ZIŅOJUMS par Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunajām perspektīvām un jaunajiem izaicinājumiem
15.7.2005 - (2004/2229(INI))
Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Luís Queiró
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunajām perspektīvām un jaunajiem izaicinājumiem
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Pamatvirzieni Eiropas tūrisma ilgtspējai" (COM(2003)0716),
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 21. maija rezolūciju par Eiropas tūrisma nākotni[1],
– ņemot vērā tā 2002. gada 14. maija rezolūciju par sadarbību Eiropas tūrisma nākotnei[2],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6-0235/2005)
A. tā kā Eiropa ir galvenais tūrisma mērķis pasaulē; tā kā tūrisma un ceļojumu pakalpojumi tiešā veidā ir vismaz 4 % no Eiropas Savienības IKP un veido vairāk nekā 7 miljonu darba vietu; tā kā vairāk nekā 2 miljoni uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tieši piedalās tūrisma pakalpojumu sniegšanā;
B. tā kā Eiropas Savienības paplašināšana ar jaunām dalībvalstīm ar lielu tūrisma potenciālu vēl vairāk veicinās nozares ekonomiskās ietekmes pastiprināšanos un tās nozīmīgumu Eiropas izaugsmē; tā kā tūrisma attīstībai jāveicina jauno dalībvalstu izaugsme, sasniedzot 3% no IKP un izveidojot miljonu darba vietu;
C. tā kā demogrāfijas tendences ES parāda pakāpenisku iedzīvotāju novecošanos, kas nozīmē, ka nākotnē būs vajadzīgs plašāks tūrisma tirgus vecākiem pilsoņiem, kuri ieinteresēti ilgstošas uzturēšanās un klusās sezonas maršrutos, īpaši dienvidos, kas ietekmēs sociālos un veselības pakalpojumus un īpašumu tirgu;
D. tā kā tūrisms Eiropas iekšienē veicina iepazīšanos ar daudzām Eiropas kultūrām un mantojumu un tādejādi pastiprina Eiropas Savienības pilsoņu apziņu par kopējo identitāti un kopējo likteni,
E. tā kā tūrisms pašlaik neveido Kopienas politiku un, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu, tas pirmām kārtām ir dalībvalstu darbības kompetencē;
F. tā kā tūrismu skar daudzas politikas, kas ietilpst Kopienas kompetencē; tā kā šīs pamatiezīmes paredz pieaugošu rēķināšanos ar šo nozari Savienības līmenī, bet, ka neskatoties uz dažādām uzsāktām darbībām, tūrisma nozare Eiropas līmenī netiek ņemta vērā problēmām atbilstošā līmenī;
G. tā kā pieņemot, ka tūrisms tieši veicina teritoriju attīstību, tas var skart arī teritoriju kohēziju un līdzsvaru; tā kā tādas ilgtspējas problēmas nozīmē, ka Savienības politikām jābūt pietiekami saskaņotām, izmantojot konsekventas un integrētas programmas,
H. tā kā tūrisms attīsta iekšējo pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem, kas veicina straujas pārmaiņas Eiropas tautsaimniecībā; tā kā tūrismam Eiropas mērogā un Eiropas tūrisma organizētāju piedāvātajiem pakalpojumiem jābūt vispārējam orientierim attiecībā uz kvalitāti, drošību, baudījumu un patērētāja tiesībām, tādējādi palielinot nozares konkurētspēju;
I. tā kā ilgtspējīgs tūrisms paredz samazināt tā ietekmi uz resursiem un radīt gan materiālas, gan nemateriālas vērtības uzņemošajās kopienās, vienlaicīgi veicinot nepārtrauktu teritoriju un to infrastruktūru uzlabošanas procesu, kurās jāiekļauj tūrisma izmantošana,
Pakalpojumu konkurētspēja un kvalitāte
1. atzīmē, ka tūrisms būtiski veicina izaugsmi, nodarbinātību un attīsta jaunās komunikācijas un informācijas tehnoloģijas; ka tādejādi tas ir Lisabonas stratēģijas centrā;
2. uzskata, ka tūrisms ir tautsaimniecības nozare, kurai ir ļoti augsts izaugsmes un jaunu darba vietu izveidošanas potenciāls, īpaši attiecībā uz jauniem cilvēkiem un sievietēm; atgādina arī, ka runa ir par nozari, kurā ietilps daudzveidīgas darbības ar ļoti atšķirīgām produktu īpašībām, par nozari, kurā ir ļoti intensīvs darbs un kura spēj piedāvāt daudzveidīgu profesionālo profilu gan pēc klasifikācijas, gan specializācijas līmenī,
3. uzsver, ka no vienas puses, ir reģioni, kuru piedāvājums tūrisma nozarē ir pārpalikumā, kur vide un vietējie iedzīvotāji ir pārmērīgi iesaistīti un, no otras puses, reģioni, kuros ir liels potenciāls, lai tie varētu attīstīties kā tūrisma reģioni,
4. atgādina par ļoti konkurētspējīgo tūrisma vidi starptautiskajā līmenī, Eiropas tūrisma organizatoriem piederošo tirgus daļu novājināšanos, kā arī Eiropas pozīcijas pavājināšanās riskus pasaules līmenī;
5. uzsver, ka tautsaimniecības izaugsme un tirgus attīstība, piemēram, Brazīlijā, Ķīnā, Indijā un Krievijā, radīs ievērojamu papildu pieprasījumu un ka Eiropas tūrisma nozarēm un tūrisma operatoriem jāatrod piemērota niša, lai varētu atbildēt uz šo pieprasījumu,
6. uzstāj, ka ir ļoti svarīgi raudzīties, lai Eiropas Savienības noteikumi no vienas puses aizsargā patērētāju, no otras puses, veicina arī labvēlīgas vides radīšanu Eiropas Savienības tūrisma industrijas uzplaukumam, pirmām kārtām veicinot augstu pakalpojumu kvalitāti,
7. uzskata, ka ir vitāli svarīgi papildināt iekšējo tirgu ar tūrisma pakalpojumiem un sasniegt patiesu vienlīdzīgu attieksmi pret tūrisma organizētājiem; šajā nolūkā iesaka tūrisma pakalpojumu klasifikāciju Kopienas mērogā, kuru īpaši varētu izmantot viesnīcu pakalpojumu klasificēšanai; uzskata arī, ka jāveic pasākumi, lai skaidri noteiktu un saskaņotu profesionālos virzienus tūrisma jomā, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanu un nodrošinātu pārskatāmāku apkalpošanu, kas nemulsina izmantotājus;
8. aicina Padomi atsākt darbu pie tās Padomes direktīvas pārskatīšanas, ar kuru groza Direktīvu77/388/EEK, attiecībā uz speciālu ceļojumu aģentu shēmu (COM(2002)0064)¹ no jauna apliecina savu atbalstu mērķim vienkāršot speciālo PVN shēmu un saglabāt to tūrisma organizētāju konkurētspējīgo pozīciju, kuri darbojas Eiropas Savienībā attiecībā pret trešo valstu tūrisma organizētājiem; aicina Padomi neatliekami pabeigt lēmuma pieņemšanas procedūru par priekšlikumu 2003. gada 23. jūlija Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 77/388/EEK par PVN samazināšanu (COM(2003)0397), lai ļautu dalībvalstīm strukturēti piemērot samazināto PVN restorāniem, kā tas jau ir attiecībā uz citām ar tūrismu saistītām darbībām, piemēram, izmitināšanu, zemesgabalu un kempinga vietu izīrēšanu, viesnīcām un izpriecu parkiem;
9. apņemas atbalstīt jebkuru Komisijas priekšlikumu, kas veicina mazo un vidējo amatniecības uzņēmumu attīstību, kā, piemēram, kontrolētas izcelsmes apelāciju amatniecības nepārtikas precēm;
10. atgādina, ka lauku tūrisma attīstība ir būtiski svarīga, KLP reformas mērķu sasniegšanai, tur, kur lauku saimniecības paredz veicināt uzņemšanu un viesmīlību, lai uzlabotu uzņēmumu rentabilitāti, nodrošināt lauksaimnieku palikšanu lauku teritorijās, aizsargātu ainavu un saglabātu lauku kultūras identitāti, attīstot vietējās tradīcijas un tipisko vīna darīšanu un gastronomiju,
