Ziņojums - A6-0389/2005Ziņojums
A6-0389/2005
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu 2004. gadam

1.12.2005 - (2005/2134 (INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Elmar Brok


Procedūra : 2005/2134(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0389/2005
Iesniegtie teksti :
A6-0389/2005
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu 2004. gadam

(2005/2134(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes gada ziņojumu (7961/2005 PESC 272 FIN 117 PE 70),

–    ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kas parakstīts Romā, 2004. gada 29. oktobrī,

–    ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju,

–    ņemot vērā 1999. gada 6. maijā noslēgto iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[1], it īpaši tā 40. punktu,

–    ņemot vērā EK līguma 21. pantu,

–    ņemot vērā 2005. gada 16.–17. jūnija Briseles Eiropadomes sanāksmes prezidentūras secinājumus, it īpaši attiecībā uz tās deklarāciju par Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikāciju,

–    ņemot vērā tā 2005. gada 12. janvāra rezolūciju par Līgumu par Konstitūciju Eiropai[2],

–    ņemot vērā tā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par sasniegto progresu kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanā (2003. gadā)[3],

–    ņemot vērā tā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Drošības stratēģiju[4],

–    ņemot vērā tā 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu[5],

–    ņemot vērā tā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par vispasaules aicinājumu uz rīcību — Padarīt nabadzību par vēsturi[6],

–    ņemot vērā tā 2005. gada 26. maija rezolūciju par Eiropas un Krievijas attiecībām[7],

–    ņemot vērā tā 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām[8] un astoņas kopīgās deklarācijas, kas pieņemtas pēc pēdējās 2005. gada 20. jūnijā Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes,

–    ņemot vērā tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par mieru un pašcieņu Tuvajos Austrumos[9],

–    ņemot vērā tā 2005. gada 27. janvāra rezolūciju par stāvokli Tuvajos Austrumos[10],

–    ņemot vērā tā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par Eiropas Savienību un Irāku — Iesaistīšanās pamats[11],

–   ņemot vērā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku šajā jomā[12],

–    ņemot vērā Reglamenta 112. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A5-0389/2005),

A. tā kā Padome tā vietā, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu un 1999. gada 6. maija iestāžu nolīgumu vispirms apspriestos ar Parlamentu, saglabā a aposteriori pieeju, vienkārši iesniedzot iesniedz aprakstošu iepriekšējā gadā īstenoto KĀDP darbību sarakstu;

B.  tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis Padomi šīs prakses vietā patiesi apspriesties ar Parlamentu, lai nodrošinātu, ka Parlamenta viedokļi tiek ņemti vērā, pieņemot lēmumus par nākamā gada pamatvirzieniem;

C. tā kā pārdomu periodam attiecībā uz Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu, par ko nolēma 2005. gada 16.–17. jūnija Briseles Eiropadomes sanāksmē, jāsaskan ar esošo līgumu optimālu īstenošanu, lai īstenotu KĀDP, kas spēj tikt galā ar pasaules mēroga pienākumiem, mūsdienu pasaulē pastāvošajiem draudiem un risināmajiem uzdevumiem;

D. tā kā Parlaments vairākkārt ir paudis viedokli, ka Eiropas Savienības attiecībām ar atsevišķām trešām valstīm un reģioniem jābūt atbilstīgā līmenī, ņemot vērā ES intereses, konkrētās trešās valsts un reģiona tuvumu Eiropas modelim un vērtībām, un to, ka Eiropas Savienība kļūst par vienu no galvenajiem spēkiem pasaules ģeopolitikā, un tādēļ tai ir nepieciešami spēcīgi un uzticami politiskie un ekonomiskie partneri;

E    tā kā demokrātijas un tiesiskuma attīstīšana un nostiprināšana, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir ES kopējās ārlietu un drošības politikas vispārējie mērķi;

F.  tā kā, lai nodrošinātu ticamību KĀDP un Eiropas drošības un aizsardzības politikai, jāparedz budžeta līdzekļi, kas ir samērīgi ar šo politiku tālejošajiem mērķiem, un nožēlojot to, ka abām šīm politikas jomām patlaban atvēlētie finanšu līdzekļi joprojām ir nepietiekami; visbeidzot, paužot nožēlu, ka Eiropas Savienības īstenotajām militārajām operācijām piešķirtie līdzekļi vēl joprojām pārāk bieži nav pakļauti demokrātiskai kontrolei,

1.  ņem vērā izsmeļošo gada ziņojumu par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2004. gadā, ko Padome iesniedza 2005. gada aprīļa vidū; tāpēc uzskata, ka ir labi informēts par 2004. gada notikumiem; tomēr vēlreiz atkārto aicinājumu tikt pilnībā iesaistītam un atgādina par esošajos līgumos noteikto pienākumu ik gadus vispirms apspriesties ar Parlamentu par turpmākajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli;

