ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū

15.12.2005 - (KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Evelyne Gebhardt
Atzinumu sagatavoja (*): Anne van Lancker, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
(*) Komiteju ciešāka sadarbība — Reglamenta 47. pants

Procedūra : 2004/0001(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0409/2005

Iesniegtie teksti :

A6-0409/2005

Debates :

PV 14/02/2006 - 12
PV 14/02/2006 - 14
CRE 14/02/2006 - 12
CRE 14/02/2006 - 14

Balsojumi :

PV 16/02/2006 - 6.1
CRE 16/02/2006 - 6.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0061

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū

(KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

(Koplēmuma procedūra — pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0002)[1],

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 47. panta 2. punktu, 55., 71. pantu un 80. panta 2. punktu, pamatojoties uz kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C5–0069/2004),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A6–0409/2005),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas priekšlikums

Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

1. apsvērums

(1) Eiropas Savienība cenšas veidot arvien ciešāku sadarbību starp Eiropas valstīm un tautām, kā arī nodrošināt ekonomisko un sociālo progresu. Saskaņā ar Līguma 14. panta 2. punktu iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva pakalpojumu aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Šķēršļu likvidācija pakalpojumu sniegšanas darbību attīstībai starp dalībvalstīm ir svarīga, lai stiprinātu Eiropas tautu integrāciju un lai veicinātu līdzsvarotu un stabilu ekonomisko un sociālo progresu. Šādu šķēršļu novēršanā svarīgi ir nodrošināt, lai pakalpojumu darbības attīstība dotu ieguldījumu EK līguma 2. punktā izvirzīto uzdevumu, jo īpaši uzdevuma “Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskās darbības attīstību, panākt augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, sieviešu un vīriešu vienlīdzību, noturīgu izaugsmi bez pārmērīgas inflācijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakāpi, augstu vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas pakāpi, paaugstināt dzīves līmeni un dzīves kvalitāti, kā arī panākt ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm” sasniegšanā;

Pamatojums

It is important that trade liberalisation not be seen as an end in itself, or as a benefit to be pursued at the cost of other fundamental tasks of the Union.

Grozījums Nr. 2

1.a apsvērums (jauns)

1.a) Konkurētspējīgs pakalpojumu tirgus ir būtisks tāpēc, lai veicinātu ekonomisku izaugsmi un radītu darbavietas ES. Pašlaik daudzi šķēršļi iekšējā tirgū neļauj pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši MVU, paplašināt darbības ārpus savu valstu robežām un izmantot visas iekšējā tirgus priekšrocības. Tādējādi pasaules līmenī ES pakalpojumu sniedzēju konkurētspēja samazinās. Brīvs tirgus, kas liek dalībvalstīm atcelt ierobežojumus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, tai pašā laikā palielinot pārredzamību un prasīto informāciju, sniegtu patērētājiem plašāku izvēli un labākus pakalpojumus par zemākām cenām,

Grozījums Nr. 3

3. apsvērums

(3) tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz MVU konkurētspēju, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par konkurētspējīgu cenu. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, proti, līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē. Šo šķēršļu likvidācija ir būtiska, lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā;

3) tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz MVU konkurētspēju un darbinieku apriti, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par konkurētspējīgu cenu. Ir svarīgi atzīmēt, ka pakalpojumu nozare ir viena no svarīgākajām nozarēm tieši sieviešu nodarbinātībā un ka tādējādi viņas var gūt ievērojamu labumu no jaunajām iespējām, ko piedāvā pakalpojumu iekšējā tirgus izveide. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi uzlabot nodarbinātību un sociālo kohēziju un panākt stabilu ekonomisko pieaugumu, lai līdz 2010. gadam panāktu, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā, nodarbinātību veicinošā ekonomika pasaulē. Šo šķēršļu likvidācija, vienlaikus nodrošinot progresīvu Eiropas sociālo modeli, tādējādi ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju un atdzīvinātu Eiropas ekonomiku. Tādēļ ir svarīgi panākt vienotu pakalpojumu tirgu, līdzsvarojot tirgus atvēršanu, sabiedriskos pakalpojumus, kā arī sociālās un patērētāju tiesības,

Pamatojums

The Commission failed to mention all the Lisbon objectives.

Grozījums Nr. 4

3.a apsvērums (jauns)

3a) īpaši pēc desmit jauno dalībvalstu pievienošanās, uzņēmēji, kas vēlas sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī, saskaras ar acīmredzamiem šķēršļiem,

Grozījums Nr. 5

4. apsvērums

(4) tādēļ ir vajadzīgs likvidēt šķēršļus pakalpojumu sniedzēju brīvībai veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs un šķēršļus pakalpojumu sniegšanai starp dalībvalstīm, kā arī garantēt pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem tiesisko drošību, kas vajadzīga šo divu Līgumā paredzēto pamatbrīvību īstenošanai praksē. Tā kā šķēršļi pakalpojumu iekšējā tirgū attiecas uz uzņēmumiem, kas vēlas reģistrēties citā dalībvalstī, kā arī uz tiem uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumu citā dalībvalstī, tur nereģistrējoties, ir jāļauj pakalpojumu sniedzējiem izvērst savu pakalpojumu sniegšanas darbību iekšējā tirgū, vai nu reģistrējoties dalībvalstī vai arī izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj izvēlēties vienu no šīm brīvībām atkarībā no savas izaugsmes stratēģijas katrā dalībvalstī;

4) tādēļ ir jālikvidē šķēršļi pakalpojumu sniedzēju brīvībai veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs un šķēršļus pakalpojumu sniegšanai starp dalībvalstīm, kā arī garantēt pakalpojumu saņēmējiem un sniedzējiem tiesisko drošību, kas vajadzīga šo divu Līgumā paredzēto pamatbrīvību īstenošanai praksē. Tā kā šķēršļi pakalpojumu iekšējā tirgū attiecas uz uzņēmumiem, kas vēlas reģistrēties citā dalībvalstī, kā arī uz tiem uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumu citā dalībvalstī, tur nereģistrējoties, ir jāļauj pakalpojumu sniedzējiem izvērst savu pakalpojumu sniegšanas darbību iekšējā tirgū, vai nu reģistrējoties dalībvalstī vai arī izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj izvēlēties vienu no šīm brīvībām atkarībā no savas izaugsmes stratēģijas katrā dalībvalstī;

Pamatojums

The emphasis should be placed on recipients of services, who, unlike service providers, are unfamiliar with how things work in this area.

Grozījums Nr. 6

6. apsvērums

(6) ar šo direktīvu izveido vispārēju tiesisku sistēmu, kas sniedz labumu attiecībā uz plašu pakalpojumu klāstu, ņemot vērā katra darbības veida vai profesijas, kā arī tās reglamentējošās sistēmas īpatnības. Šī tiesiskā sistēma ir balstīta uz dinamisku un selektīvu pieeju, saskaņā ar kuru prioritārā kārtā likvidē šķēršļus, kurus var likvidēt ātri, un attiecībā uz pārējiem šķēršļiem uzsāk izvērtējuma, konsultāciju un specifisku jautājumu papildu saskaņošanas procesu, kurš ļaus pakāpeniski un koordinēti modernizēt valsts reglamentējošās sistēmas pakalpojumu darbībām, kas ir būtiski, lai līdz 2010. gadam panāktu reālu pakalpojumu iekšējo tirgu. Būtu jāparedz noteikums par līdzsvarotu pasākumu klāstu, kas ietvertu mērķtiecīgu saskaņošanu, administratīvu sadarbību, izcelsmes valsts principu un mudinājumu dažos jautājumos izstrādāt rīcības kodeksu. Šai valstu tiesību sistēmu saskaņošanai būtu jānodrošina ciešāka Kopienas tiesiskā integrācija un vispārēja izdevīguma mērķu labāka aizsardzība, jo īpaši patērētāju aizsardzība, kas ir būtiska, lai iedibinātu dalībvalstu savstarpēju uzticību;

(6) ar šo direktīvu izveido vispārēju tiesisku sistēmu, kas sniedz labumu attiecībā uz plašu pakalpojumu klāstu, ņemot vērā katra darbības veida vai profesijas, kā arī tās reglamentējošās sistēmas īpatnības. Šī tiesiskā sistēma ir balstīta uz dinamisku un selektīvu pieeju, saskaņā ar kuru prioritārā kārtā likvidē šķēršļus, kurus var likvidēt ātri, un attiecībā uz pārējiem šķēršļiem uzsāk izvērtējuma, konsultāciju un specifisku jautājumu papildu saskaņošanas procesu, kurš ļaus pakāpeniski un koordinēti modernizēt valsts reglamentējošās sistēmas pakalpojumu darbībām, kas ir būtiski, lai līdz 2010. gadam panāktu reālu pakalpojumu iekšējo tirgu. Būtu jāparedz noteikums par līdzsvarotu pasākumu klāstu, kas ietvertu mērķtiecīgu saskaņošanu, administratīvu sadarbību, noteikumus par izcelsmes valsti un mudinājumu dažos jautājumos izstrādāt rīcības kodeksu. Šai valstu tiesību sistēmu saskaņošanai jānodrošina ciešāka Kopienas tiesiskā integrācija un vispārēja izdevīguma mērķu labāka aizsardzība, jo īpaši patērētāju, vides un sabiedrības veselības aizsardzība, sabiedriskā drošība, kā arī darba tiesību ievērošana, kas ir būtiski nosacījumi, lai radītu dalībvalstu savstarpēju uzticību;

(All references to the country of origin principle in the Commission's text should be deleted, in accordance with the amendment to Article 16)

Pamatojums

Brings the text into line with Article 16.

Grozījums Nr. 7

6.b apsvērums (jauns)

6.b) šī direktīva saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem neiejaucas dalībvalstu aktivitātēs, kuru mērķis ir aizsargāt vai veicināt un tādēļ arī finansēt kultūras vai valodas daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

Pamatojums

The directive's scope needs to be set out more clearly.

Grozījums Nr. 8

6.c apsvērums (jauns)

6.c) ir vienlīdz svarīgi, lai šajā direktīvā pilnībā ir ņemtas vērā Kopienas iniciatīvas, kas pamatotas uz Līguma 137. pantu, lai īstenotu Līguma 136. panta mērķus saistībā ar nodarbinātības un uzlabotu dzīves un darba apstākļu veicināšanu;

Pamatojums

This Directive should be without prejudice to Community objectives and action in the social policy sphere.

Grozījums Nr. 9

6.d apsvērums (jauns)

6.d) ņemot vērā to, ka Līgums paredz īpašu juridisko pamatu darba likumdošanas un sociālās nodrošināšanas likumdošanas jautājumiem, un lai nodrošinātu, ka šī direktīva neietekmē šos jautājumus, darba likumdošanas un sociālās nodrošināšanas jautājumi ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas;

Pamatojums

This Directive should be without prejudice to Community objectives and action in the social policy sphere.

Grozījums Nr. 10

6.e apsvērums (jauns)

6.e) šī direktīva neattiecas uz prasībām, kas regulē valsts līdzekļu pieejamību noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem. Starp šādām prasībām jo īpaši ir tās prasības, kurās minēti nosacījumi, atbilstīgi kuriem pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi saņemt valsts finansējumu, tostarp konkrēti līgumnosacījumi, jo īpaši kvalitātes standarti, kas jāievēro, lai saņemtu valsts finansējumu, piemēram, par sociālo pakalpojumu sniegšanu;

Grozījums Nr. 11

6.f apsvērums(jauns)

6.f) šī direktīva, jo īpaši tie noteikumi, kas attiecas uz pilnvarošanas sistēmām un pilnvaru teritoriālo darbības jomu, neiejaucas reģionālā vai vietējā pilnvaru sadalē dalībvalstīs, arī attiecībā uz reģionālajām un vietējām pašvaldībām un oficiālo valodu pielietojumu,

Pamatojums

Explanation of Article 1

Grozījums Nr. 12

7. apsvērums

(7) ir jāatzīst profesionālo organizāciju un apvienību nozīme pakalpojumu darbības reglamentēšanā un profesionālo noteikumu izstrādē;

7) ir jāatzīst profesionālo organizāciju, apvienību un sociālo partneru nozīme pakalpojumu darbības reglamentēšanā un profesionālo noteikumu izstrādē, kamēr tie netraucē uzņēmēju savstarpējās konkurences attīstībai;

Pamatojums

Professional bodies and organisations play a significant role in the creation of effective self-regulation, which forms the framework for the provision of services in the individual sectors. However, it must be ensured that the self-regulation function serves to uphold the integrity and competitiveness of the profession, and that it cannot be misused to maintain or erect obstacles to access to certain markets.

The social partners should be given their proper place in the process, with it being ensured that they are duly informed and are also able to take part in the drafting of rules.

Grozījums Nr. 13

8.a apsvērums (jauns)

8a) šo direktīvu nepiemēro vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kurus dalībvalstis nosaka un sniedz, lai pildītu pienākumus, kas saistīti ar sabiedrības interešu aizsardzību. Šīs darbības nav ietvertas Līguma 50. pantā paredzētajā definīcijā un tādējādi neattiecas uz šīs direktīvas piemērošanas jomu. Šīs direktīvas noteikumi ir spēkā tikai, ja minētās darbības ir pakļautas konkurencei, un dalībvalstīm tādēļ nav jāliberalizē vispārējas nozīmes pakalpojumi, jāprivatizē esošās sabiedriskās organizācijas vai jāatceļ pastāvošie monopoli, piemēram, attiecībā uz loterijām vai noteiktiem preču tirdzniecības pakalpojumiem. Attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem Direktīva ietver tikai vispārējas ekonomiskās nozīmes pakalpojumus, t.i., pakalpojumus, kas atbilst kādai ekonomiskai darbībai un ir pakļauti konkurencei. tāpat saskaņā ar EK Līguma VI sadaļas 1. nodaļas noteikumiem Direktīva neietekmē vispārējas ekonomiskās nozīmes pakalpojumu finansēšanu un neattiecas uz dalībvalstu piešķirtajiem atbalsta maksājumiem, it īpaši sociālajā jomā;

Grozījums Nr. 14

8.b apsvērums (jauns)

8.b) izņēmumi direktīvas piemērošanas jomā attiecas ne tikai uz šajās direktīvās skartajiem jautājumiem, bet arī uz jautājumiem, attiecībā uz kuriem šīs direktīvas nepārprotami atstāj dalībvalstīm iespēju pieņemt konkrētus pasākumus valsts līmenī,

Pamatojums

Clarification that the provisions of the directive do not even apply when those directives include derogations for Member states, e.g. for maintaining cultural diversity.

Grozījums Nr. 15

9. apsvērums

(9) finanšu pakalpojumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo uz šīm darbībām pašlaik attiecas konkrēts rīcības plāns, kura mērķis, tāpat kā šai direktīvai, ir reāla pakalpojumu iekšējā tirgus panākšana. Finanšu pakalpojumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK . Minētajā direktīvā finanšu pakalpojums ir definēts kā jebkurš bankas, kredīta, apdrošināšanas, personālo pensiju, ieguldījumu vai maksājumu rakstura pakalpojums;

(9) finanšu pakalpojumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo uz šīm darbībām pašlaik attiecas konkrēts rīcības plāns, kura mērķis, tāpat kā šai direktīvai, ir reāla pakalpojumu iekšējā tirgus panākšana. Šī izslēgšana attiecas uz visiem pakalpojumiem, kas saistās ar banku, kredītiem, apdrošināšanu, tai skaitā pārapdrošināšanu, individuālās pensijas, investīcijas, maksājumus, investīciju konsultācijas un, vispārīgi, pakalpojumus, kuri ir uzskaitīti Direktīvas 2000/12/EK 1. pielikumā attiecībā uz piekļuvi kreditēšanas reģistrēšanai un tās īstenošanai;

Grozījums Nr. 16

10.a apsvērums (jauns)

10.a) no šīs direktīvas darbības lauka ir jāizslēdz arī audiovizuālie pakalpojumi, lai kāds būtu to raidīšanas veids, jo īpaši televīzijas apraides pakalpojumi, kā noteikts Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu noteikumu attiecībā uz televīzijas apraides darbību, radio pakalpojumu, kino pakalpojumu un autortiesību kolektīvas pārvaldības sabiedrību pakalpojumu koordinēšanu¹, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos. Šiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme Eiropas kultūras identitātes un sabiedriskā viedokļa veidošanā, un ja ir jāsaglabā un jāveicina kultūras atšķirības un plurālisms, tad ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuros jābūt iespējai ņemt vērā konkrētos apstākļus kādā reģionā un valstī. Turklāt, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem Kopienai savā darbībā jāņem vērā kultūras aspekti, lai īpaši lai ievērotu un veicinātu tās kultūru daudzveidību. Saskaņā ar subsidiaritātes principu un Kopienas tiesībām, it īpaši konkurences noteikumiem, sniedzot atbalstu audiovizuālajiem pakalpojumiem, ir jāņem vērā kultūras un sociālie apsvērumi, kas šīs direktīvas noteikumu piemērošanu padara par neatbilstošu,

_________

1 OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.).

Pamatojums

In keeping with the amendment to Article 2 seeking to ensure that audiovisual services [and services of intellectual property rights collective management societies] are not covered by the directive.

Grozījums Nr. 17

10.b apsvērums (jauns)

10.b) no šīs direktīvas darbības lauka jāizslēdz azartspēles, arī loterijas un derības, ņemot vērā šo darbību specifiku, kas dalībvalstīm saistās ar tādas politikas īstenošanu, kas saistīta ar sabiedrisko kārtību un patērētāju aizsardzību. Kopienas tiesu prakse neapšauba šo darbību īpašo specifiku, bet vienkārši uzliek dalībvalstu tiesām par pienākumu padziļināti izskatīt vispārējo interešu motivāciju, kas var attaisnot atkāpes no brīvības sniegt pakalpojumus vai veikt uzņēmējdarbību. Turklāt tā kā pastāv ievērojamas atšķirības azartspēļu nodokļu politikā, kas vismaz daļēji ir saistītas ar atšķirībām dalībvalstu prasībās attiecībā uz sabiedrisko kārtību, ir pilnīgi neiespējami ieviest godīgu pārrobežu konkurenci starp azartspēļu nozares dalībniekiem, vispirms vai vienlaicīgi nerisinot dalībvalstu nodokļu sistēmas saskaņotības jautājumu, par ko šinī direktīvā netiek runāts un uz ko tā neattiecas,

Pamatojums

Amendment linked to the amendment to Article 2 seeking to ensure that gambling activities are not covered by the directive. Gambling activities are intrinsically linked to public order and consumer protection issues and therefore lie outside the sphere of competence of the Community institutions and must remain a sector which the Member States are free to regulate as they see fit. Attention should therefore be drawn to the fact that they are a special case.

Grozījums Nr. 18

10.c apsvērums (jauns)

10.c) šī direktīva neattiecas uz to profesiju pārstāvju darbībām, kuras pastāvīgi vai īslaicīgi tieši un sevišķi saistītas ar valsts varas īstenošanu, jo īpaši ar publisku aktu pieņemšanu un valsts ierēdņu veiktu atestāciju,

Pamatojums

The Directive should not apply to activities that are permanently or temporarily connected to the exercise of official authority.

Clarification of the exception on the basis of Articles 39 and 45 of the Treaty.

Grozījums Nr. 19

11. apsvērums

(11) ņemot vērā to, ka Līgumā ir paredzēts īpašs juridiskais pamats nodokļu jautājumiem un Kopienas tiesību aktiem, kas šajā jomā jau pieņemti, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz nodokļu nozare, izņemot noteikumus par aizliegtām prasībām un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Saskaņošana nodokļu jomā ir panākta, piemērojot Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze , Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārnešanai un akciju maiņai , Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs , un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociētu uzņēmumi dažādās dalībvalstīs . Šīs direktīvas mērķis nav ieviest īpašus jaunus noteikumus vai sistēmas nodokļu jomā. Tās vienīgais mērķis ir likvidēt ierobežojumus, daļa no kuriem ir nodokļu ierobežojumi, un jo īpaši diskriminējošus ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, še turpmāk “Tiesa”, attiecībā uz Līguma 43. un 49. pantu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomu saskaņo Kopienas mērogā atbilstīgi tam, uz kuriem pakalpojumu sniedzējiem, kas veic pārrobežu darbības, var attiecināt saistības, kas nav paredzētas valstī, kurā minētie pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti. Tomēr pakalpojumu sniedzējiem ir vēlams izveidot vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu, lai visas to saistības attiecībā uz piederības dalībvalsts nodokļu iestādēm varētu izpildīt vienā elektroniskā portālā;

11) ņemot vērā to, ka Līgumā ir paredzēts īpašs juridiskais pamats nodokļu jautājumiem un Kopienas tiesību aktiem, kas šajā jomā jau pieņemti, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz nodokļu nozare;

Pamatojums

Taxation should be completely excluded from the scope of this directive.

Grozījums Nr. 20

12. apsvērums

(12) tā kā transporta pakalpojumus jau regulē vairāki Kopienas tiesību akti, kas attiecas tieši uz šo nozari, tie ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, ciktāl tos reglamentē citi Kopienas tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 71. pantu un 80. panta 2. punktu. Tomēr šī direktīva attiecas uz pakalpojumiem, kurus nereglamentē īpaši tiesību akti par transportu, piemēram, inkasāciju vai mirstīgo atlieku transportēšanu;

12) transporta pakalpojumi, tostarp pilsētu transports, ostu pakalpojumi, taksometri un ātrās palīdzības mašīnas, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Naudas pārvadājumus vai mirstīgo atlieku transportēšanu iekļauj šīs direktīvas darbības jomā, ar nosacījumu, ka šajās sfērās ir apzinātas iekšējā tirgus problēmas;

Grozījums Nr. 21

13. apsvērums

(13) jau pastāv vērā ņemams daudzums Kopienas tiesību aktu pakalpojumu sniegšanas darbību jomā, jo īpaši saistībā ar reglamentētajām profesijām, pasta pakalpojumiem, televīzijas pārraidēm, informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem saistībā ar ceļojumiem, brīvdienām un ceļojumu kompleksiem. Uz pakalpojumu sniegšanas darbībām attiecas arī citi tiesību akti, kuri neattiecas uz konkrētu pakalpojumu kategoriju, piemēram, tiesību akti par patērētāju aizsardzību. Šī direktīva turpina Kopienas acquis sākto un to papildina. Ja uz pakalpojuma sniegšanas darbību jau attiecas viens vai vairāki Kopienas tiesību akti, piemēro šo direktīvu un minētos tiesību aktus, papildinot direktīvas prasības ar attiecīgo tiesību aktu prasībām. Attiecīgi, lai novērstu savstarpējas pretrunas un nodrošinātu visu šo Kopienas tiesību aktu saskaņotību, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, tostarp noteikumi par izņēmumiem;

13) šo direktīvu piemēro tikai tad, ja nav īpašu Kopienas tiesību aktu noteikumu, kas regulē īpašus aspektus par pieejamību un pakalpojuma darbības izpildi īpašās nozarēs vai īpašām profesijām;

Grozījums Nr. 22

14. apsvērums

(14) pakalpojuma jēdziens ietver plašu darbību klāstu, kas pastāvīgi mainās, tostarp uzņēmējdarbības pakalpojumus, piemēram, vadības konsultācijas, sertifikācija un pārbaudes; ēku apsaimniekošana, tostarp biroju uzturēšana un drošība; reklāma; personāla atlases pakalpojumi, tostarp nodarbinātības aģentūras; kā arī tirdzniecības aģentu pakalpojumi. Šis jēdziens ietver arī pakalpojumus, ko sniedz gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, piemēram, juridiskas konsultācijas un konsultācijas nodokļu jautājumos; nekustamā īpašuma pakalpojumi, piemēram, nekustamā īpašuma aģentūras; būvniecība, tostarp arhitektu pakalpojumi; transports; izplatīšanas tirdzniecība; tirdzniecības gadatirgu organizēšana; auto noma; ceļojumu aģentūras; kā arī sabiedriskās drošības pakalpojumi. Tas ietver arī tādus patērētāju pakalpojumus kā, piemēram, pakalpojumi tūrisma nozarē, tostarp ceļojumu gidi; audiovizuālie pakalpojumi; atpūtas pakalpojumi, sporta centri un izklaides parki; veselības aprūpes pakalpojumi; kā arī mājsaimniecību atbalsta pasākumi, piemēram, palīdzība vecākiem cilvēkiem. Šīs darbības var ietvert pakalpojumus, kuru sniegšanai vajadzīga sniedzēja un saņēmēja atrašanās tuvumā, pakalpojumus, kuru sniegšanai pakalpojuma saņēmējam jādodas pie sniedzēja vai otrādi, kā arī pakalpojumus, kurus var sniegt attālināti, tostarp ar Interneta palīdzību;

svītrots

Pamatojums

Unnecessary list.

Grozījums Nr. 23

15. apsvērums

(15) kā Tiesa ir konsekventi lēmusi saistībā ar Līguma 49. pantu un turpmākiem pantiem, pakalpojumu jēdzienā ietvertas visas saimnieciskās darbības, ko parasti veic par atlīdzību, nepieprasot, lai par pakalpojumiem maksātu to saņēmējs, un neatkarīgi no tā, kādā veidā veic apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem. . Tādējādi, pakalpojums ir jebkurš pakalpojums, kuru sniedz tirgus dalībnieks neatkarīgi no tā tiesiskā statusa vai mērķiem vai attiecīgās darbības jomas;

(15) kā Tiesa ir konsekventi lēmusi saistībā ar Līguma 49. pantu un turpmākiem pantiem, pakalpojumu jēdzienā ietvertas visas saimnieciskās darbības, ko parasti veic par atlīdzību. Tas, ka pakalpojuma saņēmējs maksā nodevu, lai dotu zināmu ieguldījumu sistēmas darbības izmaksās, pats par sevi vēl neveido samaksu, jo pakalpojumu vēl joprojām būtībā tiek apmaksāts no valsts līdzekļiem;

Pamatojums

Brings the text into line with the definition of ‘service’.

Grozījums Nr. 24

16. apsvērums

(16) atlīdzības īpašības nav gadījumā, ja valsts bez atlīdzības veic darbības saistībā ar tās pienākumiem sociālajā, kultūras, izglītības un tiesību jomā. Uz šīm darbībām neattiecas definīcija Līguma 50. pantā, un tādēļ tie neietilpst šīs direktīvas darbības jomā;

16) pakalpojuma jēdziens ietver jebkādu saimniecisko darbību, kas parasti tiek veikta par atlīdzību. Atlīdzības īpašības nav gadījumā, ja valsts vai arī reģionālā vai vietējā pašvaldība bez atlīdzības veic darbības saistībā ar tās pienākumiem sociālajā, kultūras, izglītības un tieslietu jomā kā, piemēram, kursi, ko valsts izglītības sistēmas ietvaros rīko valsts vai privātas mācību iestādes, vai tādu sociālās nodrošināšanas projektu vadība, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Uz šīm darbībām neattiecas “pakalpojuma” definīcija, un tādēļ tās neietilpst šīs direktīvas darbības jomā;

Pamatojums

The clarification of the scope of Services Directive in the field of these activities is necessary. The case law of the European Court of Justice, including the case Humbel, provides the base for the clarification.

Grozījums Nr. 25

18.a apsvērums (jauns)

18.a) vietu, kur pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts, jānosaka atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas praksei, saskaņā ar kuru jēdziens “reģistrēts uzņēmums” nozīmē to, ka konkrētai juridiskajai adresei piesaistīts uzņēmums nenoteiktu laika posmu veic reālu saimniecisko darbību; šī prasība ir izpildīta arī tajos gadījumos, kad uzņēmums ir izveidots uz noteiktu laika posmu vai arī kad tas nomā ēku vai iekārtas, kas tiek izmantotas šīs darbības veikšanai. Saskaņā ar šo definīciju, kas uzliek par pienākumu nodarboties ar reālu saimniecisko darbību vietā, kur pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts, viena pati pastkastīte vēl nenozīmē reģistrētu uzņēmumu. Gadījumos, kas pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts vairākās vietās, ir svarīgi noteikt, no kuras reģistrācijas vietas attiecīgais pakalpojums reāli tiek sniegts; gadījumos, kad ir grūti noteikt, no kuras no vairākām reģistrācijas vietām attiecīgais pakalpojums tiek sniegts, par tādu uzskatāma vieta, kur pakalpojuma sniedzējs ir izveidojis ar konkrēto pakalpojumu saistīto darbību centru,

Pamatojums

In order to avoid that a mere letter box company could constitute an establishment, it needs to be clarified that the business of providing a service only constitutes an establishment in a Member State provided that it is effectively carried out in that Member State.

Grozījums Nr. 26

21. apsvērums

(21) koordinētas jomas jēdziens ietver visas prasības, kuras piemēro pieejai pakalpojumu sniegšanas darbībām un to izpildei, jo īpaši prasības, kas noteiktas katras dalībvalsts normatīvajos un administratīvajos aktos, neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst Kopienas līmenī saskaņotā jomā un ir vispārīgi vai īpaši pēc būtības, un neatkarīgi no tiesiskās jomas, kurai tie pieder saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

svītrots

Pamatojums

Brings the text into line with the amendments to Articles 4(9) and 16.

Grozījums Nr. 27

21.a apsvērums (jauns)

21.a) tiesību normas, kas attiecas uz administratīvajām procedūrām, nav vērstas uz administratīvo procedūru saskaņošanu, bet gan uz to, lai atbrīvotos no pārlieku apgrūtinošām atļauju piešķiršanas sistēmām, procedūrām un formalitātēm, kas liek šķēršļus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un līdz ar to traucē radīt jaunus uzņēmumus, kas darbotos pakalpojumu sfērā,

Pamatojums

It should be stressed that administrative procedures are not harmonised.

Grozījums Nr. 28

22. apsvērums

(22) viena no galvenajām grūtībām saistībā ar piekļuvi šīm pakalpojumu sniegšanas darbībām un to izpildei, ar kurām jo īpaši sastopas MVU, ir administratīvo procedūru sarežģītība, ilgums un tiesiskā nedrošība. Tādēļ, ņemot par piemēru dažas modernizācijas un labas administratīvās prakses iniciatīvas, kas veiktas Kopienas un valstu līmenī, ir jāizstrādā administratīvas vienkāršošanas principi, cita starpā ieviešot Kopienas līmenī koordinētu vienotu kontaktpunktu sistēmu, attiecinot pienākumu iepriekš iegūt atļauju tikai uz gadījumiem, kuros tas ir būtiski, kā arī ieviešot principu par kompetento iestāžu atļaujas piešķiršanu klusuciešot pēc noteikta termiņa paiešanas. Tādu modernizējošu darbību nolūks ir, uzturot prasības par pārskatāmību un informācijas par uzņēmumiem atjaunošanu, samazināt kavējumus, izmaksas un nelabvēlīgas sekas, kas rodas, piemēram, no nevajadzīgām vai pārmērīgi sarežģītām vai apgrūtinošām procedūrām, procedūru dublēšanās, birokrātijas dokumentu iesniegšanā, kompetento iestāžu patvaļas, nenoteiktiem vai pārmērīgi gariem laikposmiem atbildes sniegšanai, izsniegto atļauju ierobežotiem derīguma termiņiem, kā arī nesamērīgām maksām vai sodiem. Šādai praksei ir jo īpaši nozīmīgas negatīvas sekas tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas izvērst darbību citās dalībvalstīs, un tādēļ ir nepieciešama saskaņota modernizācija paplašinātā divdesmit piecu dalībvalstu iekšējā tirgū;

(22) viena no galvenajām grūtībām saistībā ar piekļuvi šīm pakalpojumu sniegšanas darbībām un to izpildei, ar kurām jo īpaši sastopas MVU, ir administratīvo procedūru sarežģītība, ilgums un tiesiskā nedrošība. Tādēļ, ņemot par piemēru dažas modernizācijas un labas administratīvās prakses iniciatīvas, kas veiktas Kopienas un valstu līmenī, ir jāizstrādā administratīvas vienkāršošanas principi, cita starpā ieviešot Kopienas līmenī koordinētu vienotu kontaktpunktu sistēmu, attiecinot pienākumu iepriekš iegūt atļauju tikai uz gadījumiem, kuros tas ir būtiski. Tādu modernizējošu darbību nolūks ir, uzturot prasības par pārskatāmību un informācijas par uzņēmumiem atjaunošanu, samazināt kavējumus, izmaksas un nelabvēlīgas sekas, kas rodas, piemēram, no nevajadzīgām vai pārmērīgi sarežģītām vai apgrūtinošām procedūrām, procedūru dublēšanās, birokrātijas dokumentu iesniegšanā, kompetento iestāžu patvaļas, nenoteiktiem vai pārmērīgi gariem laikposmiem atbildes sniegšanai, izsniegto atļauju ierobežotiem derīguma termiņiem, kā arī nesamērīgām maksām vai sodiem. Šādai praksei ir jo īpaši nozīmīgas negatīvas sekas tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas izvērst darbību citās dalībvalstīs, un tādēļ ir nepieciešama saskaņota modernizācija paplašinātā divdesmit piecu dalībvalstu iekšējā tirgū;

Pamatojums

Brings the text into line with the amendment to Article 13(4).

Grozījums Nr. 29

22.a apsvērums (jauns)

22.a) dalībvalstīm attiecīgajos gadījumos jāievieš saskaņotas Eiropas veidlapas, kas ir līdzvērtīgas sertifikātiem, apliecinājumiem vai jebkādiem citiem ar uzņēmumu reģistrāciju saistītiem dokumentiem,

Grozījums Nr. 30

24. apsvērums

(24) administratīvas vienkāršošanas labad nedrīkst uzlikt vispārējas formālas prasības, piemēram, tādas kā apliecināts tulkojums, izņemot gadījumus, kad šāda prasība ir objektīvi pamatota ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs, piemēram, darba ņēmēju aizsardzība. Tāpat ir jānodrošina, lai atļauja parasti ļautu piekļūt pakalpojumu sniegšanas darbībām vai to izpildei visā valsts teritorijā, ja vien atsevišķa atļauja katram uzņēmumam, piemēram, katram jaunam lielveikalam, nav objektīvi pamatota ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs, piemēram, pilsētvides aizsardzība;

24) administratīvās vienkāršošanas labad nedrīkst uzlikt vispārējas formālas prasības, piemēram, tādas kā oriģināldokumentu, apliecinātu kopiju vai apstiprināta tulkojuma uzrādīšana, izņemot gadījumus, kad šāda prasība ir objektīvi pamatota ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs, piemēram, darba ņēmēju aizsardzība, sabiedrības veselības aizsardzība, vides aizsardzība, kā arī patērētāju vai izglītības aizsardzība. Tāpat ir jānodrošina, lai atļauja parasti ļautu piekļūt pakalpojumu sniegšanas darbībām vai to izpildei visā valsts teritorijā, ja vien atsevišķa atļauja katram uzņēmumam, piemēram, katram jaunam lielveikalam, vai arī atļauja, kas attiecas un kādu noteiktu valsts teritorijas daļu, nav objektīvi pamatota ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;

Grozījums Nr. 31

25.a apsvērums (jauns)

25.a) dalībvalstis var izpildīt tām uzlikto pienākumu nodrošināt pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem vieglu piekļuvi būtiskai informācijai, padarot to pieejamu tīmekļa vietnē. Kompetento iestāžu pienākums palīdzēt pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem nekādā ziņā neietver juridisku konsultāciju sniegšanu individuālos gadījumos. Tomēr ir jāsniedz vispārēja informācija par to, kā parasti tiek traktētas un piemērotas prasības,

Grozījums Nr. 32

Recital 26

(26) elektronisku procedūru un formalitāšu izpildes veidu izveidošana tuvā nākotnē būs izšķiroši svarīga administratīvajai vienkāršošanai pakalpojumu darbību jomā, kas nāks par labu pakalpojumu sniedzējiem, saņēmējiem un kompetentajām iestādēm. Lai sasniegtu šā pienākuma rezultātus, iespējams, būs jāpielāgo valsts tiesību akti un citi normatīvie akti attiecībā uz pakalpojumiem. Tas, ka ir jābūt iespējai izpildīt šīs procedūras un formalitātes attālināti, nozīmē, jo īpaši, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai tās var izpildīt, atrodoties citā valstī. Pienākums sasniegt rezultātus neattiecas uz procedūrām vai formalitātēm, kuras to būtības dēļ nav iespējams izpildīt attālināti;

26) Arī elektronisku procedūru un formalitāšu izpildes veidu izveidošana tuvā nākotnē būs izšķiroši svarīga administratīvajai vienkāršošanai pakalpojumu darbību jomā, kas nāks par labu pakalpojumu sniedzējiem, saņēmējiem un kompetentajām iestādēm. Lai sasniegtu šā pienākuma rezultātus, iespējams, būs jāpielāgo valsts tiesību akti un citi normatīvie akti attiecībā uz pakalpojumiem. Tas, ka ir jābūt iespējai izpildīt šīs procedūras un formalitātes attālināti, nozīmē, jo īpaši, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai tās var izpildīt, atrodoties citā valstī. Pienākums sasniegt rezultātus neattiecas uz procedūrām vai formalitātēm, kuras to būtības dēļ nav iespējams izpildīt attālināti. Turklāt tas neietekmē dalībvalstu tiesību aktus par valodu lietojumu;

Pamatojums

The use of languages in the administrative cooperation should respect Member states legislation in this field.

Grozījums Nr. 33

26.a apsvērums (jauns)

26.a) pakalpojumu sniedzējiem un to saņēmējiem ir jābūt ērtai piekļuvei noteikta veida informācijai. Tas īpaši attiecas uz informāciju attiecībā uz procedūrām un formalitātēm, atbildīgo iestāžu koordinātēm, reģistru un publisko datu bāžu piekļuves noteikumiem, kā arī pieejamo tiesisko aizsardzību un asociāciju un organizāciju koordinātēm, kurās pakalpojumu sniedzēji vai saņēmēji var saņemt praktisku palīdzību. Šai informācijai jābūt viegli pieejamai, tas ir, ērtā un pieejamā veidā bez šķēršļiem nodotai sabiedrības rīcībā. Šī informācija jāsniedz skaidrā un nepārprotamā veidā,

Pamatojums

The directive's aim is to cut red tape and ensure swift and easy access to information. This amedment seeks to clarify the type of information to which the public must be given unfettered access.

Grozījums Nr. 34

27.a apsvērums (jauns)

27.a) normālos apstākļos piešķirtajai atļaujai jānodrošina pakalpojuma sniedzējam piekļuvi pakalpojumu sniegšanas darbībām vai jādot viņam tiesības veikt šīs darbības visā valsts teritorijā, ja vien teritoriāli ierobežojumi nav objektīvi pamatoti ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs. Piemēram, vides aizsardzība attaisno prasību iegūt atsevišķu atļauju katrai valsts teritorijā uzstādāmajai iekārtai. Šis noteikums neietekmē reģionālās vai vietējās atļauju izsniegšanas pilnvaras dalībvalstīs,

Pamatojums

Clarification.

Grozījums Nr. 35

27.b apsvērums (jauns)

27.b) šīs direktīvas noteikumi par atļaujas shēmām ir jāattiecina uz gadījumiem, kad piekļuve pakalpojumu darbības veikšanai vai ekonomisko izpildītāju darbība prasa kompetentu iestāžu lēmumu. Tas neattiecas uz kompetentu iestāžu lēmumiem izveidot sabiedrisku vai privātu uzņēmumu attiecīga pakalpojuma nodrošināšanai un uz kompetentu iestāžu līgumiem par attiecīga pakalpojuma sniegšanai, ko nosaka valsts iepirkumu noteikumi,

Pamatojums

This Directive is without prejudice to the rules on public procurement.

Grozījums Nr. 36

27.c apsvērums (jauns)

27.c) šī direktīva neskar dalībvalstu iespēju anulēt atļaujas pēc to izdošanas, jo īpaši, ja atļaujas piešķiršanas nosacījumi vairs netiek ievēroti,

Grozījums Nr. 37

27.d apsvērums (jauns)

27.d) saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi sabiedrības veselības, patērētāju aizsardzības, dzīvnieku veselības un pilsētvides mērķi ir sevišķi svarīgi, ar sabiedrības interesēm saistīti, iemesli, kas var attaisnot atļauju piešķiršanas sistēmu un citu ierobežojumu piemērošanu sociālajiem pakalpojumiem. Tomēr neviena no šādām atļauju piešķiršanas sistēmām vai ierobežojumiem nedrīkst diskriminēt atļaujas pieprasītāju saistībā ar viņa izcelsmes valsti, kā arī tās nedrīkst būt formulētas tā, lai kavētu tādu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, kas atbilst dalībvalsts prasībām. Turklāt vienmēr ir jāievēro nepieciešamības un proporcionalitātes kritērijs,

Grozījums Nr. 38

28. apsvērums

(28) gadījumos, kad atļauju skaits darbībai ir ierobežots dabas resursu vai tehnisko iespēju ierobežotības dēļ, kā tas var būt, piemēram, attiecībā uz analogo radio frekvenču piešķiršanu vai hidroelektrostaciju izmantošanu, ir jāpieņem atlases procedūra, lai pakalpojumu sniedzēju varētu izraudzīties no vairākiem potenciālajiem kandidātiem un, izmantojot atklātu konkursu, attīstīt kvalitāti un nosacījumus saņēmējiem pieejamo pakalpojumu sniegšanai. Šādai procedūrai ir jāgarantē pārskatāmība un objektivitāte, un atļaujai, kas piešķirta tādā veidā, nedrīkst būt pārmērīgi ilgs derīguma termiņš vai tā nedrīkst tikt automātiski pagarināta, kā arī tā nedrīkst sniegt citas priekšrocības izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam. Jo īpaši, piešķirtās atļaujas derīguma termiņš ir jānosaka tādā veidā, lai tas neierobežotu vai nekavētu brīvu konkurenci vairāk nekā tas nepieciešams, lai atgūtu ieguldījumu izmaksas un nestu godīgu peļņu no ieguldītā kapitāla. Gadījumos, kad atļauju skaits ir ierobežots nevis dabas resursu vai tehnisko iespēju ierobežotības dēļ, bet gan citu iemeslu dēļ uz tām jebkurā gadījumā attiecas citi šīs direktīvas noteikumi par atļauju izsniegšanas sistēmām;

28) gadījumos, kad atļauju skaits darbībai ir ierobežots dabas resursu vai tehnisko iespēju ierobežotības dēļ, ir jāpieņem atlases procedūra, lai pakalpojumu sniedzēju varētu izraudzīties no vairākiem potenciālajiem kandidātiem un, izmantojot atklātu konkursu, attīstīt kvalitāti un nosacījumus saņēmējiem pieejamo pakalpojumu sniegšanai. Šādai procedūrai ir jāgarantē pārskatāmība un objektivitāte, un atļaujai, kas piešķirta tādā veidā, nedrīkst būt pārmērīgi ilgs derīguma termiņš vai tā nedrīkst tikt automātiski pagarināta, kā arī tā nedrīkst sniegt citas priekšrocības izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam. Jo īpaši, piešķirtās atļaujas derīguma termiņš ir jānosaka tādā veidā, lai tas neierobežotu vai nekavētu brīvu konkurenci vairāk nekā tas nepieciešams, lai atgūtu ieguldījumu izmaksas un nestu godīgu peļņu no ieguldītā kapitāla. Šis noteikums neaizliedz dalībvalstīm ierobežot atļauju skaitu ne tikai dabas resursu vai tehnisko iespēju ierobežotības dēļ, bet arī citu iemeslu dēļ. Uz šīm atļaujām jebkurā gadījumā attiecas citi šīs direktīvas noteikumi par atļauju izsniegšanas sistēmām;

Pamatojums

Explanation of Article 12 para. 2.

Grozījums Nr. 39

29. apsvērums

(29) vissvarīgākie ar sabiedrības interesi saistītie iemesli, uz kuriem ir atsauces dažos šīs direktīvas saskaņošanas noteikumos, ir tie, ko atzīst Eiropas Kopienu Tiesa attiecībā uz Līguma 43. un 49. pantu, it īpaši patērētāju, pakalpojumu saņēmēju, darbinieku un pilsētvides aizsardzība;

(29) jēdzienu “vissvarīgākie ar sabiedrības interesi saistītie iemesli”, uz kuriem ir atsauces dažos šīs direktīvas noteikumos, savā tiesu praksē pakāpeniski ir izstrādājusi Eiropas Kopienu Tiesa attiecībā uz Līguma 43. un 49. pantu, un tas var turpināt attīstīties. Jēdziens ietver vismaz šādas jomas: sabiedriskā kārtība, sabiedrības drošība, sabiedrības veselība Līguma 46. un 55. panta nozīmē, sabiedriskās kārtības uzturēšana, sociālās politikas mērķi, pakalpojumu saņēmēju aizsardzība, tostarp pacientu aizsardzība, patērētāju aizsardzība, darba ņēmēju aizsardzība, tostarp darba ņēmēju sociālā aizsardzība, finansiālā līdzsvara saglabāšana sociālās nodrošināšanas sistēmā, līdzsvarotas, visiem pieejamas medicīniskās palīdzības un slimnīcu sistēmas uzturēšana, ekonomisko noziegumu novēršana, nodokļu sistēmas kohēzija, negodīgas konkurences novēršana, valsts finanšu sektora labās slavas uzturēšana, vides un pilsētvides aizsardzība, tostarp pilsētu un lauku apdzīvoto vietu plānošana, kreditoru aizsardzība, pareiza tiesvedība, drošība uz ceļiem, autortiesību aizsardzība, kultūrpolitikas uzdevumi sabiedrībā, tostarp, izpausmes brīvības dažādo aspektu (jo īpaši sociālo, kultūras, reliģisko un filozofisko) aizsardzība audiovizuālā nozarē, preses daudzveidības saglabāšana un valsts valodas veicināšanas politika, nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzība un veterinārā politika;

(If this amendment is adopted, it shall be placed as Recital 24 a (new))

Pamatojums

The amendment is justified by the fact that the notion of overriding reasons relating to the public interest is essentially an open notion and should not be interpreted restrictively. The list included in this recital is a non-exhaustive list of grounds of justification.

Grozījums Nr. 40

31. apsvērums

(31) Tiesa konsekventi ir lēmusi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību pamatā, jo īpaši, ir vienlīdzīgas attieksmes princips, kurš paredz ne tikai aizliegumu jebkādai diskriminācijai valstspiederības dēļ, bet arī aizliegumu jebkādai netiešai diskriminācijai citu iemeslu dēļ, kas var radīt tādas pašas sekas. Tādējādi kā nosacījumu piekļuvei pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai tā ir pamatdarbība vai pakārtota darbība, nevar izvirzīt tādus kritērijus kā reģistrācijas vieta, uzturēšanās vieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai pakalpojuma sniegšanas galvenā vieta. Tāpat dalībvalsts nevar ierobežot tādu uzņēmumu tiesībspēju un spēju uzsākt tiesvedību, kas izveidoti saskaņā ar citas tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā tie ir sākotnēji reģistrēti. Turklāt dalībvalstis nevar piešķirt priekšrocības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpaša saikne ar valsti vai vietējo sociāli ekonomisko situāciju; tā nevar arī, pamatojoties uz reģistrācijas vietu, ierobežot pakalpojumu sniedzēja brīvību iegūt, izmantot vai atsavināt tiesības un preces, vai arī pieeju dažādiem kredītu veidiem vai atrašanās vietai, ciktāl šī izvēle ir noderīga pieejai attiecīgā pakalpojumu sniedzēja darbībai vai tās efektīvai izpildei;

(31) Tiesa konsekventi ir lēmusi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību pamatā, jo īpaši, ir vienlīdzīgas attieksmes princips, kurš paredz ne tikai aizliegumu jebkādai diskriminācijai valstspiederības dēļ, bet arī aizliegumu jebkādai netiešai diskriminācijai citu iemeslu dēļ, kas var radīt tādas pašas sekas. Tādējādi kā nosacījumu piekļuvei pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai tā ir pamatdarbība vai pakārtota darbība, nevar izvirzīt tādus kritērijus kā reģistrācijas vieta, uzturēšanās vieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai pakalpojuma sniegšanas galvenā vieta. Taču atsevišķos gadījumos vissvarīgākie ar sabiedrības interesi saistītie iemesli var attaisnot pakalpojuma sniedzēja piespiedu klātbūtni viņa darbības izpildes laikā. Tāpat dalībvalsts nevar ierobežot tādu uzņēmumu tiesībspēju un spēju uzsākt tiesvedību, kas izveidoti saskaņā ar citas tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā tie ir sākotnēji reģistrēti. Turklāt dalībvalstis nevar piešķirt priekšrocības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpaša saikne ar valsti vai vietējo sociāli ekonomisko situāciju; tā nevar arī, pamatojoties uz reģistrācijas vietu, ierobežot pakalpojumu sniedzēja brīvību iegūt, izmantot vai atsavināt tiesības un preces, vai arī pieeju dažādiem kredītu veidiem vai atrašanās vietai, ciktāl šī izvēle ir noderīga pieejai attiecīgā pakalpojumu sniedzēja darbībai vai tās efektīvai izpildei;

Pamatojums

Article 14(1)(b) makes residence requirements generally inadmissible. In so far as this covers direct formal requirements for the granting of permits, it is acceptable. However, in the case of certain services which depend on particular personal responsibility of the service provider, a requirement that the service provider be present at the place of establishment is justified for compelling public-interest reasons. Presence requirements that do not necessarily compel the service provider to have his place of residence in the Member State of establishment should not be covered by Article 14(1)( b).

Grozījums Nr. 41

32. apsvērums

(32) aizliegums veikt ekonomiskas pārbaudes kā priekšnosacījumu atļaujas izsniegšanai attiecas uz ekonomiskām pārbaudēm kā tādām, bet nevis uz prasībām, kas ir objektīvi pamatotas ar sevišķi svarīgu iemeslu sabiedrības interesēs, piemēram, pilsētvides aizsardzība, sociālā politika un sabiedrības veselības aizsardzības mērķi. Šāds aizliegums neskar to iestāžu pilnvaru īstenošanu, kas ir atbildīgas par konkurences tiesību piemērošanu. Aizliegums konkurējošu uzņēmumu īpašniekiem tieši vai netieši būt iesaistītiem atļauju piešķiršanā neattiecas uz tādu organizāciju kā tirdzniecības palātu sniegtajām konsultācijām jautājumos, kas nav saistīti ar pieteikumu iesniegšanu atļauju saņemšanai;

Pamatojums

Clarification..

Grozījums Nr. 42

33.a apsvērums (jauns)

33.a) savstarpējais izvērtēšanas process, kas paredzēts šajā direktīvā, neietekmē dalībvalstu tiesības nostiprināt savos tiesību aktos augsta līmeņa sabiedrisko interešu aizsardzības noteikumu, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes un sociālās politikas mērķu sasniegšanu. Turklāt savstarpējās izvērtēšanas procesā ir pilnībā jāievēro vispārējās ekonomiskās nozīmes pakalpojumu un tiem izvirzīto konkrēto uzdevumu specifika. Šie uzdevumi var attaisnot zināmus ierobežojumus saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību, it īpaši ja tie ir vērsti uz sabiedrības veselību un sociālās politikas mērķiem. Piemēram, attiecībā uz pienākumu iegūt noteiktu juridisko formu, lai sniegtu noteiktus pakalpojumus sociālajā jomā, Eiropas Kopienu Tiesa jau ir atzinusi, ka ir pamatoti pakļaut pakalpojumu sniedzēju prasībai darboties kā bezpeļņas uzņēmumam. Turklāt ir jāpieļauj ierobežojumi, kuru mērķis ir nodrošināt medicīniskās aprūpes piegādi reti apdzīvotos apgabalos,

Pamatojums

Certain restriction (i.e. according to population) should be further allowed in sparsely populated areas in order to ensure high protection of public health and social policy objectives.

Grozījums Nr. 43

34. apsvērums

(34) ierobežojumos, kas jāpārbauda, ietilpst valsts noteikumi, kuri, pamatojoties uz iemesliem, kas nav saistīti ar profesionālo kvalifikāciju, noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem ierobežo pieeju tādam darbībām kā azartspēles. Līdzīgi tam cita starpā ir jāpārbauda noteikumi par obligātu izplatīšanu (“must carry”), kurus piemēro kabeļu operatoriem, kuri, uzliekot pienākumu pakalpojumu sniedzējam - vidutājam dot pieeju dažiem konkrētu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem, ierobežo tā izvēles brīvību, pieeju programmām un saņēmēju izvēlei;

Grozījums Nr. 44

35. apsvērums

(35) tos šīs direktīvas noteikumus, kas attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl attiecīgās darbības ir pakļautas konkurencei, lai tie neliktu dalībvalstīm atcelt pastāvošos izložu monopolus, it īpaši attiecībā uz loterijām, vai privatizēt konkrētas nozares;

(35) tos šīs direktīvas noteikumus, kas attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti, ir jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl attiecīgās darbības ir pakļautas konkurencei, lai tie neliktu dalībvalstīm vai nu liberalizēt vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumus vai privatizēt valsts uzņēmumus, kas sniedz šādu pakalpojumus, vai atcelt pastāvošos monopolus attiecībā uz citām darbībām vai uz noteiktu pakalpojumu piegādi;

(If this amendment is adopted, it shall be placed as Recital 6 a (new))

Pamatojums

The Directive should not cover successfully operating and non-discriminatory monopolies which Member States have set up to protect public health or to maintain public order.

The directive should not affect the continued existence of monopolies already providing services.

Grozījums Nr. 45

37. apsvērums

(37) lai nodrošinātu brīvas pakalpojumu aprites efektīvu īstenošanu un lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu saņēmēji un sniedzēji var saņemt un sniegt pakalpojumus visā Kopienā, ir jāizveido princips, ka uz pakalpojumu sniedzēju attiecas tikai tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tas ir reģistrēts. Šis princips ir būtisks, lai pakalpojumu sniedzēji, jo īpaši MVU, ar pilnu juridisku noteiktību varētu izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas. Šis princips, tādējādi atvieglojot brīvu pakalpojumu apriti starp dalībvalstīm, līdz ar saskaņošanas un savstarpējas palīdzības pasākumiem ļauj patērētājiem arī iegūt pieeju augstas kvalitātes pakalpojumu plašākai izvēlei no citām dalībvalstīm. Šis princips ir jāpapildina ar palīdzības mehānismu, kas ļauj jo īpaši pakalpojumu saņēmējam saņemt informāciju par citu dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī ar noteikumu par pakalpojumu sniegšanas darbību pārskatāmību saskaņošanu;

(37) lai nodrošinātu brīvas pakalpojumu aprites efektīvu īstenošanu un lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu saņēmēji un sniedzēji var saņemt un sniegt pakalpojumus visā Kopienā, jāprecizē, ciktāl uz pakalpojumu sniedzējiem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tie ir reģistrēti un ciktāl tās dalībvalsts tiesību akti, kur šis pakalpojums tiek sniegts. Jāuzsver, ka tas neierobežo to dalībvalsti, kur šis pakalpojums tiek sniegts, piemērot savas īpašas prasības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas darbību, kas ir nepieciešamas sabiedriskai kārtībai vai sabiedrības drošībai, vai arī veselības vai vides aizsardzībai, lai novērstu īpašus riskus pakalpojums sniegšanas vietā;

Grozījums Nr. 46

38. apsvērums

(38) tāpat ir jānodrošina, lai pakalpojumu sniegšanas darbību uzraudzītu tur, kur tā notiek, proti, lai to veiktu tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts. Izcelsmes valsts kompetentās iestādes ir vislabāk piemērotas, lai nodrošinātu pakalpojuma sniedzēja efektīvu un pastāvīgu uzraudzību, un lai aizsargātu pakalpojumu saņēmējus ne tikai savā dalībvalstī, bet arī citur Kopienā. Lai izveidotu savstarpēju uzticību dalībvalstu starpā, reglamentējot pakalpojumu sniegšanas darbības, būtu skaidri jānosaka, ka par pakalpojumu sniedzēju uzraudzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir atbildīga izcelsmes dalībvalsts, neatkarīgi no tā, kur pakalpojums ir sniegts. Jurisdikcijas noteikšana nav šīs direktīvas darbības jomā; to nosaka Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās vai citi Kopienas instrumenti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā.

svītrots

Grozījums Nr. 47

39. apsvērums

(39) papildus principam par to, ka būtu jāpiemēro izcelsmes valsts tiesību akti un ka izcelsmes dalībvalstij vajadzētu būt atbildīgai par uzraudzību, ir jāizveido princips, ka dalībvalsts nevar ierobežot pakalpojumus no citām dalībvalstīm;

svītrots

Grozījums Nr. 48

40.a apsvērums (jauns)

40.a) izcelsmes valsts nosacījumi neattiecas uz noteikumiem tajās dalībvalstīs, kur tiek sniegts konkrētais pakalpojums, kuri paredz noteiktām profesijām tiesības veikt konkrētu darbību, piemēram, prasība, kas paredz advokātiem tiesības sniegt juridiskas konsultācijas,

Grozījums Nr. 49

41. apsvērums

(41) gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs uz laiku pārceļas uz dalībvalsti, kas nav izcelsmes dalībvalsts, ir jāparedz savstarpēja palīdzība šo divu valstu starpā, lai minētā dalībvalsts pēc izcelsmes dalībvalsts pieprasījuma vai faktu pārbaudes gadījumā - savas iniciatīvas - varētu veikt pārbaudes, inspekcijas un izmeklēšanu. Turklāt gadījumā, ja ir norīkoti darbinieki, norīkojuma dalībvalstij vajadzētu būt iespējai vērsties pret citā valstī reģistrētu pakalpojumu sniedzēju, lai nodrošinātu atbilstību nodarbinātības un darba nosacījumiem, kurus piemēro saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK;

(41) gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs uz laiku pārceļas uz dalībvalsti, kas nav izcelsmes dalībvalsts, ir jāparedz savstarpēja palīdzība šo divu valstu starpā, lai minētā dalībvalsts pēc izcelsmes dalībvalsts pieprasījuma vai faktu pārbaudes gadījumā - savas iniciatīvas - varētu veikt pārbaudes, inspekcijas un izmeklēšanu. Turklāt gadījumā, ja ir norīkoti darbinieki, uzņemošajai valstij vajadzētu būt iespējai vērsties pret citā valstī reģistrētu pakalpojumu sniedzēju, lai nodrošinātu atbilstību nodarbinātības un darba nosacījumiem, kurus piemēro saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK;

Pamatojums

Brings the text into line with the deletion of Articles 24 and 25

Grozījums Nr. 50

41.a apsvērums (jauns)

41.a) šī direktīva nav jāpiemēro nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK attiecas uz darba ņēmējiem, kuri ir nosūtīti sniegt pakalpojumu citas dalībvalsts teritorijā. Šādos gadījumos Direktīvs 96/71/EK paredz, ka pakalpojumu sniedzējiem jāievēro nodarbinātības noteikumi un nosacījumi noteiktās jomās, kas ir spēkā dalībvalstī, kur tiek sniegts pakalpojums. Šīs jomas ir: maksimālais darba laiks un minimālais atpūtas laiks, minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums, minimālās atalgojuma likmes, tai skaitā likme par virsstundām, noteikumi attiecībā uz darbinieku nolīgšanu, īpaši uz darbinieku nodrošinājumu īslaicīgiem norīkojumiem, veselība, drošība un higiēna darba vietā, aizsardzības pasākumi saistībā ar nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem grūtniecēm vai sievietēm, kas ir nesen dzemdējušas, bērniem un jauniešiem, vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm un citi nediskriminācijas noteikumi. Tam jāattiecas ne tikai uz likumā paredzētajiem nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, bet arī uz nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti kolektīvajos līgumos vai arbitrāžas lēmumos, kuri ir oficiāli paziņoti vai de facto vispārpiemērojami Direktīvas 96/71/EK izpratnē. Turklāt šai direktīvai nav jāattur dalībvalstīm piemērot nodarbinātības noteikumus un nosacījumus citos jautājumos, izņemot tos, kas uzskaitīti Direktīvā 96/71/EK sabiedriskās politikas noteikumu gadījumā,

Pamatojums

This new recital clarifies what are the matters covered by Directive 96/71/EC as well as the matters for which Directive 96/71/EC explicitly leaves the possibility to Member States of adopting more protective measures at national level.

Grozījums Nr. 51

41.b apsvērums (jauns)

41.b) šī direktīva tāpat nav jāpiemēro nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem gadījumos, kad darba ņēmējs, kuru nodarbina pārrobežu pakalpojuma sniegšanai, ir pieņemts darbā tajā dalībvalsti, kur šis pakalpojums tiek sniegts. Visbeidzot, šajā direktīvā jāiekļauj dalībvalstu tiesības, kurās šis pakalpojums tiek sniegts, noteikt darba attiecību pastāvēšanu un atšķirību starp pašnodarbinātajām un nodarbinātajām personām, tostarp „neīstajām pašnodarbinātajām personām”. Šajā ziņā, saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, svarīga darba attiecību iezīme Līguma 39. panta izpratnē ir fakts, ka zināmu laika brīdi persona citas personas vadībā sniedz pakalpojumus citai personai, pretī saņemot atlīdzību; jebkura darbība, ko minēta persona veic ārpus padotības attiecībām, jāklasificē kā darbs, ko veikusi pašnodarbināta persona saskaņā ar Līguma 43. un 49. pantu,

Pamatojums

Grozījums Nr. 52

41.c apsvērums (jauns)

41.c) tā kā noteikumi un nosacījumi attiecībā uz pagaidu darbiniekiem ir atrunāti Direktīvas 96/71 EK 3. panta 9. punktā, tiem nav jāpiemēro šajā direktīvā noteiktais izcelsmes valsts princips. Bez tam, noteikumi attiecībā uz darbinieku nolīgšanu, tostarp darbinieku nolīgšanu no pagaidu nodarbinātības aģentūrām, netiek piemēroti, tādējādi ierobežojumi vai aizliegumi, ko noteikusi saņēmēja dalībvalsts, attiecas uz, citā starpā, no trešām pusēm nolīgtu darbinieku nolīgšanu, ierobežojumus attiecībā uz pagaidu nodarbinātības maksimālo periodu, utt.

Pamatojums

This recital clarifies the scope of the provisions concerning the posting of workers. The services directive must provide possibilities for preventative measures, in order to prevent abuse in the area of temporary employment. A certain level of market regulation in the temporary employment sector may be considered advisable in order to prevent abuse in the area of temporary employment.

Grozījums Nr. 53

45. apsvērums

(45) Kopienas līmenī jau pieņemtas vairākas direktīvas attiecībā uz patērētāju noslēgtiem līgumiem. Tomēr šīs direktīvas paredz minimālu saskaņošanu. Lai pēc iespējas vairāk ierobežotu iespējamās atšķirības starp patērētāju aizsardzības noteikumiem visā Kopienā, kas sadrumstalo iekšējo tirgu par ļaunu patērētājiem un uzņēmumiem, Komisija Paziņojumā par patērētāju aizsardzības politikas stratēģiju 2002. - 2006. gadam56 paziņoja, ka viena no tās galvenajām prioritātēm būs pilnīga to saskaņošana. Turklāt Komisija Rīcības plānā “Saskaņotākas Eiropas līgumtiesības”57 uzsvēra vajadzību pēc labākas saskaņotības Eiropas patērētāju tiesībās, kas jo īpaši paredzētu spēkā esošo tiesību aktu attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ar patērētājiem, pārskatīšanu, lai novērstu palikušās neprecizitātes, novērstu trūkumus un vienkāršotu tiesību aktus;

45) šī direktīva neattiecas uz līgumsaistībām starp pakalpojuma sniedzēju un klientu, kā arī starp darba devēju un darbinieku. Piemērojamās līgumtiesības un ārpus līguma tiesības nosaka Kopienas tiesību akti saistībā ar starptautiskajām privāttiesībām. Bez tam uz līgumu balstītā vienošanās vienmēr prevalē, ja tā satur noteikumus attiecībā uz kvalitātes standartiem;

Pamatojums

Consequence of excluding International Private Law.

Grozījums Nr. 54

46. apsvērums

(46) izcelsmes valsts principu var piemērot līgumiem, ko noslēguši patērētāji pakalpojumu saņemšanai tikai, ciktāl Kopienas direktīvas nosaka pilnīgu saskaņošanu, jo šajos gadījumos patērētāju aizsardzības līmeņi ir līdzvērtīgi. Atkāpe no izcelsmes valsts principa saistībā ar pakalpojuma sniedzēja saistībām, kas nav līgumsaistības, nelaimes gadījumā, kurā iesaistīti cilvēki un kas radies pakalpojuma sniedzēja darbību rezultātā tajā dalībvalstī, uz kuru viņš uz laiku ir pārcēlies, attiecas uz fizisko vai materiālo kaitējumu, kas personai ir nodarīts nelaimes gadījumā;

svītrots

Pamatojums

Brings the text into line with the amendments to Articles 16 and 17 .

Grozījums Nr. 55

50. apsvērums

(50) lai tiešām izveidotu iekšēju zonu bez robežām, Kopienas pilsoņiem nedrīkst nedz liegt gūt labumu no pakalpojumiem, kas ir tehniski pieejami tirgū, nedz arī izvirzīt viņiem atšķirīgus nosacījumus vai tarifus viņu valstspiederības vai pastāvīgās dzīvesvietas dēļ. Šādas diskriminācijas esamība attiecībā uz pakalpojumu saņēmējiem Kopienas pilsoņiem signalizē, ka nav reāla iekšēja pakalpojumu tirgus un, plašākā nozīmē, apdraud Eiropas tautu integrāciju. Nediskriminācijas princips iekšējā tirgū nozīme, ka nedrīkst pakalpojumu saņēmējam, un jo īpaši patērētājam liegt vai traucēt pieeju pakalpojumam, piemērojot kritērijus, kas iekļauti publiskotos vispārējos nosacījumos un kas ir saistīti ar pakalpojuma saņēmēja valstspiederību vai dzīvesvietu. Tas nenozīmē, ka ar šādiem vispārējiem nosacījumiem nevar paredzēt atšķirīgus tarifus un nosacījumus pakalpojuma sniegšanai, ja šie tarifi un nosacījumi ir tieši pamatoti ar objektīviem iemesliem, piemēram, faktiskas papildu izmaksas attāluma dēļ vai pakalpojuma sniegšanas tehnisko īpatnību dēļ, vai arī atšķirīgi tirgus apstākļi, vai papildu riski, kas saistīti ar noteikumiem, kuri ir atšķirīgi no izcelsmes dalībvalsts noteikumiem;

50) kamēr šīs direktīvas nolūks nav mākslīgi saskaņot cenas Eiropas Savienībā, jo īpaši jomās, kur apstākļi dalībvalstīs atšķiras, lai tiešām izveidotu iekšēju zonu bez robežām, saskaņā ar nediskriminācijas principu Kopienas pilsoņiem nedrīkst nedz liegt gūt labumu no pakalpojumiem, kas ir tehniski pieejami tirgū, nedz arī izvirzīt viņiem atšķirīgus nosacījumus vai tarifus vienīgi viņu valstspiederības vai pastāvīgās dzīvesvietas dēļ. Šādas diskriminācijas esamība attiecībā uz pakalpojumu saņēmējiem Kopienas pilsoņiem signalizē, ka nav reāla iekšēja pakalpojumu tirgus un, plašākā nozīmē, apdraud Eiropas tautu integrāciju. Nediskriminācijas princips iekšējā tirgū nozīme, ka nedrīkst pakalpojumu saņēmējam, un jo īpaši patērētājam liegt vai traucēt pieeju pakalpojumam, piemērojot kritērijus, kas iekļauti publiskotos vispārējos nosacījumos un kas ir saistīti ar pakalpojuma saņēmēja valstspiederību vai dzīvesvietu. Tas nenozīmē, ka tā būs nelikumīga diskriminācija, ja šādos vispārējos nosacījumos būs paredzēti atšķirīgi tarifi un nosacījumi pakalpojuma sniegšanai, ja šie tarifi un nosacījumi ir tieši pamatoti ar objektīviem iemesliem, kas dažādās dalībvalstīs var būt dažādi, piemēram, faktiskas papildu izmaksas attāluma dēļ vai pakalpojuma sniegšanas tehnisko īpatnību dēļ, vai arī atšķirīgi tirgus apstākļi, piemēram, lielāks vai mazāks pieprasījums atkarībā no sezonas, dažādi atvaļinājuma periodi dalībvalstīs, dažādas konkurentu cenas, vai papildu riski, kas saistīti ar noteikumiem, kuri ir atšķirīgi no izcelsmes dalībvalsts noteikumiem.

Pamatojums

Recital 50 contains ambiguities which could have far-reaching consequences that would contradict the Directive’s aim of, inter alia, fostering competition in the provisions of services to the benefit of Community citizens. Whilst the Directive attempts to tackle – quite rightly – any form of discrimination, including on price, it clearly is not the objective of the Directive to ban differentiation where this is rooted in the normal functioning of markets, or to artificially harmonise prices.

Grozījums Nr. 56

51. apsvērums

(51) saskaņā ar Tiesas noteiktajiem principiem attiecībā uz brīvību sniegt pakalpojumus, un neapdraudot dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu finansiālo līdzsvaru, būtu jānodrošina labāka juridiska noteiktība attiecībā uz veselības aizsardzības izmaksu atmaksāšanu pacientiem, kas gūst labumu no brīvas pakalpojumu aprites, kā arī veselības aprūpē strādājošajiem un sociālā nodrošinājuma sistēmu pārvaldītājiem;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23

Grozījums Nr. 57

52. apsvērums

(52) attiecībā uz nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem darba ņēmējiem, kuri sniedz pakalpojumu vai piedalās tā sniegšanā, pilnā mērā piemēro Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā un jo īpaši tās noteikumus attiecībā uz saistību ar sociālā nodrošinājuma sistēmu;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.

Grozījums Nr. 58

53. apsvērums

(53) Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. pants, kas attiecas uz atļauju pārņemt citā dalībvalstī sniegtas veselības aprūpes izdevumu, kā ir uzsvērusi Tiesa, veicina brīvu pacientu apriti un pārrobežu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Šī noteikuma mērķis ir nodrošināt, lai apdrošinātām personām ar atļauju būtu pieejama veselības aprūpe citās dalībvalstīs ar nosacījumiem, kuri attiecībā uz izmaksu pārņemšanu ir tikpat labvēlīgi kā apdrošinātām personām šajā dalībvalstīs. Līdz ar to šis noteikumu apdrošinātām personām dod tiesības, kas tām citādi nebūtu bijušas, un atvieglo brīvu pakalpojumu apriti. No otras puses, ar šo noteikumu netiecas reglamentēt un liegt citā dalībvalstī sniegtu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu atlīdzināšanu saskaņā par piederības dalībvalstī piemērojamajiem tarifiem arī tad, ja iepriekš nav saņemta atļauja;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.

