ZIŅOJUMS par Padomes Sesto ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu

12.10.2005 - (2005/2013(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Raül Romeva i Rueda

Grozījumi

• 011-011 (PDF - 88 KB)
• 011-011 (DOC - 72 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes Sesto ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu

(2005/2013(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Padomes 2004. gada 11. novembrī[1] pieņemto Sesto ikgadējo ziņojumu,

- ņemot vērā Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu atjaunotos Norādījumus par kuriem Padomes darba grupa par konvencionālo ieroču eksportu (COARM) vienojusies 2004. gada 23. decembrī[2],

- ņemot vērā Padomes 2003. gada 23. jūnijā pieņemto Kopējo nostāju 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli[3],

- ņemot vērā Padomes 2005. gada 25. aprīlī[4] pieņemto Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu (ekipējums uz ko attiecas ES Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu),

- ņemot vērā Padomes 2002. gada 12. jūlijā pieņemto Vienoto rīcību par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanās un izplatīšanas apkarošanai (2002/589/KĀDP)[5],

- ņemot vērā ES 1997. gada Programmu konvencionālo ieroču nelegālas tirdzniecības novēršanai un apkarošanai,

- ņemot vērā Padomes 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1504/2004, ar ko groza un atjauno Padomes Regulu (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei[6],

- ņemot vērā Vasenāras Vienošanos par konvencionālo ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli,

- ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju,

- ņemot vērā ANO Minimālos standartnoteikumus par apiešanos ar ieslodzītajiem[7],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2004. gada 17. novembra rezolūciju par Padomes Piekto ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu[8],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par bērnu tirdzniecību un karadarbībā iesaistītajiem bērniem[9],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 26. maija rezolūciju par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem[10],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par ES ieroču tirdzniecības embargo Ķīnai neatcelšanu un it īpaši EP 2003. gada 18. decembra rezolūciju[11],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta ikgadējās rezolūcijas par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības cilvēktiesību politiku, it īpaši Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju[12],

- ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296. pantu,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0292/2005),

A. tā kā, lai arī nesenā, gadu ilgusī ES Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu pārskatīšana stiprinās ES ieroču eksporta kontroli, tomēr joprojām ir tālāki pasākumi, kas jāveic;

B.  tā kā Eiropas Savienībai, ņemot vērā Eiropas Drošības stratēģijā norādītos apdraudējumus, jāvelta visi centieni, lai tā rīkotos un tiktu uztverta kā aktīva un atbildīga globālo procesu dalībniece to pasākumu vadībā, kas paredzēti, lai apkarotu ieroču izplatīšanu, veicinātu globālo atbruņošanos un izstrādātu ieroču pārvedumu kontroli;

C.  tā kā paredzēta ES Rīcības kodeksa pārtapšana par kopējo nostāju, kas veicinātu ES Rīcības kodeksa tālāku attīstību, liekot dalībvalstīm sakārtot valsts tiesību aktus atbilstoši ES Rīcības kodeksa noteikumiem, un tā kā šajā nolūkā Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2005. gada 30. jūnijā vienojās par pārskatīto Rīcības kodeksu (kas jāpieņem kopējas nostājas veidā) noteiktos apstākļos;

D. tā kā, lai arī ieroču pārvedumu kontroles attīstība turpinās, piemēram, palielinās atbalsts Starptautiskā ieroču tirdzniecības līguma noslēgšanai, tomēr šai attīstībai joprojām nepieciešams pilnīgs ES atbalsts, un tā kā šajā nolūkā tiek sniegts pilnīgs atbalsts Padomes 2005. gada 3. oktobra secinājumiem, kas nosaka ES atbalstu Starptautiskā ieroču tirdzniecības līguma noslēgšanai;

E.  tā kā ik gadu apmēram pusmiljons cilvēku iet bojā gan bruņotos konfliktos, gan kriminālnoziegumos vieglo ieroču vardarbīgas pielietošanas rezultātā;

F.  paužot pārliecību, ka Eiropas ieroču eksporta saskaņotas politikas izstrādāšana un īstenošana varētu sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas paplašināšanā;

G.  paužot pārliecību, ka Eiropas Savienības ieroču eksporta politikai jāstiprina un jāpapildina Eiropas Savienības ārējās darbības citas jomas, kas ietver ilgtspējīgas attīstības, krīžu novēršanas un cilvēktiesību sekmēšanas mērķus;

H.  tā kā nesen tika ziņots, ka Eiropas četri lielākie ieroču piegādātāji ir ievērojami palielinājuši jaunattīstības valstīm paredzētā ieroču eksporta daļu — no USD 830 miljoniem 2003. gadā (5,5%) līdz USD 4,8 miljardiem 2004. gadā (22%),

1. atzinīgi vērtē Padomes Sesto ikgadējo ziņojumu un atkārtoti uzsver ES Rīcības kodeksa 8. operatīvajā noteikumā paredzēto ikgadējo ziņojumu nozīmi, jo tas ir galvenais mehānisms Rīcības kodeksa pārskatam un stiprināšanai;

2.   izsaka nožēlu, ka ziņojums nav papildināts tālāk, ieviešot skaidrus kritērijus, un aicina ieviest būtiskus informācijas līmeņa uzlabojumus kritērijiem; aicina pārveidot ES Rīcības kodeksu par juridiski saistošu un mudina Padomi nekavēties ar tās lēmumu par to, vai šim kodeksam jābūt juridiski saistošam; atzīmē, ka 2005. gada 26. septembrī tika panākta vienošanās par labākām praksēm 8. kritērija interpretēšanai, COARM darba grupai neiebilstot, un cer, ka tās tiks iekļautas nākamajā pārskatītajā Norādījumu versijā;