11. atgādina nepieciešamību ieviest visus partnerības veidus, tostarp partnerību ar Eiropas Attīstības un profesionālās apmācības centru (CEDEFOP) nodarbinātības, apmācības un profesionālās kompetences veicināšanai tūrisma jomā, lai radītu patiesas karjeras perspektīvas profesionāliem tūrisma organizētājiem; samazināt negatīvās sekas, kuras izraisa sezonas darbaspēka nestabilitāte un nodrošināt jaunajām tendencēm un pieprasījuma pieaugošajām prasībām atbilstošu pakalpojumu kvalitāti, atgādina arī par iespēju pastiprināt tūrisma nozares klātbūtni Eiropas pasniedzēju un studentu mobilitātes programmu attīstībā gan profesionālās apmācības, gan akadēmiskās izglītības līmenī, īpaši uzsverot atbalstu speciālajām mūžizglītības programmām, kuras pielāgotas darbinieku un darbinieču situācijai;
12. tāpēc — uzsverot svarīgo apmācības lomu tūrisma nozarē — norāda, ka tūrisma līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešams veicināt profesionālo apmācību, nepārtraukto apmācību un tūrisma nozarē strādājošo kvalifikāciju, kā arī vēl vairāk uzlabot piedāvājumu šajā jomā;
13. prasa Komisijai novērtēt iespēju izveidot specializētas apmācības tīklu tūrisma jomā, īpaši jau esošajās Kopienas programmās (Erasmus), tīklu, kas varētu mijiedarboties ar pasākumiem nodarbinātības un apmācības struktūru savstarpējas sasaistes labā;
14. uzskata, ka patērētāju tiesības tūrisma jomā ir skaidri jādefinē un to aizsardzība jāpastiprina, nosakot arī jaunas aizsardzības iespējas, tostarp tūristu samierināšanas palātu nostiprināšana; aicina Komisiju un attiecīgās grupas Eiropas līmenī veicināt tūristu kā patērētāju pārstāvniecības instanču pārstāvību; aicina Komisiju arī paredzēt izstrādāt “ tūrisma paketi”, kurā būtu esošo patērētāju aizsardzības direktīvu¹ pārskats un jauni pasākumi, kas ļautu uzlabot patērētāju aizsardzību un tūrisma pakalpojumu standartu kvalitāti (īpaši viesnīcu saimniecības un tūrisma jomā) tai pat laikā ņemot vērā jaunās piedāvājuma tendences (elektroniskā pārdošana);
15. uzsver labākas koordinācijas nepieciešamību starp dalībvalstīm par trešo valstu pilsoņu iebraukšanu ES teritorijā, lai nodrošinātu vienādu pieeju tūristu plūsmai un to kustībai ES;
Tūrisma aizsardzība un drošība
16. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot kontaktgrupu Eiropas līmenī, apvienojot dalībvalstis un tūrisma organizētājus, lai koordinētu informāciju par sanitāro krīžu, dabas katastrofu vai terorisma aktu kontroli, kā arī personīgās juridiskās un kriminālās nedrošības (aizturēšana, gūsts...) problēmas, kā arī balstoties uz neseno krīžu izraisīto zaudējumu kopsavilkumu, piedāvāt rīcību, kuras mērķis ir nodrošināt ātru un saskaņotu atbildes reakciju Eiropas tūristu aizsardzībai un šo notikumu skarto tūrisma organizētāju atbalstam;
17. aicina Komisiju izvērtēt Padomes ieteikumu par ugunsdrošību viesnīcās efektivitāti (Komisijas ziņojums par 1986. gada 22. decembra Padomes ieteikumu piemērošanu attiecībā uz ugunsdrošību viesnīcās)(COM 2001/0348)) un veicināt ES mērogā brīvprātīgus standartus saistībā ar tūrisma pakalpojumu drošības aspektu uzlabošanu, tostarp to, kuri saistīti ar Eiropas kempingiem un gidu pakalpojumiem riskantos vai bīstamos braucienos vai darbībās; aicina Komisiju, ja nepieciešams, iesniegt jaunu priekšlikumu;
18. uzsver, tā kā tūrisms par exellence ir sievietēm domāta nozare, nepieciešamību attīstīt programmas, kas veicinātu darbinieču apmācību, viņu piekļuvi nozarei, viņu virzību karjerā un viņām domātu sapratīgu darba nosacījumi izstrādi, kā arī tādu pozitīvu pasākumu ieviešanu, kas stimulētu sieviešu uzņēmējdarbības garu nozarē;
19. iesaka Komisijai koordinēt tīkla izveidošanu apmaiņai ar labo praksi starp sporta un riskantās izklaides struktūrām un informācijas apmaiņai par šo risku novēršanu un vadību, īpaši attiecībā uz jauniem cilvēkiem; šajā sakarā aicina Komisiju izskatīt iespēju prasīt lielāku pārskatāmību un šāda veida riskantās izklaides vadības sabiedrību vislielāko profesionalitāti, pieprasot, lai tās apstiprina obligātās palīdzības nodrošināšanu;
20. prasa Komisijai sadarboties ar dalībvalstīm, lai uzlabotu Eiropas neatliekamās palīdzības numura 112 darbību un tā atpazīstamību visu pilsoņu, īpaši tūristu labā, ņemot vērā valodu, tehniskās, kā arī dienesta 112 ātrās atbildes priekšrocības;
Ilgtspējīga tūrisma jaunās iniciatīvas
21. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par ilgtspējīgu tūrismu tās ziņojumā " Pamatvirzieni Eiropas tūrisma ilgtspējai" (COM (2003)716);
22. atzīmē visa veida vides mantojuma atjaunošanu saistībā ar tūrismu, kuram jāattīsta tā saglabāšana un aizsardzība;
23. nepārprotami parāda masveida tūrisma briesmas, kas, vāji pārvaldīta transporta un uzņemšanas kapacitātes pieauguma un apmeklējumu koncentrēšanās sezonas laikā dēļ, apdraud gan vietējo dabas, gan sociāli ekonomisko līdzsvaru; šajā sakarā aicina Komisiju izmantot un parādīt dažu jau pielietotu (moratoriji...) vai jaunu formulu efektivitāti, lai pārvarētu šos līdzsvara zudumus un tos kompensētu, aicina Komisiju izstrādāt iniciatīvas, kas ļautu novērst dihotomiju starp tiem virzieniem, kuri ir gandrīz piesātināti un citiem, kuri joprojām nepietiekami attīstīti, bet kuri ir nozīmīgi gan no vēsturiskās gan mākslinieciskās vides aspekta un kuri atrodas vienā un tai pašā tūrisma zonā;
24. uzsver, ka reģioni, kuros tūrisma sezona ir īsa un intensīva un klusajās sezonās nodarbinātības līmenis šajā nozarē krasi mainās, tādējādi apgrūtinot iespēju sniegt pakalpojumus, kuriem ir nemainīgi laba kvalitāte; uzskata, ka jāvelta pūles, lai varētu sniegt stabilākus un nemainīgus pakalpojumus; aicina Komisiju izskatīt veidus, kā līdzsvarot nepietiekamu darbaspēka, kapitāla un pakalpojumu izvēršanu, ko izraisa darba sezonalitāte šajā sektorā;
25. prasa Eiropas Komisijai darboties, lai nodrošinātu to, ka tiek koordinēti valstu noteikumi attiecībā uz atvaļinājumiem tā, lai varētu panākt līdzsvarotāku pieejas maršrutu un tūrisma infrastruktūru noslodzi, kā arī efektīvāku un stabilāku cilvēkresursu izmantošanu, samazinot nodarbinātības sezonas svārstības;
26. uzsver, ka visām šajā nozarē iesaistītajām pusēm nepieciešams veikt pasākumus, lai iegūtu jaunu pieprasījumu ārpus labākā gadalaika, saplānot apmeklējumus tā, lai tiktu nosegts viss gads, un labāk izmantot viesnīcu un apmešanās iespējas; šajā nolūkā norāda uz visa veida konferenču, biznesa, ārstnieciskā un ūdensdziedniecības, atceres un kultūras tūrisma, gastronomiskā, dabas, sporta, garīgā, ar vēsturi, valodām un reliģiju saistītā tūrisma, sociālā utt. tūrisma pozitīvo ietekmi;
27. uzsver nepieciešamību radīt dienestus, kuri būtu atbildīgi par tūristu plūsmas vadību un sadali telpā un laikā, īpaši organizējot tūristu mobilitāti tajos virzienos, kuru piesātinātība jau ir sasniegusi robežu;
