilkumā, dalībvalstis pieņem ietekmēto kuģu un zvejnieku pārstrukturizācijas plānus sešos mēnešos pēc Komisijas paziņojuma.
Pamatojums
Nav pamata noteikt plānu darbības laiku 2 gadus, kad, piemēram, Komisija pati ir noteikusi laikposmu piecus līdz desmit gadus reģenerācijas plāniem. Turklāt, lai cita starpā nodrošinātu reģenerācijas plānu pareizu izstrādi, ir jāpagarina laikposms, kas minēts pēdējā punktā.
Grozījums Nr. 41 25. panta 1. punkta 1. apakšpunkts
1. Fonds nodrošina Atbalstu kuģu zvejas aktivitāšu ilgstošas pārtraukšanas daļējai finansēšanai, ja tā ir daļa no zvejas intensitātes pielāgošanas plāna, kas minēts 23.a pantā. Kuģu zvejas aktivitāšu galīgu pārtraukšanu var sasniegt tikai, sagriežot kuģi metāllūžņos vai norīkojot to bezpeļņas darbībās.	1. Fonds nodrošina Atbalstu kuģu zvejas aktivitāšu ilgstošas pārtraukšanas daļējai finansēšanai, ja tā ir daļa no zvejas intensitātes pielāgošanas plāna, kas minēts 23.a pantā vai ievērojot lēmumu brīvprātīgi pārtraukt zvejas aktivitāti, kura izraisa zvejas jaudas samazināšanu. Kuģu zvejas aktivitāšu galīgu pārtraukšanu var sasniegt tikai, sagriežot kuģi metāllūžņos vai norīkojot to veikt aktivitātes, kas nav saistītas ar zveju, izveidojot kopējus uzņēmumus vai veicot eksportu, kas nav saistīts ar zvejniecību. Pēdējā gadījumā dalības proporcija, kas parādīta II pielikuma 1. grupas tabulā, tiek samazināta par 50%.
Grozījums Nr. 42 25. panta 2. punkta 2. apakšpunkts
Tāpat dalībvalstis drīkst noteikt valsts Atbalsts līmeni, ņemot vērā vislabāko izmaksu/rentabilitātes koeficientu, pamatojoties uz vienu vai vairākiem sekojošiem mērķu kritērijiem:	Tāpat dalībvalstis drīkst noteikt valsts Atbalsts līmeni, ņemot vērā vislabāko izmaksu/rentabilitātes koeficientu, pamatojoties uz sekojošiem mērķu kritērijiem:
a) zvejas kuģa cena, kas atzīmēta valsts tirgū vai tā apdrošināšanas vērtība;
b) kuģa apgrozījums;
Pamatojums
Kritērijs a) izraisītu diskrimināciju starp dalībvalstīm un pat starp reģioniem, turpretī kritērijs b) varētu būt pilnībā diskriminējošs starp kuģiem, kurus paredzēts sagriezt metāllūžņos.
Grozījums Nr. 43 26. panta 1. punkta 1. apakšpunkts
1. Fonds drīkst palīdzēt finansēt atbalsta pasākumus zvejniekiem un kuģu īpašniekiem zvejas darbības pagaidu izbeigšanas gadījumā vismaz vienu gadu, un šis periods var tikt pagarināts par gadu, 23.a panta pirmā, otrā un ceturtā ievilkuma minēto zvejas intensitātes pielāgošanas plānu nozīmē.	1. Fonds drīkst palīdzēt finansēt atbalsta pasākumus zvejniekiem un kuģu īpašniekiem zvejas darbības pagaidu izbeigšanas gadījumā vismaz trīs mēnešus un maksimāli trīs gadus jebkura programmēšanas perioda laikā, 23.a panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā ievilkuma minēto zvejas intensitātes pielāgošanas plānu nozīmē.
Pamatojums
Pagaidu pārtraukšana ir pietiekami likumīgs instruments zvejas intensitātes pazemināšanai, un tā jāatļauj visos gadījumos, kas minēti 23. a) pantā, izņemot attiecībā uz plāniem, kuru nepārprotams mērķis ir sagriezt kuģi metāllūžņos. Tā ilgumam jābūt elastīgam, lai to varētu pielāgot dažādām situācijām.
Grozījums Nr. 44 26. panta 1. punkta 2. apakšpunkts
Šie darbības izbeigšanas pasākumi ir pavadoši zvejas intensitātes pielāgošanas plānam, divos gados nodrošinot ilgstošu jaudas samazināšanu, kas ir vienlīdzīga vismaz zvejas intensitātes samazināšanai, kura rodas no darbības pagaidu izbeigšanas.	svītrots
Grozījums Nr. 45 26. panta 4. a punkts (jauns)
	4. a. Dalībvalstis var ieviest vienreizēju kompensāciju kuģu īpašniekiem un zvejniekiem tādu jūras resursu aizsardzības plānu kontekstā kā Natura 2000, ja tā rezultātā samazinās zvejas jauda.
Pamatojums
Zivsaimniecības fondam ir mērķis izveidot ilgtspējīgu, modernizētu zvejas rūpniecību.
Grozījums Nr. 46 27. panta 1. punkta a) daļa
a) kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punktā;	a) kas veic pielāgojumus, kuri uzlabo drošību uz klāja un dzīves un darba apstākļus.
	Atbalsts tiek piešķirta tikai motoru nomaiņai, ja tas jādara drošības apsvērumu dēļ, degvielas ekonomijas dēļ vai lai nodrošinātu lielāku draudzību videi un ar nosacījumu, ka nenotiek zvejas jaudas palielināšanās;
Pamatojums
Jaunajam zivsaimniecības fondam ir jāpieļauj kuģu pielāgošanas attiecīgā pakāpē, lai novērstu to, ka Kopienas flote pakāpeniski kļūst rudimentāra. Šādos uzlabojumos jāiekļauj tādi uzlabojumi, kuros ietverta jaunu metožu izmantošana, kuras ir draudzīgākas videi un vairāk ietaupa enerģiju.
Grozījums Nr. 47 27. panta 1. punkta a a) daļa (jauna)
	a a) kas veic pielāgojumus, kuri uzlabo drošību uz klāja, darba apstākļus un darba ņēmēju labklājību uz kuģiem kopumā, tostarp motora aizvietošanu;
Grozījums Nr. 48 27. panta 1. punkta a b) daļa (jauna)
	a b) selektīvākas un videi draudzīgākas metodes, lai izvairītos no nevajadzīgām piezvejām, uzlabotu uz kuģa uzglabātu nozveju kvalitāti un drošību, kā arī darba un drošības apstākļus.
Grozījums Nr. 49 27. panta 1. punkta b) daļa
b) kas vajadzīgas, lai būtu iespējams paturēt uz klāja to nozveju, kuras atlaišana vairs nav sankcionēta;	b) kas vajadzīgas, lai būtu iespējams paturēt uz klāja to nozveju, kuras atlaišana vairs nav sankcionēta, un lai būtu arī iespējams paturēt uz klāja apstrādātos bortnozvejas blakusproduktus;
Pamatojums
Ja tiks atļauta aprīkojuma finansēšana izbrāķētās produkcijas iekraušanai, ar līdzīgiem nosacījumiem ir jāatļauj paturēt zivju atkritumus, kurus lieto rūpniecības nozares dažās dalībvalstīs, lai ražotu blakusproduktus ar konsekventu pievienoto vērtību.
Grozījums Nr. 50 27. panta 1. punkta b a) daļa (jauna)
	b a) kuģiem, kam vajadzīga motora nomaiņa drošības apsvērumu dēļ vai lai samazinātu vides ietekmi;
Grozījums Nr. 51 27. panta 1. punkta c) daļa
c) kā daļu no izmēginājuma projektiem, kas aptver jaunu tehnisku pasākumu sagatavošanu vai izmēģināšanu ierobežotā periodā, kuru nosaka Padome vai Komisija;	c) aprīkojumam kā daļu no izmēginājuma projektiem, kas aptver jaunu tehnisku pasākumu sagatavošanu vai izmēģināšanu ierobežotā periodā, kuru nosaka Padome vai Komisija;
Grozījums Nr. 52 27. panta 1. punkta c a) daļa (jauna)
	c a) flotes atjaunošanai, kuras mērķis ir aizstāt kuģus, kuru kopējais garums ir mazāks nekā 12 metri. Ir arī tiesības aizstāt kuģus, kuri ir vairāk nekā 20 gadus veci un droši nedarbojas;
Grozījums Nr. 53 27. panta 1. punkta d) daļa
d) lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras dabisko vidi un jūras dibenu, kā arī uz nekomerciālām zivju sugām, nepieļaujot zvejas rīkus.	d) aprīkojumam, kura mērķis ir samazināt zvejas ietekmi uz jūras dabisko vidi un jūras dibenu, kā arī uz nekomerciālām zivju sugām, nepieļaujot zvejas rīkus.
Grozījums Nr. 54 27. panta 1. punkta d a) daļa (jauna)
	d a) lai samazinātu enerģijas patēriņu.
Pamatojums
Priekšlikums, lai uzlabotu kuģa drošību un kuģu komandu drošību un dzīves apstākļus uz kuģa un, lai nodrošinātu produktu kvalitāti un samazinātu enerģijas patēriņu.
Grozījums Nr. 55 27. panta 1. punkta d b) daļa (jauna)
	d b) selektīvākiem aprīkojumiem vai mazāk radikālām zvejas metodēm, lai novērstu nevajadzīgu piezveju, uzlabotu uz kuģa uzglabātu nozveju kvalitāti un drošību, kā arī darba un drošības apstākļus.
Pamatojums
Tas ir paredzēts, lai piešķirtu pabalstus zvejas kuģu aprīkojuma nomaksai – vai tā uzlabojumiem – lai nodrošinātu, ka tas atbilst standartiem.
Grozījums Nr. 56 27. panta 1. punkta d c) daļa (jauna)
	d c) vairāk ņemt vērā zvejas ietekmi uzs vidi, īpaši samazinot attiecīgā kuģa piesārņotājvielu izplūdi.
Pamatojums
Tas veicinās to kuģu piesārņotājvielu samazināšanu, kuriem ir tiesības uz finansējumu.
Grozījums Nr. 57 27. panta 1. punkta d d) daļa (jauna)
	d d) selektīvākām vai videi draudzīgākām metodēm , lai izvairītos no nevajadzīgām piezvejām, uzlabotu uz kuģa uzglabātu nozveju kvalitāti un drošību, kā arī darba un drošības apstākļus.
Grozījums Nr. 58 27. panta 2. punkts
2. Fonds drīkst palīdzēt finansēt investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu zvejas rīku selektivitāti, ja attiecīgo kuģi ietekmē atjaunošanas plāns, kas minēts 23.a panta pirmajā ievilkumā, ja kuģis maina zvejas metodes, ja kuģis pamet attiecīgo zivsaimniecību, lai dotos uz citu zivsaimniecību, kur zivju resursi pieļauj zveju, un ja investīcijas attiecas tikai uz pirmo zvejas rīka nomaiņu.	2. Fonds drīkst palīdzēt finansēt investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu zvejas rīku selektivitāti, ja attiecīgais kuģis maina zvejas metodes, ja kuģis pamet attiecīgo zivsaimniecību, lai dotos uz citu zivsaimniecību, kur zivju resursi pieļauj zveju, un ja investīcijas attiecas tikai uz pirmo zvejas rīka nomaiņu.
Pamatojums
Selektivitātes uzlabošanai nav jābūt saistītai vienīgi ar atjaunošanas plānu pastāvēšanu.
Grozījums Nr. 59 27. panta 2. a punkts (jauns)
	2. a. Fonds izstrādā noteikumu visu kategoriju zvejas kuģu modernizēšanai, tostarp to motoru modernizēšanai drošības apsvērumu dēļ, un ar nosacījumu, ka jaunā motora jauda nepārsniedz vecā motora jaudu.
Grozījums Nr. 60 27. a pants
1. Šajā pantā “piekrastes sīkzveja” nozīmē zveju, ko veic zvejas kuģi, kuru vispārējais garums ir mazāks par 12 metriem, un kuri neizmanto velkamu zvejas rīku, kā minēts Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulas (EK) Nr. 26/2004 attiecībā uz Kopienas zvejas flotes reģistru I pielikuma 2. tabulā.	1. Šajā pantā “piekrastes sīkzveja” nozīmē zveju, ko veic zvejas kuģi, kuru vispārējais garums ir mazāks par 12 metriem, un kuri neizmanto velkamu zvejas rīku, kā minēts Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulas (EK) Nr. 26/2004 attiecībā uz Kopienas zvejas flotes reģistru I pielikuma 3. tabulā.
2. Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 27. pantu par labu piekrastes sīkzvejai, privātās finansiālās līdzdalības likme, kas norādīta II pielikuma tabulas 2. grupā, jāsamazina par 20%.	2. 2. Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 26. pantu par labu piekrastes sīkzvejai, privātās finansiālās līdzdalības likme, kas norādīta II pielikuma tabulas 2. grupā, jāsamazina par 20%.
3. Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, jāpiemēro likmes, kas norādītas II pielikuma 3 grupā.	3. 3. Ja Fonds nodrošina finansējumu pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 27. pantu, jāpiemēro likmes, kas norādītas II pielikuma 3 grupā.
4. Fonds drīkst palīdzēt izmaksāt prēmijas piekrastes sīkzvejā iesaistītajiem zvejniekiem un kuģu īpašniekiem, lai:	4. Fonds drīkst palīdzēt izmaksāt prēmijas piekrastes sīkzvejā iesaistītajiem zvejniekiem un kuģu īpašniekiem, lai:
- uzlabotu noteiktu zvejas zonu pārvaldību un pieejamības nosacījumu kontroli;	- uzlabotu noteiktu zvejas zonu pārvaldību un pieejamības nosacījumu kontroli;
- veicinātu zivsaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdes organizēšanu;	- veicinātu zivsaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdes organizēšanu;
- veicinātu brīvprātīgos pasākumus zvejas intensitātes samazināšanā, lai saglabātu resursus;	- mudinātu brīvprātīgos pasākumus zvejas intensitātes samazināšanā, lai saglabātu resursus;
- lietotu tehnoloģiskus jauninājumus (selektīvākas zvejas metodes, ko neaptver saistītās reglamentējošās prasības), kas nepalielina zvejas intensitāti;	- mudinātu tehnoloģisku jauninājumu lietojumu (selektīvākas zvejas metodes, kas nav jāpiemēro saistībā ar reglamentējošām prasībām), kas nepalielina zvejas intensitāti;
	- valsts Atbalsts tiktu piešķirta flotes atjaunošanai, kuras mērķis ir cita starpā izmantot selektīvākas metodes un kuģu uzraudzības sistēmas, un uzlabot drošību uz kuģa, darba un veselības apstākļus ar nosacījumu, ka šīs pallīdzības rezultātā nepaaugstinās zvejas intensitāte.
	– ieviestu bioloģiski degradējamu zvejas aprīkojumu īpaši aizsargātās jūras zonās ar nosacījumiem par telemedicīnisko Atbalstu.
	- nodrošinātu piekrastes sīkzvejas zvejas flotes atjaunošanu gadījumos, kad ir parādīts, ka flotes iebraukšana/izbraukšana tiek pārvaldīta tādā veidā, ka jauda nepārsniedz mērķus, kas noteikti Regulā 2371/2002.
Jāpiemēro likmes, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma 3 grupā.	Jāpiemēro likmes, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma 3 grupā.
Grozījums Nr. 61 27.a panta 4. a punkts (jauns)
	4. a. Ir jāpastāv tiesībām nomainīt kuģi un motoru drošības, vides aizsardzības un degvielas ekonomijas apsvērumu dēļ, ja tas nav saistīts ar jaudas palielināšanos.
Grozījums Nr. 62 27. b pants (jauns)
	27. b pants
	Valsts Atbalsts flotes atjaunošanai un modernizēšanai visattālākajos reģionos
	Valsts Atbalstu var sniegt flotes atjaunošanai un modernizēšanai visattālākajos reģionos.
	Dalībvalstis iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastāvīgu flotes uzraudzības un modernizēšanas shēmu, parādot, ka flotes iebraukšana/izbraukšana tiek pārvaldīta veidā, ka jauda nepārsniedz mērķus, kas noteikti Regulā 639/2004. Jāpiemēro likmes, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma 3 grupā.
Pamatojums
Kuģu modernizēšanas vai atjaunošanas gadījumā jebkurai investīcijai, kas neietekmē zvejas jaudu, ir jābūt tiesīgai uz atbalstu, īpaši investīcijām, kas saistītas ar kuģu un to komandu drošību, dzīves apstākļiem uz kuģa un produktu kvalitāti, nemaz nerunājot par to, ka visattālākajos reģionos zveja ir nesena darbība, un tur joprojām ir bagātīgi zivju krājumi.
Grozījums Nr. 63 28. panta 1. punkts
1. Fonds drīkst palīdzēt finansēt dalībvalstu ierosinātos sociālekonomiskos pasākumus zvejniekiem, kurus ietekmē notikumi zivsaimniecības sektorā, tai skaitā:	1. Fonds palīdz finansēt dalībvalstu ierosinātos sociālekonomiskos pasākumus zvejniekiem, kurus ietekmē notikumi zivsaimniecības sektorā, tai skaitā:
Pamatojums
Atbalst kuģu nodošanai jauniem zvejniekiem.
Grozījums Nr. 64 28. panta 1. punkta a) daļa
a) aktivitāšu diversifikācija, lai vairotu darba vietas zvejas sektorā aktīvi iesaistītajiem cilvēkiem;	a) aktivitāšu diversifikācija, lai vairotu darba vietas, tostarp darba vietas ar zveju saistītā tūrisma jomā, zvejas sektorā aktīvi iesaistītajiem cilvēkiem;
Pamatojums
Šajā īpašajā gadījumā ir jāizstrādā noteikums, kas ļautu fondam sniegt Atbalstu sociālo pasākumu veicināšanai, kuru mērķis ir izmaksāt kompensācijas darba zaudēšanas gadījumos, kuri ir ārpus zvejnieku kontroles.
Grozījums Nr. 65 28. panta 1. punkta b a) daļa (jauna)
	b a) apmācību kursus par drošību jūrā, apmācību darba vietā un apmaiņas kursus un mācības ikvienam, kas strādā zivrūpniecībā dalībvalstīs,
Grozījums Nr. 66 28. panta 1. punkta c a) apakšpunkts (jauns)
	c a) pagaidu aizliegumu samazināšanas ietekme uz zveju;
Pamatojums
Ir pats par sevi saprotams, ka uzņēmumiem nav saimnieciskā ziņā jācieš aizliegumu dēļ, ko uzlikušas atbildīgās iestādes. Turklāt pasākumi pielāgot zvejas intensitāti izraisa zvejas kuģu likvidāciju, ko pavada zaudējumi. Sociāli ekonomiskajiem pasākumiem ir jāattiecas arī uz komandas locekļiem, kurus ietekmējuši pasākumi pastāvīgi pārtraukt kuģu ekspluatāciju, kā paredzēts pašreiz spēkā esošajā likumdošanā.
Grozījums Nr. 67 28. panta 1. punkta c b) apakāpunkts (jauns)
	c b) darba zaudējums uz kuģa, uz kuru attiecas pastāvīgas ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumi.
Pamatojums
Ir pats par sevi saprotams, ka uzņēmumiem nav saimnieciskā ziņā jācieš aizliegumu dēļ, ko uzlikušas atbildīgās iestādes. Turklāt pasākumi pielāgot zvejas intensitāti izraisa zvejas kuģu likvidāciju, ko pavada zaudējumi. Sociāli ekonomiskajiem pasākumiem ir jāattiecas arī uz komandas locekļiem, kurus ietekmējuši pasākumi pastāvīgi pārtraukt kuģu ekspluatāciju, kā paredzēts pašreiz spēkā esošajā likumdošanā.
Grozījums Nr. 68 28. panta 2. punkts
2. Fonds drīkst arī palīdzēt finansēt apmācības pasākumus un apmācību maksājumus jauniem zvejniekiem, kuri pirmo reizi vēlas kļūt par zvejas kuģu īpašniekiem.	2. Fonds drīkst arī palīdzēt finansēt:
	a) individuālas prēmijas zvejniekiem līdz 35 gadu vecumam, kuri var pierādīt, ka viņi ir strādājuši par zvejniekiem vismaz pieces gadus vai viņiem ir pielīdzināma arodapmācība, un kuri pirmo reizi kļūst par lietotu zvejas kuģu īpašniekiem vai līdzīpašniekiem.
	b) apmācības pasākumus un apmācību motivāciju jauniem zvejniekiem, kuri pirmo reizi vēlas kļūt par zvejas kuģu īpašniekiem.
Pamatojums
Atbalsts zvejas kuģu nodošanai jauniem zvejniekiem.
Grozījums Nr. 69 28. panta 2. a punkts (jauns)
	2. a. Fonds drīkst piešķirt Atbalstu vienreizēju prēmiju veidā to kuģu komandām, kuras ietekmējusi pastāvīga atbrīvošana no darbības.
Pamatojums
Būtu ļoti lietderīgi saglabāt šo FIFG (Zivsaimniecības Vadības Finansu Instruments) motivāciju gadījumā, kad notiek atbrīvošana no darbības.
Grozījums Nr. 70 28. a pants (jauns)
	28. a pants
	Atbalsts zvejas flotes atjaunošanai un modernizēšanai, kas nerada jaudas palielināšanos.
	Lai pieteiktos uz Atbalstu flotes atjaunošanai un modernizēšanai, dalībvalstīm ir jāizpilda visi valsts un Kopienas noteikto prasību līmeņi flotei un jāpakļaujas notiekošajai Komisijas uzraudzībai. Dalībvalstīm jāparāda, ka flotes iebraukšana un izbraukšana tiek pārvaldīta tādā veidā, ka jauda nepārsniedz valsts un Kopienas noteiktos gada mērķus un ka tiek saglabāta tāda iebraukšanas un izbraukšanas proporcija, ka nenotiek nekāda jaudas palielināšanās. Tiek nodibināts Kopienas zvejas kuģu reģistrs, kas ir saskaņots visās dalībvalstīs ar norādēm par jaudu un enerģiju, ko mēra, izmantojot identiskus kritērijus, un kam var viegli gūt piekļuvi uzraudzības nolūkos, ko veic Komisija.
Pamatojums
Savienojams ar 29. a apsvēruma (jauns) grozījumu un 23. d panta (jauns) grozījumu
Grozījums Nr. 71 28. b pants (jauns)
	28. b pants
	Atbalsts eksperimentālo kampaņu vadīšanai
	Fonds drīkst līdzfinansēt dalībvalstu ierosinātos pasākumus attiecībā uz eksperimentālo kampaņu jūrā vadīšanu, kā mērķis ir precīzi noteikt jaunas zvejas vietas un sugas.
Grozījums Nr. 72 28. c pants (jauns)
	28. c pants
	Atbalsts kopīgu uzņēmumu ar trešām valstīm izveidē
	Fonds palīdz valsts pasākumu finansēšanā galīgai kuģu pārvešanai uz trešo valsti, radot kopīgu uzņēmumu saskaņā ar attiecīgās valsts atbildīgu iestāžu vienošanos un ar noteikumu, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:
	a) trešā valsts, uz kuru pārved kuģi, nav kandidātvalsts;
	b) pārvešana ir saistīta ar zvejas intensitātes pazemināšanos attiecībā uz tiem resursiem, ko iepriekš izmantojis pārvestais kuģis;
	c) trešā valsts nav izdevīguma valsts karogs vai tāda valsts, kas pacieš IUU (pretlikumīgu, nelegālu, nenoregulētu) zvejniecību un tāpēc ir valsts, kas rūpīgi pārvalda un saglabā savus resursus un piedāvā patiesu zvejas iespēju garantiju;
	d) galīgas pārvešanas gadījumā uz trešo valsti kuģis ir nekavējoties jāreģistrē tās trešās valsts reģistrā, un tam pastāvīgi jāaizliedz atgriezties Kopienas ūdeņos.
Pamatojums
Savienojams ar 29. c apsvēruma (jauns) grozījumu un 25. panta 1. punkta grozījumu.
Grozījums Nr. 73 29. panta 2. punkts
2. Šādas investīcijas var aptvert ražošanas iekārtu konstruēšanu, paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, it īpaši, lai uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību un produktu kvalitāti, vai, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas Atbalsts netiek piešķirts.	2. Šādas investīcijas var aptvert visas ražošanas ķēdes daļas, tostarp jaunu iekārtu konstruēšanu, un pastāvošo ražošanas iekārtu un divvāku gliemju bagaru paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, it īpaši, lai palielinātu to sugu razžību, kurām ir labas tirgus izredzes un uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību, akvakultūras darbinieku darba un drošības apstākļus un produktu kvalitāti no produkta piegādes laika tirgū un turpmāk un lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas Atbalsts netiek piešķirts.
Grozījums Nr. 74 29. panta 4. punkts
4. Fonds neatbalsta investīcijas, kas paredzētas to produktu ražošanas palielināšanai, kuriem nav standarta tirgus noiets vai kuriem var būt pretējs efekts uz zvejas resursu saglabāšanas politiku.	4. Fonds vienīgi sniedz Atbalstu investīcijām, kas piedāvā pietiekamas garantijas ar tehnisko un finanšu dzīvotspēju, un kas nerada pārmērīgu ražošanas jaudu vai kurām nav apgrieztais efekts uz resursu tirdzniecības politiku; šī politika attiecas arī uz rūpnieciski nozvejotām sugām, kuras pārstrādā zivju barībā.
Grozījums Nr. 75 29. panta 5. punkts
5. Atbalsts netiek piešķirts projektiem, kā paredzēts II pielikumā par Direktīvu 85/337/EEK, attiecībā uz kuru nav nodrošināta informācija, kas par šo direktīvu izklāstīta IV pielikumā.	5. Atbalstu drīkst tikai piešķirt projektiem, kā paredzēts II pielikumā par Direktīvu 85/337/EEK, kad attiecībā uz to nav nodrošināta informācija, kas par šo direktīvu izklāstīta IV pielikumā
Pamatojums
More explicit wording.
Grozījums Nr. 76 30. panta 1. punkta a) daļa
a) diversifikācija, kas domāta jaunām sugām un to sugu ražošanai, kurām ir labas tirgus perspektīvas;	a) diversifikācija, kas domāta jaunām sugām, jaunām audzēšanas metodēm un to sugu ražošanai, kurām ir labas tirgus perspektīvas un ilgtspējīgas ekoloģiskās ražošanas priekšnoteikumi attiecībā uz enerģijas un zivju proteīna prasībām;
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai, atlasot akvakultūras sugas, nopietna uzmaniba tiktu pievērsta šo sugu ekoloģiskajai piemērotībai un tiktu nostiprināts EZF 29. 4. pants. Jaunas sugas, kuru ražošanai ir augstas enerģijas prasības (piemēram, karsēšana) un augstas zivju proteīna prasības (augstā mērā plēsonīgas sugas), nav ilgtspējīgas, un šādu sugu ražošana ir pretrunā ar Kopējās zivsaimniecības politikas jomu un mērķiem.