3.  pauž patiesas bažas par nesenajiem gadījumiem ES attiecībā par militāro preču ražošanas pārcelšanu uz ārzemēm, tostarp licencētu ražošanu ārzemēs, un izsaka nožēlu, ka šī joma ziņojumā netika aplūkota daudz pilnīgāk; atkārtoti pauž nepieciešamību pēc operatīva noteikuma, kas regulētu gatavās produkcijas ražošanu ārzemēs izvietotās ražotnēs, šādas ražošanas apjomu un eksportu, un to, ka ar kopējo nostāju jānosaka šīs regulas papildināšanas un spēkā stāšanās termiņi; atzīmē, ka pārskatītajā Rīcības kodeksā (kas jāpieņem kopējas nostājas veidā) tiks noteikts, ka licencēta ražošana ārzemēs jāvērtē atbilstoši kopējās nostājas kritērijiem;

4.  atkārtoti apstiprina nepieciešamību uzlabot paziņošanas procedūru par noraidītām atļaujām, kas netika izskatīts ziņojumā; atkārtoti aicina paplašināt informācijas apmaiņu par divpusējām konsultācijām saistībā ar noraidītām atļaujām un plašāk izmantot ES daudzpusējās konsultācijas par noraidītām atļaujām;

5.  atkārtoti aicina dalībvalstis vienoties par to valstu sarakstu, kuras iesaistītas bruņotos konfliktos un uz kurām ieroču eksports vispār jāaizliedz, vadoties no ANO Drošības padomes ieroču embargo uzraudzības mehānismu ziņojumiem un ieteikumiem;

6.  aicina uzsākt Eiropā dialogu starp dalībvalstu atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, ņemot vērā Eiropas Situācijas centra novērtējumus;

Kopējā nostāja

7.   atzinīgi vērtē Rīcības kodeksa iespējamo pārveidošanu par kopējo nostāju; norāda, ka kopējā nostāja nedrīkst ierobežot dalībvalstu brīvu rīcību, apspriežot citus starptautiskus un reģionālus pasākumus ieroču eksporta kontrolei; tomēr pauž nožēlu, ka tas joprojām nav noticis un aicina dalībvalstis noteikt ES Rīcības kodeksu par juridiski saistošu;

8.     uzskata, ka skaidrai, efektīvai un saskaņotai kopējai ieroču eksporta politikai, kuras pamats ir juridiski saistošs ES Rīcības kodekss, var būt izšķiroša loma cīņā pret terorismu un konfliktu novēršanā, kā arī reģionālās stabilitātes veicināšanā un cilvēktiesību sekmēšanā.

Pagaidu pasākumi pēc ieroču embargo atcelšanas

9.   atzinīgi vērtē pasākumu kompleksa un īpašu mehānismu ieviešanu, lai regulētu ieroču eksportu valstīm, kurām ieroču embargo atcelts; uzskata, ka pilna uzraudzība ir nepieciešama arī pēc ieroču embargo atcelšanas; uzskata, ka jāievieš pārskata mehānisms, lai pasākumu kompleksu novērtētu un nepieciešamības gadījumā pārskatītu; mudina COARM regulāri pārskatīt šo mehānismu un ziņot Eiropas Parlamentam par šādām pārrunām;

10.  atgādina, ka dalībvalstīm jābūt iespējai savstarpēji konsultēties par ieroču eksporta licenču piešķiršanu attiecībā uz valstīm, kurām ieroču embargo atcelts; turklāt aicina paziņot visām dalībvalstīm informāciju par konsultāciju saturu un rezultātiem;

11.  uzsver, cik nozīmīga ir informācijas apmaiņa ar Eiropas Parlamentu par licenču piešķiršanu un pasākumu kompleksa darbības veidu; izsaka nožēlu, ka attiecībā uz šo jautājumu nav noticis dialogs ar Eiropas Parlamentu;

Vienlīdzīgi kritēriji

12. mudina dalībvalstis piemērot vienlīdzīgus kritērijus trešo valstu novērtēšanai, apsverot ieroču eksporta ierobežojumus vai ieroču embargo, pamatojoties uz cilvēktiesību pārkāpumiem vai pieaugošu nestabilitāti reģionā; šajā sakarā nedrīkst atcelt ieroču embargo Ķīnai, kamēr tajā nav skaidri un ilglaicīgi uzlabojusies situācija attiecībā uz cilvēktiesībām un pilsoņu un politisko brīvību un, kamēr Tjanaņmeņas notikumi nav patiesi atspoguļoti; izsaka bažas, ka ieroču eksports palielinās reģionālās nestabilitātes risku Austrumāzijā, it īpaši, ņemot vērā Ķīnas neseno “neatdalīšanās” likumu, kas vērsts pret Taivānu; mudina Ķīnu veikt noteiktus pasākumus, lai valstī uzlabotu stāvokli cilvēktiesību jomā, piemēram, ratificējot Starptautisko paktu par politiskajām un civilajām tiesībām un ļaujot Starptautiskā Sarkanā krusta komitejai pārbaudīt cietumus Ķīnā, sniedzot informāciju par visu Tjanaņmeņas upuru likteni, kā arī stiprinot ieroču eksporta sistēmu un pildot saistības attiecībā uz ieroču neizplatīšanas starptautiskajām normām;