28. uzskata arī, ka iedzīvotāju pakāpeniskā novecošanās izraisīs tūristu skaita pieaugumu klusajā sezonā; aicina Komisiju veicināt vecāka gada gājuma pilsoņu tūrismu Eiropas Savienībā, kā arī dalībvalstu sadarbību šajā jomā, prioritāti piešķirot apmaiņai un vecāku tūristu grupu uzņemšanai no citām valstīm klusajā periodā; uzskata, ka šāda akcija radītu iespēju ciešākai Ziemeļu un Dienvidu sadarbībai; aicina Komisiju radīt veciem cilvēkiem domātu tūrisma programmu klusajā sezonā, kas palīdzēs uzlabot vecu cilvēku dzīves kvalitāti, radīt darbavietas un izraisīs pieprasījuma pieaugumu un Eiropas tautsaimniecības izaugsmi; iesaka šo programmu nosaukt “Uliss”;
29. uzsver, ka katram Eiropas pilsonim ir tiesības būt tūristam un tāpēc jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu to, ka izmantotāju kategorijas ar īpašām vajadzībām varētu izmantot šīs tiesības; šajā sakarā aicina Komisiju izvirzīt līdzīgu iniciatīvu lai padarītu tūrisma un izklaides iestādes, iespējas, pakalpojumus un maršrutus pieejamus cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti un nodrošināt, lai tas būtu pietiekami reklamēts; uzsver arī to, cik svarīgi ir veikt atbilstošas darbības to cilvēku apmācībā, kuri strādā vecāku cilvēku uzņemšanā un palīdz vecākiem tūristiem un tūristiem - invalīdiem, kā arī nepieciešamību palīdzēt sagatavot un izplatīt tūrisma reklāmas materiālus par to tūrismu, kas šīm dažādajām kategorijām būs pieejams;
30. atzīst apceļošanas, piemēram, ceļošanas autofurgonā, ieguldījumu masveida tūrisma negatīvo seku mazināšanā, izkliedējot tūristu koncentrāciju; uzsver nepieciešamību veicināt pasākumus, kuru mērķis ir apceļošanas attīstīšana, īpaši kompensējot piemērotu autotransporta stāvvietu trūkumu un radot daudzfunkcionālas kempinga vietas un autofurgonu un autopiekabju stāvvietas visā Kopienā;
31. atzinīgi vērtē Komisijas paziņoto iniciatīvu attiecībā uz Eiropas tūrisma Agenda 21 īstenošanu; iesaka par šīs programmas mērķi pirmām kārtām vadīt un atbalstīt, izmantojot stabilus tūrisma rādītājus, vietējo Agenda 21 īstenošanu, kā arī koordinēt dalībvalstu rīcību ilgtspējīga tūrisma prakses apmaiņai;
32. izsaka gandarījumu par publiskā un privātā sektora partnerības izveidošanu, kas iespējama, pateicoties Darba grupai “Ilgtspējīgs tūrisms”, prasa, lai tiktu iesaistīts un informēts par Darba grupas paveikto un par tās darba virzību ar mērķi izstrādāt Agenda 21 ilgtspējīgam Eiropas tūrismam; uzskata, ka nozares dalībnieku līdzdalībai tūrisma politikas analīzē, plānošanā, uzraudzībā dažādos līmeņos jābūt vienam no šī darba galvenajiem faktoriem un vadošajiem principiem;
33. uzsver izglītības būtisko lomu atbildīga tūrisma veicināšanai; aicina Komisiju savās programmās pēc 2006. gada vairāk paredzēt izglītības apmaiņas, apmācības un brīvprātīgo aktivitātes, lai pievērstu jauniešu uzmanību to reģionu vietējai kultūrai un mantojumam, kuros viņi pavada brīvdienas un uzturas, lai veicinātu pilsonisku tūrismu, kas respektē iedzīvotājus un vietējo vidi; iesaka Komisijai veicināt arī zināšanu un inovāciju apguvi tūrisma uzņēmumos;
34. atbilstoši šai prasībai par atbildīgu tūrismu, atkārto prasību Komisijai un dalībvalstīm piemērot stingras sankcijas attiecībā uz tām aģentūrām un viesnīcu ķēdēm, kuras veicina seksa tūrismu, kā arī zēnu un meiteņu izmantošanu;
35. uzskata, ka tūrisma industrijai ir izšķiroša loma Vidusjūras baseina valstu tautsaimniecības attīstībā un ka tā ir tuvināšanās veicinātājs kultūru dialoga jomā; prasa izpētīt iespēju, pamatojoties uz Barselonas procesu, izveidot divu reģionu tūrisma profesionāļu apmaiņu un apmācību;
36. uzsver līdzsvarota standarta nepieciešamību attiecībā uz ekoloģisko marķējumu ilgtspējīga tūrisma jomā un atbalsta jaunas iniciatīvas, kas spēj veicināt labāku vietējo sociālo un ekonomisko interešu ievērošanu, klimata aizsardzību, vietējās dabiskās vides aizsardzību, enerģijas taupīšanu, ūdens un atkritumu, kā arī ilgtspējīgas savstarpēji kombinējamas mobilitātes ķēdes pārvaldi utt.;
37. prasa Komisijai attīstīt programmas, kas ļautu integrēt konkrētas zināšanas par ilgtspēju apmācības kursos un papildu apmācības kursos; atzīmē iniciatīvu “Kā izveidot tūrisma apmācības jomu?” un prasa tās pastiprināšanu;
38. prasa Komisijai un dalībvalstīm piešķirt tūrismam, kas ir Eiropas tautsaimniecības svarīga sastāvdaļa, izšķirošu lomu nodarbinātības un sociālās atstumtības novēršanai paredzēto prioritāro pasākumu stratēģijās;
Eiropas tūrisma iepazīšana un attīstības veicināšana
39. atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto darbību, lai veicinātu makroekonomikas drošu un saskaņotu Kopienas tūrisma identitātes pastiprināšanai nepieciešamo datu ieviešanu (tūrisma satelītaprēķini); aicina dalībvalstis turpināt pielikt pūles šajā sakarā un Komisiju ierosināt grozījumu Padomes 1995. gada 23. novembra Direktīvai 95/57/EK attiecībā uz statistikas informācijas iegūšanu tūrisma nozarē, lai tajā iekļautu sadaļu par tūristu satelītuzskaiti;
40. uzsver nepieciešamību nodrošināt jauno dalībvalstu tūrisma organizatoru un sabiedrisko tūrisma organizāciju iekļaušanu Eiropas līmenī pastāvošajos tīklos un struktūrās, īpaši, lai, tos pilnībā iesaistītu – izmantojot pieredzes un labās prakses apmaiņu —veco Eiropas Savienības dalībvalstu tūrisma maršrutos;
41. aicina Komisiju un dalībvalstis kādas iniciatīvas ietvaros veikt novērtēšanu ar mērķi izraudzīt izcilus Eiropas tūrisma maršrutus pēc Eiropas Kultūras galvaspilsētu parauga un kura ļautu katru gadu izvēlēties vienu vai vairākus reģionus vai mikroreģionus, pamatojoties uz kvalitātes rādītājiem, saistītiem ar kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī ar ilgtspējīga tūrisma pakalpojumu attīstību; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespēju piedāvāt tūrisma zīmolu vai maršrutu “ES”, kuru raksturotu milzīga dažādība, lielā sociālā kvalitāte un ilgtspējība un to attīstīt gan ES iekšienē, gan ārpus tās, izmantojot piemērotu komunikācijas kampaņu;
42. aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot “Dzelzs priekškara ceļu” (Iron curtain trail), iniciatīvu, līdzīgu “Bostonas Brīvības ceļam” (Boston Curtain Trail) pieminot Amerikas Neatkarības karu vai “ Berlīnes Mūra ceļš,” pieminot Berlīnes Mūra celšanu un krišanu, ar mērķi veicināt Eiropas identitāti;
43. atzinīgi vērtē IRE (Innovating Regions in Europe) iniciatīvu, kas ļauj attīstīt prakses apmaiņas tīklu saistībā ar jaunām reģionālajām iniciatīvām; pieprasa Komisijai īpaši identificēt tūrismu IRE tīkla ietvaros un veicināt ilgtspējīga tūrisma izmēģinājuma projektus, ko atbalstīs Eiropas Savienība;