Grozījums Nr. 77

30. panta 1. punkta a a) daļa (jauna)

	a a) nodrošinot Kopienas tirgus piedāvājumu un palīdzot līdzsvarot zivju tirdzniecības līdzsvaru šajā tirgū;

Pamatojums

Šim ir jābūt vienam no Kopienas akvakultūras mērķiem.

Grozījums Nr. 78 30. panta 1. punkta b) daļa
b) tādu audzēšanas metožu īstenošana, kas ievērojami samazina vides ietekmi salīdzinājumā ar parasto zivsaimniecības sektora praksi;	b) tādu audzēšanas metožu īstenošana, kas ievērojami samazina vides ietekmi;
Grozījums Nr. 79 30. panta 1. punkta b a) daļa (jauna)
	b a) nolīgumi, lai uzlabotu darba vidi;
Grozījums Nr. 80 30. panta 1. punkta d) daļa
d) kopēju interešu pasākumi saistībā ar akvakultūru, kā paredzēts šīs sadaļas III nodaļā, un profesionālā apmācība;	svītrots
Pamatojums
Kopēju/kolektīvu interešu pasākumu iekļaušana, ko regulē atsevišķa nodaļa, un kuriem ir dažādi finanšu nolīgumi, ir lieka un neskaidra. Šo darbību kopums ir pietiekami labi atspoguļots III nodaļā, un turklāt finansējuma procenti vienmēr būs vienādi.
Grozījums Nr. 81 30. panta 1. punkta f a) daļa (jauna)
	f a) jaunu tirdzniecības noietu veicināšana un precīza noteikšana.
Pamatojums
Šāda veida fonda ētosa galvenajai daļai vienmēr ir jābūt saglabāt konkurētspēju.
Grozījums Nr. 82 30. panta 2. punkts
2. Investīciju atbalsts tiek saglabāts mikro un mazajiem uzņēmumiem.	svītrots
Grozījums Nr. 83 31. panta 2. punkta c) daļa
Neietekmē versiju angļu valodā	(Neietekmē versiju angļu valodā.)
Grozījums Nr. 84 31. panta 2. punkta c a) daļa (jauna)
	c a) akvakultūras ražošanas potenciāla atjauošana dabas un rūpniecības katastrofu bojājumu gadījumos.
Grozījums Nr. 85 31. panta 3. punkts
3. Lai saņemtu subsīdijas saskaņā ar šo pantu, projektu sponsoriem jāuzņemas saistības veicināt atbilstību akva - vides prasībām vismaz piecus gadus, un tas nozīmē, ne tikai piemērojot standarta labo akvakultūras praksi. Ieguvums no šīm saistībām jāparāda ex ante ietekmes novērtējumā, ko veic dalībvalsts iecelta institūcija.	3. Lai saņemtu subsīdijas saskaņā ar šo pantu, projektu sponsoriem jāuzņemas saistības veicināt atbilstību akva - vides prasībām vismaz piecus gadus, un tas nozīmē, ne tikai piemērojot standarta labo akvakultūras praksi.
Pamatojums
Viens no EZF mērķiem ir vienkāršot pārvaldību un samazināt birokrātiju. Ņemot vērā uzņēmumu skaitu – daži no tiem ir ļoti mazi – kas pastāv dažās dalībvalstīs, oriģinālteksts radīs milzīgu slogu attiecībā uz birokrātiju, finansēm un personāla komplektēšanu, lai uzraudzītu ļoti mazsvarīgas investīcijas.
Grozījums Nr. 86 31. panta 3. a punkts (jauns)
	3. a. Iekšzemes zvejai (fishery activities carried out for commercial purposes by vessels operating exclusively in inland waters of the territory of Member States) ir tiesības uz dotācijām un rekonstrukciju tāpat kā kuģu aizvietošanas un modernizācijas izmantošanu šī veida zvejai. Turklāt ir jābūt iespējai pielietot fondu, lai tas palīdz īstenot zušu sugas atjaunošanas pasākumus.
Grozījums Nr. 87 31. panta 4. punkts
4. Valsts atbalsta maksimālo gada summu, kas piešķirta kā kompensācija akva - vides uzņēmumiem, dalībvalsts katru gadu nosaka savā rīcības programmā, pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem:	4. Dalībvalstis aprēķina kompensāciju, pamatojoties uz vienu vai vairākiem sekojošiem kritērijiem:
Pamatojums
Vienkāršo kompensācijas aprēķināšanu. Padome arī strādā šajā virzienā.
Grozījums Nr. 88 31. panta 4. a punkts (jauns)
	4. a. Ārkārtēju kompensāciju var piešķirt:
	- saskaņā ar šī panta 2. punkta a) daļu, pamatojoties uz tās zones maksimālo daudzumu uz hektāru, ko aizņem uzņēmums, uz kuru attiecas akvavides prasības;
	- saskaņā ar šī panta 2. punkta c) daļu, maksimums, divu gadu laikā no dienas, kad uzņēmums pāriet uz ekoloģisku ražošanu;
Pamatojums
Turpmāks precizējums par darba virzienu, kas tiek veikts Padomē.
Grozījums Nr. 89 32. panta a) daļa
a) piešķirt kompensāciju vēžveidīgo zvejniekiem par audzēto molusku ievākšanas pagaidu pārtraukšanu. Maksimālais ilgums, uz kādu var tikt piešķirta kompensācija, ir seši mēneši visā periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Kompensāciju drīkst piešķirt, ja toksīnu ražojošu planktonu vairošanās vai tādu planktonu, kas satur biotoksīnus, klātbūtnes dēļ tiek saindēti moluski un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos tiek apturēta molusku ievākšana:	a) piešķirt kompensāciju vēžveidīgo zvejniekiem par ražošanas zaudējumiem, kas radušies no audzēto molusku ievākšanas pagaidu pārtraukšanas. Maksimālais ilgums, uz kādu var tikt piešķirta kompensācija, ir seši mēneši visā periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Kompensāciju drīkst piešķirt, ja toksīnu ražojošu planktonu vairošanās vai tādu planktonu, kas satur biotoksīnus, klātbūtnes dēļ tiek saindēti moluski un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos tiek apturēta molusku ievākšana:
Pamatojums
Patiesi svarīga lieta ir sniegt kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies no kaitējumiem ražošanas fāzē (emisijas utt.).
Grozījums Nr. 90 32. panta a) daļas 1. ievilkums
- vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas vai;	- maksimums, trīs mēnešus pēc kārtas vai;
Grozījums Nr. 91 32. panta a) daļas 2. ievilkums
– ja ievākšanas pārtraukšanas rezultātā radušies zaudējumi ir vairāk nekā 35% no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma; aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados.	– ja ievākšanas pārtraukšanas rezultātā radušies zaudējumi ir vairāk nekā 30% no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma; aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados.
Pamatojums
Referenta ierosinātie 20% ir pārāk maz.
Grozījums Nr. 92 33. panta 1. punkts
1. Fonds drīkst atbalstīt saskaņā ar īpašu stratēģiju, kas jāiekļauj valsts stratēģiskajos plānos, investīcijas, kas paredzētas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībai un pārstrādei tiešam cilvēku patēriņam. Šis atbalsts pienākas tikai mikro un mazajiem uzņēmumiem.	1. Fonds drīkst atbalstīt saskaņā ar īpašu stratēģiju, kas jāiekļauj valsts stratēģiskajos plānos, investīcijas, kas paredzētas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībai un pārstrādei tiešam cilvēku patēriņam.
Grozījums Nr. 93 33. panta 2. punkts
2. Šādas investīcijas var aptvert uzņēmumu konstruēšanu, paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, it īpaši, lai uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību un produktu kvalitāti, vai, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas atbalsts netiek piešķirts.	2. Šādas investīcijas var aptvert uzņēmumu konstruēšanu, paplašināšanu, aprīkošanu un modernizāciju, lai, cita starpā, uzlabotu apstākļus, kas saistīti ar higiēnu, cilvēku vai dzīvnieku veselību un pārtikas drošību, produktu kvalitātes izsekojamību un novatorismu, vai, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmējdarbības īpašumtiesību nodošanas gadījumā Kopienas atbalsts netiek piešķirts.
Grozījums Nr. 94 34. panta 1. punkts
1. Fonds atbalsta investīcijas pārstrādes un tirdzniecības jomā, lai būvētu, paplašinātu, aprīkotu un modernizētu uzņēmumus.	1. Fonds atbalsta investīcijas pārstrādes un tirdzniecības jomā, lai būvētu, paplašinātu, aprīkotu un modernizētu uzņēmumus. Investīcijas piedāvā pietiekamas garantijas tehniskai un finanšu dzīvotspējai.
Pamatojums
Same requirements as for investments in aquaculture.
Grozījums Nr. 95 34. panta 2. punkts
2. Investīcijas saskaņā ar 1 punktu ir paredzētas, lai saglabātu vai palielinātu nodarbinātību zivsaimniecības sektorā un sasniegtu vienu vai vairākus sekojošus mērķus:	2. Investīcijas saskaņā ar 1 punktu ir paredzētas ilgtspējīgai attīstībai zivsaimniecības un akvakultūras sektorā vai lai sasniegtu vienu vai vairākus sekojošus mērķus:
Grozījums Nr. 96 34. panta 2. punkta b a) daļa (jauna)
	b a) augstas kvalitātes preču ražošana augstākā mērā specializētiem tirgiem;
Pamatojums
Atbalst vienai vai vairākām darbības jomām, kurā Kopienas ražošana var sasniegt lielāku konkurētspēju.
Grozījums Nr. 97 34. panta 2. punkta d) daļa
d) mazizmantotu sugu, blakusproduktu un atkritumu izmantošanas uzlabošana;	d) blakusproduktu un atkritumu izmantošanas uzlabošana;
Pamatojums
Nav skaidrs, pie kā Komisija griežas, un būtu labāk neriskēt, iekļaujot neskaidrību.
Grozījums Nr. 98 34. panta 2. punkta e) daļa
e) jaunu tehnoloģiju piemērošana vai elektroniskās tirdzniecības attīstība;	e) jaunu tehnoloģiju, novatorisku produktu iepazīstināšanas veidu piemērošana vai elektroniskās tirdzniecības attīstība;
Grozījums Nr. 99 34. panta 2. punkta f) daļa
f) to produktu tirdzniecība, kuri galvenokārt rodas no vietējās flotes izkrāvumiem.	f) to produktu tirdzniecība, kuri ir novatoriski vai kuriem labāk ir lielāka pievienotā vērtība, kas rodas no vietējās flotes izkrāvumiem vai no akvakultūras.
Pamatojums
Citu specifisku prasību un ierobežotu atbalstu neieviešana vietējām flotēm varētu padarīt atbalstu diskriminējošu.
Grozījums Nr. 100 34. panta 2. punkta f a) daļa (jauna)
	f a) jaunu pārstrādātu zivju un akvakultūras produktu diversifikācijas un izkopšanas veicināšana.
Pamatojums
Atbalstam ir jāstimulē Kopienas rūpniecības nozaru konkurētspēja un jāņem vērā jaunus patērētāju paradumus un gaumes.
Grozījums Nr. 101 34. panta 2. punkta f b) daļa (jauna)
	f b) jaunu produktu tirdzniecība, kas stimulē rūpniecības diversifikāciju.
Grozījums Nr. 102 36. panta ievaddaļa
Fonds atbalsta kopīgās rīcības, kuru mērķis ir:	Fonds jo īpaši atbalsta kopīgās rīcības, kuru mērķis ir:
Pamatojums
Kolektīvo darbību sarakstam nav jābūt ekskluzīvam.
Grozījums Nr. 103 36. panta b) daļa
b) iesaistīt kolektīvās investīcijas vairošanās vietu attīstīšanā, atkritumu pārstrādāšanā vai produkcijas, pārstrādes vai tirdzniecības iekārtu iepirkšanā, vai	b) iesaistīt kolektīvās investīcijas vairošanās vietu attīstīšanā, ražošanas apstākļu vai darba apstākļu uzlabošanā, pasākumos, kas veicina vides aizsardzību vai produkcijas, pārstrādes vai tirdzniecības iekārtu iepirkšanā, vai
Pamatojums
Mērķis ir pārāk neierobežot darbības jomu, kas veicinās atbalsta pilnīgāku izmantošanu.
Grozījums Nr. 104 36. panta d a) daļa (jauna)
	d a) kompensēt specifiskus investīciju trūkumus, kas novietoti Natura 2000 zonās,
Grozījums Nr. 105 36. panta d b) daļa (jauna)
	d b) finansu izpētes kampaņas (zinātniskas, eksperimentālas un uzraugošas), sociālekonomiskie pētījumi par atjaunošanas pasākumu un zinātniska padoma ietekmi uz sektoru.
Pamatojums
Mērķis ir pārāk neierobežot rīcības jomu, kas veicinās atbalsta pilnīgāku izmantošanu.
Grozījums Nr. 106 36. panta d c) daļa (jauna)
	d c) likvidē jūras dibenā pazaudētos vai pamestos zvejas rīkus, lai samazinātu spoku zveju.
Pamatojums
Ir konstatētas nopietnas problēmas dziļūdens zonu zivsaimniecībā.
Grozījums Nr. 107 36. panta dd) apakšpunkts (jauns)
	d d) vada novērtēšanas pētījumu par krājumu atjaunošanas plānu sociālekonomisko ietekmi.
Grozījums Nr. 108 36. panta d e) daļa (jauna)
	d e) nodrošina atbilstošu atbalstu ekoloģisko datu vākšanai un apstrādei,
Grozījums Nr. 109 36. panta d f) daļa (jauna)