Grozījums Nr. 59

54. apsvērums

(54) saskaņā ar Tiesas judikatūru par brīvu pakalpojumu apriti ir jāatceļ prasība lūgt iepriekšēju atļauju, lai dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēma atlīdzinātu izmaksas par citās dalībvalstīs sniegtajiem nestacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, un dalībvalstīm ir atbilstīgi jāgroza savi tiesību akti. Tiktāl, ciktāl šādas aprūpes izdevumu atlīdzinājums nepārsniedz summu, ko garantē piederības dalībvalsts veselības apdrošināšanas shēma, prasības par iepriekšējas atļaujas iegūšanu atcelšana nevarētu būtiski izjaukt sociālā nodrošinājuma sistēmu līdzsvaru. Kā konsekventi ir lēmusi Tiesa, nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis nodrošina nestacionāro veselības aprūpi savā teritorijā, paliek spēkā arī attiecībā uz citā dalībvalstī sniegto veselības aprūpi, kas nav piederības dalībvalsts, ja šie nosacījumi ir atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem. Līdzīgi atļauju izsniegšanas sistēmām citā dalībvalstī sniegtas veselības aprūpes izmaksu pārņemšanai ir jāatbilst šai direktīvai attiecībā uz nosacījumiem atļaujas piešķiršanai un ar to saistītajām procedūrām;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.

Grozījums Nr. 60

55. apsvērums

(55) kā lietās par brīvu pakalpojumu apriti konsekventi ir lēmusi Tiesa, iepriekšējas atļaujas sistēma citā dalībvalstī sniegtas stacionārās veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanai acīmredzami ir pamatota ar vajadzību plānot slimnīcu infrastruktūras daudzumu, to ģeogrāfisko izvietojumu, organizācijas veidu, ierīces, ar ko tās jāaprīko, un pat to medicīnisko pakalpojumu veidu, kurus tās var piedāvāt. Šādas plānošanas mērķi ir katrā dalībvalstī nodrošināt pietiekamu pastāvīgu pieeju līdzsvarotam kvalitatīvu medicīnas pakalpojumu klāstam, nodrošināt efektīvu izmaksu pārvaldību un pēc iespējas izvairīties no finanšu, tehnisko vai cilvēkresursu izšķērdēšanas. Atbilstīgi Tiesas judikatūrai stacionārās veselības aprūpes koncepcija ir jānosaka objektīvi un iepriekšējo atļauju sistēmai ir jābūt proporcionālai īstenojamā mērķa vispārējām interesēm;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.

Grozījums Nr. 61

56. apsvērums

(56) Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. pantā ir noteikti apstākļi, kuros kompetenta valsts iestāde nedrīkst atteikt atļauju, kas lūgta saskaņa ar šo noteikumu. Dalībvalstis nedrīkst atteikt atļauju gadījumos, kad uz attiecīgo stacionāro veselības aprūpi, kas sniegta tās teritorijā, attiecas tās sociālā nodrošinājuma sistēma un identisku vai līdzvērtīgi efektīvu veselības aprūpi nevar savlaicīgi saņemt tās teritorijā saskaņā ar nosacījumiem, kas ir noteikti ar tās sociālā nodrošinājuma sistēmu. Tiesa ir konsekventi lēmusi par to, ka nosacījums attiecībā uz pieņemamo novēlošanos ir jāskata saistībā ar visiem katra atsevišķa gadījuma apstākļiem, pilnībā ņemot vērā ne tikai pacienta medicīnisko stāvokli atļaujas lūgšanas brīdī, bet arī viņa medicīnisko vēsturi un slimības iespējamo attīstību;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.

Grozījums Nr. 62

57. apsvērums

(57) izmaksas, ko dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēma pārņem attiecībā uz citā dalībvalstī sniegtu veselības aprūpi, nedrīkst būt mazākas par tām, kas noteiktas tās sociālā nodrošinājuma sistēmā attiecībā uz tās teritorijā sniegtu veselības aprūpi. Kā saistībā ar brīvu pakalpojumu apriti konsekventi ir uzsvērusi Tiesa, gadījumā, ja nav iegūta atļauja, nestacionārās veselības aprūpes izdevumu segšanai saskaņā ar piederības dalībvalsts normām nebūtu jāatstāj būtisks iespaids uz tās sociālā nodrošinājuma sistēmu finansēšanu. Gadījumos, kad ir piešķirta atļauja, atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. pantam izmaksu pārņemšanu veic saskaņā ar tās dalībvalsts normām, kurā šī aprūpe ir sniegta. Tomēr ja segto izmaksu līmenis ir zemāks par to, uz kuru pacientam būtu bijušas tiesības, saņemot to pašu aprūpi piederības dalībvalstī, dalībvalstij ir jāuzņemas atlikušās izmaksas līdz līmenim, kuru piemērotu šajā gadījumā;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.

Grozījums Nr. 63

58. apsvērums

(58) kas attiecas uz darba ņēmēju norīkošanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, lai atvieglotu brīvu pakalpojumu apriti ir jāprecizē lomu un uzdevumu sadalījums starp izcelsmes dalībvalsti un norīkojuma dalībvalsti. Šī direktīva nerisina ar darba tiesībām kā tādām saistītos jautājumus. Uzdevumu sadalīšana un sadarbības veidu konkretizēšana starp izcelsmes dalībvalsti un norīkojuma dalībvalsti atvieglo brīvu pakalpojumu apriti, jo īpaši atceļot atsevišķas nesamērīgas administratīvas procedūras un uzlabojot uzraudzību attiecībā uz nodarbinātības noteikumu un nosacījumu ievērošanu saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 58-61 is consistent with the deletion of Articles 24-25.

Grozījums Nr. 64

59. apsvērums

(59) lai izvairītos no diskriminējošām vai nesamērīgām administratīvām formalitātēm, kas būtu šķērslis jo īpaši MVU, norīkojuma dalībvalstij ir jāaizliedz izvirzīt par nosacījumu norīkojumam tādu prasību ievērošanu kā prasība iegūt atļauju no iestādēm. Jāaizliedz arī prasība, ka jāiesniedz deklarācija norīkojuma dalībvalsts iestādēm. Tomēr būtu jābūt iespējai saglabāt šo prasību līdz 2008. gada 31. decembrim būvniecības nozarē atbilstīgi Direktīvas 96/71/EK pielikumam. Šajā sakarā dalībvalstu ekspertu grupa saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu pēta veidus, kā uzlabot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, lai atvieglotu uzraudzību. Turklāt attiecībā uz citiem nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas nav noteikti Direktīvā 96/71/EK, norīkojuma dalībvalstij nebūtu jābūt iespējai veikt ierobežojošus pasākumus pret pakalpojumu sniedzēju, kas reģistrēts citā dalībvalstī;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 58-61 is consistent with the deletion of Articles 24-25.

Grozījums Nr. 65

60. apsvērums

(60) saskaņā ar brīvas pakalpojumu aprites principu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības norīkot darba ņēmējus arī tad, ja tie nav Kopienas pilsoņi, bet ir trešo valstu valstspiederīgie, ja viņi legāli uzturas un ir likumīgi nodarbināti izcelsmes dalībvalstī. Ir lietderīgi uzlikt izcelsmes dalībvalstij par pienākumu nodrošināt, lai katrs norīkotais darba ņēmējs, kurš ir trešās valsts pilsonis, izpildītu pastāvīgās dzīves vietas un likumīgas nodarbinātības noteikumus, kā arī sociālā nodrošinājuma noteikumus, ko paredz tās tiesību akti. Tāpat, izņemot atsevišķus gadījumus, var liegt uzņēmējai dalībvalstij noteikt darba ņēmējam vai pakalpojumu sniedzējam preventīvas pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz iebraukšanas vai uzturēšanās atļaujām. Uzņēmēja dalībvalsts nedrīkstētu noteikt jebkādus pienākumus, piemēram, uz nenoteiktu laiku noslēgta darba līguma esamība vai iepriekšējas nodarbinātības vēsture pakalpojumu sniedzēja izcelsmes valstī;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 58-61 is consistent with the deletion of Articles 24-25.

Grozījums Nr. 66

61. apsvērums

(61) pēc tam, kad pieņemta Padomes 2003. gada 14. maija Regula (EK) Nr. 859/2003, ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ, uz trešo valstu valstpiederīgajiem attiecas sadarbības sistēma sociālā nodrošinājuma shēmu jomā attiecībā uz nodarbinātajām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71, atbilstoši kurai ir jāpiemēro tās valsts noteikumi, kuras sociālā nodrošinājuma sistēmai darba ņēmējs pieder;

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 58-61 is consistent with the deletion of Articles 24-25.

Grozījums Nr. 67

63.a apsvērums (jauns)

63.a) apdrošināšanai vai garantijai ir jābūt piemērotai riska dabai un apmēriem, tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzējiem pārrobežu pārklājums ir vajadzīgs vienīgi tad, ja tie patiešām sniedz pakalpojumus citās dalībvalstīs. Pakalpojuma sniedzējiem un apdrošināšanas kompānijām jāsaglabā vēlamā elastību, vienojoties par apdrošināšanas polisēm, kas būtu precīzi piemērotas riska dabai un apmēriem. Visbeidzot, nav jābūt prasībai, ka dalībvalstis nav jāparedz, ka apdrošināšanas kompānijām ir pienākums nodrošināt apdrošināšanas segumu,

Pamatojums

In keeping with the new arrangements set out in Article 27 of the directive.

Grozījums Nr. 68

66.a apsvērums (jauns)

66.a) sadarbībai starp dalībvalstīm ir nepieciešama labi darbojoša elektroniska informācijas sistēma, lai atbildīgās iestādes varētu viegli noteikt atbilstīgos partnerus citās dalībvalstīs un efektīvi ar tiem sazināties,

Pamatojums

The Commission proposal is based on the assumption that only the Member State of origin should be responsible for controlling the service provider. This does not meet the necessities of administrative control. Therefore it seems to be necessary to establish a system of administrative cooperation in Articles 34 to 37 defining the tasks of the Member State of origin and the Member State of destination as well as the mechanism for efficient administrative cooperation. There should be a regular evaluation of the Member States’ activities in this field and an obligation for the Commission to bring those Member States who do not comply with these provisions to the Court of Justice.

Grozījums Nr. 69

66.b apsvērums (jauns)

66.b) lai nodrošinātu pareizu iekšējā pakalpojumu tirgus darbību, būtiska ir administratīvā sadarbība. Dalībvalstu sadarbības trūkuma rezultātā pakalpojumu sniedzējiem tiek piemērots vairāk noteikumu vai divkāršota pārrobežu darbību kontrole, un negodīgi tirgotāji to var izmantot, lai izvairītos no pārraudzības vai pārkāptu tiesību normas, ko dalībvalstis noteikušas pakalpojumu jomā. Tādējādi dalībvalstu efektīvas sadarbības nodrošināšanai ir būtiski noteikt skaidrus, juridiski saistošus pienākumus,

Pamatojums

Grozījums Nr. 70

67. apsvērums

(67) jānosaka, ka dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju ir jārosina ieinteresētās puses izstrādāt Kopienas līmeņa rīcības kodeksus, kuru mērķis jo īpaši ir veicināt pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā katras profesijas īpatnības. Šiem rīcības kodeksiem ir jāatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktiem konkurences jomā;

Pamatojums

It must be made clear that in some Member States some of the rules governing professional ethics and conduct are regulated by law and that the codes of conduct may not replace or take precedence over these rules.

Grozījums Nr. 71

67.a apsvērums (jauns)

67.a) dalībvalstīm jāmudina īpaši profesionālās struktūras, organizācijas un apvienības, izveidot rīcības kodeksus Kopienas līmenī. Šajos rīcības kodeksos, ņemot vērā katras profesijas specifisko raksturu, jāiekļauj komerciālas saziņas noteikumi attiecībā uz reglamentētajām profesijām un reglamentēto profesiju profesionālās ētikas un rīcības noteikumi, kuru mērķis jo īpaši ir nodrošināt neatkarību, objektivitāti un dienesta noslēpuma glabāšanu. Šādos rīcības kodeksos jāiekļauj arī nosacījumi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma aģentu darbību. Dalībvalstīm jāveic papildu pasākumi, lai mudinātu profesionālās struktūras, organizācijas un apvienības valsts līmenī īstenot Kopienas līmenī pieņemtos rīcības kodeksus,

(See amendment to Article 39)

Grozījums Nr. 72

1. pants

Šajā direktīvā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvas aprites īstenošanu.

1. Šajā direktīvā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvas aprites īstenošanu, vienlaicīgi saglabājot pakalpojumu augstu kvalitātes līmeni.

2. Šo direktīvu nepiemēro vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu liberalizācijai vai to sabiedrisko uzņēmumu privatizācijai, kas sniedz šādus pakalpojumus. Tā arī neietekmē Kopienas tiesību aktu par konkurenci un palīdzību noteikumus.

3. Šī direktīva neietekmē Kopienas vai valstu līmenī veiktos pasākumus kulturālās vai lingvistiskās dažādības vai masu saziņas līdzekļu plurālisma aizsardzībai un veicināšanai.

4. Šī direktīva nekādā veidā neietekmē ne dalībvalstu darba tiesību aktus, tostarp tiesību aktus attiecībā uz sociālo partneru sadarbību, ne tiesības rīkot arodbiedrības pasākumus un izstrādāt koplīgumus, ne arī sociālo apdrošināšanu regulējošos tiesību aktus dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 73

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts (jauns)

a) vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, ko nosaka dalībvalstis;

Grozījums Nr. 74

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

a) finanšu pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2002/65/EK 2. panta b) daļā;

a) bankas, kredīta, apdrošināšanas, profesionālās vai personiskās pensijas, investīciju vai maksājumu veida un, vispārīgākā nozīmē, pakalpojumi, kas uzskaitīti Direktīvas 2000/12/EK I pielikumā¹;

_________

¹ OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/69/EK (OV L 125, 28.4.2004., 44. lpp.).

Grozījums Nr. 75

2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

b) elektroniskajiem komunikāciju pakalpojumiem un tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un pakalpojumiem attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2002/19/EK65, 2002/20/EK66, 2002/21/EK67, 2002/22/EK68 un 2002/58/EK;

b) elektroniskajiem komunikāciju pakalpojumiem un tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un pakalpojumiem attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas vai uz kuriem ir atsauces Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās Nr. 2002/19/EK , 2002/20/EK , 2002/21/EK , 2002/22/EK un 2002/58/EK;

Grozījums Nr. 76

2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

c) transporta pakalpojumiem tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas Kopienas instrumenti, kuru juridiskais pamats ir EK Līguma 71. pants vai 80. panta 2. punkts.

c) transporta pakalpojumiem, ja uz tiem attiecas Kopienas instrumenti, kuru juridiskais pamats ir EK Līguma 71. pants vai 80. panta 2. punkts, izņemot skaidras naudas pārvadāšanu un mirstīgo atlieku transportēšanu;

Grozījums Nr. 77

2. panta 2. punkta ca) apakšpunkts (jauns)

ca) juridiskie pakalpojumiem, ciktāl uz tiem attiecas citi Kopienas instrumenti, tostarp Padomes 1977. gada 22. martā pieņemtā Direktīva 77/249/EEK, kuras mērķis ir veicināt to, lai advokāti efektīvi varētu izmantot pakalpojumu brīvu aprites principu¹, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1988. gada 16. februārī pieņemtā Direktīva 98/5/EK, kuras mērķis ir atvieglot pastāvīgu darbu advokātu profesijā citā dalībvalstī, kas nav valsts, kurā tika iegūta kvalifikācija²;

_________

¹ OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

² OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

Pamatojums

To ensure the existing EU lawyers’ acquis applies and is not affected by conflicting provisions of this directive.

Grozījums Nr. 78

2. panta 2. punkta cb) apakšpunkts (jauns)

cb) veselības aprūpei neatkarīgi no tā, vai to sniedz vai nesniedz veselības aprūpes iestādes, un neatkarīgi no to organizācijas un finansēšanas veida valsts līmenī, un neatkarīgi no tā, vai tā ir sabiedriska vai privāta sistēma;

Grozījums Nr. 79

2. panta 2. punkta cc) apakšpunkts (jauns)

cc) audiovizuāliem pakalpojumiem neatkarīgi no ražošanas, izplatīšanas un pārraidīšanas veida, ieskaitot radiopārraides un kino;

Grozījums Nr. 80

2. panta 2. punkta cd) apakšpunkts (jauns)

cd) azartspēlēm, kas ietver derības uz naudas likmēm, kā arī loterijas, kāršu spēles un dažādus derību darījumus;

Grozījums Nr. 81

2. panta 2. punkta ce) apakšpunkts (jauns)

ce) profesijām un darbībām, kas ir pastāvīgi vai uz laiku saistītas ar valsts varas īstenošanu dalībvalstī, jo īpaši ar notariālo darbību,

Amandment 82

2. panta 3. punkts

3. Šo direktīvu nepiemēro nodokļu jomai, izņemot diskrimināciju aizliegumu, kas paredzēts 14. un 16. pantā tiktāl, ciktāl uz šeit uzskaitītajiem ierobežojumiem neattiecas Kopienas instruments nodokļu saskaņošanu.

3. Šo direktīvu nepiemēro nodokļu jomai.

Grozījums Nr. 83

3. pants

Dalībvalstis piemēro šīs direktīvas noteikumus saskaņā ar Līguma noteikumiem par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti.

1. Ja šīs direktīvas noteikumi nonāk pretrunā ar citām Kopienas reglamentatīvajām normām par īpašiem aspektiem saistībā ar pieejamību un pakalpojuma darbības izpildi konkrētās nozarēs vai saistībā ar konkrētām profesijām, šie citi noteikumi dominē un tiek piemēroti šīm konkrētajām nozarēm vai profesijām. Šie noteikumi ietver, jo īpaši:

a) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā¹;

b) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālās nodrošināšanas sistēmas piemērošanu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas robežās²;

c) Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos³;

d) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva …/…/EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

Šīs direktīvas piemērošana neskar citu Kopienas tiesību aktu noteikumu piemērošanu saistībā ar pakalpojumiem, uz ko atteicas šie noteikumi.

2. Šī direktīva neierobežo starptautiskās privāttiesības, jo īpaši starptautiskās privāttiesības par līgumu un ārpuslīguma saistībām (Roma I un Roma II).

__________

¹ OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

² OV L 149, 5.1.1971., 2. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 631/2004/EK (OV L 100, 6.4.2004., 1. lpp.).

³ OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.).

Grozījums Nr. 84

4. panta 1. punkts

(1) “pakalpojums” ir jebkura patstāvīga saimnieciska darbība, kā minēts Līguma 50. pantā, kas saistīta ar pakalpojumu, ko veic par atlīdzību;

1) „pakalpojums” ir jebkura patstāvīga saimnieciska darbība, kā minēts Līguma 50. pantā, ko parasti sniedz par samaksu, kas veido atlīdzību par attiecīgo pakalpojumu, un par ko parasti vienojas pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs,

Grozījums Nr. 85

4. panta 1.a punkts (jauns)

1a) „sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas saistības” ir īpašas valsts iestāžu prasības pakalpojuma sniedzējiem ar mērķi nodrošināt ar sabiedrības interesēm saistītu mērķu īstenošanu;

Grozījums Nr. 86

4. panta 1.b punkts (jauns)

1b) „vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi” ir pakalpojumi, kurus kā tādus nosaka dalībvalsts un kuri pakļaujas īpašām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, ko pakalpojuma sniedzējam ir uzdevusi konkrētā dalībvalsts, lai īstenotu ar sabiedrības interesēm saistītus mērķus,

Grozījums Nr. 87

4. panta 2. punkts

(2) “pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura fiziska persona, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais, vai jebkura juridiska persona, kas piedāvā vai sniedz pakalpojumu;

2) „pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura fiziska persona, kas ir dalībvalsts pilsonis, vai jebkura juridiska persona, kas reģistrēta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un kas piedāvā vai sniedz pakalpojumu;

Grozījums Nr. 88

4. panta 3. punkts

(3) “saņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas profesionāliem vai neprofesionāliem mērķiem izmanto vai vēlas izmantot pakalpojumu;

3) „saņēmējs” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas reģistrēta dalībvalstī un kas profesionāliem vai neprofesionāliem mērķiem izmanto vai vēlas izmantot pakalpojumu;

Grozījums Nr. 89

4. panta 5. punkts

(5) “uzņēmums” ir faktiskā saimnieciskās darbības veikšana, kā minēts Līguma 43. pantā, izmantojot pastāvīgu uzņēmuma reģistrāciju uz nenoteiktu laikposmu;

5) „uzņēmums” ir faktiskā saimnieciskās darbības veikšana, kā minēts Līguma 43. pantā, uz nenoteiktu laiku un no pastāvīga pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma, kurā sniedzējam ir piemērota infrastruktūra, no kuras faktiski tiek īstenota pakalpojumu sniegšanas darbība;

Grozījums Nr. 90

4. panta 7. punkts

(7) “prasība” ir jebkurš pienākums, aizliegums, nosacījums vai ierobežojums, kas paredzēts dalībvalstu tiesību aktos, normatīvajos vai administratīvajos aktos vai tiesu praksē, administratīvajā praksē vai profesionālu organizāciju noteikumos, vai kopējos profesionālu apvienību vai citu profesionālu organizāciju noteikumos, kas pieņemti, tām rīkojoties juridiski patstāvīgi;

7) „prasība” ir jebkurš pienākums, aizliegums, nosacījums vai ierobežojums, kas paredzēts dalībvalstu tiesību aktos, normatīvajos vai administratīvajos aktos vai tiesu praksē un administratīvajā praksē vai profesionālu organizāciju noteikumos, vai kopējos profesionālu apvienību vai citu profesionālu organizāciju noteikumos, kas pieņemti, tām rīkojoties juridiski patstāvīgi; noteikumi, kas ietverti kolektīvajos nolīgumos, nav uzskatāmi par prasībām šīs direktīvas nozīmē;

Grozījums Nr. 91

4.panta 7.a punkts (jauns)

7a) „vissvarīgākie ar sabiedrības interesi saistītie iemesli” attiecas arī uz šādiem iemesliem: sabiedrības politikas aizsardzību, valsts un sabiedrības drošību, sabiedrības veselību, patērētāju, pakalpojumu saņēmēju, darba ņēmēju un vides, arī pilsētvides, aizsardzību, dzīvnieku veselību, intelektuālo īpašumu, nacionālā vēstures un mākslas mantojuma saglabāšanu, sociālās politikas un kultūras politikas mērķiem;

Grozījums Nr. 92

4. panta 8. punkts

(8) “kompetenta iestāde” ir jebkura struktūra vai iestāde, kurai ir pārraudzības vai regulējoša nozīme kādā dalībvalstī attiecībā uz pakalpojumu darbībām, tostarp jo īpaši administratīvas iestādes, profesionālas organizācijas un tās profesionālās apvienības vai citas profesionālas organizācijas, kas, rīkojoties juridiski patstāvīgi, kolektīvi reglamentē piekļuvi pakalpojumiem un to izpildei;

8) „kompetenta iestāde” ir jebkura struktūra vai iestāde, kurai ir pārraudzības vai regulējoša nozīme kādā dalībvalstī attiecībā uz pakalpojumu darbībām, tostarp jo īpaši uz administratīvo iestāžu, valsts uzņēmumu, profesionālo organizāciju un to profesionālo apvienību vai citu profesionālo organizāciju pakalpojumiem, kas, rīkojoties juridiski patstāvīgi, kolektīvi reglamentē piekļuvi pakalpojumiem un to izpildei;

Grozījums Nr. 93

4. panta 9. punkts

(9) “koordinēta joma” ir jebkura prasība, ko piemēro piekļuvei pie pakalpojumiem vai to izpildei;

svītrots

Grozījums Nr. 94

4. panta 10. punkts

(10) “stacionāra veselības aprūpe” ir tāda veselības aprūpe, ko var sniegt tikai medicīnas iestādē un kuras sniegšanai persona, kas saņem aprūpi, parasti ir jāizmitina medicīnas iestādē, tādējādi personai, kas saņem aprūpi, infrastruktūras nosaukumam, organizācijas veidam un finansēšanas veidam nav nozīmes, lai klasificētu šādu aprūpi kā stacionāru aprūpi;

svītrots

Grozījums Nr. 95

4. panta 11. punkts

(11) “norīkojuma dalībvalsts” ir tā dalībvalsts, uz kuras teritoriju pakalpojuma sniedzējs norīko darbinieku, lai tur sniegtu pakalpojumus;

11) „galamērķa dalībvalsts” ir tā dalībvalsts, kuras teritorijā pāri robežai tiek sniegts pakalpojums, un citā dalībvalstī reģistrētam pakalpojumu sniedzējam nav jādibina tur uzņēmums;

Grozījums Nr. 96

4. panta 11.a punkts (jauns)

11.a) „darba ņēmējs” nozīmē fizisku personu, kura ir jāuzskata par darba ņēmēju saskaņā ar valsts likumdošanu, koplīgumiem un/vai dalībvalsts, kurā pakalpojums tiek sniegts, vispāratzīto pieredzi;

Pamatojums

The introduction of a definition of worker is justified by the fact that it should be the country on whose territory the work is being done that should determine who is to be regarded as a worker.

Grozījums Nr. 97

4. panta 12. punkts

(12) “likumīga nodarbinātība” ir darbinieka algota nodarbošanās, kas veikta saskaņā ar tās dalībvalsts valsts tiesību aktiem, kas ir pakalpojuma sniedzēja izcelsmes valsts;

svītrots

Pamatojums

The removal of the definitions included in Article 4(10), (11) and (12) is consistent with the deletion of Articles 23, 24 and 25 of this Directive.

Grozījums Nr. 98

4. panta 13. punkts

(13) “reglamentēta profesija” ir profesionāla darbība vai profesionālu darbību kopums, kuras veikšanas piekļuvei vai veikšanai, vai vienam no veikšanas veidiem saskaņā ar tiesību aktiem un normatīviem un administratīviem aktiem tieši vai netieši ir vajadzīga noteikta profesionālā kvalifikācija;

13) „reglamentēta profesija” ir profesionāla darbība vai profesionālu darbību kopums, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../ /EK 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu;

Grozījums Nr. 99

II nodaļas virsraksts un I iedaļas virsraksts

II nodaļa	II nodaļa
Pakalpojumu sniedzēju brīvība veikt uzņēmējdarbību
1 iedaļa
Pārvaldes vienkāršošana	Pārvaldes vienkāršošana

Pamatojums

(Administrative simplification must be applied not only to the freedom of establishment for service providers but also to the freedom to provide services. This is why the structure of the Commission proposal has been modified in order to apply Articles 5-8 to the two fundamental freedoms.)

Grozījums Nr. 100

5. pants

1. Dalībvalstis vienkāršo procedūras un formalitātes, ko piemēro piekļuvei pie pakalpojumu sniegšanas darbības vai tās izpildei.

1. Dalībvalstis apstiprina autentiskumu un atbilstīgos gadījumos vienkāršo procedūras un formalitātes, ko piemēro piekļuvei pie pakalpojumu sniegšanas darbības vai tās izpildei, ja un cik lielā mērā tas rada šķērsli piekļuvei tirgum,

1.a) šīs nodaļas noteikumi attiecas tikai uz pārrobežu darbībām;

1.b) piemērotā situācijā un ja tas ir praktiski iespējams, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju ievieš saskaņotas Eiropas veidlapas. Šīs veidlapas ir līdzvērtīgas sertifikātiem, apliecinājumiem un citiem dokumentiem par uzņēmumu, kuri parāda, ka galamērķa valstī prasība ir ievērota.

2. Ja dalībvalstis pieprasa pakalpojuma sniedzējam vai saņēmējam uzrādīt sertifikātu, apliecinājumu vai jebkādu citu dokumentu, kas pierāda, ka prasība ir izpildīta, tām ir jāpieņem jebkurš dokuments no citas dalībvalsts, kuram ir līdzvērtīgs mērķis vai kas norāda, ka attiecīgā prasība ir izpildīta. Dalībvalstis nevar pieprasīt, lai citas dalībvalsts dokuments būtu sagatavots tā oriģinālajā formā vai kā apstiprināta kopija, vai kā apstiprināts tulkojums, izņemot gadījumus, kas paredzēti Kopienas instrumentos, vai gadījumus, kad šāda prasība ir objektīvi pamatojama ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs.

2. Ja dalībvalstis pieprasa pakalpojuma sniedzējam vai saņēmējam uzrādīt sertifikātu, apliecinājumu vai jebkādu citu dokumentu, kas pierāda, ka prasība ir izpildīta, tām ir jāpieņem jebkurš dokuments no citas dalībvalsts, kuram ir līdzvērtīgs mērķis vai kas norāda, ka attiecīgā prasība ir izpildīta. Dalībvalstis nevar pieprasīt, lai citas dalībvalsts dokuments būtu sagatavots tā oriģinālajā formā vai kā apstiprināta kopija, vai kā apstiprināts tulkojums, izņemot gadījumus, kas paredzēti Kopienas dokumentos, vai gadījumus, kad šāda prasība ir pamatojama ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs, tostarp saistībā ar valsts kārtību un drošību. Šie noteikumi neietekmē dalībvalstu tiesības pieprasīt dokumentu tulkojumus valsts valodā.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro dokumentiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas ../../EK70 46. pantā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK 45. panta 3. punktā.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro dokumentiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 50. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru¹, 45. panta 3. punktā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija², 3. panta 2. punktā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/58/EK, ar ko Padomes Direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām³ vai Padomes Vienpadsmitajā Direktīvā 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti ⁴.

__________

¹OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

²OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

³OV L 221, 4.9.2003., 13. lpp.

⁴OV L 395, 30.12.1986., 36. lpp.

Grozījums Nr. 101

6. panta ievaddaļa

Dalībvalstis nodrošina, lai, vēlākais, līdz 2008. gada 31. decembrim pakalpojumu sniedzējiem būtu iespējams veikt šādas procedūras un formalitātes kontaktpunktos, ko sauc par "vienotiem kontaktpunktiem":

1. Dalībvalstis nodrošina, lai, vēlākais, līdz ...* pakalpojumu sniedzējiem būtu iespējams veikt šādas procedūras un formalitātes, saskaņā ar šīs un II a nodaļas nodaļas noteikumiem, kontaktpunktos, ko sauc par "vienotiem kontaktpunktiem":

__________

* Trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 102

6. panta 1.a punkts (jauns)

1a. ja kāda dalībvalsts pieprasa formālu reģistrāciju, attiecīgā dalībvalsts nodrošina to, lai, vēlākais līdz ...* formāla reģistrācija vienotajā kontaktpunktā būtu iespējama elektroniskā veidā un lai tā nekavētu vai kaut kādā veidā nesarežģītu konkrēto pakalpojumu sniegšanu, vai neprasītu papildu izdevumus pakalpojumu sniedzēja;

__________

* Trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 103

6. panta 1.b punkts (jauns)

1.b) Komisija koordinē vienotos kontaktpunktus, izveidojot Eiropas vienoto kontaktpunktu;

Grozījums Nr. 104

6. panta 1.c punkts (jauns)

1.c) vienotā kontaktpunkta izveide nekādi neskar funkciju un pilnvaru sadali starp iestādēm dalībvalstu sistēmās;

Grozījums Nr. 105

7. panta 1. punkta d) apakšpunkts

d) lēmuma apstrīdēšanas veidi, kas pieejami strīda gadījumā starp kompetento iestādi un pakalpojuma sniedzēju vai saņēmēju, vai starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju vai starp pakalpojuma sniedzējiem;

d) lēmuma apstrīdēšanas veidi, kas parasti ir pieejami strīda gadījumā starp kompetento iestādi un pakalpojuma sniedzēju vai saņēmēju, vai starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju vai starp pakalpojuma sniedzējiem;

Grozījums Nr. 106

7. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji un saņēmēji pēc pašu pieprasījuma var saņemt palīdzību no kompetentajām iestādēm informācijas veidā par to, kā 1. punkta a) apakšpunktā minētās prasības parasti interpretē un piemēro. Vajadzības gadījumā šādā konsultācijā iekļauj vienkāršu „soli pa solim” apmācību. Informāciju sniedz vienkāršā un saprotamā valodā.

Grozījums Nr. 107

7. panta 3. punkts

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētā informācija un palīdzība ir nodrošināta skaidrā un nepārprotamā veidā, ka tā ir viegli pieejama no attāluma un elektroniskā veidā, un ka tā tiek regulāri atjaunināta.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētā informācija un palīdzība ir nodrošināta skaidrā un nepārprotamā veidā, ka tā ir viegli pieejama, arī no attāluma un elektroniskā veidā, un ka tā tiek regulāri atjaunināta.

Grozījums Nr. 108

7. panta 5. punkts

5. Dalībvalstis īsteno 1. līdz 4. punktu, vēlākais, līdz 2008. gada 31. decembrim.

5. Dalībvalstis īsteno 1. līdz 4. punktu, vēlākais, līdz ...*.

_________

* Trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 109

7. panta 6. punkts

6. Dalībvalstis un Komisija veic papildu pasākumus, lai mudinātu vienotos kontaktpunktus sagatavot 1. un 2. punktā paredzēto informāciju citās Kopienas valodās.

6. Dalībvalstis un Komisija mudina vienotos kontaktpunktus sagatavot šajā pantā paredzēto informāciju citās Kopienas valodās tiktāl, cik tas ir savienojams ar to tiesību aktiem par valodu lietojumu,

Grozījums Nr. 110

7. panta 6.a punkts (jauns)

6.a) Kompetento iestāžu pienākums palīdzēt pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem neprasa, lai šīs iestādes sniegtu juridiskas konsultācijas individuālos gadījumos, bet tas attiecas tikai uz vispārēju informāciju par to, kā parasti interpretē vai piemēro prasības,

Grozījums Nr. 111

8. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, vēlākais, līdz 2008. gada 31. decembrim visas procedūras un formalitātes, ko piemēro piekļuvei pie pakalpojumiem vai to izpildei, var viegli izpildīt no attāluma un elektroniskā veidā attiecīgajā kontaktpunktā un ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, vēlākais, līdz ...* visas procedūras un formalitātes, ko piemēro piekļuvei pie pakalpojumiem vai to izpildei, var viegli izpildīt arī no attāluma un elektroniskā veidā attiecīgajā kontaktpunktā un ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm,

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro telpu apskatei, kurās sniedz pakalpojumu, vai iekārtu pārbaudei, ko pakalpojuma sniedzējs izmanto, vai pakalpojuma sniedzēja kapacitātes fiziskai pārbaudei.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro telpu apskatei, kurās sniedz pakalpojumu, vai iekārtu pārbaudei, ko pakalpojuma sniedzējs izmanto, vai pakalpojuma sniedzēja kapacitātes fiziskai pārbaudei. To nepiemēro arī jebkādām prasībām uzrādīt oriģinālo dokumentāciju saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu. Tāpat 1. punktu nepiemēro procedūrām, kurās, pamatojoties uz sevišķi svarīgiem iemesliem, kas ir sabiedrības interesēs, ir nepieciešama pieteikuma iesniedzēja fiziska klātbūtne.

3. Komisija saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta īstenošanai, lai atvieglotu informācijas sistēmu savstarpējo izmantojamību un procedūru elektronisku izpildi dalībvalstu starpā.

3. Komisija nodrošina informācijas sistēmu savstarpējo izmantojamību un procedūru elektronisku izpildi dalībvalstu starpā. Piemēro 42. panta 2. punktā minēto procedūru.

_________

* Trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 112

II a nodaļa (jauns)

II a nodaļa

Pakalpojumu sniedzēju brīvība veikt uzņēmējdarbību

Pamatojums

Brings the text into line with the amendment to Chapter II. Articles 5-8 should apply to both fundamental freedoms. The chapter on the freedom of establishment for service providers thus only covers authorisation schemes (Articles 9-13), which become Section 1, and requirements that are prohibited or subject to evaluation (Articles 14-15), which become Section 2.

Grozījums Nr. 113

2. iedaļas virsraksts

2 IEDAĻA

1 IEDAĻA

Pamatojums

(Brings the text into line with the amendment to Chapter II. Articles 5-8 should apply to both fundamental freedoms. The chapter on the freedom of establishment for service providers thus only covers authorisation schemes (Articles 9-13), which become Section 1, and requirements that are prohibited or subject to evaluation (Articles 14-15), which become Section 2.)

Grozījums Nr. 114

9. panta 1. punkta ievaddaļa

1. Dalībvalstis liedz piekļuvi pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei atkarībā no atļauju izsniegšanas sistēmas lēmuma, ja nav izpildīti šādi nosacījumi:

1. Dalībvalstis var noteikt, ka piekļuve pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei ir atkarīga no atļauju izsniegšanas sistēmas lēmuma, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr. 115

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) vajadzība pēc atļauju izsniegšanas sistēmas ir objektīvi pamatojama ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;

b) vajadzība pēc atļauju izsniegšanas sistēmas ir pamatojama ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;

Grozījums Nr. 116

9. panta 2. punkts

2. Ziņojumā, kas minēts 41. pantā, dalībvalstis norāda savas atļauju izsniegšanas sistēmas un iemeslus, uzrādot atbilstību 1. punktam.

svītrots

Grozījums Nr. 117

9. panta 3. punkts

3. Šo daļu nepiemēro atļaujas izsniegšanas sistēmām, ko paredz vai atļauj ar citiem Kopienas instrumentiem.

3. Šī panta 1. punktu nepiemēro atļaujas izsniegšanas sistēmām, ko paredz vai atļauj ar citiem Kopienas instrumentiem.

Šo punktu nepiemēro tiem atļauju izsniegšanas sistēmu aspektiem, kas ir pakļauti saskaņošanai ar citiem Kopienas tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 118

10. panta 2. punkta b) apakšpunkts

b) objektīvi pamatojamiem ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;

b) pamatojamiem ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;

Grozījums Nr. 119

10. panta 2. punkta fa) apakšpunkts (jauns)

fa) pārredzamiem un pieejamiem,

Grozījums Nr. 120

10. panta 3. punkts

3. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos jaunam uzņēmumam izvairās no tādu prasību un pārbaužu dublēšanas, kas ir līdzvērtīgas vai būtībā salīdzināmas pēc to mērķiem, un kuras pakalpojuma sniedzējam piemēro jau citā dalībvalstī vai tajā pašā dalībvalstī. 35. pantā minētie kontaktpunkti un pakalpojuma sniedzējs palīdz kompetentajai iestādei, nodrošinot tai jebkādu nepieciešamu informāciju par šīm prasībām.

Grozījums Nr. 121

10. panta 4. punkts

4. Atļauja dod tiesības pakalpojuma sniedzējam iegūt pieeju pakalpojuma sniegšanas darbībai vai izpildīt šo darbību visā valsts teritorijā, tostarp izveidojot pārstāvniecības, filiāles, meitasuzņēmumus vai birojus, izņemot gadījumus, kad katram atsevišķam uzņēmumam atļauja ir objektīvi pamatota ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs.

4. Atļauja dod tiesības pakalpojuma sniedzējam iegūt pieeju pakalpojuma sniegšanas darbībai vai izpildīt šo darbību visā valsts teritorijā, tostarp izveidojot pārstāvniecības, filiāles, meitasuzņēmumus vai birojus, izņemot gadījumus, kad atļauja katram atsevišķam uzņēmumam vai atļauja, kas attiecas uz ierobežotu valsts teritorijas daļu, ir pamatota ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs.

Grozījums Nr. 122

10. panta 6. punkts

6. Jebkuru atteikumu vai citu kompetentās iestādes atbildi, tostarp atļaujas anulēšanu, pilnībā pamato, jo īpaši attiecībā uz šā panta noteikumiem, un atstāj iespēju to iesniegt tiesā.

6. Izņemot gadījumus, kad atļauja ir piešķirta, jebkuru citu kompetentās iestādes atbildi, tostarp atļaujas piešķiršanas atteikumu vai atļaujas anulēšanu, pilnībā pamato, jo īpaši attiecībā uz šā panta noteikumiem, un atstāj iespēju to iesniegt tiesā.

Grozījums Nr. 123

10. panta 6.a punkts (jauns)

6a. šis pants neapšauba kompetenču sadali vietējā vai reģionālā līmenī tajās dalībvalstu iestādēs, kas šādas atļaujas piešķir.

Grozījums Nr. 124

11. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) atļauju pagarina automātiski

a) atļauju pagarina automātiski vai tā ir atkarīga tikai no ilgstošas prasību izpildes;

Grozījums Nr. 125

11. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) pieejamo atļauju skaits ir ierobežots;

b) pieejamo atļauju skaits ir ierobežots, pamatojoties uz sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;

Grozījums Nr. 126

11. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) ierobežots atļaujas termiņš ir objektīvi pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs.

c) ierobežots atļaujas termiņš ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs.

Grozījums Nr. 127

11. panta 3. punkts

3. Dalībvalstis pieprasa pakalpojuma sniedzējam informēt attiecīgo vienoto kontaktpunktu, kas paredzēts 6. pantā, par jebkurām viņa situācijas izmaiņām, kas var ietekmēt kompetentās iestādes uzraudzības efektivitāti, tostarp jo īpaši par meitasuzņēmumu izveidi, kuru darbība sakrīt ar atļauju sistēmas darbības jomu vai kā rezultātā atļaujas nosacījumi vairs netiek izpildīti, vai kas ietekmē pakalpojuma saņēmējam pieejamās informācijas precizitāti.

3. Dalībvalstis pieprasa pakalpojuma sniedzējam informēt attiecīgo vienoto kontaktpunktu, kas paredzēts 6. pantā, par šādām izmaiņām:

- par meitasuzņēmumu izveidi, kuru darbība sakrīt ar atļauju sistēmas darbības jomu;

- viņa situācijas izmaiņām, kuru rezultātā atļaujas nosacījumi vairs netiek izpildīti.

Grozījums Nr. 128

11. panta 3.a punkts (jauns)

3a. šis pants neierobežo dalībvalstu tiesības anulēt atļaujas, jo īpaši, ja vairs netiek pildīti atļaujas piešķiršanas nosacījumi.

Grozījums Nr. 129

12. panta 1. punkts

1. Ja konkrētai darbībai atļauju skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, dalībvalstis piemēro tādu atlases procedūru, kas potenciālajiem kandidātiem pilnībā garantē taisnīgumu un pārredzamību, tostarp jo īpaši procedūru uzsākšanas piemērotu publicitāti.

Grozījums Nr. 130

12. panta 2.a punkts (jauns)

2a. neskarot 9. un 10. pantu, dalībvalstis, piemērojot kandidātu atlases procedūru, var ņemt vērā apsvērumus par sabiedrības veselību, darbinieku vai pašnodarbināto personu veselību un drošību, vides aizsardzību, kultūras mantojuma saglabāšanu un jebkāda sabiedriskās kārtības mērķa tālāku attīstību, kas nav pretrunā ar Līgumu.

Pamatojums

Where the provision of a service may have implications for public health, health and safety in the workplace, the environment, a Member State’s cultural heritage or any other vital consideration which falls outside the purely commercial, it is reasonable for Member States to apply non-commercial criteria as an aspect of their selection procedure, provided in all cases that these are non-discriminatory and in keeping with the Treaty.

Grozījums Nr. 131

13. panta 1. punkts

1. Atļaujas izsniegšanas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš publiskotas un tās garantē ieinteresētajām personām, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.

1. Atļaujas izsniegšanas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš publiskotas un tas garantē iesaistītajām personām, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.

Grozījums Nr. 132

13. panta 2. punkts

2. Atļaujas izsniegšanas procedūras un formalitātes nav preventīvas, un tās nav nepamatoti sarežģītas, kā arī tās neaizkavē pakalpojumu sniegšanu. Tās ir viegli pieejamas, un jebkuri izdevumi, kuras attiecīgajām pusēm, iespējams, ir jāuzņemas saistībā ar pieteikuma iesniegšanu, ir samērīgi ar attiecīgo atļaujas izsniegšanas procedūru izmaksām.

Grozījums Nr. 133

13. panta 3. punkts

3. Atļauju izsniegšanas procedūras un formalitātes ieinteresētajām personām garantē, ka viņu pieteikumus izskatīs cik vien ātri iespējams un jebkurā gadījumā pieņemamā termiņā, kas jau iepriekš ir noteikts un publiskots.

3. Atļauju izsniegšanas procedūras un formalitātes ieinteresētajām personām garantē, ka viņu pieteikumus izskatīs, cik vien ātri iespējams, un jebkurā gadījumā pieņemamā termiņā, kas jau iepriekš ir noteikts un publiskots. Šis termiņš sākas tikai no tā brīža, kad ir iesniegta visa dokumentācija.

Grozījums Nr. 134

13. panta 4. punkts

4. Ja atbilstīgi 3. punktam noteiktajā laikposmā nav saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka atļauja ir piešķirta. Tomēr gadījumos, kad tas ir objektīvi pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs, var piemērot dažādus pasākumus attiecībā uz atsevišķām darbībām.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikumu iesniedzēji saņemtu atbildi laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 3. punktam.

Grozījums Nr. 135

13. panta 5. punkts

5. Visus atļauju pieteikumus apstiprina cik vien ātri iespējams. Apstiprinājumā ir jānorāda šāda informācija:

5. Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma atļaujas pieteikumu apstiprina, cik vien ātri iespējams. Apstiprinājumā ir jānorāda atbildes sniegšanas termiņš, kā minēts 3. punktā.

a) atbildes sniegšanas termiņš, kā minēts 3. punktā;

b) lēmuma apstrīdēšanas veidi;

c) apliecinājums tam, ka gadījumā, ja noteiktā laikposmā atbilde nav saņemta, tiek uzskatīts, ka atļauja ir piešķirta.

Grozījums Nr. 136

13. panta 6. punkts

6. Ja ir iesniegts nepilnīgs pieteikums vai ja pieteikums ir noraidīts, jo tas nav bijis atbilstīgs prasītajām procedūrām un formalitātēm, jautājumā ieinteresētās personas cik vien ātri iespējams ir jāinformē par vajadzību iesniegt jebkādu papildu dokumentāciju.

6. Ja ir iesniegts nepilnīgs pieteikums, jautājumā ieinteresētās personas, cik vien ātri iespējams, ir jāinformē par vajadzību iesniegt jebkādu papildu dokumentāciju, kā arī par jebkurām iespējamajām sekām, kas varētu iespaidot 3. punktā minēto pieņemamo izskatīšanas termiņu.

Grozījums Nr. 137

13. panta 6.a punkts (jauns)

6.a) ja pieteikums ir noraidīts tādēļ, ka tas nav atbildis prasītajām procedūrām un formalitātēm, iesaistītās personas jāinformē par noraidījumu cik vien ātri iespējams.

Grozījums Nr. 138

3. iedaļas virsraksts

3 IEDAĻA

2 IEDAĻA

Pamatojums

Grozījums Nr 139

14. panta 2. punkts

(2) aizliegums turēt īpašumā uzņēmumu vairākās dalībvalstīs vai būt ierakstītam reģistros vai profesionālu organizāciju vai apvienību sarakstos vairākās dalībvalstīs;

2) aizliegums dibināt uzņēmumus vairākās dalībvalstīs vai aizliegums reģistrēt tos vairākās dalībvalstīs, vai aizliegums reģistrēt profesionālu organizāciju vai apvienību sarakstos;

(linguistic amendment)

Pamatojums

Dieser Änderungsvorschlag betrifft lediglich die deutsche Sprachfassung. Er dient der Klarstellung und Angleichung an die übrigen Sprachfassungen.

Die bisherige Formulierung ist grammatikalisch mehrdeutig. Das Wort „Verbot“ soll sich – wie ein Vergleich zu den übrigen Sprachfassungen zeigt – auf alle drei Alternativen beziehen. Es kann aber sprachlich auch allein auf die erste Alternative bezogen werden. Dann wäre eine „Registrierung bei Standesorganisationen in mehreren Mitgliedstaaten“ als Anforderung unzulässig. Dies ist erkennbar nicht gewollt und würde auch Art. 6 der künftigen Richtlinie über die Anerkennung von Berufsqualifikationen widersprechen, der eine (vorübergehende) Mitgliedschaft vorsieht. Zur Klarstellung und zur Vermeidung von Rechtsunsicherheit ist daher eine Umformulierung geboten.

Grozījums Nr. 140

4. panta 5. punkts

(5) katrā gadījumā individuāli piemērotu saimniecisku pārbaudi, kas par priekšnoteikumu atļaujas izsniegšanai izvirza pierādījumu par saimnieciskas vajadzības vai tirgus pieprasījuma esamību, vai darbības potenciālā vai pašreizējā saimnieciskā efekta novērtējumu, vai darbības piemērotības novērtējumu saistībā ar ekonomikas plānošanas mērķiem, ko noteikusi kompetentā iestāde;

Grozījums Nr. 141

4. panta 6. punkts

(6) tieša vai netieša konkurējošo uzņēmumu, tostarp padomdevējās iestādēs, iesaistīšana atļauju piešķiršanā vai kompetento iestāžu citu lēmumu pieņemšanā, izņemot profesionālas organizācijas un apvienības vai citas organizācijas, kas rīkojas kā kompetentas iestādes;

6) tieša vai netieša konkurējošo uzņēmumu, tostarp padomdevējās iestādēs, iesaistīšana atļauju piešķiršanā vai kompetento iestāžu citu lēmumu pieņemšanā, izņemot profesionālas organizācijas un apvienības vai citas organizācijas, kas rīkojas kā kompetentas iestādes; šis aizliegums neattiecas uz konsultēšanos ar organizācijām, piemēram, tirdzniecības palātām vai sociālajiem partneriem par citiem jautājumiem, kas nav saistīti ar individuālu atļauju pieteikumiem;

Pamatojums

Consultation of chambers of commerce or social partners are in many cases necessary instruments in order to organise efficient services provision

Grozījums Nr. 142

4. panta 7. punkts

(7) pienākums nodrošināt finanšu garantiju vai piedalīties tajā, vai iegādāties apdrošināšanas polisi no pakalpojuma sniedzēja vai struktūras, kas ir reģistrēts dalībvalstu teritorijā. Tas neietekmē iespēju dalībvalstīm pieprasīt finanšu garantijas kā tādas, kā arī (vienmēr jāatbilst principiem nekavēt, neierobežot un neizkropļot konkurenci iekšējā tirgū un neveikt diskriminējošas darbības, pamatojoties uz valstspiederību) neattur dalībvalsti saskaņā ar 27. panta 3. punktu pieprasīt iegādāties apdrošināšanas polisi no uzņēmumiem, kuriem tā ir piešķīrusi īpašas vai ekskluzīvas tiesības, tā arī neietekmē prasības, kas saistītas ar dalību kolektīvās kompensācijas fondā, piemēram, profesionālu struktūru vai organizāciju locekļiem;

Pamatojums

To permit certain existing compensation or guarantee funds and schemes for professional indemnity insurance that are operated by professional bodies or organisations or under special rights granted by the state, and that comply with the requirements of Article 27, to continue to operate.

Grozījums Nr. 143

4. panta 8. punkts

(8) pienākums būt noteiktu laiku reģistrētam dalībvalstu reģistros vai noteiktu laiku izpildījušam šo darbību dalībvalsts teritorijā.

8) pienākums būt iepriekš reģistrētam dalībvalstu reģistros vai agrāk izpildījušam šo darbību dalībvalsts teritorijā.

Pamatojums

The right for Member states to require registration should remain.

Grozījums Nr. 144

15. panta 2. punkta b) apakšpunkts

b) pakalpojuma sniedzēja pienākums izvēlēties konkrētu juridisku formu, jo īpaši pienākums būt juridiskai personai, uzņēmumam ar individuālu īpašnieku, bezpeļņas organizācijai vai uzņēmumam, kura īpašnieki ir tikai fiziskas personas;

b) pakalpojuma sniedzēja pienākums izvēlēties konkrētu juridisku formu,

Grozījums Nr. 145

15. panta 2. punkta c) apakšpunkts

c) prasības, kas saistītas ar uzņēmuma akciju daļām, jo īpaši prasība par to, ka atsevišķu pakalpojumu sniegšanas darbību veikšanai ir jātu obligāts akciju daļu skaits vai par konkrētu profesionālu kvalifikāciju, lai turētu kapitālu vai vadītu atsevišķus uzņēmumus;

c) prasības, kas saistītas ar uzņēmuma akciju daļām,

Grozījums Nr. 146

15. panta 2. punkta d) apakšpunkts

d) prasības, kas neprasa profesionālu kvalifikāciju vai kas nav paredzētas citos Kopienas instrumentos, un kas rezervē pieeju attiecīgajai pakalpojuma darbībai konkrētiem pakalpojuma sniedzējiem sakarā ar darbības īpašo veidu;

d) prasības, kas nav saistītas ar jautājumiem, uz ko attiecas Direktīvas ../../EK II sadaļa par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu vai kas nav paredzētas citos Kopienas instrumentos, un kas rezervē pieeju attiecīgajai pakalpojuma darbībai konkrētiem pakalpojuma sniedzējiem sakarā ar darbības īpašo veidu;

Grozījums Nr. 147

15. panta 2. punkta h) apakšpunkts

h) aizliegumi un pienākumi saistībā ar pārdošanu zem pašizmaksas un realizāciju;

svītrots

Grozījums Nr. 148

15. panta 2. punkta i) apakšpunkts

i) prasība par to, ka pakalpojuma sniedzēja starpniekam ir jādod pieeja konkrētiem pakalpojumiem, ko nodrošina citi pakalpojumu sniedzēji;

svītrots

Grozījums Nr. 149

15. panta 3. punkta b) apakšpunkts

b) nepieciešamība: prasībām ir jābūt objektīvi pamatojamām ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;

b) nepieciešamība prasībām ir jābūt pamatojamām ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;

Grozījums Nr. 150

15. panta 5. punkts

5. Sākot no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, dalībvalstis neievieš tāda veida jaunas prasības, kas minētas 2. punktā, izņemot gadījumus, kad šī prasība atbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem un nepieciešamību to ieviest ir radījuši jauni apstākļi.

5. Šī panta 1.–4. punkts neattiecas uz tiesību aktiem, kas attiecas uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem un sociālās apdrošināšanas sistēmām, arī obligātās veselības apdrošināšanas sistēmām.

Grozījums Nr. 151

15. panta 6. punkts

(6) Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkuriem jauniem tiesību aktiem, normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, kuros ir noteiktas prasības, kā minēts 5. punktā, kā arī šo prasību ieviešanas iemeslus. Komisija attiecīgos noteikumus paziņo pārējām dalībvalstīm. Šāda paziņošana nekavē dalībvalstis pieņemt attiecīgos noteikumus.

svītrots

Trīs mēnešu laikā no paziņošanas dienas Komisija pārbauda jebkuru jauno prasību atbilstību Kopienas tiesību aktiem un attiecīgos gadījumos pieņem lēmumu, ar kuru attiecīgai dalībvalstij pieprasa atteikties no šo prasību pieņemšanas vai atcelt tās.

Grozījums Nr. 152

III nodaļas 1. iedaļas virsraksts

Izcelsmes valsts princips un ar to saistītas atkāpes

Brīvība sniegt pakalpojumus un ar to saistītas atkāpes

(See amendment to Chapter V)

Grozījums Nr. 153

16. panta virsraksts

16. pants

Izcelsmes valsts princips

Brīvība sniegt pakalpojumus

(The words "Country of origin principle" shall be deleted throughout the Commission's text)

Grozījums Nr. 154

16. panta 1. punkts

(1) Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējiem piemēro tikai to izcelsmes dalībvalsts valsts noteikumus, kas attiecas uz jomām, kuras koordinē šī direktīva.

1. Dalībvalstis ievēro pakalpojumu sniedzēju tiesības sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts. Sniedzot pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējiem piemēro tikai viņu izcelsmes dalībvalsts noteikumus attiecībā uz pieeju pakalpojumu sniegšanas darbību un tās izpildi, jo īpaši tām prasībām, kas reglamentē pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanos un darbību, tā rīcību, pakalpojuma kvalitāti vai saturu, standartus un atestāciju.

Šā panta 1. punkts attiecas uz valsts noteikumiem attiecībā uz pieeju pakalpojumu sniegšanas darbībām un to izpildei, jo īpaši tām prasībām, kas reglamentē pakalpojuma sniedzēja rīcību, pakalpojuma kvalitāti vai saturu, reklāmu, līgumus un sniedzēja atbildību.

Grozījums Nr. 155

16. panta 2. punkts

(2) Dalībvalsts atbild par pakalpojuma sniedzēja un tā sniegto pakalpojumu uzraudzību, tostarp tādu pakalpojumu uzraudzību, kuri sniegti citā dalībvalstī.

2. Tas neliedz dalībvalstij, uz kuru pakalpojumu sniedzējs pārceļas, piemērot savas īpašas prasības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas darbību, kas ir nepieciešama sabiedriskai kārtībai vai sabiedrības drošībai, vai arī veselības vai vides aizsardzībai, lai novērstu īpašus riskus pakalpojums sniegšanas vietā.

Grozījums Nr. 156

16. panta 3. punkta ievaddaļa

(3) Dalībvalstis to apsvērumu dēļ, kas attiecas uz jomām, kuras koordinē šī direktīva, nedrīkst ierobežot brīvību piedāvāt tāda sniedzēja pakalpojumus, kas reģistrēts citā dalībvalstī, jo īpaši, piemērojot jebkuru no šādām prasībām:

3. Dalībvalstis nedrīkst ierobežot brīvību piedāvāt tāda sniedzēja pakalpojumus, kas reģistrēts citā dalībvalstī, jo īpaši, piemērojot jebkuru no šādām prasībām:

Grozījums Nr. 157

16. panta 3. punkta b) apakšpunkts

b) pakalpojuma sniedzēja pienākums iesniegt deklarāciju vai paziņojumu savām kompetentajām iestādēm vai saņemt no tām atļauju, tostarp būt iekļautam reģistrā vai reģistrēties profesionālā organizācijā vai asociācijā to teritorijā;

Grozījums Nr. 158

16. panta 3.a punkts (jauns)

3.a) galamērķa dalībvalstij ir tiesības veikt pārraudzības pasākumus saskaņā ar 1. iedaļu attiecībā uz pakalpojumu veikšanu gadījumos, kas paredzēti no 17. un 19. pantā,

Grozījums Nr. 159

17. panta virsraksta ievaddaļa un 1. - 4. punkti

17. pants

Vispārējas atkāpes no izcelsmes valsts principa

Vispārējas atkāpes

Šīs direktīvas 16. pantu nepiemēro:

1) vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, kas tiek sniegti citā dalībvalstī:

(1) pasta pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK71 2. panta 1. punkta nozīmē;

a) pasta pakalpojumiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK;

(2) elektroenerģijas sadales pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK72 2. panta 5. punkta nozīmē;

b) elektroenerģijas pārvades, sadales un apgādes pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK 2. panta 5. punkta nozīmē;

(3) gāzes sadales pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK73 2. panta 5. punkta nozīmē;

c) gāzes pārvades, sadales, apgādes un glabāšanas pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK 2. panta 5. punkta nozīmē;

(4) ūdens sadales pakalpojumiem;

d) ūdens sadales un apgādes pakalpojumiem un ar notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem;

e) atkritumu apstrādi.

Grozījums Nr. 160

17. panta 7. punkts

(7) jautājumiem, uz ko attiecas Padomes Direktīva 77/249/EK75;

svītrots

Pamatojums

Brings the text into line with exclusions from the scope in Article 2.

Grozījums Nr. 161

17. panta 7.a punkts (jauns)

7.a) parādu piedzīšanai tiesas ceļā;

Pamatojums

The transitional derogation for the activity of judicial recovery of debts would be moved from Article 18 to a permanent derogation, notwithstanding the request for further harmonisation as stipulated in Article 40.

Grozījums Nr. 162

17. panta 8. punkts

(8) Direktīvas ../../EK [..] panta noteikumiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu;

8) saistībā ar profesionālo kvalifikāciju, jautājumiem, uz ko attiecas Direktīvas ../../EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu II sadaļa, tostarp prasībām dalībvalstīs, kurās pakalpojums tiek sniegts, kuras uztic noteiktai profesijai veikt kādu darbību;

Pamatojums

Member States shall continue to apply those rules wich reserve certain activities to particular professions, e.g. the legal counselling monopoly of lawyers, animal testing and veterinarians.

Grozījums Nr. 163

17. panta 10. punkts

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK [par Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un ar ko atceļ Direktīvu 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK noteikumiem], ar ko paredz administratīvās formalitātes, kas labuma guvējiem ir jāizpilda uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē;

10) attiecībā uz administratīvajām formalitātēm, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos un uzturēšanos, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK noteikumi par pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā¹, ar ko paredz administratīvās formalitātes, kas labuma guvējiem ir jāizpilda mērķa dalībvalsts kompetentajā iestādē;

_________

¹ OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

Grozījums Nr. 164

17. panta 11. punkts

(11) norīkoto trešo valstu valstspiederīgo gadījumā - norīkotājas valsts īstermiņa uzturēšanās vīzas prasībai saskaņā ar 25. panta 2. punkta noteikumiem;

11) attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri pārceļas uz citu dalībvalsti, lai sniegtu pakalpojumu, kas minēts 25. panta 2. punktā;

Grozījums Nr. 165

17. panta 12. punkts

(12) atļauju sistēmai, kas paredzēta Padomes Regulas (EEK) Nr, 259/9376 3. un 4. pantā;

12) attiecībā uz atkritumu pārvadāšanu, atļauju sistēmai, kas paredzēta Padomes 1993. gada 1. februārī pieņemtās Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās¹3. un 4. pantā;

__________

¹ OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 166

17. panta 14. punkts

(14) darbībām, kurās saskaņā ar likumu ir jāiesaista notārs;

svītrots

Pamatojums

Many services provided by notaries are provided on a binding legal basis and hence cannot be considered as provided on a competitive market.

Grozījums Nr. 167

17. panta 16. punkts

(16) pakalpojumiem, kas tajā dalībvalstī, uz kuru pakalpojuma sniedzējs uz laiku pārceļas, lai sniegtu savu pakalpojumu, ir pilnībā aizliegti un šis aizliegums ir pamatots ar apsvērumiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzību;

16) pakalpojumiem, kas tajā dalībvalstī, uz kuru pakalpojuma sniedzējs pārceļas, lai sniegtu savu pakalpojumu, ir aizliegti, ja šis aizliegums ir pamatots ar apsvērumiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzību;

Grozījums Nr. 168

17. panta 17. punkts

(17) īpašām prasībām dalībvalstī, uz kuru pakalpojuma sniedzējs pārceļas, kas ir tieši saistītas ar īpašām tās vietas iezīmēm, kurā pakalpojums ir sniegts, un atbilstība kurām ir obligāta tādu apsvērumu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrisko kārtību vai valsts drošību, vai sabiedrības veselības vai vides aizsardzību;

17) īpašām prasībām dalībvalstī, uz kuru pakalpojuma sniedzējs pārceļas, kas ir tieši saistītas ar īpašām tās vietas iezīmēm, kurā pakalpojums ir sniegts, ar īpašu risku, ko rada pakalpojums vietā, kurā tas tiek sniegts, vai ar veselību un drošību darba vietā, un atbilstība kurām ir obligāta tādu apsvērumu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrisko kārtību vai valsts drošību, vai sabiedrības veselības vai vides aizsardzību;

Pamatojums

The amendment to Article 17, point 17 is justified by the fact the derogation should be without prejudice to national requirements that are directly related to the particular risk of the place where the service is provided as well as to health and safety at the work place for workers, self-employed persons and the public. Matters of health, safety and hygiene at work for workers are included in Directive 96/71/EC, however this is not the case for the self-employed persons and for the public.

Grozījums Nr. 169

17. panta 18. punkts

(18) atļauju izsniegšanas sistēmai, ko piemēro stacionārās veselības aprūpes izmaksu atlīdzībai;

svītrots

Pamatojums

Brings the text into line with the exclusion from the scope of healthcare and with the deletion of Article 23.

Grozījums Nr. 170

17. panta 20. punkts

(20) personu brīvībai izvēlēties tiesību aktus, kas attiecas uz to līgumiem;

20) visiem starptautisko privāttiesību noteikumiem, īpaši tiem, kuri attiecas uz līgumsaistībām un ārpuslīguma saistībām, tostarp līgumu veidu;

Pamatojums

Contractual relations between the service provider and the client should not be subject of the directive. The Services directive is aiming at opening up markets, civil law is aiming at a fair settlement of disputes between two parties. The application of the principle of country of origin, provided for in the directive, would create legal uncertainty for consumers and businesses. A clear system for determining the civil law applicable to contracts is provided by international private law. The solution is to apply the consumer´s national legislation to contracts involving a consumer and, in case of B2B contracts leave the choice of law to the contracting parties. In the latter case, legal security could also be provided by means of a subsidiary initial clause that stipulates that, in the absence of an explicit choice, the law of the country of origin applies.

Non-contractual liability should also be subject to the general provisions of international private law. However, to some extend of the country of origin should apply with regard to advertising law and unfair competition. An internal market in services can only be achieved if providers are not required to comply with 25 sets of rules concerning service and business information, based on similar decisions but widely differing with regard to details. (Since it was not possible to extend the recently adopted unfair business practices directive, to the (B2B) commercial sector, action must be taken to expedite adoption of the regulation concerning sales promotion in the internal market, with a view to harmonising the relevant legal provisions.)

Grozījums Nr. 171

17. panta 21. punkts

(21) līgumiem par pakalpojumu sniegšanu, ko noslēguši patērētāji tiktāl, ciktāl to reglamentējošie noteikumi nav pilnīgi saskaņoti Kopienas līmenī;

svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 172

17. panta 22. punkts

(22) to līgumu oficiālajai spēkā esamībai, kas rada vai pārnes nekustamā īpašuma tiesības, ja uz šādiem līgumiem attiecas tās dalībvalsts tiesību aktu obligātās formālās prasības, kurā atrodas nekustamais īpašums,

svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 173

17. panta 23. punkts

(23) pakalpojuma sniedzēja saistībām, kas nav līgumsaistības, nelaimes gadījumā, kurā iesaistīti cilvēki un kas radies pakalpojuma sniedzēja darbību rezultātā tajā dalībvalstī, uz kuru viņš pagaidu kārtā ir pārcēlies.

svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 174

18. pants

Pārejas perioda atkāpes no izcelsmes valsts principa

svītrots

1. Šīs direktīvas 16. pants pārejas periodā nepiemēro:

a) veidam, kādā veic inkasācijas pakalpojumus;

b) azartspēļu darbībām, kas ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp izlozēs un derībās;

c) parādu atgūšanas darbībām tiesas ceļā.

2. Šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktos minētās atkāpes nepiemēro pēc saskaņošanas instrumentu piemērošanas dienas, kas minēti 40. panta 1. punktā, vai jebkurā gadījumā pēc 2010. gada 1. janvāra.

3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atkāpi nepiemēro pēc saskaņošanas instrumentu piemērošanas dienas, kas minēti 40. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Pamatojums

Brings the text into line with the amendment to Article 16.

Grozījums Nr. 175

19. panta virsraksts

Atsevišķas atkāpes no izcelsmes valsts principa

Atsevišķas atkāpes

Grozījums Nr. 176

19. panta 2. punkts

2. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus var veikt tikai tad, ja ir izpildīta 37. pantā minētā savstarpējās palīdzības procedūra un ir izpildīti visi šie nosacījumi:

2. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus var veikt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) valsts noteikumiem, saskaņā ar kuriem pasākums ir veikts, nav piemērota Kopienas saskaņošana 1. punktā minētajās jomās;

b) pasākumi nodrošina augstāku pakalpojuma saņēmēja aizsardzības līmeni nekā izcelsmes dalībvalsts veikts pasākums atbilstīgi šīs dalībvalsts noteikumiem;

c) izcelsmes dalībvalsts nav veikusi nekādus pasākumus vai ir veikusi nepietiekamus pasākumus salīdzinājumā ar tiem, kas minēti 37. panta 2. punktā;

c) izcelsmes dalībvalsts nav veikusi nekādus pasākumus vai ir veikusi nepietiekamus pasākumus salīdzinājumā ar tiem, kas minēti 36. panta 2. punktā;

d) pasākumi ir samērīgi.

Pamatojums

Brings the text into line with the amendment to Article 37.

Grozījums Nr. 177

21. pants

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka saņēmēju nepakļauj diskriminējošām prasībām, kas balstītas uz viņa valstisko piederību vai dzīvesvietu.

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka saņēmēju nepakļauj diskriminējošām prasībām, kas balstītas vienīgi uz viņa valstisko piederību vai dzīvesvietu.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka vispārēji nosacījumi piekļuvei pakalpojumiem, kurus pakalpojuma sniedzējs ir darījis pieejamus plašai sabiedrībai, neietver diskriminējošus noteikumus, kas saistīti ar saņēmēja valstisko piederību vai dzīvesvietu, bet neizslēdzot iespēju paredzēt atšķirības piekļuves nosacījumos tādos gadījumos, kad šīs atšķirības tieši attaisno objektīvi kritēriji.

2. Dalībvalstis nodrošina to, lai vispārēji nosacījumi piekļuvei pakalpojumiem, kurus pakalpojuma sniedzējs ir darījis pieejamus plašai sabiedrībai, neietver diskriminējošus noteikumus, kas saistīti vienīgi ar saņēmēja valstisko piederību vai dzīvesvietu, bet neizslēdzot iespēju paredzēt atšķirības piekļuves nosacījumos tādos gadījumos, kad šīs atšķirības tieši attaisno objektīvi kritēriji.

Pamatojums

Article 21 contains ambiguities which could have far-reaching consequences that would contradict the Directive´s aim of, inter alia, fostering competition in the provision of services for the benefit of Community citizens. Whilst the Directive attempts to tackle – quite rightly – any form of discrimination, including on price, it clearly is not the objective of the Directive to ban differentiation where this is rooted in the normal functioning of markets, or artificially to harmonise prices.