Norādījumi

13. atzīmē Norādījumu izmaiņas un mudina turpināt to atjaunošanu saskaņā ar ES Rīcības kodeksa jauninājumiem, piemēram, saistībā ar 8. kritērija sīki izstrādātajām vadlīnijām, kad tās tiks pilnīgi pabeigtas; aicina kā vispārēju kritēriju pielietot cilvēktiesību ievērošanu;

14. aicina pieņemt jaunu Rīcības kodeksu, piešķirot lielāku nozīmi ieroču izplatīšanas problēmai un Padomes 2000. gada 22. jūnija Regulas (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei[13] iekļaušanai; mudina ieviest tālākus uzlabojumus pirms jaunā Rīcības kodeksa pieņemšanas, piemēram, īstenot cilvēktiesību kritēriju, kuru nedrīkst ierobežot ar apsvērumiem par to, vai valsts ir gatava ievērot starptautiskos tiesību aktus par karu, un aicina, lai Rīcības kodeksu padarītu politiski vairāk saistošu līdz laikam, kad tas kļūs juridiski saistošs;

Labākās prakses attiecībā uz kritēriju interpretāciju

15. atzinīgi vērtē dalībvalstu atzinumu, ka labākās prakses attiecībā uz kritēriju interpretāciju jāattiecina uz pārējiem septiņiem kritērijiem; uzsver plānotas pieejas nepieciešamību jautājumu risināšanā, iekļaujot paskaidrojumus un laika grafiku, lai norādījumi tiktu izstrādāti pēc iespējas efektīvāk;

Valstu ziņošanas procedūras

16. aicina būtiski uzlabot valstu ziņošanas procedūras, lai sekmētu dalībvalstu pareizu novērtēšanu par ES Rīcības kodeksa piemērošanu un veicinātu pārskatāmību; turklāt dalībvalstīm jāvienojas par kopējiem īpašiem standartiem, kuri visām dalībvalstīm stingri jāievēro, tostarp par saņēmējā valstī izsniegto eksporta un starpniecības licenču skaitu, katras eksportam licencētās militārās preces pilnīgu aprakstu un skaitu, kā arī norādi par militāro preču galīgo saņēmēju; mudina turpmāk iekļaut valstu ziņojumos informāciju par ieroču eksporta finansējumu, piemēram par valsts aizdevumiem un aizdevumu garantijām;

17. mudina Padomi pieprasīt ikvienai dalībvalstij publicēt valsts ziņojumus atbilstoši pieņemtajiem minimālajiem standartiem;

ES konsolidētā ziņojuma uzdevumi un saturs

18. mudina Padomi pieņemt šādus pasākumus ES konsolidētā ziņojuma izstrādei:

- noteikt informācijas apmaiņas grafiku un publicēt visus statistikas datus elektroniskā veidā vienu reizi ceturksnī;

- izmantot Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta (SIPRI) Darbības plānu ikgadējo ziņojumu uzlabošanai[14], lai ieviestu vienotus ziņojumu standartus un sekmētu datu apkopošanu un iesniegšanu ES ziņojumam;

- publicēt plašāku informāciju par ES ieroču eksporta kontroles procedūrām, tostarp par ieroču eksporta licenču atteikumu paziņošanas procedūru, ieroču starpniecības licenču noraidīto atļauju paziņošanas procedūru un datu bāzi, kas ietver informāciju par valstu pasākumiem;

- sniegt informāciju par katra prioritārās vadlīnijas piemērošanu, to piemērošanas mehānismiem un rīcības plānu;

Atpakaļizvedamo preču iekļaušana

19. aicina atcelt jaunos norādījumus par “preču iekļaušanu” un aicina visas dalībvalstis atkārtoti apstiprināt savu apņemšanos piemērot ES Rīcības kodeksu atpakaļizvedamajām sastāvdaļām;

Gala patēriņš

20. atzinīgi vērtē prioritāros norādījumus par ieroču kontroli pēc eksporta un mudina dalībvalstis vienoties par ieroču piegāžu un gala patēriņa/lietotāju saņēmējvalstīs pārbaudes procedūrām; iesaka dalībvalstīm attīstīt informācijas apmaiņas mehānismus un izskatīt centrālās ES datu bāzes paplašināšanas lietderību, iekļaujot tajā informāciju par ieroču gala patēriņu saņēmējvalstīs, iekļaujot faktus par ieroču neatbilstošu pielietošanu un/vai novirzīšanu citur, kā arī dalībvalstu apmaiņas informāciju par ieroču piegāžu un eksportēto ieroču gala patēriņa/lietotāju pārbaudēm;

21. aicina Eiropas Savienību un valstis īstenot efektīvākas metodes divējāda lietojuma preču eksporta kontrolei, lai novērstu risku, ka nevēlami gala lietotāji trešās valstīs varētu piekļūt paaugstinātas bīstamības precēm;

22. iesaka dalībvalstīm pienācīgi pārbaudīt stāvokli cilvēktiesību jomā valstīs, kuras importē ieročus;

Valstu informācijas sniegšanas pasākumi

23.  aicina paplašināt datu bāzes informāciju, iekļaujot tajā informāciju par informācijas sniegšanas pasākumiem valstīs, kā noteikts Sestajā ikgadējā ziņojumā;

24.  iesaka dalībvalstīm rūpīgi noteikt galveno informācijas sniegšanas pasākumu prioritātes un ar to saistītās pasākumu koordinēšanas darbības;

25.  aicina Padomi sniegt Eiropas Parlamentam informāciju par Trijotnes sanāksmēm attiecībā uz ieroču eksporta kontroli.