44. aicina Komisiju, lai pastiprinātu Kopienas ieguldījumu Eiropas tūrisma ilgtspējā, piedalīties izmēģinājuma projektu attīstībā un veicināšanā, līdzīgi tam projektam, kas tika īstenots Baleāru salās ar “Zaļo karti”, jo šādi projekti veido labo praksi, kas parāda, ka ir iespējams sasniegt tūrisma industrijas un vides līdzsvaru;
45. atbalsta ceļojumu pa Eiropu attīstības veicināšanu pasaules līmenī, izmantojot Eiropas tūrisma portālu, pieejamu Eiropas un ārpus Eiropas esošo lielo valstu tūristiem; atbalsta Komisiju, Eiropas Tūrisma komisiju (CET)un citus projekta partnerus, lai sekmētu vispārējas informācijas izplatīšanu (praktiski padomi "Ceļot pa Eiropu") un informāciju par iespējām un vispārējām tūrisma tēmām (gastronomija, kalnu tūrisms, salu tūrisms, ūdensdziedniecības tūrisms, ar reliģiju un kultūru saistītais tūrisms, kongresu tūrisms, darījumu tūrisms utt.); iesaka, lai pieeja nacionālajiem portāliem no Eiropas portāla tiktu organizēta no saskaņotu tematisko saišu lappuses;
46. uzskata, ka jaunas tūrisma analīzes pamats un izaicinājumi, kuri jāpieņem paplašinātajai Eiropai, vairāk nekā jebkad prasa dubultot pūles privātā un valsts sektora efektīvai koordinēšanai un sadarbībai ne tikai vietējā un valsts mērogā, bet arī visas Eiropas mērogā, lai šī sadarbība būtu politiku un perspektīvu darbību nozīmīga sastāvdaļa un investīciju un dalībvalstu konkurences svarīgs faktors;
47. uzsver visas iniciatīvas, kas ļauj tuvināt Eiropas iedzīvotājus, izmantojot tūrismu, piemēram, Eiropas lauku tūrisma, sociālā un kultūras tūrisma maršruti un tīkli un prasa, lai tiktu iedalīti līdzekļi šo iniciatīvu izplatīšanas atbalstam Eiropas plašsaziņas līdzekļos;
Tūrisms un transports
48. atgādina, ka transports ir tūrismam, īpaši salu tūrismam ļoti svarīga nozare, un vispār visattālākajiem reģioniem gan tāpēc, ka tas veicina tūrisma pakalpojumu ķēdes kvalitāti, gan maršrutu pieejamību;
49. uzsver nepieciešamību attīstīt kombinētos ceļojumus vilciens + velosipēds un uzskata, ka šajā kontekstā tīkls “Eurovelo” ir labs pamats; pieprasa arī, lai dzelzceļa kompānijas ļautu pārvadāt velosipēdus vilcienos, ieskaitot starptautiskos vilcienus, kā tas jau ir attiecībā uz Francijas ātrgaitas vilcieniem (TGV);
50. neatlaidīgi prasa valsts un reģionālajām varas iestādēm attīstīt upju tūrismu, veidojot un uzturot izklaides kuģu maršrutu tīklu Eiropā, pamatojoties uz starptautiskajā mērogā izstrādātajām klasifikācijām;
51. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot vadlīnijas valsts palīdzībai reģionālajām lidostām un zemo izmaksu kompānijām, lai uzlabotu tiesisko drošību un piedāvātu godīgus konkurences apstākļus, kas veicina to pieejamību tūristiem un teritoriālo attīstību; tomēr atgādina, ka ilgtspējas mērķa sasniegšanai ir nepieciešams sekot kontrolētai zemo izmaksu līniju attīstībai, lai nepalielinātu gaisa transporta pakalpojumu skaitu uz tiem pašiem reģioniem vai tuviem reģioniem, bet drīzāk maksimāli attīstītu gaisa transporta un sabiedriskā zemes transporta savstarpēju savienošanu;
52. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu attiecībā uz gaisa pārvadājumu uzņēmumu identifikāciju un pasažieru informācijas režīmu paplašināšanos ārpus gaisa transporta robežām; uzsver arī integrētu biļešu izsniegšanas sistēmu attīstības nozīmīgumu tūrisma pakalpojumu pievilcīguma radīšanai;
53. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu attiecībā uz gaisa transporta pieejamību personām ar kustību ierobežojumiem, kas veido tūrisma pieprasījuma pieaugošu daļu; uzsver, cik svarīgi ir paredzēt šāda veida iespēju paplašināšanos ceļotāju sauszemes transportā;
ES līdzfinansētās strukturālās intervences
54. atgādina, ka tūrisms ir teritoriju, īpaši lauku un salu teritoriju attīstības un dažādības reāls nosacījums, ka ir nepieciešams līdzfinansēt projektus, balstoties uz integrētu pieeju, apvienojot visas iespējas, kas veicina klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un maršrutu panākumus, rūpējoties par šo projektu ekonomisko dzīvotspēju, jo īpaši izmantojot kvalitatīvas valsts un privātā sektora partnerattiecības;
55. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes jaunajā Regulas priekšlikumā par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF)[3]tiek ņemta vērā tūrisma veicināšana, izmantojot konverģences mērķi un intervences lauku rajonos [4]; prasa arī, lai priekšlikuma reģionālās konkurētspējas mērķis strādātu mazo un vidējo tūrisma uzņēmumu labā; atzinīgi vērtē mērķi atbalstīt tūrisma aktivitātes Padomes regulas priekšlikumā attiecībā uz lauku attīstību ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu (FEADER)², izmantojot lauku ekonomikas diversifikācijas virzienu;
56. prasa Komisijai un Padomei, lai šo jauno struktūrpolitikas instrumentu apstiprināšanā 2007.-2013. gadam, stratēģiskie virzieni paredzētu integrētu pieeju tūrismam, ļaujot koordinēt FEADER un ERAF(FEDER) intervences LEADER, kā arī atbilstoši INTERREG un URBAN programmām; šādai pieejai vajadzētu ļautu ieviest patiesu ilgtspējiga tūrisma teritoriālo stratēģiju;
57. prasa dalībvalstīm savos valstu stratēģiskajos plānos un darbības programmās izvirzīt mērķus, kuri ļautu reģioniem izveidot un finansēt konsekventus projektus ilgtspējīga tūrisma attīstībai, kas būtu piemēroti vietējiem apstākļiem un iespējām, no dažādu teritoriju un iestāžu partnerības viedokļa tā, lai varētu izveidot piemērotas vietējā tūrisma shēmas;
58. pieprasa dalībvalstīm arī atspoguļot tūrisma tematiku, izmantojot ex ante, in itinere un ex post analīzes, Kopienas fonda finansētiem projektiem, ko vada tūrisma nacionālās tematiskās grupas, balstoties uz kritērijiem un rādītājiem par ekonomisko dzīvotspēju un paredzēto projektu ilgtspējību;
59. pieprasa Komisijai perioda vidū veikt vispārējas novērtēšanas ziņojumu par Kopienas ar tūrismu saistīto programmu intervences kopsummu un to ietekmi uz tūrisma piedāvājuma kvalitāti un Eiropas maršrutu ilgtspējīgu attīstību;
60. atbalsta pārskata un analīzes palīgmateriālu sagatavošanu sabiedrībai kopumā, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vietējām varas iestādēm īpaši par struktūrfondu un citu Kopienas darbības programmu (kultūra, vide…), kas veicina tūrisma kvalitāti, īstenošanas un izmantošanas nosacījumiem;
61. vērš uzmanību uz to, ka tūrismam, politikai, kas ir dalībvalstu kompetencē un kas ir pārrobežu iniciatīvu iesākums, veicina sadarbību sabiedrībā un saista reģionus (ar reliģiju saistītais un kultūras tūrisms, svētceļojumi, ūdensdziedniecības tūrisms u.c.), nepieciešamas subsīdijas saistībā ar INTERREG programmu;
62. aicina Komisiju izveidot pietiekamu budžeta sadaļu, ņemot vērā tūrisma nozares nozīmi Eiropas tautsaimniecībā;
Tūrisms un Eiropas Savienības likumdošanas darbība
