ZIŅOJUMS par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā
20.12.2005 - (2004/2159 (INI))
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referente: Edite Estrela
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
Par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par sieviešu un vīriešu līdztiesību, (KOM(2005)0044),
– ņemot vērā Kopienas stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā (2001–2005) (KOM(2000)0335) un Komisijas ikgadējos ziņojumus par 2000., 2001., 2002. un 2004. gadu (KOM(2001)0179, KOM(2002)0258, KOM(2003)0098 un KOM(2004)0115),
– ņemot vērā EK līguma 2. pantu, 3. panta 2. punktu un 141. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu[1],
– ņemot vērā Līguma par Konstitūciju Eiropai I–2 un I–3 pantu[2],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6–0401/2005),
A. tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība jānodrošina visās politikas jomās, kā norādīts EK līguma 3. panta 2. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā;
B. tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesībai vajadzīga daudzpusīga pieeja, izmantojot visus iespējamos pasākumus visās jomās, it īpaši izglītībā, nodarbinātībā un karjeras veidošanā, uzņēmējdarbības gara radīšanā, attiecībā uz vienlīdzīgu samaksu par vienu un to pašu vai vienlīdz vērtu darbu, labāku ģimenes dzīves savienošanu ar profesionālo darbību, kā arī sieviešu un vīriešu līdzsvarotu dalību politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā;
C. tā kā ES dalībvalstīs ir tendence solidāri finansēto un valsts pensiju sistēmu aizvietot vai papildināt ar privāto apdrošināšanu; tā kā ir šaubas, vai EK līguma 141. pantam atbilst tas, ka atkarībā no dzimuma tiek ļautas lielākas darba devēja iemaksas vai zemāki pabalsti sociālās apdrošināšanas sistēmās;
D. tā kā sievietes nav pietiekami pārstāvētas politiskos lēmumus pieņemošajās iestādēs visā Eiropas Savienībā; un tā kā, it īpaši dažās dalībvalstīs, valstīs, kas pievienojas, un kandidātvalstīs sieviešu parlamentāriešu procents ir zemāks nekā pasaules vidējais rādītājs — 15,6 procenti;
E. tā kā atbilstīga pieeja aprūpes pakalpojumiem bērniem, veciem ļaudīm un citiem apgādājamiem ir būtiska, lai radītu apstākļus pilnai un līdztiesīgai vīriešu un sieviešu dalībai darba tirgū;
F. tā kā 2000. gada marta Lisabonas Eiropadome uzsvēra vajadzību ne tikai palielināt nodarbinātību (no 54% līdz 60%), bet līdz 2010. gadam arī kvalitatīvi uzlabot sieviešu darbavietas;
G. tā kā 2004. gada marta Eiropadome atzina, ka sieviešu un vīriešu līdztiesības politika ir sociālās kohēzijas, kā arī ekonomiskās izaugsmes instrumenti;
H. tā kā nabadzības un sociālās atstumtības riski ir faktori, kas kavē ekonomikas attīstību un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā un kas ir augstāki vecākām sievietēm, sievietēm imigrantēm un it īpaši sievietēm, kas audzina bērnus vienas;
I. tā kā paralēli centieniem, kas veikti Eiropas nodarbinātības stratēģijas līdztiesības pīlārā un paredzēti, lai līdzsvarotu ģimenes dzīvi un nodarbinātību, ir jāveic darbības, lai samazinātu atalgojuma atšķirības starp dzimumiem, kā arī attiecībā uz veselības aizsardzību un sievietēm specifisku slimību novēršanu un diagnozi;
J. tā kā vienmēr pastāv nošķīrums starp sievietēm un vīriešiem gan horizontālā, gan vertikālā līmenī tā, ka sievietes ir daudz retāk pārstāvētas lēmumu pieņemšanas līmenī un daudz biežāk strādā sliktāk atalgotās profesijās;
K. tā kā aktīvāk jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība trijos pārējos Eiropas nodarbinātības stratēģijas pīlāros, tas ir, nodarbinātībā, uzņēmējdarbības gara radīšanā un piemērošanās iespēju ziņā;