Ieroču tirdzniecības starpniecība

26.    mudina dalībvalstis strādāt, lai īstenotu kopējo nostāju, it īpaši, ieviešot paredzēto informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz ieroču tirdzniecības starpniecību;

27.    rosina ieviest eksteritoriālās kontroles kopējo minimālo praksi, tostarp par ieroču tirdzniecības starpniecības aizliegšanu ieroču embargo pārkāpumu gadījumos gan valsts iekšienē, gan ārpus tās; dalībvalstīm jāseko to valstu piemēriem, tostarp Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Polijas, Slovākijas, Somijas un Ungārijas, kuras pieprasa licences militāro preču tirdzniecības starpniecībai ārzemēs; dalībvalstīm vismaz jāseko Vācijas piemēram, kur kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecības starpniecība ārzemēs arī tiks licencēta;

28.    iesaka dalībvalstīm attīstīt tālāk Kopējo nostāju, ieviešot valsts reģistru par ieroču tirdzniecības starpniekiem, iekļaujot tajā informāciju par ieroču transportēšanas un finanšu pakalpojumiem attiecībā uz militāro preču nodošanu trešās valstīs; mudina paplašināt ieroču tirdzniecības starpniecības datu bāzi, iekļaujot tajā informāciju par konsultēšanos attiecībā uz atļaujām, kuras iepriekš noraidītas;

Regula par spīdzināšanas iekārtām

29.    atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kuru atzinušas 25 dalībvalstis, par jaunas Tirdzniecības regulas attiecībā uz spīdzināšanas iekārtām pieņemšanu;

30.    atzinīgi vērtē ieceri jaunajā tirdzniecības regulā iekļaut “tirdzniecības aizliegumu policijas un drošības iekārtām, kuru izmantošana ir sākotnēji nežēlīga, necilvēcīga un pazemojoša”, kā arī par “kāju dzelžiem”, kā noteikts Parlamenta 2001. gada 3. oktobra rezolūcijā par Padomes Otro ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu[15];

31.    mudina neatliekami paplašināt tirdzniecības regula par spīdzināšanas iekārtām, iekļaujot iekārtu tranzīta kontroli ES teritorijā;

32.      atsaucas uz ANO Minimālo standartnoteikumu par apiešanos ar ieslodzītajiem 33. pantu un norāda, ka tirdzniecības noteikums par “kāju dzelžiem” nedrīkst būt pretrunā ar ANO minimālajiem standartiem; mudina stingri ievērot ANO Minimālos standartus par “kāju dzelžu” aizliegumu;

33.      mudina dalībvalstis piemērot ES Rīcības kodeksu un it īpaši kopējo nostāju par ieroču tirdzniecības starpniecību, attiecinot to uz spīdzināšanas iekārtu tirdzniecības starpniecību;

ES paplašināšana

34. rosina dalībvalstis gatavoties nākamajai ES paplašināšanas kārtai un apsvērt to kā labāk iesaistīt un atbalstīt nākamās dalībvalstis ES Rīcības kodeksa informācijas apmaiņas mehānismos, it īpaši COARM pārrunās un atteikumu paziņošanas sistēmā, lai nodrošinātu ieroču eksporta kontroles politiku saskaņotību un Rīcības kodeksa principu un kritēriju pilnīgu īstenošanu;

Starptautiskie procesi

35. uzsver ES un tās dalībvalstu aktīvas darbības nepieciešamību citu valstu, reģionālo un starptautisko procedūru atbalstam, piemēram, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) moratorijam[16] un Nairobi Protokolam[17];

36. aicina Padomi un Eiropas Komisiju nākamajās pārrunās par Eiropas Kaimiņattiecību politiku un Partnerības un sadarbības līgumiem iekļaut stingru atbalstu ES ieroču tirdzniecības embargo Ķīnas Tautas Republikai;

37. mudina dalībvalstis izmantot savu pieredzi ES Rīcības kodeksa principu un galveno pamatnostādņu, piemēram, uz kritērijiem balstītas ieroču eksporta licencēšanas sistēmas veicināšanai un tālākai attīstībai citos reģionos un Eiropas valstīs;

38. pauž bažas par vieglo ieroču un kājnieku ieroču nelikumīgas tirdzniecības un nesodāmības problēmām un aicina ES sadarbībā ar ANO sekmēt starptautisku sistēmu vieglo un kājnieku ieroču marķēšanai un reģistrēšanai, lai radītu efektīvu līdzekli to nelegālas ražošanas, pārvedumu un izmantošanas apkarošanai visā pasaulē;

39.  aicina dalībvalstis atbalstīt Starptautisko ieroču tirdzniecības līgumu, kurš veido starptautiskās ieroču kontroles kopējos principus;

40.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un COARM savstarpējās apspriedes un aicina ieviest plānotas apspriedes un regulāru informācijas apmaiņu, lai tālāk atbalstītu pastiprinātu un pārskatāmu ES ieroču eksporta kontroles režīmu;

41.   aicina dalībvalstis atkārtoti apņemties ievērot principu, ka ES Rīcības kodeksa kritēriji netiks apdraudēti, īstenojot ārpolitikas mērķus;

0

0 0

42.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO ģenerālsekretāram.