63. prasa, lai jebkurš sekundāro tiesību aktu projekts, kas ietekmē tūrisma nozari, tiktu identificēts jau no Komisijas darba programmas īstenošanas brīža un būtu ietekmes analīzes objekts, apvienojot tūrisma industriju, strādājošos un patērētājus pārstāvošās iestādes; prasa arī pārskatu par šo pasākumu īstenošanu tūrisma jomā; prasa, lai par ex ante un ex post analīzēm tiktu sistemātiski ziņots Parlamentam;
64. atzīmē arī, lai Komisijas dienestu konsultācijās, Komisijas ziņojumos izklāstītās nozares intereses un ilgtspējīga tūrisma mērķi tiktu atbilstoši ņemti vērā;
65. aicina Komisiju paredzēt tūrisma korespondentu/koordinatoru tīkla izveidošanu visos Komisijas ģenerāldirektorātos, kuru kompetences skar šīs nozares darbības (Uzņēmumi un rūpniecība, reģionālā politika, vide, lauksaimniecība un lauku attīstība, enerģija un transports, iekšējais tirgus un pakalpojumi...), ko varētu koordinēt par tūrismu atbildīgā struktūra Uzņēmumu ģenerāldirektorātā;
Tūrisms Līguma par Konstitūciju Eiropai projektā
66. atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauta specifiska nodaļa par tūrismu (4. nodaļa, III-281. pants) Līguma par Konstitūciju Eiropai projektā; uzskata, ka šis juridiskais pamats ļaus veikt konsekventāku tūrisma atbalsta darbību, kuras nozīmi pastiprinās pilnīga un nedalāma Eiropas Parlamenta iesaistīšana tiesību aktu pieņemšanā;
67. prasa Komisijai novērtēt kopā ar galvenajiem institūciju partneriem un nozares pārstāvniecības organizācijām dažādas rīcības iespējas, lai atbalstītu labvēlīgākas vides radīšanu uzņēmumu konkurētspējai un koordinācijai starp dalībvalstīm; aicina Komisiju sākot ar 2007. gadu izvirzīt priekšlikumu īstenot ilgtermiņa darbības plānu ("Tūrisma pakete"), kas ļautu nostiprināt Savienības darbības kohēziju tūrisma nozarē ar dalībvalstu un reģionālo un vietējo varas iestāžu palīdzību, sekojot labas pārvaldes principam;
68. aicina Komisiju iekļaut tūrismu sadarbības virzienos un prioritātēs ar partnervalstīm, pamatojoties uz Eiropas labu kaimiņattiecību politikas attīstību, līdzīgi kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā;
69. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
L'importance du tourisme
Le tourisme constitue l'un des secteurs économiques les plus importants et qui connaît la plus grande expansion aux niveaux mondial et européen. C'est un secteur qui contribue à la croissance économique et à la croissance de l'emploi, et qui se trouve à l'avant-garde de nouvelles approches dans le secteur de l'innovation technologique. Il contribue à la formation et à la mobilité des ressources humaines et dynamise la gestion de la sauvegarde des patrimoines naturel et culturel dont il dépend.
L'innovation technologique est au centre des activités touristiques, tant au niveau de la gestion du potentiel et des structures, qu'au niveau de la promotion et de la commercialisation des destinations.
Le tourisme comprend divers secteurs d'activité, des transports à l'hôtellerie, à la restauration, etc. Il s'agit donc d'un système économique complexe, qui couvre une multitude de partenaires, d'intérêts et d'objectifs.
Le tourisme est une activité économique qui ne nécessite pas d'interventions lourdes, mais essentiellement, une coordination des politiques ayant des influences sur le secteur et des actions de promotion bien précises. Il est donc fondamental que nous ayons conscience de la contribution économique et sociale de ce secteur à la prospérité de nos sociétés.
La nature du tourisme en Europe est ancrée dans les actions des Etats membres, son importance économique et sociale au niveau européen et les conséquences des différentes politiques communautaires sur le secteur mettent en lumière la nécessité de coordonner des actions qui pourront avoir une incidence sur le tourisme.
Les décideurs locaux figurent parmi les acteurs privilégiés pour ce type d'intervention : ils disposent de plus-values pour organiser des stratégies de promotion qui cadrent avec les réalités locales en veillant au bon fonctionnement du tourisme sur leurs territoires.
Le secteur compte plus de 2 millions d'entreprises, dont une grande majorité de petites et moyennes entreprises qui participent directement à la prestation de services touristiques.
Ainsi, au niveau européen, et même à l'échelle mondiale, le tourisme a une incidence importante, tant sur le plan économique, de manière directe et indirecte, qu'aux niveaux culturel et environnemental. Ne serait-ce que pour ces raisons, l'introduction de politiques de coopération au niveau communautaire dans ce secteur prend tout son sens. En outre, l'Europe, malgré son énorme diversité, est en quelque sorte une destination globale. Ou, à tout le moins, vue de l'extérieur, elle peut être envisagée comme une destination unique, tout en présentant, dans sa diversité interne, beaucoup de points communs, qui méritent d'être exploités. Dûment exploitée, sa diversité peut être l'un de ses principaux facteurs d'attrait.
Nouveaux défis
Selon les Nations unies, le tourisme comprend "les activités déployées par les personnes au cours de leurs voyages et de leurs séjours dans les lieux situés en dehors de leur environnement habituel pour une période consécutive qui ne dépasse pas une année, à des fins de loisirs, pour affaires et autres motifs". Dans le cadre du présent rapport, il sera tenu compte de la définition du tourisme durable, qui est un tourisme viable du point de vue économique et social, sans dévaloriser l'environnement ou la culture locale.
Les changements dans le secteur qui découlent de l'évolution de la structure démographique de l'offre, ou des nouveaux défis en termes de sécurité globale amènent le secteur à réagir promptement à ce qui se présente, dans un premier temps, comme une menace à l'activité économique proprement dite. Les acteurs économiques et sociaux ont cependant répondu avec innovation, recyclage de l'offre et de nouvelles approches du patrimoine dont ils vivent.
Nous constatons, au travers d'une analyse de la demande, qu'apparaissent de nouvelles tendances dans le tourisme, que nous pourrons attribuer à de nouveaux publics cible, comme par exemple, le troisième âge, le tourisme thermal, le tourisme culturel, l'éco-tourisme, ou encore le tourisme des sports de l'extrême.
Le touriste est aujourd'hui un consommateur plus individualiste d'une chaîne de services qu'il compose à son gré, élaborant son itinéraire en ayant souvent recours aux nouvelles technologies de l'information. En tant que consommateur, il a des exigences de plus en plus pointues. Son budget varie, mais le besoin de satisfaction augmente et la spécificité de ses choix exige une connaissance approfondie et une adaptabilité de l'offre pour répondre à ses nouvelles attentes.