	d f) īstenot produktu izsekojamības noteikumus ar tehnisku pasākumu, apmācību un konsultatīvo shēmu palīdzību izpildītājiem sektorā.
Pamatojums
Atkal ievieš tirdzniecības organizāciju atbalstu.
Grozījums Nr. 110 36. panta d g) daļa (jauna)
	d g) veicina eksperimentālo un izpētes zveju,
Grozījums Nr. 111 36. panta d h) daļa (jauna)
	d h) nodrošina atbalstu zvejnieku grupām un profesionālām organizācijām, kas ir gatavas dalīties atbildībā par KZP (līdzpārvaldība) piemērošanu,
Grozījums Nr. 112 37. panta 1. punkts
1. Fonds drīkst palīdzēt kolektīvo interešu rīcībām, kas paredzētas, lai aizsargātu un attīstītu ūdens faunu, izņemot tiešu krājumu atjaunošanu. Šīm rīcībām jāsekmē ūdens vides uzlabošana.	1. Fonds drīkst palīdzēt kolektīvo interešu rīcībām, kas paredzētas, lai aizsargātu un attīstītu ūdens resursus, izņemot tiešu krājumu atjaunošanu, izņemot krājumu atjaunošanu iekšzemes ūdeņos ar nolūku atkārtoti ieviest vai atbalstīt visai migrējošas zivis. Šīm rīcībām jāsekmē ūdens vides uzlabošana un atjaunošana, un tās var iekļaut rīcības saskaņā ar Natura 2000 programmām, kurās ir zivsaimniecības components, un nabadzīgu zonu rehabilitāciju sakarā ar lauksaimniecību saistītām rīcībām.
Grozījums Nr. 113 37. panta 2. punkts
2. Šīm rīcībām jāattiecas uz statisku vai pārvietojamu iekārtu, kuras paredzētas ūdens faunas aizsardzībai un attīstībai vai iekšzemes ūdensceļu, cita starpā, nārstošanas vietu un migrējošo sugu migrācijas ceļu atjaunošanai, uzstādīšanu.	2. Šīs darbības attiecas uz statisku vai pārvietojamu iekārtu, kuras paredzētas ūdens faunas aizsardzībai un attīstībai vai iekšzemes ūdensceļu, cita starpā, nārstošanas vietu un migrējošo sugu migrācijas ceļu atjaunošanai, uzstādīšanai, kā arī to zonu atjaunošanai, kas noplicinātas ar akvakultūras aktivitātēm.
Pamatojums
Līdztekus iekšzemes ūdensceļiem, atjaunošana jāparedz arī tām zonām, ko noplicinājušas akvakultūras darbības. Tie ir ūdeņi, kuros ir vecas akvakultūras iekārtas, vai no zivsaimniecības nolietotas piekrastes zonas. Tas atvieglotu akvakultūras darbību ietekmi.
Grozījums Nr. 114 38. panta 3. a punkts (jauns)
	3. a Atkritumu un piesārņojuma pārstrādes uzlabošana.
Pamatojums
Lai samazinātu spiedienu uz vidi, šim aspektam jāpievērš pastāvīga uzmanīga.
Grozījums Nr. 115 39. panta 3. punkts
3. Investīcijas attiecas uz:	3. Investīcijas kā prioritāte attiecas uz:
Pamatojums
Atkal, lai nodrošinātu Fonda pilnīgāku izmantošanu, pasākumu sarakstam nav jābūt slēgtam sarakstam.
Grozījums Nr. 116 39. panta 3. punkta a) apakšpunkts
a) nacionālu un transnonacionālu reklāmas kampaņu vadīšana;	a) nacionālu un transnacionālu reklāmas kampaņu vadīšana, tirdziņu, izrāžu, izstāžu un īpašnieku partneru tikšanos organizēšana un piedalīšanās tajās;
Pamatojums
Rada iespēju Fonda pilnīgākai izmantošanai.
Grozījums Nr. 117 39. panta 3. punkta d) apakšpunkts
d) produktu, kas iegūti, lietojot metodes ar zemu vides ietekmi, atbalstīšana;	d) produktu, kas iegūti, lietojot metodes ar zemu vides ietekmi, sertificēšana un atbalstīšana;
Pamatojums
Atbilstoša šādu produktu sertifikācija palīdzēs to veicināšanai.
Grozījums Nr. 118 39. panta 3. punkta f) apakšpunkts
f) kvalitātes sertificēšana;	f) kvalitātes apstiprinājums, kontrole un sertificēšana;
Pamatojums
Rada iespēju Fonda pilnīgākai izmantošanai.
Grozījums Nr. 119 39. panta 3. punkta g) apakšpunkts
g) marķēšana, cita starpā tādu produktu marķēšana, kas iegūti, lietojot videi draudzīgas zvejas metodes;	g) marķēšana un izsekojamība, tostarp tādu produktu marķēšana, kas iegūti, lietojot videi draudzīgas zvejas metodes;
Pamatojums
Pasākuma pilnīgums.
Grozījums Nr. 120 39. panta 3. punkta i) apakšpunkts
i) tirgus apskatu īstenošana.	i) tirgus apskatu un izpētes īstenošana.
Pamatojums
Pasākuma pilnīgums.
Grozījums Nr. 121 39. panta 3. punkta i a) apakšpunkts (jauns)
	i a) nozares tēla uzlabošana;
Grozījums Nr. 122 39. panta 3. punkta i b) daļa (jauns)
	i b) īpašu kampaņu veicināšana, kas veicina to, ka ražošana gūst no oficiālās kvalitātes zīmes.
Grozījums Nr. 123 39. panta 3. a punkts (jauns)
	3. a Dalībvalstis ir var veicināt atzītu ražotājorganizāciju darbību veidošanu un atvieglošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3759/92 noteikumiem.
Pamatojums
Ražotāju organizācijas ir svarīgs līdzeklis zivsaimniecības pārvaldības atvieglošanai, tāpēc tās jāatbalsta arī turpmāk.
Grozījums Nr. 124 40. panta 1. punkts
1. Fonds drīkst atbalstīt izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir iegūt un izplatīt jaunas tehniskas zināšanas un kurus sadarbībā ar zinātnisku vai tehnisku iestādi veic saimnieciskais operators, atzīta tirdzniecības asociācija vai jebkura cita kompetenta iestāde, kuru šim nolūkam iecēlusi rīkotājiestāde.	1. Fonds drīkst atbalstīt izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir apmācība, izpēte un iegūt un izplatīt jaunas tehniskas zināšanas un eksperimentāli zinātniskas izpētes kampaņas jūrā jaunu zvejas un sugu vietu precīzai noteikšanai, ko veic sadarbībā ar zinātnisku vai tehnisku iestādi veic saimnieciskais operators, atzīta tirdzniecības asociācija vai jebkura cita kompetenta iestāde, kuru šim nolūkam iecēlusi rīkotājiestāde.
Grozījums Nr. 125 40. panta 2. punkta a) apakšpunkts
a) pie pēc iespējas patiesiem ražošanas sektora apstākļiem jāpārbauda jauna tipa tehnoloģijas tehniskā vai finansiālā dzīvotspēja ar mērķi iegūt un izplatīt tehniskās vai finansiālās zināšanas par pārbaudīto tehnoloģiju;	a) pēc iespējas patiesos ražošanas sektora apstākļos jāpārbauda jauna tipa tehnoloģiju tehniskā vai finansiālā dzīvotspēja, tostarp to, kuru mērķis ir uzlabot zvejas rīku selektivitāti vai citādi samazināt zvejas ietekmi uz vidi vai enerģijas patēriņu no zvejas aktivitātēm ar mērķi iegūt un izplatīt tehniskās vai finansiālās zināšanas par pārbaudītām tehnoloģijām;
Pamatojums
Izmēģinājuma projektus ir atbalstāmi, lai uzlabotu zvejas rīku selektivitāti.
Grozījums Nr. 126 40. panta 2. a punkts (jauns)
	2. a Eksperimentālie zvejas projekti ir piemēroti palīdzībai kā izmēģinājuma projekti ar nosacījumu, ka tos pakļauj mērķim aizsargāt zivsaimniecības resursus un nodrošināt visselektīvākās tehnikas piemērošanai.
Pamatojums
Veicina pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt arvien selektīvākas zvejas darbības.
Grozījums Nr. 127 40. panta 2. punkta c a) apakšpunkts (jauns)
	c a) jāiekļauj programmas piezvejas un citu ietekmju uz apkārtējo vidi samazināšanai.
Pamatojums
Piezvejas un citu ietekmju uz vidi samazināšana ir viens no lielākajiem Kopējās zivsaimniecības politikas uzdevumiem.
Grozījums Nr. 128 41. panta 1. apakšpunkts
Fonds drīkst atbalstīt zvejas kuģu pārveidošanu tikai apmācības vai izpētes nolūkos saistībā ar zivsaimniecības nozari. To drīkst darīt valsts vai daļējas valsts iestādes un kuģim jāpeld zem dalībvalsts karoga.	Fonds drīkst atbalstīt zvejas kuģu pārveidošanu tikai apmācības vai izpētes nolūkos saistībā ar zivsaimniecības nozari. To drīkst darīt valsts vai daļējas valsts iestādes vai citas apmācības vai izpētes iestādes, organizācijas, kas var būt privātas, taču tām jābūt bezpeļņas, kuras par tādām noteikusi pārvaldības varasiestāde, un kuģim jāiet zem dalībvalsts karoga.
Pamatojums
Jāatbalsta viss, kas sekmē pētniecību.
Grozījums Nr. 129 41. panta 2. apakšpunkts
Fonds drīkst atbalstīt rīcību attiecībā uz kuģa pastāvīgu norīkošanu bezpeļņas darbībās ārpus profesionālās zvejas.	Fonds drīkst atbalstīt rīcību attiecībā uz kuģa pastāvīgu norīkošanu darbībās ārpus profesionālās zvejas.
Grozījums Nr. 130 41. a pants (jauns)
	41. a pants
	Palīgpasākumi vienlīdzīgu iespēju atbalstam
	1. Fonds var finansēt palīgpasākumus, lai veicinātu līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm un diskriminācijas apkarošanu uzņēmējdarbības aktivitātēs.
	2. Lai gūtu labumu no šīs palīdzības, projekta sponsori iepazīstina ar plānu līdztiesīgu iespēju uzsvērumam uzņēmuma aktivitāšu pārvaldībā, un uzņemas pieņemt un saglabāt to vismaz piecus gadus (šo palīdzību finansē atbilstoši II pielikuma 3. grupai)
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir sasniegt reālu dzimumu līdztiesību, finansējot to no Fonda līdzekļiem.
Grozījums Nr. 131 41. b pants (jauns)
	41. b pants
	Finanšu apstrāde
	Fonds saskaņā ar sadaļā noteiktajām maksimālajām robežām, var veicināt, lai finanšu apstrādes mehānismi pieņemtu zvejas jaudu Eiropas Savienības nelabvēlīgākajā situācijā esošajos reģionos.
Pamatojums
Nelabvēlīgākā situācijā esošajos reģionos, kur uzņēmumiem ir ierobežotas investīciju spējas, Fondam jāizveido finanšu apstrādes mehānismi attiecībā uz līdzekļiem kapitālieguldījumam, uzsākšanas kapitālam, jūras garantijas līdzekļiem, kas iekļauj ģeogrāfiski ierobežotās zonas un visām sfēras, uz kurām attiecas šī regula.
Grozījums Nr. 132 IV nodaļas virsraksts
PRORITĀTES STŪRAKMENS 4: PIEKRASTES ZVEJAS RAJONU ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA	PRORITĀTES STŪRAKMENS NR. 4: ZVEJAS UN AKVAKULTŪRAS RAJONU ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
Pamatojums
Akvakultūras iekļaušana.
Grozījums Nr. 133 42. panta 1. punkts
1. Papildus citiem Kopienas instrumentiem kā daļu no vispārējās stratēģijas, kas mēģina atbalstīt kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanu, it īpaši ņemot vērā to sociālekonomiskās sekas, Fonds nodrošina palīdzību to piekrastes zvejas rajonu dzīves kvalitātes ilgtspējīgai attīstībai un uzlabojumam, kuras ir tiesīgas pretendēt uz palīdzību.	1. Papildus citiem Kopienas instrumentiem kā daļu no vispārējās stratēģijas, kas mēģina atbalstīt kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanu, it īpaši ņemot vērā to sociālekonomiskās sekas, Fonds nodrošina palīdzību to piekrastes zvejas rajonu – it īpaši perifērisko piekrastes rajonu – dzīves kvalitātes ilgtspējīgai attīstībai un uzlabojumam, kuras ir tiesīgas pretendēt uz palīdzību.
Pamatojums
Šis grozījums vēl skaidrāk parāda prioritātes.
Grozījums Nr. 134 42. panta 3. punkta 1. apakšpunkts
Katra dalībvalsts savā rīcības programmā iekļauj to rajonu sarakstu, kuras ir tiesīgas pretendēt uz Fonda atbalstu saskaņā ar piekrastes zonu ilgtspējīgu attīstību.	Katra dalībvalsts savā rīcības programmā iekļauj to rajonu sarakstu, kuri ir tiesīgi pretendēt uz Fonda atbalstu saskaņā ar piekrastes zvejas rajonu ilgtspējīgu attīstību.
Pamatojums
Šis grozījums ir paredzēts, lai panāktu lielāku elastību piekrastes zvejas rajonu definīcijā. NUTS III reģionā var būt no 150 000 līdz 800 000 iedzīvotājiem.
Grozījums Nr. 135 42. panta 3. punkts 2. apakšpunkts
Zivsaimniecības piekrastes zona parasti ir mazāka nekā NUTS III, ar jūras vai ezera krastu, vai ar upes estuāru, kurš saistīts ar zivsaimniecību. Zonai jābūt pieņemamai no ģeogrāfiskā, okeanogrāfiskā, saimnieciskā un sociālā viedokļa.	Zivsaimniecības un akvakultūras piekrastes zona parasti tiek uzskatīta par zonu ar jūras vai ezera krastu, vai ar upes estuāru, kurš saistīts ar zivsaimniecību vai akvakultūru. Zonai jābūt pieņemamai no ģeogrāfiskā, okeanogrāfiskā, saimnieciskā un sociālā viedokļa.
Pamatojums