Grozījums Nr. 178

22.panta 1. punkts

1. Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmēji savā dzīvesvietas dalībvalstī var iegūt šādu informāciju:

1. Dalībvalstis nodrošina, lai saņēmēji vienotajos kontaktpunktos var iegūt:

a) informāciju par prasībām, kas piemērojamas citās dalībvalstīs saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem un to sniegšanas darbībām, jo īpaši tādai informācijai, kas saistīta ar patērētāju aizsardzību;

b) informāciju par lēmuma apstrīdēšanas līdzekļiem, kas pieejami strīda gadījumā starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju;

b) vispārēju informāciju par lēmuma apstrīdēšanas līdzekļiem, kas pieejami strīda gadījumā starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju;

c) apvienību un organizāciju, tostarp Euroguichets un Eiropas ārpustiesas sadarbības tīkla (EEJ-net) kontaktpunktu kontaktinformāciju, no kuriem pakalpojuma sniedzēji vai saņēmēji var iegūt praktisku palīdzību.

c) to apvienību un organizāciju kontaktinformāciju, no kurām pakalpojuma sniedzēji vai saņēmēji var iegūt praktisku palīdzību.

Attiecīgā gadījumā kompetento iestāžu sniegtajā konsultācijā iekļauj vienkāršu „soli pa solim” apmācību.

Informāciju un palīdzību sniedz skaidri un nepārprotami, un tā ir viegli pieejama no attāluma, arī ar elektroniskajiem sakaru līdzekļiem, un tā tiek atjaunināta.

Grozījums Nr. 179

22.a pants (jauns)

22.a pants

Palīdzība pakalpojumu sniedzējiem

1. Dalībvalstis nodrošina, lai, vēlākais, līdz ...* pakalpojumu sniedzējam ir iespējams pabeigt visas vajadzīgās procedūras un formalitātes saskaņā ar šo direktīvu, lai ar vienoto kontaktpunktu palīdzību veiktu savas pakalpojumu darbības citā dalībvalstī.

2. Šī panta 6.-8. pantu piemēro atbilstoši.

_________

* Trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 180

23. pants

2. pants

svītrots

Veselības aprūpes izmaksu pārņemšana

1. Dalībvalstis nedrīkst uzlikt pienākumu pieprasīt atļauju tam, lai varētu pārņemt nestacionārās veselības aprūpes izmaksas citā dalībvalstī, ja šīs aprūpes izmaksas, ja būtu nodrošinātas viņu pašu teritorijā, būtu uzņēmusies sociālās nodrošināšanas sistēma.

Pacientam, kurš saņēmis nestacionārās veselības aprūpes pakalpojumus citā dalībvalstī, var piemērot nosacījumus un formalitātes, ko par pienākumu uzliek dalībvalsts, kuras teritorijā ir saņemts nestacionārās veselības aprūpes pakalpojums, kā, piemēram, prasība par to, ka pirms konsultēšanās ar speciālistu ir jākonsultējas ar vispārējās medicīniskās prakses ārstu, vai noteikumi un nosacījumi attiecībā uz konkrētu zobārstniecības pakalpojumu izmaksu uzņemšanos.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tās sociālā nodrošināšanas sistēmas neatsakās uzņemties atmaksāt izdevumus par citā dalībvalstī sniegtiem stacionārās aprūpes pakalpojumiem, ja konkrētais ārstēšanas veids ir iekļauts to pabalstu sarakstā, kas paredzēti piederības dalībvalsts tiesību aktos, un ja šāda ārstēšanu nevar nodrošināt pacientam medicīniski pieņemamā laika posmā, ņemot vērā pacienta pašreizējo veselības stāvokli un iespējamo slimības attīstību.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka apjoms, kādā to sociālā nodrošinājuma sistēmas uzņemas segt veselības aprūpes izmaksas, kas nodrošinātas citā dalībvalstī, nav zemāks par to apjomu, ko nodrošina viņu pašu sociālā nodrošinājuma sistēma attiecībā uz līdzīgu veselības aprūpi, kas nodrošināta tās teritorijā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka to atļauju piešķiršanas sistēmas, kas ļauj pārņemt citā dalībvalstī saņemtas veselības aprūpes izmaksas, ir saskaņā ar 9., 10., 11. un 13. pantu.

Pamatojums

As regards the assumption of health care costs, provisions aiming at transposing into law the case-law on patient mobility established by the European Court of Justice should not be covered by this Directive, which, when amended, will not deal with health services. The fact that certain Member States do not comply with the case-law on patient mobility, as was indicated by the Commission, should be addressed in the framework of Regulation (EEC)1408/71 and/or within a separate and more appropriate secondary legislation based on the outcome of the high level reflection process on patient mobility and health care developments in the European Union. Any such legal instrument should clearly determine where prior authorisation is required, and thus provide a clear definition of hospital and non-hospital care.

Grozījums Nr. 181

3. iedaļas virsraksts

3. iedaļa

Darba ņēmēju norīkošana

svītrots

Grozījums Nr. 182

24. pants

svītrots

Īpaši noteikumi darba ņēmēju norīkošanai

1. Ja pakalpojuma sniedzējs norīko darba ņēmēju uz citu dalībvalsti, lai viņš tur sniegtu pakalpojumu, dalībvalsts, uz kuru darba ņēmējs norīkots, savā teritorijā veic pārbaudes, apskates un izmeklēšanas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību nodarbinātības un darba nosacījumiem saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, kurš neatbilst šiem nosacījumiem.

Tomēr dalībvalsts, uz kuru darba ņēmējs nosūtīts, nedrīkst uzlikt pakalpojuma sniedzējam vai norīkotajam darba ņēmējam nevienu no šiem pienākumiem attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 17. panta 5. punktā:

a) iegūt atļauju vai būt reģistrētam savās kompetentajās iestādēs vai pildīt jebkādu citu līdzvērtīgu prasību;

b) sagatavot tādu deklarāciju, kas nav deklarācija, kura saistīta ar Direktīvas 96/71/EK pielikumā minēto darbību, kas ir spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim;

c) prasību par pārstāvi tās teritorijā;

d) turēt un glabāt tādus nodarbinātības dokumentus tās teritorijā vai saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami tās teritorijā,

2. Apstākļos, kas minēti 1. punktā, izcelsmes dalībvalsts nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai spētu nodot turpmāk norādīto informāciju gan savām kompetentajām iestādēm, gan tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, uz kuru darba ņēmējs norīkots, divos gados pēc norīkošanas beigām:

a) norīkotā darba ņēmēja identitāti,

b) viņa amatu un uzticēto pienākumu aprakstu,

c) saņēmēja kontaktinformāciju,

d) norīkošanas vietu,

e) norīkošanas sākuma un beigu datumus,

f) nodarbinātības un darba nosacījumus, ko piemēro norīkotajam darba ņēmējam.

1. punktā minētajos apstākļos izcelsmes dalībvalsts palīdz norīkojuma dalībvalstij nodrošināt atbilstību nodarbinātības un darba nosacījumiem, kas piemērojami saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, un pēc savas iniciatīvas nodod dalībvalstij, uz kuru darba ņēmējs norīkots, informāciju, kas izklāstīta pirmajā daļā, ja izcelsmes dalībvalsts rīcībā ir ziņas par specifiskiem faktiem, kas norāda uz iespējamiem pārkāpumiem no pakalpojuma sniedzēja puses saistībā ar nodarbinātības un darba nosacījumiem.

Pamatojums

For reasons of legal certainty and consistency, any clarification in the field of posting of workers should be dealt with under existing Directive 96/71/EC (on posting of workers). In any case, Article 24 and 25 are counterproductive. Article 24 prohibits Member States where the service is provided from making service providers subject to obligations that are essential for the inspection services of these Member States. In doing so, this Directive substantially reduces the effectiveness of labour inspections conducted by these Member States. Labour law provisions can only be effectively enforced in the Member State where the work is performed. In its current wordings, the system of administrative cooperation proposed by the Commission lacks the necessary safeguards to serve labour law enforcement.

Grozījums Nr. 183

25. pants

svītrots

Trešo valstu valstspiederīgo norīkošana

1. Ja pastāv 2. punktā minētā atkāpe, kad pakalpojuma sniedzējs nosūta darba ņēmēju, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais, uz citas dalībvalsts teritoriju, lai tur sniegtu pakalpojumu, norīkojuma dalībvalsts nedrīkst prasīt, lai pakalpojuma sniedzējam vai tā norīkotajam darba ņēmējam ir iebraukšanas, izbraukšanas, uzturēšanās vai darba atļaujas, vai likt pildīt citus līdzvērtīgus nosacījumus.

2. Šā panta 1. punkts neskar iespēju dalībvalstīm prasīt īstermiņa vīzas trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas abpusējās atzīšanas režīms, kas paredzets 21. pantā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu.

3. Šā panta 1. punktā minētajos apstākļos izcelsmes dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs norīko tikai tādu darba ņēmēju, kas pastāvīgi uzturas tās teritorijā atbilstīgi tās valsts noteikumiem un kas ir likumīgi nodarbināts tās teritorijā.

Izcelsmes dalībvalsts neuzskata norīkošanu, kas notiek, lai sniegtu pakalpojumu citā dalībvalstī, par norīkotā darba ņēmēja uzturēšanās vai darbības pārtraukšanu un neatsakās atkal ielaist norīkoto darba ņēmēju savā teritorijā, pamatojoties uz valsts noteikumiem.

Izcelsmes dalībvalsts paziņo norīkojuma dalībvalstij, pēc tās lūguma un iespējami īsā laikposmā, informāciju un garantijas attiecībā uz atbilstību pirmajai daļai, un uzliek attiecīgos sodus neatbilstības gadījumā.

Pamatojums

Grozījums Nr. 184

26. panta 1. punkta ievaddaļa

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji nodrošina saņēmējam piekļuvi šādai informācijai:

1. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji nodrošina saņēmējam, Eiropas vienotam kontaktpunktam un uzņēmējas dalībvalsts vienotam kontaktpunktam piekļuvi šādai informācijai:

Grozījums Nr. 185

26. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) pakalpojuma sniedzēja nosaukums, ģeogrāfiskā adrese, kurā tas ir reģistrēts, un dati, ar kuru palīdzību ar to var ātri sazināties un tieši nodot informāciju, vajadzības gadījumā, elektroniskā veidā;

a) pakalpojuma sniedzēja nosaukums, viņa juridiskais statuss, ja viņš ir juridiska persona, kā arī ģeogrāfiskā adrese, kurā tas ir reģistrēts, un dati, ar kuru palīdzību ar to var ātri sazināties un tieši nodot informāciju, vajadzības gadījumā, elektroniskā veidā;

Grozījums Nr. 186

26. panta 1. punkta ga) apakšpunkts (jauns)

ga) ja profesionālās atbildības apdrošināšana vai līdzvērtīga garantija ir obligāta, 27. panta 1. punktā minētā informācija, jo īpaši konkrēta informācija par apdrošinātāju vai garantētāju, informāciju par profesionālo un teritoriālo segumu, un pierādījums par savlaicīgu maksājumu veikšanu garantētājam.

Grozījums Nr. 187

27. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji, kuru pakalpojumi pakļauj saņēmēja veselību un drošību vai saņēmēja finansiālo drošību konkrētam riskam, apdrošina savu profesionālo atbildību atbilstīgi riska raksturam un apjomam vai paredz citu garantiju vai kompensācijas mehānismu, kas ir līdzvērtīgs vai pamatā pielīdzināms attiecībā uz tā mērķi.

1. Dalībvalstis var prasīt, lai pakalpojumu sniedzēji, kuru pakalpojumi pakļauj saņēmēja vai trešās personas veselību un drošību vai saņēmēja finansiālo drošību, vai apkārtējo vidi tiešam un konkrētam riskam, būtu spiesti iegādāties riska raksturam un apjomam atbilstošu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi, vai sniegt citu garantiju, kas ir līdzvērtīga vai pamatā pielīdzināma attiecībā uz tās mērķi. Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana vai garantija ietver arī riskus, ko radā šādi pakalpojumi, ja tos sniedz citās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 188

27. panta 1.a punkts (jauns)

1a. Dalībvalstis var pieprasīt, lai gadījumos, kad pakalpojuma sniedzējs pirmo reizi dodas sniegt pakalpojumus uz citu dalībvalsti, vispirms iesniedz rakstisku deklarāciju uzņēmējas dalībvalsts atbildīgajām iestādēm, deklarācijā iekļaujot arī datus par ikvienu apdrošināšanas segumu vai citiem personīgiem vai kolektīviem drošības pasākumiem attiecībā uz profesionālo atbildību. Ja pakalpojuma sniedzējs attiecīgā gada laikā ir nodomājis šajā dalībvalstī sniegt pagaidu vai gadījuma pakalpojumus, tad viņam katru gadu ir jāiesniedz jauna deklarācija. Pakalpojuma sniedzējs var iesniegt šo deklarāciju jebkādā veidā.

Pamatojums

For European legislation to be consistent, it is preferable to lay down the same provisions as those proposed by the European Parliament and by the Council in its common position on the recognition of professional qualifications (2002/0061 (COD)).

Grozījums Nr. 189

27. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji pēc saņēmēja lūguma sniedz tam informāciju par 1. punktā minēto apdrošināšanu vai garantijām, un jo īpaši ar apdrošinātāja vai garantētāja kontaktinformāciju un informāciju par teritoriālo segumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji sniedz tām informāciju par 1. punktā minēto apdrošināšanu vai garantijām, un jo īpaši ar apdrošinātāja vai garantētāja kontaktinformāciju un informāciju par teritoriālo segumu.

Grozījums Nr. 190

27. panta 3. punkts

3. Ja pakalpojuma sniedzējs reģistrējas kādas dalībvalsts teritorijā, tā nevar prasīt profesionālo apdrošināšanu vai finansiālu garantiju no pakalpojuma sniedzēja, ja viņam jau ir garantija, kas ir līdzvērtīga vai pamatā pielīdzināma attiecībā uz tās mērķi citā dalībvalstī, kurā pakalpojuma sniedzējs jau ir reģistrēts.

3. Ja pakalpojuma sniedzējs reģistrējas kādas dalībvalsts teritorijā vai sniedz pakalpojumus, tā nevar prasīt profesionālo apdrošināšanu vai finansiālu garantiju no pakalpojuma sniedzēja, ja viņam jau ir garantija, kas ir līdzvērtīga vai pamatā pielīdzināma attiecībā uz tās mērķi citā dalībvalstī, kurā pakalpojuma sniedzējs jau ir reģistrēts.

Ja dalībvalsts pieprasa apdrošināt finansiālos riskus, kas rodas no profesionālās atbildības, šī dalībvalsts atzīst par pietiekamu pierādījumu citā dalībvalstī reģistrēta pakalpojumu sniedzēja uzrādītu atbilstīgu apliecinājumu, ko izdevušas tās dalībvalsts banka un apdrošināšanas uzņēmums, kurā šis pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts.

Grozījums Nr. 191

28. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija parādās visos informācijas dokumentos, ko nodrošina pakalpojuma sniedzēji, detalizēti aprakstot piedāvātos pakalpojumus.

svītrots

Grozījums Nr. 192

28. panta 3. punkts

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar pēcpirkuma garantiju reglamentēšanu, kas paredzēta citos Kopienas instrumentos.

svītrots

Grozījums Nr. 193

30. panta 4. punkts

4. Šīs direktīvas 41. pantā minētajā ziņojumā dalībvalstis norāda, kuriem pakalpojumu sniedzējiem piemēro šā panta 1. punktā paredzētās prasības, šo prasību saturu un iemeslus, kuru dēļ tās uzskata šīs prasības par attaisnotām.

svītrots

Pamatojums

Such an evaluation report would entail an immense bureaucratic effort for the Member States, which would not be justified by a corresponding benefit. It is unrealistic to expect all 25 Member States to evaluate all 25 reports. Furthermore the all-embracing requirement to give reasons, pursuant to Article 15(4)(a), renders a large part of national legislation effectively beholden to the Commission, which is unacceptable in the light of subsidiarity and the allocation of competences.

Grozījums Nr. 194

31. panta 5. punkts

5. Dalībvalstis un Komisija sekmē brīvprātīgu Eiropas standartu attīstību, lai sekmētu pakalpojumu sniedzēju dažādās dalībvalstīs sniegto pakalpojumu savienojamību, informācijas sniegšanu pakalpojuma saņēmējam un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.

5. Dalībvalstis, sadarbībā ar Komisiju, stimulē voluntāru Eiropas standartu attīstību ar mērķi veicināt saderību starp pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti dažādās dalībvalstīs, saņēmēja informēšanu un pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti.

Pamatojums

These actions should be put into practice as of now at national level, and the professional organisations should encourage their members to assess their services. Numerous organisations in several Member States have begun to do so, but the first tangible results will not be known until some years from now.

Grozījums Nr. 195

32. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis veic vispārējos vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma sniedzēji norāda pasta adresi, faksa numuru vai e-pasta adresi, uz kuru visi saņēmēji, tostarp tie, kuri pastāvīgi dzīvo citā dalībvalstī, var nosūtīt sūdzību vai lūgumu pēc informācijas par sniegto pakalpojumu.

1. Dalībvalstis veic vispārējos vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma sniedzēji norāda pasta adresi, faksa numuru vai e-pasta adresi un tālruņa numuru, uz kuru visi saņēmēji, tostarp tie, kuri pastāvīgi dzīvo citā dalībvalstī, var nosūtīt sūdzību vai lūgumu pēc informācijas par sniegto pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzēji iesniedz savu juridisko adresi, ja tā neatbilst viņu korespondences adresei.

Grozījums Nr. 196

32. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis veic vispārējos vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma sniedzēji atsaucas uz 1. punktā minētajām sūdzībām pēc iespējas īsākā laikposmā un dara visu iespējamo, lai rastu piemērotus risinājumus.

Grozījums Nr. 197

33. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma sniedz informāciju par sodāmību, sodiem, administratīvajiem vai disciplinārajiem mēriem un lēmumiem attiecībā uz maksātnespēju vai bankrotu, kas saistīts ar krāpšanu, kurus pieņēmušas šīs dalībvalsts kompetentās iestādes attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, un kas var likt apšaubīt vai nu viņa spēju veikt savu darbību vai viņa profesionālo uzticamību.

1. Dalībvalstis pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma sniedz informāciju par sodāmību, sodiem, administratīvajiem vai disciplinārajiem pasākumiem un lēmumiem attiecībā uz maksātnespēju vai bankrotu, kas saistīts ar krāpšanu, kurus pieņēmušas šīs dalībvalsts kompetentās iestādes attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, un kas ir tieši saistītas ar viņa kompetenci vai profesionālo uzticamību.

Prasībai, kas izteikta saskaņā ar šo punktu, jābūt atbilstīgi pamatotai, it īpaši attiecībā uz iemesliem informācijas pieprasījumam.

Grozījums Nr. 198

33. panta 3. punkts

3. Šā panta 1. punkta īstenošanai jāatbilst to personu tiesībām, kas atzītas par vainīgām vai sodītas attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību.

3. Šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai jāatbilst noteikumiem par personu datu aizsardzību un to personu tiesībām, kas attiecīgajā dalībvalstī atzītas par vainīgām vai sodītas, arī atbilstīgi profesionālo asociāciju pieņemtiem lēmumiem. Visa konkrētā informācija, kas ir publiska, ir brīvi pieejama patērētājiem.

Grozījums Nr. 199

V nodaļa

III nodaļas 1. iedaļa

Uzraudzība

Administratīvā sadarbība

(See amendment to Chapter III, Section 1 (before Article 16))

Pamatojums

If this amendment is adopted, Articles 34 to 38, as amended, shall be placed in a new section of Chapter III; Chapters VI and VII will therefore need to be renumbered.

Grozījums Nr. 200

34. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības un kontroles pilnvaras, ko paredz valstu tiesību akti attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju un attiecīgajām darbībām, īsteno arī tad, ja pakalpojumu sniedz citā dalībvalstī.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības un kontroles pilnvaras, ko paredz valstu tiesību akti attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, īsteno arī tad, ja pakalpojumu sniedz citā dalībvalstī.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji sniedz savām kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas vajadzīga to darbību kontrolei.

2. Šā panta 1. punkts neuzliek par pienākumu dibinājuma dalībvalstij veikt faktiskās pārbaudes vai kontroli dalībvalstī, kur šis pakalpojums tiek sniegts,

2.a) tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kur šis pakalpojums tiek sniegts, var veikt pārbaudes, apskates un izmeklēšanu uz vietas, ja šīs pārbaudes, apskates un izmeklēšana ir objektīvi pamatota un nav diskriminējošas.

(See amendment to Chapter V. If this amendment is adopted, Chapter V, Articles 34 to 38, as amended, shall be placed before Article 16 under Section -1)

Grozījums Nr. 201

35. pants

1. Dalībvalstis sniedz viena otrai savstarpēju palīdzību un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sadarbotos efektīvi un nodrošinātu pakalpojuma sniedzēju un to sniegto pakalpojumu uzraudzību.

2. Šā panta 1. punkta mērķu labad dalībvalstis nozīmē vienu vai vairākus kontaktpunktus, kuru kontaktinformāciju paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai.

2. Galamērķa dalībvalsts ir atbildīga par pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību tās teritorijā. Galamērķa dalībvalsts veic šādu uzraudzību saskaņā ar 3. punktu.

3. Dalībvalstis sniedz citu dalībvalstu vai Komisijas lūgto informāciju elektroniskā veidā un iespējami īsā laikposmā.

3. Galamērķa dalībvalsts:

Uzzinot par jebkādu nelikumīgu rīcību no pakalpojuma sniedzēja puses vai par konkrētām darbībām, kas var radīt nopietnus zaudējumus dalībvalstij, dalībvalstis informē izcelsmes dalībvalsti pēc iespējas īsākā laikposmā.

– veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma sniedzēji ievēro valsts teisību aktus attiecībā uz pakalpojumu darbības izpildi tās teritorijā un tur, kur piemērojams 16. panta 2. un 3.a punkts;

Uzzinot par jebkādu nelikumīgu rīcību no tāda pakalpojuma sniedzēja puses, kurš varētu sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, vai par konkrētām darbībām, kas varētu radīt nopietnus draudus personu veselībai un drošībai, dalībvalstis informē visas pārējās dalībvalstis un Komisiju pēc iespējas īsākā laikposmā.

– veic pārbaudes, apskates un izmeklēšanu, kas nepieciešama, lai uzraudzītu sniegto pakalpojumu;

– veic pārbaudes, apskates un izmeklēšanu, ko lūgusi dibinājuma dalībvalsts.

4. Izcelsmes dalībvalsts sniedz informāciju par pakalpojuma sniedzējiem, kas reģistrēti tās teritorijā, ja to lūdz cita dalībvalsts, un jo īpaši dod apstiprinājumu, ka pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts tās teritorijā un veic savas darbības saskaņā ar likumu;

4. Dalībvalstis piegādā citu dalībvalstu vai Komisijas lūgto informāciju elektroniskā veidā un iespējami īsā laikā.

Izcelsmes dalībvalsts veic pārbaudes, apskates un izmeklēšanas, ko lūdz cita dalībvalsts, un informē pēdējo par rezultātiem un, attiecīgā gadījumā, par veiktajiem pasākumiem.

5. Gadījumā, ja rodas grūtības izpildīt lūgumu pēc informācijas, attiecīgā dalībvalsts ātri informē lūguma iesniedzēju dalībvalsti, lai rastu risinājumu.

5. Uzzinot par jebkādu pakalpojuma sniedzēja nelikumīgu rīcību vai īpašām darbībām, kas var radīt nopietnu kaitējumu kādā dalībvalstī, dalībvalstis informē dibinājuma dalībvalsti iespējami īsākā laikā.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka reģistrus, kuros ir iekļauti pakalpojumu sniedzēji, un kurus var izmantot kompetentās iestādes to teritorijā, saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem var izmantot arī citu dalībvalstu līdzvērtīgas kompetentās iestādes.

6. Ja galamērķa dalībvalsts, kas veikusi pārbaudes, apskates un izmeklēšanu saskaņā ar 3. punktu, secina, ka pakalpojumu sniedzējs nav pildījis savas saistības, šī dalībvalsts var pieprasīt pakalpojuma sniedzējam iemaksāt drošības naudu vai veikt pagaidu pasākumus pret pakalpojumu sniedzēju.

(See amendment to Chapter V. If amendment 199 is adopted, Chapter V, Articles 34 to 38, as amended, shall be placed before Article 16 under Section -1)

Grozījums Nr. 202

36. pants

1. Attiecībā uz jautājumiem, kas paredzēti 16. pantā, kad pakalpojuma sniedzējs uz laiku pārvācas uz citu dalībvalsti, lai nereģistrējoties tur sniegtu pakalpojumus, šīs dalībvalsts kompetentās iestādes piedalās pakalpojumu sniedzēja uzraudzīšanā saskaņā ar 2. punktu.

1. Dibinājuma dalībvalsts ir atbildīga par pakalpojuma sniedzēja uzraudzīšanu tās teritorijā, jo īpaši veicot uzraudzības pasākumus pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas vietā saskaņā ar 2. punktu.

2. Pēc izcelsmes dalībvalsts lūguma 1. punktā minētās kompetentās iestādes veic pārbaudes, apskates un izmeklēšanas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu izcelsmes dalībvalsts veiktu uzraudzību. To darot, kompetentās iestādes rīkojas, nepārkāpjot pilnvaras, ko tām piešķīrusi to dalībvalsts.

2. Dibinājuma dalībvalsts:

Šīs kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas var veikt pārbaudes, apskates un izmeklēšanas uz vietām, šīm pārbaudēm, apskatēm un izmeklēšanām atbilstot šādiem nosacījumiem:

a) tā ir tikai un vienīgi faktu konstatācija un nerada iemeslu jebkādiem pasākumiem pret pakalpojumu sniedzēju, kuram var piemērot 19. pantā minētos atsevišķos izņēmuma apstākļus; tās tiek veiktas tikai faktu konstatācijas nolūkos un nedod pamatu nekādiem pasākumiem pret pakalpojuma sniedzēju, izņemot atkāpes atsevišķos gadījumos, kas paredzētas 19. pantā;

- veic pārbaudes, apskates un izmeklēšanu pēc citas dalībvalsts pieprasījuma un informē to par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem, ja tādi ir veikti;

b) tās nav diskriminējošas un to pamatā nav fakts, ka pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts citā dalībvalstī;

– piegādā informāciju par tās teritorijā dibinātajiem pakalpojumu sniedzējiem, ja šādu informāciju pieprasa cita dalībvalsts, tostarp jo īpaši apstiprinājumu, ka pakalpojumu sniedzējs ir dibināts tās teritorijā un veic darbību likumīgā veidā.

c) tās objektīvi attaisno svarīgs iemesls, kas saistīts ar sabiedrības interesēm un ir samērojams ar izvirzīto mērķi.

2a. Dibinājuma dalībvalsts nevar atteikties veikt uzraudzības vai īstenošanas pasākumus savā teritorijā, pamatojoties uz to, ka pakalpojumi ir sniegti vai kaitējums radīts citā dalībvalstī.

(See amendment to Chapter V. If amendment 199 is adopted, Chapter V, Articles 34 to 38, as amended, shall be placed before Article 16 under Section -1)

Grozījums Nr. 203

37. pants

Savstarpēja palīdzība gadījumos, kad piemēro atkāpes no izcelsmes dalībvalsts principa

Brīdinājuma mehānisms

1. Ja dalībvalsts plāno veikt pasākumus saskaņā ar 19. pantu, piemēro šā panta 2. līdz 6. punktā noteikto procedūru, neskarot tiesas procesus.

1. Dalībvalsts, kurai ir kļuvis zināms par nopietnām īpašām darbībām vai apstākļiem, kas varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēku veselībai vai drošībai tās teritorijā vai citās dalībvalstīs, informē izcelsmes dalībvalsti, citas iesaistītās dalībvalstis un Komisiju iespējami īsākā laikā.

2. 1. punktā minētā dalībvalsts lūdz izcelsmes dalībvalsti veikt pasākumus attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, nodrošinot visu attiecīgo informāciju par pakalpojumu un lietas apstākļiem.

2. Komisija veicina Eiropas dalībvalstu iestāžu tīkla darbību un piedalās tajā, lai īstenotu 1. punktu.

Izcelsmes dalībvalsts iespējami īsā laikposmā pārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs darbojas saskaņā ar likumu, un pārbauda faktus, kas ir lūguma pamatā. Tā iespējami īsā laikposmā informē lūguma iesniedzēju dalībvalsti par veiktajiem vai paredzētajiem pasākumiem vai, attiecīgā gadījumā, par iemesliem, kāpēc tā nav veikusi nekādus pasākumus.

3. Pēc izcelsmes dalībvalsts paziņojuma, kā noteikts 2. punkta otrajā daļā, lūguma iesniedzēja dalībvalsts paziņo Komisijai un izcelsmes dalībvalstij par tās ieceri veikt pasākumus, norādot šādu informāciju:

3. Komisija saskaņā ar 42. panta 2. punktā izklāstīto procedūru sagatavo un regulāri atjaunina pamatnostādnes attiecībā uz 2. punktā minētā tīkla pārvaldību.

a) iemeslus, kas tai liek uzskatīt, ka izcelsmes dalībvalsts veiktie vai iecerētie pasākumi ir nepiemēroti;

b) iemeslus, kas tai liek uzskatīt, ka tās iecerētie pasākumi atbilst 19. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Pasākumus nedrīkst veikt ātrāk kā piecpadsmit darba dienas pēc 3. punktā noteiktā paziņošanas datuma.

5. Neskarot iespēju lūguma iesniedzējai valstij veikt attiecīgos pasākumus pēc 4. punktā noteiktā termiņa beigām, Komisija iespējami īsā laikposmā pārbauda paziņoto pasākumu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

Ja Komisija konstatē, ka pasākums neatbilst Kopienas tiesību aktiem, tā steidzami pieņem lēmumu likt attiecīgajām dalībvalstīm atturēties no ierosināto pasākumu veikšanas vai likt steigšus pārtraukt attiecīgos pasākumus.

6. Steidzamības gadījumā dalībvalsts, kas grasās veikt pasākumu, var atkāpties no 3. un 4. punkta. Šādos gadījumos par pasākumiem iespējami īsā laikposmā paziņo Komisijai un izcelsmes dalībvalstij, norādot iemeslus, kas liek dalībvalstij uzskatīt, ka jārīkojas steidzami.

(See amendment to Chapter V. If amendment 199 is adopted, Chapter V, Articles 34 to 38, as amended, shall be placed before Article 16 under Section -1)

Grozījums Nr. 204

38. pants

Saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi šīs nodaļas īstenošanai, nosakot termiņus, kuri minēti 35. un 37. pantā, un praktisko kārtību informācijas apmaiņai elektroniskā veidā starp vienotajiem kontaktpunktiem, un jo īpaši informācijas sistēmu savstarpējas izmantojamības noteikumus.

Saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem 35. panta īstenošanai nepieciešamos pasākumus un praktisko kārtību informācijas apmaiņai elektroniskā veidā starp dalībvalstīm, un jo īpaši informācijas sistēmu savstarpējas izmantojamības noteikumus.

Pamatojums

Brings the text into line with the amendment to Article 37.

Grozījums Nr. 205

39. pants

1. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic papildu pasākumus, lai veicinātu rīcības kodeksu izstrādi Kopienas līmenī atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši šādās jomās:

1. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic papildu pasākumus, lai mudinātu, jo īpaši profesionālās struktūras, organizācijas un asociācijas, izstrādāt Kopienas līmenī rīcības kodeksus, kuru mērķis ir veicināt pakalpojumu sniegšanu vai pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanu citā dalībvalstī atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

a) komerciālas saziņas saturs un sīki izklāstīti noteikumi attiecībā uz reglamentētajām profesijām, ņemot vērā katras profesijas specifisko raksturu;

b) reglamentēto profesiju profesionālās ētikas un rīcības noteikumi, kuru mērķis jo īpaši ir nodrošināt neatkarību, objektivitāti un dienesta noslēpuma glabāšanu, ņemot vērā katras profesijas specifisko raksturu;

c) nosacījumi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma aģentu darbībām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais rīcības kodekss ir pieejams no attāluma, elektroniskā veidā un nosūtīts Komisijai.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie rīcības kodeksi ir pieejami no attāluma elektroniskā veidā.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji pēc saņēmēja lūguma vai jebkurā informācijas dokumentā, kurā tie detalizēti apraksta savus pakalpojumus, norāda visus rīcības kodeksus, kas uz tiem attiecas, un adresi, kur par šiem kodeksiem var izlasīt elektroniskā veidā, norādot pieejamās valodu versijas.

4. Dalībvalstis veic papildu pasākumus, lai mudinātu profesionālās struktūras, organizācijas un apvienības valsts līmenī īstenot Kopienas līmenī pieņemos rīcības kodeksus.

(Points a, b, c and Paragraph 4 of Article 39 have been placed as Recital 66 c (new))

Grozījums Nr. 206

40. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) azartspēļu darbības, kas ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp izlozes un derības, ņemot vērā Komisijas ziņojumu un plašas ieinteresēto personu pārrunas;

svītrots

Pamatojums

Brings the text into line with the exclusion of gambling activities from the scope.

Grozījums Nr. 207

40. panta 1. punkta ca) apakšpunkts (jauns)

ca) apsardzes pakalpojumi;

Pamatojums

The harmonisation of security services seems to be necessary to enhance the cross border provision of such services.

Grozījums Nr. 208

40. panta 2. punkts

2. Lai nodrošinātu pareizu iekšējā pakalpojumu tirgus darbību, Komisija izvērtē vajadzību izteikt papildu ierosmes vai iesniegt priekšlikumus juridiskiem instrumentiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

svītrots

a) jautājumi, kas dēļ tā, ka uz tiem atsevišķos gadījumos ir attiekušās atkāpes, ir norādījuši uz vajadzību pēc saskaņošanas Kopienas līmenī;

b) jautājumi, kuri minēti 39. pantā un kuriem nav bijis iespējams izstrādāt rīcības kodeksus galīgajā redakcijā pirms transponēšanas datuma vai kuriem šādi kodeksi nav pietiekoši, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību;

c) jautājumi, kas konstatēti savstarpējās novērtēšanas procedūrā, kas paredzēta 41. pantā;

d) patērētāju aizsardzība un pārrobežu līgumi.

Pamatojums

As with the justification for the amendment to Article 39 and in line with the principle of subsidiarity, Community-level codes should apply only to issues relating to the cross-border provision of services. There is no legal basis for the development of Community-level codes to apply in purely domestic situations - this could create conflicts with existing local codes of conduct. Therefore the same logic should apply to action taken by the Commission in terms of its ability to legislate under Article 40.

Grozījums Nr. 209

41. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) 9. panta 2. punktā par atļauju piešķiršanas sistēmām;

svītrots

Pamatojums

Brings the text into line with the deletion of Article 9, Paragraph 2

Grozījums Nr. 210

41. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) 30. panta 4. punktā par daudznozaru darbībām.

svītrots

Pamatojums

Brings the text into line with the deletion of Article 30, Paragraph 4.

Grozījums Nr. 211

41. panta 4. punkts

4. Ņemot vērā 2. un 3. punktā minētās piezīmes, Komisija vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim iesniedz kopsavilkuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus papildu ierosmēm.

4. Ņemot vērā 2. un 3. punktā minētās piezīmes, Komisija, vēlākais, līdz ...* iesniedz kopsavilkuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus papildu ierosmēm.

_________

* Vienu gadu pēc 45. panta 1. punktā minētā datuma.

Pamatojums

For the sake of coherence with the amendment to Article 45, which establishes a three-year deadline for the transposition of this Directive.

Grozījums Nr. 212

43. pants

Ziņojums

Atkārtotas izskatīšanas klauzula

Pēc 41. panta 4. punktā minētā kopsavilkuma ziņojuma Komisija reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus tās grozījumiem.

Pēc 41. panta 4. punktā minētā kopsavilkuma ziņojuma Komisija reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu ziņojumu par šīs direktīvas, it īpaši tās 2. un 16. panta piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus tās grozījumiem.

Grozījums Nr. 213

45. panta 1. punkta 1. daļa

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka, vēlākais, [2 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] stājas spēkā normatīvie vai administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ievērotu šo direktīvu. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai šo aktu tekstus un attiecīgo aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka, vēlākais, līdz ... * stājas spēkā normatīvie vai administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ievērotu šo direktīvu. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai šo aktu tekstus un attiecīgo aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

_________

* Trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Brings the text into line with the amendment regarding the transposition date throughout the text

[1] OV vēl nav publicēts

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (26.5.2005)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū
(KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Christopher Heaton-Harris

ĪSS PAMATOJUMS

It is possible that the provisions of the proposed services directive could harm Member States' ability to manage their own domestic tax systems, and fight tax avoidance and fraud. This could have a detrimental impact on own resources and the Community's financial interests.

Concerns about a possible reduction in the Member States' ability to manage their own domestic tax systems have prompted this committee to seek the opinion of the legal committee on the legal base of the proposed directive in the field of taxation. Draft article 2(3) states that the directive applies to tax restrictions not covered by a Community instrument on tax harmonisation. The legal base of the directive as proposed would thus allow the application of qualified majority voting in these areas of taxation. This is unacceptable. Any measures on taxation, including the taxation of service providers, must be decided on by unanimity, in line with articles 93 and 94 of the Treaty.

However even if unanimity in the field of taxation is (re)established, the directive as it stands could still have detrimental consequences for the Community's financial interests. For example, it could be difficult to ensure compliance with indirect tax regimes if businesses are not established and no longer required to register with the tax authorities in the Member States in which they provide services. This would increase opportunities for tax avoidance and tax fraud, leading to a possible loss of own resources. Weakening of the establishment rules could also lead to greater manipulation of VAT grouping rules, which allow VAT-free trading between businesses within a group, again increasing the scope for tax avoidance and a possible loss of own resources.

Member States are already required to ensure that their tax systems are compatible with Community law. So there is no need to extend the scope of this directive to taxation. Your draftsman therefore feels that taxation should be removed completely from the scope of this directive.

Grozījumi

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 11. apsvērums
11) ņemot vērā to, ka Līgumā ir paredzēts īpašs juridiskais pamats nodokļu jautājumiem un Kopienas tiesību aktiem, kas šajā jomā jau pieņemti, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz nodokļu nozare, izņemot noteikumus par aizliegtām prasībām un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Saskaņošana nodokļu jomā ir panākta, piemērojot Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze[1], Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārnešanai un akciju maiņai[2], Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs[3], un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociētu uzņēmumi dažādās dalībvalstīs[4]. Šīs direktīvas mērķis nav ieviest īpašus jaunus noteikumus vai sistēmas nodokļu jomā. Tās vienīgais mērķis ir likvidēt ierobežojumus, daļa no kuriem ir nodokļu ierobežojumi, un jo īpaši diskriminējošus ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas, še turpmāk “Tiesa”, praksi attiecībā uz Līguma 43. un 49. pantu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomu saskaņo Kopienas mērogā atbilstīgi tam, uz kuriem pakalpojumu sniedzējiem, kas veic pārrobežu darbības, var attiecināt saistības, kas nav paredzētas valstī, kurā minētie pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti. Tomēr pakalpojumu sniedzējiem ir vēlams izveidot vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu, lai visas to saistības attiecībā uz piederības dalībvalsts nodokļu iestādēm varētu izpildīt vienā elektroniskā portālā;	11) ņemot vērā to, ka Līgumā ir paredzēts īpašs juridiskais pamats nodokļu jautājumiem un Kopienas tiesību aktiem, kas šajā jomā jau pieņemti, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz nodokļu nozare;
Pamatojums
Taxation should be completely excluded from the scope of this directive.
Grozījums Nr. 2 2. panta 3. punkts
3. Šo direktīvu nepiemēro nodokļu jomai, izņemot diskrimināciju aizliegumu, kas paredzēts 14. un 16. pantā tiktāl, ciktāl uz šeit uzskaitītajiem ierobežojumiem neattiecas Kopienas instruments nodokļu saskaņošanai.	3. Šo direktīvu nepiemēro nodokļu jomai.
Pamatojums
Taxation should be completely excluded from the scope of this directive.
Grozījums Nr. 3 20. pants
Dalībvalstis nedrīkst uzlikt saņēmējam prasības, kas ierobežo citā dalībvalstī reģistrēta pakalpojuma sniedzēja sniegta pakalpojuma izmantošanu, jo īpaši šādas prasības:	Dalībvalstis nedrīkst uzlikt saņēmējam prasības, kas ierobežo citā dalībvalstī reģistrēta pakalpojuma sniedzēja sniegta pakalpojuma izmantošanu, jo īpaši šādas prasības:
a) pienākumu iegūt atļauju no to kompetentajām iestādēm vai iesniegt tām deklarāciju;	a) pienākumu iegūt atļauju no to kompetentajām iestādēm vai iesniegt tām deklarāciju;
b) ierobežojumus attiecībā uz nodokļu ieturēšanu vai finansiāla atbalsta piešķiršanu tādēļ, ka pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts citā dalībvalstī, vai tās vietas dēļ, kurā tiek sniegts attiecīgais pakalpojums;	b) ierobežojumus attiecībā uz finansiāla atbalsta piešķiršanu tādēļ, ka pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts citā dalībvalstī, vai tās vietas dēļ, kurā tiek sniegts attiecīgais pakalpojums.
c) prasības, kas pakļauj saņēmēju diskriminējošiem vai nesamērīgiem nodokļiem, ko uzliek aprīkojumam, kas vajadzīgs, lai saņemtu pakalpojumu no attāluma no citas dalībvalsts.
Pamatojums
Taxation should be completely excluded from the scope of this directive.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Atsauces	KOM(2004)0002 - C5-0069/2004 - 2004/0001(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 27.1.2005
Ciešāka sadarbība	Nē
Atzinuma sagatavotājs Iecelšanas datums	Christopher Heaton-Harris 18.1.2005
Izskatīšana komitejā	15.3.2005	20.4.2005
Grozījumu pieņemšanas datums	23.5.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		10 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Herbert Bösch, Petr Duchoň, Szabolcs Fazakas, Ona Juknevičiene, Nils Lundgren, Jan Mulder, José Javier Pomés Ruiz, Margarita Starkevičiūtė, Jeffrey Titford
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Christopher Heaton-Harris, Ashley Mote

[1] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/92/EK (OV L 260, 11.10.2003, 8. lpp.).
[2] OV L 225, 20.8.1990., 1. lpp.
[3] OV L 225, 20.8.1990., 6. lpp.
[4] OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (15.9.2005)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par iekšējā tirgus pakalpojumiem
(KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

Komitejas priekšsēdētāja Pervenche Berès

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju kā atbildīgo komiteju iekļaut savā ziņojumā šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1.a apsvērums (jauns)
	a) Konkurētspējīgs pakalpojumu tirgus ir ļoti nozīmīgs ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības jomā Eiropas Savienībā. Šobrīd neskaitāmi iekšējā tirgus ierobežojumi traucē daudziem pakalpojumu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, paplašināties ārpus savas valsts robežām un pilnībā izmantot iekšējā tirgus iespējas. Tas mazina ne tikai ES pakalpojumu sniedzēju, bet arī ražotāju konkurētspēju, kas arvien vairāk ir atkarīgi no augstas kvalitātes pakalpojumiem.
Pamatojums
The development of an internal market in services is essential to promote growth in the EU.
Grozījums Nr. 2 2. apsvērums
2) Komisijas ziņojums par "situāciju ar pakalpojumu iekšējo tirgu" uzrādīja plašu šķēršļu klāstu, kas liedz vai kavē pakalpojumu attīstību starp dalībvalstīm, jo īpaši tādu pakalpojumu attīstību, kurus sniedz mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri dominē pakalpojumu sektorā. Ziņojumā ir secināts, ka desmit gadus pēc paredzētās iekšējā tirgus izveidošanas pabeigšanas arvien ir dziļa plaisa starp integrētas Eiropas Savienības ekonomikas vīziju un realitāti, ar kuru saskaras Eiropas pilsoņi un pakalpojumu sniedzēji. Uzskaitītie šķēršļi attiecas uz visdažādākajām pakalpojumu sniegšanas darbībām visos pakalpojumu sniedzēju darbības posmos un tiem piemīt vairākas kopējas iezīmes, jo īpaši to, ka tie bieži rodas no administratīvā sloga, tiesiskās nedrošības, kas saistās ar pārrobežu darbību, kā arī no tā, ka starp dalībvalstīm nav abpusējas uzticības;	Komisijas ziņojums par „situāciju ar pakalpojumu iekšējo tirgu" uzrādīja plašu šķēršļu klāstu, kas liedz vai kavē pakalpojumu attīstību starp dalībvalstīm, jo īpaši tādu pakalpojumu attīstību, kurus sniedz mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri dominē pakalpojumu sektorā, kā arī uzņēmumi ar lielāku darba vietu radīšanas potenciālu. Ziņojumā ir secināts, ka desmit gadus pēc paredzētās iekšējā tirgus izveidošanas pabeigšanas arvien ir dziļa plaisa starp integrētas Eiropas Savienības ekonomikas vīziju un realitāti, ar kuru saskaras Eiropas pilsoņi un pakalpojumu sniedzēji. Uzskaitītie šķēršļi attiecas uz visdažādākajām pakalpojumu sniegšanas darbībām visos pakalpojumu sniedzēju darbības posmos un tiem piemīt vairākas kopējas iezīmes, jo īpaši to, ka tie bieži rodas no administratīvā sloga, tiesiskās nedrošības, kas saistās ar pārrobežu darbību, kā arī no tā, ka starp dalībvalstīm nav abpusējas uzticības;
Pamatojums
El gran beneficiario de la consecución de un mercado único de servicios es la pequeña y mediana empresa que puede nacer y ampliar sus actividades gracias a la reducción de los costes.
Grozījums Nr. 3 3. apsvērums
3) Tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz MVU konkurētspēju, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par konkurētspējīgu cenu. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, proti, līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē. Šo šķēršļu likvidācija ir būtiska, lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā.	3) Tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz inovācijas spēju, darba vietu radīšanu un produktivitātes pieaugumu, kā arī uz MVU konkurētspēju, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par mazāku cenu. Sadrumstalotība un konkurences trūkums kavē pakalpojumu tirgus attīstību, kā arī jaunus pakalpojumus un darba vietas. Tas negatīvi atsaucas uz pieprasījumu un tādējādi ierobežo pakalpojumu sektora apjumu un attīstību. Pētījumi rāda, ka pārrobežu sadarbības veicināšana radīs ievērojamu pieaugumu pakalpojumu sektorā, kā arī ES ekonomisko izaugsmi. Ir skaidrs, ka tas radīs ne tikai daudzas jaunas darba vietas, bet arī palielinās dalībvalstu nodokļu ieņēmumus. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, proti, līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē. Bez pastiprinātas konkurences pakalpojumu sektorā nav skaidrs, kā ES varētu kļūt par konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Globalizācijas kontekstā likvidējot šos šķēršļus ir būtiski atdzīvināt Eiropas ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā. Pētījumi skaidri parāda, ka, apstiprinot Pakalpojumu direktīvu pašreizējā versijā, varētu izveidot aptuveni 600 000 jaunas darba vietas.
Grozījums Nr. 4 4.a apsvērums (jauns)
	4a) pakalpojumu tirgus liberalizācija var efektīvi veicināt jaunu uzņēmumu dibināšanu un dot iespēju tiem uzņēmumiem ieiet tirgū, kuri ir apveltīti ar inovācijas spēju un efektivitāti, lai ātri reaģētu uz patērētāju vajadzībām, kas, savukārt, ir ļoti būtiski, aizstājot cita veida aktivitātes, kurām ir grūtības iekļauties globalizētajā ekonomikā.
Pamatojums
El aumento de la competencia en el mercado de los servicios estimulará el crecimiento a través de la creación de nuevas empresas que se verán favorecidas por la reducción de los costes.
Grozījums Nr. 5 7. apsvērums
7) Ir jāatzīst profesionālo organizāciju un apvienību nozīme pakalpojumu darbības reglamentēšanā un profesionālo noteikumu izstrādē;	7) Ir jāatzīst profesionālo organizāciju un profesionālo apvienību nozīmīgā loma pakalpojumu darbības regulēšanā un profesionālo noteikumu izstrādē, tomēr tie nedrīkst būt par šķērsli konkurences veicināšanai starp vairākiem tirgus dalībniekiem.
Pamatojums
Professional associations and similar organisations should be recognised. The tendency inherent in these organisations towards the partitioning of markets, however, must be curbed.
Grozījums Nr. 6 7.a apsvērums (jauns)
	7a) Šīs Direktīvas noteikumi attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl attiecīgās darbības ir pakļautas konkurencei un tādējādi neparedz dalībvalstīm liberalizēt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, privatizēt pastāvošos valsts uzņēmumus, kā arī likvidēt pastāvošos monopolus citās jomās, tostarp izložu vai konkrētu izplatīšanas pakalpojumu jomā. Tāpat šī Direktīva neietekmē pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi finansēšanu un neietver dalībvalstu atbalsta noteikumus saskaņā ar EK Līguma par konkurences noteikumiem VI sadaļas 1. nodaļu.
Pamatojums
The Directive does not affect the right of the Member States, under Community law, to define and organise the provision of services of general economic interest. Neither does it affect the funding of such services nor the Member States’ aid rules.
Grozījums Nr. 7 8. apsvērums
8) Šī direktīva atbilst citām Kopienas pašreizējām iniciatīvām attiecībā uz pakalpojumiem, jo īpaši tām, kas attiecas uz ar uzņēmējdarbību saistītu pakalpojumu konkurenci, pakalpojumu drošību, un darbu saistībā ar pacientu mobilitāti un Kopienas veselības aprūpes sistēmas attīstību. Tā atbilst arī pašreizējām iniciatīvām attiecībā uz iekšējo tirgu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par mārketinga pasākumiem iekšējā tirgū[2], un attiecībā uz patērētāju aizsardzību, piemēram, direktīvas priekšlikumam par negodīgām tirdzniecības darbībām[3] un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par to valsts iestāžu sadarbību, kas ir atbildīgas par tiesību aktu patērētāju aizsardzības jomā piemērošanu („Regula par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā”)[4];	svītrots
Pamatojums
Modified through Amendment on Recital 13 d (new).
Grozījums Nr. 8 8.a apsvērums (jauns)
	8a) Izslēgšana no piemērošanas jomas attiecas ne tikai uz jautājumiem, kuri īpaši apskatīti šajās direktīvās, bet arī jomām, attiecībā uz kurām direktīvās īpaši paredzēta iespēja dalībvalstīm pieņemt noteiktus mērus valsts līmenī.
Pamatojums
Clarification that the provisions of the directive do not even apply when those directives include derogations for Member states, e.g. for maintaining cultural diversity or for pension funds.
Grozījums Nr. 9 9. apsvērums
9) Finanšu pakalpojumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo uz šīm darbībām pašlaik attiecas konkrēts rīcības plāns, kura mērķis, tāpat kā šai direktīvai, ir reāla pakalpojumu iekšējā tirgus panākšana. Finanšu pakalpojumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK. Minētajā direktīvā finanšu pakalpojums ir definēts kā jebkurš bankas, kredīta, apdrošināšanas, personālo pensiju, ieguldījumu vai maksājumu rakstura pakalpojums.	9) Finanšu pakalpojumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo uz šīm darbībām pašlaik attiecas konkrēts rīcības plāns, kura mērķis, tāpat kā šai direktīvai, ir reāla iekšējā pakalpojumu tirgus izveidošana. Šī izslēgšana attiecas uz jebkuru bankas, kredīta, apdrošināšanas, fondēto vai privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojumiem, tostarp, pārapdrošināšanu, valūtas maiņu, klīringa un norēķina sistēmām, vērtspapīru pārraudzību klienta vārdā un konsultācijām par ieguldījumiem, kā arī pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2000/12/EC 1. pielikumā.
Pamatojums
Further clarification to exclude services which are subject to other Community instruments.
Grozījums Nr. 10 11. apsvērums
11) Ņemot vērā to, ka Līgumā ir paredzēts īpašs juridiskais pamats nodokļu jautājumiem un Kopienas tiesību aktiem, kas šajā jomā jau pieņemti, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz nodokļu nozare, izņemot noteikumus par aizliegtām prasībām un pakalpojumu sniegšanas brīvību.	11) Šo direktīvu piemēro tikai attiecībā uz fiskālu diskrimināciju, kas ir pretrunā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti. Visas pārējās nodokļu jomas ir izslēgtas no šīs direktīvas piemērošanas jomas.
Saskaņošana nodokļu jomā ir panākta, piemērojot Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārnešanai un akciju maiņai, Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociētu uzņēmumi dažādās dalībvalstīs. Šīs direktīvas mērķis nav ieviest īpašus jaunus noteikumus vai sistēmas nodokļu jomā. Tās vienīgais mērķis ir likvidēt ierobežojumus, daļa no kuriem ir nodokļu ierobežojumi, un jo īpaši diskriminējošus ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, še turpmāk “Tiesa”, attiecībā uz Līguma 43. un 49. pantu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomu saskaņo Kopienas mērogā atbilstīgi tam, uz kuriem pakalpojumu sniedzējiem, kas veic pārrobežu darbības, var attiecināt saistības, kas nav paredzētas valstī, kurā minētie pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti. Tomēr pakalpojumu sniedzējiem ir vēlams izveidot vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu, lai visas to saistības attiecībā uz piederības dalībvalsts nodokļu iestādēm varētu izpildīt vienā elektroniskā portālā.	Saskaņošana nodokļu jomā ir panākta, piemērojot Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārnešanai un akciju maiņai, Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātes uzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociētu uzņēmumi dažādās dalībvalstīs. Šīs direktīvas mērķis nav ieviest īpašus jaunus noteikumus vai sistēmas nodokļu jomā. Tās vienīgais mērķis ir likvidēt ierobežojumus, daļa no kuriem ir nodokļu ierobežojumi, un jo īpaši diskriminējošus ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, še turpmāk “Tiesa”, attiecībā uz Līguma 43. un 49. pantu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomu saskaņo Kopienas mērogā atbilstīgi tam, uz kuriem pakalpojumu sniedzējiem, kas veic pārrobežu darbības, var attiecināt saistības, kas nav paredzētas valstī, kurā minētie pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti. Tomēr pakalpojumu sniedzējiem ir vēlams izveidot vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu, lai visas to saistības attiecībā uz piederības dalībvalsts nodokļu iestādēm varētu izpildīt vienā elektroniskā portālā.
Pamatojums
To clarify that the Directive does not provide for fiscal harmonisation or greater EU powers in this field. It only removes discrimination which acts as an obstacle to the freedom of establishment and free movement of services.
Grozījums Nr. 11 12. apsvērums
12) Tā kā transporta pakalpojumus jau regulē vairāki Kopienas tiesību akti, kas attiecas tieši uz šo nozari, tie ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, ciktāl tos reglamentē citi Kopienas tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 71. pantu un 80. panta 2. punktu. Tomēr šī direktīva attiecas uz pakalpojumiem, kurus neregulē specifiski tiesību akti, kas attiecas uz transportu, piemēram, naudas pārvadāšanu vai mirstīgo atlieku transportēšanu.	12) Transporta pakalpojumus izslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, ciktāl tos reglamentē citi Kopienas tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 71. pantu un 80. panta 2. punktu. Tomēr pilsētas transports, ostu pakalpojumi, taksometri un ātrās palīdzības mašīnas ir izslēgtas, kamēr naudas pārvadāšana vai mirstīgo atlieku transportēšana ir iekļauta šīs direktīvas darbības jomā, ja ir konstatētas iekšējā tirgus problēmas šajās jomās.
Grozījums Nr. 12 13.a apsvērums (jauns)
	13a) Šī direktīva ir saskaņā ar pārējām pašreizējām Kopienas iniciatīvām attiecībā uz iekšējo tirgu, tostarp priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tirdzniecības veicināšanu iekšējā tirgū, kā arī priekšlikumiem attiecībā uz patērētāju aizsardzību.
Pamatojums
Technical adaption.
Grozījums Nr. 13 27.a apsvērums (jauns)
	27a) Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi sabiedrības veselība, patērētāju aizsardzība, dzīvnieku veselība un pilsētas vides mērķi ir sevišķi svarīgi ar sabiedrības interesēm saistīti iemesli, kas var attaisnot tādu atļauju izsniegšanas sistēmu un citu ierobežojumu izmantošanu, kuri attiecas uz veselības aprūpi vai sociālajiem pakalpojumiem. Tomēr šādas atļaujas nedrīkst būt diskriminējošas valstspiederības dēļ un tām jāatbilst nepieciešamības un proporcionalitātes kritērijiem.
Pamatojums
Clarification of essential basis of justification for imposing restrictions by host Member State.
Grozījums Nr. 14 27.b apsvērums (jauns)
	27b) parastā gadījumā atļauja nodrošina piegādātājam tiesības piekļūt pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei valstī, izņemot gadījumu, kad teritoriāli ierobežojumi ir objektīvi pamatoti ar sevišķi svarīgu iemeslu sabiedrības interesēs. Piemēram, pilsētvides aizsardzība ir par pamatu prasībai saņemt individuālu atļauju celtniecībai valsts teritorijā. Šis nosacījums neietekmē reģionālo vai pašvaldības iestāžu kompetenci, piešķirot atļauju dalībvalstīs.
Pamatojums
Clarification
Grozījums Nr. 15 28.a apsvērums (jauns)
	28a) Šī direktīva nosaka, ka atļauju uzskata par izsniegtu, ja atbilde nav saņemta noteiktā laikā. Ja pastāv svarīgi iemesli sabiedrības interesēs, piemēram, attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem vai tādām darbībām, kas rada īpašu risku trešām pusēm, kā privātās drošības pakalpojumi, var pieprasīt īpašu atļauju.
Pamatojums
Necessary explanation of cases, where no automatic authorisation is admissible.
Grozījums Nr. 16 35. apsvērums
35) Tos šīs direktīvas noteikumus, kas attiecas uz tiesības veikt uzņēmējdarbību, ir jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl attiecīgās darbības ir pakļautas konkurencei, lai tie neliktu dalībvalstīm atcelt pastāvošos izložu monopolus vai privatizēt noteiktas jomas.	svītrots
Pamatojums
Modified through Amendment on Recital 7 a (new).
</Amend>
Grozījums Nr. 17 1. panta 1.a punkts (jauns)
	1a. Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi liberalizāciju vai tādu valsts uzņēmumu privatizāciju, kas sniedz šādus pakalpojumus. Kopienas noteikumi par konkurenci un atbalstu arī paliek neskarti.
Pamatojums
The Directive does not affect the right of the Member States, under Community law, to define and organise services of general economic interest. Neither does it affect the funding of such services nor the Member States’ aid rules.
Grozījums Nr. 18 2. panta 2. punkta ievaddaļa
2. Šo direktīvu nepiemēro:	2. Šo direktīvu nepiemēro šādām darbībām, ciktāl tās īpaši regulē citi Kopienas tiesību akti:
Pamatojums
The scope of the directive, laid down in Article 2, should be more clearly defined and a number of exemptions could be added: Sectors that are regulated by a specific policy and other Community legislation should not be covered by the scope. This means that services regulated e.g. by the Telecommunication package, the Television Without Frontiers Directive, the financial services directives, including the Distance Marketing of Financial Services Directive and pension funds, and the transport directives and regulations are not covered by the scope of the directive. The provisions of the directive do not even apply when those directives include derogations for Member states, e.g. for maintaining cultural diversity or for pension funds.
Grozījums Nr. 19 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts
a) finanšu pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2002/65/EK 2. panta b) daļā;	a) bankas, kredītu un apdrošināšanas pakalpojumiem, tostarp pārapdrošināšanai, privātajām pensijām, ieguldījumiem, maksājumiem, konsultācijām par ieguldījumiem un visiem pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2000/12/EC I pielikumā par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu;
Pamatojums
La rédaction de l’article 2 concernant le champ d’application de la directive ne nous paraît pas satisfaisante. Elle reprend la définition des « services financiers » issue de la directive 2002/65/CE du Parlement européen et du Conseil du 23 septembre 2002 relative à la commercialisation à distance de services financiers auprès des consommateurs. Cette définition n’englobe pas l’ensemble des activités bancaires et financières, comme par exemple l’affacturage ou le crédit-bail. Pour couvrir ces activités, il convient de faire également référence à la directive 2000/12/CE concernant l'accès à l'activité des établissements de crédit et son exercice.
Grozījums Nr. 20 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts
b) elektroniskajiem komunikāciju pakalpojumiem un tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un pakalpojumiem attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK, 2002/22/EK un 2002/58/EK;	b) elektroniskās komunikācijas pakalpojumiem un tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un pakalpojumiem attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas vai kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK, 2002/22/EK un 2002/58/EK;
Pamatojums
The scope of the directive, laid down in Article 2, should be more clearly defined and a number of exemptions could be added: Sectors that are regulated by a specific policy and other Community legislation should not be covered by the scope. This means that services regulated e.g. by the Telecommunication package, the Television Without Frontiers Directive, the financial services directives, including the Distance Marketing of Financial Services Directive and pension funds, and the transport directives and regulations are not covered by the scope of the directive. The provisions of the directive do not even apply when those directives include derogations for Member states, e.g. for maintaining cultural diversity or for pension funds.
Grozījums Nr. 21 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta a) daļa (jauna)
	ca) televīzijas pārraides darbībām saskaņā ar Direktīvu 89/552/EEC un radio programmām saskaņā ar Direktīvu 98/84/EEC, kā arī adiovizuālajiem pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šīm darbībām;
Pamatojums
The scope of the directive, laid down in Article 2, should be more clearly defined and a number of exemptions could be added: Sectors that are regulated by a specific policy and other Community legislation should not be covered by the scope. This means that services regulated e.g. by the Telecommunication package, the Television Without Frontiers Directive, the financial services directives, including the Distance Marketing of Financial Services Directive and pension funds, and the transport directives and regulations are not covered by the scope of the directive. The provisions of the directive do not even apply when those directives include derogations for Member states, e.g. for maintaining cultural diversity or for pension funds.
Grozījums Nr. 22 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta b) daļa (jauna)
	cb) Šī direktīva neietekmē Līguma 39. panta 4. punkta un 45. panta īpašu piemērošanu notāriem.
Pamatojums
Notarial activities which are linked to the exercise of public authority are specifically excluded from the scope of the Directive. In 19 of the 25 Member States notaries perform services in the judicial field whereby they participate in the exercise of official authority within the meaning of Article 45 of the EC Treaty. As is clear in particular from the Court of Justice’s judgment in Case C-260/97 of 17 June 1999 (Unibank), in order for an instrument to be regarded as authentic, its “authenticity…should have been established by a public authority”. Notaries of the Roman-law type satisfy this requirement, because they are holders of a public office appointed by the state. Furthermore the approach needs to be consistent with the Directive on the Mutual Recognition of Professional Qualifications. In the interest of the greatest possible legal certainty, it is therefore necessary to make specific mention of the official status of notarial activities in the Directive and to exclude them from its scope.
Grozījums Nr. 23 2. panta 3. punkts
3. Šo direktīvu nepiemēro nodokļu jomai, izņemot diskrimināciju aizliegumu, kas paredzēts 14. un 16. pantā tiktāl, ciktāl uz šeit uzskaitītajiem ierobežojumiem neattiecas Kopienas instruments nodokļu saskaņošanu.	3. Šo direktīvu nepiemēro nodokļu jomai, izņemot diskriminācijas aizliegumu, kas paredzēts 14., 16. un 20. pantā.
Pamatojums
To clarify that the Directive does not provide for fiscal harmonisation or greater EU powers in this field. It only removes discrimination which acts as an obstacle to the freedom of establishment and free movement of services.
Grozījums Nr. 24 3. panta 2. punkts
Šīs direktīvas piemērošana neskar citu Kopienas tiesību aktu noteikumu piemērošanu saistībā ar pakalpojumiem, uz ko atteicas šie noteikumi.	Kopienas noteikumus par īpašiem pakalpojumiem piemēro bez ierobežojuma un šī direktīva tos papildina nevis aizstāj.
Pamatojums
This amendment makes clear that neither the “TV without Frontiers” Directive nor the Professional Qualifications Directive are called into question by the Services Directive.
Grozījums Nr. 25 3. panta 2.a punkts (jauns)
	2a. Kopienas tiesību akti, kas nosaka tiesības veikt uzņēmējdarbību vai sniegt pakalpojumus specifiskās jomās vai profesijās dominē pār šo direktīvu.
Pamatojums
It is absolutely essential that the specific provisions of the sectorial directives should take precedence. The Services Directive must not undermine existing European legal acts, which would also create legal uncertainty.
Grozījums Nr. 26 17. panta 1. punkts
1) pasta pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK 2. panta 1. punkta nozīmē;	c a) pasta pakalpojumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/67/EK;
Grozījums Nr. 27 17. panta 2. punkts
2) elektroenerģijas sadales pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK 2. panta 5. punkta nozīmē;	2) elektrības pārraides, sadales un piegādes pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK 2. panta 5. daļas nozīmē;
Grozījums Nr. 28 17. panta 3. punkts
3) gāzes sadales pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK 2. panta 5. punkta nozīmē;	3) gāzes transportēšanas, sadales, piegādes un uzglabāšanas pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK 2. panta 5. daļas nozīmē;
Grozījums Nr. 29 17. panta 4. punkts
4) ūdens sadales pakalpojumiem;	4) ūdens sadales, piegādes un attīrīšanas pakalpojumi;
Pamatojums
Clarifies which areas are exempted from the country of origin principle.
Grozījums Nr. 30 23. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nedrīkst uzlikt pienākumu pieprasīt atļauju tam, lai varētu pārņemt nestacionārās veselības aprūpes izmaksas citā dalībvalstī, ja šīs aprūpes izmaksas, ja būtu nodrošinātas viņu pašu teritorijā, būtu uzņēmusies sociālās nodrošināšanas sistēma. Pacientam, kurš saņēmis nestacionārās veselības aprūpes pakalpojumus citā dalībvalstī, var piemērot nosacījumus un formalitātes, ko par pienākumu uzliek dalībvalsts, kuras teritorijā ir saņemts nestacionārās veselības aprūpes pakalpojums, kā, piemēram, prasība par to, ka pirms konsultēšanās ar speciālistu ir jākonsultējas ar vispārējās medicīniskās prakses ārstu, vai noteikumi un nosacījumi attiecībā uz konkrētu zobārstniecības pakalpojumu izmaksu uzņemšanos.	1. Dalībvalstis nedrīkst pieprasīt atļauju tam, lai pārņemtu izmaksas par citā dalībvalstī saņemtu veselības aprūpi, kura neparedz ievietošanu stacionārā, ja gadījumā, kad šāda aprūpe būtu nodrošināta savā valstī, tās izmaksas uzņemtos sociālās nodrošināšanas sistēma. Pacientam, kurš saņēmis šo aprūpi citā dalībvalstī, var piemērot nosacījumus, ko par pienākumu uzliek dalībvalsts, kuras teritorijā ir saņemta šī aprūpe.
Grozījums Nr. 31 23. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tās sociālā nodrošināšanas sistēmas neatsakās uzņemties atmaksāt izdevumus par citā dalībvalstī sniegtiem stacionārās aprūpes pakalpojumiem, ja konkrētais ārstēšanas veids ir iekļauts to pabalstu sarakstā, kas paredzēti piederības dalībvalsts tiesību aktos, un ja šāda ārstēšanu nevar nodrošināt pacientam medicīniski pieņemamā laika posmā, ņemot vērā pacienta pašreizējo veselības stāvokli un iespējamo slimības attīstību.	svītrots
Grozījums Nr. 32 23. panta 4. punkts
4. Dalībvalstis nodrošina, ka to atļauju piešķiršanas sistēmas, kas ļauj pārņemt citā dalībvalstī saņemtas veselības aprūpes izmaksas, ir saskaņā ar 9., 10., 11. un 13. pantu.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka to atļauju piešķiršanas sistēmas, kas ļauj pārņemt citā dalībvalstī saņemtas veselības aprūpes izmaksas, kas neatbilst 1. punktā minētajām, ir saskaņā ar 9., 10., 11. un 13. pantu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Atsauces	KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 16.9.2004
Ciešāka sadarbība	Nē
Atzinuma sagatavotājs (-a) Iecelšanas datums	Sahra Wagenknecht Pervenche Berès 13.9.2004 13.9.2005
Izskatīšana komitejā	4.10.2004	30.11.2004		29.3.2005	9.5.2005	23.5.2005, 14.6.2005, 12.7.2005
Grozījumi pieņemti	13.9.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		29 17 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Pier Luigi Bersani, Sharon Margaret Bowles, Ieke van den Burg, David Casa, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Sophia in 't Veld, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Othmar Karas, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Kurt Joachim Lauk, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, John Purvis, Alexander Radwan, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, dManuel António dos Santos, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Sahra Wagenknecht, Graham Watson, John Whittaker, Lars Wohlin.
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Katerina Batzeli, Harald Ettl, Werner Langen, Thomas Mann, Diamanto Manolakou, Corien Wortmann-Kool, Jürgen Zimmerling.
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, Inés Ayala Sender, Bernadette Bourzai, Fiona Hall, Pierre Jonckheer, Karin Jöns, Heinz Kindermann.

19.7.2005

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (*)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū

(KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

Par atzinumu atbildīgā referente (*): Anne Van Lancker

(*) Komiteju ciešāka sadarbība – Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Launched by the Commission in January 2004, the proposal for a Directive on Services in the Internal Market sets out a general legal framework to reduce barriers to cross-border provision of services within the European Union. The draftswoman shares the view that the elimination of obstacles to the provision of services between Member States is an important element in achieving the goal set by the Lisbon European Council of making the European Union the most competitive and dynamic knowledge-based economy in the world capable of sustainable economic growth with more and better jobs and greater social cohesion. However, at the same time, she shares the opinion of many experts and MEPs that many concerns need to be addressed before this Directive can enter into force.

This draft opinion is based on the findings of the public hearing[5], on the impact study[6] as well as on the contributions from various organisations and expert groups. In her working document[7], your draftswoman set out the orientations for amendment and identified the following controversial issues: the legal basis and scope of the proposal, the implications of requirements relating to establishment, the introduction of the country of origin principle and the relationship with other Community instruments.

As Commissioner Mc Creevy has made clear in his statement before the European Parliament, the Commission does not have the intention to withdraw its proposal, but confirms its willingness to amend the proposal concerning sensitive issues on the basis of the first reading in European Parliament. Your draftswoman is of the opinion that at least the following concerns need to be addressed in the report in first reading of the proposal.