L. tā kā struktūrfondi un citi finanšu instrumenti ir būtisks Kopienas un valstu politikas katalizators, kas veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību un tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesības dimensijas integrācija ir paredzēta, lai pārvarētu profesionālās un ģimenes dzīves organizācijas strukturālo nevienlīdzību, kura ierobežo daudzu sieviešu piedalīšanos darba tirgū, profesionālajā izglītībā un mūžizglītībā, kā arī sabiedriskajā dzīvē;
M. tā kā sakarā ar Eiropas nodarbinātības stratēģijas īstenošanu un ņemot vērā pilnīgas un kvalitatīvas nodarbinātības politikas izveidošanu ir jāatbalsta sieviešu uzņēmējdarbības gars, veicot konkrētas darbības, it īpaši paredzot mērķtiecīgu apmācību un veicinot kredītu, tostarp mikrokredītu, pieejamību;
N. tā kā pēc valstu un valdību vadītāju pieprasījuma 2003. gada marta Eiropadomei otrajā ikgadējā ziņojumā par sieviešu un vīriešu līdztiesību pirmo reizi iekļāva informāciju par visām 25 paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet neiekļāva pievienošanās līgumslēdzējvalstis vai kandidātvalstis, piemēram, Rumāniju, Bulgāriju, Turciju un Horvātiju;
O. tā kā Komisijas ziņojums ir aprakstošs un attiecas uz nozīmīgāko likumdošanas attīstību dalībvalstīs, taču tajā nav minēti Kopienas tiesību aktu pārkāpumi un trūkumi transponēšanā no dalībvalstu puses, kā arī tajā nav analizēta un novērtēta pašreizējā situācija;
P. tā kā Komisijas ziņojums rāda, ka nevienlīdzība nodarbinātības un izglītības jomā Eiropas Savienībā starp sievietēm un vīriešiem ir samazinājusies, bet tā kā atalgojuma atšķirības starp abiem dzimumiem joprojām gandrīz nav mazinājušās, un skaidri norāda, ka nav panākts reāls progress, īstenojot vienlīdzīga atalgojuma par tādu pašu darbu principu, ko ar Padomes 1975. gada 10. februāra Direktīvu 75/117/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, ievērojot principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm[3], ieviesa pirms 30 gadiem; tā kā ES-15 valstīs šī atšķirība ir nostabilizējusies apmēram 16% robežās, kamēr ES-25, iekļaujot jauno dalībvalstu algu rādītājus, tā ir nedaudz zemāka — 15 procenti;
Q. tā kā neskatoties uz to, ka sievietes ir labāk izglītotas nekā vīrieši, viņām tomēr ir grūtāk atrast darbu, un nodarbinātības līmenis sievietēm vecumā no 15 līdz 24 gadiem nav pieaudzis;
R. ņemot vērā to, ka dzimumu līdztiesības jomā strādājošām organizācijām arvien svarīgāk ir tas, lai, no vienas puses, sieviešu un vīriešu līdztiesību atbalstoša ES politika ir atbilstoši labi redzama un šīs politikas idejas efektīvāk izplatītu visās dalībvalstīs, piemēram, ar NVO starpniecību, kā arī, no otras puses, labi redzami ir pasākumi, kas veicina pieeju attiecīgām Kopienas programmām, kuras atbilst šai politikai;
S. tā kā Dzimumu līdztiesības Eiropas institūta izveidošana veicinās datu vākšanu un apkopošanu, metodisko līdzekļu izstrādi un paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu, lai uzlabotu dzimumu līdztiesības principa veicināšanu;
T. tā kā Komisija ir nolēmusi 2007. gadu pasludināt par „Eiropas gadu vienlīdzīgām iespējām visiem”,
1. atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome 2000. gada pavasarī dzimumu līdztiesības politiku atzina par sociālās kohēzijas un ekonomikas izaugsmes instrumentu;
2. atzinīgi vērtē atzinumu, ka ir būtiski novērst atalgojuma atšķirības starp dzimumiem un veicināt darba un ģimenes dzīves līdzsvaru gan sievietēm, gan vīriešiem;
3. uzskata, ka Komisijai ir būtiski informēt Parlamentu par šajā jomā panākto progresu dažādās dalībvalstīs, it īpaši attiecībā uz Pekinas Rīcības platformas īstenošanu, un regulāri publicēt statistiku par visām dalībvalstīm;