2.  tādēļ aicina Juridisko komiteju izpētīt, cik atbilstīgi būtu griezties Eiropas Kopienu Tiesā par Padomes praksi vienkārši informēt Parlamentu un iesniegt aprakstošu iepriekšējā gadā īstenoto KĀDP darbību sarakstu, tā vietā, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu un 1999. gada 6. maija iestāžu nolīgumu katra gada sākumā patiešām apspriestos ar Parlamentu par šī gada galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli un attiecīgi ziņotu Parlamentam par to, vai un (ja ir) kā ņemts vērā Parlamenta sniegtais ieguldījums;

3.  noteikti pieprasa, lai Padome rosinātu daudz atklātāku, pārskatāmāku un atbildīgāku kopējo ārpolitiku un drošības politiku, apņemoties ierasties Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā, lai ziņotu par katru Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēdi un katru augstākā līmeņa sanāksmi ar nozīmīgākajiem starptautiskajiem partneriem;

Pārdomu perioda attiecībā uz Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu ietekme uz 2006. gada KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli

4.  atgādina par jau veiktajiem pasākumiem, gatavojoties dažu no jaunā Konstitucionālā līguma noteikumu attiecībā uz KĀDP un EDAP piemērošanai, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi, „kaujas grupas” koncepcijas izstrādi, daudz attīstītākas ES kaimiņattiecību politikas izveidi un solidaritātes klauzulas piemērošanu cīņā pret teroristu draudiem vai uzbrukumiem;

5.  saistībā ar esošajiem līgumiem atgādina par aicinājumu Padomei un Padomes Augstajam pārstāvim/ģenerālsekretāram atbilstīgi piedalīties gadskārtējā diskusijā par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli nākamajam gadam, kā arī par Eiropas Drošības stratēģiju gan ar Eiropas Parlamentu, gan ar dalībvalstu parlamentiem;

6.  uzskata, ka pārdomu periods attiecībā uz Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu, par ko nolēma 2005. gada 16.–17. jūnija Briseles Eiropadomes sanāksmē, ir lieliska iespēja tālāk apzināties un izpētīt KĀDP un EDAP darbības jomās pastāvošos trūkumus un to, kā šo trūkumus vislabāk novērst, pirmkārt, maksimāli izmantojot jau esošos līgumus un, otrkārt, kad pienāks laiks, saskaņā ar jaunās konstitūcijas noteikumiem;

7.  šajā sakarā pauž nožēlu par dažu jauno dalībvalstu attieksmi, kuras, neskatoties uz to, ka Eiropadome ir pieņēmusi Konstitūciju, iekšēju iemeslu vadītas ir ļaunprātīgi izmantojušas veto tiesības attiecībā uz svarīgiem ārlietu jautājumiem; norāda, ka KĀDP nevar padarīt par vienkāršu papildinājumu atsevišķu dalībvalstu īstenotajai ārpolitikai, un tādēļ aicina visas dalībvalstis uz konstruktīvu rīcību atbilstoši Konstitūcijas garam, lai dotu ES iespēju būt ietekmīgam spēkam pasaules mērogā;

Īpaši priekšlikumi par dažādiem tematiskiem jautājumiem attiecībā uz 2006. gadu

8.  atzinīgi vērtē Padomes pieeju grupēt galvenās attīstības tendences KĀDP un EDAP jomā atbilstīgi dažādiem tematiskajiem jautājumiem, kas ietilps Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemtajā Eiropas Savienības drošības stratēģijā;

9.  aicina atjaunināt Eiropas Savienības drošības stratēģiju, saglabājot tās civilo/militāro dubulto pieeju un tās izšķirošās koncepcijas par preventīvo iesaistīšanos un iedarbīgu daudzpusību, atspoguļojot 2005. gada septembrī ANO augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto „pienākumu aizsargāt”; atjauninot šo politiku, iesaka īpašu uzmanību veltīt Eiropas Savienības pieaugošajai atkarībai no enerģijas un citiem stratēģiski nozīmīgiem resursiem, ko piegādā no valstīm un reģioniem, kuros stāvoklis kļūst arvien nestabilāks, uzsverot iespējamās attīstības variantus nākotnē un jautājumu par piekļuvi alternatīvajiem avotiem, kā arī šo avotu attīstību; uzskata, ka gan klimata pārmaiņas, gan nabadzības izplatīšanās pasaulē tagad jāuzskata par nopietniem draudiem Eiropas Savienības drošībai, kuru novēršanai nepieciešama izšķirīga rīcība, vērā ņemami kompromisi un precīzs grafiks; aicina izstrādāt stratēģiju, kā vērtēt ES drošību enerģijas jomā; tomēr uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana jāuzskata par visbīstamāko draudu starptautiskajai drošībai;

10. tādēļ iekšējo aizsardzību uzskata par svarīgu Eiropas Savienības drošības stratēģijas sastāvdaļu, jo tā skar ārējās robežas un būtisku infrastruktūru;

11. šajā sakarā atgādina savu viedokli, ka drošība ir visaptverošs kolektīvs jēdziens, ko nevar pielāgot kādas atsevišķas valsts interesēm un prasībām, un to jāīsteno, izmantojot daudzpusēju sistēmu;

12. uzsver NATO nozīmi Eiropas ārlietu un drošības politikā;