• [1]  OV C 316, 21.12.2004., 1. lpp.
• [2]  Eiropas Savienības Padome 16133/1/04, 23.12.2004., 1. lpp.
• [3]  OV L 156, 25.6.2003., 79. lpp.
• [4]  OV C 127, 25.5.2005., 1. lpp.
• [5]  OV L 191, 19.7.2002., 1. lpp.
• [6]  OV L 281, 31.8.2004., 1. lpp.
• [7]  ANO Minimālie standartnoteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem, kurus pieņēma 1955. g. Ženēvā ANO Pirmajā kongresā par noziedzības novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, ko ANO Ekonomikas un Sociālo lietu padome apstiprinājusi ar 1957. g. 31. jūlija rezolūciju 663 C (XXIV) un 1977. g. 13. maija rezolūciju 2076 (LXII).
• [8]  OV C 201 E, 18.8. 2005., 71. lpp.
• [9]  OV C 74 E, 24.3. 2004., 854. lpp.
• [10]  P6_TA(2005)0204
• [11]  OV C 91 E, 15.4. 2004, 679. lpp.
• [12] ⁵ OV C 104 E, 30.4. 2004., 1048. lpp.
• [13]  OV L 159, 30.06.2000, 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Regulu (EK) Nr. 1504/2004.
• [14]  Eiropas Savienības Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu: ikgadējā ziņojuma uzlabošana. SIPRI politikas dokuments Nr. 8, SIPRI 2004. gada novembrī.
• [15]  OV C 87 E, 11.4.2002., 136. lpp.
• [16]  Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas moratorijs par SALW (kājnieku ieroču un vieglo ieroču) importēšanu, eksportēšanu un ražošanu Rietumāfrikā.
• [17]  Nairobi Protokols SALW ieroču nelegālas tirdzniecības novēršanai, kontrolei un samazināšanai Āfrikā Lielo ezeru reģionā un Ziemeļaustrumāfrikas pussalā.

PASKAIDROJUMS

European Parliament Report on the Council’s Sixth Annual Report according to Operative Provision 8 of the European Union Code of Conduct on Arms Exports

I.    Introduction

The EU Code of Conduct on Arms Exports underwent a review in 2004 which is now near completion. The review of the text and the proposed changes to the Code reflect a willingness by member states to ensure that the 8 June 1998 Code is a dynamic mechanism for improving EU arms export controls.

In May 2004, the EU was enlarged from fifteen to twenty-five states. The timing of the Review was pertinent as both new and old member states had the opportunity to contribute to changes that could potentially aid harmonisation and a common interpretation of the EU Code.

Of the major developments that have occurred since the Fifth Annual Report, the European Parliament welcomes the likelihood of the transformation of the Code into a Common Position and continues to call for the Code to be transposed into national law. The European Parliament also welcomes the proposed adoption of the post-embargo “toolbox” but in these special circumstances calls for stronger mechanisms to ensure the tight regulation of exports to these countries.

Finally, the European Parliament deeply regrets that political deliberations on lifting the embargo on China, to which it is strongly opposed, is delaying the adoption of the reviewed Code, of which the latter would ensure changes and developments to the Code of Conduct and strengthen export controls in the EU.

II.  Assessment of the sixth year of the implementation of the Code

Review of the Code

The review marks an important step in the development of the Code; there are a number of proposed changes as a result of the review process which will serve to strengthen the Code. Nevertheless despite the potential outcomes, the European Parliament considers that the review should have gone further in ensuring more substantial improvements to the language of the criteria and more broad-based changes to the operative provisions. For instance, despite the new reference to International Humanitarian Law in Criterion 2, the criteria remain variable in their detail and specificity and require further development. In addition, more could have been done to develop the operative provisions. For example, it would seem that the new Code will not prevent a recurrence in recent and concerning cases relating to the transfers of production facilities overseas,[1] and it is essential that this area is addressed more comprehensively within the Code. Furthermore, the European Parliament continues to call for an increased level of information exchange within the denial notifications system.

Analysis of Review process

The decision to review the text of the Code is welcome as is a new operative provision which mandates further regular reviews. However annual reviews, as stipulated in the original operative provision 8, should serve as the main process for reviewing developments and implementing Code changes. Finally, the Sixth Annual Report refers to review discussions which took place with international NGOs and interested third parties. However despite being willing to engage in dialogue initiated by others, member states did not themselves initiate consultations and the level of formalised dialogue between member states and civil society was disappointing.

Common Position

The likelihood of the Code transforming into a Common Position would be a definitive step forward in strengthening the Code. However it is important that the Common Position does not restrict member states freedom to negotiate and implement further improvements to export controls within the context of the Code.

Temporary measures upon lifting an arms embargo

The European Parliament welcomes the introduction of a post-embargo ‘toolbox’ and the acknowledgement by member states of the need to apply specific tools in order to prevent a ‘business as usual’ approach towards these sensitive destinations. The European Parliament considers it important that where the toolbox is in use, a review mechanism is established from the outset to assess implementation of the toolbox and to monitor the situation in the post-embargoed state. Furthermore, it is welcome that member states will notify each other of licences issued for exports and it is important that member states consult with each other on the licence approvals in order to develop convergence in licensing practice towards such sensitive destinations.