Akvakultūra ir viena no EZF prioritātēm, tādēļ tā nevar palikt bez definīcijas. Tāpat arī, sasaistot palīdzību ar tautas valdību, lielākie ES zvejas un akvakultūras rajoni paliktu ārpusē, taču tam nav nozīmes, jo Fonds ir nodibināts tieši tāpēc, lai atbalstītu šādas darbības.
Grozījums Nr. 136 42. panta 3. punkts 3. apakšpunkts
Zonā jābūt zemam iedzīvotāju blīvumam, ievērojamam nodarbinātības līmenim zivsaimniecības sektorā, zvejai jābūt panīkuma stāvoklī, un nevienā municipalitātē nedrīkst būt vairāk par 100 000 iedzīvotājiem.	svītrots
Pamatojums
Galvenā ir saskaņotība ar subsidaritāti.
Grozījums Nr. 137 43. panta 1. punkts
1. Atbalsts ilgtspējīgai piekrastes zvejas rajonu attīstībai drīkst tikt piešķirts:	1. Atbalsts ilgtspējīgai piekrastes un akvakultūras zvejas rajonu attīstībai drīkst tikt piešķirts:
Pamatojums
Akvakultūra ir viena no EZF prioritātēm, tādēļ tā nevar palikt bez definīcijas. Tāpat arī, sasaistot palīdzību ar tautas valdību, lielākie ES zvejas un akvakultūras rajoni paliktu ārpusē, taču tam nav nozīmes, jo Fonds ir nodibināts tieši tāpēc, lai atbalstītu šādas darbības.
Grozījums Nr. 138 43. panta 1. punkta a) apakšpunkts
a) saimniecisko darbību pārstrukturizācijai un virzienmaiņai, it īpaši veicinot lauku tūrisma attīstību, ja šīs rīcības neizraisa zvejas intensitātes paaugstināšanos;	a) saimniecisko darbību pārstrukturizācijai un virzienmaiņai, it īpaši veicinot zvejas tūrisma attīstību, ja šīs rīcības neizraisa zvejas intensitātes paaugstināšanos;
Pamatojums
Jāuzsver, ka EZF ir fonds, kas paredzēts zivsaimniecības nozarei, kā arī skaidri jānorāda, ka tā finansē pasākumus, kas saistīti vienīgi ar darbībām zivsaimniecības jomā.
Grozījums Nr. 139 43. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) aktivitāšu dažādošanai, sekmējot daudzfunkciju nodarbinātību zivsaimniecības sektorā aktīvi nodarbinātām personām, radot papildus darbus vai aizvietotājdarbus ārpus zivsaimniecības sektora;	b) aktivitāšu dažādošanai, sekmējot daudzfunkciju nodarbinātību zivsaimniecības un akvakultūras sektorā aktīvi nodarbinātām personām, radot papildus darbus vai aizvietotājdarbus ārpus zivsaimniecības sektora;
Pamatojums
Tāpēc, ka akvakultūra ir zvejniecības alternatīva, kas samazinātu zvejas intensitāti.
Grozījums Nr. 140 43. panta 1. punkta c) apakšpunkts
c) vietējai komerciālai jūras pārtikas izmantošanai;	c) vietējai komerciālajai zivsaimniecības un akvakultūras produktu izmantošanai;
Pamatojums
Jāuzsver, ka EZF ir fonds, kas paredzēts zivsaimniecības nozarei, kā arī skaidri jānorāda, ka tā finansē pasākumus, kas saistīti vienīgi ar aktivitātēm zivsaimniecības jomā.
Grozījums Nr. 141 43. panta 1. punkta d) apakšpunkts
d) slēgto zivsaimniecību ēku saglabāšanai un tūristu aktivitāšu sekmēšanai;	d) mazo zivsaimniecību ēku saglabāšanai un zvejas tūrisma aktivitāšu sekmēšanai;
Pamatojums
Jāuzsver, ka EZF ir fonds, kas paredzēts zivsaimniecības nozarei, kā arī skaidri jānorāda, ka tā finansē pasākumus, kas saistīti vienīgi ar aktivitātēm zivsaimniecības jomā.
Grozījums Nr. 142 43. panta 2. punkts
2. Fonds drīkst sekundāri finansēt līdz 15 % no iekļautajiem stūrakmeņiem pasākumus, kas domāti, lai uzlabotu un sekmētu profesionālās iemaņas, strādnieku pielāgošanās spējas un nodrošinātību ar darbu, jo īpaši sievietēm, ja šie pasākumi ir ilgtspējīgas piekrastes zonu attīstības stratēģijas neatņemama daļa un ir tieši saistīti ar pirmajā punktā aprakstītajiem pasākumiem.	2. Fonds drīkst subsidiāri finansēt līdz 20 % no iekļautajiem stūrakmeņiem pasākumus, kas domāti, lai uzlabotu un sekmētu profesionālās iemaņas, strādnieku pielāgošanās spējas un nodrošinātību ar darbu, jo īpaši sievietēm, ja šie pasākumi ir ilgtspējīgas piekrastes zonu attīstības stratēģijas neatņemama daļa un ir tieši saistīti ar pirmajā punktā aprakstītajiem pasākumiem.
Pamatojums
Atļauto maksimālo procentu daudzums jāpalielina, ņemot vērā pasākumu svarīgumu.
Grozījums Nr. 143 43. panta 3. punkts
3. Atbalsts, kas tiek piešķirts saskaņā ar 1. punktu, neattiecas uz zvejas kuģu atjaunošanu un modernizēšanu.	svītrots
Pamatojums
Saskaņošana ar grozījumiem attiecībā uz pasākumiem, kam ir tiesības uz palīdzību.
Grozījums Nr. 144 43. panta 4. punkts
4. Atbalsta saņēmējiem, kā paredzēts pirmā punkta punktos (a) un (b) un šī panta 2 punktā, jābūt personām, kuras vai nu strādā zivsaimniecības sektorā, vai strādā darbā, kas ir atkarīgs no šī sektora.	4. Atbalsta saņēmējiem, kā paredzēts pirmā punkta a) un b) apakšpunktā un šī panta 2 punktā, jābūt personām, kuras vai nu strādā zivsaimniecības vai akvakultūras nozarē, vai strādā darbā, kas ir atkarīgs no šīm nozarēm.
Pamatojums
Akvakultūras iekļaušana.
Grozījums Nr. 145 43. panta 5. punkts
5. Ja šajā pantā minētais pasākums ir piemērots saņemt arī citu Kopienas atbalsta instrumentu palīdzību, dalībvalstij, sastādot programmu, ir skaidri jānorāda, vai šo pasākumu atbalsta Fonds, vai cits Kopienas atbalsta instruments.	5. Ja šajā pantā minētais pasākums ir piemērots saņemt arī citu Kopienas atbalsta instrumentu palīdzību, dalībvalstij, sastādot programmu, ir skaidri jānorāda, vai šo pasākumu atbalsta Fonds, vai cits Kopienas atbalsta instruments, kā arī jāņem vērā vajadzību pēc sinerģijas starp citiem fondiem, piemēram, FEDER, lai sasniegtu mērķus, ko nosaka “Zaļais dokuments” par jūras stratēģiju.
Grozījums Nr. 146 43. panta 5. a punkts (jauns)
	5. a Finanšu atbalstam jāattiecas uz investīcijām zvejas kuģos, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus, higiēnu un produktu kvalitāti, un investīcijām, lai palielinātu selektivitāti.
Grozījums Nr. 147 44. panta virsraksts
Dalība ilgtspējīgā piekrastes zvejas rajonu attīstībā	Dalība ilgtspējīgā piekrastes un akvakultūras zvejas rajonu attīstībā
Pamatojums
Akvakultūras iekļaušana.
Grozījums Nr. 148 44. panta 1. punkts
1. Rīcības, kas atbalsta piekrastes zvejas rajonu ilgtspējīgu attīstību, dotajā teritorijā jāīsteno vietējai valsts vai privāto partneru grupai, kas izveidota šim nolūkam, turpmāk tekstā “piekrastes rīcības grupa” (PRG). Katra PRG, kas izveidota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, tiek izvēlēta, caurskatāmi sekojot sabiedrības ierosinājumiem.	1. Rīcības, kas atbalsta piekrastes zvejas un akvakultūras rajonu ilgtspējīgu attīstību, dotajā teritorijā jāīsteno vietējām valsts vai pusvalstiskām iestādēm vai vietējai valsts vai privāto partneru grupai, kas izveidota šim nolūkam, turpmāk tekstā “piekrastes rīcības grupa” (PRG). Katra PRG, kas izveidota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, tiek izvēlēta, caurskatāmi sekojot sabiedrības ierosinājumiem.
Grozījums Nr. 149 44. panta 2. punkts
2. Privātais sektors ir atbildīgs vismaz par divām projekta trešdaļām par darbību, kas veikta pēc PRG iniciatīvas.	svītrots
Pamatojums
Neskaidrs ir Komisijas tekstā iekļautā ierobežojuma pamatojums.
Grozījums Nr. 150 45. panta 1. punkta 2. apakšpunkta g a) ievilkums (jauna)
	g a) sociāli ekonomiskie pētījumi attiecībā uz krājumu atjaunošanas pasākumiem un kas ir tieši saistīti ar programmas īstenošanu.
Grozījums Nr. 151 54. panta 4. punkta a) apakšpunkts
a) PVN	a) atmaksājamais PVN;
Pamatojums
Neatmaksājamais PVN jāattiecina uz to pasākumu finansēšanu, ko Fonds atbalsta.
Grozījums Nr. 152 56. panta 1. punkta i a) apakšpunkts (jauns)
	i a) efektīvas piedziņas procedūras.
Grozījums Nr. 153 58. panta 1. punkta j a) apakšpunkts (jauns)
	j a) nodrošināt jebkuras Kopienu fonda līdzekļu summas, kura neprecizitāšu rezultātā ir tikusi nepiemēroti izmaksāta, atgūšanu, pēc vajadzības ar procentiem, iegrāmatot atgūstamās summas, un atmaksāt Komisijai atgūto summu, atvelkot to no nākošās izdevumu bilances.
Grozījums Nr. 154 59. panta 6. punkts
6. nodrošināt jebkuras Kopienu fonda līdzekļu summas, kura neprecizitāšu rezultātā ir tikusi nepiemēroti izmaksāta, atgūšanu, pēc vajadzības ar procentiem, iegrāmatot atgūstamās summas, un atmaksāt Komisijai atgūto summu, atvelkot to no nākošās izdevumu bilances, ja iespējams.	svītrots
Pamatojums
Atgūšanas nodrošināšana ir pārvaldības, nevis sertificēšanas iestādes uzdevums.
Grozījums Nr. 155 65. panta 4. a punkts (jauns)
	4. a Ikgadējos ziņojumus un gala ziņojumus padara publiski pieejamus.
Pamatojums
Pārredzamība ir labākais veids, kā nodrošināt, lai līdzekļi ir atbilstoši un efektīvi izmantoti.
Grozījums Nr. 156 74. pants
Starpposma maksājumi un bilances maksājumi tiek aprēķināti, piemērojot kopfinansēšanas likmi katrai prioritātei valsts izdevumos, kuri sertificēti saskaņā ar šo prioritāti, pamatojoties uz izdevumu bilanci, ko sertificējusi institūcija, kas ir atbildīga par sertificēšanu.	Starpposma maksājumus un bilances maksājumus aprēķina, piemērojot kopfinansēšanas likmi katram pasākumam valsts izdevumos, kuri sertificēti saskaņā ar šo prioritāti, pamatojoties uz izdevumu bilanci, ko sertificējusi institūcija, kas ir atbildīga par sertificēšanu; citādi atmaksāšana balstās uz reāli veiktajiem izdevumiem, ko sertificējusi sertificēšanas iestāde.
Pamatojums
Avansa maksājumiem jāsedz izdevumi, kas reāli iztērēti.
Grozījums Nr. 157 95. panta 5. punkts
5. Ja atceltie naudas līdzekļi var tikt atgūti saskaņā ar1. punktu, kompetents dienests vai iestāde uzsāk atgūšanas procedūru un paziņo par to sertificēšanas iestādei un rīkotājiestādei. Par atgūšanu ir jāziņo un jāatskaitās.	5. Ja atceltie naudas līdzekļi var tikt atgūti saskaņā ar1. punktu, rīkotājiestāde nekavējoties uzsāk atgūšanas procedūru un paziņo par to sertificēšanas iestādei un rīkotājiestādei. Par atgūšanu ziņo un atskaitās, kā noteikts Kopienas tiesību aktos.
Grozījums Nr. 158 II pielikuma 3. apakšpunkts
Pasākumi piekrastes zveju zonu ilgtspējīgai attīstībai (43. pants); investīcijas zvejas kuģu klājiem (27. pants); investīcijas akvakultūrā (30. pants); investīcijas zivsaimniecības produktu pārstrādē un tirgdarbībā (34. pants); jaunu tirgu veicināšana un attīstība (39. pants).	Pasākumi piekrastes zveju zonu ilgtspējīgai attīstībai (43. pants); investīcijas zvejas kuģu klājiem (27. pants); investīcijas akvakultūrā (30. pants); investīcijas zivsaimniecības produktu pārstrādē un tirgdarbībā (34. pants); jaunu tirgu veicināšana un attīstība (39. pants); kopīga rīcība (36. pants); konstruēšana, ); zveju ostu pakalpojumi (38. pants); zvejas kuģu pārveidošana un norīkošana citur (41. pants).
Pamatojums
Saskaņošana ar attiecīgo pantu grozījumiem.
Grozījums Nr. 159 II pielikuma 3. apakšpunkta pirmā daļa
Zvejas intensitātes pielāgošanas sistēmas plānos, saskaņā ar 23. panta a) apakšpunktu, pirmais ievilkums:	Zvejas intensitātes pielāgošanas sistēmas plānos, saskaņā ar 23. panta a) apakšpunktu:
Pamatojums
Saskaņošana ar attiecīgo pantu grozījumiem.
Grozījums Nr. 160 2. pielikuma 4. apakšpunkta 3. a ievilkums (jauns)
	41. a pants (jauns)
Pamatojums
Pielikumā iekļauj jaunu 41. a pantu par palīgpasākumiem vienlīdzīgu iespēju atbalstam.
Grozījums Nr. 161 II pielikuma 4. apakšpunkta pēdējā daļa
Pasākumi piekrastes sīkzvejai saskaņā ar 27. a panta 3. un 4. punktu.	Pasākumi piekrastes sīkzvejai saskaņā ar 27. a pantu.
Pamatojums
Saskaņošana ar attiecīgo pantu grozījumiem.