13. uzsver, cik nozīmīgi Eiropas Savienībai ir stiprināt vispārējo pārvaldību, starptautiskās iestādes un starptautisko tiesību aktu nozīmi; uzskata, ka vienam no galvenajiem KĀDP mērķiem jābūt, lai Ķīna un Indija, kā topošās lielvalstis, un arī Krievija uzņemtos atbildīgu par vispārējās pārvaldības stāvokli un par risinājumu meklējumiem visu pasauli skarošām problēmām; uzsver to vienreizējo lomu, ko šajā sakarā kopīgi jāuzņemas transatlantiskajiem partneriem;

14. stingri nosoda 2005. gada 7. jūnijā Londonā notikušo plaša mēroga teroristu uzbrukumu; apliecina solidaritāti ar Lielbritānijas iedzīvotajiem, jo īpaši izsaka līdzjūtību šo brutālo uzbrukumu upuriem un viņu piederīgajiem;

15. atkārtoti pauž viedokli, ka cīņa pret terorismu jāuzskata par Eiropas Savienības prioritāti un par būtisku ārējās darbības sastāvdaļu, vienlaicīgi apliecinot cilvēktiesību nu pilsonisko brīvību ievērošanas nozīmi; uzskata, ka iekšējā un ārējā drošība jāuztver kā jomas, kas savstarpēji kļūst arvien saistītākas; uzsver, ka ir būtiski darīt skaidru šo iekšējo un ārējo prioritāti visos kontaktos ar trešām valstīm un reģioniem, un ka jādara vēl daudz vairāk, lai stiprinātu starptautisko sadarbību cīņā pret terorismu; vēlreiz aicina Padomi pilnībā informēt Ārlietu, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un apspriesties ar tām par ES sastādīto teroristisko organizāciju sarakstu;

16. uzsver, ka pasaulē steidzami jāaptur nabadzības izplatīšanās, jācīnās pret stigmatizāciju, diskrimināciju un smagākajām slimībām, un vēlreiz uzver, cik svarīgi ir saglabāt ES saistības attiecībā uz Tūkstošgades mērķu sasniegšanu;

17. atzīst Eiropas Savienības darbību izšķirošo nozīmi konfliktu novēršanā un centienos stiprināt mieru un atkārtoti pauž apņēmību rīkoties, tostarp nostiprinot Starptautiskās krimināltiesas lomu, lai personas, kas vainīgas kara noziegumos un citos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos, saņemtu pelnīto sodu;

18. uzstāj, ka jāturpina veicināt ES masu iznīcināšanas līdzekļu (WMD) stratēģijas saskaņotu īstenošanu starptautiskā līmenī, lielāks uzsvars jāliek uz atbruņošanās iniciatīvām un ieroču neizplatīšanas jautājumiem, lai stiprinātu daudzpusējos līgumus, kas veido ieroču neizplatīšanas režīmus, un jānodrošina nepieciešamie finanšu resursi ES WMD stratēģijas īstenošanai; pauž nožēlu par vadošo valstu un valdību nespēju Apvienotajā Nāciju Organizācijā vienoties par kodolieroču neizplatīšanas līguma parakstīšanu;

19. uzskata, ka migrācijas jautājumiem, tostarp cīņai pret nelegālo imigrāciju, jāieņem ļoti ievērojama vieta Eiropas Savienības ārējā darbībā — tās attiecībās gan ar tiešās izcelsmes, gan ar tranzīta valstīm; prasa, lai Padome un Komisija regulāri ziņotu Parlamentam, informējot par šo jautājumu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un Ārlietu komiteju;

20. uzskata, ka iekšējā aizsardzība ir pelnījusi lielāku ievērību Eiropas stratēģiskajā domāšanā un ka Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzībai jābūt svarīgai tās sastāvdaļai; uzskata, ka kopējai ārējo robežu pārvaldei jākļūst par būtisku Eiropas kaimiņattiecību politikas sastāvdaļu; ir pārliecināts, ka Eiropas Savienībai jāiegādājas kopēja aparatūra ārējo robežu aizsardzībai;

21. aicina ņemt vērā dažu dalībvalstu bažas par to energoapgādi, jo energoapgādi var uzskatīt par politisku instrumentu;

Parlamenta 2006. gada prioritātes dažādos ģeogrāfiskos apgabalos

22. uzskata, ka turpmākajiem ES paplašināšanās posmiem, kā Eiropadome to nolēma 2004. gada 16.–17. decembrī, ir jāpaliek par ES politiskās darba kārtības prioritāti 2006. gadā, kopā ar patiesas Eiropas kaimiņattiecību politikas izkopšanu, iekļaujot īpaši izstrādātu sistēmu, piemēram, Eiropas valstu Eiropas ekonomikas un politikas zonu;

23. atbalsta Padomes viedokli, ka Eiropas Savienības, kas vēlas būt par globālo procesu dalībnieku, turpmākās prioritātes KĀDP jomā daudzējādā ziņā ir pašsaprotamas un ka 2006. gadā KĀDP jāturpina pievērst galveno uzmanību Vidusjūras reģionam, transatlantiskajām partnerattiecībām, Tuvajiem Austrumiem, Balkāniem, Austrumeiropai un konfliktsituācijām, miera stiprināšanai, drošībai visos tās veidos, notiekošajai cīņai pret terorismu, atbruņošanai un masu iznīcināšanas līdzekļu neizplatīšanai;