Finally, while it is understood that the use of the toolbox may involve sensitive information, it is regrettable that member states have not engaged in dialogue with the European Parliament on the toolbox’s development and associated mechanisms. The political nature of any decision to lift an embargo and apply the toolbox underlines the need for transparency and for information to be made available to the European Parliament on the modus operandi of the toolbox.

China

The European Parliament is strongly opposed to the lifting of the China embargo until there is a clear and sustained improvement in the human rights and civil and political freedoms within that country.[2]

Best practices for interpretation of criteria

The European Parliament welcomes the negotiation of substantive guidelines which incorporate ‘best practices for the interpretation of Criterion 8’ and welcomes the priority guideline of the Sixth Annual report stating that member states will ‘develop best practices for the interpretation’ of the remaining criteria. However the process to achieve this has not been clarified; the European Parliament emphasises the need for a systematic approach in order to ensure the guidelines are produced as efficiently as possible.

National reporting procedures

The European Parliament believes that the quality of national reports should be substantially improved for the purpose of increased transparency across the EU. Information provided should enable member states and the public to assess and draw informed conclusions on states' national policy on arms exports and their application of the Code criteria. It is welcome that member states have outlined the need for a common standard of reporting as a priority guideline. The reports should draw on existing best practice to identify specific minimum standards to which all member states should adhere. These standards will complement any additional information (as stipulated in the Users Guide 3.1.3) member states must provide to the Council for the EU Annual Report (EU Report).

The European Parliament welcomes the addition to operative provision 8 which requires all member states to publish national reports. However the caveat ‘the contents of which will be in accordance with national legislation’ indicates that there will be no requirement to adhere to agreed standards.

Functions and Content of EU Annual Report

The European Parliament continues to welcome the publication of the EU Report and the improvements in information provided. Nevertheless there are a number of areas that need to be addressed in order to ensure the Report allows other member states and the public to understand how the Code criteria are interpreted at the national level and to assess harmonisation of the Code's application across the EU.

First, the issue of timeliness must be addressed. The latest EU Report, released on 22 November 2004, covers licences and exports granted up to 23 months earlier. In the interests of transparency and utility for member states and the European Parliament, it is important that this information is as relevant and up-to-date as possible.

Second, the European Parliament urges the quality and level of information within the EU Report to increase substantially:

· Improvements to the submission of national data are required; key data will enable a strong comparative understanding of member states application of the Code, while further elaboration of this data could take place in member states’ national reports.

· The EU Report should be used to provide more detailed information on EU-wide systems, e.g. denial notifications and consultations, which are key for a public understanding of the development of Code convergence.

· While priority guidelines are welcome, there is an urgent need for elaboration of how and when these priorities will be pursued.

Incorporation of Goods for Re-export

The European Parliament is concerned by the new guidelines for incorporation,[3] which appear to alter the balance of the Code. These new guidelines effectively relinquish responsibility for assessing the ultimate end-user of the equipment to the country of incorporation and thereby undermine Criterion 7. The European Parliament calls for the same level of regulation for components as for complete weapons systems or platforms.

End-use

The European Parliament welcomes reference in the new operative provision 4 of the Code to prior knowledge of end-use. In order to make end-use controls as comprehensive as possible, there is a need for end-use to be verified through post-export control procedures and it is positive that the Priority Guidelines seek to explore this feasibility. States should focus on exchanging information on deliveries to and end-use/user verification in recipient countries.

Outreach

There has been a notable level of improvement in outreach and the European Parliament welcomes agreement on a mechanism to improve the coordination of outreach initiatives, as stated in the Sixth Annual Report. However further improvements still need to be made. Member states should therefore be strenuous in identifying key outreach priorities and coordinating their activities on that basis. The European Parliament would welcome being kept informed on the outcome of discussions on export controls such as in 'Troika' meetings.

Arms Brokering

The new Code will make explicit reference to applications for brokering licences. Currently about two-thirds of member states have controls in place that conform with the Common Position on Brokering, although there are varying levels of implementation due to different interpretations. EU member states must now work towards common application through the implementation of information exchange mechanisms stipulated by Article 5 in the Common Position and adopting best practice from around the EU, particularly in relation to extraterritorial controls.

Regulation on Torture Equipment

The European Parliament welcomes the recent announcement, 30 June 2005, by the European Commission that it will adopt a new trade Regulation on torture equipment[4]. The European Parliament remains concerned about the minimum standards in the Regulation.

International Processes

It is important to recognise other national, regional and international processes looking at arms transfers controls, and for the EU and member states to support these processes.  Member states should share their experience with the Code, such as on the criteria-based export licensing system. Finally, member states are encouraged to support the Arms Trade Treaty (ATT).

III. Conclusions

The European Parliament welcomed the decision to invite the Rapporteur of the Committee on Foreign Affairs for an informal discussion on the Fifth Annual Report. The European Parliament would welcome the continuation of this initiative in order to: increase transparency, work towards common application of the EU Code of Conduct, deal with new and pressing areas in EU export controls such as the post embargo toolbox, and enable coordinated Code outreach and promotion of strong export controls to states beyond the EU.