4. uzsver, ka dzimumu līdztiesība un efektīva integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai pieprasa politisku apņemšanos visaugstākajā līmenī;
5. aicina politiskās partijas valstu un Eiropas līmenī pārskatīt to struktūras un procedūras, lai likvidētu visus šķēršļus, kas tieši vai netieši diskriminē sieviešu līdzdalību, un pieņemt attiecīgas stratēģijas, lai līdzsvarotu sieviešu un vīriešu skaitu vēlētajās institūcijās;
6. atgādina EK līguma 3. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Kopienai visās darbībās jācenšas novērst nevienlīdzību un veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību;
7. uzskata, ka sociālās aizsardzības jomā, tostarp veselības aprūpē un izglītībā, jābūt tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm;
8. atzinīgi vērtē Dzimumu līdztiesības Eiropas institūta izveidi un cer, ka tam būs vajadzīgā autonomija un resursi, lai pildītu uzticētos uzdevumus;
9. mudina Komisiju izmantot struktūrfondus, lai veicinātu līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm, nodrošinot, ka šī dimensija tiek iekļauta veicamajās programmās;
10. pauž bažas par sieviešu tirdzniecību seksuālai izmantošanai un par pieaugošo vardarbību ģimenēs un aicina Komisiju rīkoties, lai samazinātu šīs vardarbīgās parādības;
11. aicina ES dalībvalstis un Komisiju pārliecināties, ka pensiju plāni nav sievietes diskriminējoši un ka tie nesaglabā pašreizējo situāciju, kurā sievietes ir nelabvēlīgākā situācijā attiecībā uz ieguvumiem un iemaksām;
12. aicina dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, un kandidātvalstis sniegt statistiku par atalgojuma atšķirībām starp dzimumiem visās darba jomās un uzsākt enerģiskākas un plašākas darbības ar mērķi transponēt ES tiesību aktus, kas paredzēti, lai mazinātu atalgojuma atšķirības starp dzimumiem un likvidētu dzimumu segregāciju darba tirgū nolūkā palielināt tādu sieviešu procentu, kuras strādā kvalifikācijai atbilstošos augstākos amatos;
13. uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut dzimumu segregāciju darba tirgū, un aicina dalībvalstis izglītības sistēmās veicināt jaunu sieviešu studijas netradicionālās jomās;
14. mudina dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai atbalstītu strādājošu sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvarošanu, piemēram, nodrošinot iespējas bērnu un apgādājamo aprūpei un izveidojot elastīgākus darba apstākļus;
15. vēlreiz uzsver, cik būtiski Komisijai ir kontrolēt, lai dalībvalstis ievēro acquis sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā visās ES politikas jomās, it īpaši attiecībā uz nodarbinātību, kā arī preču un pakalpojumu pieejamību un sniegšanu; tāpēc aicina Komisiju veikt pētījumu par to, kā un kādā pakāpē dalībvalstis faktiski piemēro acquis līdztiesības jomā, un iesniegt labāko un sliktāko valstu sarakstu kopā ar ierosinājumiem par to, kā rīkoties ar tām dalībvalstīm, kuras joprojām nespēj nodrošināt EK tiesību aktu īstenošanu sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā;
16. uzsver, ka Eiropas politikai sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā arī turpmāk jābūt pārredzamai un skaidrai, lai sekmētu visu ieinteresēto pušu, tostarp sociālo partneru, iesaistīšanos;
17. uzskata, ka dalībvalstīm jāveicina efektīvi nabadzības novēršanas pasākumi, it īpaši attiecībā uz sievietēm, lai pakāpeniski padarītu drošāku viņu ekonomisko un sociālo dzīvi;
18. atgādina, ka saistībā ar 2007. gadu, kas būs Eiropas gads vienlīdzīgām iespējām visiem, Eiropas politika sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā vēlreiz jāapliecina kā prioritāte un nozīmīga politika ar daudzdimensionālu ietekmi, kā arī īpaša uzmanība jāvelta maznodrošinātām grupām;