24. aicina Padomes prezidentūru pastāvīgi informēt Parlamentu par EUFOR misijas Bosnijā un Hercegovinā plānošanu un tās mandāta pārskatīšanu, kā arī par to, kā attīstās kaujas grupu iniciatīva; uzskata, ka sadarbība ar NATO un Apvienoto Nāciju Organizāciju ir radikāli jāpastiprina, par pamatu ņemot pieredzi, kas gūta ES nesenajās civilajās un militārajās operācijās; uzskata, ka ES jābūt gatavai pārņemt policijas misiju Kosovā;

25. aicina Padomi aktīvi iesaistīties, lai rastu tādu konstruktīvu risinājumu Kosovas turpmākajam statusam, kas pamatotos uz starptautiskajām tiesībām un atbilstīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un vienlaikus ievērotu tās teritoriālo nedalāmību, pietiekami aizstāvētu mazākumtautību tiesības, neapdraudētu Eiropas Savienības Balkānos īstenoto politiku un palīdzētu stiprināt mieru, stabilitāti un drošību šajā reģionā; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis formulēt kopīgu stratēģiju, aktīvi iesaistīties sarunās un kontaktgrupu darbībā, kā arī cieši sadarboties ar ANO; atzinīgi vērtē panākto progresu attiecībās Serbiju un Melnkalni, kas ļāva sākt sarunas par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu;

26. prasa Padomei padarīt ES Balkānu perspektīvu par vienu no galvenajām prioritātēm, neskatoties uz pašreizējo ES iekšējo krīzi saistībā ar konstitūcijas ratifikācijas procesu; uzskata, ka Rietumbalkānu valstu pievienošanās nākotnē ir vēl viens solis pretī Eiropas atkalapvienošanai;

27. aicina Padomi un Komisiju palielināt centienus pabeigt sarunas par stabilizācija un partnerības nolīgumiem ar Rietumbalkānu valstīm un atkārtoti pauž atbalstu „Saloniku programmā” iekļautajai Eiropas perspektīvai Rietumbalkānu valstīm;

28. atkārtoti norāda, ka Āfrikas attīstībai jābūt Savienības ārējās darbības prioritātei, pamatojoties uz nozīmīgo solidaritātes principu, un ka tādēļ Savienībai jāuzņemas vadošā loma, meklējot risinājumu Āfrikas milzīgo vajadzību apmierināšanai ar galamērķi šajā reģionā veicināt mieru, stabilitāti, labklājību, labu pārvaldi (it īpaši apkarojot korupciju) un cilvēktiesību ievērošanu; šajā sakarā aicina stiprināt politisko dialogu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu attiecībā uz kopīgo stratēģiju Āfrikai, kas neaprobežojas tikai ar ierasto atbalsta sniegšanu attīstībai, bet cenšas panākt Āfrikas kontinenta valstu ekonomisku un sociālu pārbūvi; sagaida, ka Āfrikas valdības pildīs uzņemtās saistības attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

29. uzsver, ka konfliktu novēršana, pārvalde, miera uzturēšanas pasākumi, operatīvais atbalsts un vietējo resursu palielināšana saskaņā ar Āfrikas līdzdalības principu patiešām ir ārkārtīgi svarīgi, jo bads un nabadzība, ekonomiskā nevienlīdzība, politiskā netaisnība, vardarbības izraisīta konfliktu saasināšanās, piespiedu izraidīšana, epidēmijas, līdzekļu trūkums un daudzie ekoloģiskie draudi joprojām ir Āfrikas iedzīvotāju visaktuālākās problēmas; pauž nopietnas bažas par to, ka starptautiskā sabiedrība nav spējīga pienācīgi reaģēt uz Dafūrā masveidā pastrādātajiem kara noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem, ko var uzskatīt par genocīdu;

30. aicina Padomi un Komisiju kopīgi ar Parlamentu 2005. gada beigās vispārēji izvērtēt ES augstākā līmeņa tikšanās ar Indiju, Ķīnu (2005. gada septembrī), Krieviju (2005. gada oktobrī), kā arī ar Ukrainu un Kanādu (2005. gada novembrī), ņemot vērā to, ka stratēģiskas partnerības koncepcijai jābūt balstītai uz kopīgām vērtībām un to veicināšanu un ka jebkurā notikumā ir pilnībā jāiesaista Parlaments;

31. uzsver, ka pašreizējā partnerība ar Krieviju ir vairāk pragmatiska nekā stratēģiska, jo tā atspoguļo kopīgās ekonomiskās intereses, neveicinot cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošanu šajā valstī; šajā sakarā sagaida, ka nesen uzsāktās divpusējās apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem dos konkrētus rezultātus; uzskata, ka patiesai partnerībai jāveicina draudzīgs un taisnīgs risinājums jautājumos par robežlīgumu ar dažām kaimiņvalstīm un jākalpo par sākumpunktu patiesa miera procesa uzsākšanai Čečenijā, iesaistot tajā sabiedrības visus demokrātiskos spēkus, lai rastu mierīgu šī konflikta risinājumu; aicina nekavējoties īstenot ES un Krievijas nolīgumu par četrām kopīgām telpām; atbalsta abu partneru kopīgi sākto darbu krīzes situācijas risināšanā;