• [1]  Nav vēl publicēts OV.

EXPLANATORY STATEMENT

1. The Commission proposal

The European Fisheries Fund is a new instrument proposed by the European Commission for fisheries programming under the Financial Perspective for the EU, period 2007-2013. The EU Commission draws up an innovative project to implement the goals fixed by the reformed CFP, to simplify and decentralise the allocation and management of funding, to meet the challenges presented by the recent enlargement of the Union. It will replace the present instrument, the Financial Instrument for Fisheries Guidance.

a) Objectives

Its activities are intended to pursue social, economic, environmental objectives in order to ensure the long-term future of fishing activities and sustainable exploitation of fisheries resources; balance fishing resources and the capacity of the community fleet; strengthen the development of economically viable enterprises in the fisheries sector; protect the marine environment and fisheries resources promoting private or collective initiatives in selective fisheries; develop the aquaculture sector, which represents a real potential for the creation of jobs, ensuring, at the same time, a reduction of the environmental impact; promote equality between women and men in the development of the fisheries sector and coastal fishing areas.

It is intended to respect the principles and fundamentals of the other structural Funds: subsidiarity; multiannual programming and monitoring; partnership; part-financing; concentration on the least favoured regions and those most under threat from the impact of fish stock recovery measures.

Therefore the draft Regulation pursues a double objective. Firstly it provides for a financial instrument forming an integral part of the reformed CFP, particularly to accompany the resources management and help adjust production structures and create the conditions for their sustainable development. Secondly, it adheres to the cohesion principles allowing for differentiated treatment among the regions of the EU according to their level of development and prosperity.

b) Programming

The Council shall adopt the "strategic guidelines" which represent a reference framework for the contribution of the fund to the implementation of the priorities defined in the operational programmes, which follows adoption of national plans.

c) The priority axes

The priority axes, which represent "the main areas of intervention" of the Fund, are:

-  measure to adjust the community's fishing fleet:

this assistance concerns the fishermen and fishing vessel owners affected by the necessary adjustment of the fleet;

-  aquaculture, processing and marketing:

this assistance guarantees compliance of this sector with the community new standards introduced on the environment, human or animal health and product quality. It also provides for other productive investments in the relevant enterprises. The investments will be concentrated on small and micro enterprises;

-  measures of common interest:

it includes actions with a broader scope than measures normally undertaken by private enterprises. They are to contribute to meeting the objectives of the common fisheries policy;

-  sustainable development of coastal fishing areas:

this priority concerns the development and the improvement of the quality of life of coastal fishing areas through local development strategies to be implemented through a bottom up approach;

-  technical assistance:

The Fund finances the preparatory, monitoring, administrative and technical support; evaluation, audit and inspection measures necessary for implementing this Regulation.

d) The most relevant changes

The EFF reflects the new general approach of simplification and decentralisation of the Structural Funds.

One of the most relevant changes consists in the institution of a single fisheries instrument and a single regulation which covers the whole territory of the European Union.

The programming is simplified as well:

-  the assistance should take the form of one operational programme per Member State;

-  two-stage approach instead of the past three stages approach: a strategic step and an operational step;

-  further subsidiary is entailed as the EFF spells out the criteria for assistance while leaving the details for implementation and the definition of specific eligibility rules to Member;

-  likewise, the payments and the co-financing is determined at priority level instead of at measure level.

But also:

-  a better linkage with the conservation policy, particularly by providing tailor made support to the different conservation measure adopted by the Community or Member;

-  a better investment in human resources, by making socio-economic measures mandatory and providing support for training and upgrading of professional skills;

-  the inclusion of the environmental dimension in all fields of intervention;

-  the introduction of a new field of intervention for the sustainable development of fisheries coastal areas.

e) Allocation

The total allocation for the Fund is EUR 4 963 million for the 27 ; of the enlarged Union.

Approximately three quarters of the overall financing allocation will be designated for the regions which are covered by the new "Convergence" objective.

For the regions not eligible for this objective, the Commission will propose indicative breakdowns on the basis of the following criteria: the size of the fisheries sector; the scale of adjustment needed to the fishing effort; the level of employment in the fisheries sector and the continuity of current actions.

2. The Committee's hearings

The Committee on Fisheries held two hearings on this subject.

During the first one, which took place in Brussels on 1st February 2005, representatives of the Member ; expressed their opinion about the proposal. Detailed evidence was submitted and the rapporteur proposes only to highlight certain common themes. In summary, the Member; welcomed the creation of the European Fisheries Fund; whose scope is in accordance with the Reformed Fisheries Policy which aims to balance fish resources and capacity of the fleet and to promote a sustainable exploitation of marine resources and the protection of the environment.

Nevertheless some issues caused anxiety in several Member:

-  the Fund does not take into account adequately the question of vessel renewal. The representatives proposed that draft regulation should include the possibility of renewal of the fishing fleets and modernisation and the possibility of new construction not involving an increase in fishing effort.