La complexité du secteur ne permet toutefois pas une protection transversale du touriste consommateur, et par conséquent les associations de consommateurs ne parviennent pas à couvrir complètement ce concept.
Par ailleurs, les questions de sécurité qui se posent surtout depuis le 11 septembre ne semblent pas avoir engendré que des conséquences négatives. De nouvelles entreprises ont été créées, d'autres ont été restructurées, des innovations technologiques ont été introduites, les politiques de marketing ont été modernisées et les coopérations entre les secteurs public et privé ont été renforcées (pour ne citer que quelques exemples qui ont apporté des bénéfices à ce secteur).
Le rôle du tourisme en tant que levier catalyseur de la connaissance de l'histoire, de la culture et des traditions des peuples et de leur diversité est un facteur important dont il faut également tenir compte. Pour l'économie européenne en général et en particulier pour les régions et micro-régions pour lesquelles ce secteur constitue un instrument de diversification ou un pilier pour l'économie, le tourisme représente encore un facteur d'échanges de bonnes pratiques et de possibilités de rénovation et de recyclage d'activités économiques dans des régions qui parfois sont en voie de désertification.
A cet égard, les autorités régionales, nationales et européennes ont un rôle important à jouer dans la gestion du secteur et surtout dans la gestion des conséquences sociales et économiques pour l'Europe du futur.
Action communautaire
Le temps a démontré, manifestement, que l'impact positif de certaines politiques ou initiatives communautaires peut être énorme. Dans le cadre des politiques qui peuvent avoir un impact sur ce secteur, l'initiative des capitales européennes de la culture est de toute évidence un exemple à suivre. L'idée de promouvoir chaque année une ou plusieurs destinations d'excellence, en misant en même temps sur la divulgation et l'amélioration de leurs qualités d'infrastructure est une manière de renforcer la durabilité et de stimuler le marché de manière positive.
Toute initiative liée au tourisme en vue de promouvoir le patrimoine naturel et culturel européen doit être soutenue en soulignant le caractère d'exception de la destination Europe et en promouvant le tourisme européen durable, qui doit se distinguer par une approche intégrée de la qualité des services prestés.
Dans un monde globalisé, dans lequel les distances se mesurent en temps et où la disponibilité pour voyager augmente, miser sur un tourisme durable comme source de croissance économique est un signe de vision à long terme dont l'Union européenne ne peut se passer.
Les interventions structurelles prévues et réalisées en faveur du tourisme dans le cadre des programmes communautaires actuels doivent par conséquent être établies de manière coordonnée entre les différents Fonds, pour que l'on puisse parvenir à une plus grande cohérence dans les interventions en termes de tourisme durable.
L'organisme statistique de l'UE (EUROSTAT) élabore actuellement des études dans le domaine des indicateurs macro-économiques pour une plus grande cohérence dans l'analyse des données européennes (Tourism Satellite Accounts), sur le tourisme et l'emploi, et pour la révision de la législation sur les statistiques du tourisme, ce dont nous nous réjouissons.
Votre rapporteur souhaiterait rappeler l'importance d'une action de synergie cohérente au niveau européen en termes de tourisme, qui ne pourra être réalisée sans un suivi structuré au sein des différents services de la Commission.
La réalité du tourisme comporte des défis non négligeables qui exigent que l'on aille au-delà de la propre complexité du secteur et que l'on repense l'approche européenne.
L'Union européenne pourra, par conséquent, contribuer au développement du secteur à travers de nouveaux partenariats qui tiennent compte de tous les acteurs, institutionnels et privés, et qui comprennent une coordination qui puisse utiliser de nouveaux instruments que le traité constitutionnel prévoit pour la promotion de la destination touristique européenne.
Il est donc fondamental de continuer de mobiliser les acteurs et de maintenir l'information en permanence sur les conséquences de l'action politique dans le secteur du tourisme, afin de mieux répondre aux besoins dans tous les domaines de l'action communautaire (fiscalité, transport, environnement, politique régionale) et d'anticiper les évolutions d'un secteur en fluctuation permanente en raison de l'évolution de l'offre.
Notre action doit contribuer à la compétitivité du secteur, mais ce n'est pas à travers une réglementation excessive que les actions communautaires pourront mieux servir le secteur, mais plutôt par la coordination des actions et l'étude des résultats pour le tourisme.
Finalement, la pertinence de l'action communautaire résidera sans doute dans la connaissance des grandes questions locales et territoriales et des actions concrètes.
Le réseau des PME du tourisme, d'une extraordinaire densité en Europe, doit pouvoir continuer de recueillir les fruits de l'attrait et du patrimoine (culturel et naturel) de l'Europe, qui constituent le cœur de notre richesse touristique et qui doivent être entretenus de manière durable.
L'élargissement présente aussi un nouveau défi auquel nous devons répondre de manière efficace, pour que les populations de cette nouvelle Europe élargie puissent bénéficier d'une croissance soutenue.
Nouvelle approche du secteur du tourisme au niveau européen
Le rapport présente diverses initiatives, viables et utiles pour l'objectif central : la durabilité et celle-ci peut être réalisée en encourageant la préservation de ce qui constitue les facteurs d'attrait (soit en sauvegardant le patrimoine ou l'environnement, soit en encourageant la connaissance sur les traditions, à titre d'exemple), et en favorisant davantage le développement d'autres facteurs dans le sens d'une meilleure compétitivité : notamment, et en premier lieu, la qualité.
Les données sur le tourisme indiquent une croissance de la demande, à long terme, auxquelles il faut ajouter les changements structurels de l'offre découlant de l'évolution de la structure démographique, du réaménagement des vacances, les touristes optant pour des périodes plus courtes réparties sur toute l'année, en raison de nouveaux modèles de travail.
Dans ce contexte, nous nous félicitons du Forum européen du tourisme, qui s'est tenu les 15 et 16 octobre derniers à Budapest, dont les résultats ont encouragé les différents acteurs publics et privés.
Considérant la nouvelle réalité prévue dans le traité constitutionnel qui permet des actions de soutien, de coordination et d'appoint au secteur du tourisme, sans rompre l'application du principe de subsidiarité, l'Union européenne doit tirer parti de son énorme expérience et lancer des initiatives qui répondent à deux critères fondamentaux : efficacité dans la poursuite des objectifs et flexibilité dans son exécution, et capacité de répondre à différents cadres économiques, en premier lieu, celui de l'aspect saisonnier.
La présidence du Conseil a présenté au Parlement (Audition sur le tourisme durable du 01.02.05) des initiatives en matière de tourisme dont nous attendons le suivi dans les conclusions du Conseil Concurrence d'avril 2005. Le Conseil est invité à mettre au point une nouvelle ligne stratégique sur le tourisme qui permette de guider la mise en œuvre du cadre communautaire coordonné en vertu des futures dispositions du traité constitutionnel.
L'intégration dans les plans de développement des préoccupations environnementales et des impératifs de la sauvegarde du patrimoine naturel et culturel est un élément indispensable pour favoriser un tourisme de qualité pour l'avenir.
Il conviendra de tenir compte des capacités d'accueil locales et de leur incidence environnementale, sociale et économique. L'amélioration de la compétitivité des PME et les réseaux d'information sur les indicateurs à long terme pour le tourisme sont d'autres mesures à prendre en compte pour les futures initiatives européennes.
Dans ce contexte, les trois grands axes d'un développement équilibré et durable du tourisme sont la modernisation des infrastructures et l'amélioration de son efficacité, l'amélioration de la formation professionnelle, pour fournir des réponses plus adéquates aux besoins du secteur et aux exigences de l'offre, et les partenariats public-privés, conjointement à la coopération en réseaux pour une meilleure intégration des services appartenant à la chaîne des services touristiques.
Nous pouvons déduire d'une analyse générale du secteur que celui-ci est important et qu'il est nécessaire de mener une action concertée au niveau européen.
Le présent rapport vise à tracer une voie claire pour les différents défis que le secteur doit relever dans une perspective à long terme.