(1) Scope of the proposal

The proposal reflects a horizontal approach; it covers a wide variety of services ranging from purely commercial services to health care and social services. As many experts have pointed out, this proposal fails to take into account that the services covered have heterogeneous features and raise a wide variety of public policy considerations. Therefore, it is essential that professions and activities which are permanently or temporarily connected with the exercise of official authority in a Member State, services provided by temporary employment agencies and services provided by security agencies be excluded from the scope of the proposal. In order not to affect the freedom of Member States - on the basis of the principle of subsidiarity - to define what they consider to be services of general economic interest as referred to in Articles 16 and 86(2) of the Treaty and not to anticipate a framework Directive on services of general interest, the proposal should neither apply to services which the Member States and/or the Community subject to specific universal or public service obligations, by virtue of a general interest criterion.

For reasons of legal certainty and consistency with sectoral internal market directives, specific network services, transport services and audiovisual services should be excluded from the scope of this proposal. Finally, in order to avoid any misunderstanding about the subject-matter and the scope of the proposal, it is essential to state that this Directive should not deal with the field of labour law and social security law and should not interfere with the distribution of regional or local powers within each Member State.

(2) Establishment

As regards requirements relating to establishment, the current proposal will narrow down Member States’ national regulatory powers to translate their duties in the social sphere into national/regional authorisation schemes. Including a number of clarifications and amendments in this draft opinion is justified by reasons of subsidiarity, proportionality, legal certainty as well as consistency with EC Treaty rules and the case-law of the European Court of Justice.

(3) Country of origin principle

In the absence of a minimum level of harmonisation at EU level or, at least, of mutual recognition on the basis of comparable rules within the Member States, the country of origin principle cannot be the basic principle governing temporary cross-border provision of services. The coordinated field to which the scope of the country of origin principle is linked covers any requirement applicable to the access to and the exercise of a service activity. However the fields actually coordinated by this Directive only relate to information on service providers, provisions on professional insurance and information of recipients on the existence of after-sale guarantees and the settlement of disputes. Therefore, the scope of the country of origin principle should be limited to the fields actually coordinated by this Directive and other Community instruments.

The competent authorities of the Member State in which the service is provided are best placed to ensure the effectiveness and the continuity of supervision and to provide protection for recipients. Even though this supervision should be complemented by an effective system of administrative cooperation between Member States, it is unacceptable that the principle according to which the Member State of origin carries the responsibility for the supervision of the service replaces the supervision by the Member State where the service is provided.

(4) Coherence with other Community instruments

There is a lack of consistency between the proposal and other Community initiatives. Many experts have raised concerns on the repercussions of this proposal on the labour law provisions of the posting Directive and the rules of conflict of laws included in Rome I and Rome II. For reasons of legal certainty and consistency, it is essential to clearly state that this proposal will respect other Community instruments as well as the adoption of any Community instrument amending or replacing these instruments. For the same reasons, any clarification in the field of the posting of workers should be dealt with under the existing legal framework of Directive 96/71/EC.

grozījumi

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju kā atbildīgo komiteju iekļaut savā ziņojumā šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[8]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. atsauce
Ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu, 55. un 71. pantu un 80. panta 2. punktu,	Ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu un 55. pantu,
Pamatojums
The deletion is consistent with the amendment to Article 2 on the scope of this Directive.
Grozījums Nr. 2 1. apsvērums
1) Eiropas Savienība cenšas veidot arvien ciešāku sadarbību starp Eiropas valstīm un tautām, kā arī nodrošināt ekonomisko un sociālo progresu. Saskaņā ar Līguma 14. panta 2. punktu iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva pakalpojumu aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Šķēršļu likvidācija pakalpojumu sniegšanas darbību attīstībai starp dalībvalstīm ir svarīga, lai stiprinātu Eiropas tautu integrāciju un lai veicinātu līdzsvarotu un stabilu ekonomisko un sociālo progresu.	1) Eiropas Savienība cenšas veidot arvien ciešāku sadarbību starp Eiropas valstīm un tautām, kā arī nodrošināt ekonomisko un sociālo progresu. Saskaņā ar Līguma 14. panta 2. punktu iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva pakalpojumu aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Šķēršļu likvidācija pakalpojumu sniegšanas darbību attīstībai starp dalībvalstīm ir svarīga, lai stiprinātu Eiropas tautu integrāciju. Saskaņā ar Līguma 2. un 3. pantu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei vienlaicīgi jāveicina harmoniska, līdzsvarota un ilgtspējīga ekonomisko darbību attīstība, kā arī augsta līmeņa nodarbinātība un sociālā aizsardzība.
Pamatojums
It is important to stress that the elimination of obstacles to cross-border provision of services within the European Union should acknowledge and promote the other fundamental tasks of the Union.
Grozījums Nr. 3 3. apsvērums
3) Tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz MVU konkurētspēju, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par konkurētspējīgu cenu. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, proti, līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē. Šo šķēršļu likvidācija ir būtiska, lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā.	3) Tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz MVU konkurētspēju, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par konkurētspējīgu cenu. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, proti, līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē, kas spējīga uz ilgtspējīgu ekonomisku attīstību ar vairāk un labākām darba vietām un lielāku sociālo kohēziju. Šo šķēršļu likvidācija ir būtiska, lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā.
Pamatojums
The strategic goal set by the Lisbon European Council is to become the most competitive and dynamic knowledge-based economy in the world capable of sustainable economic growth with more and better jobs and greater social cohesion.

Grozījums Nr. 4

5. apsvērums

5) Šos šķēršļus nevar likvidēt, tikai paļaujoties uz Līguma 43. un 49. panta tiešu piemērošanu, jo, no vienas puses, tos izskatīt katrā gadījumā atsevišķi, piemērojot pārkāpumu novēršanas procedūru pret attiecīgajām dalībvalstīm, jo īpaši pēc paplašināšanās, valsts un Kopienas iestādēm būtu ļoti sarežģīti, kā arī, no otras puses, daudzu šķēršļu likvidācijai ir nepieciešama valstu tiesisko sistēmu iepriekšēja saskaņošana, tostarp administratīvās sadarbības izveidošana. Kā atzina Eiropas Parlaments un Padome, Kopienas tiesisks instruments ļauj panākt reālu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādēļ, lai sekmētu pakalpojumu brīvas aprites efektīvu īstenošanu, neapdraudot Eiropas sociālo modeli, sekundārajos tiesību aktos jāievieš noteikums, lai apkopotu šķēršļu uzskaitījumu, kurus Eiropas Kopienu Tiesa jau atzinusi par tādiem, kas ir pretrunā Līgumam un Eiropas Kopienu Tiesā pieņemtajai nemainīgai praksei par savstarpējas atzīšanas principu.

Pamatojums

The country of origin principle is at odds with the principle of equal treatment as set out in Article 50 of the Treaty and with the unvarying judicial practice as regards interpretation of the Treaty provisions on freedom to provide services.

As recommended by the Committee on Civil Law Matters, provisions relating to conflict of laws should be excluded from this directive so as to guarantee consistency with the specific Community instruments in force, as well as for reasons of legal certainty. These provisions have their own legal basis (Articles 61(c) and 65 of the EC Treaty). The provisions falling under the above-mentioned instruments (Rome I and II) are better suited to the task of maintaining a balance among the interests involved.

Prior harmonisation is a necessity.

Grozījums Nr. 5

6.a apsvērums (jauns)

6.a) Ir vienlīdz svarīgi, lai šī direktīva pilnībā ņemtu vērā Kopienas iniciatīvas, kas pamatotas uz Līguma 137. pantu, lai sasniegtu Līguma 136. panta mērķus saistībā ar nodarbinātības un uzlabotu dzīves un darba apstākļu veicināšanu.

Pamatojums

This Directive should be without prejudice to Community objectives and action in the social policy sphere.

Grozījums Nr. 6

6.b apsvērums (jauns)

6.b) Šai direktīvai nav jākavē pilnvaru sadalījumu reģionālā un vietējā līmenī katrā dalībvalstī.

Pamatojums

This Directive should respect the regional or local powers within each Member State.

Grozījums Nr. 7

7.a apsvērums (jauns)

7.a) Šīs direktīvas noteikumiem jāsaglabā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu nozīme jo īpaši sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanā un jāatzīst darba ņēmēju tiesības pakalpojumu sektorā.

Šī direktīva neattiecas uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, Līguma 16. panta un 86. panta 2. punkta izpratnē, un neskar dalībvalstu tiesības noteikt, ko tās uzskata par vispārējas ekonomiskas intereses pakalpojumiem, kā šie pakalpojumi tiek organizēti, nodrošināti vai finansēti un kādām specifiskām prasībām tie ir pakļauti. Šī direktīva neskar paveiktā darba kontroli saistībā ar Komisijas Balto grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un pamatdirektīvas par vispārējas nozīmes pakalpojumiem iespējamo pieņemšanu nākotnē.

Tā neattiecas uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu un to nepiemēro dalībvalstu piešķirtā atbalsta sistēmām, jo īpaši veselības aizsardzības un sociālo pakalpojumu jomās. Tā neattiecas uz prasībām, kas reglamentē piekļuvi publiskajam finansējumam atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem. Šādas prasības īpaši ir tās, kas paredz nosacījumus, atbilstoši kuriem pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi saņemt publisko finansējumu, tostarp speciāli līguma nosacījumi, jo īpaši par kvalitātes standartiem, kurus nepieciešams ievērot kā nosacījumu, lai saņemtu publisko finansējumu, piemēram, veselības aizsardzības un sociālajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 8

8. apsvērums

8) Šī direktīva atbilst citām Kopienas pašreizējām iniciatīvām attiecībā uz pakalpojumiem, jo īpaši tām, kas attiecas uz ar uzņēmējdarbību saistītu pakalpojumu konkurenci, pakalpojumu drošību, un darbu saistībā ar pacientu mobilitāti un Kopienas veselības aprūpes sistēmas attīstību. Tā atbilst arī pašreizējām iniciatīvām attiecībā uz iekšējo tirgu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par mārketinga pasākumiem iekšējā tirgū un attiecībā uz patērētāju aizsardzību, piemēram, direktīvas priekšlikumam par negodīgām tirdzniecības darbībām un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par to valsts iestāžu sadarbību, kas ir atbildīgas par tiesību aktu patērētāju aizsardzības jomā piemērošanu („Regula par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā”).

8) Šai direktīvai nav jāietekmē citas Kopienas pašreizējās iniciatīvas attiecībā uz pakalpojumiem, jo īpaši tās, kas attiecas uz ar uzņēmējdarbību saistītu pakalpojumu konkurenci un pakalpojumu drošību. Šai direktīvai nav arī jāskar pašreizējās iniciatīvas attiecībā uz iekšējo tirgu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par mārketinga pasākumiem iekšējā tirgū un attiecībā uz patērētāju aizsardzību, piemēram, direktīvas priekšlikumu par negodīgām tirdzniecības darbībām un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par to valsts iestāžu sadarbību, kas ir atbildīgas par tiesību aktu patērētāju aizsardzības jomā piemērošanu („Regula par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā”).

Pamatojums

The amendment is justified by the fact that this Directive, which may have implications for other Community initiatives, may not interfere with these initiatives.

Grozījums Nr. 9

9. apsvērums

9) Finanšu pakalpojumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo uz šīm darbībām pašlaik attiecas konkrēts rīcības plāns, kura mērķis, tāpat kā šai direktīvai, ir reāla pakalpojumu iekšējā tirgus panākšana. Finanšu pakalpojumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK. Minētajā direktīvā finanšu pakalpojums ir definēts kā jebkurš bankas, kredīta, apdrošināšanas, personālo pensiju, ieguldījumu vai maksājumu rakstura pakalpojums.

9) Finanšu pakalpojumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo uz šīm darbībām pašlaik attiecas konkrēts rīcības plāns, kura mērķis, tāpat kā šai direktīvai, ir reāla pakalpojumu iekšējā tirgus panākšana. Šai izslēgšanai jāattiecas uz visiem bankas, kredīta, apdrošināšanas, darba vai personālo pensiju, ieguldījumu vai maksājumu rakstura pakalpojumiem, tostarp, pārapdrošināšanu, valūtas maiņu, klīringa un norēķina sistēmām, vērtspapīru aizturēšanu un padomu noguldījumu jautājumos.

Grozījums Nr. 10

11. apsvērums

11) Ņemot vērā to, ka Līgumā ir paredzēts īpašs juridiskais pamats nodokļu jautājumiem un Kopienas tiesību aktiem, kas šajā jomā jau pieņemti, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz nodokļu nozare, izņemot noteikumus par aizliegtām prasībām un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Saskaņošana nodokļu jomā ir panākta, piemērojot Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārnešanai un akciju maiņai, Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociētu uzņēmumi dažādās dalībvalstīs. Šīs direktīvas mērķis nav ieviest īpašus jaunus noteikumus vai sistēmas nodokļu jomā. Tās vienīgais mērķis ir likvidēt ierobežojumus, daļa no kuriem ir nodokļu ierobežojumi, un jo īpaši diskriminējošus ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, še turpmāk “Tiesa”, attiecībā uz Līguma 43. un 49. pantu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomu saskaņo Kopienas mērogā atbilstīgi tam, uz kuriem pakalpojumu sniedzējiem, kas veic pārrobežu darbības, var attiecināt saistības, kas nav paredzētas valstī, kurā minētie pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti. Tomēr pakalpojumu sniedzējiem ir vēlams izveidot vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu, lai visas to saistības attiecībā uz piederības dalībvalsts nodokļu iestādēm varētu izpildīt vienā elektroniskā portālā.

11) Ņemot vērā to, ka Līgumā ir paredzēts īpašs juridiskais pamats nodokļu jautājumiem un Kopienas tiesību aktiem, kas šajā jomā jau pieņemti, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz nodokļu nozare. Tomēr, diskriminācijas aizliegšana, ko paredz šī direktīva, jāpiemēro finanšu diskriminācijas veidiem, kas nav savienojami ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvu pakalpojumu apriti. Saskaņā ar tiesu praksi, diskriminācija rodas, piemērojot dažādus noteikumus salīdzināmās situācijās vai, piemērojot to pašu noteikumu dažādās situācijās.

Pamatojums

See amendment Article 2, paragraph 3

Grozījums Nr. 11

11.a apsvērums (jauns)

11.a) Ņemot vērā to, ka Līgums paredz īpašu tiesisku pamatu darba likumdošanas un sociālās nodrošināšanas likumdošanas jautājumiem, un lai nodrošinātu, ka šī direktīva neietekmē šos jautājumus, darba likumdošanas un sociālās nodrošināšanas jautājumi ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas.

Pamatojums

See Article 2, new paragraph 4.

Grozījums Nr. 12

12. apsvērums

12) Tā kā transporta pakalpojumus jau regulē vairāki Kopienas tiesību akti, kas attiecas tieši uz šo nozari, tie ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, ciktāl tos reglamentē citi Kopienas tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 71. pantu un 80. panta 2. punktu. Tomēr šī direktīva attiecas uz pakalpojumiem, kurus nereglamentē īpaši tiesību akti par transportu, piemēram, inkasāciju vai mirstīgo atlieku transportēšanu.

12) Transporta pakalpojumi, tostarp pilsētas transporta, taksometru un ātrās palīdzības automašīnu pakalpojumi, ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, neskatoties uz to, vai tos reglamentē citi Kopienas tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 71. pantu un 80. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 13

13. apsvērums

13) Jau pastāv vērā ņemams daudzums Kopienas tiesību aktu pakalpojumu sniegšanas darbību jomā, jo īpaši saistībā ar reglamentētajām profesijām, pasta pakalpojumiem, televīzijas pārraidēm, informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem saistībā ar ceļojumiem, brīvdienām un ceļojumu kompleksiem. Uz pakalpojumu sniegšanas darbībām attiecas arī citi tiesību akti, kuri neattiecas uz konkrētu pakalpojumu kategoriju, piemēram, tiesību akti par patērētāju aizsardzību. Šī direktīva turpina Kopienas acquis sākto un to papildina. Ja uz pakalpojuma sniegšanas darbību jau attiecas viens vai vairāki Kopienas tiesību akti, piemēro šo direktīvu un minētos tiesību aktus, papildinot direktīvas prasības ar attiecīgo tiesību aktu prasībām. Attiecīgi, lai novērstu savstarpējas pretrunas un nodrošinātu visu šo Kopienas tiesību aktu saskaņotību, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, tostarp noteikumi par izņēmumiem.

13) Jau pastāv vērā ņemams daudzums Kopienas tiesību aktu pakalpojumu sniegšanas darbību jomā, jo īpaši saistībā ar reglamentētajām profesijām, pasta pakalpojumiem, televīzijas pārraidēm, informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem saistībā ar ceļojumiem, brīvdienām un ceļojumu kompleksiem. Uz pakalpojumu sniegšanas darbībām attiecas arī citi tiesību akti, kuri neattiecas uz konkrētu pakalpojumu kategoriju, piemēram, tiesību akti par patērētāju aizsardzību. Šai direktīvai nevajadzētu skart Kopienas acquis. Tai nevajadzētu ietekmēt neviena Kopienas tiesību akta pieņemšanu, kas groza vai aizstāj Kopienas acquis attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem.

Pamatojums

This Directive shall respect provisions governing specific services as well as the Community instruments amending or replacing these specific provisions.

Grozījums Nr. 14

13.a apsvērums (jauns)

13.a) Šo direktīvu nepiemēro pakalpojumiem, ko pilnībā vai daļēji nodrošina vai finansē dalībvalsts. Tas īpaši attiecas uz izglītības, kultūras un audiovizuālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, tostarp darba ņēmēju izvietošanu, arod/profesionālo apmācību, piekļuvi nodarbinātībai un sociālo izmitināšanu.

Pamatojums

See amendments Article 2

Grozījums Nr. 15

13.b apsvērums (jauns)

13.b) Pasta pakalpojumi ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo šie pakalpojumi jau ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/67/EK noteikumos par vispārējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai¹.

^{______________________}

OV L 15, 21.1.1998, 14.lpp.

Pamatojums

See amendments Article 2.

Grozījums Nr. 16

13.c apsvērums (jauns)

13.c) Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gadā pieņemto 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK attiecībā uz iekšējā tirgus vispārējiem noteikumiem saistībā ar elektrību un atceļošo Direktīvu 96/92/EK¹, ir jāizslēdz elektroenerģijas ražošanas, padeves, sadales un apgādes pakalpojumi, kā noteikts šīs direktīvas 2. pantā.

^{______________________}

OV L 176, 15.7.2003, 37.lpp.

Pamatojums

See amendments Article 2.

Grozījums Nr. 17

13.d apsvērums (jauns)

13.d) No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz gāzes padeves, sadales, apgādes un uzglabāšanas pakalpojumi, jo šīs darbības nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/55/EK noteikumi attiecībā uz iekšējā tirgus vispārējiem noteikumiem saistībā ar dabasgāzi un atceļošā Direktīva 98/30/EK¹.

^{____________________________}

OV L 176, 15.7.2003, 57.lpp.

Pamatojums

See amendments Article 2.

Grozījums Nr. 18

13.e apsvērums (jauns)

13.e) Kamēr trūkst noteiktas saskaņotas pamatprasības attiecībā uz pagaidu nodarbinātības aģentūrām Kopienas līmenī, un ņemot vērā iespējamu turpmākas direktīvas par pagaidu nodarbinātību pieņemšanu, no šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz pakalpojumi, ko sniedz pagaidu nodarbinātības aģentūra.

Pamatojums

See amendments Article 2.

Grozījums Nr. 19

13.f apsvērums (jauns)

13.f) Kamēr trūkst noteiktas saskaņotas pamatprasības attiecībā uz drošības aģentūrām Kopienas līmenī, un ņemot vērā šo aģentūru ieguldījumu sabiedriskās drošības uzturēšanā, šo aģentūru nodrošinātie pakalpojumi jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas.

Pamatojums

See amendments Article 2.

Grozījums Nr. 20

13.g apsvērums (jauns)

13.g) Tiesiskās noteiktības dēļ un lai nodrošinātu saskaņotību ar noteiktiem Kopienas tiesību aktiem, no šīs direktīvas jāizslēdz noteikumi, kas attiecas uz pretrunīgiem likumiem. Ņemot vērā turpmāku noteiktu Kopienas tiesību aktu pieņemšanu, šī direktīva nedrīkst ietekmēt noteikumus attiecībā uz pretrunīgiem likumiem, īpaši kā noteikts 1980. gada Romas Konvencijā par līgumsaistībām piemērojamo likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. par ārpuslīguma saistībām piemērojamo likumu. Noteikumi, kas iekļauti šajos tiesību aktos, nodrošina atbilstošu iesaistīto interešu līdzsvaru, piemēram, patērētāju aizsardzību, vides aizsardzību un darba ņēmēju aizsardzību.

Pamatojums

As the Committee on Civil Law Matters recommended, rules concerning the conflict of laws should be excluded from this Directive in order to ensure coherence with the specific pending Community instruments concerning the conflict of laws and for reasons of legal certainty. Moreover, Community rules of conflict of law fall under a separate legal basis (Articles 61, point c and 65 of the Treaty). The rules included in the specific pending Community instruments (Rome I and II) are more appropriate to safeguard a balance between interests involved.

Grozījums Nr. 21

13.h apsvērums (jauns)

13.h) Šī direktīva ir saskaņā ar Direktīvu 89/552/EEK (direktīva par “Televīziju bez robežām”) un neietekmē to, tostarp tās noteikumu, kuru turpina piemērot, par to, kad apraides sniedzējs tiek uzskatīts par reģistrētu dalībvalstī. Šī direktīva neskar Direktīvas “Televīzija bez robežām” iespējamo pārskatīšanu nākotnē.

Turklāt, tā neietekmē audiovizuālo pakalpojumu raksturojumu starptautiskās pārrunās.

Grozījums Nr. 22

17. apsvērums

17) Šī direktīva neattiecas uz Līguma 28. un 30. panta piemērošanu saistībā ar preču brīvu apriti. Ierobežojumi, kas aizliegti saskaņā ar izcelsmes valsts principu, attiecas uz prasībām, ko piemēro pieejai pakalpojumu sniegšanas darbībām vai to izpildei, un neattiecas uz prasībām, ko piemēro precēm kā tādām.

17) Šī direktīva neattiecas uz Līguma 28. un 30. panta piemērošanu saistībā ar preču brīvu apriti, tostarp preču sadali.

Pamatojums

This amendment is consistent with the amendment to Article 16.

Grozījums Nr. 23

18.a apsvērums (jauns)

18.a) Vieta, kurā pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts, ir jānosaka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, atbilstoši kurai reģistrācijas jēdziens iekļauj konkrēta uzņēmuma faktisko ekonomiskās darbības veikšanu uz nenoteiktu laiku. Šī prasība ir izpildīta arī gadījumā, kad uzņēmums ir izveidots uz noteiktu laiku vai, ja tas īrē ēku vai iekārtu, ar kuras palīdzību tas veic savu darbību. Saskaņā ar šo definīciju, kurā prasīta faktiska ekonomiskas darbības veikšana pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas vietā, tikai vēstuļu kastīte neveido uzņēmumu. Gadījumos, kad pakalpojuma sniedzējam ir vairākas uzņēmumu vietas, ir svarīgi noteikt, no kura uzņēmuma vietas faktiskais pakalpojums tiek sniegts. Gadījumos, kad ir grūtības noteikt, no kuras no vairākām uzņēmuma vietām pakalpojums tiek sniegts, tā ir centrālā vieta, kurā pakalpojumu sniedzējs veic savas darbības saistībā ar konkrēto pakalpojumu.

Pamatojums

Grozījums Nr. 24

19. apsvērums

19) Ja uzņēmuma īpašnieks ceļo uz citu dalībvalsti, lai tur veiktu pakalpojumu sniegšanas darbību, ir jānošķir situācijas, uz kurām attiecas brīvība veikt uzņēmējdarbību, un situācijas, uz kurām, ņemot vērā attiecīgo darbību pagaidu raksturu, attiecas pakalpojumu brīva aprite. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi galvenais elements ir jautājums, vai ekonomiskais izpildītājs ir vai nav reģistrējies dalībvalstī, kurā viņš sniedz konkrēto pakalpojumu. Ja viņš ir reģistrējies dalībvalstī, kurā viņš sniedz savus pakalpojumus, uz viņu attiecas brīvība veikt uzņēmējdarbību. Turpretī, ja ekonomiskais izpildītājs neveic uzņēmējdarbību pakalpojuma sniegšanas dalībvalstī, viņš ir pārrobežu pakalpojumu sniedzējs, uz kuru attiecas brīvība sniegt pakalpojumus. Tiesa ir konsekventi lēmusi, ka attiecīgo darbību pagaidu raksturs ir jānosaka, ņemot vērā ne tikai pakalpojuma sniegšanas ilgumu, bet arī regularitāti, periodiskumu un pastāvību. Jebkurā gadījumā, tas, ka darbība ir pagaidu rakstura, nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs nedrīkst uzņēmējā dalībvalstī ierīkot dažas infrastruktūras formas, piemēram, biroju vai konsultāciju telpas, ciktāl tāda infrastruktūra ir vajadzīga attiecīgo pakalpojumu sniegšanai.

Pamatojums

The amendment to this recital is justified by the need to clarify the difference between the freedom of establishment and the freedom to provide services in accordance with the case-law of the Court of Justice.

Grozījums Nr. 25

21. apsvērums

21) Koordinētas jomas jēdziens ietver visas prasības, kuras piemēro pieejai pakalpojumu sniegšanas darbībām un to izpildei, jo īpaši prasības, kas noteiktas katras dalībvalsts normatīvajos un administratīvajos aktos, neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst Kopienas līmenī saskaņotā jomā un ir vispārīgi vai īpaši pēc būtības, un neatkarīgi no tiesiskās jomas, kurai tie pieder saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

svītrots

Pamatojums

The deletion of this recital is consistent with the amendment to Article 16 and the deletion of Article 4(9).

Grozījums Nr. 26

22. apsvērums

22) Viena no galvenajām grūtībām saistībā ar piekļuvi šīm pakalpojumu sniegšanas darbībām un to izpildei, ar kurām jo īpaši sastopas MVU, ir administratīvo procedūru sarežģītība, ilgums un tiesiskā nedrošība. Tādēļ, ņemot par piemēru dažas modernizācijas un labas administratīvās prakses iniciatīvas, kas veiktas Kopienas un valstu līmenī, ir jāizstrādā administratīvas vienkāršošanas principi, cita starpā ieviešot Kopienas līmenī koordinētu vienotu kontaktpunktu sistēmu, attiecinot pienākumu iepriekš iegūt atļauju tikai uz gadījumiem, kuros tas ir būtiski, kā arī ieviešot principu par kompetento iestāžu atļaujas piešķiršanu klusuciešot pēc noteikta termiņa paiešanas. Tādu modernizējošu darbību nolūks ir, uzturot prasības par pārskatāmību un informācijas par uzņēmumiem atjaunošanu, samazināt kavējumus, izmaksas un nelabvēlīgas sekas, kas rodas, piemēram, no nevajadzīgām vai pārmērīgi sarežģītām vai apgrūtinošām procedūrām, procedūru dublēšanās, birokrātijas dokumentu iesniegšanā, kompetento iestāžu patvaļas, nenoteiktiem vai pārmērīgi gariem laikposmiem atbildes sniegšanai, izsniegto atļauju ierobežotiem derīguma termiņiem, kā arī nesamērīgām maksām vai sodiem. Šādai praksei ir jo īpaši nozīmīgas negatīvas sekas tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas izvērst darbību citās dalībvalstīs, un tādēļ ir nepieciešama saskaņota modernizācija paplašinātā divdesmit piecu dalībvalstu iekšējā tirgū.

22) Viena no galvenajām grūtībām saistībā ar piekļuvi šīm pakalpojumu sniegšanas darbībām un to izpildei, ar kurām jo īpaši sastopas MVU, ir administratīvo procedūru sarežģītība, ilgums un tiesiskā nedrošība. Tādēļ, ņemot par piemēru dažas modernizācijas un labas administratīvās prakses iniciatīvas, kas veiktas Kopienas un valstu līmenī, ir jāizstrādā administratīvas vienkāršošanas principi, cita starpā ieviešot Kopienas līmenī koordinētu vienotu kontaktpunktu sistēmu un attiecinot pienākumu iepriekš iegūt atļauju tikai uz gadījumiem, kuros tas ir būtiski, kā arī ieviešot principu par kompetento iestāžu atļaujas piešķiršanu klusuciešot pēc noteikta termiņa paiešanas. Tādu modernizējošu darbību nolūks ir, uzturot prasības par pārskatāmību un informācijas par uzņēmumiem atjaunošanu, samazināt kavējumus, izmaksas un nelabvēlīgas sekas, kas rodas, piemēram, no nevajadzīgām vai pārmērīgi sarežģītām vai apgrūtinošām procedūrām, procedūru dublēšanās, birokrātijas dokumentu iesniegšanā, kompetento iestāžu patvaļas, nenoteiktiem vai pārmērīgi gariem laikposmiem atbildes sniegšanai, izsniegto atļauju ierobežotiem derīguma termiņiem, kā arī nesamērīgām maksām vai sodiem. Šādai praksei ir jo īpaši nozīmīgas negatīvas sekas tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas izvērst darbību citās dalībvalstīs, un tādēļ ir nepieciešama saskaņota modernizācija paplašinātā divdesmit piecu dalībvalstu iekšējā tirgū.

Pamatojums

This amendment is consistent with the deletion of the principle of tacit authorisation in Article 13, paragraph 4.

Grozījums Nr. 27

22.a apsvērums (jauns)

22.a) Dalībvalstīm un Komisijai jāsekmē saskaņotu veidlapu ieviešana Eiropā, kuras ir līdzvērtīgas sertifikātiem, apliecinājumiem vai citiem dokumentiem, tā, lai veidlapas ir pieejamas visās dalībvalstīs pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Uniform forms are a cheap and effective way of reducing bureaucracy. SMEs in particular benefit more than proportionally from standardised forms because they eliminate translation costs, etc. It would make sense for these simplified uniform forms and certificates to be available, at the latest, when the directive enters into force.

Grozījums Nr. 28

27.a apsvērums (jauns)

27.a) Šīs direktīvas noteikumiem attiecībā uz atļaujas shēmām ir jāattiecas uz gadījumiem, kad piekļuve pakalpojumu darbības veikšanai vai ekonomisko izpildītāju darbība prasa kompetentu iestāžu lēmumu. Tas neattiecas uz kompetentu iestāžu lēmumiem izveidot sabiedrisku vai privātu uzņēmumu attiecīga pakalpojuma nodrošināšanai un uz kompetentu iestāžu līgumu slēgšanu attiecīga pakalpojuma sniegšanai, ko nosaka valsts iepirkumu noteikumi.

Pamatojums

This Directive is without prejudice to the rules on public procurement.

Grozījums Nr. 29

28. apsvērums

28) Gadījumos, kad atļauju skaits darbībai ir ierobežots dabas resursu vai tehnisko iespēju ierobežotības dēļ, kā tas var būt, piemēram, attiecībā uz analogo radio frekvenču piešķiršanu vai hidroelektrostaciju izmantošanu, ir jāpieņem atlases procedūra, lai pakalpojumu sniedzēju varētu izraudzīties no vairākiem potenciālajiem kandidātiem un, izmantojot atklātu konkursu, attīstīt kvalitāti un nosacījumus saņēmējiem pieejamo pakalpojumu sniegšanai. Šādai procedūrai ir jāgarantē pārskatāmība un objektivitāte, un atļaujai, kas piešķirta tādā veidā, nedrīkst būt pārmērīgi ilgs derīguma termiņš vai tā nedrīkst tikt automātiski pagarināta, kā arī tā nedrīkst sniegt citas priekšrocības izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam. Jo īpaši, piešķirtās atļaujas derīguma termiņš ir jānosaka tādā veidā, lai tas neierobežotu vai nekavētu brīvu konkurenci vairāk nekā tas nepieciešams, lai atgūtu ieguldījumu izmaksas un nestu godīgu peļņu no ieguldītā kapitāla. Gadījumos, kad atļauju skaits ir ierobežots nevis dabas resursu vai tehnisko iespēju ierobežotības dēļ, bet gan citu iemeslu dēļ, uz šīm atļaujām jebkurā gadījumā attiecas citi šīs direktīvas noteikumi par atļauju izsniegšanas sistēmām.

28) Gadījumos, kad pieejamais atļauju skaits vienai darbībai ir ierobežots dabas resursu nepietiekamības vai tehniskā nodrošinājuma dēļ, kā tas varētu būt, piemēram, attiecībā uz hidroelektrostacijas izmantošanu, ir jāpieņem procedūra, kā izvēlēties vienu no vairākiem potenciālajiem kandidātiem, lai ar atklātu konkurenci uzlabotu lietotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu sniegšanas apstākļus. Šādai procedūrai ir jāgarantē pārskatāmība un objektivitāte, un atļaujai, kas piešķirta tādā veidā, nedrīkst būt pārmērīgi ilgs derīguma termiņš vai tā nedrīkst tikt automātiski pagarināta, kā arī tā nedrīkst sniegt citas priekšrocības izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam. Jo īpaši, piešķirtās atļaujas derīguma termiņš ir jānosaka tādā veidā, lai tas neierobežotu vai nekavētu brīvu konkurenci vairāk nekā tas nepieciešams, lai atgūtu ieguldījumu izmaksas un nestu godīgu peļņu no ieguldītā kapitāla. Gadījumos, kad atļauju skaits ir ierobežots nevis dabas resursu vai tehnisko iespēju ierobežotības dēļ, bet gan citu iemeslu dēļ, uz šīm atļaujām jebkurā gadījumā attiecas citi šīs direktīvas noteikumi par atļauju izsniegšanas sistēmām.

Pamatojums

Rules on the award of radio frequencies are already laid down in the Community legal framework for electronic communications networks and services. The telecoms package is excluded from the scope of the present directive. The same should apply to the award of radio frequencies.

Grozījums Nr. 30

31. apsvērums

31) Tiesa konsekventi ir lēmusi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību pamatā, jo īpaši, ir vienlīdzīgas attieksmes princips, kurš paredz ne tikai aizliegumu jebkādai diskriminācijai valstspiederības dēļ, bet arī aizliegumu jebkādai netiešai diskriminācijai citu iemeslu dēļ, kas var radīt tādas pašas sekas. Tādējādi kā nosacījumu piekļuvei pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai tā ir pamatdarbība vai pakārtota darbība, nevar izvirzīt tādus kritērijus kā reģistrācijas vieta, uzturēšanās vieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai pakalpojuma sniegšanas galvenā vieta. Tāpat dalībvalsts nevar ierobežot tādu uzņēmumu tiesībspēju un spēju uzsākt tiesvedību, kas izveidoti saskaņā ar citas tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā tie ir sākotnēji reģistrēti. Turklāt dalībvalstis nevar piešķirt priekšrocības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpaša saikne ar valsti vai vietējo sociāli ekonomisko situāciju; tā nevar arī, pamatojoties uz reģistrācijas vietu, ierobežot pakalpojumu sniedzēja brīvību iegūt, izmantot vai atsavināt tiesības un preces, vai arī pieeju dažādiem kredītu veidiem vai atrašanās vietai, ciktāl šī izvēle ir noderīga pieejai attiecīgā pakalpojumu sniedzēja darbībai vai tās efektīvai izpildei.

31) Tiesa konsekventi ir lēmusi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību pamatā, jo īpaši, ir vienlīdzīgas attieksmes princips, kurš paredz ne tikai aizliegumu jebkādai diskriminācijai valstspiederības dēļ, bet arī aizliegumu jebkādai netiešai diskriminācijai citu iemeslu dēļ, kas var radīt tādas pašas sekas. Tādējādi kā nosacījumu piekļuvei pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai tā ir pamatdarbība vai pakārtota darbība, nevar izvirzīt tādus kritērijus kā reģistrācijas vieta, uzturēšanās vieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai pakalpojuma sniegšanas galvenā vieta. Šeit minētais neskar saistības par regulāra ārkārtas palīdzības pakalpojuma sniegšanu, ja šādas saistības ir saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem. Tāpat dalībvalsts nevar ierobežot tādu uzņēmumu tiesībspēju un spēju uzsākt tiesvedību, kas izveidoti saskaņā ar citas tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā tie ir sākotnēji reģistrēti. Turklāt dalībvalstis nevar piešķirt priekšrocības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpaša saikne ar valsti vai vietējo sociāli ekonomisko situāciju; tā nevar arī, pamatojoties uz reģistrācijas vietu, ierobežot pakalpojumu sniedzēja brīvību iegūt, izmantot vai atsavināt tiesības un preces, vai arī pieeju dažādiem kredītu veidiem vai atrašanās vietai, ciktāl šī izvēle ir noderīga pieejai attiecīgā pakalpojumu sniedzēja darbībai vai tās efektīvai izpildei.

Pamatojums

Universal, high-quality medical care for the population at large is one of the most social achievements of our age. In the case of health care services, in particular, such care, available everywhere and at all times, can be ensured only if service providers can be compelled to provide an emergency service. As this may entail an obligation for the service provider to be temporarily present, it should be made clear that this is not a 'prohibited requirement' as referred to in Article 14 but should be judged in accordance with the general principles of Community law.

Grozījums Nr. 31

32. apsvērums

32) Aizliegums veikt ekonomiskas pārbaudes kā priekšnosacījumu atļaujas izsniegšanai attiecas uz ekonomiskām pārbaudēm kā tādām, bet nevis uz prasībām, kas ir objektīvi pamatotas ar sevišķi svarīgu iemeslu sabiedrības interesēs, piemēram, pilsētvides aizsardzība. Šāds aizliegums neskar to iestāžu pilnvaru īstenošanu, kas ir atbildīgas par konkurences tiesību piemērošanu.

32) Aizliegums veikt ekonomiskas pārbaudes kā priekšnosacījumu atļaujas izsniegšanai attiecas uz ekonomiskām pārbaudēm kā tādām, bet nevis uz prasībām, kas ir objektīvi pamatotas ar sevišķi svarīgu iemeslu sabiedrības interesēs, piemēram, pilsētvides aizsardzība, sociālā politika un sabiedrības veselības aizsardzības mērķi. Šāds aizliegums neskar to iestāžu pilnvaru īstenošanu, kas ir atbildīgas par konkurences tiesību piemērošanu.

Pamatojums

The prohibition of economic tests will not prevent national authorities from establishing a high level of protection that it is justified by overriding reasons relating to the public interest, such as social policy and public health objectives.

Grozījums Nr. 32

32.a apsvērums (jauns)

32.a) Atļauju izsniegšanas aizliegumam konkurējošajiem izpildītājiem tieši vai netieši iesaistīties nav jāattiecas uz konsultēšanos ar organizācijām, piemēram, tirdzniecības palātu, citos jautājumos kā individuālie pieprasījumi pēc atļaujām. Tam arī nav jākavē tirdzniecības organizāciju apspriešanās, kuras locekļu vidū ir konkurentu pārstāvji, ja attiecīgās konsultācijas rezultātā netiek izsniegta atļauja vai pieņemts cits individuāls lēmums.

Pamatojums

The prohibition of direct or indirect involvement of competing operators can only relate to decisions concerning individual applications for authorisations.

Grozījums Nr. 33

32.b apsvērums (jauns)

32.b) Saistību atcelšanai nodrošināt vai piedalīties finansiālajās garantijās vai atcelt apdrošināšanu nav jāietekmē dalībvalstu iespēja pieprasīt finansiālas garantijas vai apdrošināšanu, kā arī ietekmēt prasības saistībā ar dalību kolektīvās kompensācijas fondā, piemēram, profesionālu iestāžu vai organizāciju locekļiem. Tai arī nav jāietekmē dalībvalstu iespēja pieprasīt pakalpojumu sniedzējam piedalīties finansiālajās garantijās ar nozari saistītā sociālajā fondā, kas paredz aizsargāt darba ņēmējus pret viņu darba devēju maksātnespēju.

Pamatojums

The prohibition relating to the financial guarantee/insurance should not affect the freedom of Member States to require service providers to participate in a collective compensation fund or in a sector-related fund in order to protect workers against the insolvency of their employers.

Grozījums Nr. 34

33. apsvērums

33) Lai koordinētu un modernizētu valsts administratīvos un normatīvos aktus saskaņā ar iekšējā tirgus prasībām, ir jāizvērtē dažas nediskriminējošas valsts prasības, kuras savas būtības dēļ varētu ievērojami ierobežot vai pat liegt pieeju darbībai vai tās izpildei saskaņā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību. Šis novērtēšanas process jāaprobežo ar šo prasību saderību ar Tiesas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tam nav jāattiecas uz Kopienas konkurences tiesību piemērošanu. Gadījumos, kad šādas prasības ir diskriminējošas, nav objektīvi pamatotas uz vissvarīgākajiem ar sabiedrības interesi saistītajiem iemesliem, vai, ja tie nav proporcionāli, tie ir jāatceļ vai jāgroza. Novērtēšanas rezultāts būs atšķirīgs atkarībā no darbību rakstura un sabiedrības skartās intereses. Īpaši saskaņā ar tiesas praksi šādas prasības ir pilnībā jāpamato, ja tās būtu saistītas ar sabiedrības veselības vai sociālās politikas mērķiem. Savstarpējās novērtēšanas procesam, kas paredzēts šajā direktīvā, nav jāietekmē dalībvalstu brīvība paredzēt savā likumdošanā sabiedrisko interešu augsta līmeņa aizsardzību, īpaši ar mērķi sasniegt veselības un sociālās politikas mērķus.

Pamatojums

It is important to state that the mutual evaluation process only deals with the question whether these national requirements are compatible with the criteria already established by the Court of Justice on the freedom of establishment. It does not concern the application of Community competition law. This procedure will not prevent national authorities from establishing a high level protection of public interests, particularly to pursue health and social policy objectives.

Grozījums Nr. 35

34. apsvērums

34) Ierobežojumos, kas jāpārbauda, ietilpst valsts noteikumi, kuri, pamatojoties uz iemesliem, kas nav saistīti ar profesionālo kvalifikāciju, noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem ierobežo pieeju tādam darbībām kā azartspēles. Līdzīgi tam cita starpā ir jāpārbauda noteikumi par obligātu izplatīšanu (“must carry”), kurus piemēro kabeļu operatoriem, kuri, uzliekot pienākumu pakalpojumu sniedzējam - vidutājam dot pieeju dažiem konkrētu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem, ierobežo tā izvēles brīvību, pieeju programmām un saņēmēju izvēlei.

34) ierobežojumos, kas jāpārbauda, ietilpst valsts noteikumi, kuri, pamatojoties uz iemesliem, kas nav saistīti ar profesionālo kvalifikāciju, noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem ierobežo pieeju tādam darbībām kā azartspēles.

Pamatojums

'Must-carry' obligations relating to relaying are already covered by Directive 2002/22/EC (universal service directive). As these provisions serve to protect cultural and media diversity, the present directive must not affect them.

Grozījums Nr. 36

35. apsvērums

35) Tos šīs direktīvas noteikumus, kas attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl attiecīgās darbības ir pakļautas konkurencei, lai tie neliktu dalībvalstīm atcelt pastāvošos izložu monopolus vai privatizēt noteiktas jomas.

35) Ir atbilstoši, ka šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir jāpiemēro tikai tādā apjomā, ka apspriežamās darbības ir atvērtas konkurencei, tā lai tās neuzliktu dalībvalstīm pienākumu liberalizēt vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumus, privatizēt sabiedriskos uzņēmumus, kas sniedz šādus pakalpojumus vai likvidēt esošos monopolus, kas nodarbojas ar citām darbībām, it īpaši ar loteriju organizēšanu un konkrētiem izplatīšanas pakalpojumiem.

Pamatojums

Clarification.

Grozījums Nr. 37

37. apsvērums

37) Lai nodrošinātu brīvas pakalpojumu aprites efektīvu īstenošanu un lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu saņēmēji un sniedzēji var saņemt un sniegt pakalpojumus visā Kopienā, ir jāizveido princips, ka uz pakalpojumu sniedzēju attiecas tikai tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tas ir reģistrēts. Šis princips ir būtisks, lai pakalpojumu sniedzēji, jo īpaši MVU, ar pilnu juridisku noteiktību varētu izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas. Šis princips, tādējādi atvieglojot brīvu pakalpojumu apriti starp dalībvalstīm, līdz ar saskaņošanas un savstarpējas palīdzības pasākumiem ļauj patērētājiem arī iegūt pieeju augstas kvalitātes pakalpojumu plašākai izvēlei no citām dalībvalstīm. Šis princips ir jāpapildina ar palīdzības mehānismu, kas ļauj jo īpaši pakalpojumu saņēmējam saņemt informāciju par citu dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī ar noteikumu par pakalpojumu sniegšanas darbību pārskatāmību saskaņošanu.

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 37-39 is consistent with the proposed amendment to Article 16.

Grozījums Nr. 38

37.a apsvērums (jauns)

37.a) Ir būtiski, ka pakalpojumu brīvas aprites šķēršļu likvidēšana iet roku rokā ar dalībvalstu tiesību koordinēšanu. Apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības koordinēšanas jomā, dalībvalstīm jānodrošina pakalpojumu sniegšanas brīvība, un tām nav jāierobežo piekļuve un pakalpojumu sniegšanas darbības veikšana ar pakalpojumu sniedzēja palīdzību, kurš ir reģistrēts citā dalībvalstī. Šīs direktīvas koordinētās jomas ir saistītas ar informāciju par pakalpojumu sniedzējiem un viņu pakalpojumiem, profesionālo apdrošināšanu un garantijām, informāciju par garantijām pēc pārdošanas un strīdu atrisināšanu, kā minēts 26. līdz 28. pantā un 32. pantā. Ja – un kādā apmērā – jomas tiek koordinētas ar citu Kopienas tiesību aktu palīdzību, cita starpā, ieviešot pārredzamības prasības un prasības, kas novērš negodīgu komerciālu pieredzi, jāpiemēro arī princips, ka dalībvalstis nedrīkst ierobežot pakalpojumus, kas nāk no citas dalībvalsts.

Pamatojums

This new recital is consistent with the amendment to Article 16.

Grozījums Nr. 39

37.b apsvērums (jauns)

37.b) Dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pakalpojums tiek sniegts, ir vislabāk izvietotas, lai nodrošinātu pakalpojuma sniedzēja uzraudzības efektivitāti un nepārtrauktību, kā arī nodrošinātu pakalpojumu saņēmēju aizsardzību. Šo sistēmu var uzlabot, koordinējot uzraudzības noteikumus un izveidojot efektīvu administratīvās sadarbības sistēmu starp dalībvalsti, kurā pakalpojums tiek sniegts, un dalībvalsti, kurā pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts. Pamatojoties uz to, un saskaņā ar šīs direktīvas 35. pantu dalībvalstīm jāsniedz savstarpēja palīdzība un jāveic visi iespējamie pasākumi efektīvai sadarbībai, cita starpā, norādot vienu vai vairākus kontaktpunktus, caur kuriem citas dalībvalstis vai Komisija var elektroniski pieprasīt informāciju.

Pamatojums

This new recital is consistent with the amendment to Article 16.

Grozījums Nr. 40

38. apsvērums

38) Tāpat ir jānodrošina, lai pakalpojumu sniegšanas darbību uzraudzītu tur, kur tā notiek, proti, lai to veiktu tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts. Izcelsmes valsts kompetentās iestādes ir vislabāk piemērotas, lai nodrošinātu pakalpojuma sniedzēja efektīvu un pastāvīgu uzraudzību, un lai aizsargātu pakalpojumu saņēmējus ne tikai savā dalībvalstī, bet arī citur Kopienā. Lai izveidotu savstarpēju uzticību dalībvalstu starpā, reglamentējot pakalpojumu sniegšanas darbības, būtu skaidri jānosaka, ka par pakalpojumu sniedzēju uzraudzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir atbildīga izcelsmes dalībvalsts, neatkarīgi no tā, kur pakalpojums ir sniegts. Jurisdikcijas noteikšana nav šīs direktīvas darbības jomā; to nosaka Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās vai citi Kopienas instrumenti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā.

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 37-39 is consistent with the proposed amendment to Article 16.

Grozījums Nr. 41

39. apsvērums

39) Papildus principam par to, ka būtu jāpiemēro izcelsmes valsts tiesību akti un ka izcelsmes dalībvalstij vajadzētu būt atbildīgai par uzraudzību, ir jāizveido princips, ka dalībvalsts nevar ierobežot pakalpojumus no citām dalībvalstīm.

svītrots

Pamatojums

The deletion of recitals 37-39 is consistent with the proposed amendment to Article 16.

Grozījums Nr. 42

40. apsvērums

40) Jānodrošina, ka no noteikuma, ka jāpiemēro izcelsmes valsts tiesību akti, atkāpties var tikai jomās, uz kurām attiecas vispārējas atkāpes vai pārejas perioda atkāpes. Šīs atkāpes ir vajadzīgas, lai ņemtu vērā iekšējā tirgus integrētības pakāpi vai arī dažus Kopienas instrumentus attiecībā uz pakalpojumiem, saskaņā ar kuriem pakalpojumu sniedzējam piemēro tiesību aktus, ka kas nav izcelsmes dalībvalsts tiesību akti. Turklāt izņēmuma kārtā atsevišķos gadījumos un konkrētos strikti procedurālos un būtiskos apstākļos var pieņemt pasākumus pret konkrēto pakalpjumu sniedzēju. Lai nodrošinātu juridisku noteiktību, kas ir būtiska, lai mudinātu MVU sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, šīm atkāpēm jābūt tikai tādām, kas ir tieši vajadzīgas. Atkāpēm vajadzētu būt iespējamām tikai tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar pakalpojumu drošību, darbību veselības aprūpes jomā vai ar sabiedriskās kārtības jautājumiem, piemēram, nepilngadīgo personu aizsardzība, un tikai tiktāl, ciktāl valstu noteikumi šajā jomā vēl nav saskaņoti. Turklāt jebkurš ierobežojums brīvībai sniegt pakalpojumus būtu izņēmuma kārtā jāatļauj tikai tad, ja tas atbilst pamattiesībām kuras, kā to konsekventi ievēro Eiropas Kopienu Tiesa, ir neatņemama Kopienas tiesību sistēmā nostiprināto vispārējo principu sastāvdaļa.

40) Jānorāda, ka izņēmumi saistībā ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai sabiedrības veselības aizsardzību saskaņā ar EK Līguma 46. pantu var tikt piemēroti, lai pamatotu valsts noteikumus, kurus nevar līdzvērtīgi piemērot pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts. Turklāt, nediskriminējošu ierobežojumu piemērošanai, Eiropas Kopienu Tiesas praksē ir atzīti sevišķi svarīgi iemesli, kuri saistīti ar vispārējām interesēm, tostarp profesionāliem noteikumiem pakalpojuma saņēmēju aizsardzībai, intelektuālā īpašuma aizsardzībai, darba ņēmēju aizsardzībai, patērētāju aizsardzībai, valsts vēsturiskā un mākslinieciskā mantojuma aizsardzībai, arheoloģisko, vēsturisko un māksliniecisko vērtību attīstībai un iespējami plašākai zināšanu izplatīšanai par valsts māksliniecisko un kultūras mantojumu.

Pamatojums

In line with the amendments replacing the country of origin principle with the principle of mutual recognition.