• [1]  Recent examples include an Austrian gun maker Steyr-Mannlincher establishing a licensed production facility in Malaysia for the manufacture of military weapons, and the decision by the Walloon regional government, Belgium, to grant an export licence to New Lachaussée for the exportation of an ammunition plant to Tanzania.
• [2]  The European Parliament is also concerned that arms exports will increase the risk of regional instabilities in East Asia, particularly in light of China’s recent anti-secession law aimed at Taiwan.
• [3]  Incorporation involves the export of components to a second country to be incorporated into products for re-export to a third country or final destination.
• [4] 
  - See Europa 30 June 2005 at http://europa.eu.int/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/05/819&format=HTML&aged=0&language=EN&guiLanguage=en
  - Article 33 of the United Nations Standard Minimum Rules for the Treatment of Prisoners disposes that instruments of restraint shall never be applied as a punishment. Furthermore, chains and irons shall not be used as restraints.

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS SNIEGTAIS ATZINUMS  (4.10.2005)

Ārlietu komitejai

par Padomes Sesto ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu
(2005/2013(INI))

Par atzinumu atbildīgais referents: Ģirts Valdis Kristovskis

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina Ārlietu komiteju kā atbildīgo komiteju tās rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē iespēju sniegt ieroču eksporta kontroles attīstības perspektīvu un izmanto iespēju uzsvērt ieroču eksporta kontroles saistību ar Eiropas Savienības attīstības sadarbības politiku;

2.  atzinīgi vērtē Padomes Sesto ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu (Rīcības kodekss) un, jo īpaši apsver jaunus pasākumus, lai stiprinātu Eiropas Savienības sadarbības attīstības politikas atbalstam ļoti svarīgo Rīcības kodeksu;

3.  aicina pieņemt jaunu Rīcības kodeksu, piešķirot lielāku nozīmi ieroču izplatīšanas problēmai un Padomes 2000. gada 22. jūnija Regulas (EK) Nr. 1334/2000 iekļaušanai, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei[1]; aicina veikt turpmākus uzlabojumus pirms jaunā Rīcības kodeksa apstiprināšanas, piemēram, cilvēktiesību kritērija piemērošanā, kas nav tikai prasība, ka valstij jābūt gatavotai pakļauties starptautiskajiem likumiem par rīcību karā un aicina pārskatīt Rīcības kodeksu, lai tas būtu politiski vairāk saistošs līdz laikam kamēr tas kļūs juridiski saistošs;

4.  jo īpaši pauž gandarījumu par valstu ziņojumu saskaņošanas attīstību, ES Rīcības kodeksa pārskatīšanas 2004. gadā regularizāciju (jauns 13. operatīvais noteikums), jauna pasākumu kompleksa pēc ieroču embargo atcelšanas ieviešanu, Norādījumu tālāku attīstību (12. operatīvais noteikums) un pasākumus labākas prakses norādījumu ieviešanai, lai īstenotu 8. kritēriju (par ieroču eksporta savietojamības ar saņēmējvalsts tehnisko un ekonomisko kapacitāti vērtēšanu); tādēļ mudina, lai ieročus neeksportētu uz valstīm, kuras pārkāpj cilvēktiesības; 8. kritērijs būtu atbilstoši jāprecizē;

5.  rosina sekmēt labākas prakses norādījumu tālāku ieviešanu, lai īstenotu 8. kritēriju kā svarīgu nosacījumu ieroču eksporta nestabilos reģionos ietekmes novērtēšanai un ieroču eksporta savietojamības ar attīstības politikām un programmām novērtēšanai;

6.  mudina dalībvalstis izstrādāt atjaunotu un juridiski saistošu Rīcības kodeksu, kas pilnībā ievēros Eiropas Savienības attīstības politiku un tādējādi sniegs ieguldījumu Eiropas ārējās darbības saskaņotībā;

7.  uzsver nepieciešamību pilnveidot 8. kritēriju, kurā būtu jāiekļauj atsauce uz cilvēktiesībām un attīstības rādītāji ieroču eksporta uz trešo valsti vai reģionu lietderības vērtēšanai;

8.  pauž bažas, ka juridiskais strīds starp Padomi un Komisiju par atbalstu Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) moratorijam par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem (SALW) var aizkavēt efektīvu mehānismu un programmu ieviešanu, lai risinātu ieroču eksporta jautājumus un ar to saistītās problēmas šajā reģionā;

9.  norāda, ka kājnieku ieroču izplatīšanas pieaugums visā pasaulē izraisa bruņotu vardarbību pieaugumu un tā rezultātā samazinās ilgstspējīga attīstība, un jo īpaši nelabvēlīgi kājnieku ieroču izplatīšanas pieaugums iespaido sievietes un bērnus, un tādēļ mudina Komisiju un Padomi sagatavot norādījumus SALW politikām un programmām jaunattīstības valstīs, kuri ir saskaņoti un ir atbilstoši attīstības politikas mērķiem, strādāt kopā ar nevalstiskajām organizācijām, lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu, ka norādījumos ņem vērā kājnieku ieroču izplatīšanas nelabvēlīgo ietekmi uz ilgstspējīgu attīstību un jo īpaši tās iespaidu uz sievietēm un bērniem;

10. rosina Padomi un Komisiju noteikt skaidras prasības budžetam un finansējuma avotiem SALW un ar SALW saistītajām programmām 2005. un 2006. gadam;

11. atgādina Padomei un Komisijai, Ja netiks turpināta ES Rīcības kodeksa un jauno ierosmju, piemēram, Starptautiskā ieroču tirdzniecības līguma, izstrāde, pastāv risks, ka mazināsies Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikas ietekme un pašreizējās SALW un atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas (DDR) darbības šajā jomā, līdz ar to aizkavējot tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