32. aicina samazināt bruņojumu Kaļiņingradas apgabalā;

33. uzskata, ka Eiropas Savienības īstenotā politika attiecībā uz Baltkrieviju nav devusi īpašus rezultātus, un tādēļ iesaka izstrādāt jaunus pasākumus, lai stiprinātu saiknes ar Baltkrievijas iedzīvotājiem un ļautu tiem baudīt demokrātijas sniegtos labumus;

34. uzsver, ka attiecības ar Ķīnu jāveicina tā, lai panāktu progresu ne tikai tirdzniecības un ekonomikas jomā, bet arī attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem; tādēļ atkārtoti prasa saistošu ES Rīcības kodeksu par ieroču eksportu un aicina Padomi neatcelt ieroču embargo, kamēr Ķīnā nav panākts lielāks progress cilvēktiesību jomā un attiecībās ar Taivānu; atbalsta Apvienotās Karalistes prezidentūras priekšlikumu nodrošināt ciešāku ES un Ķīnas sadarbību energoapgādes drošības un klimata pārmaiņu jautājumos; uzsver, ka ciešāk jāsadarbojas ar PTO, lai atrisinātu nopietnās divpusējās tirdzniecības problēmas un nodrošinātu, ka Ķīna ievēro šīs organizācijas starptautiskās normas;

35. aicina Padomi „četrinieka” ietvaros atjaunot jebkurus centienus sarunu atsākšanai starp Izraēlu un Palestīnu, un uzskata, ka jāizstrādā visaptveroša stratēģija miera, drošības un demokrātijas stiprināšanai plašākā Tuvējo Austrumu reģionā;

36. uzsver, ka Barselonas procesam jādod jauns stimuls ar mērķi attiecīgajās valstīs pastiprināt līdzsvarotu ekonomisko, sociālo un demokrātisko attīstību;

37. uzskata, ka saskaņā ar atbilstīgajam ES vadlīnijām dialogi par cilvēktiesībām ir pieņemams variants tikai tādā gadījumā, ja partnervalsts ir uzņēmusies konkrētas saistības uzlabot cilvēktiesību stāvokli tās teritorijā; tādēļ aicina Padomi regulāri izvērtēt šādu dialogu rezultātus, lai noteiktu, cik lielā mērā attaisnojušās uz tiem liktās cerības; atkārtoti prasa šādā procesā plašāk iesaistīt Parlamentu;

38. uzskata, ka Savienībai kopīgi ar Irākas varasiestādēm, Apvienoto Nāciju Organizāciju un citiem atbilstīgiem reģionāliem partneriem jādara viss iespējamais, lai dotu ieguldījumu Irākas konstitucionālajā procesā un sagatavotos vispārējām vēlēšanām, kas paredzētas 2005. gada 15. decembrī; atzinīgi vērtē KĀDP kopīgo rīcību attiecībā uz Eiropas Savienības integrēto tiesiskuma misiju Irākā un prasa turpmākās darbības finansēt no Kopienas budžeta; atbalsta Komisijas pārstāvniecības atvēršanu Bagdādē tuvākajos mēnešos;

39. uzskata, ka nacionālās solidaritātes, valsts stabilitātes, miera, kā arī demokrātijas un no opija ražošanas neatkarīgas ekonomikas attīstības veicināšanai arī turpmākajos gados jābūt par Savienības politisko prioritāti attiecībā uz Afganistānu; atbalsta starptautisko drošības uzturēšanas spēku (ISFA) paplašināšanu NATO vadībā, lai stiprinātu nesen ievēlētā parlamenta lomu, tomēr uzsver, ka patlaban galvenā prioritāte ir cīnīties pret terorismu un garantēt robežu drošību, un, ņemot to vērā, mudina piešķirt ANO skaidras pilnvaras šī uzdevuma veikšanai; uzskata, ka ASV vadīto operāciju Enduring Freedom nevar apvienot ar ISFA atjaunošanas misiju; uzskata, ka Eiropas Savienībai īpaši jāatbalsta spēcīgu valsts iestāžu izveide, valsts ekonomiskā, sociālā un kultūras attīstība, neatkarīgu militāru grupējumu atbruņošana un pasākumi cīņai ar narkotiku audzēšanu un tirdzniecību;