Grozījums Nr. 43 41.a apsvērums (jauns)
	41.a) Izcelsmes valsts princips nav jāpiemēro nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK attiecas uz darba ņēmējiem, kuri ir nosūtīti sniegt pakalpojumu citas dalībvalsts teritorijā. Tam nav jāattiecas tikai uz nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas ir noteikti likumā, bet arī uz nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas ir noteikti kolektīvajos līgumos vai arbitrāžas lēmumos, kuri ir oficiāli paziņoti vai de facto vispārpiemērojami Direktīvas 96/71/EK izpratnē. Turklāt šai direktīvai nav jākavē dalībvalstis piemērot nodarbinātības noteikumus un nosacījumus citos jautājumos, izņemot tos, kas uzskaitīti Direktīvā 96/71/EK sabiedriskās politikas noteikumu gadījumā. Izņēmumam no izcelsmes valsts principa jāattiecas arī uz nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem gadījumos, kad strādnieks, kas ir nodarbināts saskaņā ar pārrobežu pakalpojuma noteikumu, ir pieņemts darbā dalībvalstī, kurā tiek sniegts pakalpojums. Visbeidzot, šim izņēmumam jāiekļauj dalībvalstu tiesības, kurās tiek nodrošināts pakalpojums, noteikt darba attiecību pastāvēšanu un atšķirību starp pašnodarbinātajām un nodarbinātajām personām, tostarp “neīstajām pašnodarbinātajām personām”.
Pamatojums
This new recital clarifies what are the matters covered by Directive 96/71/EC as well as the matters for which Directive 96/71/EC explicitly leaves the possibility to Member States of adopting more protective measures at national level.
Grozījums Nr. 44 43. apsvērums
43) Izcelsmes valsts princips nebūtu jāpiemēro attiecībā uz specifiskām prasībām, ko pieņēmusi dalībvalsts, uz kuru ir pārcēlies pakalpojumu sniedzējs, kuru pamatojums ir cieši saistīts ar pakalpojuma sniegšanas vietas īpatnībām un kuras ir jāizpilda, lai uzturētu sabiedrisko kārtību, sabiedrisko drošību, sabiedrības veselību vai vides aizsardzību. Tāda situācija varētu būt, piemēram, saistībā ar atļaujām ieņemt vai izmantot publisku autoceļu, prasībām saistībā ar publisku pasākumu rīkošanu vai prasībām saistībā ar būvlaukumu drošību.	43) Direktīva neskar specifisku prasību piemērošanu, ko pieņēmusi dalībvalsts, uz kuru ir pārcēlies pakalpojumu sniedzējs, kuru pamatojums ir cieši saistīts ar pakalpojuma sniegšanas vietas īpatnībām, ar īpašu risku, ko rada pakalpojums vietā, kurā tas tiek nodrošināts, vai ar veselību un drošību darba vietā, un kuras ir jāizpilda, lai uzturētu sabiedrisko kārtību, sabiedrisko drošību, sabiedrības veselību vai vides aizsardzību. Tāda situācija varētu būt, piemēram, saistībā ar atļaujām ieņemt vai izmantot publisku autoceļu, prasībām saistībā ar publisku pasākumu rīkošanu vai prasībām saistībā ar būvlaukumu drošību, tostarp noteikumiem par darba vidi vai darba ņēmēju, pašnodarbināto personu vai sabiedrības aizsardzību.
Pamatojums
This Directive should be without prejudice to national requirements that are directly related to the particular risk of the place where the service is provided as well as to health and safety at the work place for workers, self-employed persons and the public. Matters relating to health, safety and hygiene at work for workers are included in Directive 96/71/EC, which, instead, does not cover the self-employed persons and the public.
Grozījums Nr. 45 51. apsvērums
51) Saskaņā ar Tiesas noteiktajiem principiem attiecībā uz brīvību sniegt pakalpojumus, un neapdraudot dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu finansiālo līdzsvaru, ir jānodrošina labāka juridiska noteiktība attiecībā uz veselības aizsardzības izmaksu atmaksāšanu pacientiem, kas gūst labumu no brīvas pakalpojumu aprites, kā arī veselības aprūpē strādājošajiem un sociālā nodrošinājuma sistēmu pārvaldītājiem.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23
Grozījums Nr. 46 52. apsvērums
52) Attiecībā uz nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem darba ņēmējiem, kuri sniedz pakalpojumu vai piedalās tā sniegšanā, pilnā mērā piemēro Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā un jo īpaši tās noteikumus attiecībā uz saistību ar sociālā nodrošinājuma sistēmu.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.
Grozījums Nr. 47 53. apsvērums
53) Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. pants, kas attiecas uz atļauju pārņemt citā dalībvalstī sniegtas veselības aprūpes izdevumu, kā ir uzsvērusi Tiesa, veicina brīvu pacientu apriti un pārrobežu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Šī noteikuma mērķis ir nodrošināt, lai apdrošinātām personām ar atļauju būtu pieejama veselības aprūpe citās dalībvalstīs ar nosacījumiem, kuri attiecībā uz izmaksu pārņemšanu ir tikpat labvēlīgi kā apdrošinātām personām šajā dalībvalstīs. Līdz ar to šis noteikumu apdrošinātām personām dod tiesības, kas tām citādi nebūtu bijušas, un atvieglo brīvu pakalpojumu apriti. No otras puses, ar šo noteikumu netiecas reglamentēt un liegt citā dalībvalstī sniegtu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu atlīdzināšanu saskaņā par piederības dalībvalstī piemērojamajiem tarifiem arī tad, ja iepriekš nav saņemta atļauja.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.
Grozījums Nr. 48 54. apsvērums
54) Saskaņā ar Tiesas judikatūru par brīvu pakalpojumu apriti ir jāatceļ prasība lūgt iepriekšēju atļauju, lai dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēma atlīdzinātu izmaksas par citās dalībvalstīs sniegtajiem nestacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, un dalībvalstīm ir atbilstīgi jāgroza savi tiesību akti. Tiktāl, ciktāl šādas aprūpes izdevumu atlīdzinājums nepārsniedz summu, ko garantē piederības dalībvalsts veselības apdrošināšanas shēma, prasības par iepriekšējas atļaujas iegūšanu atcelšana nevarētu būtiski izjaukt sociālā nodrošinājuma sistēmu līdzsvaru. Kā konsekventi ir lēmusi Tiesa, nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis nodrošina nestacionāro veselības aprūpi savā teritorijā, paliek spēkā arī attiecībā uz citā dalībvalstī sniegto veselības aprūpi, kas nav piederības dalībvalsts, ja šie nosacījumi ir atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem. Līdzīgi atļauju izsniegšanas sistēmām citā dalībvalstī sniegtas veselības aprūpes izmaksu pārņemšanai ir jāatbilst šai direktīvai attiecībā uz nosacījumiem atļaujas izsniegšanai un ar to saistītajām procedūrām.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.
Grozījums Nr. 49 55. apsvērums
55) Kā lietās par brīvu pakalpojumu apriti konsekventi ir lēmusi Tiesa, iepriekšējas atļaujas sistēma citā dalībvalstī sniegtas stacionārās veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanai acīmredzami ir pamatota ar vajadzību plānot slimnīcu infrastruktūras daudzumu, to ģeogrāfisko izvietojumu, organizācijas veidu, ierīces, ar ko tās jāaprīko, un pat to medicīnisko pakalpojumu veidu, kurus tās var piedāvāt. Šādas plānošanas mērķi ir katrā dalībvalstī nodrošināt pietiekamu pastāvīgu pieeju līdzsvarotam kvalitatīvu medicīnas pakalpojumu klāstam, nodrošināt efektīvu izmaksu pārvaldību un pēc iespējas izvairīties no finanšu, tehnisko vai cilvēkresursu izšķērdēšanas. Atbilstīgi Tiesas judikatūrai stacionārās veselības aprūpes koncepcija ir jānosaka objektīvi un iepriekšējo atļauju sistēmai ir jābūt proporcionālai īstenojamā mērķa vispārējām interesēm.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.
Grozījums Nr. 50 56. apsvērums
56) Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. pantā ir noteikti apstākļi, kuros kompetenta valsts iestāde nedrīkst atteikt atļauju, kas lūgta saskaņa ar šo noteikumu. Dalībvalstis nedrīkst atteikt atļauju gadījumos, kad uz attiecīgo stacionāro veselības aprūpi, kas sniegta tās teritorijā, attiecas tās sociālā nodrošinājuma sistēma un identisku vai līdzvērtīgi efektīvu veselības aprūpi nevar savlaicīgi saņemt tās teritorijā saskaņā ar nosacījumiem, kas ir noteikti ar tās sociālā nodrošinājuma sistēmu. Tiesa ir konsekventi lēmusi par to, ka nosacījums attiecībā uz pieņemamo novēlošanos ir jāskata saistībā ar visiem katra atsevišķa gadījuma apstākļiem, pilnībā ņemot vērā ne tikai pacienta medicīnisko stāvokli atļaujas lūgšanas brīdī, bet arī viņa medicīnisko vēsturi un slimības iespējamo attīstību.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.
Grozījums Nr. 51 57. apsvērums
57) Izmaksas, ko dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēma pārņem attiecībā uz citā dalībvalstī sniegtu veselības aprūpi, nedrīkst būt mazākas par tām, kas noteiktas tās sociālā nodrošinājuma sistēmā attiecībā uz tās teritorijā sniegtu veselības aprūpi. Kā saistībā ar brīvu pakalpojumu apriti konsekventi ir uzsvērusi Tiesa, gadījumā, ja nav iegūta atļauja, nestacionārās veselības aprūpes izdevumu segšanai saskaņā ar piederības dalībvalsts normām nebūtu jāatstāj būtisks iespaids uz tās sociālā nodrošinājuma sistēmu finansēšanu. Gadījumos, kad ir piešķirta atļauja, atbilstīgi Regulas (EEK) Nr.1408/71 22. pantam izmaksu pārņemšanu veic saskaņā ar tās dalībvalsts normām, kurā šī aprūpe ir sniegta. Tomēr ja segto izmaksu līmenis ir zemāks par to, uz kuru pacientam būtu bijušas tiesības, saņemot to pašu aprūpi piederības dalībvalstī, dalībvalstij ir jāuzņemas atlikušās izmaksas līdz līmenim, kuru piemērotu šajā gadījumā.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 51-57 is consistent with the deletion of Article 23.
Grozījums Nr. 52 58. apsvērums
58) Kas attiecas uz darba ņēmēju norīkošanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, lai atvieglotu brīvu pakalpojumu apriti ir jāprecizē lomu un uzdevumu sadalījums starp izcelsmes dalībvalsti un norīkojuma dalībvalsti. Šī direktīva nerisina ar darba tiesībām kā tādām saistītos jautājumus. Uzdevumu sadalīšana un sadarbības veidu konkretizēšana starp izcelsmes dalībvalsti un norīkojuma dalībvalsti atvieglo brīvu pakalpojumu apriti, jo īpaši atceļot atsevišķas nesamērīgas administratīvas procedūras un uzlabojot uzraudzību attiecībā uz nodarbinātības noteikumu un nosacījumu ievērošanu saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 58-61 is consistent with the deletion of Articles 24-25.
Grozījums Nr. 53 59. apsvērums
59) Lai izvairītos no diskriminējošām vai nesamērīgām administratīvām formalitātēm, kas būtu šķērslis jo īpaši MVU, norīkojuma dalībvalstij ir jāaizliedz izvirzīt par nosacījumu norīkojumam tādu prasību ievērošanu kā prasība iegūt atļauju no iestādēm. Jāaizliedz arī prasība, ka jāiesniedz deklarācija norīkojuma dalībvalsts iestādēm. Tomēr būtu jābūt iespējai saglabāt šo prasību līdz 2008. gada 31. decembrim būvniecības nozarē atbilstīgi Direktīvas 96/71/EK pielikumam. Šajā sakarā dalībvalstu ekspertu grupa saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu pēta veidus, kā uzlabot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, lai atvieglotu uzraudzību. Turklāt attiecībā uz citiem nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas nav noteikti Direktīvā 96/71/EK, norīkojuma dalībvalstij nebūtu jābūt iespējai veikt ierobežojošus pasākumus pret pakalpojumu sniedzēju, kas reģistrēts citā dalībvalstī.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 58-61 is consistent with the deletion of Articles 24-25.
Grozījums Nr. 54 60. apsvērums
60) Saskaņā ar brīvas pakalpojumu aprites principu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības norīkot darba ņēmējus arī tad, ja tie nav Kopienas pilsoņi, bet ir trešo valstu valstspiederīgie, ja viņi legāli uzturas un ir likumīgi nodarbināti izcelsmes dalībvalstī. Ir lietderīgi uzlikt izcelsmes dalībvalstij par pienākumu nodrošināt, lai katrs norīkotais darba ņēmējs, kurš ir trešās valsts pilsonis, izpildītu pastāvīgās dzīves vietas un likumīgas nodarbinātības noteikumus, kā arī sociālā nodrošinājuma noteikumus, ko paredz tās tiesību akti. Tāpat, izņemot atsevišķus gadījumus, var liegt uzņēmējai dalībvalstij noteikt darba ņēmējam vai pakalpojumu sniedzējam preventīvas pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz iebraukšanas vai uzturēšanās atļaujām. Uzņēmēja dalībvalsts nedrīkstētu noteikt jebkādus pienākumus, piemēram, uz nenoteiktu laiku noslēgta darba līguma esamība vai iepriekšējas nodarbinātības vēsture pakalpojumu sniedzēja izcelsmes valstī.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 58-61 is consistent with the deletion of Articles 24-25.
Grozījums Nr. 55 61. apsvērums
61) Pēc tam, kad pieņemta Padomes 2003. gada 14. maija Regula (EK) Nr. 859/2003, ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ, uz trešo valstu valstpiederīgajiem attiecas sadarbības sistēma sociālā nodrošinājuma shēmu jomā attiecībā uz nodarbinātajām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71, atbilstoši kurai ir jāpiemēro tās valsts noteikumi, kuras sociālā nodrošinājuma sistēmai darba ņēmējs pieder.	svītrots
Pamatojums
The deletion of recitals 58-61 is consistent with the deletion of Articles 24-25.
Grozījums Nr. 56 64. apsvērums
64) Jābeidz aizliegt sniegt komerciālus paziņojumus reglamentēto profesiju pārstāvjiem, nevis atceļot aizliegumus attiecībā uz komerciālu paziņojumu saturu, bet gan drīzāk atceļot tos aizliegumus, kuri vispārējā veidā noteiktas profesijas pārstāvjiem liedz izmantot vienu vai vairākus komerciālo paziņojumu veidus, piemēram, reklamēties vienā vai vairākos noteiktos plašsaziņas līdzekļos. Attiecībā uz komerciālo paziņojumu saturu un metodēm profesiju pārstāvjus ir jāmudina saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem izstrādāt Kopienas līmeņa rīcības kodeksus.	svītrots
Pamatojums
A number of Member States have long considered it necessary to regulate commercial communications by certain regulated professions, as this contributes to consumer protection, the rule of law and the integrity and dignity of the professions themselves. As the more sensitive regulated professions should not be covered by the proposed Directive, this recital is superfluous.
Grozījums Nr. 57 1. panta 1.a punkts (jauns)
	Šī direktīva neskar darba attiecības starp darba ņēmējiem un darba devējiem.
	Šī direktīva nav piemērojama un netieši neietekmē vispārējas ekonomiskas intereses pakalpojumus, kā noteikušas dalībvalstis.
	Šī direktīva neapskata monopolu likvidēšanu, kuri sniedz pakalpojumus, un dalībvalstu sniegto palīdzību, kuras ir iekļautas vispārējos konkurences noteikumos.
	Šī direktīva neskar pasākumus, ko veic Kopienas vai valsts līmenī, lai aizsargātu vai veicinātu kultūras vai valodniecisko daudzveidību vai viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos.
	Šī direktīva attiecas tikai uz pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas dalībvalstīs un neattiecas uz ārējiem aspektiem. Tā neattiecas uz sarunām ar starptautiskajām tirdzniecības un pakalpojumu organizācijām, jo īpaši uz GATS ietvaru.
Grozījums Nr. 58 2. panta 2. punkts
2. Šo direktīvu nepiemēro:	2. Šo direktīvu nepiemēro:
	- a) pakalpojumiem, ko dalībvalstis un/vai Kopiena pakļauj īpašām vispārējām vai sabiedrisko pakalpojumu saistībām, tas ir, specifiskām prasībām, ko sabiedriskās iestādes uzliek pakalpojuma sniedzējam, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti daži sabiedriskās intereses mērķi, piemēram, sabiedrības veselības, labklājības, izglītības, sociālās politikas, kultūras daudzveidības, vides aizsardzības un sabiedriskās politikas mērķi, pamatojoties uz vispārējās intereses kritēriju;
a) finanšu pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2002/65/EK 2. panta b) daļā;	a) finanšu, kredīta, apdrošināšanas, profesionālās vai personālās pensijas, noguldījumu vai maksājumu rakstura pakalpojumiem;
b) elektroniskajiem komunikāciju pakalpojumiem un tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un pakalpojumiem attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK, 2002/22/EK un 2002/58/EK;	b) elektroniskajiem komunikāciju pakalpojumiem un tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un pakalpojumiem attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas vai kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK, 2002/22/EK un 2002/58/EK;
c) transporta pakalpojumiem tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas Kopienas instrumenti, kuru juridiskais pamats ir EK Līguma 71. pants vai 80. panta 2. punkts.	c) transporta pakalpojumiem;
	c a) pasta pakalpojumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes¹ Direktīvā 97/67/EK;
	c b) elektroenerģijas ražošanas, padeves, sadales un apgādes pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes² Direktīvas 2003/54/EK 2. panta izpratnē;
	c c) gāzes padeves, sadales, apgādes un uzglabāšanas pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes³Direktīvas 2003/55/EK 2. panta izpratnē;
	c d) ūdens sadales un/vai apgādes pakalpojumiem, kā arī notekūdeņu pārvaldības pakalpojumiem;
	c e) profesijām un darbībām, kas ir pastāvīgi vai īslaicīgi saistītas ar oficiālās varas realizēšanu dalībvalstī;
	c f) pakalpojumiem, ko sniedz pagaidu nodarbinātības aģentūra;
	c g) pakalpojumiem, ko sniedz drošības aģentūras;
	c h) audiovizuālajiem pakalpojumiem, neskatoties uz to ražošanas, sadales un pārraides veidu, tostarp skaņu radio pārraižu un rakstiskās preses publikāciju, un sadales pakalpojumiem. ____ ¹ OV L 15, 21.1.1998, 14.lpp. ² OV L 176, 15.7.2003, 37.lpp. ³ OV L 176, 15.7.2003,57.lpp.
Pamatojums
In order not to affect the follow-up to the Commission White Paper on services of general interest and the possible future adoption of a framework Directive on services of general interest, this Directive should not apply to services which the Member States and/or the Community subject to specific requirements that are imposed on the provider of the service in order to ensure that certain public interest objectives, such as public health, welfare, education, social policy, cultural diversity, protection of the environment, public policy, by virtue of a general interest criterion.
As the Commission stated in an explanatory note on the activities covered by the proposal, all financial services should be excluded from the scope of this Directive.
Transport services should be excluded from this Directive regardless of whether they are regulated by other Community instruments adopted under Article 71 and 80(2) of the Treaty. Transport services that fall outside the scope of the common transport policy (inter alia for reasons of subsidiarity), should also be excluded from the scope of this Directive.
For reasons of legal certainty and consistency, specific network services (see post, electricity, gas) that are already subject to sectoral internal market directives should be excluded from the scope of the Directive, including as regards the aspects that are not (yet) dealt with by these sectoral Directives. Water distribution, supply and waste water management services should also be excluded.
This Directive should not apply to professions and activities which are permanently or temporarily connected with the exercise of official authority in a Member State.
Services provided by a temporary employment agency should be excluded from the scope of the Directive because of the lack of specific minimum harmonized requirements in respect of these service providers at Community level and in order not to affect the possible future adoption of a Directive on temporary work.
Considering the lack of specific minimum harmonized conditions at Community level and the contribution of security agencies to the maintenance of public security, services provided by security agencies should be excluded from this Directive.
Given the fact that audiovisual services are already subject to specific Community legislation, namely the Television without Frontiers Directive and in order not to affect the possible future revision of this sectoral Community instrument, audiovisual services should be excluded from the scope of this Directive.
Grozījums Nr. 59 2. panta 3. punkts
3. Šo direktīvu nepiemēro nodokļu jomai, izņemot diskrimināciju aizliegumu, kas paredzēts 14. un 16. pantā tiktāl, ciktāl uz šeit uzskaitītajiem ierobežojumiem neattiecas Kopienas instruments nodokļu saskaņošanu.	3. Šo direktīvu nedrīkst piemērot nodokļu jomai.
Pamatojums
Clarification.
Grozījums Nr. 60 2. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Šo direktīvu nepiemēro darba likumdošanas jomai, tostarp kolektīvajiem līgumiem un ražošanas darbībai, un sociālās nodrošināšanas likumam.
Pamatojums
In order to guarantee that the removal of barriers to the development of services between Member States does not affect labour law and social security law issues, the field of labour law and social security law as such should be excluded from the scope of this Directive.
Grozījums Nr. 61 2.a pants (jauns)
	2.a pants
	Ar darba likumdošanu saistīto pamattiesību aizsardzība
	Šo direktīvu nevar interpretēt kā jebkurā veidā ietekmējošu pamattiesību īstenošanu, kā tas ir atzīts dalībvalstīs, tostarp tiesības uz brīvību streikot. Šīs tiesības var arī iekļaut tiesības veikt citus pasākumus, kas iekļauti dalībvalstu īpašās ražošanas attiecību sistēmās.
Pamatojums
- This Directive deals with the provision of services and not with employees providing these services as such. It is important to state that this Directive should not be contrary to labour law related fundamental rights, such as the right to freedom of association, freedom of negotiation, to take industrial action and to conclude collective agreements. The wordings of this amendment are based on Article 2 of Regulation (EC)2679/98 on the functioning of the internal market in relation to the free movement of goods among the Member States. The amendment is justified by the fact that fundamental rights should be equally safeguarded in the internal market of goods and services.
Grozījums Nr. 62 2.b pants (jauns)
	2.b pants
	Šī direktīva neaizliedz dalībvalstīm piemērot valsts krimināltiesību aktos ietvertos noteikumus.
Grozījums Nr. 63 3. pants
Dalībvalstis piemēro šīs direktīvas noteikumus saskaņā ar Līguma noteikumiem par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti.	1. Dalībvalstis piemēro šīs direktīvas noteikumus saskaņā ar Līguma noteikumiem.
Šīs direktīvas piemērošana neskar citu Kopienas tiesību aktu noteikumu piemērošanu saistībā ar pakalpojumiem, uz ko atteicas šie noteikumi.	2. Šīs direktīvas noteikumus piemēro, neskarot citus Kopienas instrumentus.
	Jo īpaši, Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu un Direktīvu .../.../EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu turpina pilnībā piemērot.
	3. Šī direktīva neievieš un neskar noteikumus par to tiesību aktu noteikšanu, kuri piemērojami līguma un ārpuslīguma saistībām, jo īpaši, kuri ietverti 1980. gada Romas Konvencijā par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.......par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīguma saistībām.
Grozījums Nr. 64 3. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Šo direktīvu nepiemēro jautājumiem uz kuriem attiecas Regula (EEK) Nr. 1408/71 jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes izmaksu pārņemšanu.
Pamatojums
The Directive must not apply to matters already regulated in the framework of the coordination of social protection schemes within the European Union.
Grozījums Nr. 65 4. panta 1. punkts
1) “pakalpojums” ir jebkura patstāvīga saimnieciska darbība, kā minēts Līguma 50. pantā, kas saistīta ar pakalpojumu, ko veic par atlīdzību.	1) „pakalpojums” ir jebkura patstāvīga komerciāla saimnieciska darbība, kā minēts Līguma 50. pantā, kuru parasti nodrošina par samaksu, ko veido atlīdzība par attiecīgo pakalpojumu un par kuru pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs parasti vienojas.
	Nodevas, kuras pakalpojuma saņēmējam pieprasa par sistēmas finansēšanu, neietilpst atlīdzībā par pakalpojumu;
Pamatojums
A clearer definition of the concept of services in accordance with the established case-law of the Court of Justice is required in order to clarify the scope of this Directive, and in particular the distinction with services of general interest.
Grozījums Nr. 66 4. panta 2. punkts
2) “pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura fiziska persona, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais, vai jebkura juridiska persona, kas piedāvā vai sniedz pakalpojumu;	2) „pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura fiziska persona, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais, vai jebkura juridiska persona, kura reģistrējusies saskaņā ar dalībvalsts likumiem, un kura piedāvā vai sniedz pakalpojumu;
Pamatojums
This Directive only concerns service providers and recipients that are established in a Member State of the European Union.
Grozījums Nr. 67 4. panta 3. punkts
3) “saņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas profesionāliem vai neprofesionāliem mērķiem izmanto vai vēlas izmantot pakalpojumu;	3) „saņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas reģistrējusies dalībvalstī, kura profesionāliem vai neprofesionāliem mērķiem izmanto vai vēlas izmantot pakalpojumu;
Pamatojums
This Directive only concerns service providers and recipients that are established in a Member State of the European Union.
Grozījums Nr. 68 4. panta 5. punkts
5) “uzņēmums” ir faktiskā saimnieciskās darbības veikšana, kā minēts Līguma 43. pantā, izmantojot pastāvīgu uzņēmuma reģistrāciju uz nenoteiktu laikposmu;	5) „uzņēmums” ir faktiskā saimnieciskās darbības veikšana, kā minēts Līguma 43. pantā, izmantojot pastāvīgu uzņēmuma reģistrāciju uz nenoteiktu laikposmu dalībvalstī, no kuras tiek efektīvi veikta pakalpojumu sniegšanas uzņēmējdarbība;
Pamatojums
In order to avoid that a mere letter box company could constitute an establishment, it needs to be clarified that the business of providing a service only constitutes an establishment in a Member State provided that it is effectively carried out in that Member State.
Grozījums Nr. 69 4. panta 8. punkts
8) “kompetenta iestāde” ir jebkura struktūra vai iestāde, kurai ir pārraudzības vai regulējoša nozīme kādā dalībvalstī attiecībā uz pakalpojumu darbībām, tostarp jo īpaši administratīvas iestādes, profesionālas organizācijas un tās profesionālās apvienības vai citas profesionālas organizācijas, kas, rīkojoties juridiski patstāvīgi, kolektīvi reglamentē piekļuvi pakalpojumiem un to izpildei.	8) „kompetenta iestāde” ir jebkura struktūra vai iestāde, kurai ir pārraudzības vai regulējoša nozīme kādā dalībvalstī attiecībā uz pakalpojumu darbībām, tostarp jo īpaši administratīvas iestādes, valsts pārvaldes iestādes, profesionālas organizācijas un tās profesionālās apvienības vai citas profesionālas organizācijas, kas, rīkojoties juridiski patstāvīgi, kolektīvi reglamentē piekļuvi pakalpojumiem un to izpildei;
Pamatojums
Public corporations such as the French CCIs should be explicitly considered competent authorities and hence empowered to serve in the bodies called upon to authorise companies to set up operations.
Grozījums Nr. 70 4. panta 9. punkts
9) “koordinēta joma” ir jebkura prasība, ko piemēro piekļuvei pie pakalpojumiem vai to izpildei;	9) „šīs direktīvas koordinētās jomas” ir informācija par pakalpojumu sniedzējiem un viņu pakalpojumiem, profesionālo apdrošināšanu un garantijām, informācija par pēcpārdošanas garantijām un strīdu atrisināšanu, kā noteikts šīs direktīvas 26. līdz 28. pantā un 32. pantā;
Pamatojums
The new definition of fields coordinated by this Directive is closely connected with the amendment of Article 16 of this Directive.
Grozījums Nr. 71 4. panta 10. punkts
10) “stacionāra veselības aprūpe” ir tāda veselības aprūpe, ko var sniegt tikai medicīnas iestādē un kuras sniegšanai persona, kas saņem aprūpi, parasti ir jāizmitina medicīnas iestādē, tādējādi personai, kas saņem aprūpi, infrastruktūras nosaukumam, organizācijas veidam un finansēšanas veidam nav nozīmes, lai klasificētu šādu aprūpi kā stacionāru aprūpi;	svītrots
Pamatojums
The removal of the definitions included in Article 4(10), (11) and (12) is consistent with the deletion of Articles 23, 24 and 25 of this Directive.
Grozījums Nr. 72 4. panta 11. punkts
11) “norīkojuma dalībvalsts” ir tā dalībvalsts, uz kuras teritoriju pakalpojuma sniedzējs norīko darbinieku, lai tur sniegtu pakalpojumus;	svītrots
Pamatojums
The removal of the definitions included in Article 4(10), (11) and (12) is consistent with the deletion of Articles 23, 24 and 25 of this Directive.
Grozījums Nr. 73 4. panta 12. punkts
12) “likumīga nodarbinātība” ir darbinieka algota nodarbošanās, kas veikta saskaņā ar tās dalībvalsts valsts tiesību aktiem, kas ir pakalpojuma sniedzēja izcelsmes valsts;	svītrots
Pamatojums
The removal of the definitions included in Article 4(10), (11) and (12) is consistent with the deletion of Articles 23, 24 and 25 of this Directive.
Grozījums Nr. 74 4. panta 13. punkts
13) “reglamentēta profesija” ir profesionāla darbība vai profesionālu darbību kopums, kuras veikšanas piekļuvei vai veikšanai, vai vienam no veikšanas veidiem saskaņā ar tiesību aktiem un normatīviem un administratīviem aktiem tieši vai netieši ir vajadzīga noteikta profesionālā kvalifikācija;	13) „reglamentēta profesija” ir profesionāla darbība vai profesionālu darbību kopums, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK 3. panta 1. a punktā par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu;
Pamatojums
In order to ensure coherence with the future Directive on recognition of professional qualifications, the definition of regulated profession in the Service Directive should refer to the definition included in that Directive.
Grozījums Nr. 75 4. panta 13.a punkts (jauns)
	13) „darba ņēmējs” nozīmē fizisku personu, kura ir jāuzskata par darba ņēmēju saskaņā ar valsts likumdošanu, kolektīvajiem līgumiem un/vai dalībvalsts, kurā pakalpojums tiek sniegts, vispāratzīto pieredzi;
Pamatojums
The introduction of a definition of worker is justified by the fact that it should be the country on whose territory the work is being done that should determine who is to be regarded as a worker.
Grozījums Nr. 76 4. panta 13.b punkts (jauns)
	13.b) „pagaidu nodarbinātības aģentūra” nozīmē ikvienu fizisku vai juridisku personu, kas saskaņā ar valsts likumu un/vai Kopienas likumu slēdz darba līgumus vai stājas darba attiecībās ar pagaidu darba ņēmējiem, lai norīkotu tos uz lietotāju uzņēmumiem pagaidu darbā viņu uzraudzībā;
Grozījums Nr. 77 5. panta 2. punkts
2. Ja dalībvalstis pieprasa pakalpojuma sniedzējam vai saņēmējam uzrādīt sertifikātu, apliecinājumu vai jebkādu citu dokumentu, kas pierāda, ka prasība ir izpildīta, tām ir jāpieņem jebkurš dokuments no citas dalībvalsts, kuram ir līdzvērtīgs mērķis vai kas norāda, ka attiecīgā prasība ir izpildīta.	2. Ja dalībvalstis pieprasa pakalpojuma sniedzējam vai saņēmējam uzrādīt sertifikātu, apliecinājumu vai jebkādu citu dokumentu, kas pierāda, ka prasība ir izpildīta, tām ir jāpieņem jebkurš dokuments no citas dalībvalsts, kuram ir līdzvērtīgs mērķis vai kas norāda, ka attiecīgā prasība ir izpildīta.
Dalībvalstis nevar pieprasīt, lai citas dalībvalsts dokuments būtu sagatavots tā oriģinālajā formā vai kā apstiprināta kopija, vai kā apstiprināts tulkojums, izņemot gadījumus, kas paredzēti Kopienas instrumentos, vai gadījumus, kad šāda prasība ir objektīvi pamatojama ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs.	Dalībvalstis var pieprasīt, lai citas dalībvalsts dokuments būtu sagatavots tā oriģinālajā formā vai kā apstiprināta kopija, vai kā apstiprināts tulkojums, ciktāl pašas dalībvalsts līdzvērtīgu dokumentu tāpat nepieciešams sagatavot oriģinālajā formā vai kā apstiprinātu kopiju un arī gadījumos, kas paredzēti Kopienas instrumentos, vai gadījumos, kad šāda prasība ir objektīvi pamatojama ar iemesliem, kas ir sabiedrības interesēs.
Pamatojums
Member States must be entitled to permit certified translations to be produced. Without that right each Member State would have to ensure that its approval and monitoring authorities were able at any time to scrutinise documents in the Union ’s present 20 official languages. This would lead to an unacceptable boom in bureaucracy.
Grozījums Nr. 78 5. panta 2. punkta 1.a apakšpunkts (jauns)
	Šie noteikumi neskar dalībvalstu tiesības pieprasīt dokumentus ikvienā no valodām, kurām ir valsts konstitūcijā noteikts oficiāls, garantēts vai līdzvērtīgs statuss visā valsts teritorijā vai daļā no tās.
Pamatojums
Public authorities do not always have capacities to provide for translations. Furthermore, it is necessary to take into account the wide variety of languages in the EU.
Grozījums Nr. 79 5. panta 3. punkts
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro dokumentiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas ../../EK 46. pantā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK 45. panta 3. punktā.	3. Šā panta 2. punktu nepiemēro dokumentiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas ../../EK 50. pantā par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK .45. panta 3. punktā par procedūru koordinēšanu valsts darba līgumu, piegādes līgumu un sabiedrisko pakalpojumu līgumu¹ piešķiršanai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/5/EK 3. panta 2. punktā, lai veicinātu pastāvīgu advokāta profesijas praksi dalībvalstī, izņemot to dalībvalsti, kurā iegūta kvalifikācija², Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/58/EK, kas groza Padomes Direktīvu 68/151/EEK attiecībā uz atklāšanas prasībām dažu veidu uzņēmumiem³ vai Padomes Direktīvā 89/666/EEK saistībā ar atklāšanas prasībām attiecībā uz nozarēm, ko dalībvalstī nodibinājuši dažu veidu uzņēmumi, ko pārvalda citas valsts⁴ likums.
	^{________________________} OV L 134, 30.4.2004, 114.lpp.
	OV L 77, 14.3.1998, 36.lpp.
	OV L 221, 4.9.2003,13.lpp.
	OV L 395, 30.12.1986, 36.lpp.
Pamatojums
This amendment is justified by the fact that this Directive should be without prejudice to specific Community instruments, according to which Member States can impose requirements relating to specific documents.
Grozījums Nr. 80 6. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai, vēlākais, līdz 2008. gada 31. decembrim pakalpojumu sniedzējiem būtu iespējams veikt šādas procedūras un formalitātes kontaktpunktos, ko sauc par "vienotiem kontaktpunktiem”:	1. Dalībvalstis nodrošina, lai [trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pakalpojumu sniedzējiem būtu iespējams veikt šādas procedūras un formalitātes kontaktpunktos, ko sauc par „vienotiem kontaktpunktiem”:
a) visas procedūras un formalitātes, kas vajadzīgas pakalpojuma sniedzēja piekļuvei pie pakalpojumu sniegšanas darbības, jo īpaši, visas nepieciešamās deklarācijas, paziņojumi vai atļaujas pieteikumi kompetentajai iestādei, tostarp pieteikumi iekļaušanai reģistrā, uzskaitē vai datubāzē vai reģistrācijai profesionālā organizācijā vai apvienībā;	a) visas procedūras un formalitātes, kas vajadzīgas pakalpojuma sniedzēja piekļuvei pie pakalpojumu sniegšanas darbības, jo īpaši, visas nepieciešamās deklarācijas, paziņojumi vai atļaujas pieteikumi kompetentajai iestādei, tostarp pieteikumi iekļaušanai reģistrā, uzskaitē vai datubāzē vai reģistrācijai profesionālā organizācijā vai apvienībā;
b) jebkuri pieteikumi, kas pakalpojuma sniedzējam vajadzīgi pakalpojumu darbību izpildei.	b) jebkuri pieteikumi, kas pakalpojuma sniedzējam vajadzīgi pakalpojumu darbību izpildei.
	2. Vienotu kontaktpunktu kritērijs neskar funkciju vai kompetences piešķiršanu kompetentām iestādēm katrā valsts sistēmā vai oficiālās varas īstenošanu.
Pamatojums
A time framework of three years from the entry into force of this Directive is deemed to be reasonable for Member States to take the necessary measures to establish single points of contact.
New paragraph 1 a is consistent with the observation that this Directive should respect the regional or local competences within each Member State.
Grozījums Nr. 81 6.a pants (jauns)
	6.a pants
	Dalībvalstis nodrošina, ka pastāvošie kontaktpunkti vai iestādes, kas paredzētas direktīvās par darba ņēmēju norīkošanu un par pakalpojumu sniegšanu, un par sociālā nodrošinājuma īstenošanu atbildīgās iestādes cieši sadarbojas cita ar citu tā, lai pakalpojumu sniedzējam ir tikai viens kontaktpunkts.
Grozījums Nr. 82 7. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot vienotos kontaktpunktus, pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem ir viegli pieejama šāda informācija:	1. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem vienotajos kontaktpunktos būtu viegli pieejama šāda informācija:
Pamatojums
This amendment is consistent with the provisions proposed for Articles 5 and 6. The European Commission should be involved in the establishment of harmonised European forms and their availability through a European single point of contact.
Grozījums Nr. 83 7. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji un saņēmēji pēc pašu pieprasījuma var saņemt palīdzību no kompetentajām iestādēm informācijas veidā par to, kā 1. punkta a) apakšpunktā minētās prasības parasti interpretē un piemēro.	2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji un saņēmēji pēc pašu pieprasījuma var saņemt palīdzību no kompetentajām iestādēm informācijas veidā par to, kā 1. punkta a) apakšpunktā minētās prasības parasti interpretē un piemēro.
Pamatojums
This amendment is consistent with the provisions proposed for Articles 5 and 6. The European Commission should be involved in the establishment of harmonised European forms and their availability through a European single point of contact.
Grozījums Nr. 84 7. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētā informācija un palīdzība ir nodrošināta skaidrā un nepārprotamā veidā, ka tā ir viegli pieejama no attāluma un elektroniskā veidā, un ka tā tiek regulāri atjaunināta.	3. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētā informācija un palīdzība ir nodrošināta skaidrā un nepārprotamā veidā, ka tā ir viegli pieejama arī no attāluma un elektroniskā veidā, un ka tā tiek regulāri atjaunināta.
Pamatojums
This amendment is consistent with the provisions proposed for Articles 5 and 6. The European Commission should be involved in the establishment of harmonised European forms and their availability through a European single point of contact.
Grozījums Nr. 85 7. panta 4. punkts
4. Dalībvalstis nodrošina, ka vienotie kontaktpunkti un kompetentās iestādes cik ātri vien iespējams sniedz atbildi uz jebkuru lūgumu pēc informācijas vai palīdzības, kas minēta 1. un 2. punktā, un gadījumos, ja šis lūgums ir kļūdains vai nepamatots, attiecīgi un bez kavēšanās informē iesniedzēju.	4. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka vienotie kontaktpunkti un kompetentās iestādes cik ātri vien iespējams sniedz atbildi uz jebkuru lūgumu pēc informācijas vai palīdzības, kas minēta 1. un 2. punktā, un gadījumos, ja šis lūgums ir kļūdains vai nepamatots, attiecīgi un bez kavēšanās informē iesniedzēju.
Pamatojums
This amendment is consistent with the provisions proposed for Articles 5 and 6. The European Commission should be involved in the establishment of harmonised European forms and their availability through a European single point of contact.
Grozījums Nr. 86 7. panta 5. punkts
5. Dalībvalstis īsteno 1. līdz 4. punktu, vēlākais, līdz 2008. gada 31. decembrim.	5. Dalībvalstis īsteno 1. līdz 4. punktu līdz [trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
Pamatojums
A time framework of three years from the entry into force of this Directive is deemed to be reasonable for Member States to take the necessary measures to make single points of contact operational.
Grozījums Nr. 87 7. panta 6.a punkts (jauns)
	6.a) Komisijas un dalībvalstu saistības nodrošināt, ka attiecīgā informācija ir viegli pieejama pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, var izpildīt, sniedzot šo informāciju tīmekļa vietnē internetā. Kompetento iestāžu saistības sniegt atbalstu pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem nenosaka šīm iestādēm atsevišķos gadījumos sniegt juridiskus padomus, bet attiecas vienīgi uz vispārējas informācijas sniegšanu par veidu kā prasības parasti tiek interpretētas vai piemērotas.
Pamatojums
Access to information can be facilitated by the establishment of an Internet website.
Grozījums Nr. 88 8. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka, vēlākais, līdz 2008. gada 31. decembrim visas procedūras un formalitātes, ko piemēro piekļuvei pie pakalpojumiem vai to izpildei, var viegli izpildīt no attāluma un elektroniskā veidā attiecīgajā kontaktpunktā un ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka, līdz [trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] visas procedūras un formalitātes, ko piemēro piekļuvei pie pakalpojumiem vai to izpildei, var viegli izpildīt no attāluma un elektroniskā veidā attiecīgajā kontaktpunktā un ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
Pamatojums
A time framework of three years from the entry into force of this Directive is deemed to be reasonable for Member States to take the necessary measures to put into place electronic procedures.
Grozījums Nr. 89 9. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nevar noteikt, ka piekļuve pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei ir atkarīga no atļauju izsniegšanas sistēmas lēmuma, tikai ja ir izpildīti šādi nosacījumi:	1. Dalībvalstis var noteikt, ka piekļuve pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei ir atkarīga no atļauju izsniegšanas sistēmas lēmuma, tikai ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) atļauju izsniegšanas sistēma nav diskriminējoša attiecībā pret attiecīgo pakalpojuma sniedzēju;	a) nediskrimiācija: atļauju izsniegšanas sistēma nav diskriminējoša, pamatojoties uz tautību vai, attiecībā uz uzņēmumiem, atkarībā no reģistrētā biroja atrašanās vietas, attiecībā pret attiecīgo pakalpojuma sniedzēju;
b) vajadzība pēc atļauju izsniegšanas sistēmas ir objektīvi pamatojama ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;	b) vajadzība: vajadzība pēc atļauju izsniegšanas sistēmas ir objektīvi pamatojama ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;
c) izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo īpaši tādēļ, ka a posteriori pārbaude būtu pārāk vēla, lai būtu patiesi efektīva.	c) sprāgstvielas, atļauju izsniegšanas sistēmai jābūt piemērotai, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu; nav jādara vairāk nekā vajadzīgs, lai sasniegtu šo mērķi; nav jāpieļauj iespēja to aizstāt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, kas sniedz to pašu rezultātu.
Pamatojums
The amendments to paragraph 1 are justified by the fact that the criteria on the basis of which the mutual evaluation procedure will take place should be the same ones in the case of Articles 9 and 15 (on requirements to be evaluated) of this Directive.
Grozījums Nr. 90 9. panta 2. punkts
2. Ziņojumā, kas minēts 41. pantā, dalībvalstis norāda savas atļauju izsniegšanas sistēmas un iemeslus, uzrādot atbilstību 1. punktam.	svītrots
Pamatojums
Taken together, the numerous reporting requirements (Articles 9(2), 15(4), 30(4) and 41) will impose an enormous additional administrative burden on national authorities. It is to be feared that this will make it necessary to divert capacity, compelling authorities to limit the examination of essential social and other protective regulations intended for the benefit of recipients of services.
Grozījums Nr. 91 9. panta 3.a punkts (jauns)
	3a) Komisija un dalībvalstis ievieš koordinēšanas procesu, lai tuvinātu valstu noteikumus, kuri attiecas uz atļauju izsniegšanas sistēmām.
Pamatojums
The objectives of this Directive regarding freedom of establishment should not reduce the ambitions of the Union to a simple "free trade area" with competition between the national rules rather than between the economic actors. The true objective of the Union should be to achieve upwards harmonisation of the rules in order to build up a fair internal market.
Grozījums Nr. 92 10. panta 1. punkts
1. Atļauju sistēmas ir balstītas uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm īstenot savas novērtēšanas tiesības patvaļīgā vai ļaunprātīgā veidā.	1. Atļauju sistēmas ir balstītas uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm īstenot savas novērtēšanas tiesības patvaļīgā veidā.
Pamatojums
Exercising their power of assessment in a reasonably discretionary manner is inherent to the power of national authorities in granting authorisations.
Grozījums Nr. 93 10. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Šis pants neietekmē varas sadalījumu reģionālā un vietējā līmenī atļauju izsniegšanai katrā dalībvalstī.
Pamatojums
This new paragraph is consistent with the provision that this Directive should respect the regional or local powers within each Member State.
Grozījums Nr. 94 11. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis pieprasa pakalpojuma sniedzējam informēt attiecīgo vienoto kontaktpunktu, kas paredzēts 6. pantā, par jebkurām viņa situācijas izmaiņām, kas var ietekmēt kompetentās iestādes uzraudzības efektivitāti, tostarp jo īpaši par meitasuzņēmumu izveidi, kuru darbība sakrīt ar atļauju sistēmas darbības jomu vai kā rezultātā atļaujas nosacījumi vairs netiek izpildīti, vai kas ietekmē pakalpojuma saņēmējam pieejamās informācijas precizitāti.	3. Dalībvalstis pieprasa pakalpojuma sniedzējam informēt attiecīgo vienoto kontaktpunktu, kas paredzēts 6. pantā, par šādām izmaiņām:
	a) meitasuzņēmumu izveidi, kuru darbība sakrīt ar atļauju sistēmas darbības jomu,
	b) viņa situācijas izmaiņām, kā rezultātā atļaujas nosacījumi vairs netiek izpildīti, vai kas ietekmē pakalpojuma saņēmējam pieejamās informācijas precizitāti.
Grozījums Nr. 95 11. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Šis pants neietekmē dalībvalstu iespēju paredzēt atļauju atsaukšanu, īpaši gadījumos, kad netiek pildīti atļauju izsniegšanas nosacījumi.
Pamatojums
The introduction of a new paragraph is justified by the fact that Article 11, paragraph 1, according to which an authorisation shall be for a limited period, could give the (false) impression that Member States would lose the possibility to withdraw authorisations in cases where the conditions for the granting of the authorisations are no longer met.
Grozījums Nr. 96 13. panta 4. punkts
4. Ja atbilstīgi 3. punktam noteiktajā laikposmā nav saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka atļauja ir piešķirta. Tomēr gadījumos, kad tas ir objektīvi pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs, var piemērot dažādus pasākumus attiecībā uz atsevišķām darbībām.	svītrots
Pamatojums
The principle of the tacit authorisation has to be deleted because it could create problems of proof and legal uncertainty and it is not necessarily beneficial to the consumer
Grozījums Nr. 97 13. panta 5. punkta c) apakšpunkts
c) apliecinājums tam, ka gadījumā, ja noteiktā laikposmā atbilde nav saņemta, tiek uzskatīts, ka atļauja ir piešķirta.	svītrots
Pamatojums
The principle of the tacit authorisation has to be deleted because it could create problems of proof and legal uncertainty and it is not necessarily beneficial to the consumer
Grozījums Nr. 98 14. pants, introductory phrase
Dalībvalstis nedrīkst noteikt, ka piekļuve pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir atkarīga no šādu prasību:	Dalībvalstis nedrīkst noteikt, ka piekļuve pakalpojumu sniegšanas darbībai vai tās izpildei attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir atkarīga no šādām prasībām, ja vien šīs prasības nav objektīvi pamatotas ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs:
Pamatojums
The prohibition included in Article 14 should not affect the possibility for Member States to impose requirements that are justified by an overriding reason relating to the public interest.
Grozījums Nr. 99 14. panta 5. punkts
5) katrā gadījumā individuāli piemērotu saimniecisku pārbaudi, kas par priekšnoteikumu atļaujas izsniegšanai izvirza pierādījumu par saimnieciskas vajadzības vai tirgus pieprasījuma esamību, vai darbības potenciālā vai pašreizējā saimnieciskā efekta novērtējumu, vai darbības piemērotības novērtējumu saistībā ar ekonomikas plānošanas mērķiem, ko noteikusi kompetentā iestāde;	svītrots
Pamatojums
The list of prohibited requirements is far too extensive. The Treaty only demands that discrimination based on nationality and similar discrimination are to be prohibited.
Grozījums Nr. 100 14. panta 6. punkts
6) tieša vai netieša konkurējošo uzņēmumu, tostarp padomdevējās iestādēs, iesaistīšana atļauju piešķiršanā vai kompetento iestāžu citu lēmumu pieņemšanā, izņemot profesionālas organizācijas un apvienības vai citas organizācijas, kas rīkojas kā kompetentas iestādes;	6) tieša vai netieša konkurējošo uzņēmumu, kuri rīkojas personīgās interesēs, iesaistīšana, tostarp padomdevējās iestādēs, atļauju piešķiršanā vai kompetento iestāžu citu lēmumu pieņemšanā par atsevišķiem pieteikumiem, izņemot profesionālas organizācijas un apvienības vai citas organizācijas, kas rīkojas kā kompetentas iestādes;
Grozījums Nr. 101 14. panta 7. punkts
7) Pienākums nodrošināt finanšu garantiju vai piedalīties tajā, vai iegādāties apdrošināšanas polisi no pakalpojuma sniedzēja vai struktūras, kas ir reģistrēts dalībvalstu teritorijā;	7) saistība iegādāties apdrošināšanas polisi no pakalpojuma sniedzēja vai struktūras, kas ir reģistrēta dalībvalsts teritorijā;
Pamatojums
The financial guarantee requirement makes sense in many fields.
Grozījums Nr. 102 15. panta 1. punkta 1.a apakšpunkts (jauns)
	Komisija un dalībvalstis ievieš koordinācijas procesu, lai tuvinātu valstu noteikumus, kuri attiecas uz pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību.
Pamatojums
The objectives of this Directive regarding freedom of establishment should not reduce the ambitions of the Union to a simple "free trade area" with competition between the national rules rather than between the economic actors. The true objective of the Union should be to achieve upwards harmonisation of the rules in order to build up a fair internal market.
Grozījums Nr. 103 15. panta 2. punkta b) apakšpunkts
b) pakalpojuma sniedzēja pienākums izvēlēties konkrētu juridisku formu, jo īpaši pienākums būt juridiskai personai, uzņēmumam ar individuālu īpašnieku, bezpeļņas organizācijai vai uzņēmumam, kura īpašnieki ir tikai fiziskas personas;	svītrots
Pamatojums
In many cases, prescribing a specific legal form serves to protect consumers and creditors, and such provisions should not be called into question.
Grozījums Nr. 104 15. panta 2. punkta c) apakšpunkts
c) prasības, kas saistītas ar uzņēmuma akciju daļām, jo īpaši prasība par to, ka atsevišķu pakalpojumu sniegšanas darbību veikšanai ir jātu obligāts akciju daļu skaits vai par konkrētu profesionālu kvalifikāciju, lai turētu kapitālu vai vadītu atsevišķus uzņēmumus;	svītrots
Pamatojums
In many cases, prescribing a specific legal form serves to protect consumers and creditors, and such provisions should not be called into question.
Grozījums Nr. 105 15. panta 2. punkta h) apakšpunkts
h) aizliegumi un pienākumi saistībā ar pārdošanu zem pašizmaksas un realizāciju;	svītrots
Pamatojums
These matters should be excluded from the scope of the directive because they constitute trading practices and selling techniques entailing no restrictions on freedom of establishment and the freedom to provide services.
Grozījums Nr. 106 15. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis pārbauda, vai 2. punktā minētās prasības atbilst šādiem nosacījumiem:	3. Dalībvalstis pārbauda, vai 2. punktā minētās prasības atbilst šādiem nosacījumiem:
a) nediskrimiācija: prasības nedrīkst būt diskriminējošas ne tiešā, ne netiešā veidā saistībā ar valstspiederību vai uzņēmumu gadījumā - saistībā ar reģistrētā biroja atrašanās vietu;	a) nediskrimiācija: prasības nedrīkst būt diskriminējošas ne tiešā, ne netiešā veidā saistībā ar valstspiederību vai uzņēmumu gadījumā - saistībā ar reģistrētā biroja atrašanās vietu;
b) nepieciešamība: prasībām ir jābūt objektīvi pamatojamām ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs;	b) vajadzība: prasībām ir jābūt pamatojamām ar - apsvērumu, kas ir sabiedrības interesēs;
c) proporcionalitāte: prasībām ir jābūt piemērotām, lai sasniegtu noteikto mērķi; tām nav jāpārsniedz tas, kas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai; un tās nedrīkst radīt iespēju šīs prasības aizvietot ar citām, kas ir mazāk ierobežojošas un kas sasniedz to pašu rezultātu.	c) proporcionalitāte: prasībām ir jābūt piemērotām, lai sasniegtu noteikto mērķi; tām nav jāpārsniedz tas, kas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai;
Pamatojums
The list of requirements to be evaluated is far too extensive. Most of these requirements are fully compatible with an internal market. The Treaty only demands that discrimination based on nationality and similar discrimination are to be prohibited.
Grozījums Nr. 107 15. panta 5. punkts
5. Sākot no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, dalībvalstis neievieš tāda veida jaunas prasības, kas minētas 2. punktā, izņemot gadījumus, kad šī prasība atbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem un nepieciešamību to ieviest ir radījuši jauni apstākļi.	5. Sākot no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, dalībvalstis neievieš tāda veida jaunas prasības, kas minētas 2. punktā, izņemot gadījumus, kad šī prasība atbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem.
Pamatojums
Article 15, paragraph 5, according to which the need for a new requirement has to arise from new circumstances constitutes a serious restriction to national governmental powers to adopt future policy initiatives serving the public interest objectives of their choice.
Grozījums Nr. 108 15. panta 6. punkts
6. Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkuriem jauniem tiesību aktiem, normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, kuros ir noteiktas prasības, kā minēts 5. punktā, kā arī šo prasību ieviešanas iemeslus. Komisija attiecīgos noteikumus paziņo pārējām dalībvalstīm. Šāda paziņošana nekavē dalībvalstis pieņemt attiecīgos noteikumus.	svītrots
Trīs mēnešu laikā no paziņošanas dienas Komisija pārbauda jebkuru jauno prasību atbilstību Kopienas tiesību aktiem un attiecīgos gadījumos pieņem lēmumu, ar kuru attiecīgai dalībvalstij pieprasa atteikties no šo prasību pieņemšanas vai atcelt tās.
Pamatojums
The notification procedure of any new laws, regulations or administrative provisions, as included in paragraph 6 should be removed for reasons of subsidiarity and proportionality. It could give the Commission a right to systematically monitor national regulation, which would constitute a disproportionate interference with national regulatory competences.
Grozījums Nr. 109 1. iedaļa, nosaukums
Izcelsmes valsts princips un ar to saistītas atkāpes	svītrots
Grozījums Nr. 110 16. pants
Izcelsmes valsts princips	Vispārēji noteikumi
1) Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējiem piemēro tikai to izcelsmes dalībvalsts valsts noteikumus, kas attiecas uz jomām, kuras koordinē šī direktīva.	1) Dalībvalstis nodrošina, ka visi pakalpojumi, ko nodrošina pakalpojuma sniedzējs, kas reģistrējies dalībvalstu teritorijā, atbilst tiesību sistēmai, kas piemērojama šajā dalībvalstī.
2) Šā panta 1. punkts attiecas uz valsts noteikumiem attiecībā uz pieeju pakalpojumu sniegšanas darbībām un to izpildei, jo īpaši tām prasībām, kas reglamentē pakalpojuma sniedzēja rīcību, pakalpojuma kvalitāti vai saturu, reklāmu, līgumus un sniedzēja atbildību.	2) Dalībvalstis neierobežo pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrējies citā dalībvalstī, piekļuvi un pakalpojumu sniegšanas darbību veikšanu to teritorijā apsvērumu dēļ, kas attiecas uz jomām, kuras koordinē šī direktīva vai citi Kopienas tiesību akti.
3) Dalībvalsts atbild par pakalpojuma sniedzēja un tā sniegto pakalpojumu uzraudzību, tostarp tādu pakalpojumu uzraudzību, kuri sniegti citā dalībvalstī.
4) Dalībvalstis to apsvērumu dēļ, kas attiecas uz jomām, kuras koordinē šī direktīva, nedrīkst ierobežot brīvību piedāvāt tāda sniedzēja pakalpojumus, kas reģistrēts citā dalībvalstī, jo īpaši, piemērojot jebkuru no šādām prasībām:
a) pakalpojuma sniedzēja pienākums izveidot uzņēmumu to teritorijā;
b) pakalpojuma sniedzēja pienākums iesniegt deklarāciju vai paziņojumu savām kompetentajām iestādēm vai saņemt no tām atļauju, tostarp būt iekļautam reģistrā vai reģistrēties profesionālā organizācijā vai asociācijā to teritorijā;
c) pakalpojuma sniedzēja pienākums reģistrēt juridisko adresi vai pārstāvi to teritorijā vai pierakstīt pakalpojumu adresi tās personas adresē, kura ir pilnvarota šajā teritorijā;
d) aizliegums pakalpojuma sniedzējam izveidot īpašu infrastruktūru to teritorijā, tostarp biroju vai kabinetu, kas pakalpojuma sniedzējam ir vajadzīgs, lai nodrošinātu attiecīgos pakalpojumus;
e) pakalpojuma sniedzēja pienākums atbilst prasībām, kas saistītas ar pakalpojuma darbības izpildi un piemērojamas to teritorijā;
f) piemērot konkrētas līgumsaistības starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju, kas kavē vai ierobežo patstāvīga sniedzēja pakalpojumu izpildi;
g) pakalpojuma sniedzēja pienākums turēt īpašumā identitātes dokumentu, ko ir izsniegušas to kompetentās iestādes, kas specifiski attiecas uz attiecīgās pakalpojuma darbības veikšanu;
h) prasības, kas ietekmē iekārtu izmantojumu, kas ir sniegtā pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa;
i) brīvības ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kas minēti 20. pantā, 23. panta 1. punkta pirmajā apakšpunktā vai 25. panta 1. punktā.
	3) Komisija un dalībvalstis ievieš koordinācijas procesu, lai tuvinātu valstu noteikumus, kuri attiecas uz piekļuvi pakalpojumiem un pakalpojuma sniegšanu.
Pamatojums
A precondition of the country of origin principle is a minimum level of harmonisation at EU level or, at least, the presence of comparable rules within the Member States. The coordinated field to which the scope of the COOP is linked in the Commission proposal covers any requirement applicable to the access to and the exercise of a service activity, in particular requirements governing the behaviour of the provider, the quality of the content, advertising, contracts and the provider’s liability. However the fields coordinated by the proposal only relate to information on service providers, provisions on professional insurance and information of recipients on the existence of after-sale guarantees and the settlement of disputes. The scope of the country of origin principle has to be linked with the fields coordinated by this Directive and existing Community instruments. If a matter relating to the access to and exercise of the service activity does not fall within these coordinated fields, the temporary provision of the service activity should be governed by the Treaty provisions and the Court’s case-law. At the same time, the Commission is invited to take further coordination measures on specific issues.
Grozījums Nr. 111 17. pants, nosaukums
Vispārējas atkāpes no izcelsmes valsts principa	svītrots
Grozījums Nr. 112 Article 17, introductory phrase
Šīs direktīvas 16. pantu pārejas periodā nepiemēro:	Neievērojot 16. pantu, dalībvalstis ir tiesīgas ierobežot piekļuvi un pakalpojumu sniegšanas darbību, ko veic pakalpojuma sniedzējs, kas reģistrējies citā dalībvalstī, šādos gadījumos:
Grozījums Nr. 113 17. panta 1. punkts (jauns)
	1) pakalpojuma sniedzēja darba apstākļi un nodarbinātības nosacījumi;
Grozījums Nr. 114 17. panta 1. punkts
1) pasta pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK 2. panta 1. punkta nozīmē;	svītrots
Pamatojums
The removal of this point of Article 17 is consistent with the amendments to Article 2 of this Directive.
Grozījums Nr. 115 17. panta 2. punkts
2) elektroenerģijas sadales pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK 2. panta 5. punkta nozīmē;	svītrots
Pamatojums
The removal of this point of Article 17 is consistent with the amendments to Article 2 of this Directive.
Grozījums Nr. 116 17. panta 3. punkts
3) gāzes sadales pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK 2. panta 5. punkta nozīmē;	svītrots
Pamatojums
The removal of this point of Article 17 is consistent with the amendments to Article 2 of this Directive.
Grozījums Nr. 117 17. panta 4. punkts
4) ūdens sadales pakalpojumiem;	svītrots
Pamatojums
The removal of this point of Article 17 is consistent with the amendments to Article 2 of this Directive.
Grozījums Nr. 118 17. panta 5. punkts
5) jautājumiem, uz ko attiecas Direktīva 96/71/EK;	5) attiecībā uz noteikumiem un nosacījumiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu, jautājumiem uz ko attiecas Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu, tostarp jautājumi, par kuriem direktīva nepārprotami atstāj dalībvalstīm iespēju pieņemt aizsargājošākus valsts tiesību aktus;
Grozījums Nr. 119 17. panta 8. punkts
8) Direktīvas ../../EK [..] panta noteikumiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu;	8) attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju, jautājumiem uz ko attiecas Direktīva../../EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu;
Grozījums Nr. 120 17. panta 9. punkts
9) Regulas (EEK) Nr. 1408/71 noteikumiem, kas nosaka piemērojamos tiesību aktus;	9) attiecībā uz sociālo nodrošināšanu, Regulas (EEK) Nr 1408/71 noteikumiem[Eiropas Parlamenta un Padomes Regula(EK) Nr. 883/2004] par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, kas nosaka piemērojamos tiesību aktus;
Grozījums Nr. 121 17. panta 10. punkts
10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK [par Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un ar ko atceļ Direktīvu 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK noteikumiem], ar ko paredz administratīvās formalitātes, kas labuma guvējiem ir jāizpilda uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē;	10) attiecībā uz administratīvajām formalitātēm saistītām ar tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK noteikumi par Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko paredz administratīvās formalitātes, kas labuma guvējiem ir jāizpilda uzņēmējas dalībvalsts komptentajā iestādē;
Grozījums Nr. 122 17. panta 17. punkts
17) īpašām prasībām dalībvalstī, uz kuru pakalpojuma sniedzējs pārceļas, kas ir tieši saistītas ar īpašām tās vietas iezīmēm, kurā pakalpojums ir sniegts, un atbilstība kurām ir obligāta tādu apsvērumu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrisko kārtību vai valsts drošību, vai sabiedrības veselības vai vides aizsardzību;	17) īpašām prasībām dalībvalstī, uz kuru pakalpojuma sniedzējs pārceļas, kas ir tieši saistītas ar īpašām tās vietas iezīmēm, kurā pakalpojums ir sniegts, ar īpašu risku, ko rada pakalpojums vietā, kurā tas tiek sniegts, vai ar veselību un drošību darba vietā, un atbilstība kurām ir obligāta tādu apsvērumu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrisko kārtību vai valsts drošību, vai sabiedrības veselības vai vides aizsardzību;
Pamatojums
The amendment to Article 17, point 17 is justified by the fact the derogation should be without prejudice to national requirements that are directly related to the particular risk of the place where the service is provided as well as to health and safety at the work place for workers, self-employed persons and the public. Matters of health, safety and hygiene at work for workers are included in Directive 96/71/EC, however this is not the case for the self-employed persons and for the public.
Grozījums Nr. 123 17. panta 23.a punkts (jauns)
	23.a) Konvencija par līgumsaistībām piemērojamām tiesībām.
Grozījums Nr. 124 18. pants
Pārejas perioda atkāpes no izcelsmes valsts principa
1. Šīs direktīvas 16. pantu pārejas periodā nepiemēro:	1. Šīs direktīvas 16. pantu pārejas periodā nepiemēro:
a) veidam, kādā veic inkasācijas pakalpojumus;
b) azartspēļu darbībām, kas ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp izlozēs un derībās;	b) g azartspēļu darbībām, kas ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp izlozēs un derībās;
c) parādu atgūšanas darbībām tiesas ceļā.	c) parādu atgūšanas darbībām tiesas ceļā.
2. Šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktos minētās atkāpes nepiemēro pēc saskaņošanas instrumentu piemērošanas dienas, kas minēti 40. panta 1. punktā, vai jebkurā gadījumā pēc 2010. gada 1. janvāra.	2. Šā panta 1. punktā minētās atkāpes nepiemēro pēc saskaņošanas instrumentu piemērošanas dienas, kas minēti 40. panta 1. punktā.
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atkāpi nepiemēro pēc saskaņošanas instrumentu piemērošanas dienas, kas minēti 40. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Pamatojums
The general rule according to which Member States may not restrict services coming from another Member State provided that it concerns the fields coordinated by this Directive and existing Community instruments would be undermined if the derogation for the services included in paragraph 1 would not apply anymore after 1 January 2010 regardless of the application of a harmonisation instrument.
The removal of cash-in-transit services from paragraph 1 is consistent with the amendments to Article 2 on the scope of this Directive.
Grozījums Nr. 125 19. pants
19. pants Atsevišķas atkāpes no izcelsmes valsts principa	svītrots
1. Atkāpjoties no 16. panta, un tikai ārkārtas apstākļos dalībvalsts attiecībā uz citā valstī reģistrētu pakalpojuma sniedzēju var veikt pasākumus, kas saistīti ar:
a) pakalpojumu drošību, tostarp sabiedrības veselības aspektiem;
b) strādāšanu profesijā, kas saistīta ar veselības aizsardzību;
c) sabiedriskās kārtības aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību.
2. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus var veikt tikai tad, ja ir izpildīta 37. pantā minētā savstarpējās palīdzības procedūra un ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) valsts noteikumiem, saskaņā ar kuriem pasākums ir veikts, nav piemērota Kopienas saskaņošana 1. punktā minētajās jomās;
b) pasākumi nodrošina augstāku pakalpojuma saņēmēja aizsardzības līmeni nekā izcelsmes dalībvalsts veikts pasākums atbilstīgi šīs dalībvalsts noteikumiem;
c) izcelsmes dalībvalsts nav veikusi nekādus pasākumus vai ir veikusi nepietiekamus pasākumus salīdzinājumā ar tiem, kas minēti 37. panta 2. punktā;
d) pasākumi ir samērīgi.
3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar noteikumus, kas paredzēti Kopienas instrumentos, kas garantē brīvību sniegt pakalpojumus vai kas pieļauj atkāpes no tās.
Pamatojums
The deletion of Article 19 is consistent with the amendment to Article 16.
Grozījums Nr. 126 21.a pants (jauns)
	21.a pants
	Visbeidzot, šim izņēmumam jāiekļauj dalībvalstu tiesības, kurās tiek nodrošināts pakalpojums, noteikt darba attiecību pastāvēšanu un atšķirību starp pašnodarbinātajām un nodarbinātajām personām, tostarp “neīstajām pašnodarbinātajām personām”. Šajā ziņā, saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, svarīga darba attiecību iezīme Līguma 39. panta izpratnē ir fakts, ka zināmu laika brīdi persona citas personas vadībā sniedz pakalpojumus, pretī saņemot atlīdzību; jebkura darbība, ko minēta persona veic ārpus nodarbinātā attiecībām, jāklasificē kā darbs, ko veikusi pašnodarbināta persona saskaņā ar Līguma 43. un 49. pantu.
Grozījums Nr. 127 22. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmēji savā dzīvesvietas dalībvalstī var iegūt šādu informāciju:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmēji vienotajos kontaktpunktos var iegūt,
(a) informāciju par prasībām, kas piemērojamas citās dalībvalstīs saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem un to sniegšanas darbībām, jo īpaši tādai informācijai, kas saistīta ar patērētāju aizsardzību;
(b) informāciju par lēmuma apstrīdēšanas līdzekļiem, kas pieejami strīda gadījumā starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju;	– vispārēju informāciju par lēmuma apstrīdēšanas līdzekļiem, kas pieejami strīda gadījumā starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju;
(c) apvienību un organizāciju, tostarp Euroguichets un Eiropas ārpustiesas sadarbības tīkla (EEJ-net) kontaktpunktu kontaktinformāciju, no kuriem pakalpojuma sniedzēji vai saņēmēji var iegūt praktisku palīdzību.	– apvienību un organizāciju, tostarp Euroguichets un Eiropas ārpustiesas sadarbības tīkla (EEJ-net) kontaktpunktu kontaktinformāciju, no kuriem pakalpojuma sniedzēji vai saņēmēji var iegūt praktisku palīdzību.
2. Dalībvalstis var piešķirt atbildību par 1. punktā minēto uzdevumu vienotajiem kontaktpunktiem vai jebkurai citai struktūrai, kā, piemēram, Euroguichets, Eiropas ārpustiesas sadarbības tīklam (EEJ-net), patērētāju apvienībām vai Euro Info centriem.	2. Dalībvalstis var piešķirt atbildību par 1. punktā minēto uzdevumu vienotajiem kontaktpunktiem vai jebkurai citai struktūrai, kā, piemēram, Euroguichets, Eiropas ārpustiesas sadarbības tīklam (EEJ-net), patērētāju apvienībām vai Euro Info centriem.
Līdz 45. pantā noteiktajam datumam dalībvalstis paziņo Komisijai izraudzīto struktūru nosaukumus un to kontaktinformāciju. Komisija to nosūta visām dalībvalstīm.	Līdz 45. pantā noteiktajam datumam dalībvalstis paziņo Komisijai izraudzīto struktūru nosaukumus un to kontaktinformāciju. Komisija to nosūta visām dalībvalstīm.
3. Lai spētu nosūtīt 1. punktā minēto informāciju, attiecīgā struktūra, pie kā vēršas saņēmējs, sazinās ar iesaistītās dalībvalsts attiecīgo struktūru. Pēdējā nosūta prasīto informāciju, cik ātri vien iespējams. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs struktūras sniedz viena otrai abpusēju palīdzību un veic visus iespējamos pasākumus efektīvai sadarbībai.	3. Lai spētu nosūtīt 1. punktā minēto informāciju, attiecīgā struktūra, pie kā vēršas saņēmējs, sazinās ar iesaistītās dalībvalsts attiecīgo struktūru. Pēdējā nosūta prasīto informāciju, cik ātri vien iespējams. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs struktūras sniedz viena otrai abpusēju palīdzību un veic visus iespējamos pasākumus efektīvai sadarbībai.
4. Komisija saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 1., 2. un 3. punkta īstenošanai, precizējot tehniskos mehānismus informācijas apmaiņai starp dažādo dalībvalstu struktūrām un jo īpaši informācijas sistēmu savstarpējo izmantojamību.	4. Komisija pieņem pasākumus 1., 2. un 3. punkta īstenošanai, precizējot tehniskos mehānismus informācijas apmaiņai starp dažādo dalībvalstu struktūrām un jo īpaši informācijas sistēmu savstarpējo izmantojamību.
Grozījums Nr. 128 23. pants
23. pants Veselības aprūpes izmaksu pārņemšana 1. Dalībvalstis nedrīkst uzlikt pienākumu pieprasīt atļauju tam, lai varētu pārņemt nestacionārās veselības aprūpes izmaksas citā dalībvalstī, ja šīs aprūpes izmaksas, ja būtu nodrošinātas viņu pašu teritorijā, būtu uzņēmusies sociālās nodrošināšanas sistēma.	svītrots
Pacientam, kurš saņēmis nestacionārās veselības aprūpes pakalpojumus citā dalībvalstī, var piemērot nosacījumus un formalitātes, ko par pienākumu uzliek dalībvalsts, kuras teritorijā ir saņemts nestacionārās veselības aprūpes pakalpojums, kā, piemēram, prasība par to, ka pirms konsultēšanās ar speciālistu ir jākonsultējas ar vispārējās medicīniskās prakses ārstu, vai noteikumi un nosacījumi attiecībā uz konkrētu zobārstniecības pakalpojumu izmaksu uzņemšanos.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tās sociālā nodrošināšanas sistēmas neatsakās uzņemties atmaksāt izdevumus par citā dalībvalstī sniegtiem stacionārās aprūpes pakalpojumiem, ja konkrētais ārstēšanas veids ir iekļauts to pabalstu sarakstā, kas paredzēti piederības dalībvalsts tiesību aktos, un ja šāda ārstēšanu nevar nodrošināt pacientam medicīniski pieņemamā laika posmā, ņemot vērā pacienta pašreizējo veselības stāvokli un iespējamo slimības attīstību.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka apjoms, kādā to sociālā nodrošinājuma sistēmas uzņemas segt veselības aprūpes izmaksas, kas nodrošinātas citā dalībvalstī, nav zemāks par to apjomu, ko nodrošina viņu pašu sociālā nodrošinājuma sistēma attiecībā uz līdzīgu veselības aprūpi, kas nodrošināta tās teritorijā.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka to atļauju piešķiršanas sistēmas, kas ļauj pārņemt citā dalībvalstī saņemtas veselības aprūpes izmaksas, ir saskaņā ar 9., 10., 11. un 13. pantu.
Pamatojums
As regards the assumption of health care costs, provisions aiming at transposing into law the case-law on patient mobility established by the European Court of Justice should not be covered by this Directive, which, when amended, will not deal with health services. The fact that certain Member States do not comply with the case-law on patient mobility, as was indicated by the Commission, should be addressed in the framework of Regulation (EEC)1408/71 and/or within a separate and more appropriate secondary legislation based on the outcome of the high level reflection process on patient mobility and health care developments in the European Union. Any such legal instrument should clearly determine where prior authorisation is required, and thus provide a clear definition of hospital and non-hospital care.
Grozījums Nr. 129 3. iedaļa, virsrakts
Darba ņēmēju norīkošana	svītrots
Grozījums Nr. 130 24. pants
24. pants Īpaši noteikumi darba ņēmēju norīkošanai	svītrots
1. Ja pakalpojuma sniedzējs norīko darba ņēmēju uz citu dalībvalsti, lai viņš tur sniegtu pakalpojumu, dalībvalsts, uz kuru darba ņēmējs norīkots, savā teritorijā veic pārbaudes, apskates un izmeklēšanas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību nodarbinātības un darba nosacījumiem saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, kurš neatbilst šiem nosacījumiem.
Tomēr dalībvalsts, uz kuru darba ņēmējs nosūtīts, nedrīkst uzlikt pakalpojuma sniedzējam vai norīkotajam darba ņēmējam nevienu no šiem pienākumiem attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 17. panta 5. punktā:
a) iegūt atļauju vai būt reģistrētam savās kompetentajās iestādēs vai pildīt jebkādu citu līdzvērtīgu prasību;
b) sagatavot tādu deklarāciju, kas nav deklarācija, kura saistīta ar Direktīvas 96/71/EK pielikumā minēto darbību, kas ir spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim;
c) prasību par pārstāvi tās teritorijā;
d) turēt un glabāt tādus nodarbinātības dokumentus tās teritorijā vai saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami tās teritorijā.
2. Apstākļos, kas minēti 1. punktā, izcelsmes dalībvalsts nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai spētu nodot turpmāk norādīto informāciju gan savām kompetentajām iestādēm, gan tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, uz kuru darba ņēmējs norīkots, divos gados pēc norīkošanas beigām:
a) norīkotā darba ņēmēja identitāti;
b) viņa amatu un uzticēto pienākumu aprakstu,
c) saņēmēja kontaktinformāciju,
d) norīkošanas vietu,
e) norīkošanas sākuma un beigu datumus,
f) nodarbinātības un darba nosacījumus, ko piemēro norīkotajam darba ņēmējam;
1. punktā minētajos apstākļos izcelsmes dalībvalsts palīdz norīkojuma dalībvalstij nodrošināt atbilstību nodarbinātības un darba nosacījumiem, kas piemērojami saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, un pēc savas iniciatīvas nodod dalībvalstij, uz kuru darba ņēmējs norīkots, informāciju, kas izklāstīta pirmajā daļā, ja izcelsmes dalībvalsts rīcībā ir ziņas par specifiskiem faktiem, kas norāda uz iespējamiem pārkāpumiem no pakalpojuma sniedzēja puses saistībā ar nodarbinātības un darba nosacījumiem.
Pamatojums
For reasons of legal certainty and consistency, any clarification in the field of posting of workers should be dealt with under existing Directive 96/71/EC (on posting of workers). In any case, Article 24 and 25 are counterproductive. Article 24 prohibits Member States where the service is provided from making service providers subject to obligations that are essential for the inspection services of these Member States. In doing so, this Directive substantially reduces the effectiveness of labour inspections conducted by these Member States. Labour law provisions can only be effectively enforced in the Member State where the work is performed. In its current wordings, the system of administrative cooperation proposed by the Commission lacks the necessary safeguards to serve labour law enforcement.
Grozījums Nr. 131 25. pants
25. pants Trešo valstu valstspiederīgo norīkošana	svītrots
1. Ja pastāv 2. punktā minētā atkāpe, kad pakalpojuma sniedzējs nosūta darba ņēmēju, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais, uz citas dalībvalsts teritoriju, lai tur sniegtu pakalpojumu, norīkojuma dalībvalsts nedrīkst prasīt, lai pakalpojuma sniedzējam vai tā norīkotajam darba ņēmējam ir iebraukšanas, izbraukšanas, uzturēšanās vai darba atļaujas, vai likt pildīt citus līdzvērtīgus nosacījumus.
2. Šā panta 1. punkts neskar iespēju dalībvalstīm prasīt īstermiņa vīzas trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas abpusējās atzīšanas režīms, kas paredzēts 21. pantā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu.
3. Šā panta 1. punktā minētajos apstākļos izcelsmes dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs norīko tikai tādu darba ņēmēju, kas pastāvīgi uzturas tās teritorijā atbilstīgi tās valsts noteikumiem un kas ir likumīgi nodarbināts tās teritorijā.
Izcelsmes dalībvalsts neuzskata norīkošanu, kas notiek, lai sniegtu pakalpojumu citā dalībvalstī, par norīkotā darba ņēmēja uzturēšanās vai darbības pārtraukšanu un neatsakās atkal ielaist norīkoto darba ņēmēju savā teritorijā, pamatojoties uz valsts noteikumiem.
Izcelsmes dalībvalsts paziņo norīkojuma dalībvalstij, pēc tās lūguma un iespējami īsā laikposmā, informāciju un garantijas attiecībā uz atbilstību pirmajai daļai, un uzliek attiecīgos sodus neatbilstības gadījumā.
Pamatojums
For reasons of legal certainty and consistency, any clarification in the field of posting of workers should be dealt with under existing Directive 96/71/EC (on posting of workers). In any case, Article 24 and 25 are counterproductive. Article 24 prohibits Member States where the service is provided from making service providers subject to obligations that are essential for the inspection services of these Member States. In doing so, this Directive substantially reduces the effectiveness of labour inspections conducted by these Member States. Labour law provisions can only be effectively enforced in the Member State where the work is performed. In its current wordings, the system of administrative cooperation proposed by the Commission lacks the necessary safeguards to serve labour law enforcement.
Grozījums Nr. 132 26. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji nodrošina saņēmējam piekļuvi šādai informācijai:	1. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji nodrošina saņēmējam piekļuvi šāda informācijai Eiropas vienotajā kontakpunktā un vienotajos kontakpunktos uzņēmējās dalībvalstīs:
Pamatojums
This amendment is consistent with the provisions proposed for Article 6.
Grozījums Nr. 133 27. panta 3. punkts
3. Ja pakalpojuma sniedzējs reģistrējas kādas dalībvalsts teritorijā, tā nevar prasīt profesionālo apdrošināšanu vai finansiālu garantiju no pakalpojuma sniedzēja, ja viņam jau ir garantija, kas ir līdzvērtīga vai pamatā pielīdzināma attiecībā uz tās mērķi citā dalībvalstī, kurā pakalpojuma sniedzējs jau ir reģistrēts.	3. Ja pakalpojuma sniedzējs reģistrējas kādas dalībvalsts teritorijā, tā nevar prasīt profesionālo apdrošināšanu vai finansiālu garantiju no pakalpojuma sniedzēja, ja viņam jau ir garantija, kas ir līdzvērtīga vai pamatā pielīdzināma attiecībā uz tās mērķi un garantijā paredzētā atlīdzība par risku apdrošināšanu, apdrošinājuma summa vai finansiālās garantijas augšējā robeža un iespējamās atkāpes no apdrošināšanas atlīdzības citā dalībvalstī, kurā pakalpojuma sniedzējs jau ir reģistrēts.
Ja līdzvērtība ir tikai daļēja, dalībvalstis var prasīt papildu garantiju, lai segtu tos aspektus, kas nav jau paredzēti.	Ja līdzvērtība ir tikai daļēja, dalībvalstis var prasīt papildu garantiju, lai segtu tos aspektus, kas nav jau paredzēti.
Pamatojums
This amendment brings more certainty concerning the coverage of the provider in terms of insurance and financial guarantee.
Grozījums Nr. 134 29. pants
1. Dalībvalstis atceļ visus aizliegumus par komerciālo saziņu, ko veic reglamentētās profesijas.	svītrots
2. Dalībvalstis nodrošina, ka reglamentēto profesiju veikta komerciāla saziņa atbilst profesionālajiem noteikumiem, ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz profesijas neatkarību, cieņu un godprātību, kā arī dienesta noslēpumu, tādā veidā, kas atbilstīgs katras profesijas specifiskajam raksturam.
Pamatojums
A number of Member States have long considered it necessary to regulate commercial communications by certain regulated professions, as this contributes to consumer protection, the rule of law and the integrity and dignity of the professions themselves. As the more sensitive regulated professions should not be covered by the proposed Directive, this recital is superfluous.
Grozījums Nr. 135 31. panta 5.a punkts (jauns)
	5.a) Brīvprātīga darbība, kas atļauta atbilstīgi šim pantam, nekādā veidā nedrīkst ierobežot dalībvalstu tiesības Līgumā atļautajā apjomā noteikt pakalpojumu obligātos standartus un noteikumus ar nosacījumu,, ka tie ir nediskriminējoši un samērīgi.
Pamatojums
Voluntary actions should not prevent public authorities to adopt protecting rules regarding public interest or any policy goal.
Grozījums Nr. 136 32. panta 5.a punkts (jauns)
	5.a) Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas nepieciešami šķīrējtiesas izveidošanai, lai izskatītu ar pakalpojumiem saistītus ārpustiesas strīdus.
Grozījums Nr. 137 34. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības un kontroles pilnvaras, ko paredz valstu tiesību akti attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju un attiecīgajām darbībām, īsteno arī tad, ja pakalpojumu sniedz citā dalībvalstī.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz jomām, ko koordinē šī direktīva un citi Kopienas instrumenti, uzraudzības un kontroles pilnvaras, ko paredz valstu tiesību akti attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju un attiecīgajām darbībām, īsteno arī tad, ja pakalpojumu sniedz citā dalībvalstī.
Pamatojums
This is consistent with the amendment to Article 16.
Grozījums Nr. 138 35. panta 1.a punkts (jauns)
	1a. Dalībvalstis nodrošina, ka starp tām ir pienācīga administratīvā sadarbība un direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū īstenošana tiek nodrošināta.
Grozījums Nr. 139 35. panta 1. punkts
1. Saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis sniedz viena otrai savstarpēju palīdzību un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sadarbotos efektīvi un nodrošinātu pakalpojuma sniedzēju un to sniegto pakalpojumu uzraudzību.	1. Dalībvalstis sniedz viena otrai savstarpēju palīdzību un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sadarbotos efektīvi un nodrošinātu pakalpojuma sniedzēju un to sniegto pakalpojumu uzraudzību.
Grozījums Nr. 140 36. pants
36. pants Savstarpēja palīdzība pakalpojuma sniedzēja īslaicīgas pārvākšanās gadījumā 1. Attiecībā uz jautājumiem, kas paredzēti 16. pantā, kad pakalpojuma sniedzējs uz laiku pārvācas uz citu dalībvalsti, lai nereģistrējoties tur sniegtu pakalpojumus, šīs dalībvalsts kompetentās iestādes piedalās pakalpojumu sniedzēja uzraudzīšanā saskaņā ar 2. punktu.	svītrots
2. Pēc izcelsmes dalībvalsts lūguma 1. punktā minētās kompetentās iestādes veic pārbaudes, apskates un izmeklēšanas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu izcelsmes dalībvalsts veiktu uzraudzību. To darot, kompetentās iestādes rīkojas, nepārkāpjot pilnvaras, ko tām piešķīrusi to dalībvalsts.
Šīs kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas var veikt pārbaudes, apskates un izmeklēšanas uz vietām, šīm pārbaudēm, apskatēm un izmeklēšanām atbilstot šādiem nosacījumiem:
a) tā ir tikai un vienīgi faktu konstatācija un nerada iemeslu jebkādiem pasākumiem pret pakalpojumu sniedzēju, kuram var piemērot 19. pantā minētos atsevišķos izņēmuma apstākļus; tās tiek veiktas tikai faktu konstatācijas nolūkos un nedod pamatu nekādiem pasākumiem pret pakalpojuma sniedzēju, izņemot atkāpes atsevišķos gadījumos, kas paredzētas 19. pantā;
b) tās nav diskriminējošas un to pamatā nav fakts, ka pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts citā dalībvalstī;
c) tās objektīvi attaisno svarīgs iemesls, kas saistīts ar sabiedrības interesēm un ir samērojams ar izvirzīto mērķi.
Pamatojums
This deletion is consistent with the amendment to Article 16.
Grozījums Nr. 141 37. pants
37. pants Savstarpēja palīdzība gadījumos, kad piemēro atkāpes no izcelsmes dalībvalsts principa 1. Ja dalībvalsts plāno veikt pasākumus saskaņā ar 19. pantu, piemēro šā panta 2. līdz 6. punktā noteikto procedūru, neskarot tiesas procesus.	svītrots
2. 1. punktā minētā dalībvalsts lūdz izcelsmes dalībvalsti veikt pasākumus attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, nodrošinot visu attiecīgo informāciju par pakalpojumu un lietas apstākļiem.
Izcelsmes dalībvalsts iespējami īsā laikposmā pārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs darbojas saskaņā ar likumu, un pārbauda faktus, kas ir lūguma pamatā. Tā iespējami īsā laikposmā informē lūguma iesniedzēju dalībvalsti par veiktajiem vai paredzētajiem pasākumiem vai, attiecīgā gadījumā, par iemesliem, kāpēc tā nav veikusi nekādus pasākumus.
3. Pēc izcelsmes dalībvalsts paziņojuma, kā noteikts 2. punkta otrajā daļā, lūguma iesniedzēja dalībvalsts paziņo Komisijai un izcelsmes dalībvalstij par tās ieceri veikt pasākumus, norādot šādu informāciju:
a) iemeslus, kas tai liek uzskatīt, ka izcelsmes dalībvalsts veiktie vai iecerētie pasākumi ir nepiemēroti;
b) iemeslus, kas tai liek uzskatīt, ka tās iecerētie pasākumi atbilst 19. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
4. Pasākumus nedrīkst veikt ātrāk kā piecpadsmit darba dienas pēc 3. punktā noteiktā paziņošanas datuma.
5. Neskarot iespēju lūguma iesniedzējai valstij veikt attiecīgos pasākumus pēc 4. punktā noteiktā termiņa beigām, Komisija iespējami īsā laikposmā pārbauda paziņoto pasākumu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.
Ja Komisija konstatē, ka pasākums neatbilst Kopienas tiesību aktiem, tā steidzami pieņem lēmumu likt attiecīgajām dalībvalstīm atturēties no ierosināto pasākumu veikšanas vai likt steigšus pārtraukt attiecīgos pasākumus.
6. Steidzamības gadījumā dalībvalsts, kas grasās veikt pasākumu, var atkāpties no 3. un 4. punkta. Šādos gadījumos par pasākumiem iespējami īsā laikposmā paziņo Komisijai un izcelsmes dalībvalstij, norādot iemeslus, kas liek dalībvalstij uzskatīt, ka jārīkojas steidzami.
Pamatojums
This deletion is consistent with the deletion of Article 19.
Grozījums Nr. 142 38. pants
Saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi šīs nodaļas īstenošanai, nosakot termiņus, kuri minēti 35. un 37. pantā, un praktisko kārtību informācijas apmaiņai elektroniskā veidā starp vienotajiem kontaktpunktiem, un jo īpaši informācijas sistēmu savstarpējas izmantojamības noteikumus.	Saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi šīs nodaļas īstenošanai, nosakot termiņus, kuri minēti 35. pantā, un praktisko kārtību informācijas apmaiņai elektroniskā veidā starp vienotajiem kontaktpunktiem, un jo īpaši informācijas sistēmu savstarpējas izmantojamības noteikumus.
Pamatojums
This amendment is consistent with the deletion of Article 37 of this Directive.
Grozījums Nr. 143 40. panta 1. punkts
1. Komisija vēlākais līdz [vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izvērtē iespēju iesniegt priekšlikumus instrumentu saskaņošanai šādos jautājumos:	svītrots
a) detalizēti noteikumi inkasācijas pakalpojumu sniegšanai;
b) azartspēļu darbības, kas ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp izlozes un derības, ņemot vērā Komisijas ziņojumu un plašas ieinteresēto personu pārrunas;
c) piekļuve parādu piedziņas darbībām tiesas ceļā.
Pamatojums
The Games of chance and lotteries are subject to tight provisions concerning the protection of consumers and youth. There is no need forEuropean harmonisation in this field, and there is also no need for this in respect to access to the activity of juridical recovery of debts and cash in transit.
Grozījums Nr. 144 41. panta 4. punkts
4. Ņemot vērā 2. un 3. punktā minētās piezīmes, Komisija vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim iesniedz kopsavilkuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus papildu ierosmēm.	4. Ņemot vērā 2. un 3. punktā minētās piezīmes, Komisija līdz [trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] iesniedz kopsavilkuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus papildu ierosmēm.
Pamatojums
The amendment is justified by the fact that the date of entry into force of the Directive is unknown.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Atsauces	KOM(2004)0002 – C5-0069/2004 – 2004/0001(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 16.9.2004
Ciešāka sadarbība	jā
Par atzinumu atbildīgā referente: Iecelšanas datums	Anne Van Lancker 28.7.2004
Izskatīšana komitejā	24.5.2005	14.6.2005		11.7.2005
Grozījumi pieņemti	12.7.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		32 6 9
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Andersson, Roselyne Bachelot-Narquin, Emine Bozkurt, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jan Jerzy Kułakowski, Sepp Kusstatscher, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Mary Lou McDonald, Thomas Mann, Mario Mantovani, Jan Tadeusz Masiel, Jiří Maštálka, Maria Matsouka, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Anne Van Lancker
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Mihael Brejc, Udo Bullmann, Dieter-Lebrecht Koch, Dimitrios Papadimoulis, Luca Romagnoli, Leopold Józef Rutowicz, Elisabeth Schroedter, Marc Tarabella, Patrizia Toia, Anja Weisgerber, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

17.3.2005

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū

(KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Kartika Tamara Liotard

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotāja piekrīt daudzu organizāciju un ekspertu viedoklim, ka, kā teikusi, piemēram, Lielbritānijas Mediķu asociācija (BMA): “Komisijai vajadzētu atsaukt priekšlikumu un pārstrādāt tā tekstu”. (BMA pamatatbilde uz Tirdzniecības un rūpniecības departamenta rīkoto apspriedi par pakalpojumiem iekšējā tirgū, 2004. gads, http://www.epha.org/a/1388?var_recherche=BMA). Šis priekšlikums, ieviešot virkni jaunu pasākumu, kas ir acīmredzami lieki vienota iekšējā pakalpojumu tirgus izveidē, pārkāpj gan proporcionalitātes, gan subsidiaritātes principu, liedzot dalībvalstīm tiesības pieņemt lēmumus, kas skar svarīgas to intereses, tajā skaitā gadījumos, kur šādi lēmumi nekādā ziņā nepārkāptu EK līgumu.