12. aicina Padomi un Komisiju novērtēt DDR projektu nozīmi Eiropas Savienības ārējās attiecībās un attīstības politikās un precizēt darbu sadalījumu starp Attīstības ģenerāldirektorātu un Ārējo attiecību ģenerāldirektorātu, un saistībā ar to arī uzsver Eiropas Savienības attīstības sadarbības neatkarīgas politikas svarīgumu;

13. aicina uzlabot datu un informācijas apmaiņu par ieroču eksportu un ieroču tirdzniecības starpniecību un jo īpaši par datiem, kuri attiecas uz ieroču tirdzniecību ar jaunattīstības valstīm;

14. aicina turpināt pārrunas ar Padomi un Eiropas Parlamentu par Eiropas Savienības aģentūras ieroču eksporta kontrolei izveidošanu, kas varētu uzraudzīt un pārbaudīt Eiropas Savienības ieroču eksporta kontroles noteikumu efektivitāti, un atbalstīt to;

15. aicina attīstīt valstu informācijas sniegšanas pasākumu stratēģiju ES Rīcības kodeksa īstenošanas sekmēšanai Eiropas Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm un reģioniem, kurā vajadzētu uzsvērt, ka Eiropas Savienības ieroču eksportam ir būtiska nozīme jaunattīstības valstīs un ka ieroču eksports ietekmē ne vien valstu ekonomiku un tirdzniecības stratēģijas, bet arī sociālpolitiskos procesus kopumā, un valstu valdībām un privātajiem uzņēmumiem jāatceras to sabiedriskā vai korporatīvā atbildība attiecībās ar jaunattīstības valstīm;

16. turklāt mudina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt Eiropas Parlamentu, lai sekmētu labu pārvaldību Āfrikas valstu iestādēs, jo īpaši ieroču tirdzniecības jomā, ar tādu organizāciju kā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu Apvienotā parlamentārā asambleja, ECOWAS un Āfrikas Savienības starpniecību;

17. aicina dalībvalstis, Padomi un Komisiju pieprasīt Āfrikas Savienībai un Āfrikas reģionālajām iestādēm pieņemt ES Rīcības kodeksā noteiktajiem līdzīgus reģionālos un valstu ieroču eksporta kontroles pasākumus;

18. pauž atbalstu dalībvalstu, Padomes un Komisijas centieniem rast pamatotus risinājumus, lai regulētu sociālo, ekonomisko un attīstības kaitējumu, kuru izraisījusi starptautiskā un Eiropas ieroču tirdzniecība;

19.  uzsver ES ciešas sadarbības ar ANO svarīgumu; ja tiek ieviesta ieroču eksporta kontrole ir jākonsultējas ar ANO.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes Sestais ikgadējais ziņojums par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu
Procedūras numurs	2005/2013(INI)
Atbildīgā komiteja	AFET
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 9.6.2005
Ciešāka sadarbība	nav
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Ģirts Valdis Kristovskis 24.5.2005
Izskatīšana komitejā	12.7.2005	29.8.2005		5.9.2005
Datums, kad ierosinājumi pieņemti	4.10.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		16 1 8
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alessandro Battilocchio, Margrietus van den Berg, Thierry Cornillet, Michael Gahler, Filip Andrzej Kaczmarek, Glenys Kinnock, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Ģirts Valdis Kristovskis, Maria Martens, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Luisa Morgantini, Józef Pinior, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Paul Verges, Jan Zahradil, Mauro Zani, Jürgen Zimmerling
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Paul Marie Coûteaux, Milan Gaľa, Ana Maria Gomes, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

• [1]  OV L 159, 30.6.2000.,1. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes Sestais ikgadējais ziņojums par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu

Procedūras numurs

2005/2013 (INI)

Atsauce uz Reglamentu

45. pants

Atbildīgā komiteja             Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET 14.4.2005

Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE 9.6.2005

Atzinumu nav sniegusi      Lēmuma datums

Ciešāka sadarbība              Datums, kad paziņoja plenārsēdē

Ziņojumā iekļautais rezolūcijas priekšlikums

Referents             Iecelšanas datums

Raül Romeva i Rueda 01.02.2005

Aizstātais referents

Izskatīšana komitejā

26.05.2005

05.09.2005

04.10.2005

Pieņemšanas datums

04.10.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par: pret: atturas:

36 0 2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Elmar Brok, Giorgos Dimitrakopoulos, Camiel Eurlings, Jas Gawronski, Anna Ibrisagic, Ioannis Kasoulides, Vytautas Landsbergis, Francisco José Millán Mon, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Gitte Seeberg, Karl von Wogau, Panagiotis Beglitis, Monika Beňová, Ana Maria Gomes, Toomas Hendrik Ilves, Helmut Kuhne, Pasqualina Napoletano, Justas Vincas Paleckis, Libor Rouček, Jan Marinus Wiersma, Luis Yañez-Barnuevo García, Cecilia Malmström, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Paavo Väyrynen, Joost Lagendijk, Cem Özdemir, Raül Romeva i Rueda, Vittorio Agnoletto, Tobias Pflüger, Bastiaan Belder, Anna Elzbieta Fotyga, Philip Claeys,

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Árpád Duka-Zólyomi, Luís Queiró, Glyn Ford, Inger Segelström, Milan Horáček, Ģirts Valdis Kristovskis,

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Iesniegšanas datums – A6

12.10.2005

A6-0292/2005