40. atgādina, ka tas ilgstoši ir atbalstījis sarunu ceļā rastu risinājumu, kā rezultātā Irāna kļūtu par aktīvu partneri šajā reģionā — partneri, kurš ievēro cilvēktiesības; atkārtoti aicina Irānu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu starptautiskās sabiedrības uzticēšanos atbilstīgi Parlamenta 2005. gada 17. novembra rezolūcijas[13] 46. punktā izteiktajiem priekšlikumiem; pauž noteiktu atbalstu Starptautiskā Atomenerģijas aģentūras (IAEA) uzskatam, ka šajā situācijā labākais vieds, kā panākt virzību uz priekšu, ir aģentūras stingras pārbaudes, kas apvienotas ar visu iesaistīto pušu aktīvu dialogu; uzsver, ka, risinot šo jautājumu, Eiropas Savienībai un ASV cieši jāsadarbojas un jāietur saskaņota ārpolitika attiecībā pret šo reģionu kopumā, koncentrējoties gan uz Irānas iedzīvotājiem, gan uz tās režīmu, gan arī uz galīgo mērķi — šīs valsts demokratizāciju; cer, ka sarunas starp ES-3 un Irānu var atsākties pēc iespējas drīz, iekļaujot tajās Krievijas priekšlikumu par to, lai Irāna urāna bagātināšanu pārceltu uz Krieviju; iesaka regulāri precizēt šos jautājumus, kā arī tos rūpīgi apspriest ar citiem starptautiskiem dalībniekiem, piemēram, Ķīnu, Krieviju un jaunattīstības valstīm;

41. uzsver, ka 2006. gada maijā Vīnē paredzētās ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu IV augstākā līmeņa tikšanās panākumu nodrošināšana prasīs ievērojamas pūles no abiem partneriem un ka šī augstākā līmeņa tikšanās ir tiešām laba iespēja piešķirt konkrētu saturu viņu stratēģiskajai savienībai, lai maksimāli izmantotu tās milzīgo potenciālu; uzskata, ka gadā, kad paredzēta šī augstākā līmeņa tikšanās, ir jācenšas izvairīties no jebkāda negatīva signāla finanšu jomā;

42. pauž nožēlu par to, ka Padome un Komisija bieži nav ņēmušas vērā tā rezolūcijas un ziņojumus par dažādiem Eiropas Savienību interesējošiem ģeogrāfiskiem apgabaliem; uzsver, ka tie dod vērtīgu ieguldījumu debatēs par to, kādā virzienā būtu jāattīsta Savienības politika attiecībā uz šiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem; aicina cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu attiecināt uz visiem jaunajiem nolīgumiem starp Eiropas Savienību un trešām valstīm un uzskata, ka, izstrādājot pilnvaras pārrunām par šādu nolīgumu noslēgšanu, plašāk jāiesaista Eiropas Parlaments;

KĀDP finansējums

43. gaidot Konstitucionālā līguma ratifikāciju, uzskata, ka 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgums ir jāpārskata pēc iespējas ātrāk, lai to pielāgotu Savienības jaunajai politiskajai, institucionālajai un finanšu situācijai;

44. ierosina, ka pārskatītā Iestāžu nolīguma struktūrā jāņem vērā gan darbības, kas Savienībai jāuzņemas saskaņā ar Eiropas drošības stratēģiju, gan šajā nolūkā finanšu plānā iekļautie budžeta kompromisi;

45. ierosina pārskatītajā Iestāžu nolīgumā spert soli uz priekšu un noteikt, ka kopīgās izmaksas par militārām operācijām saistībā ar EDAP jāsedz no Kopienas budžeta, tādējādi atceļot pastāvošo praksi, kad finansējumu gūst no dalībvalstu papildu budžetiem vai darbības uzsākšanas fondiem;

46. ierosina, ka pārskatītajā Iestāžu nolīgumā jāparedz arī tas, ka, pretēji pašreizējiem noteikumiem, piemēram, principam, ka izmaksas par karaspēka un iekārtu izvietošanu sedz valsts, kas to īsteno (costs lie where they fall princips), vai jebkādiem citiem ad hoc mehānismiem, piemēram, tā saucamajam ATHENA mehānismam, arī visu turpmāko EDAP operāciju kopīgās izmaksas jāfinansē no Kopienas budžeta;

*

* *

47. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes asamblejas priekšsēdētājam.

PASKAIDROJUMS

A preliminary question: referral of the Council practice to the European Court of Justice

On 25 April 2005, the Council adopted its annual report on the main aspects and basic choices of CFSP, including the financial implications for the general budget of the European communities corresponding to 2004. This report was submitted to the Parliament two days later. As stated in paragraph 1 of the accompanying letter from the Council Secretariat to COREPER dated 15 April 2005, the interinstitutional agreement of 6 May 1999 provides that "once a year the Council Presidency will consult the European Parliament on a Council document setting out the main aspects and basic choices of the CFSP, including the financial implications for the general budget of the European Communities". However, as recognised in the same letter, the scope of the Council document is limited to a description of CFSP activities, and it is complementary to the chapter on external relations of the annual report on the progress of the European Union presented to the Parliament in application of Article 4 of the Treaty of the European Union.