21.4.2005
Kultūras un izglītības komitejas atzinums
Transporta un tūrisma komitejai
par Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunajām perspektīvām un jaunajiem izaicinājumiem
Atzinumu sagatavoja: Zdzisław Zbigniew Podkański
IEROSINĀJUMI
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju tās rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. apstiprina viedokli, ka tautsaimniecības izaugsme un tirdzniecības attīstība nostiprina tūrisma nemainīgo lomu Eiropas tautsaimniecībā;
2. piekrīt uzskatam, ka uzmanība jākoncentrē uz ilgtspējīga tūrisma dažādiem aspektiem, tostarp ekonomiskajiem, kultūras, dabas un sociālajiem; vērš uzmanību uz tūrisma cikliem;
3. uzsver, ka tūrisma attīstība ir jāsaskaņo ar nacionālā, reģionālā un vietējā kultūras mantojuma, kā arī ar vides aizsardzību;
4. atzīmē, ka ES paplašināšanās ir dažādojusi tūrisma tirgu, un veicinājusi ekonomisko attīstību, jaunus ieguldījumus un darba vietu radīšanu saskaņā ar attiecīgās valsts sociālajiem standartiem, tostarp lauku tūrisma, lauksaimniecības tūrisma un ekotūrisma jomā, kā arī veicinājusi amatniecības un tradicionālās jaunrades saglabāšanu; pauž cerību, ka šī attīstība būs svarīgs faktors, bagātīgas dabīgās vides, īpaši skaistu vietu, parku, kā arī daudzveidīgā ES kultūras mantojuma iepazīšanai kopumā;
5. atgādina, ka kopš paplašināšanās 2004. gada maijā ES ir radušās daudzas jaunas videi draudzīgas iespējas dabas, kultūras un sociālajam tūrismam Eiropā;
6. izsaka cerību, ka tūrisms, kuru veicinās transporta atvieglojumi, īpaši invalīdiem (biļetes ar atlaidēm, lētas biļetes jauniešiem, skolniekiem un ģimenēm utt.), kā arī ēdināšanas un klimatisko apstākļu uzlabošanās, rosinās aizraušanos ar ceļošanu, kas uzlabos cilvēku fizisko un garīgo veselību;
7. uzskata, ka ES ir jāraugās, lai pareizi tiktu pārvaldīti tās tūrisma resursi, īpaši jaunajās dalībvalstīs, lai novērstu ainavas, dabas un pilsētu infrastruktūru arhitektūras ansambļu mantojuma, vēsturisko un kultūras vērtību, kā arī sociālo saišu izpostīšanu;
8. uzskata, ka ir jānodrošina efektīva Starptautiskā kultūras tūrisma hartas izplatīšana;
9. pievērš uzmanību tam, ka izglītībai un reklāmai ir ļoti svarīga nozīme tūrisma attīstībā; uzskata, ka tūrisma nākotne lielā mērā ir atkarīga no tā, kā izglītos jaunās paaudzes, kā izraisīs to interesi par dabu, kultūru, sportu, dabaszinātnēm un aktīvu atpūtu un kā pēc tam apmierināt viņu vēlmes, ko šī interese noteikti izraisīs;
10. tā kā Līgumā par Konstitūciju Eiropai ir iekļauts juridiskais pamats attiecībā uz tūrismu, prasa Komisijai ņemt vērā šo jauninājumu, veidojot nākamos finanšu plānus, un laikus izstrādāt atbilstīgu un pietiekamu budžeta pozīciju, rēķinoties ar tūrisma nozares nozīmi Eiropas ekonomikā.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunās perspektīvas un jaunie izaicinājumi
| |||||
|
Procedūras numurs |
||||||
|
Atbildīgā komiteja |
TRAN | |||||
|
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu |
CULT 24.2.2005 | |||||
|
Ciešāka sadarbība |
Nē | |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Zdzisław Zbigniew Podkański | |||||
|
Izskatīšana komitejā |
20.4.2005 |
21.4.2005 |
|
|
| |
|
Ierosinājumu pieņemšanas datums |
21.4.2005 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
27
1 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Marķa Badķa i Cutchet, Christopher Beazley, Marie-Hélčne Descamps, Jolanta Dickutė, V?ra Flasarov?, Milan Ga?a, Claire Gibault, Lissy Gröner, Luis Francisco Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Manolis Mavrommatis, Marianne Mikko, Zdzisław Zbigniew Podkański, Christa Prets, Karin Resetarits, Nikolaos Sifunakis, Helga Trüpel, Henri Weber, Thomas Wise, Tomįš Zatloukal | |||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Ivo Belet, Michael Cramer, Andrįs Gyürk, Ma³gorzata Handzlik, Gyula Hegyi, Ignasi Guardans Cambó, Nina Škottovį, Witold Tomczak | |||||
|
Suppléants (art. 178, par. Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
1.6.2005
Reģionālās attīstības komitejas atzinums
Transporta un tūrisma komitejai
par Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunajām perspektīvām un jauniem izaicinājumiem
Atzinumu sagatavoja: Margie Sudre
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju iekļaut rezolūcijas priekšlikumā šādus ierosinājumus:
1. atzīmē, ka Eiropas tūrismu pēdējos divdesmit gadus apdraud pieaugoša konkurence, un tāpēc samazinās Eiropas tirgus daļa, ka Eiropas tūrisma nozarei jārisina vairākas problēmas: novecojuša infrastruktūra, nozares sarežģītība, jo tas ir saistīts ar citām nozarēm, tūrisma produktu relatīvais vienveidīgums, kas saistīts ar noteiktiem reģioniem un sezonām, spekulatīvu darbību un nepilnīgas plānošanas nelabvēlīgā ietekme uz viegli ietekmējamiem tūrisma objektiem, kā arī izglītības un reklāmas trūkums attiecībā uz nozares tēlu;
2. uzsver, ka tūrismu attīstot ilgam laikposmam, tam jābūt vietējās ekonomikas, it īpaši visnelabvēlīgāko reģionu, noturīgu ienākumu avotam un nodarbinātību veicinošam faktoram un jāveicina citas ar tūrismu saistītas ekonomikas aktivitātes, aizsargājot un gūstot labumu no ainavu, kultūras, vēsturiskām un vides bagātībām; uzskata, ka vietējiem iedzīvotājiem šajā procesā ir nozīmīga loma; uzskata, ka viss minētais visupirms ir dalībvalstu kompetencē, kaut gan palīdzēt var arī atvērtā koordinācijas metode, kā arī starpvalstu sadarbība ES struktūrpolitikas jomā varētu izrādīties īpaši auglīga;
3. uzskata, ka Eiropas tūrisma nozare lielā mērā veicina izaugsmi un nodarbinātību reģionālā līmenī, un uzsver, ka Eiropas noteikumiem jārada šai nozarei labvēlīga vide, īstenojot tiesību aktu un nodokļu likumdošanas saskaņošanu Eiropas līmenī, lai palīdzētu starptautiskajā konkurences cīņā;
4. uzskata, ka ir svarīgi šādas labvēlīgas vides veidošanā īpašu uzmanību pievērst tam, lai veicinātu izaugsmi un konkurētspēju šaurām jomām: kruīza braucieni, kas ir ļoti nozīmīga nozare salu valstīm un citiem jūras reģioniem, jo tā ES ostām un tām pieguļošām teritorijām nodrošina ienākumus aptuveni EUR 2 miljardu apmērā;
5. uzskata, ka ilgtspējīgai Eiropas tūrisma politikai jāņem vērā Eiropas Savienības un dalībvalstu sociālekonomiskās politikas prioritātes, piemēram, augsta ekonomikas attīstības līmeņa uzturēšana, jaunu darbavietu radīšana, reorganizācijas un jaunu darbības formu stimulēšana saistībā ar informācijas sabiedrības attīstību, iedzīvotāju attīstības iespēju veicināšana un iedzīvotāju galveno vajadzību apmierināšana visos Eiropas reģionos;
6. izsaka nožēlu, ka Līgumos nav specifiskas juridiskās bāzes, bet atzinīgi vērtē to, ka Konstitūcija ir liels solis uz priekšu, jo tā paredz, ka Eiropas Savienība šajā nozarē varēs rīkoties, papildinot dalībvalstu darbību;
7. uzsver, ka Komisija var palīdzēt tūrisma nozarei risināt šīs problēmas, vairāk saskaņojot tūrisma atbalsta darbības ar citām saistītajām Kopienas politikām (reģionālo attīstību, sadarbību Vidusjūras reģionā, patērētāju aizsardzību, kultūru, iekšējo tirgu, lauku un lauksaimniecības attīstību, vidi, transportu, nodarbinātību, izglītību un apmācību, izpēti un attīstību);