They consider this kind of assistance as fundamental in order to maintain competitiveness with third countries which support the strengthening and expansion of their fleet.

-  The Fund would assist investments in aquaculture, processing and marketing of fishery and aquaculture products, but the aid shall be reserved for micro and small business. The majority of the Member ; propose that all enterprises, regardless of their size, should be eligible for investment support to the processing and marketing of fisheries products.

-  According to Article 42 each Member State can include in its operational programme a list of the areas eligible for support of the Fund under sustainable development of coastal areas. The definition of eligible coastal areas should grant aid to any coastal area with good potential in fisheries. The eligibility criterium regarding the population (no more than

100 000 inhabitants) should be eliminated.

The Member ; felt that the proposal was to decrease fishing capacity, to support the diversification of activities for people actively employed in the fishing sector, without a deep analysis of socio-economic consequences and without promoting the development of enterprises.

During the second hearing, which took place in Brussels on 29th March 2005, representatives of the sector underlined the passive nature of many of the measures and the restrictive policies which offer very limited benefits for the sector in the future. In their opinion the Commission paid too much attention to the environmental aspect, and ignored the fact that these measures could bring to the fishing industry to the brink of catastrophe. It is possible, with the help of scientific research, to arrive at a more constructive and well balanced approach, to reach a balance between compensation of resources and socio-economic viability of the sector.

Further concerns were expressed about:

· Allocation

-  they consider the amount destinated to this fund totally insufficient. According to Article 12, the resources available for the period 2007-2013 should be Eur 4 963. The proposal does not take into account the enlargement of the EU because the amount corresponds approximately to the allocation of the period. Additionally most of the resources (75%) are designated for "convergence" regions and those affected by the statistical effect of enlargement.

· Axis 1

-  they contest: the ban on aid for modernisation; the ban on construction aid (Member ; could replace existing vessels with new vessels; in this way they can improve fishermen's job quality without increasing fishing effort) and the ban on aid for joint ventures and for transfer of vessels to third countries;

-  regarding national plans for exit from the fleet (Article 23) they request the deadline to be at least 4 years, instead of 2 years, to follow the duration of recovery/management plans of fish species.

· Axis 2

-  regarding aquaculture, they complain about the Commission approach. The "priority two" Axis contains measures which penalise this sector with the consequent risk of a production decrease and fish import increase;

-  they propose to add the letter "a" (aquaculture) to FEP and overall improve the visibility of aquaculture in the proposal;

-  they contest Article 30(2); the investment aid should not be reserved only for micro and small enterprises;

-  in their opinion more attention has been paid to the sanitary field. In general terms they ask for a uniformity of the national sanitary rules to a European level. In particular they suggest making vaccination campaigns eligible.

· Axis 3

-  private ship owners and cooperatives should be considered as potential beneficiaries of the measures of collective interest.

· Axis 4

-  they contest the eligible area criteria established in Article 42(3) (only the areas with less than 100.000 inhabitants could be supported by the Fund under the sustainable development of coastal fishing areas heading); any reference to population size has to be deleted.

· Axis 5

-  regarding technical assistance, the Fund should mostly finance analysis which is focused on the socio-economic impact of the environmental measures.

3. The rapporteur's views

· Preliminary remarks

The proposal is very long, and very detailed. The Committee has had many exchanges of views on the subject, and has considered in turn different aspects of the proposal, such as the problems of sustainable development, aquaculture, questions relating to fleet and also implementation. The rapporteur also recognises that it is impossible for him to cover every aspect of the proposal, but expresses his willingness to accept Grozījums Nr.s from colleagues on the committee who may be concerned about other aspects.

The rapporteur considers the whole proposal as a necessary step in order to reach the specific objectives of the reformed common fisheries policy agreed in 2002. Over the past 20 years, structural policy for fisheries has brought about a modernisation of the sector as a whole. Changes in world markets, the use of new technologies, dwindling fisheries resources, increasing needs for a sustainable and environmentally-friendly approach, worsening quality of aquaculture waters and regional and development policies and consumers demand, require from the Community an adaptation of its instruments.

Taking account of the views expressed in the hearings with national administrations and the fisheries sector, the rapporteur considers that this document, in spite of some interesting elements, does not adequately provide for the development of the sector in the long-term. The proposal must be improved with regard to several points in order to incorporate different interests, suggestions and needs which will make the funding efficient and coherent with the 2002 reform.

· Global envelope

As a general comment, it must be noted that the total envelope considered for the EFF is of 4.963 bn over 7 years for an enlarged Europe of 27 members. This amount corresponds approximately to the appropriation for Europe-15 between 2000-2006 (4.2 bn). The overall figure is not adequate. However, the overall figure is one that is due to be discussed by the European Parliament following the report by Mr Böge for the Temporary Committee on Policy Challenges and Budgetary Means of the Enlarged Union 2007-2013. Thus, the Parliament will have voted on the overall figure shortly before this report is debated in Plenary, and it will not be possible to change it

It should also be pointed out that 75% of the budget is assigned to "convergence" regions and to those affected by the statistical effect. The two conclusions that emerge are that measures in favour of the sector will be reduced and that the funds will therefore be allocated in priority to enlargement rather than existing EFF priorities. Specific mechanisms should be guaranteed to allow for a method of allocations of funds among Member ; which take accounts not only of the need to concentrate the Funds on the Convergence regions but also of the specific needs of the fisheries sector in each Member State.

Looking or each sector, the rapporteur notes:

· Fleet

The sector is faced with long periods of restrictions and the necessity to reduce the fleet overcapacity, especially that of the fleets targeting threatened stocks. The sector has frequently contested this perspective, in particular the reformed CFP provisions on the removal of aid for renewal of the fishing fleet, transfer of vessels to third countries, joint ventures or temporary associations of enterprises. The Commission States that the recovery of fishing resources must be balanced with sustainable socio-economic development of fishing communities and industries and with an optimal supply of the Community market, but the proposal itself does not reflect this twin objective.

· Environment

The excessive use of the precautionary principle leads to exaggerated environmental protection and to the support for restrictive policies regarding the fleet that overlook the necessary coherence between the pillars of the CFP (integration and development of fishermen and dependent communities, fish stock management, structural policy, markets and fishing in international waters).

Environmental methods can be stimulated with "environmental incentives" as in the framework of the CAP, which have had so much success. A small financial inducement can provide significant return on the investment, and should be linked to environmentally friendly techniques.

· Axis 1

In a more precise analysis of the different axes, the rapporteur finds some statements difficult to accept. Concerning axis 1, the proposal to accompany the resource management measures enshrined in the reformed Common fisheries policy is generally supported. However, the suppression of construction and modernisation aid, ban on aid for joint ventures or for transfer of vessels to third countries and promotion of aid for temporary and permanent cessation, are actions that erase the necessary investment to improve working conditions on board, gear selectivity or development of coastal communities.

Furthermore, a minimum national co-financing, specifically destined for socio-economic measures, should be put in place. Socio-economic problems have to be dealt with by additional funds. If it is impossible to increase the overall allocation for EFF (as mentioned above), it will be essential to ask for co-financing to meet this imperative need. The Commission's proposal to include socio-economic measures in any plans for the adjustment of fishing effort, on a mandatory basis, which is a major step compared to the current FIFG, should be supported.

It is important also to decouple aid for temporary cessation from permanent capacity reductions. Temporal cessation is a useful and effective temporal instrument with limited impact on the socio-economic fabric of the fishing fleet. Indeed, aids for temporary cessation should also concern seasonal cessation of activity and the deadline of 2 years should be changed to at least 4 years, following the duration of recovery plans.

Fishermen who are ready to share responsibilities for the application of the CFP must be beneficiaries of public aid in the case of a voluntary cessation of fishing activities or temporary break in fishing activities, leading to a reduction of fishing effort.

· Axis 2

In the field of aquaculture, treated in axis 2, the rapporteur questions whether it is right to relate the submission of aid to the size of the companies. The principle of concentration of aid among small companies must be eliminated because economic feasibility and commercial profitability do not depend on the size of the company. Further, the Commission proposal does not foresee any financial support for product innovation or promotion of the image of the sector.

It is important to increase support for those entering the industry and for younger fishermen who have to see a sound future in their job. It should be possible to make available funds for young company owners. Or to provide further incentives for young fishermen to join the profession, other than the training incentives foreseen in the proposal.

The nature of aid or compensation for contamination accidents should be revised to include prevention of contamination accidents such as industrial or natural disasters, which have serious knock-on effects. It is not just fishermen who are affected, but processors, packaging companies and ultimately consumers.

The definition of aquaculture should be clarified in order to explain the distinction between intensive and extensive aquaculture. The concept needs an updated definition, as expounded by FAO, taking into account both the sanitary and zoo-sanitary European regulations and adding the idea of pluriactivity.

· Axis 3

Measures of collective interest (Axis 3) are of great importance. Participation by fishermen in Regional Advisory Council is vital for the correct balance in the implementation of the CFP. Funds should also be made available for the collection and processing of ecological data, experimental fishing campaigns and socio-economic studies relating to the drastic impact of stock recovery measures.

· Axis 4

With regard to axis 4, concerning sustainable development of coastal fishing zones, and inspired by the PESCA initiative and rural development programs, it is difficult to understand why it is so restrictive. It excludes from EFF aid all municipalities with populations of over 100.000 inhabitants. This means that the main fishing dependent coastal zones will be excluded which will produce a severely negative effect on coastal communities. Furthermore, every eligible measure designated in this axis is directed at the conversion of those fishing dependent zones. It remains possible to develop sustainable fisheries activities in areas through fleet renewal, as for example by creating joint ventures or exploratory fishing.

· General comments

In addition the rapporteur believes that national strategic plans should be adopted within six months instead of within three, which is too soon to elaborate a mid term plan. The needs of aquaculture must be considered in the elaboration of this national plan as well as the protection of the environment and natural resources.

In addition, financing of investment in selective fishing gear should not be subject to as many conditions as the Commission proposes because this kind of investment is useful in order to reach selectivity objectives, reducing by-catch and discards.

The Fund has also to support actions to reassign fishing vessels permanently to other useful or profit making activities outside professional fishing activities.

The rapporteur would finally like to suggest the strategic guidelines should be included in the text of the Regulation, rather than have them exist as a separate legislative act. This will make for greater simplicity and transparency.

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (17.06.2005)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu
(COM(2004)0497 – C6‑0212/2004 – 2004/0169(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Nathalie Griesbeck

JUSTIFICATION SUCCINCTE

La commission des budgets envisage l'adoption d'un avis à l'intention de la commission de la pêche sur proposition de la Proposition de Règlement du Conseil "Fonds européen pour la pêche" COM(2004)0497, conforment à l´article 37 du Traité instituant la Communauté européenne (procédure de consultation).

Le Fonds européen pour la pêche (FEP) est destiné à promouvoir le développement économique et social du secteur de la pêche, dans le cadre d'une gestion durable des ressources halieutiques conformément aux orientations arrêtées par la réforme de la politique commune de la pêche adoptée en décembre 2002.

L'excès de capacité de flotte communautaire, en dépit des efforts entrepris dans le cadre des programmes structurels précédents (IFOP 1994-1999 et IFOP 2000-2006), demeure l'une des causes de la surexploitation de certains stocks. Le Fonds européen pour la pêche (FEP) devra favoriser la prise de mesures permettant de pérenniser le secteur de la pêche en pleine mutation. Le Fonds devra accompagner la restructuration du secteur par un dispositif de mesures sociales et économiques de nature à limiter l'impact lié au déclin des activités de pêche ou aux mesures contraignantes prises en vertu de la politique de la conservation des ressources halieutiques.

Les interventions du Fonds visent, par les mesures suivantes, à favoriser les effets de levier économique et à apporter une valeur ajoutée significative dans le secteur de la pêche et de l'aquaculture, dans le respect des priorités de la Communauté définies à Lisbonne et à Göteborg:

§ accompagner la politique commune de la pêche afin de garantir une exploitation des ressources aquatiques vivantes qui crée les conditions de durabilité nécessaires tant sur le plan économique, environnemental qu'en matière sociale,

§ promouvoir un équilibre durable entre les ressources et la capacité de la flotte communautaire,

§ renforcer la compétitivité des structures d'exploitation et le développement d'entreprises économiquement viables dans le secteur de la pêche,

§ favoriser la protection de l'environnement et des ressources naturelles,

§ favoriser le développement durable et l'amélioration de la qualité de vie dans les zones côtières maritimes et lacustres concernées par les activités de pêche et d'aquaculture,

§ promouvoir l'égalité entre les hommes et les femmes dans le développement du secteur de la pêche et des zones côtières de pêche.

L'intervention du Fonds s'articulera autour de quatre axes prioritaires:

Axe 1:  Mesures en faveur de l'adaptation de la flotte de pêche communautaire: aide aux propriétaires de navires et aux équipages contraints d'interrompre temporairement leurs activités de pêche pour faciliter la reconstitution des stocks, aide en cas de non renouvellement d'un accord de pêche ou en cas de catastrophe naturelle, cofinancement de l'arrêt définitif de navires, aides pour la formation, la reconversion ou le départ en retraite anticipée, aide au financement d'investissements à bord des navires et visant à la sélectivité des engins de pêche et au financement de primes aux pêcheurs et aux armateurs de la petite pêche côtière.

Axe 2:  Aquaculture, transformation et commercialisation: soutien aux investissements aquacoles, soutien à l'acquisition et l'utilisation d'équipements et de techniques écologiques, octroi aux conchyliculteurs d'indemnités d'arrêt temporaire des activités de récolte des mollusques d'élevage.

Axe 3:  Mesures d'intérêt collectif: soutien d'actions collectives à durée limitée, allant au-delà de ce qui relève normalement de l'entreprise privée, mises en œuvre avec la contribution active des professionnels eux-mêmes ou menées par des organisations agissant au nom des producteurs ou par d'autres organisations ayant été reconnues par l'autorité de gestion, et qui contribuent à la réalisation des objectifs de la politique commune de la pêche.

Axe 4:  Développement durable des zones côtières de pêche par le: maintien de la prospérité économique et sociale des zones, la valorisation des produits de la pêche et de l'aquaculture, l'emploi dans les zones côtières de pêche, à travers le soutien à la diversification ou à la reconversion économique et sociale des zones confrontées à des difficultés socio-économiques suite à l'évolution du secteur de la pêche, la promotion de la qualité de l'environnement côtier et le soutien et au développement de coopérations entre zones côtières de pêche nationales ou transnationales.