Parliament has repeatedly asked to be properly consulted in advance rather than simply kept informed on a comprehensive list of past events. This is the reason that in paragraph 1 of its report for 2003, the Parliament expressly stated "Although satisfied with the manner in which the High Representative/Secretary General of the Council has indeed kept Parliament fully informed of progress regarding the main CFSP issues, emphatically rejects the a posteriori approach followed by the Council so far of merely submitting a descriptive list of CFSP activities carried out in the previous year, and considers such a practice as clearly infringing Article 21 of the Treaty on European Union and the Interinstitutional Agreement of 6 May 1999 as far as prior consultation of the European Parliament is concerned;" The Parliament instead requested the Council, "... to discontinue the existing practice and to replace it with an a priori approach whereby Parliament is consulted at the beginning of each year on the main aspects and basic choices envisaged by the Council for that year both on global and horizontal issues, as well as on the priorities planned for the different geographical areas; further asks the Council to subsequently report on whether and, if so, how Parliament's contribution has been taken into account;"

In its report for 2004, the Council has ignored this repeated request. From the rapporteur's point of view time has arrived to challenge this practice on a legal basis. For this reason, he is proposing to ask the Committee on Legal Affairs to examine the appropriateness of referring to the European Court of Justice the Council's practice of merely informing Parliament and submitting a descriptive list of CFSP activities carried out in the previous year, instead of really consulting Parliament at the beginning of each year on the main aspects and basic choices to be made for that year and subsequently reporting to Parliament whether and, if so, how the Parliament's contribution has been taken into account as provided for in Article 21 of the EU Treaty and in the interinstitutional agreement of 6 May 1999.

Impact of the reflection period on the Constitutional Treaty ratification process on the main aspects and basic choices of CFSP for 2006

In its report for 2003, rather than examining a list of past events, the Parliament presented proposals on the main aspects and basic choices for CFSP for 2005 in the aftermath of the signing of the Constitutional Treaty. It underlined a number of improvements deriving from the new Constitutional Treaty in the field of CFSP and ESDP and asked in general terms for some of these to be anticipated prior to the ratification of the Constitutional Treaty. The situation has now dramatically changed due to the current uncertainty traversing the ratification process. On a positive note, the rapporteur's viewpoint is that the reflection period on the Constitutional Treaty ratification process decided by the Brussels European Council of 16–17 June 2005 presents an excellent occasion to further identify and examine any existing shortcomings in the CFSP/ESDP fields and proposes that these shortcomings be appropriately addressed, firstly by making the most of the existing treaties, and secondly, when the time comes, according to the new constitutional provisions. In the meantime, the reflection period has gained the utmost importance not only for the European institutions and the Member States, but also for European citizens who are anxious that their worries and concerns be adequately addressed. The rapporteur's recommendation on this point is that the Parliament takes the initiative of favouring a large debate primarily with the national parliaments and secondly with any other interested actors. To this aim, a first discussion will take place in the meeting of its Committee on Foreign Affairs with representatives of the committees of foreign affairs and the committees for defence of the national parliaments on 4 and 5 October 2005. On this occasion, a specific draft opinion will be distributed and discussed. It contains various proposals regarding the current impasse for the ratification process of the Constitutional Treaty as well as a large number of recommendations to make the most of the existing treaties in the meantime. Proposals are also included regarding the future of the proposed new External Action Service. Needless to say, the role that both the European Parliament and the national parliaments can play during this period will be the subject of extended discussion possibly leading to some additional useful recommendations.

Some thematic aspects of the CFSP for 2006

The rapporteur supports the Council approach of grouping the main development in the area of both CFSP and ESDP according to the thematic aspects and risk evaluation included in the European Union's Security Strategy adopted by the European Council on 12 December 2003. He proposes however that the Security Strategy be updated and pay special attention to addressing the Union's increasing dependence on energy and other strategic supplies from countries and regions that are more and more unstable. The recent rise of oil prices and the large dependence of European countries on foreign markets for oil and gas illustrates a clear vulnerability that should be constantly borne in mind and addressed in a concerted manner. Equally, the rapporteur is of the view that both climate change and the spread of poverty in the world should now be seen as major threats to the Union's security, requiring decisive action, tangible compromises and a strict timetable. Obviously the revised Security Strategy should maintain its civil/military dual approach and its main elements of preventive engagement and effective multilateralism. The large scale terrorist attack in London on 7 July 2005 demonstrates that the fight against international terrorism must remain a high priority for the Union and be a key part of its external action. Moreover, to avoid the risk of WMDs falling into the hands of terrorist groups, every effort must continue to advance disarmament initiatives and non-proliferation issues. This report does not enter into detail on these matters, since Parliament is already dealing extensively with these issues.

Priorities in the different geographical areas for 2006

Whatever uncertainty there may be regarding the nature of the European Union, it is clear that it is becoming more and more a global actor. It should be recalled that, according to the latest Eurobarometer, public support exists in all Member States (almost 69%) in favour of a larger role for the Union in external relations and that the new Constitution's provisions in this area have not been questioned during the ratification process. The problem is rather to identify the areas which should receive priority since they connect better with the wishes and concerns of the European citizens and their expectations of the role to be played by the Union in international affairs. From the rapporteur's viewpoint, one of those areas will be the development of a genuine European Neighbourhood Policy, including a European Economic Area for European countries. Other priority areas should be human security and the aforementioned fight against terrorism, as well as the Union's contribution towards more justice and better economic and sustainable development in a globalised world. In addition, the rapporteur supports the Council's view that, in many ways, the future priorities for CFSP for a Union aiming to be a global actor define themselves, and that in particular the Near and Middle East, Balkans, Eastern Europe and conflict situations, as well as the Transatlantic relationship and the ongoing fight against terrorism and non-proliferation of weapons of mass destruction must continue being at the centre of CFSP for 2006.