Runājot par šīs komitejas kompetenci, saskaņā ar priekšlikuma tekstu svarīgi sabiedriskie pakalpojumi un vispārējas intereses pakalpojumi (tajā skaitā ūdens un atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpes pakalpojumi un aprūpe dzīvesvietā) tiek pakļauti samērā plašai beznosacījumu liberalizācijai, tādējādi nopietni ierobežojot dalībvalstu tiesības pārvaldīt savā kompetencē esošos pakalpojumus un pašām lemt par piemērotāko īpašuma tiesību modeli, vai nu sabiedrisko īpašumu, privāto īpašumu vai arī abu šo modeļu apvienojumu. Eiropas sociālajam modelim ir raksturīgs, ka tajā pakalpojumus iedala tādos pakalpojumos, ko sniedz sabiedrības vispārējās interesēs un pakalpojumos, ko par mērenu cenu var pārdot tāpat kā vairumu preču, un kur labākos pakalpojumus sniedz tiem, kuri var atļauties maksāt vairāk. Ja vispārējās intereses pakalpojumus piedāvā atbilstoši tirgus modelim, vairumā gadījumu pakalpojumu sniedzējiem ir izstrādāti noteikumi (piemēram, izmantojot vispārējās pakalpojumu saistības), lai nodrošinātu sabiedrisko labumu. Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem to izdarīt būtu grūtāk un daudzās nozarēs, it īpaši ja ievēro izcelsmes valsts principu, gandrīz neiespējami.

Dažās dalībvalstīs šis princips pakalpojumus pakļautu arī negodīgai konkurencei un vēl vairāk apgrūtinātu vides standartu īstenošanu, jo būtu jāievēro izcelsmes valsts princips, radot kaut ko līdzīgu sacensībai par zemākajiem iespējamajiem standartiem, kur dalībvalsts savstarpēji cīnītos par investīciju piesaisti ar vissliktākajiem līdzekļiem. Direktīvas skatījumā iekšējais tirgus ir tāds, ko pēc iespējas mazāk apgrūtina iedarbīgi noteikumi, kuri aizsargā pilsoņu, patērētāju, strādnieku intereses vai to uzņēmumu intereses, kas piekopj sociāli atbildīgu un videi draudzīgu politiku.

Tāpēc es esmu ierosinājusi grozījumus, kas, saglabājot neskartus vai uzlabojot tos direktīvas elementus, kuri ir patiesi nepieciešami godīgas un nediskriminējošas konkurences veicināšanai tādu pakalpojumu sniegšanā, ko pamatoti varētu sniegt ar tirgus palīdzību, ļautu dalībvalstīm turpināt īstenot saistības pret sabiedrību un vidi. Esmu mēģinājusi saglabāt solidaritātes un tirgus ierobežotības apzināšanās elementu, kurš šajā priekšlikumā ir ievērots ļoti maz vai pat nemaz. Lai gan es vēlētos, lai Komisija atsauc šo tekstu un sāk darbu no jauna, tomēr centos izstrādāt šo priekšlikumu kā līdzekli, kas palīdzētu iekšējam pakalpojumu tirgum, tomēr neapdraudot sabiedrības intereses, it īpaši saistībā ar sabiedrības veselības un vides aizsardzību.

Direktīvas projekts ir pretrunā ne tikai ar subsidiaritātes, proporcionalitātes un sociālās solidaritātes principu, bet arī EK līguma noteikumiem. Līguma 43. pantā noteikts, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību ES ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus “ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts likumi, kurā notiek šī uzņēmējdarbība”. Padomei ir jāpieņem direktīvas, lai īstenotu brīvību veikt uzņēmējdarbību “attiecībā uz kādu īpašu darbības jomu”. EK līguma 52. pantā ir noteikums par direktīvu pieņemšanu attiecībā arī uz pakalpojumiem, “lai liberalizētu kādu konkrētu pakalpojumu”. Komisijas horizontālais priekšlikums pārkāpj šo nozaru pieeju — pieeju, kurā ir skaidri atzīts, ka tirgus ne vienmēr ir piemērotākais modelis kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai visiem, kam tie nepieciešami.

EK līguma 50. pantā “persona, kas sniedz pakalpojumus, var uz laiku to darīt valstī, kurai paredzēti pakalpojumi, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus šī valsts uzliek pati saviem pilsoņiem”. Citiem vārdiem sakot, izcelsmes valsts princips prasītu izdarīt grozījumu EK līgumu, nevis tikai pieņemt kādu vienkāršu tiesību aktu, jo tas nozīmētu, ka pakalpojumu sniedzējiem no citām ES dalībvalstīm vairs nebūtu jādarbojas atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem pakalpojumu sniedzējiem.

Lielā mērā es šo jautājumu par priekšlikuma neatbilstību Konstitūcijai atstāju apspriešanai plašākā auditorijā, tomēr, koncentrējot uzmanību izcelsmes valsts principa radītajiem draudiem videi un sabiedrības veselībai, vajadzībai izšķirt dažādus pakalpojumu veidus, nepieciešamībai pieļaut izņēmumus, lai ņemtu vērā pilsoņu intereses, un daudzajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principu pārkāpumiem.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ziņojumā iekļaut šādus grozījumus”:

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums Nr. 1

1.a punkts (jauns)

1.a uzskata, ka šīs direktīvas pieņemšanai jābūt atkarīgai no pamatdirektīvas par vispārējas nozīmes pakalpojumiem pieņemšanas;

Pamatojums

Nav pamata pieņemt direktīvu par pakalpojumu liberalizāciju ES, ja vien pamatdirektīva par vispārējas nozīmes pakalpojumiem vai sabiedriskajiem pakalpojumiem iepriekš nav ļāvusi definēt šo pakalpojumu izpildes un sniegšanas nosacījumus.

Direktīvas priekšlikums

Komisijas ierosinātais teksts[9]		Parlamenta grozījumi

Grozījums Nr. 2

1.a atsauce (jauna)

	ņemot vērā Pamattiesību hartas 8., 15., 21., 34. līdz 38. un 47. pantu;

Pamatojums

Šie Pamata Tiesību Hartas panti ir būtiski nosacījumi par pilsoņu tiesībām, kas minēti Direktīvas priekšlikuma 72. punktā. Pie tam, attiecībā uz sociālo drošību un sociālajām garantijām, ir jāatsaucas uz citām tiesībām, īpaši sociālajā un ekonomikas jomā, kas ietver veselības aizsardzību, vispārējās ekonomiskās nozīmes pakalpojumu saņemšanu, vides aizsardzību un patērētāju aizsardzību. Visi šie panti izvirza mērķi sasniegt augsta līmeņa aizsardzību vai uzlabot kvalitāti, un lielākā daļa no tiem prasa ievērot, kur vien iespējams, ne tikai kopienas likumu, bet arī nacionālo likumu vai praksi.

Grozījums Nr. 3

1. apsvērums

1. Eiropas Savienība cenšas izveidot arvien ciešākas saites starp Eiropas valstīm un tautām un nodrošināt ekonomisko un sociālo progresu. Saskaņā ar EK līguma 14. panta 2. punktu iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Ir svarīgi dalībvalstu starpā novērst šķēršļus pakalpojumu darbības attīstībai, lai stiprinātu Eiropas tautu integrāciju un sekmētu līdzsvarotu un ilgspējīgu ekonomisko un sociālo progresu. Šādu šķēršļu novēršanā svarīgi ir nodrošināt, lai pakalpojumu darbības attīstība dotu ieguldījumu EK līguma 2. punktā izvirzīto uzdevumu, jo īpaši uzdevuma “Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskās darbības attīstību, panākt augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, sieviešu un vīriešu vienlīdzību, noturīgu izaugsmi bez pārmērīgas inflācijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakāpi, augstu vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas pakāpi, paaugstināt dzīves līmeni un dzīves kvalitāti, kā arī panākt ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm” sasniegšanā;

Pamatojums

Ir svarīgi, lai tirdzniecības liberalizāciju neuzskatītu par pašmērķi vai kā labumu, pēc kā jātiecas uz cits Eiropas Savienības pamatuzdevumu rēķina.

Grozījums Nr. 4

6. apsvērums

6. Šajā direktīvā ir noteikts vispārējais juridiskais pamats, kas dod labumu dažādiem pakalpojumu veidiem, tomēr ņemot vērā katra darbības veida vai profesijas un tās regulējuma sistēmas īpatnības. Šī sistēma balstās uz dinamisku un selektīvu pieeju, kas pirmām kārtām nozīmē to šķēršļu likvidēšanu, kuru novēršanai nav vajadzīgs ilgs laiks, un attiecībā uz pārējiem — uzsākt izvērtēšanu, pārrunas, kā arī konkrētu jautājumu papildu saskaņošanu, kas ļaus īstenot dalībvalstīs pastāvošo pakalpojumu darbību reglamentējošo sistēmu saskaņotu modernizāciju, kas ir svarīgs noteikums, lai līdz 2010. gadam izveidotu patiesu iekšējo tirgu pakalpojumu jomā. Ir jāizstrādā noteikumi, lai panāktu līdzsvaru starp pasākumiem, kuru gaitā veic tādu konkrētu jautājumu saskaņošanu kā administratīvā sadarbība, izcelsmes valsts princips un ētikas kodeksu izveides veicināšana konkrētās jomās. Dalībvalstu likumdošanas sistēmu koordinācijai ir jānodrošina Eiropas Kopienā augsta līmeņa tiesiskā saskaņotība un augsta līmeņa vispārējas nozīmes mērķu aizsardzība, it īpaši patērētāju tiesību aizsardzība, kas ir svarīgi, lai radītu savstarpēju uzticību starp dalībvalstīm;

6. šajā direktīvā ir noteikts vispārējais juridiskais pamats, kas dod labumu dažādiem pakalpojumu veidiem, tomēr ņemot vērā katra darbības veida vai profesijas un tās regulējuma sistēmas īpatnības. Šī sistēma balstās uz dinamisku un selektīvu pieeju, kas pirmām kārtām nozīmē to šķēršļu likvidēšanu, kuru novēršanai nav vajadzīgs ilgs laiks, un attiecībā uz pārējiem — uzsākt izvērtēšanu, pārrunas, kā arī konkrētu jautājumu papildu saskaņošanu, kas ļaus īstenot dalībvalstīs pastāvošo pakalpojumu darbību reglamentējošo sistēmu saskaņotu modernizāciju, kas ir svarīgs noteikums, lai līdz 2010. gadam izveidotu patiesu iekšējo tirgu pakalpojumu jomā. Ir jāizstrādā noteikumi, lai panāktu līdzsvaru starp pasākumiem, kuru gaitā veic tādu konkrētu jautājumu saskaņošanu kā administratīvā sadarbība un tādas tiesiskas sistēmas izveide, kas spēj aizsargāt patērētāju un pilsoņu intereses vienotā iekšēja tirgū, un, ja nepieciešams, ētikas kodeksu izveides veicināšana konkrētās jomās. Dalībvalstu likumdošanas sistēmu koordinācijai ir jānodrošina Eiropas Kopienā augsta līmeņa tiesiskā saskaņotība un augsta līmeņa vispārējas nozīmes mērķu aizsardzība, it īpaši patērētāju tiesību aizsardzība, kas ir svarīgi, lai radītu savstarpēju uzticību starp dalībvalstīm;

Pamatojums

Šajā gadījumā vienota iekšējā tirgus nolūks ir novērst diskrimināciju starp pakalpojuma sniedzējiem, kuri atrodas jebkurā vietā Kopienas teritorijā. Dalībvalstu tiesības uzlikt pakalpojumu sniedzējiem nosacījumus ar noteikumu, ka tie nav diskriminējoši un nekādā ziņā nav pretrunā ar Līgumā noteiktajiem pienākumiem, ir svarīgs subsidiaritātes aspekts.

Grozījums Nr. 5

6.a apsvērums (jauns)

(6.a) Šī direktīva neattiecas uz tādu vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kas ir rezervēti sabiedriskajām vai privātajām struktūrām, nedz uz pakalpojumus sniedzošo sabiedrisko struktūru privatizāciju. Turklāt šī direktīva attiecas tikai uz pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas dalībvalstīs un neattiecas uz ārējiem aspektiem. Tā neattiecas uz sarunām ar starptautiskajām tirdzniecības un pakalpojumu organizācijām, jo īpaši uz GATS ietvaru.

Pamatojums

Šis precizējums ir ļoti svarīgs, lai novērstu jebkādus pārpratumus attiecībā uz direktīvas darbības sfēru.

Grozījums Nr. 6

6.b apsvērums (jauns)

	(6.b) Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību noteikt atbilstoši Kopienas tiesībām to, ko tās uzskata par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, kā šie pakalpojumi jāorganizē un jāfinansē un kādām īpašām saistībām tiem jābūt pakļautiem. Šī direktīva nav turpinājums Komisijas Baltajai grāmatai par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

Pamatojums

Šis precizējums ir ļoti svarīgs, lai novērstu jebkādus pārpratumus attiecībā uz direktīvas darbības sfēru.

Grozījums Nr. 7

8. apsvērums

(8) Šī direktīva atbilst citām Kopienas pašreizējām iniciatīvām attiecībā uz pakalpojumiem, jo īpaši tām, kas attiecas uz ar uzņēmējdarbību saistītiem pakalpojumiem, pakalpojumu drošību, kā arī darbam, kas tiek veikts saistībā ar pacientu mobilitāti un Kopienas veselības aprūpes sistēmas attīstību. Tā atbilst arī pašreizējām iniciatīvām, kas attiecas uz iekšējo tirgu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par mārketinga pasākumiem iekšējā tirgū, un tām, kas attiecas uz patērētāju aizsardzību, piemēram, direktīvas priekšlikumam par negodīgām tirdzniecības darbībām un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par sadarbību starp valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par patērētāju aizsardzības likumu piemērošanu („Regula par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā”).

(8) šī direktīva atbilst citām Kopienas pašreizējām iniciatīvām attiecībā uz pakalpojumiem, jo īpaši tām, kas ir attiecas uz ar uzņēmējdarbību saistītiem pakalpojumiem un pakalpojumu drošību. Tā atbilst arī pašreizējām iniciatīvām, kas attiecas uz iekšējo tirgu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par mārketinga pasākumiem iekšējā tirgū, un tām, kas attiecas uz patērētāju aizsardzību, piemēram, direktīvas priekšlikumam par negodīgām tirdzniecības darbībām un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par sadarbību starp valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par patērētāju aizsardzības likumu piemērošanu („Regula par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā”);

Pamatojums

Veselības aprūpes pakalpojumi būtiski atšķiras no citiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Šāda veida horizontāla pamatdirektīva nav atbilstošs instruments, ar ko regulēt veselības aprūpes pakalpojumus. Lai nodrošinātu pacientu drošību un mobilitāti un lai uzturētu visaugstākos profesionālos standartus, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, ir jāpieņem atsevišķi vertikāli likumdošanas akti, kas ir saskaņā ar EKT praksi un attiecas tieši uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, pārskatot paredzamo pacientu mobilitāti un ņemot vērā direktīvu par profesionālo kvalifikāciju.

Grozījums Nr. 8

14. apsvērums

(14) Pakalpojumu jēdziens ietver lielu skaitu vienmēr mainīgu aktivitāšu, ieskaitot ar uzņēmējdarbību saistītus pakalpojumus, piemēram, vadības konsultācijas, sertificēšanu un testēšanu; ēku un telpu pārvaldi, ieskaitot biroju uzturēšanu un apsardzi; reklāmu; personāla atlases pakalpojumus, ieskaitot nodarbinātības aģentūras; Un tirdzniecības aģentu pakalpojumus. Šis jēdziens ietver arī pakalpojumus, ko sniedz gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, piemēram, juridiskie un nodokļu konsultāciju pakalpojumi; pakalpojumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, piemēram, nekustamā īpašuma aģentūras; celtniecību, ieskaitot arhitektu pakalpojumus; transportu; izplatīšanas tirdzniecību; tirdzniecības izstāžu organizēšanu; automobiļu nomu; tūrisma birojus; un drošības pakalpojumus. Tas ietver arī pakalpojumus patērētājiem, piemēram, tādus, kas saistīti ar tūrismu, ieskaitot tūrisma gidus; audiovizuālos pakalpojumus; atpūtas pakalpojumus, sporta centrus un atrakciju parkus. veselības un veselības aprūpes pakalpojumus; un mājsaimniecības palīdzības pakalpojumus, piemēram, palīdzība vecākiem cilvēkiem. Šīs aktivitātes var būt saistītas ar pakalpojumiem, kam nepieciešams, lai pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs atrastos tuvumā, ar pakalpojumiem, kuru sniegšanai sniedzējam vai saņēmējam ir jāceļo, un ar pakalpojumiem, ko var sniegt no attāluma, tostarp ar internetu.

(14) pakalpojumu jēdziens ietver lielu skaitu vienmēr mainīgu aktivitāšu, ieskaitot ar uzņēmējdarbību saistītus pakalpojumus, piemēram, vadības konsultācijas, sertificēšanu un testēšanu; ēku un telpu pārvaldi, ieskaitot biroju uzturēšanu un apsardzi; reklāmu; personāla atlases pakalpojumus, ieskaitot nodarbinātības aģentūras; Un tirdzniecības aģentu pakalpojumus. Šis jēdziens ietver arī pakalpojumus, ko sniedz gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, piemēram, juridiskie un nodokļu konsultāciju pakalpojumi; pakalpojumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, piemēram, nekustamā īpašuma aģentūras; celtniecību, ieskaitot arhitektu pakalpojumus; transportu; izplatīšanas tirdzniecību; tirdzniecības izstāžu organizēšanu; automobiļu nomu; tūrisma birojus; un drošības pakalpojumus. Tas ietver arī pakalpojumus patērētājiem, piemēram, tādus, kas saistīti ar tūrismu, ieskaitot tūrisma gidus; audiovizuālos pakalpojumus; atpūtas pakalpojumus, sporta centrus un atrakciju parkus. un mājsaimniecības palīdzības pakalpojumus, piemēram, palīdzība vecākiem cilvēkiem. Šīs aktivitātes var būt saistītas ar pakalpojumiem, kam nepieciešams, lai pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs atrastos tuvumā, ar pakalpojumiem, kuru sniegšanai sniedzējam vai saņēmējam ir jāceļo, un ar pakalpojumiem, ko var sniegt no attāluma, tostarp ar internetu. Šajā direktīvā ir atzīts, ka ne visi šie pakalpojumi ir līdzvērtīgi vai vienlīdz svarīgi un ka gadījumos, kad pakalpojumi ir ārkārtīgi svarīgi cilvēku labklājībai, veselībai un apkārtējai videi, var pielietot principus un prioritātes, kas atšķiras no tiem, ko piemēro ne tik svarīgiem pakalpojumiem;

Pamatojums

Attiecībā uz daudziem pakalpojumiem likumdevēju iestāžu galvenais uzdevums tirgus ekonomikā ir nodrošināt godīgu konkurenci. Vienotā Eiropas tirgū tas nozīmē arī aizsargāt uzņēmumu tiesību izveidot filiāles vai tirgoties dalībvalstī, kas nav to izcelsmes valsts. Tomēr attiecībā uz dažiem pakalpojumiem, īpaši tiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu vai pasākumiem, kas var radīt draudus videi, likumdevēju iestāžu pienākums attiecībā pret pakalpojumu sniedzējiem kļūst mazāk svarīgs salīdzinājumā ar pienākumu pret pilsoni, patērētāju un mūsu planētas nākotni.
Veselības aprūpes pakalpojumi būtiski atšķiras no citiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Atzīstot šo kvalitatīvo atšķirību un faktu, ka veselības aprūpes sektors aptver 10% no Eiropas nodarbinātības un 10% no Eiropas NKP, šāda veida horizontāla pamatdirektīva nav atbilstošs instruments, ar ko regulēt veselības aprūpes pakalpojumus.
Lai nodrošinātu pacientu drošību un mobilitāti un lai uzturētu visaugstākos profesionālos standartus, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, ir jāpieņem atsevišķi vertikāli likumdošanas akti, kas ir saskaņā ar EKT praksi un attiecas tieši uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, pārskatot paredzamo pacientu mobilitāti un ņemot vērā direktīvu par profesionālo kvalifikāciju.

Grozījums Nr. 9.

14.a apsvērums (jauns)

	(14.a) Veselības aprūpes pakalpojumi neietilpst šīs direktīvas darbības jomā,

Pamatojums

This amendment is in line with amendment to Article 2, paragraph 2, point (cc).

Grozījums Nr. 10

16. apsvērums

(16) Atlīdzības aspekts nav gadījumos, kad valsts bez atlīdzības veic darbības, pildot savas sociālās, kultūras, izglītības un tiesiskās saistības. Uz šīm darbībām neattiecas definīcija, kas ietverta Līguma 50. pantā, un tāpēc tās nav iekļautas šīs direktīvas darbības sfērā.

(16) atlīdzības aspekts nav gadījumos, kad valsts bez atlīdzības vai saņemot tikai daļu no izmaksām, kas saistītas ar attiecīgajām darbībām vai pakalpojumiem, veic darbības, pildot savas sociālās, veselības aprūpes, kultūras, izglītības un tiesiskās saistības vai deleģē šo darbību veikšanu. Uz šīm darbībām neattiecas definīcija, kas ietverta Līguma 50. pantā, un tāpēc tās nav iekļautas šīs direktīvas darbības sfērā.

Pamatojums

Atlīdzība nav tas faktors, pēc kura pakalpojumu var definēt kā ekonomisku vai ar ekonomiku nesaistītu pakalpojumu. Piemēram, dažās dalībvalstīs veselības aprūpes un pārvaldīšanas sfērā tas ir kontroles līdzeklis (šādos gadījumos atlīdzība tiek vēlāk atmaksāta).

Grozījums Nr. 11

24. apsvērums

(24) Ar administratīvās vienkāršošanas nolūku nedrīkst ieviest vispārīgas formālas prasības, piemēram, tulkojumu apstiprināšana, izņemot gadījumus, kad to objektīvi attaisno svarīgāki ar sabiedrības interesēm saistīti iemesli, piemēram, darba ņēmēju aizsardzība. Ir jānodrošina arī tas, ka atļauja dod pieeju vai atļauj sniegt pakalpojumu visā valsts teritorijā, ja vien atsevišķas atļaujas nepieciešamību katrai darbības vietai, piemēram, katram jaunam lielveikalam, objektīvi neattaisno svarīgāki ar sabiedrības interesēm saistīti iemesli, piemēram, pilsētvides aizsardzība.

(24) ar administratīvās vienkāršošanas nolūku nedrīkst ieviest vispārīgas formālas prasības, piemēram, tulkojumu apstiprināšana, izņemot gadījumus, kad to objektīvi attaisno svarīgāki ar sabiedrības interesēm saistīti iemesli, piemēram, darba ņēmēju aizsardzība, sabiedrības veselība, vide vai izglītība. Ir jānodrošina arī tas, ka atļauja dod pieeju vai atļauj sniegt pakalpojumu visā valsts teritorijā, ja vien atsevišķas atļaujas nepieciešamību katrai darbības vietai, piemēram, katram jaunam lielveikalam, objektīvi neattaisno svarīgāki ar sabiedrības interesēm saistīti iemesli;

Pamatojums

Līdzās darbinieku veselības aizsardzībai ir jāmin arī veselības un vides aizsardzība. Šīs trīs jomas kopā veido galvenos apsvērumus, kas vienlīdz jāņem vērā Kopienas mēģinājumos radīt apstākļus godīgai konkurencei vienotā tirgū. Grozījuma beigās minētais piemērs ir patvaļīgs un lieks, un to var uztvert kā ierobežojumu.

Grozījums Nr. 12

27. apsvērums

Iespēju piekļūt pakalpojuma darbībai var pakļaut prasībai saņemt kompetentu iestāžu izsniegtu atļauju tikai tādā gadījumā, ja šāds lēmums atbilst nediskriminācijas, nepieciešamības un proporcionalitātes principam. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka atļaujas izsniegšanas shēmas ir pieļaujamas tikai gadījumos, ja pēc darbības veiktās pārbaudes varētu izrādīties neefektīvas, jo nebūtu iespējams konstatēt trūkumus pakalpojumu sniegšanā pēc to saņemšanas, ņemot vērā risku un briesmas, ka rodas, ja netiek veikta iepriekšēja pārbaude. Tomēr šīs direktīvas attiecīgo noteikumu nevar izmantot, lai attaisnotu atļauju izsniegšanas sistēmas, ko aizliedz citi Kopienas instrumenti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada13. decembra Direktīva Nr. 1999/93/EK par Kopienas shēmu elektroniskajiem parakstiem (OV L 13, 19.01.2000., 12. lpp.) vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva Nr. 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību — OV L 178, 17.07.2000., 1. lpp.). Savstarpējās izvērtēšanas process ļaus Kopienas līmenī noteikt tos darbības veidus, kuriem atļauju izsniegšanas shēmas ir jālikvidē;

iespēju piekļūt pakalpojuma darbībai var pakļaut prasībai saņemt kompetentu iestāžu izsniegtu atļauju ar nosacījumu, ka šāds lēmums atbilst nediskriminācijas, nepieciešamības un proporcionalitātes principam. Tomēr šo direktīvu nevar izmantot, lai attaisnotu atļauju izsniegšanas shēmas, ko aizliedz citi Kopienas instrumenti, piemēram, Eiropas Parlamenta un padomes 1999. gada13. decembra Direktīva Nr. 1999/93/EK par Kopienas shēmu elektroniskajiem parakstiem (OV L 13, 19.01.2000., 12. lpp.) vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva Nr. 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību — OV L 178, 17.07.2000., 1. lpp.). Savstarpējās izvērtēšanas process ļaus Kopienas līmenī noteikt tos darbības veidus, kuriem atļauju izsniegšanas shēmas ir jālikvidē;

Pamatojums

Ja noteikumi dalībvalstī, kurā tiek sniegts kāds pakalpojums, nav pretrunā ar Līgumu, tad ir saprātīgi dalībvalstij ļaut piemērot nosacījumus tās teritorijā veiktām saimnieciskajām darbībām. Šajā gadījumā vienota iekšējā tirgus nolūks ir novērst diskrimināciju starp pakalpojuma sniedzējiem, kuri atrodas jebkurā vietā Kopienas teritorijā. Dalībvalstīm ir tiesības uzstādīt pakalpojumu sniedzējiem nosacījumus, ja šie nosacījumi nav diskriminējoši un nekādā citā veidā nav pretrunā ar EK līgumā noteiktajām saistībām.

Grozījums Nr. 13

27.a apsvērums (jauns)

(27.a) šīs direktīvas noteikumi saistībā ar atļauju režīmu attiecas uz gadījumiem, kad tirgus dalībnieka piekļuve pakalpojumu sniegšanai vai to sniegšana ir atkarīga no kompetentas iestādes lēmuma. Tie neattiecas nedz uz kompetento iestāžu lēmumiem izveidot sabiedrisku vai privātu struktūru noteikta pakalpojuma sniegšanai, nedz uz kompetento izstāžu līgumu slēgšanu, uz ko attiecas likumi par valsts pasūtījumu,

Pamatojums

Nav nepieciešams nošķirt tādus valsts varas aktus kā atļauju piešķiršana vai atteikšana privātajiem tirgus dalībniekiem un citus valsts varas lēmumus, piemēram, valsts iestāžu lēmumus par jaunas slimnīcas celtniecību. Ir skaidri jānorāda, ka direktīva uz šādiem lēmumiem neattiecas. Direktīvas noteikumi par atļauju piešķiršanas procedūrām attiecas tikai uz privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, uz privātās slimnīcām, laboratorijām, u.c.

Grozījums Nr. 14

28. apsvērums

(28) Gadījumos, kad atļauju skaits kādas darbības veikšanai ir ierobežots, jo ir ierobežoti dabas resursi vai ierobežotas tehniskās iespējas, kā, piemēram, var būt saistībā ar analogo radio frekvenču piešķiršanu vai hidroelektrisko staciju ekspluatāciju, ir jāizstrādā procedūra, ar kuru tiek izvēlēts viens no vairākiem potenciāliem kandidātiem ar nolūku atklātā sacensībā attīstīt patērētājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti un to sniegšanas noteikumus. Šādai procedūrai ir jāsniedz garantijas, ka tiek nodrošināta caurskatāmība un objektivitāte, un piešķirtajai atļaujai nedrīkst būt pārāk ilgs termiņš, to nedrīkst pagarināt automātiski, un tā uzvarējušajam pakalpojumu sniedzējam nedrīkst piešķirt nekādas priekšrocības. It īpaši atļaujas termiņš ir jāfiksē tā, lai tā neierobežo vai nekavē brīvu konkurenci vairāk nekā nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs varētu atgūt investīciju izmaksas un gūt godīgu peļņu no ieguldītā kapitāla. Gadījumos, kad atļauju skaits ir ierobežots nevis tāpēc, ka ir ierobežoti dabas resursi vai tehniskās iespējas, ir jāpiemēro citi šīs direktīvas noteikumi, kas attiecas uz atļauju režīmiem.

(28) gadījumos, kad atļauju skaits kādas darbības veikšanai ir ierobežots, jo ir ierobežoti dabas resursi vai ierobežotas tehniskās iespējas, kā, piemēram, var būt saistībā ar analogo radio frekvenču piešķiršanu vai hidroelektrisko staciju ekspluatāciju, ir jāizstrādā procedūra, ar kuru tiek izvēlēts viens no vairākiem potenciāliem kandidātiem ar nolūku atklātā sacensībā attīstīt patērētājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti un to sniegšanas noteikumus. Šādai procedūrai, kas var būt saistīta ar tīri komerciāliem un nekomerciāliem kritērijiem, kas, cita starpā, vērsti uz sabiedrības veselības aizsardzību, uz veselības aizsardzību un drošību darba vietā, uz vides aizsardzību, uz dalībvalsts kultūras mantojuma saglabāšanu un izglītības kvalitāti, ir jāsniedz garantijas, ka tiek nodrošināta pārskatāmība un objektivitāte, un piešķirtajai atļaujai nedrīkst būt pārāk ilgs termiņš, to nedrīkst pagarināt automātiski, un tā uzvarējušajam pakalpojumu sniedzējam nedrīkst piešķirt nekādas priekšrocības. It īpaši atļaujas termiņš ir jāfiksē tā, lai tā neierobežo vai nekavē brīvu konkurenci vairāk nekā nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs varētu atgūt investīciju izmaksas un gūt godīgu peļņu no ieguldītā kapitāla. Gadījumos, kad atļauju skaits ir ierobežots nevis tāpēc, ka ir ierobežoti dabas resursi vai tehniskās iespējas, ir jāpiemēro citi šīs direktīvas noteikumi, kas attiecas uz atļauju režīmiem;

Pamatojums

Tāpat kā sabiedrības veselība arī izglītības joma ir ļoti svarīga katrai dalībvalstij. Tā ir to prerogatīva un kompetence (subsidiaritāte).

Grozījums Nr. 15

29. apsvērums

(29)Vissvarīgākie ar sabiedrības interesi saistītie iemesli, uz kuriem ir atsauces dažos šīs direktīvas saskaņošanas noteikumos, ir tie, ko atzīst Eiropas Kopienu tiesa attiecībā uz Līguma 43. un 49.pantu, it īpaši patērētāju, pakalpojumu saņēmēju, darbinieku un pilsētvides aizsardzība.

(29) starp vissvarīgākajiem ar sabiedrības interesi saistītajiem iemesliem, uz kuriem ir atsauces dažos šīs direktīvas saskaņošanas noteikumos, ietilpst arī tie, ko atzīst Eiropas Kopienu tiesa attiecībā uz Līguma 43. un 49.pantu, it īpaši patērētāju, pakalpojumu saņēmēju, darbinieku un pilsētvides aizsardzība, kā arī ekonomiski pakalpojumi, kuriem atbildīgā dalībvalsts vai Kopiena nosaka īpašas sabiedrisko pakalpojumu saistības atbilstīgi vispārējas nozīmes kritērijam, pakalpojumi, kas var apdraudēt apkārtējo vidi, izglītības vai veselības aizsardzības un aprūpes pakalpojumi personām, kuras vecuma vai citu nespēju dēļ, vai arī tie ir bērni, nav spējīgas dzīvot neatkarīgi no citiem;

Pamatojums

Komisijas dotā svarīgāko pakalpojumu definīcija ir pārāk šaura.

Grozījums Nr. 16

32. apsvērums

(32) Aizliegums veikt ekonomikas testus, ko paredz kā priekšnoteikumu atļaujas piešķiršanai, attiecas uz ekonomikas testiem kā tādiem, bet ne uz prasībām, ko objektīvi attaisno svarīgāki ar sabiedrības interesēm saistīti iemesli, piemēram, pilsētvides aizsardzība. Šis aizliegums neietekmē to iestāžu pilnvaru veikšanu, kas ir atbildīgas par konkurences tiesību piemērošanu.

Svītrots

Pamatojums

Saskaņā ar grozījumu Nr. 32 14. panta 5. punktam, ko ierosinājusi Liotard.

Grozījums Nr.17

33.a apsvērums (jauns)

	(33.a) šīs direktīvas noteikumi par savstarpējās izvērtēšanas procedūru neskar dalībvalstu tiesības noteikt augstāku aizsardzības līmeni attiecībā uz konkrētiem ar sabiedrības interesēm saistītiem jautājumiem,

Pamatojums

Ir skaidri jānorāda, ka augsts sabiedrības veselības aizsardzības līmenis var attaisnot brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumus, t.i., nosakot īpašus noteikumus attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja juridisko formu, ko gan tomēr nevarētu attaisnot saistībā ar citiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 18

34. apsvērums

Starp ierobežojumiem, kas jāpārbauda, ir valsts tiesību normas, kuras paredz, ka tādas darbības kā laimes spēles, var veikt tikai īpaši pakalpojumu sniedzēji, pamatojot to nevis ar profesionālo kvalifikāciju, bet ar citiem kritērijiem. Tāpat pie prasībām, kas jāpārbauda, ir jāpieskaita arī “obligāti jāiekļauj” noteikumi, kas attiecas uz kabeļu operatoriem, jo, uzliekot starpnieku pakalpojumu sniedzējam par pienākumu nodrošināt pieeju atsevišķu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem konkrētajiem pakalpojumiem, tiek ietekmēta viņu izvēles brīvība, piekļuve programmām un iespēja izvēlēties pakalpojumu saņēmējus;

starp ierobežojumiem, kas jāpārbauda, ir valsts tiesību normas, kuras paredz, ka zināmas darbības, var veikt tikai īpaši pakalpojumu sniedzēji, pamatojot to nevis ar profesionālo kvalifikāciju, bet ar citiem kritērijiem. Tāpat pie prasībām, kas jāpārbauda, ir jāpieskaita arī “obligāti jāiekļauj” noteikumi, kas attiecas uz kabeļu operatoriem, jo, uzliekot starpnieku pakalpojumu sniedzējam par pienākumu nodrošināt pieeju atsevišķu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem konkrētajiem pakalpojumiem, tiek ietekmēta viņu izvēles brīvība, piekļuve programmām un iespēja izvēlēties pakalpojumu saņēmējus;

Pamatojums

Pēc definīcijas, azartspēles saistīta ar jautājumiem par sabiedrības veselības aizsardzību, sabiedrisko kārtību un sabiedrības morāli un tādējādi, izņemot ar tām saistītos pienākumus, kuri noteikti Līguma 152. pantā, tās ir pilnībā ārpus Kopienas iestāžu kompetences un to reglamentēšanai jāpaliek dalībvalstu pārziņā. Tāpēc nav pareizi minēt tās kā piemēru šajā apsvērumā .

Grozījums Nr. 19

37. apsvērums

(37) Lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu aprites brīvības realizāciju un lai nodrošinātu to, ka gan pakalpojumu saņēmēji, gan sniedzēji varētu gūt labumu un sniegt pakalpojumus visā Kopienā neatkarīgi no robežām, ir jānosaka princips, ka uz pakalpojumu sniedzēju var attiekties tikai tās dalībvalsts likumi, kurā tas izveidots. Šis princips ir svarīgs, lai pakalpojumu sniedzēji, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi ar pilnu juridisko noteiktību varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz iekšējais tirgus. Šādi atvieglojot pakalpojumu aprites brīvību starp dalībvalstīm, šis princips, kā arī saskaņošana un savstarpējas palīdzības pasākumi pakalpojumu saņēmējiem ļaus piekļūt lielākam skaitam augstas kvalitātes pakalpojumu no citām dalībvalstīm. Šo principu jāpapildina ar palīdzības mehānismu, kas pakalpojumu saņēmējam ļautu jo īpaši saņemt informāciju par likumiem citās dalībvalstīs, kā arī ar tiesību normu saskaņošanu attiecībā uz ar pakalpojumiem saistītu darbību caurskatāmību.

Svītrots

Pamatojums

Izcelsmes valsts princips ir gan nesamērīgs, gan nelietojams un var tikai iedragāt pamatotas un samērīgas tiesiskās prasības, kas izstrādātas, lai aizsargātu sabiedrības veselību, apkārtējo vidi un citas sabiedrības interesēm svarīgas jomas. Tas ir arī pretrunā ar Līguma 43. panta nepārprotamo mērķi, kas nosaka, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību ES ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus “ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts likumi, kurā notiek šī uzņēmējdarbība.

Grozījums Nr. 20

38. apsvērums

Vēl ir jānodrošina, lai pakalpojuma sniedzēja uzraudzību veiktu pakalpojumu izcelsmes vietā, tas ir, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pakalpojumu sniedzējs ir dibinājis savu uzņēmumu. Izcelsmes valsts kompetentās iestādes vislabāk spēs nodrošināt iedarbīgu un ilgstošu pakalpojumu sniedzēja darbības pārraudzību un aizsargāt pakalpojumu saņēmējus ne tikai savā valstī, bet arī visā Kopienas teritorijā. Lai starp dalībvalstīm radītu savstarpēju uzticību pakalpojumu reglamentēšanas jomā, ir nepārprotami jānosaka, ka saskaņā ar Kopienas tiesību normām par pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību neatkarīgi no pakalpojuma sniegšanas vietas ir atbildīga viņu izcelsmes dalībvalsts. Šīs direktīvas uzdevums nav noteikt tiesisko pakļautību, tā ir noteikta Padomes 2000. gada 22. decembra Regulā Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kā arī citos Kopienas instrumentos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā Nr. 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā;

Svītrots

Pamatojums

Nevar cerēt, ka citas dalībvalsts iestādes spēs efektīvi kontrolēt pakalpojuma sniedzējus gadījumos, kad attiecīgais pakalpojumu sniedz citā dalībvalstī un tiek skartas tās dalībvalsts intereses, kurā pakalpojuma sniedzējs ir dibinājis savu uzņēmumu. Šis svītrojums saskan arī ar 37. apsvēruma svītrojumu.

Grozījums Nr. 21

39. apsvērums

Kā papildinājumu principam, ka spēkā jābūt izcelsmes valsts tiesību normām un ka par uzraudzību jāatbild izcelsmes valstij, ir jāizstrādā princips, ka dalībvalstis nedrīkst ierobežot pakalpojumus, ko sniedz no citas dalībvalsts;	Svītrots

Pamatojums

Saskaņā ar izcelsmes valsts svītrojumu.

Grozījums Nr. 22

40. apsvērums

Jāparedz, ka no noteikuma par to, ka spēkā jābūt izcelsmes valsts tiesību normām, var novirzīties tikai tajās jomās, kas minētas vispārējās vai pagaidu atkāpēs. Šīs atkāpes ir nepieciešamas, lai ņemtu vērā iekšēja tirgus integrācijas līmeni vai konkrētus Kopienas ar pakalpojumiem saistītus instrumentus, saskaņā ar kuriem uz pakalpojumu sniedzēju attiecas citas dalībvalsts nevis izcelsmes valsts tiesību normas. Turklāt izņēmuma kārtā atsevišķos gadījumos un atbilstīgi stingri noteiktai procedūrai un materiālajām tiesībām var pieņemt pasākumus pret kādu noteiktu pakalpojumu sniedzēju. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, kas ir būtiska mazo un vidējo uzņēmumu iedrošināšanai sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, šos izņēmumus jāaprobežo tikai ar to, kas ir noteikti nepieciešams. It īpaši izņēmumi varētu būt iespējami tikai tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar pakalpojumu drošību, medicīnas profesiju darbība vai sabiedriskās kārtības jautājumiem, piemēram, nepilngadīgo aizsardzība, un tādā apjomā, kādā nav saskaņoti dalībvalsts noteikumi šajā nozarē. Turklāt jebkāda brīvības sniegt pakalpojumus ierobežošana būtu pieļaujama tikai izņēmuma kārtā, ja tā ir saskaņā ar pamattiesībām, ko Eiropas Kopienu Tiesas tiesa konsekventi uzskata par Kopienas tiesiskā regulējuma tiesību pamatprincipu neatņemamu sastāvdaļu;

Svītrots

Pamatojums

Saskan ar iepriekš minēto atsauces par izcelsmes valsts principa svītrojumu.

Grozījums Nr. 23

41. apsvērums

Gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs uz laiku pārceļas uz dalībvalsti, kas nav viņa izcelsmes valsts, šīs abām valstīm ir jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai šī otrā valsts pēc izcelsmes valsts lūguma var kontrolēt, pārbaudīt un pieprasīt informāciju vai arī pēc pašas ierosmes kontrolēt, ja tā ir tikai kontrole par konkrētiem faktiem. Turklāt nosūtīto darbinieku gadījumā dalībvalstij, uz kuru šie darbinieki tika nosūtīti, ir jābūt iespējai vērsties pret pakalpojumu sniedzēju, kura uzņēmums ir dibināts citā dalībvalstī, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvā Nr. 96/71/EK paredzētajiem nodarbinātības un darba apstākļiem;

gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs uz laiku pārceļas uz dalībvalsti, kas nav viņa izcelsmes valsts, šīs abām valstīm ir jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai šī otrā valsts pēc izcelsmes valsts lūguma var kontrolēt, pārbaudīt un pieprasīt informāciju vai arī pēc pašas ierosmes kontrolēt. Turklāt nosūtīto darbinieku gadījumā dalībvalstij, uz kuru šie darbinieki tika nosūtīti, ir jābūt iespējai vērsties pret pakalpojumu sniedzēju, kura uzņēmums ir dibināts citā dalībvalstī, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvā Nr. 96/71/EK paredzētajiem nodarbinātības un darba apstākļiem;

Pamatojums

Saskan ar iepriekš minēto atsauces par izcelsmes valsts principa svītrojumu.

Grozījums Nr. 24

42. apsvērums

(42) Izņēmumus no izcelsmes valsts principa var paredzēt tajos gadījumos, kad dalībvalstī, uz kuru pakalpojumu sniedzējs ir devies, ir noteikts vispārīgs attiecīgo pakalpojumu aizliegums, ja šo aizliegumu objektīvi attaisno iemesli, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību. Šīs izņēmums jāierobežo ar vispārīgiem aizliegumiem un tas nevar attiekties uz tādiem valstu režīmiem, kas, lai arī neaizliedz noteiktu darbības veidu vispārīgi, tomēr rezervē šo darbību veikšanu vienam vai vairākiem īpašiem operatoriem, vai kas aizliedz kādas darbības veikšanu, nesaņemot iepriekšēju atļauju. Fakts, ka dalībvalsts atļauj kādu darbību, bet rezervē to noteiktiem operatoriem, nozīmē, ka uz šo darbību neattiecas vispārīgs aizliegums un ka tā netiek uzskatīta kā pēc būtības pretēja sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai. Tāpēc šādas darbības izslēgšana no Direktīvas darbības sfēras nav attaisnojama.

Svītrots

Pamatojums

Saskan ar iepriekš minēto atsauces par izcelsmes valsts principa svītrojumu. Dalībvalstīm jābūt tiesībām uzraudzīt un kontrolēt visas savā jurisdikcijā esošās ekonomiskās darbības, ja tās to dara pilnībā ievērojot proporcionalitāti un no Līguma izrietošās saistības.

Grozījums Nr. 25

43. apsvērums

(43) Izcelsmes valsts principam nevajadzētu attiekties uz īpašām prasībām, kas noteiktas valstī, uz kuru pakalpojumu sniedzējs ir devies, kas ir nesaraujami saistītas ar vietas īpašībām, kurā pakalpojums tiek sniegts, un kas ir jāievēro, lai tiktu uzturēta sabiedriskā kārtība, sabiedrības drošība, sabiedrības veselība vai vides aizsardzība. Tā būtu, piemēram, gadījumos, kad atļaujas saņemšana ir nepieciešama, lai aizņemtu vai izmantotu valsts automaģistrāles, vai saistībā ar prasībām, kas attiecas uz sabiedrisko pasākumu organizēšanu vai prasībām, kas attiecas uz drošību būvlaukumos.

Svītrots

Pamatojums

Saskan ar iepriekš minēto atsauces par izcelsmes valsts principa svītrojumu.

Grozījums Nr. 26

45. apsvērums

Fakts, ka no izcelsmes valsts principa izņem jautājumus par transportlīdzekļu reģistrāciju, kas iznomāti ES teritorijā ārpus dalībvalsts, kurā tos lieto, izriet no Eiropas Kopienu Tiesas pieņemtās prakses, ka dalībvalsts atbilstīgi samērīgiem apstākļiem var noteikt šādas saistības attiecībā uz transporta līdzekļiem, ko lieto tās teritorijā. Šis izņēmums neattiecas uz gadījuma rakstura vai īslaicīga nomu;

Svītrots

Pamatojums

Saskan ar iepriekš minēto atsauces par izcelsmes valsts principa svītrojumu.

Grozījums Nr. 27

46. apsvērums

Ir lietderīgi attiecināt izcelsmes valsts principu uz patērētāju noslēgtajiem līgumiem par pakalpojumu piegādi tikai tādā apmērā, kādu Kopienas direktīvas paredz attiecībā uz pilnīgu saskaņošanu, jo šādos gadījumos patērētāju aizsardzības līmeņi ir līdzvērtīgi. Atkāpe no izcelsmes valsts principa saistībā ar pakalpojumu sniedzēja nelīgumisko atbildību par nelaimes gadījumu, kurā cietis cilvēks un kurš noticis pakalpojumu sniedzēja darbības dēļ dalībvalstī, kurp viņš uz laiku ir pārcēlies, attiecas uz fizisku vai materiālu kaitējumu, kas kādam cilvēkam nodarīts šā nelaimes gadījuma rezultātā;

Svītrots

Pamatojums

Saskan ar iepriekš minēto atsauces par izcelsmes valsts principa svītrojumu.

Grozījums Nr. 28

47. apsvērums

Dalībvalstīm noteiktu iemeslu, piemēram, pakalpojumu drošības, dēļ izņēmuma kārtā un katrā gadījumā atsevišķi ir jādod iespēja veikt pasākumus, kas atkāpjas no izcelsmes valsts principa attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju, kura uzņēmums ir dibināts citā dalībvalstī. Šādus pasākumus ir iespējams veikt tikai tad, ja Kopienas līmenī nav veikta saskaņošana. Turklāt šāda iespēja nedod tiesības veikt ierobežojošus pasākumus jomā, kurās citas direktīvas liedz jebkādas atkāpes attiecībā uz pakalpojumu brīvu apriti, piemēram, Direktīva Nr. 1999/93/EK vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīva Nr. 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to. Šāda iespēja nepieļauj arī citās direktīvās, piemēram, Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā Nr. 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzēto atkāpju pagarināšanu, vai Direktīvā Nr. 2000/31/EK, paredzēto atkāpju paplašināšanu vai ierobežošanu;

Svītrots

Pamatojums

Saskan ar iepriekš minēto atsauces par izcelsmes valsts principa svītrojumu.

Grozījums Nr. 29

51. apsvērums

(51) Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas noteiktajiem principiem attiecībā uz brīvību sniegt pakalpojumus un neapdraudot dalībvalstu sociālās drošības sistēmu finansiālo stabilitāti, jānodrošina lielāka juridiskā noteiktība par veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanu pacientiem, kas kā pakalpojumu saņēmēji gūst labumu no pakalpojumu brīvas aprites, kā arī veselības aprūpes speciālistiem un sociālās drošības sistēmu vadītājiem.

Svītrots

Pamatojums

Lai arī Eiropas Kopienu Tiesas prakse jau ir noteikusi, ka pacientiem noteiktos apstākļos ir tiesības piekļūt medicīniskai aprūpei citā dalībvalstī (piemēram, ja tā saprātīgā termiņā nav pieejama to uzturēšanās valstī), ir par agru pieņemt likumdošanas aktus attiecībā uz veselības pakalpojumu brīvu apriti, neizskatot pacientu mobilitātes pārskata slēdzienus. Šāda veida horizontālas uzbūves direktīva nav piemērots instruments medicīnas aprūpes jautājumu risināšanai. Tādēļ ir lietderīgāk pieņemt specifiskus tiesību aktus, kas attiecas uz medicīnas pakalpojumu sniegšanu un slimnieku mobilitātes uzlabošanu.
Saskaņā ar grozījumiem, kas svītro 23. pantu.

Grozījums Nr. 30

52. apsvērums

(52) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālās drošības režīma piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā un jo īpaši tās noteikumi , kas attiecas uz pievienošanos sociālās drošības sistēmai, pilnā mērā attiecas uz darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem, kas sniedz pakalpojumu vai piedalās pakalpojuma sniegšanā.

Svītrots

Pamatojums

Saskaņā ar grozījumiem, kas svītro 23. pantu.

Grozījums Nr. 31

53. apsvērums

(53) Regulas (EEK) 1408/71 22. pants, kas attiecas uz autorizāciju saņemt izdevumus par veselības aprūpu, kas tiek nodrošināta citā dalībvalstī, kā ir uzsvērusi Tiesa, sekmē brīvu pacientu kustību un ārvalstu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Šī nosacījuma mērķis ir nodrošināt to, lai apdrošinātajām personām, kam ir autorizācija, būtu iespēja saņemt veselības aprūpi citā Dalībvalstī par tādiem pašiem izdevumiem tikpat labvēlīgos apstākļos, kādi ir apdrošinātajām personām tajā Dalībvalstī. Tādējādi tas piešķir apdrošinātajām personām tiesības, kuras viņiem citkārt nebūtu, un veicina brīvu pakalpojumu kustību. No otras puses šis nosacījums nepakļaujas izmaiņām, ne arī jebkādā veidā neattur no izdevumu atlīdzības pēc tādām likmēm, kādas ir piesaistītajai Dalībvalstij attiecībā uz izmaksām, kādas ir noteiktas citā Dalībvalstī pat, ja nav iepriekšējas autorizācijas.

Svītrots

Pamatojums

Tā kā precedentu tiesības, kuras ir izstrādājusi Eiropas Tiesa, nosaka pacientu tiesības saņemt medicīnisko ārstēšanu citā Dalībvalstī ar noteiktiem nosacījumiem (piem., ja tas nav iespējams noteiktās laika robežās savās mītnes zemēs), ir pāragri ar likumdošanu noteikt medicīnas pakalpojumu brīvu kustību pirms nav izpētes rezultātu secinājumi par pacientu kustību. Tas izriet no 14.,53.53.54.55.56. grozījumu izklāsta un no 2,2.(d), 4.(10), 17.(18), 23. panta. Vietējas nozīmes direktīva nav pareizais instruments, kas noteiktu veselības aprūpes pakalpojumus. Tādēļ ir lietderīgāk pieņemt specifiskus tiesību aktus, kas attiecas uz medicīnas pakalpojumu sniegšanu un slimnieku mobilitātes uzlabošanu.
Saskaņā ar grozījumiem, kas svītro 23. pantu.

Grozījums Nr. 32

54. apsvērums

(54) Saskaņā ar precedentu tiesībām, kuras izstrādājusi Tiesa par brīvu pakalpojumu kustību, ir nepieciešams likvidēt prasību par iepriekšēju autorizāciju izmaksu atlīdzināšanai no Dalībvalsts sociālās apdrošināšanas sistēmas par ambulatorās aprūpes nodrošināšanu citā Dalībvalstī un Dalībvalstij jāizdara attiecīgie grozījumi savā likumdošanā. Līdz šim, kas attiecas uz šādu aprūpi, tā ir garantēto apjomu robežās, ko garantē piesaistītās Dalībvalsts veselības apdrošināšanas programma, un, iespējams, nav īpaša iemesla iepriekšējas autorizācijas likvidācijai, lai neizjauktu sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo līdzsvaru. Kā jau Tiesa nepārtraukti uzsver, apstākļi, kādos Dalībvalstis sniedz ambulatoro aprūpi savā teritorijā, paliek spēkā tad, kad aprūpe tiek nodrošināta Dalībvalstī, nevis piesaistītajā Dalībvalstī, ja vien šie nosacījumi ir saskaņā ar Kopienas likumu. Tādā pašā veidā autorizācijas shēmai par izmaksu saņemšanu citā Dalībvalstī jābūt saskaņā ar Direktīvu, kas attiecas uz nosacījumiem nodrošināt autorizāciju un attiecīgās procedūras.

Svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 33

55. apsvērums

(55) Kā Tiesa ir nepārtraukti uzsvērusi attiecībā uz pakalpojumu brīvu kustību, ir redzams, ka iepriekšējās autorizācijas sistēma slimnīcas aprūpes izdevumu atlīdzināšana citā Dalībvalstī, ir attaisnojama, lai veiktu slimnīcu infrastruktūru, ģeogrāfisko atrašanās vietu, pārvaldes organizēšanas, attiecībā uz iekārtu un pat medicīnas pakalpojumu plānošanu. Šādas plānošanas mērķis ir katrā Dalībvalstī nodrošināt pietiekami pastāvīgu, kvalitatīvu un sabalansētu veselības aprūpi slimnīcā, lai nodrošinātu efektīvu izmaksu kontroli un, tāpat kā līdz šim, iespēju izvairīties no liekas finanšu tehnisko vai cilvēku resursu izmantošanas. Saskaņā ar Tiesas noteiktajām precedentu tiesībām, ir pareizi jādefinē koncepcija par veselības aprūpi slimnīcā un iepriekšējās autorizācijas sistēmai jābūt atbilstošai galvenajiem mērķiem.

Svītrots

Pamatojums

Izrietošs no grozījumiem (14. ,53., 54., 55., 56., 57. apsvērumiem un 2. panta 2. punkta d) apakšpunktam, 4. panta 10. punktam, 17. panta 18. punktam un 23. pantam), kā mērķis ir izslēgt medicīnas pakalpojumu sniegšanu no šī tiesību akta darbības lauka. Šāda veida horizontālas uzbūves direktīva nav piemērots instruments medicīnas aprūpes jautājumu risināšanai. Tādēļ ir lietderīgāk pieņemt specifiskus tiesību aktus, kas attiecas uz medicīnas pakalpojumu sniegšanu un slimnieku mobilitātes uzlabošanu.
Saskaņā ar grozījumiem, kas svītro 23. pantu.

Grozījums Nr. 34

56. apsvērums

(56) Padomes Regulas 1408/7122(EEC) 22. pants nosaka apstākļus, kuros kompetenta nacionālā institūcija var neatteikt autorizāciju, kas tiek pieprasīta uz šī nosacījuma pamata. Dalībvalstis var neatteikt autorizāciju tajos gadījumos, kad nepieciešamās aprūpes izmaksas viņu teritorijas slimnīcā tiek segtas no viņu sociālās apdrošināšanas sistēmas, un ārstēšanu, kas ir identiska vai tik pat efektīva, nevar saņemt viņu teritorijā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti viņu sociālās apdrošināšanas sistēmas nosacījumos. Tiesa ir nepārtraukti uzsvērusi to, ka nosacījumi attiecībā uz pieņemamu kavēšanos ir jāizskata kopā ar visiem apstākļiem katrā atsevišķā gadījumā, īpaši ņemot vērā ne tikai pacienta veselības stāvokli tajā brīdī, kad tiek pieprasīta autorizācija, bet arī viņa slimības vēsture, un, iespējams, pat slimības gaita.

Svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 35

57. apsvērums

(57) Izdevumi, kurus saņem Dalībvalstu apdrošināšanas sistēmas par veselības aprūpi, kuru nodrošina citā Dalībvalstī, nedrīkst būt zemāki par veselības aprūpes izdevumiem, ko nodrošina viņu pašu sociālās apdrošināšanas sistēma savā teritorijā. Kā jau Tiesa ir nepārtraukti norādījusi attiecībā uz pakalpojumu brīvu kustību, izdevumi, kuri tiek atmaksāti par ambulatoro aprūpi autorizācijas nesaņemšanas gadījumā, saskaņā ar piesaistītās Dalībvalsts normām būtiski neietekmētu tās sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanu. Gadījumos, kad autorizācija tiek piešķirta saskaņā ar Nr. 1408/71(EEC) Regulas 22. pantu, izdevumu saņemšanu veic saskaņā ar likmēm, kas noteiktas Dalībvalstī, kurā tiek nodrošināta veselības aprūpe. Tomēr, ja izdevumu līmenis ir zemāks, kāds pienāktos pacientam, ja viņš saņemtu tādu pašu aprūpi piesaistītajā Dalībvalstī, tai būtu jāsaņem izdevumu starpība.

Svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 36

64. apsvērums

Ir jāizbeidz reglamentēto profesiju īstenotais komerciālās komunikācijas pilnīgais aizliegums, nevis atceļot aizliegumus par komerciālās komunikācijas saturu, bet gan aizliegumus, kuri vispārējā veidā un kādai noteiktai profesijai liedz vienu vai vairākas komunikācijas formas, piemēram, aizliegumu vienam vai vairākiem noteiktiem plašsaziņas līdzekļiem ievietot jebkādu reklāmu. Attiecībā uz komerciālās saziņas saturu un metodēm ir jāmudina profesionāļi Kopienas līmenī veidot Kopienas tiesību normām atbilstošus ētikas kodeksus;

Svītrots

Pamatojums

Dažas dalībvalstis atsevišķu profesiju komerciālās komunikācijas ierobežojumus jau sen uzskata par nepieciešamiem, lai veicinātu patērētāju tiesību aizstāvēšanu kā arī pašu profesiju integritātei un prestižam. Apmērs, kādā tas skar katru attiecīgo dalībvalsti, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp valsts kultūras un tradīcijām. Nav pieņemama Komisijas cenšanās panākt tik plašu dalībvalstu atbildības interpretāciju iekšējā tirgus tālākai attīstībai, ka tā sāk iejaukties jautājumos, kas ir tiešā dalībvalstu kompetencē.

Grozījums Nr. 37

68. apsvērums

(68) Šī Direktīva nav pretrunā ar likumdošanu vai citām iniciatīvām patērētāju aizsardzības jomā.	(68) šī direktīva neierobežo jebkādu tiesisko vai citu priekšlikumu patērētāju, kā arī vides aizsardzības, darbinieku veselības un drošības vai sabiedrības veselības jomā;

Pamatojums

Tāpat kā patērētāju aizsardzības gadījumā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai vienotā pakalpojumu tirgus attīstīšana nenotiktu uz šo apsvērumu rēķina.
Pacientu kustības uzlabošana ir galvenā prioritāte. Tāpēc vajadzētu pieņemt īpašu likumu, lai veicinātu un uzlabotu pacientu brīvu kustību ES.

Grozījums Nr. 38

72. apsvērums

(72) Šī Direktīva respektē pamata tiesības un ievēro principus, kuri ir īpaši atzīmēti Eiropas Savienības Pamata Tiesību Hartas 8., 15., 21. un 47. pantā.	(72) šī Direktīva respektē pamata tiesības un ievēro principus, kuri ir īpaši atzīmēti Eiropas Savienības Pamata Tiesību Hartas 8., 15., 21., no 34. līdz 38. pantam un 47. pantā;

Pamatojums

Grozījums Nr. 39

1. pants

Šī Direktīva ietver vispārējus nosacījumus, kas sekmē brīvību pakalpojuma sniedzējiem un brīvu pakalpojumu kustību.	Šī direktīva ietver vispārējus nosacījumus, kas sekmē brīvību pakalpojuma sniedzējiem un brīvu pakalpojumu kustību. Tādējādi tas ir centiens dot ieguldījumu Līguma 2. pantā noteikto uzdevumu īstenošanā, tostarp ekonomisko darbību ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kuru rezultātā pieaug nodarbinātības līmenis un sociālā aizsardzība, un ievērojot nepieciešamību nodrošināt augstu aizsardzības līmeni un vides kvalitātes uzlabošanos.
	Dalībvalstīm nav jāliberalizē sabiedriskās nozīmes pakalpojumu vai jāprivatizē publiskās iestādes, kas sniedz šādus pakalpojumus;

Pamatojums

Svarīgi, lai, nosakot mērķus, kas galvenokārt ir pasākums pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšanai, direktīvā ir iekļauts arī atgādinājums par Eiropas Kopienas plašākajiem mērķiem — mērķiem, kurus nevar pakļaut citu citam, piemēram, īstenojot liberalizācijas pasākumus, kas noteiktos apstākļos var būt nesamērīgi un kaitēt vides, sabiedrības veselības vai sociālajai aizsardzībai.
Ir skaidri jānosaka to, ka Direktīva neliek Dalībvalstīm liberalizēt sabiedriskās nozīmes pakalpojumus vai privatizēt sabiedriskos uzņēmumus, kas piedāvā šos pakalpojumus , vai arī prasa tām likvidēt esošos monopolus, ieskaitot loterijas. No vienas puses, monopoli ierobežo riskantu pasākumu vēlmi, bet, no otras puses, veido būtiskus ieņēmumus kopējam labumam. Direktīvas galvenajā daļā ir jāietver skaidrs Apsvērums.

Grozījums Nr. 40

2. panta 2. punkta ca) apakšpunkts (jauns)

	ca) vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumi, ko atbildīgā dalībvalsts vai Kopiena pakļauj īpašu sabiedrisko pakalpojumu saistībām;

Pamatojums

Konstitucionālā līguma III–6. pantā teikts, ka “Eiropas Savienība un dalībvalstis, .. gādā, lai sniedzot minētos pakalpojumus, būtu ievēroti tādi —jo īpaši ekonomiski un finanšu — principi un nosacījumi, kas ļauj īstenot šos uzdevumus. Šo pakalpojumu nodrošināšanas, pasūtīšanas un finansēšanas principus un nosacījumu formulē Eiropas Savienības tiesību aktos, neskarot dalībvalstu kompetenci sniegt un finansēt šos pakalpojumus, kā arī panākt šo pakalpojumu izpildi atbilstīgi Konstitūcijai.” Ja vispārējas intereses pakalpojumus neizsvītro no šīs direktīvas noteikumiem, rastos šāds kaitējums.

Grozījums Nr. 41

2. panta 2. punkta cb) apakšpunkts (jauns)

	cb) vispārējas intereses sociālie pakalpojumi, ko atbildīgā dalībvalsts vai Kopiena pakļauj īpašiem sabiedrisko pakalpojumu noteikumiem, tajā skaitā, bet ne tikai veselības aprūpes pakalpojumi un aprūpe dzīves vietā personām, kuras vecuma vai citu nespēju dēļ, vai arī tie ir bērni, nav spējīgas dzīvot pilnībā neatkarīgi;

Pamatojums

Baltajā grāmatā par vispārējās intereses pakalpojumiem [KOM (2004)374]teikts, ka “Sociālajiem vispārējas intereses pakalpojumiem ir īpaša loma kā sabiedrības Eiropas modeļa neatņemamai sastāvdaļai. Pamatojoties uz solidaritātes principu, vispārējas intereses sociālo un veselības pakalpojumu uzmanības centrā ir cilvēki un tie nodrošina, ka pilsoņi var pilnā mērā baudīt pamattiesības un augstu sociālās aizsardzības līmeni, un tie stiprina sociālo un teritoriālo kohēziju.” Šādu pakalpojumu iekļaušana šīs direktīvas noteikumos mazinātu to lomu.

Grozījums Nr. 42

2. panta 2. punkta cc) apakšpunkts (jauns)

	(cc) veselības aprūpes pakalpojumi;

Pamatojums

Grozījums Nr. 43

2. panta 2. punkta cd) apakšpunkts (jauns)

	(cd) ūdens piegādes pakalpojumi;

Pamatojums

Šī direktīva nedrīkst apdraudēt principu, ka ūdens apgādes pakalpojumiem noteikti jābūt sabiedriskajā sektorā. No 9. līdz 15.Pantam, kas nosaka autorizācijas procedūras, jāieraksta papildinājumi par īpašiem pasākumiem vispārējās nozīmes pakalpojumos, kurus sniedz sabiedriskās institūcijas.

Grozījums Nr. 44

2. panta 2. punkta ce) apakšpunkts (jauns)

	ce) pakalpojumi, kas var radīt bīstamību videi vai potenciālus draudus sabiedrības veselībai, un kuru sniegšanā tāpēc ir jāievēro vislielākā rūpība un kam nepieciešama rūpīga pārraudzība;

Pamatojums

Nevar cerēt, ka citas dalībvalsts iestādes spēs efektīvi kontrolēt pakalpojuma sniedzējus gadījumos, kad attiecīgais pakalpojumu sniedz citā dalībvalstī un tiek skartas tās dalībvalsts intereses, kurā pakalpojuma sniedzējs ir dibinājis savu uzņēmumu. Attiecībā uz sabiedrības veselību nevajadzētu gaidīt, ka dalībvalsts šādi atteiksies no savās saistībām.

Grozījums Nr. 45

2. panta 2. punkta cf) apakšpunkts (jauns)

	cf) izglītības pakalpojumi, kuru izmaksu kopējo summu vai tās daļu maksā vai atlīdzina valsts vai cita dalībvalsts varasiestāde, kurā šo pakalpojumu sniedz;

Pamatojums

Izglītība ir nacionālās kultūras pamats un kā tāda, ar zināmiem rūpīgi atlasītiem un derīgiem izņēmumiem, kopumā ir atstāta dalībvalstu kompetencē. Valsts varas iestādes sniegts finansējums nozīmē kāda izglītības pakalpojuma sociāli derīgās funkcijas nepārprotamu atzīšanu, un šo kritēriju mērķis ir izslēgt komerciālos pakalpojumus, kuri, lai gan tiem ir izglītojošs saturs, nav atzīti par šāda sabiedriska atbalsta vērtiem, piemēram, privāti valodu mācību centri vai IT apmācības pakalpojumi, kas domāti privātajam sektoram.

Grozījums Nr. 46

3. panta 2. punkts

Šīs Direktīvas pielietošana neattur citu Kopienas tiesību aktu noteikumu piemērošanu attiecībā uz pakalpojumiem, kurus ietver šie nosacījumi.	Šī direktīva tiek pielietota, ja vien citādi nenosaka citi Kopienas instrumenti attiecībā uz pakalpojumiem, kurus ietver šie nosacījumi.

Pamatojums

Direktīvas nosacījumus par pakalpojumiem nepielieto gadījumos, kad saskaņā ar Kopienas instrumentiem ir noteikumi attiecībā uz vides pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu (piem. EMAS Regula, pamatdirektīva par atkritumiem ). Existing (quality) standards for the performance of the activity should not be covered by the Directive. Article 3(2) should therefore expressly refer to the applicability of other Community legal provisions concerning freedom of establishment and freedom to provide services.

Grozījums Nr. 47

4. panta 10. punkts

(10) “veselības aprūpe slimnīcā” nozīmē tādu veselības aprūpi, kuru var sniegt tikai medicīnas infrastruktūrā un kura prasa akomodāciju, tādējādi personai, kas saņem aprūpi, infrastruktūras nosaukums, organizācijas veids un finansēšana nav svarīgi, lai klasificētu šādu aprūpi kā aprūpi slimnīcā;	Svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 48

4. panta 13.a punkts (jauns)

	(13.a) „reglamentētas veselības aprūpes profesijas pārstāvis’” apzīmē reglamentētas profesijas pārstāvi, kas veic darbību, lai sniegtu pakalpojumus diagnozes noteikšanā vai slimības ārstēšanā, piemēram, medicīnas, vidējā medicīniskā personāla un farmācijas pakalpojumus;

Pamatojums

A definition of health professionals is necessary to delimit the exclusion of health services introduced in Article (2)(cc) (new).