8. mudina Komisiju turpināt īstenot pasākumus, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (īpaši tos, kas sāk saimniecisko darbību tūrisma jomā, piedāvā jaunus tūrisma produktus vai attīsta savu saimniecisko darbību jaunās vietās vai tūrisma apakšnozarēs), jo tie pārstāv šīs nozares absolūto vairākumu; mudina arī veikt jaunus pasākumus šīs nozares attīstības sekmēšanai, it īpaši to uzņēmumu labā, kuriem ir vairākas īpašas pazīmes (piemēram, kas darbojas attālākos reģionos, kas tomēr varētu kļūt par tūristu galamērķi, un kas ražo produktus ar kontrolētas izcelsmes apzīmējumu vai izmanto nozares labāko praksi); visbeidzot pieprasa Komisijai definēt patērētāju tiesības tūrisma jomā un stiprināt viņu aizsardzību;
9. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jaunu maršrutu attīstību, piemēram, nomaļos reģionos, kam ir liels tūrisma potenciāls (it īpaši grūti sasniedzamos reģionos) un kuros tūrisms ir galvenā saimniecības nozare, kas vienlaikus ir arī izšķirošais šo reģionu saimnieciskās, sociālās un reģionālās attīstības faktors, it īpaši īstenojot kampaņas patērētāju informēšanai un aktivitātes veicināšanai;
10. uzsver, ka ilgtspējīgas tūrisma formas – pārgājieni, izbraukumi ar velosipēdiem, izjādes un laivu braucieni iezīmē acīmredzamu ekonomisku pieaugumu, pat ja tie tiek īstenoti tālu no bieži apmeklētiem tūrisma reģioniem; uzskata, ka, savienojot reģionu kultūras un dabas īpatnības ar videi nekaitīga tūrisma attīstību, arī nomaļos reģionos var attīstīt ekonomisku potenciālu;
11. aicina Komisiju veltīt attiecīgu uzmanību nepietiekamajām ilgtspējīga transporta struktūrām starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, kas kavē ilgtspējīga tūrisma attīstību, it īpaši bijušajās pierobežu teritorijās, kur bieži ir vispārēja rakstura strukturālas problēmas un kur, neskatoties uz tūrisma politisko vērtību paplašinātajā Eiropā, ilgtspējīgam tūrismam ir patstāvīgas attīstības potenciāls;
12. aicina Eiropas tūrisma profesionāļus apzināties klientu mainīgumu un kultūru dažādību, pielāgot tiem savus pakalpojumus, lai izceltos starp konkurentiem, labāk izmantot tūrisma piedāvājuma daudzveidību Eiropas līmenī un saikni starp tūrismu un augstas kvalitātes reģionāliem produktiem (piemēram, lauksaimnieciskiem ražojumiem, amatnieku izstrādājumiem utt.), paaugstināt savu pakalpojumu kvalitāti un investēt augstvērtīgu nozares darba vietu radīšanā un darbinieku kvalifikācijas celšanā (profesionālā apmācība, darba apstākļu uzlabošana, stabilu līgumattiecību veidošana, sūdzību pārbaude, klientu pazīšana utt.);
13. uzskata, ka Komisijai, sadarbībā ar dalībvalstīm, jāveicina jaunu tūrisma formu attīstība, kas ļautu mazināt sezonālo ietekmi, piemēram, lauku tūrisms, kultūras tūrisms, aktīvais un specializētais tūrisms vai tās tūrisma formas, kas paredzētas jauniešiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un pensionāriem, tematiskais tūrisms, rēķinoties ar šo tūristu grupu īpašām vajadzībām, paredzot piemērotu aprīkojumu un iekārtojumu;
14. uzskata par īpaši svarīgu, lai saskaņā ar Ministru Padomes sesijas par konkurenci secinājumiem (Luksemburga, 2005. gada 18. aprīlis) Eiropas iestādes, dalībvalstis un reģioni sadarbotos un starp atbildīgajām iestādēm un tūrisma uzņēmumiem veicinātu informācijas apmaiņu un vietējā, reģionālā, starpvalstu un starptautiskā mērogā palīdzētu izveidot informācijas apmaiņas tīklu par iniciatīvām un pasākumiem, kas veicinātu tūrisma ilgtspējīgu attīstību;
15. aicina Komisiju, konsultējoties ar dalībvalstīm, turpināt pasākumus datu apkopošanas jomā, lai iegūtu drošu un saskaņotu statistiku.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunās perspektīvas un jaunie izaicinājumi | |||||
|
Procedūras numurs |
||||||
|
Atbildīgā komiteja |
TRAN | |||||
|
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu |
REGI | |||||
|
Ciešāka sadarbība |
| |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Margie Sudre | |||||
|
Izskatīšana komitejā |
21.4.2005 |
|
|
|
| |
|
Ierosinājumu pieņemšanas datums |
24.5.2005 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
34 8 0 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Graham Booth, Bernadette Bourzai, Bairbre de Brśn, Gerardo Galeote Quecedo, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Konstantinos Hatzidakis, Jim Higgins, Alain Hutchinson, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Constanze Angela Krehl, Sérgio Marques, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Francesco Musotto, Lambert van Nistelrooij, István Pálfi, Markus Pieper, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Elisabeth Schroedter, Alyn Smith, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný | |||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Inés Ayala Sender, Brigitte Douay, Emanuel Jardim Fernandes | |||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunās perspektīvas un jaunie izaicinājumi | |||||||||||||
|
Procedūras numurs |
||||||||||||||
|
Atsauce uz Reglamentu |
45. pants | |||||||||||||
|
Atbildīgā komiteja |
TRAN | |||||||||||||
|
Komiteja(s), kurai(-ām) lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
REGI |
ENVI 18.11.2004 |
EMPL 18.11.2004 |
CULT |
| |||||||||
|
Atzinumu nav sniegusi Iecelšanas datums |
ENVI |
EMPL 12.7.2005 |
|
|
| |||||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| |||||||||
|
Proposition(s) de résolution incluse(s) dans le rapport |
|
|
| |||||||||||
|
Referents(i) Iecelšanas datums |
Luís Queiró |
| ||||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/ās) referents(-e/-i/es) |
|
| ||||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
1.2.2005 |
15.3.2005 |
23.5.2005 |
|
| |||||||||
|
Pieņemšanas datums |
14.6.2005 | |||||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
37 5 0 | ||||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Philip Bradbourn, Paolo Costa, Michael Cramer, Armando Dionisi, Petr Duchoň, Said El Khadraoui, Robert Evans, Luis de Grandes Pascual, Mathieu Grosch, Ewa Hedkvist Petersen, Georg Jarzembowski, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Evelin Lichtenberger, Erik Meijer, Michael Henry Nattrass, Seán Ó Neachtain, Janusz Onyszkiewicz, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Luís Queiró, Reinhard Rack, Gilles Savary, Ingo Schmitt, Ulrich Stockmann, Gary Titley, Georgios Toussas, Marta Vincenzi, Corien Wortmann-Kool, Roberts Zīle | |||||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alessandro Battilocchio, Zsolt László Becsey, Den Dover, Jelko Kacin, Sepp Kusstatscher, Jan Olbrycht, Ari Vatanen | |||||||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||||||||||
|
Iesniegšanas datums — A6 |
15.7.2005 |
A6‑0235/2005 | ||||||||||||
- [1] OV C 135, 06.06.2002., 1. lpp.
- [2] OV C 180 E, 31.07.2003., 138. lpp.
- [3] COM(2004)0495.
- [4] COM(2004)0495.