19. atgādina dalībvalstīm to saistības, par kurām Eiropadome vienojās 2002. gadā Barselonā, lai likvidētu šķēršļus sieviešu un vīriešu līdztiesībai darba tirgū un līdz 2010. gadam nodrošinātu bērnu aprūpi 90% bērnu vecumā no trīs gadiem līdz obligātās izglītības sākuma vecumam; aicina dalībvalstis izvirzīt līdzīgus mērķus vecu cilvēku un slimu radinieku aprūpes iespējām;
20. mudina dalībvalstis izveidot pieejamas un finansiāli pieņemamas bērnu un apgādājamo aprūpes struktūras;
21. uzsver vajadzību atbalstīt sociālo integrāciju attiecībā uz sievietēm imigrantēm, kuras bieži ir divkāršas diskriminācijas upuri gan sava dzimuma, gan nacionālās vai reliģiskās izcelsmes dēļ, veicinot viņu pieeju izglītībai, atbalstot viņu uzņēmējdarbību un ietverot viņas Eiropas Sociālā fonda programmās un Equal programmā, kas paredzēta imigrantu sociālā stāvokļa stiprināšanai;
22. mudina Komisiju apkopot statistiku attiecībā uz bērnu, vecu cilvēku un citu apgādājamo aprūpes struktūru ieviešanu, kā arī piekļuvi šīm struktūrām; pieprasa veikt vajadzīgos novērtējumus, kā tiek izmantoti un darbojas jau izveidotie instrumenti, kas sniedz ieguldījumu vīriešu un sieviešu faktiskas līdztiesības nodrošināšanā visās ikdienas dzīves jomās;
23. iesaka uzlabot koordināciju starp integrēto pieeju līdztiesības jautājumiem un Lisabonas stratēģiju, lai, īstenojot ambiciozos Lisabonas mērķus, labāk ņemtu vērā dzimumu jautājumus;
24. uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar sociālajiem partneriem, lai palielinātu sieviešu lomu darbavietā, kā arī sieviešu organizāciju īpašo lomu, lai veicinātu sieviešu piedalīšanos sociālajā un politiskajā dzīvē;
25. aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sieviešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas institūcijās, kas ir būtisks priekšnosacījums līdztiesības principa efektīvai integrācijai visās politikas jomās;
26. aicina Komisiju turpmākajos ikgadējos ziņojumos par sieviešu un vīriešu līdztiesību iekļaut faktus un statistiku par valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm;
27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Savienībā | ||||||||||||
Procedūras numurs |
|||||||||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
FEMM | ||||||||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
|
|
|
|
| ||||||||
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
| ||||||||
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| ||||||||
Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i) |
|
|
| ||||||||||
Rapporteur(s) |
Edite Estrela |
| |||||||||||
Referents(-e/-i) |
- |
| |||||||||||
Izskatīšana komitejā |
14.9.2005 |
24.11.2005 |
|
|
| ||||||||
Pieņemšanas datums |
24.11.2005 | ||||||||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
23 0 0 | |||||||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Emine Bozkurt, Edite Estrela, Nicole Fontaine, Věra Flasarová, Claire Gibault, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Lívia Járóka, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Christa Prets, Raül Romeva i Rueda, Eva-Britt Svensson, Anna Záborská | ||||||||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jillian Evans, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Anna Hedh, Mary Honeyball, Elisabeth Jeggle, Christa Klaß, Zita Pleštinská | ||||||||||||
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Mieczysław Edmund Janowski, Miroslav Mikolášik, Kathy Sinnott | ||||||||||||
Iesniegšanas datums - A6 |
20.12.2005 |
A6‑0401/2005 | |||||||||||