Grozījums Nr. 49

5. panta 3. punkts

3. Šī panta 2. punkts neattiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas../../EK 46. pantā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK 45. panta 3. punktā minētajiem dokumentiem;	3. Šī panta 2. punkts neattiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes noteikumiem vai uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu../../EK;

Pamatojums

Tā kā pieņemšanas procesā var pielietot citus nosacījumus, kas ir šajās abās direktīvās, tad ir ieteicams drīzāk gan atsaukties uz tiem nevis uz īpašiem nosacījumiem.

Grozījums Nr. 50

7. panta 1. punkta aa) apakšpunkts (jauns)

	(aa) vides regulas, kas pielietojamas pakalpojumu sfērā un darba likums kā arī nodarbinātības nosacījumi, kuri, kā minimums, attiecas uz atbilstošo pakalpojumu, spēkā esošie nosacījumi, kas attiecas uz patērētāju aizsardzību un veselības un drošības regulām;

Pamatojums

Pakalpojumu sniedzējiem no ārzemēm ir ļoti svarīgi būt pārliecinātiem, kādas regulas tiek pielietotas valstī, kurā tiek sniegti pakalpojumi. Informācijai par vides regulām, nodarbinātības apstākļiem utt. tāpat ir jābūt pieejamai no viena informācijas avota.

Grozījums Nr. 51

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) atļauju shēmas nepieciešamībai par attaisnojumu kalpo būtisks, ar sabiedrības interesēm saistīts apstāklis;

b) atļauju shēmas nepieciešamībai par attaisnojumu kalpo būtisks, ar sabiedrības interesēm saistīts apstāklis. Šādā būtiskā apstāklī var ietilpt apsvērumi saistībā ar sabiedrības veselību, darbinieku vai pašnodarbināto personu veselību un drošību darba vietā, vides aizsardzību, kultūras mantojuma saglabāšanu un jebkādu sabiedriskās kārtības mērķa tālāku attīstību, kas nav pretrunā ar Līgumu;

Pamatojums

Ierosinātais formulējums ir pārāk neskaidrs un vispārināts,, kas pārāk daudzus jautājumus atstāj tiesu ziņā. Direktīva sniegs vadlīnijas un nekļūs ierobežojošāka, iekļaujot papildu sarakstu.

Grozījums Nr. 52

9. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu, it īpaši tāpēc, ka a posteriori pārbaudes veikšana notiktu par vēlu, lai tā būtu pilnībā efektīva.	c) izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu.

Pamatojums

Ierosinātais formulējums ir pārāk ierobežojošs. Iemesli, kuri nav šeit minēti, var norādīt, ka mazāk ierobežojošs pasākums būtu neefektīvs.

Grozījums Nr. 53

12. panta 2.a) punkts (jauns)

	2.a neskarot 9. un 10. pantu, dalībvalstis, piemērojot kandidātu atlases procedūru, var ņemt vērā apsvērumus par sabiedrības veselības aizsardzību, darbinieku vai pašnodarbināto personu veselību un drošību darba vietā, vides aizsardzību, kultūras mantojuma saglabāšanu un jebkāda sabiedriskās kārtības mērķa, tālāku attīstību, kas nav pretrunā ar Līgumu.

Pamatojums

Ja pakalpojuma veikšana var izraisīt ietekmi uz sabiedrības veselības aizsardzību, darbinieku veselību un drošību darba vietā, vides aizsardzību, dalībvalsts kultūras mantojumu vai jebkādu citu svarīgu apsvērumu, kas nav pilnībā komerciāls, tad dalībvalstis var izmantot kandidātu atlases procedūrā nekomerciālus kritērijus, ar nosacījumu, ka tie vienmēr ir nediskriminējoši un saskaņā ar Līgumu.

Grozījums Nr. 54

13. panta 3. punkts

3. Atļaujas izsniegšanas procedūras un formalitātes sniedz ieinteresētajām pusēm garantiju, ka to pieteikumus izskatīs cik drīz iespējams, jebkurā gadījumā pieņemamā, noteiktā un iepriekš publicētā laika posmā. Laika posmam starp pieteikuma iesniegšanu un atļaujas izsniegšanu vai atteikšanu jābūt pietiekamam, lai visas puses, kas var ietekmēt lēmums, pienācīgi apspriestos savā starpā , ņemot vērā jebkādas saistības par sabiedrības veselības aizsardzību, darbinieku un pašnodarbināto personu veselību un drošību darba vietā, vides aizsardzību, kultūras mantojuma saglabāšanu un jebkāda sabiedriskās kārtības mērķa tālāku attīstību, kas nav pretrunā ar Līgumu.

Pamatojums

Pilsoņiem kā ieinteresētām personām vai organizētām pilsoniskām sabiedrībām ir tiesības paust savu viedokli institūcijām, ja pakalpojuma veikšanas atļaujas izsniegšana vai atteikšana var izraisīt ietekmi uz sabiedrības veselības aizsardzību vai arodveselību, vides aizsardzību vai kultūras mantojumu, vai citu likumīgu politikas mērķu tālāku īstenošanu.

Grozījums Nr. 55

13. panta 4. punkts

4. Ja neizdodas reaģēt tajā laika periodā, kas ir noteikts 3. punktā, tad tiek uzskatīts, ka autorizācija ir piešķirta. Neskatoties uz to, var ieviest dažādus pasākumus attiecībā uz noteiktām darbībām, kuras objektīvi tiek attaisnotas, neievērojot iemeslus attiecībā uz sabiedrības interesēm.	Svītrots

Pamatojums

Ja gadījumā netiek ievērots gala termiņš, kurš ir noteikts atbildes saņemšanai, autorizācija nevar būt automātiska. Tāpēc varas iestādēs ir jārada vislabvēlīgākie apstākļi pareizai lūgumu izskatīšanai, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu lēmumu.

Grozījums Nr. 56

13. panta 5. punkta c) apakšpunkts

c) atzinums par to, ka ja atbilde netiek sniegta noteiktā laikā, norāda, ka autorizācija ir piešķirta.	Svītrots

Pamatojums

Saskaņā ar grozījumiem 13.(4) Pantā.

Grozījums Nr. 57

14. panta 5. punkts

5) katra pakalpojuma pieteikuma ekonomiskā pārbaude ar mērķi pierādīt atļaujas piešķiršanas ekonomisko nepieciešamību vai tirgus prasību vai novērtēt pakalpojuma pašreizējo vai iespējamo ekonomisko efektu, vai arī novērtēt pakalpojuma atbilstību saistībā ar kompetenta iestādes noteiktajiem ekonomikas plānošanas mērķiem;	Svītrots

Pamatojums

Šis 14. pantā paredzētais stingrais aizliegums dalībvalstīm un to valsts iestādēm sabiedrības interešu vārdā noteikt un īstenot ekonomikas plānošanas mērķus, nav ne pamatots, ne arī noteikts Līgumā. Šādu darbību kaitējums, uzliekot nosacījumus, kuri patiesībā ir diskriminējoši vai kā citādi pretrunā ar Līgumu, jau efektīvi novērsts Līgumā. Tādējādi šajā pantā noteiktais aizliegums nav samērīgs.

Grozījums Nr. 58

14. panta 8. punkts

8) pienākums, lai noteiktā periodā tiktu iekļauti reģistrā, kurš ir viņu teritorijā vai, lai veiktu darbības noteiktā periodā viņu teritorijā.	Svītrots

Grozījums Nr. 59

15. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis pārbauda, vai saskaņā ar viņu likumdošanu kādas no prasībām, kuras uzskaitītas otrajā punktā, tiek izvirzītas, un norāda, vai visas šīs prasības ir saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 3. punktā.	1. Dalībvalstis pārbauda, vai saskaņā ar viņu likumdošanu kādas no prasībām, kuras uzskaitītas otrajā punktā, tiek izvirzītas, un norāda, vai visas šīs prasības ir saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 3. punktā.
Dalībvalstis pieņem tiesību aktus, noteikumus vai administratīvos aktus tā, lai tie saskanētu ar šiem nosacījumiem;

Pamatojums

Kas attiecas uz pakalpojumu liberalizāciju, zināmi noteikumi prasa pakāpenisku pieeju. Tāpēc nacionālo likumu saskaņošana ar 3. punkta nosacījumiem, kur tas ir nepieciešams, nedrīkst notikt steigā, vai arī kaitēt atbilstošās likumdošanas harmoniskajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 60.

15. panta 3. punkta ievaddaļa

3. Dalībvalstis pārliecinās, lai prasības attiecībā uz 2. punktu būtu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:	3. Dalībvalstis norāda, vai prasības attiecībā uz 2. punktu ir saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

Pamatojums

Saskaņā ar grozījumiem 15.(1) Pantā.

Grozījums Nr. 61

15. panta 3.a) punkts (jauns)

3.a Informācija, kas ir iegūta saskaņā ar šī panta 1. līdz 3. punkta nosacījumiem, informācijai vajadzētu palīdzēt uzlabot pakalpojuma saņemšanas nosacījumus un kvalitāti. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu mudina veikt nacionālā mēroga pasākumus vai pieņemt likumus ar mērķi uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu saņemšanu savā teritorijā.

Pamatojums

Attiecībā uz grozījumiem 15.(1) Pantā.

Novērtēšanā nevajadzētu izslēgt visu vai daļu no atbilstošajiem kritērijiem tāpēc, ka to galvenā funkcija ir nodrošināt sabiedrības intereses. Informācijai vajadzētu dot iespēju saskaņot nosacījumus starp Dalībvalstīm, galvenokārt, tiecoties uz mērķi nepārtraukti uzlabot pakalpojumus gan saistībā ar to saņemšanu, gan kvalitāti, lai garantētu saviem pilsoņiem cienīgus dzīves apstākļus mūsu sabiedrībā un Eiropas sabiedriskajā modelī.

Grozījums Nr. 62

16. pants

Izcelsmes valsts princips 1) Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam piemēro tikai pakalpojumu sniedzēja izcelsmes dalībvalsts likumdošanas aktus, kas attiecas uz attiecīgo jomu. 2) Šīs panta 2. punkts ietver nacionālos noteikumus, kas saistīti ar pakalpojumu aktivitāšu pieejamību un izpildi, īpaši tajās prasībās, kas regulē piegādātāja rīcību, pakalpojuma kvalitāti vai saturu, reklāmu, līgumus un piegādātāja atbildību.	Svītrots
3) Izcelsmes dalībvalsts ir atbildīga par pakalpojumu sniedzēja un tā sniegto pakalpojumu uzraudzību, tostarp par tā sniegtajiem pakalpojumiem citā dalībvalstī. 4) Dalībvalstis, izmantojot par ieganstu apstākļus, kas saistīti ar piegādātāja darbības jomu, ja piegādātājs dibināts kādā no citām dalībvalstīm, nedrīkst ierobežot tā pakalpojumu sniegšanas brīvību, jo īpaši, izvirzot kādu no šīm prasībām:
a) pienākumu piegādātājam dibināt uzņēmumu dalībvalsts teritorijā; b) pienākums pakalpojuma sniedzējam sniegt deklarāciju vai paziņojumu dalībvalsts kompetentām iestādēm vai iegūt atļauju no tām, tostarp datu iekļaušanu reģistrā vai reģistrēties šīs valsts teritorijā izveidotajās profesionālajās struktūrās vai asociācijās;
c) pienākumu piegādātājam reģistrēt adresi vai nodrošināt pārstāvi dalībvalsts teritorijā, vai reģistrēt pakalpojumu sniegšanas adresi uz tādas personas vārda, kas ir pilnvarota darboties šīs dalībvalsts teritorijā; d) aizliegumu piegādātājam, dalībvalsts teritorijā veidot noteiktas infrastruktūras, ieskaitot biroju vai palātas, kas piegādātājam nepieciešamas tā sniegto pakalpojumu nodrošināšanai;
e) pakalpojuma sniedzēja pienākums ir ievērot dalībvalstu teritorijā pakalpojumu sniegšanai noteiktās prasības; f) attiecībās starp piegādātāju un saņēmēju piemērot specifiskas līgumsaistības, kas aizliedz vai ierobežo pakalpojumu sniegšanu tad, ja to veic pašnodarbināta persona;
g) pakalpojumu sniedzēja saistība par apliecinošu dokumentu, kuru izdevušas par attiecīgā pakalpojuma izpildi kompetentās iestādes; h) prasības, kas ietekmē tāda aprīkojuma izmantošanu, kas ir neatņemama piegādātāja nodrošināmā pakalpojuma sastāvdaļa;
i) ierobežojumus brīvībai nodrošināt pakalpojumus, kas minēti 20. pantā, 23. panta 1. punkta 1. apakšpunktā vai 25. panta 1. punktā.

Pamatojums

Izcelsmes valsts princips šajā pantā pielīdzināms likumiskai kūdīšanai nolūkā veicināt uzņēmumus pārcelties uz valstīm ar liberāliem fiskālajiem, sociālajiem un vides aizsardzības standartiem, lai veidotu “pastkastes uzņēmumus”, ar kuru palīdzību no uzņēmuma mītnesvietas viegli varētu izvērst savu darbību visā ES pie apstākļiem, kas padara neiespējamu jebkādu konkurenci. Rezultāts būtu spēcīga spiediena izdarīšana uz tām valstīm, kuru sociālie, fiskālie un vides aizsardzības standarti vairāk vērsti uz vispārējo interešu aizsardzību. Visu pantu vajadzētu svītrot.

Grozījums Nr. 63

17. pants

Pagaidu atkāpes no izcelsmes valsts principa	Svītrots
pantu nepiemēro: (1) pasta pakalpojumiem tādā nozīmē, kā tas norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EC 2. panta 1. apakšpunktā; (2) elektroenerģijas sadales pakalpojumiem tādā nozīmē, kā tas norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EC 2. panta 5. apakšpunktā; (3) gāzes sadales pakalpojumiem tādā nozīmē, kā tas norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EC 2. panta 5. apakšpunktā;
(4) ūdens sadales pakalpojumiem; (5) jautājumiem, uz ko attiecas Direktīva 96/71/EC; (6) jautājumiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EC (7) jautājumiem, uz ko attiecas Padomes Direktīva 77/249/EEC (8) Direktīvas ../../EC pantam [..] par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;
(9) Regulai (EEK) Nr. 1408/71, kas nosaka piemērojamos tiesību aktus; (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva …/../EC [par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijās, kas groza Regulu (EEK) 1612/68 un anulētas Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK], kas izklāsta administratīvās formalitātes, kas saņēmējam jāuzņemas pret uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm;
(11) prasībai pēc īslaicīgas uzturēšanās vīzas, ko izvirzījusi nosūtītāja dalībvalsts trešo valstu pilsoņu nosūtīšanas gadījumā, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 25. panta 2. punktā; (12) (12) pilnvarojuma režīmam, kas paredzēts Padomes Direktīvas (EEK) 259/93 3. un 4. pantā; (13) autortiesībām, blakustiesībām un tiesībām, uz ko attiecas Padomes Direktīva 87/54/EEC un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EC, kā arī rūpnieciskā īpašuma tiesībām;
(14) darbībām, kam pēc likumdošanas nepieciešama notāra iesaistīšana; (15) likumā noteiktajai auditēšanai; (16) pakalpojumiem, kas tajā dalībvalstī, uz kuru piegādātājs īslaicīgi pārceļas nolūkā nodrošināt savus pakalpojumus, pakļauti pilnīgam aizliegumam, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības vai sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumiem;
(17) specifiskām prasībām, kas spēkā tajā dalībvalstī, uz kuru pārceļas piegādātājs, kas tieši saistītas ar īpašām tās vietas pazīmēm, kur tiek nodrošināti pakalpojumi, un kuru izpilde ir nepieciešama, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības vai sabiedrības veselības aizsardzības vai vides aizsardzības apsvērumiem; (18) pilnvarojuma sistēmu, kas piemērojama stacionārās aprūpes izdevumu atlīdzināšanai;
(19) transportlīdzekļu reģistrācijai, ja tie tiek nomāti citā dalībvalstī; (20) pušu brīvībai izvēlēties tiesību aktus, kas piemērojami to līgumam; (21) līgumiem par pakalpojumu sniegšanu ko slēdz patērētāji, ja tos regulējošie noteikumi nav pilnībā saskaņoti Kopienas līmenī;
(22) formālajam līgumu derīgumam, radot vai nododot tiesības uz nekustamo īpašumu, kur līgumi ir pakļauti kategoriskām formālām prasībām, kas pamatotas tās dalībvalsts tiesību aktos, kur atrodas īpašums; (23) piegādātāja ārpuslīguma atbildībai nelaimes gadījumā, ja tajā iesaistīta persona un ja tas izraisīts piegādātāja darbību rezultātā tajā dalībvalstī, uz kuru piegādātājs īslaicīgi pārcēlies.

Pamatojums

Panti, kas attiecas uz izcelsmes valsts principu, ir jāsvītro.

Grozījums Nr. 64

18. pants

Pagaidu atkāpes no izcelsmes valsts principa

1. Šīs direktīvas 16. pants neattiecas uz pārejas periodu šādās jomās:

(a) inkasācijas pakalpojumu procedūrām;

(b) azartspēļu darbībām, kas ietver azarta kāršu spēles uz naudu, kā arī loterijām un totalizatoriem;

2. atkāpes, uz ko attiecas šī panta 1. punkta a) un c) apakšpunkti, vairs netiek piemērotas no brīža, kad stājas spēkā saskaņošanas instrumenti, kas minēti 40. panta 1. punktā, vai jebkurā gadījumā pēc 2010. gada 1. janvāra,

3. atkāpes, uz ko attiecas šī panta 1. punkta a) apakšpunkti, vairs netiek piemērotas no brīža, kad stājas spēkā saskaņošanas instrumenti, kas minēti 40. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

Svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 65

19. pants

Uz konkrētās lietas apstākļiem balstītas atkāpes no izcelsmes valsts principa

1. Atkāpjoties no 16. panta, vienīgi ārkārtējos apstākļos, dalībvalsts attiecībā uz piegādātāju, kura mītnes valsts ir cita dalībvalsts, drīkst veikt pasākumus, kas saistīti ar kādu no šīm jomām:

(a) pakalpojumu drošība, ietverot aspektus, kas saistīti ar sabiedrības veselību;

(b) medicīnas aprūpes profesionālo pienākumu veikšana;

2. Pasākumi, kas paredzēti 1. apakšpunktā, drīkst tikt veikti tikai, ja ir saskaņota savstarpējās palīdzības procedūra, kas izklāstīta 37. pantā un ievērojot visus šos nosacījumus:

(a) nacionālie noteikumi, saskaņā ar ko tiek veikts pasākums, nav tikuši pakļauti saskaņošanai Kopienā tajās jomās, kas paredzētas 1. punktā;

(b) pasākumi paredz augstāku saņēmēja aizsardzības pakāpi, nekā tad, ja pasākumus saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem veiktu izcelsmes dalībvalsts;

(c) izcelsmes dalībvalsts nav veikusi nekādus pasākumus, vai ir veikusi pasākumus, kas ir nepietiekami, salīdzinājumā ar tiem, kas minēti 37. panta 2. punktā;

(d) pasākumi ir pielāgoti samērīgi.

3. šī panta 1. un 2. punkts neskar Kopienas tiesību aktos paredzētos noteikumus, kas garantē tiesību sniegt pakalpojumus vai pieļauj atkāpes no tiem.

Svītrots

Pamatojums

Izcelsmes valsts princips šajā pantā pielīdzināms likumiskai kūdīšanai nolūkā veicināt uzņēmumus pārcelties uz valstīm ar liberāliem fiskālajiem, sociālajiem un vides aizsardzības standartiem, lai veidotu “pastkartes uzņēmumus”, ar kuru palīdzību no uzņēmuma mītnesvietas viegli varētu izvērst savu darbību visā ES pie apstākļiem, kas padara neiespējamu jebkādu konkurenci. Rezultāts būtu spēcīga spiediena izdarīšana uz tām valstīm, kuru sociālie, fiskālie un vides aizsardzības standarti vairāk vērsti uz vispārējo interešu aizsardzību.

Panti, kas attiecas uz izcelsmes valsts principu, ir jāsvītro.

Grozījums Nr. 66

20. panta b) punkts

b) nodokļu atlaižu vai finansiālās palīdzības dotāciju ierobežojumi tādēļ, ka pakalpojumu sniedzējs ir nodibināts citā dalībvalstī vai atrašanās vietas dēļ, kurā pakalpojums tiek sniegts;	b) nodokļu atlaižu vai finansiālās palīdzības dotāciju ierobežojumi tādēļ, ka pakalpojumu sniedzējs ir nodibināts citā dalībvalstī;

Pamatojums

Dalībvalstīm ir pamats piemērot nodokļu atlaides vai finansiālo palīdzību, lai veicinātu vai ierobežotu dažas saimnieciskās darbības, piemēram, izcili skaistas dabas vai specifisku zinātnisku interešu teritorijā vai teritorijās, kurām nepieciešama attīstība un citur. Ja šīs darbības nav pretrunā ar Līgumu, tad tās var atzīt par vērtīgiem politikas instrumentiem.

Grozījums Nr. 67

21. panta 2.a) punkts (jauns)

	2.a Ierobežojoši pasākumi, kas pamatoti likuma un kārtības, sabiedriskās drošības, vides aizsardzības vai sabiedrības veselības apsvērumos, nav uzskatāmi par pretrunā esošiem ar 1. un 2. punktu.

Pamatojums

Diskriminācijas nepieļaušanas principa ieviešana saņēmēja pusē rada problēmas medicīnisko pakalpojumu sniegšanā. Many health systems are based on the planning of supply, not of demand (free and non-discriminatory access for all citizens). Under the new directive, an establishment which, under a contract entered into with the health system of another Member State, agreed to accept patients from that Member State would not be able to allow the authorities of the receiving Member State to give priority of treatment to patients from its catchment area, whereas the objective of planning health care from the supply side is to meet the needs of those living within that catchment area.

Grozījums Nr. 68

23. pants

Medicīniskās aprūpes izmaksu pārņemšana	Svītrots
1. Dalībvalstis nedrīkst padarīt nestacionārās medicīnas aprūpes izmaksu pārņemšanu par priekšnosacījumu citai dalībvalstij pakalpojumu sniegšanas atļaujas piešķiršanai, ja tās teritorijā nodrošinātās aprūpes izmaksas būtu pārņēmusi šīs pašas valsts sociālās nodrošināšanas sistēma.
Pacientam, kurš saņēmis nestacionāro aprūpi citā dalībvalstī, drīkst izvirzīt nosacījumus un formalitātes, kam pakļauta nestacionārās aprūpes saņemšana šīs dalībvalsts teritorijā, tādām kā prasība, lai ģimenes ārsts tiktu apmeklēts pirms vizītes pie speciālista, vai noteikumi un nosacījumi, kas attiecas uz noteikta veida zobārstniecības pakalpojumu izmaksu pārņemšanu.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka autorizācija citā dalībvalstī veiktai stacionārās aprūpes izmaksu pārņemšanai, ko veic to sociālās nodrošināšanas sistēmas, netiek atteikta gadījumā, ja veiktā ārstēšana ir kompensējamo pakalpojumu sarakstā, ko nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, un ja minētā ārstēšana pacientam nevar tikt veikta laika posmā, kas vēlams no medicīnas viedokļa, ņemot vērā pacienta pašreizējo veselības stāvokli un paredzamo slimības gaitu.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka to sociālās nodrošināšanas sistēmas pārņemto izmaksu apjoms par medicīnisko aprūpi, kas nodrošināta citā dalībvalstī, nav zemāks par to, kādu šīs valsts sociālās nodrošināšanas sistēma pārņemtu līdzīgas medicīniskās aprūpes gadījumā, ja tā tiktu veikta šīs pašas dalībvalsts teritorijā.
4. Dalībvalstis nodrošina to, ka autorizācijas sistēmas citā valstī nodrošinātas medicīniskās aprūpes izmaksu pārņemšanai nav pretrunā ar 9., 10., 11. un 13. pantu.

Pamatojums

Grozījums Nr. 69

24. panta 1 . punkta 2 apakšpunkts

Tomēr dalībvalsts, uz kuru darbinieks (-i) nosūtīts (-i), nevar nepiemērot pakalpojuma sniedzējam vai nosūtītam darbiniekam nevienu no 17. panta 5. punktā minētajām prasībām:	Svītrots
a) saņemt pakalpojuma sniegšanas atļauju vai būt reģistrētam attiecīgi kompetentās iestādēs vai atbilst jebkurai citai līdzvērtīgai prasībai,
b) iesniegt deklarāciju, izņemot deklarācijas attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 96/71/EK pielikumā minētiem pakalpojumiem, kura ir spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim,
c) nosūtīt uz šīs valsts teritoriju savu pārstāvi,
d) veidot un uzglabāt nodarbinātības dokumentus dalībvalsts, uz kuru darbinieks (-i) nosūtīts (-i), teritorijā vai saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošajiem noteikumiem;

Pamatojums

Ja piemērotie noteikumi atbilst prasībām Līgumā, ir pamats dalībvalstij ļaut piešķirt vai atņemt atļaujas saimniecisko darbību veikšanai tās teritorijā. Šajā gadījumā vienota iekšējā tirgus nolūks ir novērst diskrimināciju starp pakalpojuma sniedzējiem, kuri atrodas jebkurā vietā Kopienas teritorijā. Šāds pasākums nav samērojams ar šo mērķi.

Grozījums Nr. 70

24. panta 2 . punkta 2 apakšpunkts

1. punktā minētos apstākļos izcelsmes dalībvalsts sniedz atbalstu dalībvalstij, uz kuru darbinieks (-i) nosūtīts (-i), lai nodrošinātu nodarbinātības un darba apstākļu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK noteikumiem un pēc pašas iniciatīvas paziņo dalībvalstij, uz kuru darbinieks (-i) nosūtīts (-i), 1. apakšpunktā minēto informāciju, ja izcelsmes dalībvalstij ir zināmi specifiski fakti, kas norāda par pakalpojumu sniedzēja iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz nodarbinātību un darba apstākļiem.

1. punktā minētos apstākļos izcelsmes dalībvalsts sniedz atbalstu dalībvalstij, uz kuru darbinieks (-i) nosūtīts (-i), lai nodrošinātu nodarbinātības un darba apstākļu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK noteikumiem un pēc pašas iniciatīvas paziņo dalībvalstij, uz kuru darbinieks (-i) nosūtīts (-i), ikvienu specifisku faktu, kas norāda par pakalpojuma sniedzēja iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz nodarbinātību un darba apstākļiem.

Pamatojums

Grozījums Nr. 71

26. panta 3 punkta 1.a apakšpunkts (jauns)

	Ja attiecīgais pakalpojums tiek sniegts plašai sabiedrībai, dalībvalstis nodrošina, lai informāciju par pakalpojumu sniedz tādā veidā un valodā, kas neprasa speciālas zināšanas par sniegto pakalpojumu un tā ir saprotama ikvienam lasītpratējam.

Pamatojums

Informācijai nav nozīmes, ja tā nav saprotama un patērētājiem ir tiesības informāciju saņemt nespeciālistam saprotamā valodā.

Grozījums Nr. 72

28. panta 2.a) punkts (jauns)

	2.a Ja attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts plašai sabiedrībai, dalībvalsts, kurā pakalpojums tiek sniegts nodrošina, ka 1. pantā minētā informācija tiek sniegta tādā veidā un valodā, kas neprasa speciālas zināšanas par sniegto pakalpojumu un tā ir saprotama ikvienam lasītpratējam.

Pamatojums

Informācijai nav nozīmes, ja tā nav saprotama un patērētājiem ir tiesības informāciju saņemt nespeciālistam saprotamā valodā.

Grozījums Nr. 73

29. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis atceļ visus kopējos aizliegumus par reglamentēto profesiju komerciālo komunikāciju.	Svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 74

29. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis nodrošina, lai reglamentēto profesiju komerciālā komunikācija atbilst profesionālās darbības noteikumiem saskaņā ar Kopienas tiesībām, kuras jo īpaši attiecas uz profesiju neatkarību, prestižu un integritāti kā arī uz dienesta noslēpumu atbilstoši katras profesijas specifikai.	2. Dalībvalstis nodrošina, ja tām ir atļauts, ka reglamentēto profesiju komerciālā komunikācija atbilst profesionālās darbības noteikumiem saskaņā ar Kopienas tiesībām, kuras jo īpaši attiecas uz profesiju neatkarību, prestižu un integritāti kā arī uz dienesta noslēpumu atbilstoši katras profesijas specifikai.

Pamatojums

Grozījums Nr. 75

31. panta 5. punkts

5. Dalībvalstis un Komisija stimulē Eiropas voluntāru Eiropas standartu attīstību ar mērķi veicināt saderību starp pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti dažādās dalībvalstīs, saņēmēja informēšanu un pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti.	5. Dalībvalstis, sadarbībā ar Komisiju, stimulē voluntāru Eiropas standartu attīstību ar mērķi veicināt saderību starp pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti dažādās dalībvalstīs, saņēmēja informēšanu un pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti.

Pamatojums

Šobrīd šīs darbības jāievieš praksē nacionālā līmenī, profesionālajām organizācijām būtu jāmudina to locekļi veikt savu pakalpojumu izvērtēšanu. Daudzas organizācijas vairākās dalībvalstīs jau ir sākušas to darīt, tomēr pirmie jūtamie rezultāti nebūs zināmi vēl vairākus gadus.

Grozījums Nr. 76

31. panta 5.a) punkts (jauns)

5.a Brīvprātīga darbība, kas atļauta atbilstīgi šim pantam, nekādā veidā nedrīkst ierobežot dalībvalstu tiesības Līgumā atļautajā apjomā noteikt pakalpojumu obligātos standartus un noteikumus ar nosacījumu,, ka tie ir nediskriminējoši un samērīgi. Šādos obligātajos standartos un noteikumos var ietilpt, bet ne tikai, obligāti augstas kvalitātes standarti aprūpei dzīves vietā, ko sniedz cilvēkiem, kuri vecuma vai cita veida nespējas dēļ, vai tāpēc, ka viņi ir bērni, nav spējīgi dzīvot patstāvīgi, un obligātie standarti un noteikumi, kas aizsargā sabiedrības intereses vai Līgumu ir paredzēti Līgumā nosprausto politikas mērķu īstenošanai;

Pamatojums

Ierosinātās brīvprātīgo darbību procedūras ir jo īpaši neatbilstošas veselības aizsardzības un iedzīvotāju aprūpes pakalpojumiem, un dalībvalstu tiesības kontrolēt šādu to teritorijā sniegto pakalpojumu kvalitāti nav apšaubāmas. Šīs direktīvas kontekstā nepieciešams ieviest papildu punktu, kas pievērstu tam uzmanību.

Grozījums Nr. 77

35. panta 6.a) punkts (jauns)

	6.a Šie noteikumi papildina un neierobežo dalībvalsts tiesības pārraudzīt un reglamentēt pakalpojumu veikšanu tās teritorijā saskaņā ar Līgumā un Kopienas tiesībās noteiktajām saistībām.

Pamatojums

Ja dalībvalsts likumdošanas akti, kurā pakalpojums tiek sniegts, ir saskaņā ar Līgumu, ir pamats dalībvalstij ļaut piemērot nosacījumus saimnieciskajām darbībām, kuras tiek veiktas tās teritorijā. Citas dalībvalsts iestādes nevarēs veikt pilnībā efektīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kad attiecīgais pakalpojums tiek sniegts citā dalībvalstī. Tomēr visvairāk šāda veida sadarbība noderētu kā efektīvas likumdošanas un pārraudzības papildinājums.

Grozījums Nr. 78

36. panta 2 punkta 1. apakšpunkts

Pēc izcelsmes dalībvalsts pieprasījuma, šī panta 1. punktā minētās citas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visas nepieciešamās pārbaudes, inspekcijas un izpētes darbības, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību no izcelsmes dalībvalsts puses. Veicot šo darbu, kompetentās iestādes darbojas saskaņā ar savā dalībvalstī piešķirto pilnvaru apjomu.	Šī panta 1. punktā minētās citas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visas nepieciešamās pārbaudes, inspekcijas un izpētes darbības, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību. Veicot šo darbu, kompetentās iestādes darbojas saskaņā ar savā dalībvalstī piešķirto pilnvaru apjomu.

Pamatojums

Ja dalībvalsts likumdošanas akti, kurā pakalpojums tiek sniegts, ir saskaņā ar Līgumu, ir pamats dalībvalstij ļaut piemērot nosacījumus saimnieciskajām darbībām, kuras tiek veiktas tās teritorijā. Citas dalībvalsts iestādes nevarēs veikt pilnībā efektīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kad attiecīgais pakalpojums tiek sniegts citā dalībvalstī. Izcelsmes valsts princips nav samērīgs un nav piemērojams un var tikai samazināt pamatotas un samērīgas tiesiskās prasības, kuru nolūks ir sabiedrības interešu aizstāvība.

Grozījums Nr. 79

36. panta 2 punkta 2. apakšpunkta a) daļa

a) tā ir tikai un vienīgi faktu konstatācija un nerada iemeslu jebkādiem pasākumiem pret pakalpojumu sniedzēju, kuram var piemērot 19. pantā minētos atsevišķos izņēmuma apstākļus;	Svītrots

Pamatojums

Ja dalībvalsts likumdošanas akti, kurā pakalpojums tiek sniegts, ir saskaņā ar Līgumu, ir pamats dalībvalstij ļaut piemērot nosacījumus saimnieciskajām darbībām, kuras tiek veiktas tās teritorijā. Citas dalībvalsts iestādes nevarēs veikt pilnībā efektīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kad attiecīgais pakalpojums tiek sniegts citā dalībvalstī. Izcelsmes valsts princips nav samērīgs un nav piemērojams un var tikai samazināt pamatotas un samērīgas tiesiskās prasības, kuru nolūks ir sabiedrības interešu aizstāvība.

Grozījums Nr. 80

37. panta 1. punkts

1. Ja dalībvalsts paredz veikt pasākumu saskaņā ar 19. pantu, tad šī panta 2.–6. punktā izklāstīto procedūru bez ierobežojumiem piemēro tiesvedības procesā.	1. Ja dalībvalsts paredz veikt pasākumu saskaņā ar 19. pantu, tad šī panta 2.–6. punktā izklāstīto procedūru bez ierobežojumiem piemēro dalībvalsts tiesībām veikt pasākumus tieši pret pakalpojumu sniedzēju vai tiesvedības procesā.

Pamatojums

Citas dalībvalsts iestādes nevarēs veikt pilnībā efektīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kad attiecīgais pakalpojums tiek sniegts citā dalībvalstī. Izcelsmes valsts princips nav samērīgs un nav piemērojams un var tikai ierobežot pamatotas un samērīgas tiesiskās prasības, kuru nolūks ir sabiedrības veselības aizsardzība, apkārtējās vides aizsardzība un citi sabiedrības interesēm svarīgi aspekti.

Grozījums Nr. 81

39. panta 1. punkta ievaddaļa

1. Dalībvalstis, sadarbībā ar Komisiju, īsteno atbalstošus pasākumus, lai veicinātu Kopienas līmeņa ētikas kodeksa veidošanos saskaņā ar Kopienas likumdošanu, īpaši šajās jomās:	1. Dalībvalstis, sadarbībā ar Komisiju, īsteno atbalstošus pasākumus, lai veicinātu uz nacionālajiem ētikas kodeksiem balstītu Kopienas līmeņa ētikas kodeksa veidošanos saskaņā ar Kopienas likumdošanu, visās Savienības valodās un īpaši šajās jomās:

Pamatojums

Atsevišķi nacionālie ētikas kodeksi ir integrēti nacionālajos tiesību aktos un tādējādi padarīti saistoši. Tādēļ ir svarīgi smelties tajos iedvesmu, ievērojot arī Kopienas likumdošanu, un nodrošināt, ka dažādie Kopienas kodeksi ir ar tiem saderīgi.

Grozījums Nr. 82

39. panta 4.a) punkts (jauns)

	4.a) Šādi ētikas kodeksi neierobežo dalībvalstu pašreizējas tiesiskās prasības, kuras dalībvalsts piemēro pakalpojumu sniedzējiem, ja šādas prasības ir saskaņā ar Līgumā noteiktajām dalībvalstu saistībām un pašreizējām Kopienas tiesību normām.

Pamatojums

Profesionālās ētikas kodeksi ir noderīgi tiesību aktu un pārraudzības dokumentu papildinājumi, bet nekad tos neaizvietos.

Grozījums Nr. 83

40. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) azartspēles, kuras saistītas ar derību slēgšanu un naudas likmēm, tostarp loterijas un derības, ņemot vērā Komisijas ziņojumu un ieinteresēto pušu plašas apspriedes;	Svītrots

Pamatojums

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Procedūras numurs	2004/0001(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 16.9.2004
Ciešāka sadarbība	Nē
Atzinuma sagatavotāja Iecelšanas datums	Kartika Tamara Liotard 1.09.2004
Izskatīšana komitejā	23.11.2004
Grozījumu pieņemšanas datums	15.3.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:	47 5 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Liam Aylward, Johannes Blokland, John Bowis, Frederika Brepoels, Martin Callanan, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Françoise Grossetete, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Mary Honeyball, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jorgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Urszula Krupa, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Marios Matsakis, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Adriana Poli Bortone, Vittorio Prodi, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Asa Westlund
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	María del Pilar Ayuso González, David Casa, Bairbre de Brún, Hélène Goudin, Vasco Graça Moura, Roger Helmer, Erna Hennicot-Schoepges, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Kartika Tamara Liotard, Jirí Maštálka, Andres Tarand, Claude Turmes
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Martine Roure

27.4.2005

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū

(KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jorgo Chatzimarkakis

ĪSS PAMATOJUMS

Kopienas Pakalpojumu sektors šodien sastāda gandrīz 70 % no iekšzemes kopprodukta un nodrošina milzums daudz darba vietu. Vienlaicīgi tas ir sektors, kam ir liels izaugsmes potenciāls, izpildot arī Lisabonas darba kārtības uzdevumus. Tas ir nožēlojami, ka tagad desmit gadus pēc paredzētās iekšējā tirgus izveidošanas, mēs atrodamies tālu no vienota Eiropas iekšējā pakalpojumu tirgus izveides. Pakalpojumu sniedzēji atklāj, ka viņu ceļu uz citu dalībvalstu tirgiem bloķē sarežģītas un bieži nesaprotamas formalitātes, prasību pārklāšanās un nesamērīgi nacionālie ierobežojumi. Firmām, kas nodarbojas ar jauninājumiem – un īpaši MVU – ir ierobežotas attīstības iespējas. Patērētāji no savas puses cieš augsto cenu un izvēles trūkuma dēļ.

Iekšējā pakalpojumu tirgus izveide nozīmē ekonomiskā elastīguma palielināšanu, konkurences veicināšanu un labklājības un darba vietu radīšanu.

Kamēr dažus pakalpojumu industrijas sektorus (telekomunikācijas, audiovizuālie & finansu pakalpojumi u.c.) jau aptver noteiktas direktīvas, pārējās ir tik atšķirīgas un dinamiskas, ka tās ir grūti definēt. Tādejādi, ietvardirektīvas kā likumīga instrumenta izvēle ir laba. Tomēr neviendabīgums un no tā izrietošais ierosinātās ietvardirektīvas darbības sfēras plašums rada grūtības to nodefinēt, neskaidrības attiecībā uz darbības sfēras plašumu, neplānotām blakus parādībām, kas skar mazāk svarīgus sektors, un neizbēgamo vajadzību pēc īpašiem noteikumiem un likumu izņēmumiem. Labas likumdošanas interesēs, kā arī lai ierosinātā direktīva varētu darboties, ir svarīgi, lai šīs definīcijas un norobežojumi būtu pēc iespējas skaidrāki.

The proposal builds on the “country of origin”- principle whereby a product (or in this case: a service) provided lawfully in one Member State shall not be subject to restrictions of another Member State to the extent that this would lead to an unjustified trade barrier. Šis princips ir vitāli svarīgs iekšējā tirgus darbībai, un tāpēc tam ir jābūt skaidri definētam, kas pašreiz nav izdarīts. Nevajag mazināt principa vērtību ierobežojumu dēļ, neskatoties uz plašo priekšlikuma darbības lauku. Nav vajadzīgs pieminēt, ka tas pieprasa efektīvu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu pilnvarotajām personām, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un patērētāju aizsardzību. Vienlaicīgi jāizvairās no pārmērīgām nastām, kas tiek uzkrautas pakalpojumu sniedzējiem. Kopiena jau ir daudz ko darījusi, lai veicinātu administratīvu sadarbību pāri robežām un samazinātu sarkanās lentes robežu. (piemēram, caur e-pārvaldes pakalpojumu sekmēšanu) un priekšlikums ietver papildus iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt administrāciju vienkāršāku un efektīvāku. Jūsu sastādītājs aicina iesniegt visas iniciatīvas. Tomēr, būtu iespējams paveikt vairāk, ja tiktu ieviestas vienotas Eiropas atestācijas un sertifikātu veidlapas, kā arī visā Eiropā pieejama datu bāze ar informāciju par zināmiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ļauj pilnvarotajām personām ar e-pārvaldes starpniecību labāk kontrolēt situāciju.

Nevienu dalībvalsti saskaņā ar šo direktīvu nevar piespiest liberalizēt vai privatizēt papildus sociālos pakalpojumus.

Šajā gadījumā ir izcēlušās nesaprašanās par liberalizācijas ietekmi uz strādnieku tiesībām un uz tādiem jūtīgiem sektoriem kā ar veselību saistītie pakalpojumi. Tāpēc varētu būt vērtīgi noskaidrot, ko ierosinātais tiesību akts nenosaka un nedara.

Jūsu likumprojekta sastādītājs piedāvā pantu, kas norāda, ka “direktīva neietekmē tiesību aktus, kas pieņemti sabiedrības vai nacionālajā līmenī, lai veicinātu kultūras un lingvistisko dažādību un lai nodrošinātu plurālisma aizsardzību".

Pirmkārt, piedāvātā direktīva nesamazina strādnieku tiesības vai citādi sekmē “sociālo izstumšanu”. Jebkurai strādnieku nosūtīšanai uz citu dalībvalsti jāatbilst attiecīgās dalībvalsts nodarbinātības nosacījumiem, ieskaitot minimālo algu, darba laiku un atvaļinājuma un svinamo dienu noteikumus.

Otrkārt, piedāvātā direktīva neierobežo saņēmēja dalībvalsti noteikt un ieviest atbilstošus nacionālos s standartus. Tā joprojām varētu veikt reidus un pieprasīt attiecīgo informāciju no firmas, kas ir nosūtījusi darbiniekus uz turieni vai arī pieprasīt to no attiecīgajām izcelsmes valsts atbildīgajām iestādēm. Galu galā likumprojekta sastādītājs atbalsta visaptverošu pieeju izņēmumiem, ko skaidri noteikusi Eiropas Tiesa. Tas ir priekšnoteikums vienota tirgus izveidei.

Visbeidzot, mēs pieņemam, ka “izcelsmes valsts princips” atbildīs pakalpojuma autorizēšanas kārtībai saņemējvalstīs, bet modalitāšu kontroli, saskaņā ar kurām pakalpojums tiek sniegts, joprojām regulēs saņēmējvalsts likumdošana.

Lai šo pieeju piemērotu visām dalībvalstīm un visiem sektoriem, viena iespējama pieeja varētu būt izcelsmes valsts principa ieviešana zināmu delikātu jautājumu risināšanā, kam ir noteikti skaidri termiņi, tādejādi ļaujot administratīvo mehānismu sadarbībai nostabilizēties.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut sekojošos grozījumus:

Komisijas piedāvātais teksts[10]		Parlamenta grozījumi

Grozījums Nr. 1

1. a apsvērums (jauns)

	1a) Konkurētspējīgs pakalpojumu tirgus ir nepieciešams, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību ES. Pašlaik neskaitāmie šķēršļi iekšējā tirgū daudziem pakalpojumu sniedzējiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – MVU), traucē izvērst savu darbību ārpus attiecīgās dalībvalsts robežām un neļauj pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās iespējas. Tas apdraud ne tikai ES pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju pasaules mērogā, bet arī pašu šo nozari, kas arvien vairāk ir atkarīga no augstas kvalitātes pakalpojumiem.
	Turklāt nediskriminējošs tirgus, kas uzliek saistības dalībvalstīm atcelt ierobežojumus pārrobežu pakalpojumu izmantošanai, nodrošina lielāku pārredzamību un prasa no pakalpojumu sniedzējiem informāciju, nodrošinātu Eiropas patērētājiem labākus pakalpojumus par zemākām cenām, saglabājot viņu kā pakalpojumu ņēmēju tiesības.

Grozījums Nr. 2

7. apsvērums

7. Ir jāatzīst profesionālo organizāciju un profesionālo apvienību nozīmīgā loma pakalpojumu darbības regulēšanā un profesionālo noteikumu izstrādē.	7. Ir jāatzīst profesionālo organizāciju un profesionālo apvienību nozīmīgā loma pakalpojumu darbības regulēšanā un profesionālo noteikumu izstrādē, tomēr šī loma nedrīkst kavēt konkurences palielināšanu, iesaistoties lielākam skaitam tirgus dalībnieku.

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt, ka direktīvas galvenais mērķis ir paaugstināt konkurenci, pat ja tiek atzīti īpaši apstākļi.

Grozījums Nr. 3

7. a apsvērums (jauns)

	7a) Šī direktīva neattiecas uz vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumu finansēšanu un to nepiemēro dalībvalstu atbalsta shēmām, it īpaši veselības un sociālās aizsardzības nozarēs, kā arī audiovizuālajā un kultūras sektorā, uz ko attiecas Līguma VI sadaļas 1. nodaļā minētie konkurences noteikumi.

Grozījums Nr. 4

7. b apsvērums (jauns)

	7b) Eiropā, kas vēlas sasniegt konkurētspēju, ir jārada iespējas mūžizglītībai privātajā sektorā un jāizvairās no apstākļiem, kas traucē to īstenot.

Pamatojums

Lai sasniegtu Lisabonas Stratēģijas mērķus, ir jāsniedz spēcīgs atbalsts profesionāļu mūžizglītībai.

Grozījums Nr. 5

7. c apsvērums (jauns)

7c) Attiecībā uz vispārējās intereses pakalpojumiem šī direktīva aptver tikai vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumus, tas ir, ekonomiskas dabas pakalpojumus. Turklāt atsevišķi vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumi, piemēram, transporta jomā, tiek izslēgti no direktīvas piemērošanas loka. Direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību atbilstīgi Kopienas tiesību normām definēt, ko tās uzskata par vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumiem, noteikt, kā šie pakalpojumi ir jāorganizē un jāfinansē, un noteikt konkrētās saistības, kam šie pakalpojumi ir pakļauti. Šī direktīva neattiecas uz paveiktā darba kontroli saistībā ar Komisijas Baltajā grāmatā par vispārējās intereses pakalpojumiem minētajiem uzdevumiem.

Pamatojums

Šī Direktīva neattiecas uz sabiedriskiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 6

12. apsvērums

12. Tā kā transporta pakalpojumus jau regulē Kopienas tiesību akti, kas attiecas tieši uz šo jomu, tie ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas tiktāl, cik tos regulē citi kopienas tiesību akti, kas pieņemti atbilstīgi Līguma 71. pantam un 80. panta 2. punktam. Tomēr šī direktīva attiecas uz pakalpojumiem, kurus neregulē specifiski transportam veltīti tiesību akti, piemēram, naudas pārvadāšanu vai mirstīgo atlieku transportēšanu.

12. Tā kā transporta pakalpojumus jau regulē Kopienas tiesību akti, kas attiecas tieši uz šo jomu, tie ir jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Tomēr, šī direktīva attiecas uz naudas pārvadāšanu un mirstīgo palieku transportēšanu, jo šajā jomā ir atklātas iekšējā tirgus problēmas.

Pamatojums

Jānoskaidro, kādus transporta veidus neiekļaut šajā direktīvā. Vienkārši pateikt “tos regulē citi Kopienas dokumenti” ir vairāk kā neprecīzi. Tā kā Komisija nevēlas iekļaut transporta sektoru kā vienu veselu, tad loģiski šķiet to neiekļaut vispār. Pretējā gadījumā šo sektoru regulēs nevajadzīgi sarežģīti noteikumi, kas noteiks, ka transports vieglāks par 3,5 tonnām, pakļauts pašreizējai direktīvai, bet transports, kas smagāks par 3,5 tonnām, pakļauts citiem Kopienas noteikumiem, kas savukārt var novest pie negodīgas konkurences.

Grozījums Nr. 7

13. apsvērums

13. Jau pastāv krietni liels Kopienas tiesību kopums par pakalpojumu darbībām, īpaši par reglamentētām profesijām, pasta pakalpojumiem, televīzijas apraidi, informācijas sabiedrības pakalpojumiem un pakalpojumiem attiecībā uz ceļošanu, brīvdienām un grupas braucieniem. Uz pakalpojumu darbībām attiecas arī citi tiesību akti, kas nav saistīti ar konkrētu pakalpojumu kategorijām, piemēram, tiesību akti par patērētāju aizsardzību. Šī direktīva pamatojas uz Kopienas acquis un tādējādi to papildina. Gadījumos, kad uz kādu pakalpojuma darbību jau attiecas viens vai vairāki Kopienas tiesību akti, tiks piemērota šī direktīva un šie tiesību akti, direktīvā noteiktās prasības papildinās citos aktos noteiktās prasības. Tādēļ ir jāizstrādā piemēroti noteikumi, ieskaitot noteikumus par atkāpēm, lai izvairītos no nesaderības un nodrošinātu saskaņu kā starp visiem šiem Kopienas tiesību aktiem.	13. Jau pastāv krietni liels Kopienas tiesību kopums par pakalpojumu darbībām, īpaši par reglamentētām profesijām, pasta pakalpojumiem, televīzijas apraidi, informācijas sabiedrības pakalpojumiem un pakalpojumiem attiecībā uz ceļošanu, brīvdienām un grupas braucieniem. Uz pakalpojumu darbībām attiecas arī citi tiesību akti, kas nav saistīti ar konkrētu pakalpojumu kategorijām, piemēram, tiesību akti par patērētāju aizsardzību. Šī direktīva pamatojas uz Kopienas acquis un tādējādi to papildina. Gadījumos, kad uz kādu pakalpojuma darbību jau attiecas viens vai vairāki Kopienas tiesību akti, tiks piemērota šī direktīva un šie tiesību akti, direktīvā noteiktās prasības papildinās citos aktos noteiktās prasības. Tādēļ ir jāizstrādā piemēroti noteikumi, ieskaitot noteikumus par atkāpēm, lai izvairītos no nesaderības un nodrošinātu saskaņu kā starp visiem šiem Kopienas tiesību aktiem.
	Šī direktīva neietekmē nevienu no šādiem jau pastāvošajiem tiesību aktiem vai iespēju Kopienai pārstrādāt šos tiesību aktus un mainīt to piemērošanas apjomu vai Kopienas saskaņošanas līmeni.

Pamatojums

Ir skaidri jānorāda, ka Pakalpojumu direktīva neietekmē ne esošās direktīvas vai regulas, ne jebkādas nākotnes izmaiņas sakarā ar tām.

Grozījums Nr. 8

16. a apsvērums (jauns)

	16a) Direktīva arī nav piemērojama profesijām un amatiem, kas pastāvīgi vai laiku pa laikam ir saistīti ar valsts varas pienākumu veikšanu dalībvalstī un tāpēc uz tiem atteicas izņēmumi, kas izklāstīti Līguma 45. pantā.

Grozījums Nr. 9

19. a apsvērums (jauns)

19a) saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas prasi, izšķirošais faktors, pieņemot lēmumu par to, vai tirgus dalībniekam ir tiesības pretendēt uz brīvību sniegt pakalpojumus vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir tas, vai šis tirgus dalībnieks ir izveidots tajā dalībvalstī, kurā viņš sniedz attiecīgo pakalpojumu. Ja operators ir izveidots dalībvalstī, kurā tas sniedz kādu pakalpojumu, tad tam ir tiesības pretendēt uz brīvību veikt uzņēmējdarbību. Turpretī, ja tirgus operators nav izveidots dalībvalstī, kurā pakalpojums tiek saņemts, tas ir pārrobežu pakalpojuma sniedzējs, kam ir tiesības pretendēt uz brīvību sniegt pakalpojumus.

Grozījums Nr. 10

27. a apsvērums (jauns)

27a) Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi sabiedrības veselība, patērētāju aizsardzība, dzīvnieku veselība un pilsētas vides mērķi ir sevišķi svarīgi ar sabiedrības interesēm saistīti iemesli, kas var attaisnot tādu atļauju sistēmu un citu ierobežojumu izmantošanu, kuri attiecas uz veselības aprūpi vai sociālajiem pakalpojumiem. Tomēr šāda atļauju sistēma vai ierobežojums nedrīkst diskriminēt pēc pieteicēja izcelsmes valsts principa vai tikt formulēti tādējādi, lai kavētu pārrobežu pakalpojumus, kuri atbilst dalībvalstu prasībām. Turklāt vienmēr ir jāievēro nepieciešamības un samērības kritēriji.

Grozījums Nr. 11

28. apsvērums

28. Gadījumos, kad pieejamais atļauju skaits vienai darbībai ir ierobežots dabas resursu nepietiekamības vai tehniskā nodrošinājuma dēļ, kā tas varētu būt, piemēram, attiecībā uz analogo radio frekvenču piešķiršanu vai hidroelektrostacijas izmantošanu, ir jāpieņem procedūra, kā izvēlēties vienu no vairākiem potenciālajiem kandidātiem, lai ar atklātu konkurenci uzlabotu lietotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu sniegšanas apstākļus. Šādai procedūrai jānodrošina pārredzamības un objektivitātes garantijas, un tādā veidā izsniegtai atļaujai nav jābūt pārmērīgi ilgstošai vai saistītai ar automātisku atjaunošanu, vai jāpiešķir jebkāda priekšrocība veiksmīgam pakalpojumu sniedzējam. Izsniegtās atļaujas ilgums ir īpaši jānosaka tādā veidā, lai tā neierobežo un nesašaurina brīvo konkurenci vairāk kā nepieciešams, lai dotu pakalpojumu sniedzējam iespēju atgūt investīciju izmaksas un gūt mērenu peļņu no ieguldītā kapitāla. Gadījumos, kad atļauju skaits ir ierobežots nevis dabas resursu nepietiekamības vai tehniskā nodrošinājuma, bet gan citu iemeslu dēļ, tomēr paliek saistoši šīs direktīvas citi atļauju sistēmām veltītie noteikumi.

28. Gadījumos, kad pieejamais atļauju skaits vienai darbībai ir ierobežots dabas resursu nepietiekamības vai tehniskā nodrošinājuma dēļ, kā tas varētu būt, piemēram, attiecībā uz hidroelektrostacijas izmantošanu, ir jāpieņem procedūra, kā izvēlēties vienu no vairākiem potenciālajiem kandidātiem, lai ar atklātu konkurenci uzlabotu lietotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu sniegšanas apstākļus. Šādai procedūrai jānodrošina pārredzamības un objektivitātes garantijas, un tādā veidā izsniegtai atļaujai nav jābūt pārmērīgi ilgstošai vai saistītai ar automātisku atjaunošanu, vai jāpiešķir jebkāda priekšrocība veiksmīgam pakalpojumu sniedzējam. Izsniegtās atļaujas ilgums ir īpaši jānosaka tādā veidā, lai tā neierobežo un nesašaurina brīvo konkurenci vairāk kā nepieciešams, lai dotu pakalpojumu sniedzējam iespēju atgūt investīciju izmaksas un gūt mērenu peļņu no ieguldītā kapitāla. Gadījumos, kad atļauju skaits ir ierobežots nevis dabas resursu nepietiekamības vai tehniskā nodrošinājuma, bet gan citu iemeslu dēļ, tomēr paliek saistoši šīs direktīvas citi atļauju sistēmām veltītie noteikumi.

Pamatojums

Jautājumi attiecībā uz analogo radio frekvenču piešķiršanu ir risināti Kopienas darbā par elektroniskajiem komunikāciju pakalpojumiem un tīkliem, un saistītiem aprīkojumiem un pakalpojumiem. Telekomunikāciju pakete izslēgta no Pakalpojumu direktīvas darbības loka. Tas attiecas arī uz analogo radio frekvenču piešķiršanu.

Grozījums Nr. 12

29. apsvērumi

29. Ar sabiedrības interesēm saistītais svarīgais iemesls, uz kuru ir atsauce konkrētos šīs direktīvas saskaņošanas aktos, ir tie, ko atzīst Eiropas Kopienu Tiesa attiecībā uz Līguma 43. un 49. pantu, proti, patērētāju, pakalpojumu saņēmēju, darbinieku interešu un pilsētvides aizsardzība.

29. Ar sabiedrības interesēm saistītais svarīgais iemesls, uz kuru ir atsauce konkrētos šīs direktīvas saskaņošanas aktos, ir tie, ko atzīst Eiropas Kopienu Tiesa un kas jo īpaši attiecas uz sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību, veselības aizsardzību, sociālo un kultūras politiku, patērētāju, pakalpojumu saņēmēju, darbinieku interešu, vides, tostarp pilsētvides, dzīvnieku veselības, intelektuālā īpašuma un valsts vēsturiskā un mākslinieciskā mantojuma aizsardzību.

Pamatojums

Eiropas Kopienas Tiesas tiesu prakse jāuztver kopumā, ieskaitot sociālo politiku un kultūras politiku.

Grozījums Nr. 13

33. a apsvērums (jauns)

	33a) Iznākums abpusējam novērtēšanas procesam atšķirsies saskaņā ar darbības veidu un ar to saistītajām sabiedrības interesēm. Jo īpaši saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, prasības, kas pakļautas šai abpusējai novērtēšanai, varētu pilnībā pamatot, ja tās ir saistītas ar veselības aizsardzības un sociālās politikas mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 14

34. apsvērums

34. Izskatāmo ierobežojumu skaitā ir jāiekļauj valsts tiesību normas, kuras atsevišķiem sniedzējiem ļauj uzsākt tādas darbības kā laimes spēles, pamatojoties uz kritērijiem, kas nav saistīti ar viņu profesionālo kvalifikāciju. Tāpat starp izskatāmajām prasībām ir arī kabeļtelevīzijas raidsabiedrībām saistošie “noteikumi, kas jāievēro”, kuri, uzliekot starpnieka pakalpojumu sniedzējam pienākumu nodrošināt pieeju noteiktiem pakalpojumiem, ko piegādā konkrēti pakalpojumu sniedzēji, ietekmē viņa izvēles brīvību, pieeju programmām un saņēmēju izvēli.

34. Starp izskatāmajām prasībām ir arī kabeļtelevīzijas raidsabiedrībām saistošie “noteikumi, kas jāievēro”, kuri, uzliekot starpnieka pakalpojumu sniedzējam pienākumu nodrošināt pieeju noteiktiem pakalpojumiem, ko piegādā konkrēti pakalpojumu sniedzēji, ietekmē viņa izvēles brīvību, pieeju programmām un saņēmēju izvēli.

Pamatojums

Noteikumi par "nesēju” jau ir iekļauti Direktīvā 2002/22/EK (Vispārējie pakalpojumi). Tā kā “nesēja” noteikumi kalpo, lai sargātu kultūras daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, Pakalpojumu direktīvai tie nav jāietekmē.

Grozījums Nr. 15

35. apsvērums

35. Ir atbilstoši, ka šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir jāpiemēro tikai tādā apjomā, ka apspriežamās darbības ir atvērtas konkurencei, tā lai tās neuzliktu dalībvalstīm pienākumu likvidēt esošos monopolus, it īpaši tos, kas nodarbojas ar loteriju organizēšanu, vai privatizēt konkrētas nozares.

35. Ir atbilstoši, ka šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir jāpiemēro tikai tādā apjomā, ka apspriežamās darbības ir atvērtas konkurencei, tā lai tās neuzliktu dalībvalstīm pienākumu liberalizēt vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumus, privatizēt sabiedriskos uzņēmumus, kas sniedz šādus pakalpojumus vai likvidēt esošos monopolus, kas nodarbojas ar citām darbībām, it īpaši ar loteriju organizēšanu un konkrētiem izplatīšanas pakalpojumiem;

Pamatojums

Šī Direktīva neattiecas uz sabiedriskiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 16

38. a apsvērums (jauns)

38a) Izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu uzraudzības pienākums neuzliek izcelsmes valstīm pienākumu šīs valsts iestādēm pašām veikt inspekcijas un pārbaudes galamērķa valsts teritorijā. Šīs pārbaudes un inspekcijas veiks galamērķa valsts iestādes, tostarp atsevišķu valstu iestādēm sadarbojoties elektroniski, saskaņā ar abpusējās administratīvās palīdzības prasībām un partnerībām, kas, dibinātas saskaņā ar šo direktīvu.

Pamatojums

Prasa skaidrojumu.

Grozījums Nr. 17

41. a apsvērums (jauns)

41a) Atkāpē no izcelsmes valsts principa jautājumos, ko regulē Direktīva 96/71/EC, ietilpst tās dalībvalsts tiesības, kur pakalpojums tiek sniegts, noskaidrot, vai pastāv darba attiecības, kā arī atšķirību starp pašnodarbinātām personām un nodarbinātām personām, tostarp arī “viltus pašnodarbinātām personām”. Šajā ziņā saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi svarīga darba attiecību iezīme Līguma 39. panta izpratnē ir fakts, ka zināmu laika brīdi persona citas personas vadībā sniedz pakalpojumus par to saņemot atlīdzību; jebkuras darbības, ko minētā persona veic ārpus nodarbinātā attiecībām, jāklasificē kā darbs, ko veikusi pašnodarbināta persona saskaņā ar Līguma 43. un 49. pantu.

Pamatojums

Šis apsvērums padara skaidrākus ierobežojumus, kas norādīti 17. panta 5. paragrāfā attiecībā par strādnieku nosūtīšanu.

Grozījums Nr. 18

47. a apsvērums (jauns)

47a) Tikpat lielā mērā ir jāierobežo izcelsmes valsts principa piemērošana, jo daudziem veselības dienestiem ir jādibina filiāle tajā dalībvalstī, kur šis veselības pakalpojums tiek sniegts, un tādēļ uz šāda veida pakalpojumiem nevar attiecināt izcelsmes valsts principu. Turklāt pārrobežu veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas gadījumā ir svarīgi izcelsmes valsts vispārēji izņēmumi no izcelsmes valsts principa, piemēram, attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vai higiēnas noteikumiem. Bez tam, ņemot vērā sabiedrības drošības aizsardzību, dalībvalstīm ir jāsaglabā iespēja iejaukties konkrētos gadījumos.

Grozījums Nr. 19

57. a apsvērums (jauns)

57a) Tā kā noteikumi un nosacījumi par pagaidu strādniekiem ir minēti Direktīvas 96/71/EC 3. panta 9. punktā, uz tiem neattiecas šajā direktīvā noteiktā izcelsmes valsts principa pielietošana. Turklāt izcelsmes valsts princips neattiecas uz nosacījumiem par darbinieku izīrēšanu, tostarp arī nosacījumiem attiecībā uz gadījumiem, kad darbiniekus piegādā pagaidu darba aģentūras, kas nozīmē to, ka spēkā stājas uzņemšanas dalībvalsts ierobežojumi un aizliegumi, kas, piemēram, attiecas uz izīrētu darbinieku izmantošanu, ierobežojumiem, kas attiecas uz pagaidu darba maksimālo ilgumu, utt.

Pamatojums

Šis apsvērums padara skaidrākus tiesību aktus, kas saistīti ar strādnieku nosūtīšanu.

Grozījums Nr. 20

59. a apsvērums (jauns)

59a) Aizliegums pieprasīt deklarāciju, kas jāiesniedz tās dalībvalsts atbildīgajām iestādēm, kur pakalpojums tiek sniegts, tikai attur dalībvalstis pieprasīt sistemātisku iepriekšēju deklarāciju katrā strādnieka nosūtīšanas gadījumā, bet neattur tās pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji iesniedz deklarācijas vai aizpilda veidlapas, kas attiecas uz konkrētās nodarbinātības saistībām, piemēram, anketas par ieguldījumiem fondos, kas domāti brīvdienu apmaksāšanai, ar noteikumu, ka šādas deklarācijas var tikt aizpildītas pēc pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas.

Grozījums Nr. 21

59. b apsvērums (jauns)

59b) Šī direktīva attur dalībvalstis pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji, kas norīko darbiniekus strādāt šo dalībvalstu teritorijā, sistemātiski sūtītu visus nodarbinātības dokumentus, ko tie parasti glabā uzņēmuma reģistrācijas vietā, uz šo dalībvalstu teritoriju un glabātu tos tur; tomēr šī direktīva neattiecas uz dokumentiem, ko sastāda darba procesā un glabā darba vietā, piemēram, darba laika uzskaites grafikus, un tā nekavē uzņēmējas dalībvalsts atbildīgās iestādes vērsties tieši pie pakalpojumu sniedzēja un pieprasīt dokumentus inspekcijas vai pārbaudes veikšanai, vai ieviest šo prasību neatbilstības gadījumā.

Pamatojums

Ir svarīgi noskaidrot, ka 24. panta 2. punkts neattur saņēmējdalībvalsti pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs vai viņa strādnieki nekavējoties uzrādītu dokumentus ar informāciju, kas noteikta 24. panta 2. punktā no a) līdz f), ja to pieprasa saņēmējvalsts kompetentā institūcija.

Grozījums Nr. 22

60. a apsvērums (jauns)

	60a) Prasības, kas attiecas uz strādnieku nosūtīšanu, attiecas arī uz ārpuskopienas valstu pilsoņiem.

Pamatojums

It is necessary to clarify that requirements concerning the posting of workers also apply in case of posting of third country nationals.

Grozījums Nr. 23

66. a apsvērums (jauns)

66a) Priekšnoteikums efektīvai dalībvalstu sadarbībai ir labi funkcionējoša elektroniskās informācijas sistēma, piemēram, IDA (datu apmaiņa starp pārvaldes iestādēm), lai ļautu kompetentajām iestādēm bez grūtībām noteikt atbilstīgos sarunu biedrus citās dalībvalstīs un sazināties ar tiem, izmantojot efektīvus saziņas līdzekļus, kā arī ātri un droši apmainīties ar dokumentiem un faktiem. Dalībvalstīm un Komisijai ir jāveicina pasākumi, it īpaši Eiropas līmeņa nolīgumi un noteikumi, ar mērķi veidot atzīšanas un piemērošanas tiesisko regulējumu administratīvo lietu izskatīšanas gadījumos.

Pamatojums

Grozījums Nr. 24

71. a apsvērums (jauns)

	71a) Kopiena var pieņemt juridiskus pasākumus, kuri liktu dalībvalstīm efektīvi sadarboties administratīvajos jautājumos, kas saistās ar dalīšanos ar informāciju starp dalībvalstīm un tās kontroli. Kopiena var veikt pasākumus, lai izvairītos no divkāršām pārbaudēm vai divkāršas uzraudzības un no dokumentu dublēšanās.

Grozījums Nr. 25

1. pants

Šī direktīva nosaka vispārējos noteikumus, kas ļauj pakalpojumu sniedzējiem vieglāk izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību un sekmē pakalpojumu brīvu apriti.	Šī direktīva nosaka vispārējos noteikumus, kas ļauj pakalpojumu sniedzējiem vieglāk izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību un sekmē pakalpojumu brīvu apriti.
	Šī direktīva neattiecas uz vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumu liberalizāciju vai tādu sabiedrisku organizāciju privatizāciju, kas sniedz šādus pakalpojumus. Tā arī neierobežo Kopienas noteikumus par konkurenci un atbalstu.
	Šī direktīva nav saistīta ne ar tādu monopolu likvidāciju, kas sniedz pakalpojumus, ne ar dalībvalstu piešķirto atbalstu, uz kuru attiecas EK līgumā iekļautie konkurences noteikumi.
	Šī direktīva neskar pasākumus, ko veic Kopienas vai valsts līmenī, lai aizsargātu vai veicinātu kultūras vai lingvistisko daudzveidību vai viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos.

Grozījums Nr. 26

2. panta 2. punkta a) daļa

(a) finanšu pakalpojumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/65/EK 2. panta b) daļā;	(a) banku, kredīta, apdrošināšanas, darba devēju pensiju fondu un privāto pensiju fondu, ieguldījumu un maksājumu pakalpojumiem;

Pamatojums

Finanšu pakalpojumi ir izslēgti no direktīvas darbības loka. Taču ir svarīgi, ka ir skaidri noteikts, ko tieši iekļauj termins “finanšu pakalpojumi”.

Grozījums Nr. 27

2. panta 2. punkta c) daļa

c) transporta pakalpojumiem tādā apjomā, kādā tos pārvalda citi Kopienas tiesību akti, kuru juridiskais pamats ir EK līguma 71. pants vai 80. panta 2. punkts.	c) transporta pakalpojumiem, izņemot mirstīgo atlieku transportēšanu un naudas pārvadāšanu ar nosacījumu, ka ir ievēroti nacionālie drošības un higiēnas standarti.

Grozījums Nr. 28

2. panta 2punkta c a) daļa (jauna)

	c a) enerģijas pakalpojumiem tādā apjomā, kādā tos regulē citi Kopienas tiesību akti;

Pamatojums

Lai izvairītos no juridiskām neskaidrībām, darbības, kas iekļautas gāzes un elektrības direktīvās nav ierindotas šajā direktīvā.

Grozījums Nr. 29

2. panta 2. punkta c b) daļa (jauna)

	c b) ar azartspēlēm saistītas darbības;

Pamatojums

Azartspēles nav ES kompetencē un tās nav jāiekļauj šajā direktīvā.

Grozījums Nr. 30

2. panta 2. punkta c c) daļa (jauna)

	c c) vispārējās intereses pakalpojumiem;

Pamatojums

Vispārējās intereses pakalpojumi un vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumi ir jāpakļauj ietvardirektīvai, kas definē to pamatprincipus un nodrošina sabiedrības finansēšanu. Tādi pakalpojumi kā veselības aprūpe, kultūra, apraide, sociālie pakalpojumi vai izglītības pakalpojumi ir noteikti jāizslēdz no piedāvātās direktīvas darbības loka.

Grozījums Nr. 31

2. panta 2. punkta c d) daļa (jauna)

	c d) darbībām, kas ir saistītas, pat tikai laiku pa laikam, ar valsts varas realizāciju un uz ko attiecas EK līguma 45. pants.

Pamatojums

Šīs direktīvas darbības sfērā nav jāiekļauj darbības, ko aptver Līguma 45. pants, kas nosaka, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar oficiālo iestāžu varas realizāciju, jo to regulē dalībvalstis saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Grozījums Nr. 32

2. panta 2. punkta c e) daļa (jauna)

	c e) vispārējās ekonomiskās intereses pakalpojumiem.