IMPLICATIONS FINANCIÈRES

Conformément à la proposition de la Commission, les ressources disponibles pour l'engagement du Fonds pour la période 2007–2013 s'élèvent à 4963 millions d'euros et 0,8% des ressources prévues sont allouées à l’assistance technique pour la Commission. Les ressources sont répartis annuellement comme suit:

(Millions d'euros – prix 2004)

2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2007-2013
655	678	701	713	726	738	752	4963

Source: COM(2004)497, Article 12 et Annex I.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums Nr. 1 1.a) punkts (jauns)

1.a) precizē, ka regulas priekšlikumā norādītās apropriācijas ir orientējošas līdz brīdim, kad tiks noslēgts līgums par finanšu plānu 2007. un turpmākajiem gadiem;

Grozījums Nr. 2 2.a) punkts (jauns)

2.a) lūdz Komisiju apstiprināt, tiklīdz tiks pieņemtas nākamie finanšu plāni, regulas priekšlikumā norādītās summas vai, vajadzības gadījumā, iesniegt precizētās summas Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprināšanai, tādā veidā nodrošinot atbilstību maksimāli pieļaujamajām summām;

Pamatojums

Les montants financiers ne peuvent pas être établis avant qu'un accord soit conclu sur les perspectives financières. Une fois qu'une décision aura été adoptée, la Commission devra soumettre une proposition législative afin d'établir les montants financiers en respectant le plafond approprié du cadre financier concerné.

Regulas priekšlikums

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 3 9. apsvērums
9) Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām un jāatbilst visiem Kopienas tiesību aktiem.	9) Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām un jāatbilst visiem Kopienas tiesību aktiem., piemēram, Finanšu regulas noteikumiem un tās piemērošanas pasākumiem; dispositions du règlement financier et ses mesures d´application ;
Pamatojums
Il y a lieu de souligner que le règlement du FEP doit être établi et exécuté en respectant les principes et les dispositions du règlement financier et ses mesures d´application.
Grozījums Nr. 4 13. apsvērums
13) lai nodrošinātu atbilstību drošas finanšu pārvaldības principiem, dalībvalstīm ir jāsadarbojas ar Komisiju saskaņā ar Līguma 274. pantu. Lai to panāktu, šī regula konkretizē nosacījumus, kas ļauj Komisijai veikt savus pienākumus Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildei;	13) lai nodrošinātu atbilstību drošas finanšu pārvaldības principiem, dalībvalstīm ir jāsadarbojas ar Komisiju saskaņā ar Līguma 274. pantu. Lai to panāktu, šī regula konkretizē nosacījumus, kas ļauj Komisijai veikt savus pienākumus Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildei, Eiropas Parlamenta kā budžeta lēmējiestādes pārraudzībā;
Pamatojums
Il y a lieu de souligner que le règlement du FEP est exécuté sous la responsabilité de la Commission et sous le contrôle du Parlement en tant qu'autorité budgétaire.
Grozījums Nr. 5 35. apsvērums
35) Lai veicinātu novatorisku pieeju un prakses pielietošanu, lai īstenošana būtu vienkārša un caurskatāma, fondam jānodrošina atbalsts novērtējumiem, izpētei, izmēģinājuma projektiem un pieredzes apmaiņai tehniskās palīdzības veidā.	35) Lai veicinātu novatorisku pieeju un prakses pielietošanu, lai īstenošana būtu vienkārša un caurskatāma, fondam saskaņā ar budžeta lēmējiestādes lēmumiem jānodrošina atbalsts novērtējumiem, izpētei, izmēģinājuma projektiem un pieredzes apmaiņai tehniskās palīdzības veidā;
Pamatojums
La décision annuelle sur la totalité de l´assistance technique doit être prise dans le cadre de la procédure budgétaire.
Grozījums Nr. 6 12. panta 1. punkts
1. Fonda saistībām pieejamie resursi laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 4 963 miljoni pēc 2004. gada cenām saskaņā ar gada sadalījumu, kas parādīts I pielikumā.	1. Fonda saistībām pieejamie resursi saskaņā ar 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru1 34. pantu ir orientējoši noteikti EUR 4 963 miljoni pēc 2004. gada cenām saskaņā ar gada sadalījumu, kas parādīts I pielikumā 7 gadu periodam, sākot no 2007. gada 1. janvāra.1   1OV C 172, 18.6. 1999, 1. lpp. Nolīgums, kas grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu 2003/429/EK (14.6.2003. OV L 147, 25. lpp.
Pamatojums
Les montants financiers sont indicatifs jusqu'à ce que les perspectives financières pour la période 2007-2013 soient adoptées. Une fois cette décision arrêtée, la Commission devra présenter une proposition législative en tenant compte du plafond correspondant du cadre financier en question.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu
Atsauces	COM(2004)0497– C6‑0212/2004– 2004/0169(CNS)
Atbildīgā komiteja	PECH
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 14.12.2004
Ciešāka sadarbība	no
Par atzinumu atbildīgais referents:   Iecelšanas datums	Nathalie Griesbeck 20.9.2004
Izskatīšana komitejā	15.6.2005
Grozījumu pieņemšanas datums	15.6.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		11 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gérard Deprez, Bárbara Dührkop Dührkop, Ingeborg Gräßle, Louis Grech, Nathalie Griesbeck, Anne Elisabet Jensen, Sergej Kozlík, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Jan Mulder, Wojciech Roszkowski, Nina Škottová, Helga Trüpel
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

• [1]  JO C ?? du 26.4.2005, p. ??.

BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS ATZINUMS (13.6.2005)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu
(COM(2004)0497 – C6‑0212/2004 – 2004/0169(CNS))

AtzinumU sagatavoJA: Jan Mulder

ĪSS PAMATOJUMS

The present Commission proposal covers financial aspects of the Common Fisheries Policy (CFP) for the period 2007-2013.

Currently, the main specialised instrument for the financing of the CFP is the Financial Instrument for Fisheries Guidance (FIFG). The FIFG forms part of the structural funds. The proposal would replace the FIFG by the European Fisheries Fund (EFF). EU funding through the EFF would amount to EUR 4 963 million for the EU-25. Following the general model in structural policies, the CFP is and will be implemented through multi-annual programming, co-financing and shared management.

In view of the Court of Auditors' repeated severe judgement on Member States' performance in shared management, Parliament has requested concrete steps from the Commission and Member States to develop the concept of an annual ex ante disclosure statement and an annual ex-post Declaration of Assurance from each Member State's highest political and managing authority (Finance Minister). Consequently, the draftsman is pleading for the adoption of this concept in the instruments governing EU spending on fisheries during the period 2007-2013.

The Commission proposal on the EFF aims at unifying aspects which are currently split into several legal texts[1]. However, the draftsman recommends that bolder steps be taken to pursue simplification and clarification. This applies with regard both to the regulatory landscape of this policy area and to the implementation tools.

· Again, the EFF regulation would not be the only specialised EU regulation on financing the CFP. A second proposal for financial measures for the implementation of the CFP is forthcoming[2].

· The Commission responded to the serious problems as regards Member States' financial control of EU funding by proposing a new regulatory agency[3], in charge of enhancing Member States' control performance among other things. The draftsman suggests that, in the long run, EU funding should rather focus on building up a hoard of expertise - for sustainable exploitation and for marine ecosystems, a trans-national task by nature - than on counterbalancing Member States' management failures.

He underlines Parliament's position that the rapid development of an internal control framework, applicable also in the fisheries sector, will be indispensable in order to achieve better management quality.

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[4]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 21. panta 2. punkts
2. Katra rīcības programma tiks pārskatīta, ja ir radušās grūtības īstenošanas procesā, ja ir bijušas nopietnas stratēģiskās izmaiņas, drošas pārvaldības nolūkos, un, pēc vajadzības, kas attiecas uz pārējo periodu, pēc dalībvalsts vai Komisijas iniciatīvas, pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Uzraudzības komiteja, kā paredzēts 61. pantā. Pārskatīšanā it īpaši tiks ņemti vērā Komisijas gada pārskati un ikviens gada pārbaudes secinājums, it īpaši attiecībā uz nepieciešamību pārskatīt vai stiprināt kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes, un vidusposma novērtējumā iegūtā informācija un secinājumi, kā paredzēts 48. pantā.	2. Katru rīcības programmu pārskata un vajadzības gadījumā ar dalībvalstu vai Komisijas iniciatīvu pēc tam, kad to ir apstiprinājusi 61. pantā noteiktā Uzraudzības komiteja, groza attiecībā uz pārējo periodu, ja ir radušās grūtības īstenošanas procesā, ja ir bijušas nopietnas stratēģiskās izmaiņas vai stabilas vadības nolūkā. Pārskatīšanā it īpaši ņem vērā Komisijas gada ziņojumus un visus gada pārbaudes secinājumus, it īpaši attiecībā uz nepieciešamību pārskatīt vai stiprināt kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes un 48. pantā noteiktā termiņa vidusposma izvērtējumā iegūtos datus un secinājumus.
Pamatojums
In order to enable proper evaluation, re-examination should take place in any case in order to find out if there have been difficulties in implementation.
Grozījums Nr. 2 46. panta 6. punkts
6. Novērtēšanu veic neatkarīgi eksperti. Rezultāti tiek publicēti, ja vien iestāde, kas atbildīga par novērtēšanu, neiebilst, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumiem.	6. Novērtēšanu veic neatkarīgi eksperti. Rezultātus publicē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumiem.
Grozījums Nr. 3 56. panta 1. punkta i a) apakšpunkts (jauns)
	i a) efektīvas piedziņas procedūras.
Grozījums Nr. 4 58. panta 1. punkta j a) apakšpunkts (jauns)
	j a) atklāto pārkāpumu rezultātā nodrošināt visu to Kopienas līdzekļu summu piedziņu, kas ir izmaksāti par daudz, kā arī vajadzības gadījumā nodrošināt attiecīgo procentu piedziņu, veicot atgūstamo summu uzskaiti un atmaksājot Komisijai atgūtās summas, tās neiekļaujot nākamā gada izdevumu pārskatā.
Grozījums Nr. 5 59. panta 6. punkts
6. nodrošināt jebkuras Kopienu fonda līdzekļu summas, kura neprecizitāšu rezultātā ir tikusi nepiemēroti izmaksāta, atgūšanu, pēc vajadzības ar procentiem, iegrāmatot atgūstamās summas, un atmaksāt Komisijai atgūto summu, atvelkot to no nākošās izdevumu bilances, ja iespējams.	Svītrots
Pamatojums
Ensuring recovery is a management task, not a task for a certifying authority.
Grozījums Nr. 6 65. panta 2. punkta g) apakšpunkts
g) deklarācija par atbilstību Kopienas politikām rīcības programmas īstenošanas periodā un, pēc vajadzības, norāde uz jebkurām sastaptajām problēmām un pieņemtajiem pasākumiem to novēršanai;	g) norādei uz visām atklātajām problēmām un pieņemtajiem pasākumiem to novēršanai;
Grozījums Nr. 7 65. panta 2.a) punkts (jauns)
	2.a) Papildus vadošās iestādes sagatavotajam gada pārskatam katra dalībvalsts sagatavo ikgada retrospektīvu deklarāciju par pārskatu ticamību attiecībā uz notikušo darījumu likumību un pareizību saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fonda īstenošanu. Šajā deklarācijā ņem vērā revīzijas iestādes atzinumu, ko izdod atbilstīgi 60. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļai, un to paraksta katras dalībvalsts augstākā politiskā un vadošā instance (finanšu ministrs);
Pamatojums
Parliament has adopted the concept of a national ex post declaration of assurance in the 2003 Commission discharge exercise[5].
Grozījums Nr. 8 66. panta 3. punkta d) apakšpunkts
d) kopsavilkums par dalībvalstu izveidoto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju, kas veiktas Komisijas vārdā, un dalībvalstu veikto Fonda palīdzības revīziju iznākumu, un, pēc vajadzības, veiktajām finansiālajām korekcijām, tiklīdz ir iesniegts ceturtais gada pārskats un atkal, tiklīdz ir iesniegts pārskats par programmēšanas noslēguma gadu.	d) kopsavilkums par dalībvalstu izveidoto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju, kas veiktas Komisijas vārdā, un dalībvalstu veikto fonda palīdzības revīziju rezultātu, kā arī veiktajām finanšu korekcijām.
Grozījums Nr. 9 69. panta 3.a) punkts (jauns)
	3.a) Neskarot 1., 2. un 3. punktā noteiktās saistības, katra dalībvalsts pirms Kopienas finansējuma saņemšanas N gadā un katru gadu sagatavo iepriekšēju atklāšanas paziņojumu, kurā parāda, ka šajā regulā noteiktās finanšu kontroles struktūras ir ieviestas un darbojas. Atklāšanas paziņojumu paraksta katras dalībvalsts augstākā politiskā un vadošā instance (finanšu ministrs).
Pamatojums
Parliament has adopted the concept of national ex ante disclosure statements in the 2003 Commission discharge exercise[6].
Grozījums Nr. 10 95. panta 3. punkts
5. Ja atceltie naudas līdzekļi var tikt atgūti saskaņā ar1 punktu, kompetents dienests vai iestāde uzsāk atgūšanas procedūru un paziņo par to sertificēšanas iestādei un rīkotājiestādei. Par atgūšanu ir jāziņo un jāatskaitās.	5. Ja summas saskaņā ar 1. punktu jāatgūst pēc to anulēšanas, vadošā iestāde nekavējoties uzsāk piedziņas procedūru un paziņo par to apliecinātājai iestādei un vadošajai iestādei. Par atgūšanu ir jāziņo un jāatskaitās atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.
PROCEDŪRA
Virsraksts Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu Atsauces COM(2004)0497- C6-0212/2005 - 2004/0169(CNS) Komiteja, kas atbildīga par jautājumu PECH Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē CONT 14.12.2004 Ciešāka sadarbība Nē Referents(-e), kas atbildīgs(-a) par atzinumu Iecelšanas datums Jan Mulder 22.9.2004 Izskatīšana komitejā 23.5.2005 Pieņemšanas datums 13.6.2005         Galīgās balsošanas rezultāti par: pret: atturas: 14 0 0 Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā Inés Ayala Sender, Mogens N.J. Camre, Paulo Casaca, Petr Duchoň, Szabolcs Fazakas, Ingeborg Gräßle, Véronique Mathieu, Jan Mulder, José Javier Pomés Ruiz, Bart Staes, Margarita Starkevičiutė, Kyösti Tapio Virrankoski Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā Robert Goebbels, Albert Jan Maat

25.4.2005

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu

(COM(2004)0497 – C6‑0212/2004 – 2004/0169(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Jim Higgins

ĪSS PAMATOJUMS

The proposal establishes a new European Fisheries Fund (EFF) for the period 2007-2013. The EFF replaces the current Financial Instrument for Fisheries Guidance (FIFG). EU funding for the EFF will amount to about 0,7 billion EURO per year for 2007-2013. Three-quarters of this budget will be allocated to the regions lagging most behind.

The proposal brings EU funding for the fisheries sector in line with the on-going reform of the Common Fisheries Policy (CFP), agreed by the Council in December 2002. The new fund intends to help implementing the major changes under this reform such as reducing fishing pressure, in order to allow recovery of fish stocks and diversifying economic activities in fishing areas.

The European Fisheries Fund will be in line with the new approach guiding EU funding, which simplifies the programming and assistance mechanisms. The Community will establish strategic guidelines, which serve as a framework for the preparation and implementation of the Fund.