Furthermore, the rapporteur makes specific proposals on the most demanding foreseeable CFSP issues for 2006 such as the future status of Kosovo; the role that Africa should play in the external action of the Union; the Union's strategic partnerships with Russia and with China, including the recommendation not to lift the arms embargo with China until greater progress is achieved in the field of human rights; the role that the Union should continue playing in Afghanistan and Iraq; and the increasingly complex issue of Iran's nuclear plans and eventual referral of this matter to the United Nations Security Council.

The financing of CFSP for 2006

For years, the lack of constructive political dialogue between the Council and the Parliament on the resources and priorities for the external action policy has been self-evident. For example, the Council's draft budget for the financial year 2006 after the first reading provides for a 0.39% overall cut in commitments as compared to the PDB; however, the reduction of expenditure falling under heading 4 (external action) amounts to 3.16% of the allocations proposed by the Commission. The Committee on Foreign Affairs has considered this as totally unacceptable given the fact that the external policy of the Union, including the pre-accession process, has produced unparalleled results, and must be able to continue to provide the necessary incentives and assistance to achieve its priorities. In addition, response to unforeseen disasters (such as the recent tsunami) or prolonged crises (such as in Iraq) should not be to the detriment of the Community's assistance to other equally strategically important regions. This Committee has therefore recently proposed either a revision of the Financial Perspectives or, alternatively, greater recourse to the Flexibility Instrument in order to cover new operations without undermining existing ones.

With particular reference to the CFSP budget, it has become clear that Parliament does not receive in advance sufficiently detailed information on CFSP expenditure in order to be able to monitor the efficiency or indeed effectiveness of such expenditure. In fact the CFSP budget is currently mainly used for four areas: civilian crisis management operations; programmes to tackle WMD non-proliferation; EU Special Representatives; and programmes to tackle small arms and light weapons reduction. However, the rapid growth in the number of EU Special Representatives in particular since 2004 is a good example of the need for the Council to adopt clear guidelines, based on objective and verifiable criterion before creating new posts. Notably, some CFSP/ESDP operations draw from a variety of sources of funding and that civilian and military components of civilian crisis management operations are becoming more and more interconnected.

The rapporteur therefore proposes the revision of the Interinstitutional Agreement of 6 May 1999 to accommodate the new political, institutional and financial situation of the Union and in order to rectify the above-mentioned shortcomings. Such a revised Interinstitutional Agreement would have a new structure better adapted to the European Security Strategy, improving the quality of information provided on CFSP expenditure, particularly with regard to actions financed under each item, their implementation rates, transfers of appropriations between budget lines and the reasons for such transfers. Finally, the rapporteur recommends in particular that the revised Interinstitutional Agreement makes a step forward and foresees that joint costs for military operations in the framework of the ESDP come from the community budget, in turn repealing the existing practice of fixing subsidiary budget or start-up funds by the Member States.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes gada ziņojums Eiropas Parlamentam attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu 2004. gadam

Procedūras numurs

2005/2134(INI)

Atsauce uz Reglamentu

45. pants

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē par atļauju

AFET
22.6.2005

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

 

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i)

 

 

 

Referents(-e/-i)
  Iecelšanas datums

Elmar Brok
28.6.2005

 

Aizstātais(-ā/-ie) referents(-e/-i)

 

 

Izskatīšana komitejā

4.10.2005

28.11.2005

 

 

 

Pieņemšanas datums

29.11.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

53

6

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Panagiotis Beglitis, Monika Beňová, André Brie, Elmar Brok, Simon Coveney, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Camiel Eurlings, Jas Gawronski, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Toomas Hendrik Ilves, Jelko Kacin, Georgios Karatzaferis, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Edward McMillan-Scott, Cecilia Malmström, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Baroness Nicholson of Winterbourne, Cem Özdemir, Justas Vincas Paleckis, João de Deus Pinheiro, Mirosław Mariusz Piotrowski, Poul Nyrup Rasmussen, Michel Rocard, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Emil Saryusz-Wolski, Marek Maciej Siwiec, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Charles Tannock, Paavo Väyrynen, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Luis Yañez-Barnuevo García, Josef Zieleniec

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Irena Belohorská, Proinsias De Rossa, Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, Glyn Ford, Milan Horáček, Marie Anne Isler Béguin, Tunne Kelam, Jaromír Kohlíček, Eija-Riitta Korhola, Yiannakis Matsis, Janusz Onyszkiewicz, Doris Pack, Csaba Sándor Tabajdi

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Panayiotis Demetriou, Tadeusz Zwiefka

Iesniegšanas datums - A6

1.12.2005

A6-0389/2005

Juridisks paziņojums - Privātuma politika