The main principles guiding the fund will remain unchanged: multi-annual programming, partnership, co-financing, subsidiarity, proportionality and shared management.

The new EFF sets four main objectives, also called priority axes:

1.  Adjustment of fishing effort and better protection for the marine environment

2.  Aquaculture, processing and marketing

3.  Promoting collective interests such as measures intended to protect the aquatic fauna, fishing ports and development of new markets

4.  Sustainable development of coastal fishing areas

It is up to the Member States to decide which mix of measures suits their regions best.

Draftman's remarks

The Committee on Regional Development welcomes the proposal, since it strengthens its links with Regional Policy and is likely to make an increased contribution to cohesion.

Coastal regions with fishing activities suffer from territorial disadvantages, since they are often located in the periphery. This has a negative impact on their economic development, in particular when it comes to diversifying economic activities. The four priorities of the fund, in particular measures of collective interest and sustainable development of coastal fishing areas, will make a contribution to improving the economic situation of coastal fishing areas.

Importance of measures for diversification

The overriding concern of the EFF, as well as for every other EU policy, must be the provision of sustainable jobs. Diversification of economic activities in those areas is heavily needed following an average loss of 8.000 jobs a year in the EU catching sector. Priority axis 4 ("Sustainable development of coastal fishing areas") is mainly directed towards diversification of economic activities.

The promotion of multiple employment for people actively employed in the fisheries sector through the creation of additional or replacement jobs outside the fisheries sector should be given more emphasis in the proposal.

"Sustainable development of coastal fishing areas" key for complementing Regional Policy

Not only is axis 4 best suited to providing a stimulus for sustainable employment opportunities outside the fisheries sector, it also plays an important role in complementing Regional Policy.

The new EFF, in particular axis 4, can provide the stimulus needed to maintain economic viability of coastal areas, in particular those over-reliant on fisheries economies, which are smaller than NUTS III. These areas are too small to be precisely targeted by cohesion policy and suffer persistent disadvantage due to a lack of commitment to cohesion at national level.

Securing sufficient resources for "Sustainable development of coastal fishing areas"

Given the outermost importance of the priority programming axis 4 for cohesion and sustainable employment, the proposal should set minimum amounts designated for each of the four different priority axes. Even though it is necessary to leave sufficient flexibility to Member States to decide which measures match best their needs, the EU should ensure that no programming axis, in particular priority axis 4, would be neglected.

Setting a minimum programme funding for the axis 4, and eventually for all the different programming priorities, would increase coherence with the proposal for a European Agricultural Fund for Rural Development, which sets minimum programme funding for each priority.

A strict budgetary minimum rather than sufficient resources

Furthermore, the proposal does not foresee any increase in expenditure for fisheries funding for 2007-2013. The increase from 4 billion EURO to 4.9 billion EURO for a programming period of 7 years is a pure extrapolation of the budget allocated to fisheries within a smaller Union of 15 Member States.

This amount should be considered as the strict minimum necessary, in order to ensure that the EFF will make a positive contribution to cohesion, given that the new Fisheries Policy to fight depletion of stocks will demand important adjustments from the coastal regions dependent on fisheries economies.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina Zivsaimniecības komiteju kā atbildīgo komiteju iekļaut savā ziņojumā šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[7]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 9. apsvērums
(9) Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām un jāatbilst visiem Kopienas tiesību aktiem.	(9) Fonda aktivitātei un tām darbībām, kuras tas palīdz finansēt, jābūt savienojamām ar citām Kopienas politikām, it īpaši papildinot reģionālo politiku, un jāatbilst Kopienas tiesību aktiem.
Justification
The European Fisheries Fund plays an important role in complementing Regional Policy at a micro level in areas disadvantaged due to their peripheral situation.
Grozījums Nr. 2 10. apsvērums
(10) Kopienas rīcībai jāpapildina tās darbības, ko veic dalībvalstis, vai jācenšas tās atbalstīt, kā arī, lai nodrošinātu ievērojamu pievienoto vērtību, ir jāstiprina partnerattiecības Tas attiecas uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm, citām kompetentām iestādēm, kā arī tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apkārtējo vidi un sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, uz saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām institūcijām. Attiecīgajiem partneriem jābūt iesaistītiem palīdzības sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.	(10) Kopienas rīcībai jāpapildina tās darbības, ko veic dalībvalstis, vai jācenšas tās atbalstīt, kā arī, lai nodrošinātu ievērojamu pievienoto vērtību, ir jāstiprina partnerattiecības. Tas attiecas uz reģionālajām un vietējām varas iestādēm, citām kompetentām iestādēm, kā arī tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apkārtējo vidi un nediskriminācijas, tostarp sieviešu un vīriešu līdztiesības, veicināšanu, uz saimnieciskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām institūcijām. Attiecīgajiem partneriem jābūt iesaistītiem palīdzības sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.
Grozījums Nr. 3 24. apsvērums
(24) Vajadzība Kopējo zivsaimniecības politiku nodrošināt ar pavadošiem pasākumiem, it īpaši, samazināt tās sociālekonomisko ietekmi, īstenojot piekrastes zonu attīstības politiku,	(24) (svītrojums) Kopējā zivsaimniecības politika ir jānodrošina ar pavadošiem pasākumiem, it īpaši, jāsamazina tās sociālekonomiskā ietekme, īstenojot piekrastes zonu attīstības politiku ar mērķi dažādot saimniecisko darbību un nodrošināt ilgtspējīgu nodarbinātību;
Justification
The overriding concern of the EFF must be the provision of sustainable jobs and support for diversification of economic activities.
Grozījums Nr. 4 1. pants
Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk tekstā “Fonds”) un nosaka Kopienas palīdzības sistēmu ilgtspējīgai zivsaimniecības sektora un piekrastes zvejas zonu attīstībai.	Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk tekstā “Fonds”) un nosaka Kopienas palīdzības sistēmu ilgtspējīgai zivsaimniecības nozares, akvakultūras un piekrastes zvejas zonu attīstībai.
Justification
I suggest that financial support from the EC also cover aquaculture, which is important for the successful management of aquatic areas.
Grozījums Nr. 5 3. panta e) apakšpunkts
(e) “akvakultūra” apzīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, pielietojot tehnoloģiju, kas paredzēta attiecīgo organismu, kurus apkārtējā vide dabiski nejaudā saražot, ražošanas paaugstināšanai; visā audzēšanas vai kultūras stadijā, kā arī līdz un iekļaujot ražas savākšanu, šie organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašums;	(e) “akvakultūra” apzīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, pielietojot tehnoloģiju, kas paredzēta attiecīgo organismu, kurus apkārtējā vide dabiski nejaudā saražot, ražošanas paaugstināšanai; tā ir jāatbalsta tikai tad, ja tā ir videi nekaitīga; visā audzēšanas vai kultivēšanas stadijā, kā arī līdz un iekļaujot ražas novākšanu, šie organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašums;
Grozījums Nr. 6 18.a pants (jauns)
	18.a pants
	Kopienas finansiālajam ieguldījumam attiecībā uz IV sadaļas IV nodaļā minēto prioritāro virzienu Nr. 4, un it īpaši 43. pantā minēto pasākumu, par kuru var saņemt atbalstu, jābūt vismaz 25% apmērā no Fonda kopējā ieguldījuma katrā dalībvalsts programmā.
Justification
Given the outermost importance of the priority programming axis 4 for cohesion and sustainable employment, a minimum funding for this axis should be ensured.
Grozījums Nr. 7 20. panta 1. punkts
1. Katra dalībvalsts, pēc konsultācijām ar partneriem, sastāda rīcības programmu valsts līmenī. Rīcības programmu nosūta Komisijai trīs mēnešos pēc tam, kad dalībvalsts pieņem valsts stratēģisko plānu.	1. Katra dalībvalsts, pēc konsultācijām ar partneriem, saskaņā ar savu iestāžu struktūru sastāda rīcības programmu valsts līmenī. Rīcības programmu nosūta Komisijai trīs mēnešos pēc tam, kad dalībvalsts pieņem valsts stratēģisko plānu.
Justification
The regulation should take into account that in some federal or regionalised Member States the competence on fisheries policy is devolved and does not reside exclusively (e.g. the UK) or not at all (e.g. Belgium) in the central government.
Grozījums Nr. 8 30. panta 2. punkts
2. Investīciju atbalsts tiek saglabāts mikro un mazajiem uzņēmumiem.	2. Investīciju atbalsts tiek saglabāts ļoti maziem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Justification
Since many fisheries enterprises having difficulties solving economic problems on their own come under the category of medium‑sized enterprises, I suggest that they, too, have the possibility of obtaining financial support.
Grozījums Nr. 9 33. panta 1. punkts
1. Fonds drīkst atbalstīt saskaņā ar īpašu stratēģiju, kas jāiekļauj valsts stratēģiskajos plānos, investīcijas, kas paredzētas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībai un pārstrādei tiešam cilvēku patēriņam. Šis atbalsts pienākas tikai mikro un mazajiem uzņēmumiem.	1. Fonds drīkst atbalstīt saskaņā ar īpašu stratēģiju, kas jāiekļauj valsts stratēģiskajos plānos, investīcijas, kas paredzētas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecībai un pārstrādei tiešam cilvēku patēriņam. Šis atbalsts pienākas tikai ļoti maziem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Justification
Since many fisheries enterprises having difficulties solving economic problems on their own come under the category of medium-sized enterprises, I suggest that they, too, have the possibility of obtaining financial support.
Grozījums Nr. 10 37. panta 1. punkts
1. Fonds drīkst palīdzēt kolektīvo interešu rīcībām, kas paredzētas, lai aizsargātu un attīstītu ūdens faunu, izņemot tiešu krājumu atjaunošanu. Šīm rīcībām jāsekmē ūdens vides uzlabošana.	1. Fonds drīkst atbalstīt kolektīvo interešu darbības, kas paredzētas, lai aizsargātu un attīstītu ūdens faunu, izņemot tiešu krājumu atjaunošanu, ja vien šī atjaunošana nenotiek iekšzemes ūdeņos nolūkā no jauna ieviest tālu migrējošas zivis vai nodrošināt to eksistencei nepieciešamos apstākļus. Šīm darbībām jāsekmē ūdens vides uzlabošana.
Justification
Reintegration of migratory fish, such as strokes and salmon, does not consist only in preservation of the clearness of the inland water network but also in direct reintegration. The measures of direct reintegration are necessary for the preservation of highly migratory fish.
Grozījums Nr. 11 42. panta 3. punkta trešā daļa
Zonā jābūt zemam iedzīvotāju blīvumam, ievērojamam nodarbinātības līmenim zivsaimniecības sektorā, zvejai jābūt panīkuma stāvoklī, un nevienā municipalitātē nedrīkst būt vairāk par 100 000 iedzīvotājiem.	Zonā jābūt zemam iedzīvotāju blīvumam, ievērojamam nodarbinātības līmenim zivsaimniecības nozarē, un zvejai jābūt panīkuma stāvoklī.
Justification
Article 42 concerns the scope of assistance for the sustainable development of coastal fishing areas, the key criteria for which are a significant level of employment in the fisheries sector and the level of decline of that sector locally. An arbitrary limit on the number of inhabitants in a municipality included in an area is not a relevant criterion.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu
Atsauces	(COM(2004)0497 – C6‑0212/2004 – 2004/0169(CNS))
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	PECH
Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 14.12.2004
Ciešāka sadarbība
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Jim Higgins 6.10.2004
Izskatīšana komitejā	15.3.2005
Grozījumu pieņemšanas datums	21.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		39 0 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Adam Jerzy Bielan, Jana Bobošíková, Bairbre de Brún, Gerardo Galeote Quecedo, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Zita Gurmai, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Konstantinos Hatzidakis, Jim Higgins, Alain Hutchinson, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Sérgio Marques, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, István Pálfi, Markus Pieper, , Francisca Pleguezuelos Aguilar, Bernard Poignant, Elisabeth Schroedter, Alyn Smith, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfredo Antoniozzi, Ole Christensen, Emanuel Jardim Fernandes, Bastiaan Belder, Mirosław Mariusz Piotrowski
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu
Atsauces	COM(2004)0497 – C6-0212/2004 – 2004/0169(CNS)
Juridiskais pamats	Art. 37
Atsauce uz Reglamentu	51. pants
Date of consulting Parliament	1.12.2004
Atbildīgā komiteja   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 14.12.2004
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 14.12.2004	CONT 14.12.2004			REGI 14.12.2004	ENVI 14.12.2004
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	ENVI 1.9.2004
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	David Casa 15.9.2004
Aizstātais(-ā/-ie/ās) referents(-e/-i/es)
Vienkāršotā procedūra   Lēmuma datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana   Datums, kad JURI komiteja iesniedza atzinumu
Finansējuma grozījums   Datums, kad BUDG komiteja iesniedza atzinumu
Apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju   Datums, kad plenārsēde pieņēma lēmumu
Committee of the Regions consulted   Datums, kad plenārsēde pieņēma lēmumu
Izskatīšana komitejā	25.11.2004	23.5.2005			15.6.2005
Pieņemšanas datums	21.6.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		23 1 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Alfred Gomolka, Pedro Guerreiro, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Albert Jan Maat, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Neil Parish, Dirk Sterckx, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Margie Sudre, Daniel Varela Suanzes-Carpegna
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Simon Coveney, Brian Crowley, Duarte Freitas, Béla Glattfelder, María Isabel Salinas García
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edite Estrela, Emanuel Jardim Fernandes, Karin Jöns
Iesniegšanas datums – A6	24.6.2005			A6-0217/2005
Piezīmes	...

• [1]  Council Regulation (EC) No 1260/1999 of 21 June 1999 laying down general provisions on the Structural Funds; Council Regulation (EC) No 1263/1999 of 21 June 1999 on the Financial Instrument for Fisheries Guidance; Council Regulation (EC) No 2792/1999 of 17 December 1999 laying down the detailed rules and arrangements regarding Community structural assistance in the fisheries sector; Commission Regulation No 366/2001 of 22 February 2001 laying down detailed rules for implementing the measures provided for in Council Regulation (EC) No 2792/1999.
• [2]  COM(2005)0117, Proposal for a Council Regulation establishing Community financial measures for the implementation of the Common Fisheries Policy and in the area of the Law of the Sea.
• [3]  COM(2004)0289, Proposal for a Council Regulation establishing a Community Fisheries Control Agency and amending Regulation (EC) No 2847/93 establishing a control system applicable to the Common Fisheries Policy. The Agency will be located in Vigo, Spain.
• [4]  OV vēl nav publicēts.
• [5]  European Parliament Resolution of 12 April 2005, P6_TA-PROV(2005)0092, paragraph 21.
• [6]  Eiropas Parlamenta 2005. gada12. aprīļa rezolūcija, P6_TA-PROV(2005)0092, 21. pants.
• [7]  OV vēl nav publicēts.