Pamatojums

Grozījums Nr. 33

2. panta 3) daļa

3) Šī direktīva neattiecas uz nodokļu politikas jomu, izņemot 14. un 16. pantu tiktāl, cik uz tur noteiktajiem ierobežojumiem neattiecas Kopienas tiesību akts par nodokļu saskaņošanu.	3) Šī direktīva neattiecas uz nodokļu politikas jomu.

Pamatojums

2.panta 3.punkta piedāvātā versija liek domāt, ka Komisija uzskata nodokļu ievākšanu par slogu brīvai pakalpojumu kustībai. Es nepiekrītu šim sākotnējam uzskatam un, gluži pretēji, esmu pārliecināts, ka nodokļu konkurence ir svarīgs impulss brīvas preču kustības attīstībai. Piedāvātā formulējuma sekas būtu tādas, ka tikai izcelsmes valstij būtu tiesības piedzīt nodokļus. Tādēļ būtu labāk izslēgt nodokļu politiku vispār.

Grozījums Nr. 34

3. panta 2. punkts

Šīs direktīvas piemērošana neskar citu Kopienas tiesību aktu noteikumu piemērošanu saistībā ar pakalpojumiem, uz ko atteicas šie noteikumi.	Šī direktīva neskar citus atbilstīgos Kopienas tiesību aktus, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem.

Pamatojums

Direktīva pašreizējā projektā attiecas uz galveno gāzes darbības ķēdes daļu (piegāde, sadale, uzbūve, un infrastruktūru darbība, kā arī citi ar to saistīti pakalpojumi).

Tādēļ ir izšķiroši, ka direktīva ņem vērā un saskaņo iepriekš esošos un konkrētus ES noteikumus, kas attiecas uz enerģijas sektoru un ir pilnībā izstrādāti uz šī sektora īpašību pamata un nodrošina līdzsvaru starp visām interesēm.

Ir ļoti svarīgi noteikt prioritāti starp sektoru direktīvas konkrētiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 35

3. panta 2. a punkts (jauns)

	Kopienas tiesību aktiem, kas attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus konkrētos iekšējā tirgus sektoros vai profesijās, ir priekšrocība attiecībā pret šo direktīvu.

Grozījums Nr. 36

3. a pants (jauns)

	3.a pants
	Šo direktīvu nevar interpretēt tā, lai tā jebkādā veidā ierobežotu pamatbrīvību īstenošanu, kā tās atzīst dalībvalstīs un Pamattiesību hartā.

Pamatojums

Šī direktīva nedrīkst nomākt pamattiesību likumisko garantiju, ieskaitot tiesības vai brīvību uz kopīgu darbību.

Grozījums Nr. 37

4. panta 10.daļa

10) “slimnīcas aprūpe” nozīmē medicīnisku aprūpi, ko var sniegt tikai medicīniskā infrastruktūrā un kas parasti prasa, lai aprūpi saņemošo personu izmitinātu tur; lai šādu aprūpi klasificētu kā “slimnīcas aprūpi”, nav svarīgs šīs infrastruktūras nosaukums, organizācija un finansēšanas veids;	Svītrots

Pamatojums

pants ).

Grozījums Nr. 38

5. panta 3. punkts

3. Direktīvas 2. punkts neattiecas uz dokumentiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK 46.pantā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK 45. panta 3. punktā.	3. Direktīvas 2. punkts neattiecas uz dokumentiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ../../EK 46.pantā par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31 marta Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 3 .punktā par procedūru koordinēšanu būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu¹ piešķiršanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 90/5/EK 3. panta 2. punktā, lai veicinātu pastāvīgu advokātu profesijas praksi dalībvalstī, kas nav tā, kur iegūta kvalifikācija².
	----------- 1) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp., grozīts ar Komisijas Regulu (EK)Nr. 1874/2004 (OV L 326, 29.10.2004., 17. lpp.).
	2) OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp., grozīts ar 2003. gada Pievienošanās līgumu.

Pamatojums

Šis grozījums izskaidro izņēmumus un tos skaidrāk definē.

Grozījums Nr. 39

5. panta 3. a punkts (jauns)

	3a. Dalībvalstis attiecīgajā gadījumā ieviesīs saskaņotas Eiropas veidlapas, kas kalpos kā apliecību, atestātu vai jebkuru citu uzņēmējdarbības dokumentu ekvivalents.

Pamatojums

Saskaņotas Eiropas veidlapu izveidošana veicinās sadarbību starp uzraudzības varas orgāniem izcelsmes valstī un galamērķa valstī. Taču, ņemot vērā, ka procedūras dalībvalstu tieslietu sistēmās ir ļoti atšķirīgas un ka nav mērķa tās saskaņot, saskaņotas veidlapas izveidošana ir iespējama tikai atsevišķos gadījumos.

Grozījums Nr. 40

6. panta 1. punkts

Dalībvalstis nodrošina, lai ne vēlāk par 2008.gada 31.decembri pakalpojuma sniedzējs var nokārtot sekojošas procedūras un formalitātes sakaru punktā, ko pazīst ar nosaukumu “vienotais kontaktpunkts”:	Dalībvalstis nodrošina, lai ne vēlāk par 2008.gada 31.decembri pakalpojuma sniedzējs var nokārtot sekojošas procedūras un formalitātes sakaru punktā, ko pazīst ar nosaukumu „vienotais kontaktpunkts”, vai nu izcelsmes valstī vai dalībvalstī, kur pakalpojums tiek sniegts, pēc pakalpojuma sniedzēja brīvas izvēles:

Grozījums Nr. 41

6. panta 1 a punkts (jauns)

	Vienotā kontaktpunkta nozīmēšana konkrētā dalībvalstī neietekmē atbildības sadalījumu dalībvalstīs.

Pamatojums

Grozījums Nr. 42

7. panta 1. punkta a) daļa

a) prasības, ko piemēro pakalpojumu sniedzējiem, kuri dibināti šo valstu teritorijā, it īpaši prasības attiecībā uz procedūrām un formalitātēm, lai piekļūtu pakalpojumu darbībām un veiktu tās;	a) prasības, ko piemēro pakalpojumu sniedzējiem, kuri dibināti šo valstu teritorijā, it īpaši prasības attiecībā uz sociālajām, darba un arodbiedrību tiesībām, apkārtējās vides un patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kā arī prasības attiecībā uz procedūrām un formalitātēm, lai piekļūtu pakalpojumu darbībām un veiktu tās;

Pamatojums

Vienotiem sakaru punktiem jāsniedz šī informācija, lai garantētu, ka pakalpojumu sniedzējiem ir pieejami piemērojamie kolektīvie līgumi, sociālā likumdošana, vides noteikumi un patērētāju aizsardzības sistēmas.

Grozījums Nr. 43

8. panta 2. punkts

2. Šīs direktīvas 1.punkts neattiecas uz telpu, kurās tiek sniegts pakalpojums, vai uz pakalpojuma sniedzēja izmantotā aprīkojuma apskati, vai pakalpojuma sniedzēja spēju fizisku pārbaudi.	2. Šīs direktīvas 1.punkts neattiecas uz telpu, kurās tiek sniegts pakalpojums, vai uz pakalpojuma sniedzēja izmantotā aprīkojuma apskati, vai pakalpojuma sniedzēja spēju fizisku pārbaudi, bet dalībvalstis garantē, ka jebkura šāda apskates un apstiprināšanas procedūra ir vienkārša, taisnīga un nediskriminējoša.

Pamatojums

Apskates un apstiprināšanas procedūras nedrīkst būt apgrūtinošas pakalpojuma sniedzējam un nevar tikt izmantotas kā diskriminācijas līdzeklis pret pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 44

9. panta 1. punkta a) daļa

a) atļaujas sistēma nediskriminē konkrēto pakalpojumu sniedzēju;	a) atļaujas sistēma nediskriminē konkrēto pakalpojumu sniedzēju salīdzinājumā ar vietējiem pakalpojumu sniedzējiem, un tiek pieņemtas pakalpojuma sniedzēja izcelsmes valsts atbilstīgās atļaujas sistēmas.

Pamatojums

Ir jāpaskaidro, ka mērķis ir radīt vienādus noteikumus gan vietējiem, gan pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem.

Grozījums Nr. 45

10. panta 5. punkts

5. Atļauja tiek piešķirta tad, kad, ņemot vērā atbilstošu pārbaudi, ir pierādīts, ka visi atļaujas sniegšanas nosacījumi ir izpildīti.	5. Atļauja tiek piešķirta tad, kad, ņemot vērā atbilstošu pārbaudi, ir pierādīts, ka visi atļaujas sniegšanas nosacījumi ir izpildīti, un to var anulēt tikai tā iestāde, kas to izsniegusi.

Grozījums Nr. 46

16. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

Šīs direktīvas 1.punkts aptver valsts noteikumus attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu sniegšanai un pakalpojumu sniegšanu, īpaši prasības, kas nosaka pakalpojumu sniedzēja rīcību, pakalpojuma kvalitāti vai saturu, reklāmu, līgumus un pakalpojumu sniedzēja atbildību.	Šīs direktīvas noteikumi attiecas tikai attiecas uz atļauju piekļūt pakalpojumu sniegšanai un sniegt pakalpojumus. Uz galamērķa valstī sniegtajiem pakalpojumiem joprojām attiecas galamērķa valsts sabiedrības veselības aizsardzībai, drošībai un aizsardzībai veltītie noteikumi, ciktāl tie ir samērojami, un šos pakalpojumus pārrauga šīs valsts atbildīgās iestādes.

Grozījums Nr. 47

16. panta 3. punkta ievaddaļa

	3. Dalībvalstis neļauj savā teritorijā piekļūt pakalpojumu darbība vai veikt to, ja tā ir saistīta ar diskriminējošām prasībām, kas ir tieši vai netieši saistītas ar nacionālo piederību vai reģistrētā biroja atrašanā vietu.
3. Dalībvalstis nekādu ar attiecīgo jomu saistītu iemeslu dēļ nedrīkst ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību, ja sniedzējs ir no citas dalībvalsts, it īpaši nosakot kādu no šādām prasībām:	Dalībvalstis nekādu ar attiecīgo jomu saistītu iemeslu dēļ nedrīkst ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību, ja sniedzējs ir no citas dalībvalsts.
	Tādēļ ir aizliegtas šādas prasības:

Grozījums Nr. 48

16. a pants (jauns)

	16.a pants
	Pakalpojumu direktīvas piemērošana divos posmos
	1) Izņemot noteikumus, kas izklāstīti šajā iedaļā, izcelsmes valsts princips stājas spēkā divos posmos.
	2) Uz pakalpojumiem, kas saistīti ar nesen reģistrētiem vai nereglamentētām profesijām, attiecas šīs direktīvas 45. pants.
	3) Attiecībā uz pakalpojumiem, kas dalībvalstīs ir pakļauti stingrākai reglamentēšanai, piemēram, ja kādā dalībvalstī vietējiem pakalpojumu sniedzējiem prasa ilgāku apmācības laiku, īpašus eksāmenus vai sertifikātu, lai tie saņemt atļauju vai drīkstētu sniegt attiecīgo pakalpojumu darbību, Padome var piekrist, ka ne vēlāk par šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu ievieš divus pārejas posmus — attiecīgi piecu gadu (A grupa) un desmit gadu (B grupa) garumā, kuru laikā Direktīva ir jāatattiecina uz šīm pakalpojumu darbībām.
	4) Padome iedala 3. punktā minētās pakalpojumu darbības divās grupās (A un B). A grupas pakalpojumu darbībām (nedaudz reglamentētas profesijas) pārejas posms nav ilgāks par pieciem gadiem un B grupas pakalpojumu darbībām tas nav ilgāks par desmit gadiem, sakot no 45. pantā noteiktā termiņa.
	Ja Padomes līdz 45. pantā minētajam termiņam neprecizēs 3. un 4. punktā minētās grupas, pārejas posma nebūs.

Grozījums Nr. 49

17. pants no 2. līdz 4. punktam

(2) elektrības sadales pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK 2. panta 5.daļas nozīmē;	2) elektrības pārraides, sadales un piegādes pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK 2. panta 5. daļas nozīmē;
3) gāzes sadales pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK 2. panta, 5. daļas nozīmē;	3) gāzes transportēšanas, sadales, piegādes un uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK 2. panta 5. daļas nozīmē;
3) ūdens sadales pakalpojumiem;	4) ūdens ieguves, sadales, piegādes un attīrīšanas pakalpojumiem;

Pamatojums

Priekšlikumā atkāpe no izcelsmes valsts principa skar vienīgi gāzes sadali. Nav objektīva pamatojuma šādai ierobežotai atkāpei. Direktīva 2003/55/EK, kas attiecas uz visām gāzes darbībām ES, ietver dabas gāzes pārsūtīšanu, sadali, piegādi un uzglabāšanu saskaņā ar tās 1. pantu. Rezultātā ir jāpaplašina sākotnējā atkāpe augstāk minētajām gāzes darbībām, lai varētu pret tiem attiekties vienādi un tādā veidā izvairīties no diviem dažādiem nepamatotiem juridiskajiem režīmiem.

Grozījums Nr. 50

17. panta 6 a) daļa (jauna)

	6a) reglamentētām profesijām, veicot valsts varas uzdevumus vai papilduzdevumus, kas ir būtiski valsts varai;

Pamatojums

Ir jāpaskaidro, ka vispārējā atkāpe no izcelsmes valsts principa attiecas uz reglamentētām profesijām, veicot oficiālo iestāžu uzdevumu un visas darbības saistībā ar šo uzdevumu.

Grozījums Nr. 51

18.panta 1.punkta (b) daļa

b)azartspēlēm, kas saistītas ar derību slēgšanu un naudas likmēm laimes spēlēs, tostarp loterijās un derību darījumos;	svītrots

Pamatojums

Nav pamatojuma azartspēļu darbības izslēgšanai.

Grozījums Nr. 52

23. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tās sociālā nodrošināšanas sistēmas neatsakās uzņemties atmaksāt izdevumus par citā dalībvalstī sniegtiem slimnīcas aprūpes pakalpojumiem, ja konkrētais ārstēšanas veids ir iekļauts to pabalstu sarakstā, kas paredzēti piederības dalībvalsts tiesību aktos un, ja šāda ārstēšanu nevar nodrošināt pacientam medicīniski pieņemamā laika posmā, ņemot vērā pacienta pašreizējo veselības stāvokli un iespējamo slimības attīstību.

2. Atļauja pieprasīt slimnīcas aprūpi tiek piešķirta saskaņā ar Regulas (EEK) 1408/71 22 pantu un Regulas (EK) 883/2004 20. pantu. Slimnīcas aprūpe ietver visu medicīnisko ārstēšanu dalībvalstī, kurā pacients ir apdrošināts; lai šādu aprūpi klasificētu kā „slimnīcas aprūpi”, nav svarīgs šīs infrastruktūras nosaukums, organizācija un finansēšanas veids.

Pamatojums

Grozījums Nr. 53

24. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

Tomēr dalībvalsts, uz kuru darbinieks nosūtīts, nevar nepiemērot pakalpojuma sniedzējam vai nosūtītam darbiniekam nevienu no šādām saistībām attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 17. panta 5. daļā:	Tomēr dalībvalsts, uz kuru darbinieks nosūtīts, nevar nepiemērot pakalpojuma sniedzējam vai nosūtītam darbiniekam nevienu no 17. panta 5. punktā minētajām saistībām, kas pārsniedz Direktīvas 96/71/EC prasības.
a) saņemt pakalpojuma sniegšanas atļauju vai būt reģistrētam attiecīgajās kompetentās iestādēs vai atbilst jebkurai citai līdzvērtīgai prasībai,
b) iesniegt deklarāciju, izņemot deklarācijas attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK pielikumā minēto darbību, kas būtu spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim;
c) uzturēt pārstāvi valsts teritorijā;
d) veidot un uzglabāt nodarbinātības dokumentus dalībvalsts teritorijā vai saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošajiem noteikumiem;

Pamatojums

Direktīva 96/71/EC ir pierādījusi sevi praksē un to ir jāturpina pielietot. Turklāt, lai nesajauktu atsauci uz esošajiem tiesību aktiem ar jaunajām prasībām, kas attiecas uz dokumentu turēšanu un piegādi, ir svarīgāk norādīt dokumentus, kas jāpatur, un nosacījumi saskaņā ar kuriem tie ir jāuzrāda, pamatojoties uz šī panta 2. paragrāfu.

Grozījums Nr. 54

24. panta 2.punkta 1.apakšpunkts

2. Šīs direktīvas 1. punktā minētajos apstākļos izcelsmes dalībvalsts nodrošina, ka kalpojums sniedzējs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai tā divu gadu laikā pēc nosūtīšanas spētu gan savas valsts, gan uzņēmējas dalībvalsts kompetentām iestādēm paziņot šādu informāciju par:	2. Pakalpojuma sniedzējam ir jābūt līdzi personu apliecinošiem dokumentiem un attiecīgā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo licenču kopijām, ko izsniegušas izcelsmes valsts kompetentās iestādes. Sniedzot pakalpojumu, šiem dokumentiem vienmēr ir jābūt līdzi. Pakalpojuma sniedzējam pēc pieprasījuma jāuzrāda šie dokumenti reģistrācijas valsts kompetentajai iestādei. Izcelsmes dalībvalsts nodrošina, ka kalpojums sniedzējs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai tā divu gadu laikā pēc nosūtīšanas spētu gan savas valsts, gan uzņēmējas dalībvalsts kompetentām iestādēm paziņot šādu informāciju par:
a) nosūtītā strādnieka identitāti;	a) nosūtītā strādnieka identitāti;
b) viņam uzticēto uzdevumu veidu,	b) viņam uzticēto uzdevumu veidu,
(c) saņēmēja kontaktinformāciju,	(c) saņēmēja kontaktinformāciju,
(d) nosūtīšanas vietu,	(d) nosūtīšanas vietu,
(e) nosūtīšanas sākuma un beigu datumu,	(e) nosūtīšanas sākuma datumu un beigu datumu (ja zināms),
f) nosūtītā darbinieka nodarbinātības veidu un darba apstākļiem;	f) nosūtītā darbinieka nodarbinātības veidu un darba apstākļiem;

Pamatojums

Ja to pieprasa saņēmējvalsts kompetenta institūcija, piegādātājam jāuzrāda minimāla dokumentācija, proti, personu apliecinoši dokumenti un attiecīgās licences, ja tādas nepieciešamas. Pārējo minēto dokumentāciju jānogādā elektroniski (piemēram, izmantojot IDA vai citus e-pārvaldes pakalpojumus) starp vietējām administrācijām pēc pieprasījuma, tāpēc piegādātājam nav visu laiku tā jānēsā sev līdz.

Beigu datumu var nezināt vai tas var būt nenoteikts nosūtīšanas sākumā

Grozījums Nr. 55

25. panta 2.punkts

2. Šīs direktīvas 1.punkts neskar dalībvalstu iespēju pieprasīt īstermiņa vīzu ārpuskopienas valsts pilsoņiem, uz kuriem neattiecas savstarpējās atzīšanas režīms, kas paredzēts Konvencijas ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu 21.pantā.	2. Šīs direktīvas 1.punkts neskar dalībvalstu iespēju pieprasīt īstermiņa vīzu ārpuskopienas valsts pilsoņiem, uz kuriem neattiecas savstarpējās atzīšanas režīms, kas paredzēts Konvencijas ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu 21.pantā, bet tas ir jāattiecina uz citās ES dalībvalstīs izvietotu uzņēmumu darbiniekiem, ja nav pamatota iemesla rīkoties pretēji.

Pamatojums

Kompānijai, kas vēlas ievest cilvēkus no valstīm ārpus ES robežām, lai iegūtu atsevišķas darba vīzas un uzturēšanās atļaujas katrai valstij, uz kuru tā sūta darbiniekus, vajadzīgs daudz laika un naudas. Tādēļ ir svarīgi, ka trešās valsts pilsoņiem nenākas saskarties ar nepamatotiem ierobežojumiem, kad tiek sūtīti uz valsti, kas nav Šengenas Līguma puse.

Grozījums Nr. 56

26. panta 1.punkta (e) daļa

e) reglamentēto profesiju gadījumā, visām profesionālām organizācijām vai tamlīdzīgām iestādēm, kurās pakalpojumu sniedzējs ir reģistrējies, profesionālo nosaukumu un dalībvalsti, kurā šis nosaukums ir piešķirts;	e) reglamentēto profesiju gadījumā, visām profesionālām organizācijām vai tamlīdzīgām iestādēm, kurās pakalpojumu sniedzējs ir reģistrējies, reģistrācijas numuru, profesionālo nosaukumu un dalībvalsti, kurā šis nosaukums ir piešķirts;

Grozījums Nr. 57

26.panta 1.punkta g a) daļa (jauna)

	ga) gadījumos, kad ir jāizņem profesionālās atbildības apdrošināšana vai jāsniedz tamlīdzīga garantija, informāciju, kas minēta 27. panta 1.punktā, it īpaši informāciju par apdrošinātāju vai galvotāju, profesionālo un teritoriālo aptveramību un pierādījumu, ka veikti visi apdrošinātājam uz doto brīdi pienākošies maksājumi.

Grozījums Nr. 58

26. panta 4 a punkts (jauns)

	4.a) Lai garantētu efektīvu pārraudzību un efektīvu patērētāju aizsardzību, dalībvalstīm ir jāizmanto e-valdības pasākumi, kā to ierosinājusi Komisija.
	Visu pārrobežu pakalpojumu sniedzēju reģistrācija jāveic, izmantojot standarta veidlapu, ko izstrādājusi Komisija un kas derīga visā Kopienas teritorijā.

Pamatojums

Grozījums Nr. 59

27. panta 5.punkts

5. Lai īstenotu 1.punktu, Komisija var saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru sastādīt tādu pakalpojumu sarakstu, kuriem piemīt 1. punktā minētās īpašības, un noteikt kopējus definēšanas kritērijus, kas nepieciešami šajā punktā minētajai apdrošināšanai un garantijām un kas atbilst riska veidam un lielumam.	5. Lai īstenotu 1.punktu, Komisija saskaņā ar 42.panta 2.punktā minēto procedūru sastāda pakalpojumu sarakstu, kuriem piemīt 1. punktā minētās īpašības, un noteikt kopējus definēšanas kritērijus, kas nepieciešami šajā punktā minētajai apdrošināšanai un garantijām un kas atbilst riska veidam un lielumam.

Grozījums Nr. 60

35. panta 3. punkta 2. apakšpunkts

Uzzinot par jebkuru pakalpojumu sniedzēja nelikumīgu rīcību vai īpašu darbību, kas dalībvalstī var izraisīt nopietnus zaudējumus, dalībvalstis brīdina izcelsmes dalībvalsti visīsākajā iespējamā laikā.	Uzzinot par jebkuru pakalpojumu sniedzēja nelikumīgu rīcību vai īpašu darbību, kas dalībvalstī var izraisīt nopietnus zaudējumus, dalībvalstis brīdina izcelsmes dalībvalsti un uzņēmējvalsti visīsākā iespējamā laikā.

Pamatojums

Par uzraudzību jāatbild uzņēmējvalstij, jo tikai tai ir īsts pamudinājums veikt kontroli.

Grozījums Nr. 61

36. panta 2. punkta 1. apakšpunkts

2. Pēc izcelsmes dalībvalsts lūguma šīs direktīvas 1. pantā minētās kompetentas iestādes veic jebkādas pārbaudes, apskates un izmeklēšanas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu izcelsmes dalībvalsts īstenotu pārraudzību. To darot, kompetentās iestādes rīkojas to pilnvaru ietvaros, kādas tām ir piešķirtas to dalībvalstī.	2. Šī panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes pēc izcelsmes dalībvalsts lūguma veic jebkādas pārbaudes, apskates un izmeklēšanas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību. To darot, kompetentās iestādes rīkojas to pilnvaru ietvaros, kādas ir piešķirtas līdzīgām iestādēm izcelsmes valstī.

Pamatojums

Par uzraudzību jāatbild uzņēmējvalstij, jo tikai tai ir īsts pamudinājums veikt kontroli.

Grozījums Nr. 62

37. panta 2. punkts

2. Šīs direktīvas 1. pantā minētā dalībvalsts lūdz izcelsmes dalībvalsti veikt pasākumus attiecībā uz pakalpojuma sniedzēju, nodrošinot visu atbilstīgo informāciju par konkrēto pakalpojumu un lietas apstākļiem.

2. Šī panta 1. punktā minētās minētā dalībvalsts lūdz izcelsmes dalībvalsti nekavējoties sniegt atzinumu, nodrošinot visu atbilstīgo informāciju par konkrēto pakalpojumu un lietas apstākļiem.

Izcelsmes dalībvalsts visīsākajā laikā pārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs darbojas likumīgi un pārbauda pieprasījumā minētos faktus. Visīsākajā laikā tā informē pieprasītāju dalībvalsti par veiktajiem vai paredzētajiem pasākumiem vai arī, kā tas var gadīties, par iemesliem, kāpēc tā nav veikusi nekādus pasākumus.

Izcelsmes dalībvalsts visīsākajā laikā pārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs darbojas likumīgi un pārbauda pieprasījumā minētos faktus. Visīsākajā laikā tā informē pieprasītāju dalībvalsti par pasākumiem, kas šādā gadījumā tiktu veikti vai būtu paredzēti izcelsmes valstī, vai arī, kā tas var gadīties, par iemesliem, kāpēc netiktu veikti nekādi pasākumi.

Pamatojums

Par uzraudzību jāatbild uzņēmējvalstij, jo tikai tai ir īsts pamudinājums veikt kontroli.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Atsauces	KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 16.9.2004
Ciešāka sadarbība
Atzinuma sagatavotājs: Iecelšanas datums	Jorgo Chatzimarkakis 31.8.2004
Izskatīšana komitejā	23.11.2004	2.2.2005		16.3.2005	26.4.2005
Grozījumu pieņemšanas diena	26.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		34 6 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Ivo Belet, Šarūnas Birutis, Jan Březina, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Joan Calabuig Rull, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Umberto Guidoni, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Umberto Pirilli, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras Roca
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Christian Ehler, Malcolm Harbour, Erna Hennicot-Schoepges, Edit Herczog, Erika Mann, Lambert van Nistelrooij, John Purvis, Hannes Swoboda
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Lambsdorff

22.4.2005

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū

(KOM(2004)0002 – C6‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

Atzinumu sagatavoja: Marie-Hélène Descamps

ĪSS PAMATOJUMS

La proposition de directive sur les services dans le marché intérieur, s'inscrit dans le processus de réformes économiques lancé par le Conseil européen de Lisbonne pour faire de l’Europe l'économie de la connaissance la plus compétitive et la plus dynamique du monde à l'horizon 2010.

L'objectif de cette directive est la réalisation d'un véritable marché intérieur des services. Elle prévoit d'établir un cadre juridique qui supprime les obstacles à la liberté d'établissement des prestataires de services et à la libre circulation des services entre Etats membres.

Si l'on ne peut que souscrire au principe d’un tel texte et notamment à l’objectif de la simplification administrative, avec la mise en place d'un guichet unique pour le prestataire, il convient de rappeler, néanmoins, que Union européenne est plus qu’un marché, plus qu’une carte de géographie, c’est une histoire, une culture et la culture n’est pas une marchandise.

La spécificité de certains services doit donc être prise en compte, en particulier les services culturels et audiovisuels, qui font à la fois partie de l'économie et de la culture.

Ils sont, en effet, porteurs d’identités, de valeurs, et en ce sens, ne peuvent être considérés comme des biens de consommation ou des services marchands comme les autres.

Rappelons que ce sont les Etats membres qui sont compétents dans le domaine de la culture, et l’Union européenne n’a qu’une compétence complémentaire. Ce principe de subsidiarité sert donc de fil conducteur à toutes les actions communautaires dans ce secteur.

Il est évident qu'une proposition qui couvre des secteurs aussi différents que les jeux de hasard et les services audiovisuels, pose inévitablement des problèmes non seulement au législateur et à l'opinion publique, mais aussi aux différentes catégories professionnelles concernées.

Les différentes auditions d’experts et de professionnels ont d’ailleurs soulevé davantage de questions relatives à l’application de la directive qu’elles n’y ont apporté de réponse, d’où l’apparition d’un sentiment général d’inquiétude.

Dès lors, il convient de préciser que la proposition de directive ne s'applique pas dans le cadre de l'éducation nationale, et de souligner qu'elle ne s'applique pas non plus aux aides octroyées par les Etats membres à la culture et au sport.

La diversité culturelle et le pluralisme des médias figurent parmi les éléments constitutifs du modèle européen reconnu par l'Union. Or, l’intégration des services culturels et audiovisuels dans le champ d’application de la directive, risque d’entraver les engagements de la Communauté et des Etats en faveur de cette diversité. Ces services contribuant à former l’opinion publique et à forger les identités culturelles des Etats membres, justifient le maintien des encadrements nationaux.

En outre, les services audiovisuels font l’objet d’une approche sectorielle au niveau communautaire à travers la directive Télévision Sans Frontières (directive 89/552 modifiée par la directive 97/36/CE).

Cette directive TVSF répond déjà aux objectifs fixés par la directive Services, à savoir qu’elle garantit la libre prestation des services de télévision dans le marché intérieur en faisant prévaloir la législation de l’Etat membre d’origine, ce qui exclut la législation du pays destinataire. Ce Principe du Pays d'Origine ne s'applique dans cette directive qu'à certains domaines coordonnés et comporte d'importantes contreparties (notamment la possibilité pour les Etats membres d'instaurer des quotas de production et de diffusion).

Certes, la directive Télévision sans frontières ne couvre et ne coordonne pas tout. Néanmoins, la priorité doit être clairement donnée à une approche sectorielle qui convient mieux aux attentes des professionnels de l’audiovisuel. Le réexamen de TVSF et de la directive sur le droit d’auteur pour le Satellite/Câble offre l’occasion de vérifier s’il subsiste des obstacles au développement du marché intérieur dans le secteur de l’audiovisuel.

La version actuelle de la directive relative aux services ne répond pas aux nécessités de la spécificité culturelle, et ne respecte pas suffisamment la compétence des Etats membres là où l’Union est censée n’avoir qu’une compétence complémentaire.

Face à toutes ces interrogations et incertitudes, il convient de demander l’exclusion du champ d'application de la présente directive, des services audiovisuels, notamment les services de radiodiffusion télévisuelle, les services de radio, les services de cinéma, ainsi que des services de presse. L’application de ce texte à ces services nous entraînerait vers une logique purement économique où l’exigence du marché l’emporterait sur les principes de pluralisme des médias et de diversité culturelle que l’Union européenne défend dans le projet de Convention internationale sur la diversité culturelle, négocié actuellement à l’UNESCO.

Cet objectif est également mentionné et reconnu au sein du Traité établissant une Constitution pour l'Europe.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[11]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1.a apsvērums (jauns)
	1a) ņemot vērā audiovizuālās nozares specifiku, tā ir jāizslēdz no šīs direktīvas piemērošanas jomas; Direktīva 89/552/EEK¹ nosaka šīs nozares specifiskos noteikumus. Analoģiski, jāizslēdz arī radioapraides programmas un informācijas sabiedrības pakalpojumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 95/46/EK² un 97/66/EK³.Šie pakalpojumi jāiekļauj Direktīvas 89/552/EEK piemērošanas jomā, pārskatot to.
	_______ ¹ Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298 17.10.1989, 23. lpp), Direktīva, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202 30.7.1997, 60 lpp.).
	² Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti ( OV L 281 23.11.1995 , 31. lpp.)
	³ Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/66/EK attiecībā uz personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju sektorā (OV L 24, 30.1.1998.,1.lpp)
Grozījums Nr. 2 3. apsvērums
3) kaut gan pakalpojumi ir ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks un veido 70% no NKP un darba vietām lielākajā daļā dalībvalstu, šī iekšējā tirgus fragmentācija negatīvi atsaucas uz visu Eiropas Savienības ekonomiku, īpaši uz MVU konkurētspēju un liedz patērētājiem pieeju lielākai pakalpojumu izvēlei par konkurētspējīgu cenu.Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu novēršana īstai iekšējā tirgus izveidošanai ir prioritāte attiecībā uz Lisabonas Padomē izvirzīto mērķi līdz 2010. gadam izveidot Eiropas Savienību par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstītu ekonomiku pasaulē. Šo šķēršļu novēršana ir būtisks posms Eiropas Savienības ekonomikas uzplakumam īpaši attiecībā uz nodarbinātību un investīcijām.	3) kaut gan pakalpojumi ir ekonomiskās attīstības virzītājspēks un veido 70% no NKP un darba vietām lielākajā daļā dalībvalstu, kultūras, izglītības un mediju nozares ir ļoti svarīgas attiecībā uz bagātību un darba vietu radīšanu, ļoti svarīga Eiropas Savienības sociālā modeļa sastāvdaļa un šo nozaru specifika ir jāsaglabā. Iekšējā tirgus fragmentācija negatīvi atsaucas uz visu Eiropas Savienības ekonomiku, īpaši uz MVU konkurētspēju un liedz patērētājiem pieeju lielākai pakalpojumu izvēlei par konkurētspējīgu cenu.Uzdevums nav tikai sasniegt konkurētspējīgas cenas, bet to, lai šīs cenas atbilstu Eiropas Savienības augstajiem kvalitātes standartiem_.Ja tā nav, tad ekonomiskā dempinga sekas būs sociālais un kultūras dempings_.Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka juridisku šķēršļu novēršana patiesai iekšējā tirgus izveidošanai ir prioritāte attiecībā uz Lisabonas Padomē izvirzīto mērķi līdz 2010. gadam izveidot Eiropas Savienību par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstītu ekonomiku. Šo šķēršļu novēršana ir būtisks posms Eiropas Savienības ekonomikas uzplakumam īpaši attiecībā uz nodarbinātību un investīcijām.
Paskaidrojums
Il convient de rappeler l'importance des services liés à la culture, à l'éducation et aux médias.
Grozījums Nr. 3 6. apsvērums
6) šī direktīva ievieš vispārēju tiesisku sistēmu, kas veicina lielu pakalpojumu dažādību, ievērojot katra darbības veida vai profesijas specifiku un to regulēšanas sistēmu. Šī sistēma balstās uz dinamisku un selektīvu pieeju, kura izpaužas vispirms to šķēršļu novēršanā, kurus var novērst ātri, savukārt attiecībā uz citiem šķēršļiem, to novērtēšanas, konsultāciju un saskaņošanas papildu procesu izveidē par specifiskiem jautājumiem, kas ļaus pakāpeniski un saskaņoti modernizēt valstu pakalpojumu sistēmas regulēšanu, kas nepieciešama, lai varētu īstenot reālu pakalpojumu iekšējo tirgu līdz 2010. gadam.Nepieciešams paredzēt līdzsvarotu mērķtiecīgas saskaņošanas pasākumu kombinēšanu attiecībāuz administratīvo sadarbību, izcelsmes valsts principu un uzvedības kodeksu izstrādāšanas rosināšanu dažos jautājumos. Šai valstu tiesību aktu saskaņošanai jānodrošina augsta Kopienas integrācijas pakāpe un augsts vispārējās interesēs izvirzīto mērķu aizsardzības līmenis, īpaši patērētāju aizsardzība, kas nepieciešama dalībvalstu savstarpējas uzticības radīšanai.	6) šī direktīva ievieš vispārēju tiesisku sistēmu, kas veicina lielu pakalpojumu dažādību, ievērojot katra darbības veida vai profesijas specifiku un to regulēšanas sistēmu. Šajā nozīmē kultūras pakalpojumi un produkti nav tādas pašas preces vai patēriņa produkti kā pārējie, tādējādi, ņemot vērā to divējādo dabu: ekonomisko un kultūras aspektu, tie jāpakļauj īpašiem noteikumiem, jo tirgus nevar visu regulēt un ir nepieciešams īpaši nodrošināt tiesības brīvi paust savus uzskatus un informācijas brīvību.Vispārējais tiesiskais pamats, kuru nosaka šī direktīva, balstās uz dinamisku un selektīvu pieeju, kura izpaužas vispirms to šķēršļu novēršanā, kurus var novērst ātri, savukārt attiecībā uz citiem šķēršļiem, to novērtēšanas, konsultāciju un saskaņošanas papildu procesu izveidi par specifiskiem jautājumiem, kas ļaus pakāpeniski un saskaņoti modernizēt valstu pakalpojumu sistēmas regulēšanu, kas nepieciešama, lai varētu realizēt īstu pakalpojumu iekšējo tirgu līdz 2010.gadam. . Nepieciešams paredzēt līdzsvarotu mērķtiecīgas saskaņošanas pasākumu kombinēšanu, attiecībā uz administratīvo sadarbību, izcelsmes valsts principu un uzvedības kodeksu izstrādāšanas rosināšanu dažos jautājumos. Šai nacionālās likumdošanas saskaņošanai jānodrošina augsta Kopienas integrācijas pakāpe un augsts vispārējās interesēs izvirzīto mērķu aizsardzības līmenis, īpaši patērētāju aizsardzība, kas nepieciešama dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās veidošanai.
Paskaidrojums
Résolution du 17 janvier 2004, relative à la préservation et à la promotion de la diversité culturelle, cette spécificité des services culturels.
Grozījums Nr. 4 6.a apsvērums (jauns)
	6a) šī direktīva neietekmē Eiropas Kopienas nostāju sarunās par pakalpojumu tirdzniecību starptautiskajās organizācijās, īpaši attiecībā uz Vispārējo nolīgumu par tirdzniecību ar pakalpojumiem (GATS).
Paskaidrojums
Même si l'on exclut le secteur audiovisuel du champ d'application de la directive à l'examen, cela ne devrait avoir aucun impact sur la position de l'UE dans les négociations AGCS en cours, notamment en ce qui concerne la définition du secteur audiovisuel
Grozījums Nr. 5 7.a apsvērums (jauns)
	7a) šī direktīva neattiecas uz dalībvalstu piešķirto palīdzību, īpaši kino, teātra mākslai, presei un amatieru sportam.
Paskaidrojums
Cet amendement précise et clarifie le champ d'application de la directive
Grozījums Nr. 6 12.a apsvērums (jauns)
	12a) no šīs direktīvas pielietošanas jomas jāizslēdz arī audiovizuālie pakalpojumi, neatkarīgi no to pārraides veida, īpaši televīzijas apraides pakalpojumi, kuri noteikti Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552¹ par televīziju bez robežām, radio, kino un preses pakalpojumiem. Šiem pakalpojumiem ir nozīmīga loma Eiropas Savienības kultūru identitāšu un sabiedriskās domas veidošanā. Kultūru daudzveidības un plurālisma saglabāšanai un veicināšanai ir nepieciešami īpaši pasākumi, attiecībā uz kuriem jāņem vērā specifiskās reģionālās un nacionālās situācijas. Turklāt Kopiena ņem vērā kultūras aspektus savā darbībā atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma punktiem, lai ievērotu un veicinātu Kopienas kultūru daudzveidību. Ievērojot subsidiaritātes principu un Kopienas tiesību noteikumus, īpaši konkurences noteikumus, audiovizuālo pakalpojumu pamatprincipiem jāņem vērā kultūras un sociālajā ziņā svarīgi apsvērumi, kuri šī direktīvas piemērošanu padara neadekvātu. __________________ ¹ OV L 289 17.10.1989.23.lpp. Direktīva, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202 30.7.1997,60.lpp)

Pamatojums
Amendement de coordination avec l'amendement à l'article 2 visant à l'exclusion des services audiovisuels et des services de presse du champ d'application de la directive
Grozījums Nr. 7 12.a apsvērums (jauns)
	12.a) no direktīvas piemērošanas jomas jāizslēdz arī azartspēles, kas saistītas ar likmēm, ieskaitot loterijas un derību darījumus.
Pamatojums
Amendement de coordination avec l'amendement à l'article 2 visant à l'exclusion des jeux d'argent qui impliquent des mises, y compris les loteries et les paris, du champ d'application de la directive à l'examen. Le secteur sensible des jeux de hasard requiert un traitement réglementaire et social, ce que ne garantirait pas la directive sur les services. En outre, les prélèvements effectués sur les recettes provenant des jeux de hasard profitent en premier lieu au sport.
Grozījums Nr.8 13.apsvērums
13. pakalpojumu darbības jau ir svarīgs Kopienas acquis objekts, īpaši attiecībā uz reglamentētajām profesijām, pasta pakalpojumiem, televīzijas apraidi, informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kā arī ar ceļojumiem, atvaļinājumu un ar apmaksātiem braucieniem saistītiem pakalpojumiem.Turklāt ar pakalpojumiem saistītām darbībām tiek izmantoti arī citi instrumenti, kuri nav speciāli attiecināmi uz noteiktiem pakalpojumiem, piemēram, pakalpojumiem, kuri saistīti ar patērētāju aizsardzību. Šī direktīva tiek pievienota acquis, lai to papildinātu.Ja uz kādu pakalpojumu darbību jau attiecas viens vai vairāki Kopienas instrumenti, šī direktīva un šie instrumenti piemērojami kopā, vienā paredzētās prasības pievienojot tām prasībām, kas paredzētas citos instrumentos.Jāparedz atkāpes un citi piemēroti noteikumi, lai novērstu nesaderību un nodrošinātu atbilstību Kopienas instrumentiem.	13. pakalpojumu darbības jau ir svarīgs Kopienas acquis objekts, īpaši attiecībā uz reglamentētajām profesijām, pasta pakalpojumiem, informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kā arī ar ceļojumiem, atvaļinājumu un apmaksātiem braucieniem saistītiem pakalpojumiem. Turklāt ar pakalpojumiem saistītām darbībām tiek izmantoti arī citi instrumenti, kuri nav speciāli attiecināmi uz noteiktiem pakalpojumiem, piemēram, pakalpojumiem, kuri saistīti ar patērētāju aizsardzību. Šī direktīva tiek pievienota acquis, lai to papildinātu. Ja uz kādu pakalpojumu darbību jau attiecas viens vai vairāki Kopienas instrumenti, šī direktīva un šie instrumenti piemērojami kopā, vienā paredzētās prasības pievienojot tām prasībām, kas paredzētas citos instrumentos. Jāparedz atkāpes un citi piemēroti noteikumi, lai novērstu nesaderību un nodrošinātu to, ka šī direktīva neierobežo nevienu no esošajiem instrumentiem un neatņem Kopienai tiesības tos pārskatīt un grozīt to pielietošanas jomu vai saskaņošanas līmeni Kopienā;
Pamatojums
Il est important aussi de clarifier que cette directive n'affecte ni les directives et réglementations existantes ni les modifications qui pourraient leur être apportées dans le futur.
Grozījums Nr. 9 13.a apsvērums (jauns)
	13a) šī direktīva atbilst Direktīvai 89/552/ EEK un neietekmē tās noteikumus, īpaši attiecībā uz to gadījumu noteikšanu, kad televīzijas raidorganizāciju uzskata par nodibinātu dalībvalstī, kas šos noteikumus pilnībā piemēro. Šī direktīva neparedz arī Direktīvas 89/552/EEK turpmāku pārskatīšanu,
Pamatojums
Il convient de préciser le rapport entre les dispositions de la directive à l'examen et le droit communautaire en vigueur à l'effet d'établir clairement que, s'agissant de la liberté d'établissement, la directive 89/552/CEE renferme également les dispositions applicables en la matière et que la directive sur les services ne s'applique pas à titre complémentaire.
Grozījums Nr.10 14.apsvērums
14) Jēdziens “pakalpojumi” ietver ļoti dažādas darbības un to nemitīgu attīstību, tostarp pakalpojumus uzņēmumiem, piemēram, uzņēmumu vadības konsultācijas, sertifikācijas un izmēģinājumu pakalpojumus, biroju uzturēšanas, izmantošanas un drošības pārbaudes pakalpojumus, reklāmas un darbinieku atlases pakalpojumus, ieskaitot pagaidu darba aģentūras, kā arī komercaģentu pakalpojumus. Jēdziens “ pakalpojumi” ietver arī pakalpojumus, kas vienlaikus tiek sniegti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, piemēram, juridiskās vai nodokļu konsultācijas, pakalpojumi, kas saistīti ar nekustāmajiem īpašumiem, nekustamo īpašumu vai būvniecības aģentūras, tai skaitā arhitektu pakalpojumi, tāpat arī transporta, distribūcijas pakalpojumi, gadatirgu organizēšana vai automašīnu noma, tūrisma aģentūras un drošības dienesti. Jēdziens “ pakalpojumi” ietver arī pakalpojumus patērētājiem, piemēram, tūrisma jomā, tai skaitā gidu pakalpojumus, audiovizuālos pakalpojumus, izklaides pakalpojumus, sporta centrus un atrakciju parkus, pakalpojumus, kuri saistīti ar veselības aprūpi un veselību, pakalpojumus, kuri sniegti mājās, piemēram, atbalsts veciem cilvēkiem. Šīs darbības var vienlaikus attiekties arī uz pakalpojumiem, kuru sniegšanai nepieciešams, lai pakalpojuma sniedzējs un ņēmējs atrastos tuvu viens otram, kā arī uz tiem pakalpojumiem, kurus var sniegt no attāluma, ieskaitot interneta izmantošanu.	14) Jēdziens “ pakalpojumi” ietver ļoti dažādas darbības un to nemitīgu attīstību, tostarp pakalpojumus uzņēmumiem, piemēram, uzņēmumu vadības konsultācijas, sertifikācijas un izmēģinājumu pakalpojumus, biroju uzturēšanas, izmantošanas un drošības pārbaudes pakalpojumus, reklāmas un darbinieku atlases pakalpojumus, ieskaitot pagaidu darba aģentūras, kā arī komercaģentu pakalpojumus. Jēdziens “ pakalpojumi” ietver arī pakalpojumus, kas vienlaikus tiek sniegti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, piemēram, juridiskās vai nodokļu konsultācijas, pakalpojumi, kas saistīti ar nekustāmajiem īpašumiem, nekustamo īpašumu vai būvniecības aģentūras, tai skaitā arhitektu pakalpojumi, tāpat arī transporta, distribūcijas pakalpojumi, gadatirgu organizēšana vai automašīnu noma, tūrisma aģentūras un drošības dienesti. Jēdziens “ pakalpojumi” ietver arī pakalpojumus patērētājiem, piemēram, tūrisma jomā, tai skaitā gidu pakalpojumus, izklaides pakalpojumus, un atrakciju parkus, pakalpojumus, kuri saistīti ar veselības aprūpi un veselību, pakalpojumus, kuri sniegti mājās, piemēram, atbalsts vecākiem cilvēkiem. Šīs darbības var vienlaikus attiekties arī uz pakalpojumiem, kuru sniegšanai nepieciešams, lai pakalpojuma sniedzējs un ņēmējs atrastos tuvu viens otram, kā arī uz tiem pakalpojumiem, kurus var sniegt no attāluma, ieskaitot interneta izmantošanu.
Pamatojums
Il convient de préciser ce que la Commission entend par "centres sportifs" et, de toute façon, d'exclure les secteurs sportifs dont les associations poursuivent des objectifs d'intérêt général, en jouant un rôle social et éducatif dans la société, comme défini également par le traité établissant une Constitution pour l'Europe, dont l'article III‑282 dispose que "l'Union contribue à la promotion des enjeux européens du sport, tout en tenant compte de ses spécificités, de ses structures fondées sur le volontariat ainsi que de sa fonction sociale et éducative".
Grozījums Nr. 11 16.apsvērums
16) Atlīdzības nav tām darbībām, ko valsts veic bez ekonomiskas kompensācijas savu uzdevumu ietvaros sociālajā, kultūras, izglītības un tieslietu jomā.Šīs darbības nav ietvertas Līguma 50. pantā paredzētajā definīcijā un tādējādi neattiecas uz šīs direktīvas piemērošanas jomu.	16) Atlīdzības nav tām darbībām, ko valsts veic bez ekonomiskas kompensācijas savu uzdevumu ietvaros sociālajā, kultūras, izglītības jomā, piemēram, obligātās izglītības ietvaros sniegtie kursi gan valsts, gan privātajās izglītības iestādēs un tieslietu jomā. Šīs darbības nav ietvertas Līguma 50. pantā paredzētajā definīcijā un tādējādi neattiecas uz šīs direktīvas piemērošanas jomu.
Justification
La Cour a estimé que ne constituent pas des services les cours dispensés dans le cadre du système d’éducation nationale. Elle a ajouté que « la nature de cette activité n’est pas affectée par le fait que les élèves ou leurs parents sont parfois obligés de payer certaines redevances ou frais de scolarité en vue de contribuer dans une certaine mesure aux frais de fonctionnement du système » (Affaires Humble et Wirth: C-263/86 et C-109/92).
Grozījums Nr. 12 28. apsvērums
28) Gadījumā, ja pieejamo atļauju skaits noteiktai darbībai ir ierobežots, dabas resursu nepietiekamības vai tehnisko kapacitāšu nepietiekamības dēļ, piemēram, lai piešķirtu atļaujas analogā radio frekvences vai hidroelektriskās infrastruktūras izmantošanai, jāparedz atlases procedūra starp vairākiem iespējamiem kandidātiem, lai uzlabotu, izmantojot brīvo konkurenci, pakalpojumu izmantotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un piedāvājuma noteikumus. Šādā procedūrā jāņem vērā pārskatāmības un objektivitātes garantijas un tas, ka šādi piešķirtas atļaujas izmantošanas laiks nedrīkst būt pārāk garš un ka tā nav atjaunojama automātiski un neparedz nekādas priekšrocības pakalpojumu sniedzējam, kura pilnvaru termiņš ir beidzies. Piešķirtās atļaujas ilgums jānosaka tā, lai nesamazinātu vai neierobežotu brīvo konkurenci, ārpus tā, kas nepieciešams investīciju amortizācijas un taisnīgas peļņas no ieguldītā kapitāla nodrošināšanai.Gadījumos, kad atļauju skaits ir ierobežots tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar dabas resursiem vai tehniskajām kapacitātēm, jebkurā gadījumā jāievēro citi noteikumi attiecībā uz šajā direktīvā paredzēto atļauju režīmu.	28) Gadījumā, ja pieejamo atļauju skaits noteiktai darbībai ir ierobežots, dabas resursu nepietiekamības vai tehnisko kapacitāšu nepietiekamības dēļ, piemēram, lai piešķirtu atļaujas hidroelektriskās infrastruktūras izmantošanai, jāparedz atlases procedūra starp vairākiem iespējamiem kandidātiem, lai uzlabotu, izmantojot brīvo konkurenci, pakalpojumu izmantotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un piedāvājuma noteikumus. Šādā procedūrā jāņem vērā pārskatāmības un objektivitātes garantijas un tas, ka šādi piešķirtas atļaujas izmantošanas laiks nedrīkst būt pārāk garš un ka tā nav atjaunojama automātiski un neparedz nekādas priekšrocības pakalpojumu sniedzējam, kura pilnvaru termiņš ir beidzies. Piešķirtās atļaujas ilgums jānosaka tā, lai nesamazinātu vai neierobežotu brīvo konkurenci, ārpus tā, kas nepieciešams investīciju amortizācijas un taisnīgas peļņas no ieguldītā kapitāla nodrošināšanai. Gadījumos, kad atļauju skaits ir ierobežots tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar dabas resursiem vai tehniskajām kapacitātēm, jebkurā gadījumā jāievēro citi noteikumi attiecībā uz šajā direktīvā paredzēto atļauju režīmu.
Pamatojums
Grozījums Nr. 13 34. apsvērums
34) Izskatāmie ierobežojumi ietver arī nacionālos režīmus, kas nevis profesionālās kvalifikācijas, bet citu iemeslu dēļ piekļuvi tādām darbībām, kā, piemēram, azarta spēles, atstāj noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem.Tāpat jāizskata apraides pienākuma(“must carry”)noteikumi, kuri piemērojami attiecībā uz kabeļoperatoriem, kas uzspiežot pakalpojumu starpniekam pienākumu atļaut piekļuvi atsevišķiem noteiktu pakalpojumu sniedzēju sniegtiem pakalpojumiem, ierobežo starpnieka brīvu izvēli, pieeju radioapraides programmām, kā arī gala patērētāju izvēli.	34) Izskatāmie ierobežojumi ietver arī nacionālos režīmus, kas nevis profesionālās kvalifikācijas, bet citu iemeslu dēļ piekļuvi tādām darbībām, kā, piemēram, azarta spēles, atstāj noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem.
Justification
Grozījums Nr. 14 43.a apsvērums (jauns)
	43a) izcelsmes valsts princips nav jāpiemēro universitātes izglītības jomā, jo tas dalībvalstij, kurā kursi tiek pasniegti, liegtu iespēju jebkādā veidā tos kontrolēt nozarē, kura paliek dalībvalstu kompetencē;
Justification
Il faut garantir la qualité de l'enseignement universitaire et veiller à ce que le pays d'accueil ait la possibilité de s'assurer que le prestataire de services respecte ou non les lois de son pays d'origine, étant donné que ce dernier ne sera guère encouragé à effectuer ces contrôles et éprouvera des difficultés évidentes à les effectuer.
Grozījums Nr. 15 47.apsvērums
47) turklāt šī iespēja neļauj veikt ierobežojošus pasākumus tajās jomās, kurās citas direktīvas, piemēram, Direktīva 1993/93/EK °vai Eiropas Parlamenta un Padomes1998. gada 20. novembra Direktīva 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi, aizliedz jebkādas atkāpes attiecībā uz brīvo pakalpojumu apriti, kā arī aizliedz paplašināt vai ierobežot atkāpes iespējas, kuras noteiktas citās direktīvās piemēram, Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552/EEK, kuras mērķis ir dalībvalstu atsevišķu likumdošanas, reglamentējošo vai administratīvo noteikumu saskaņošana televīzijas apraides jomā vai Direktīva 200/31/EK.	47) turklāt šī iespēja neļauj veikt ierobežojošus pasākumus tajās jomās, kurās citas direktīvas, piemēram, Direktīva 1993/93/EK vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīva 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi,aizliedz jebkādas atkāpes attiecībā uz brīvo pakalpojumu apriti, kā arī aizliedz paplašināt vai ierobežot atkāpes iespējas, kuras paredzētas citās direktīvās, piemēram, Direktīvā 200/31/EK;
Justification
Il n'y a pas de raison de freiner par principe toute évolution sectorielle éventuelle par référence à un principe général qui ne tient pas compte de la spécificité des services audiovisuels.
Grozījums Nr. 16 72. apsvērums
72) šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8.,15., 21., un 47. pantā.	72) šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8.,15., 21., 22. un 47. pantā.
Pamatojums
L'article 22 de la Charte des droits fondamentaux de l'Union européenne dispose: "L'Union respecte la diversité culturelle, religieuse et linguistique"
Grozījums Nr. 17 1. pants
Šī direktīva nosaka vispārējus noteikumus, kas atvieglo uzņēmumdarbības veikšanas brīvības izmantošanu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pakalpojumu brīvu apriti.	Šī direktīva nosaka vispārējus noteikumus, kas atvieglo uzņēmējdarbības veikšanas brīvību pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pakalpojumu brīvu apriti. Šī direktīva neattiecas uz vispārējo ekonomisko interešu pakalpojumiem, kuri ir valsts vai privātu struktūru pārziņā, ne arī uz to valsts struktūru privatizāciju, kuras sniedz pakalpojumus.Šī direktīva neattiecas ne uz pakalpojumu sniedzēju monopolu atcelšanu, ne arī dalībvalstu sniegtās palīdzības atcelšanu, uz ko attiecas kopīgie noteikumi konkurences jomā.
Justification
Clarification du champ d'application.
Grozījums Nr. 18 1. panta 1.a daļa (jauna)
	1.a) Šī direktīva neapdraud pasākumus, kuri veikti Kopienas vai valstu līmenī, ievērojot Kopienas tiesības, lai veicinātu kultūras un valodu daudzveidību, nodrošinātu plurālisma aizsardzību un garantētu preses brīvību.
Justification
Cet amendement est nécessaire pour respecter les compétences des États membres en matière de politique culturelle et audiovisuelle. Il garantit d’autre part la cohérence avec des dispositions similaires présentes dans l'article 1, paragraphe 6, de la directive 2003/31/CE (directive sur le commerce électronique) et dans l’article 1, paragraphe 3, de la directive 2002/21/CE (directive‑cadre sur les réseaux et services de communications).
Grozījums Nr. 19 2. panta, 2. punkta b a daļa (jauna)
	ba) audiovizuālie pakalpojumi, neatkarīgi no to producēšanas, izplatīšanas un pārraidīšanas veida, tostarp skaņas radioapraide, kino pakalpojumi, kultūras pakalpojumi, intelektuālā īpašuma tiesību kolektīvās vadības sabiedrību pakalpojumi, drukātās un elektroniskās preses izdošanas un izplatīšanas pakalpojumi.
Justification
Les services audiovisuels font déjà l'objet d'une approche spécifique au niveau communautaire à travers la directive "Télévision sans frontières". La directive "Services" pourrait avoir des conséquences graves sur les réglementations nationales, notamment sur les obligations en matière de contenu, les règles s'appliquant à la propriété et à la concentration des médias, les exigences concernant l'octroi des licences, les règles relatives au "must carry" et les réglementations relatives à la chronologie des médias. Cet assujettissement des services audiovisuels et culturels au régime général de la directive serait contraire au principe de subsidiarité et aux positions défendues dans le cadre des négociations en cours à l'UNESCO.La diffusion électronique revêt également une importance croissante pour la presse.
Grozījums Nr. 20 2. panta 2. punkta b a daļa (jauna)
	ba) azartspēļu aktivitātes ar likmēm, tostarp loterijas un derību darījumi;
Justification
Le secteur sensible des jeux de hasard requiert un traitement réglementaire et social, ce que ne garantirait pas la directive sur les services. En outre, les prélèvements effectués sur les recettes provenant des jeux de hasard profitent en premier lieu au sport.
Grozījums Nr. 21 3. panta 2. daļa
Šīs direktīvas piemērošana neizslēdz citu Kopienas instrumentu noteikumu piemērošanu tiem pakalpojumiem, ko tie regulē.	Šīs direktīvas piemērošana nekaitē citu Kopienas instrumentu noteikumu piemērošanai tiem pakalpojumiem, ko tie regulē. Ja rodas konflikts ar citiem Kopienas sektoriāliem instrumentiem, šie instrumenti ir prioritāri.
Justification
La formule "n’exclut pas" utilisée par la commission n’est pas suffisante pour assurer la primauté sur la présente directive d’autres instruments communautaires importants tels que la directive "Télévision sans frontières" ou la directive sur les qualifications professionnelles. Il est préférable de préciser que les dispositions communautaires sectorielles prévalent en cas de différend
Grozījums Nr. 22 17. panta 7.a punkts (jauns)
	7a) uz augstāko izglītību;
Justification
En appliquant le principe du pays d'origine, le pays récepteur d'un centre universitaire n'aurait aucun contrôle sur les études universitaires fournies dans son propre pays dans un domaine qui relève des compétences nationales. En plus, les droits des étudiants doivent être protégés car une fois immatriculés, il serait pour eux extrêmement difficile de changer de "prestataire de services", dans un cas de manque de qualité.
Grozījums Nr. 23 18. panta 1. punkta b)apakšpunkts
b) uz azartspēļu aktivitātēm, kuras saistītas ar naudas likmēm, tostarp loterijām un derībām;	svītrots
Justification
Conformément à l'article 2, les jeux d'argent impliquant des mises, y compris les loteries et les transactions portant sur des paris, doivent être exclus du champ d'application de la directive à l'examen; il n'y a donc plus lieu de faire mention de ces activités à l'article 18.
Grozījums Nr. 24 40. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) azartspēļu aktivitātes, kas saistītas ar naudas likmēm, tostarp loterijas un derību darījumi, ņemot vērā Komisijas ziņojumu un plašās ieinteresēto pušu konsultācijas;	svītrots
Justification
Conformément à l'article 2, les activités de jeux d'argent impliquant des mises, y compris les loteries et les transactions portant sur des loteries, doivent être exclues du champ d'application de la directive à l'examen; il n'y a donc plus lieu de faire mention de ces activités à l'article 40, paragraphe 1, point b)

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikums par pakalpojumiem iekšējā tirgu
Atsauces	KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 12.2.2004
Ciešāka sadarbība
Atzinuma sagatavotājs(-a) Iecelšanas datums	Marie-Hélène Descamps 27.10.2004
Izskatīšana komitejā	25.11.2004	1.2.2005		14.3.2005
Grozījumu pieņemšanas datums	21.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		29 2 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	María Badía i Cutchet, Christopher Beazley, Giovanni Berlinguer, Guy Bono, Marie-Hélène Descamps, Jolanta Dickutė, V?ra Flasarov?, Milan Gaľa, Claire Gibault, Vasco Graça Moura, Lissy Gröner, Luis Francisco Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Manolis Mavrommatis, Marianne Mikko, Zdzisław Zbigniew Podkański, Miguel Portas, Christa Prets, Karin Resetarits, Nikolaos Sifunakis, Helga Trüpel, Henri Weber, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Ivo Belet, Michael Cramer, Ignasi Guardans Cambó, András Gyürk, Małgorzata Handzlik, Gyula Hegyi, Nina Škottová, Witold Tomczak
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

01.07.2005

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū

(KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Kurt Lechner

ĪSS PAMATOJUMS

Der Berichterstatter ist der Auffassung, dass wir dem Ziel, Europa zum wettbewerbsfähigsten und dynamischsten wissensbasierten Wirtschaftsraum der Welt zu machen, nur dann näher kommen, wenn es gelingt, die vielfältigen und erheblichen Hemmnisse im grenzüberschreitenden Verkehr auf dem Dienstleistungssektor abzubauen.

Der Dienstleistungsbereich macht heute den weit überwiegenden Teil der wirtschaftlichen Wertschöpfung in der Europäischen Union aus. Während im Bereich des Warenverkehrs der Binnenmarkt nahezu vollständig verwirklicht ist, bestehen im Dienstleistungssektor noch erhebliche Defizite. Darüber hinaus beeinträchtigen die Hemmnisse im Dienstleistungssektor letztlich auch den Warenverkehr, weil die Lieferung von Waren immer mehr auch mit der Erbringung von Dienstleistungen verbunden ist. Es ist unser Ziel, auch auf dem Dienstleistungssektor einen wirklichen Binnenmarkt herzustellen. Dies dient dem wirtschaftlichen Fortschritt, der Förderung von Wachstum und der Schaffung von Arbeitsplätzen. Es bringt aber auch den Menschen - Verbrauchern wie Unternehmern - mehr Freiheit und Freizügigkeit z.B. bei der Inanspruchnahme von Dienstleistungen und der Auswahl der Dienstleister wie auch der Kunden. Allerdings können Warenverkehr und Dienstleistungsverkehr nicht mit denselben Instrumenten angegangen werden. Dienstleistungen werden in der Regel vor Ort erbracht und sind in hohem Maße in nationale und regionale Traditionen, Kulturen und Regeln eingebunden, ja sie bilden einen prägenden Bestandteil derselben. Diese Besonderheiten gilt es zu achten. Der Vorschlag versucht diesem Anliegen Rechnung zu tragen.

Für den wichtigen Bereich der Niederlassungsfreiheit bleibt es im Wesentlichen bei der geltenden Rechtslage. Die vorgesehenen Vereinfachungen sind zu begrüßen, nicht zuletzt im Interesse der Mitgliedstaaten selbst.

Für die vorübergehenden Dienstleistungen sieht der Vorschlag nur behutsame Harmonisierungen und insbesondere keine Maximalharmonisierung vor, sondern geht stattdessen vom Prinzip der gegenseitigen Anerkennung und vom Herkunftslandprinzip aus, für welches er wiederum zahlreiche Ausnahmen vorsieht. Dieser Ansatz ist trotz Bedenken in Einzelpunkten zu begrüßen. Die Möglichkeit, durch einzelne Maßnahmen - sektorale Richtlinien, Beanstandungen, Entscheidungen des Gerichtshofs - Fortschritte zu erzielen, stößt an ihre Grenzen.

Der gewählte horizontale Ansatz sorgt durch die Einführung des Herkunftslandprinzips für eine Akzentverschiebung. Durch die damit verbundene rechtliche Verpflichtung der Mitgliedstaaten, ihre Vorschriften zu überprüfen, erscheint ein wirklicher Fortschritt erzielbar.

Der Rahmencharakter des Richtlinienvorschlags lässt Spielräume für notwendige Anpassungen bei der Umsetzung. Gleichzeitig kann im Rahmen der Umsetzung und der Anpassungen mit einer Erhöhung des Qualitätsniveaus gerechnet werden.

Der Verfasser hält es allerdings für erforderlich, einige Ergänzungen und Verbesserungen anzubringen.

1) Rechtliche Fragen:

Der Vorschlag ist auf Art. 47 Abs. 2 Satz 1 und 3 und Art. 55, Art. 71 und Art. 80 Abs. 2 EGV gestützt. Dies ist zutreffend. Allerdings könnten Bedenken bestehen, ob alle Einzelregelungen von der Rechtsgrundlage gedeckt sind. Ein Einzelpunkt ist das Herkunftslandprinzip, dessen Einführung Art. 50 Satz 3 EGV entgegenzustehen scheint. Art. 50 Satz 3 EGV verbietet jedoch lediglich den Mitgliedstaaten eine Schlechterstellung von Dienstleistungserbringern aus einem anderen Mitgliedstaat gegenüber den eigenen Staatsbürgern und schließt nicht das Herkunftslandprinzip aus. Weiter erscheint fraglich, ob die Regelungen zum Internationalen Privatrecht durch Art. 47 Abs. 2 EGV gedeckt sind, oder ob sie über dessen Reichweite hinausgehen und deshalb hier Art. 65 EGV einschlägig wäre. Der Verfasser teilt solche Bedenken, obwohl in früheren Richtlinien ebenso verfahren wurde (Richtlinie 89/552 EWG "Fernsehen ohne Grenzen", Richtlinie 95/46 EG "Datenschutz", Richtlinie 99/93 EG "Elektronische Signatur" und Richtlinie 2000/31 EG "e‑commerce"). Nachdem auch aus anderen Gründen vorgeschlagen wird, die Regelungen zum Internationalen Privatrecht vom Herkunftslandprinzip auszunehmen, soll diese Frage hier nur angesprochen und nicht weiter vertieft werden.

Mit der Anwendung des Herkunftslandprinzips achtet der Vorschlag die Rechtsordnungen der Mitgliedstaaten und deren Infrastrukturen. Weiter nimmt er durch eine Vielzahl von Ausnahmen vom Herkunftslandprinzip auf die jeweiligen mitgliedstaatlichen Besonderheiten Rücksicht. Das angestrebte Ziel, der Abbau von Hemmnissen im Dienstleistungssektor, ist auf der Ebene der Mitgliedstaaten allein nicht zu erreichen, zumal diese selbst die Hemmnisse aufgebaut haben und sie teilweise noch verstärken. Die Anwendung des Herkunftslandprinzips bedeutet zwar im Ergebnis einen Eingriff in die Rechtsordnung des Bestimmungslands, dieser geht jedoch nicht über das erforderliche Maß hinaus. Da es sich um eine Richtlinie mit Rahmencharakter handelt, bei der die Umsetzung durch die Mitgliedstaaten erfolgt und die einen ausgewogenen Regelungsansatz darstellt, sind die Grundsätze der Verhältnismäßigkeit und der Subsidiarität gewahrt.

2) Kohärenz mit anderen Gemeinschaftsrechtsakten:

Der Vorschlag geht von einer Kumulation der Vorschriften aus, d.h. die Regelungen würden sich addieren. Der Verfasser spricht sich für eine uneingeschränkte Anwendbarkeit anderer Gemeinschaftsrechtsakte aus, die die Aufnahme und die Ausübung von Dienstleistungen regeln. Notwendig ist eine deutliche Aussage über die Kohärenz des Vorschlags und dessen klar gezogene Grenzen. Nur dann schafft der Vorschlag die gewünschte Rechtssicherheit für die Anwender.

3) Dienstleistungen von allgemeinem Interesse:

Das Verhältnis zu den Dienstleistungen von allgemeinem Interesse muss geklärt werden. Bei der Beurteilung der Dienstleistungen von allgemeinem Interesse müssen die unterschiedlichen kulturellen und historischen Traditionen, die geographischen Gegebenheiten und die speziellen Merkmale der jeweiligen Tätigkeit besonders betont und beachtet werden. Es ist zu unterscheiden zwischen Dienstleistungen von allgemeinem Interesse und Dienstleistungen von allgemeinem wirtschaftlichen Interesse. Der Vorschlag umfasst nur die Dienstleistungen von allgemeinem wirtschaftlichen Interesse. Hier sind die vorgenommenen Ausnahmen in Art. 17 für die Bereiche der Postdienste, der Dienste der Elektrizitätsversorgung, der Gasversorgung und Wasserversorgung zu begrüßen. Dienstleistungen von allgemeinem Interesse fallen dagegen nicht in den Anwendungsbereich der Dienstleistungs-Richtlinie, was klargestellt werden sollte.

4) Herkunftslandprinzip:

Das Herkunftslandprinzip gilt nicht für alle Dienstleistungen, sondern nur für diejenigen, die in den koordinierten Bereich fallen, und für die keine Ausnahmen vorgesehen werden. So fallen beispielsweise Verbraucherverträge nicht darunter. Erschwerungen im Dienstleistungsverkehr aus dem Herkunftslandprinzip abzuleiten, kann ersichtlich nicht im Sinne der Richtlinie sein. Dies sollte klargestellt werden.

5) Internationales Privatrecht:

Der Vorschlag greift auch in Bereiche ein, die dem Internationalen Privatrecht, der Frage des anwendbaren Rechts, zuzuordnen sind. Die praktische Bedeutung ist zwar geringer, als es auf den ersten Blick erscheint, denn Verbraucherverträge sind ausgenommen, und im Geschäftsverkehr ist eine Rechtswahl üblich.

Das Internationale Privatrecht ist ein äußerst komplizierter Rechtsbereich. Dass sich daraus auch Hemmnisse ergeben, liegt in der Natur der Sache. Auch der Vorschlag löst diese Probleme nicht. Vielmehr werden zusätzliche Fragen aufgeworfen, z. B. die Frage des anzuwendenden Rechts, wenn Dienstleister aus mehreren Ländern eine Dienstleistung erbringen, oder Fragen im Bereich der außervertraglichen Schuldverhältnisse.

Zusätzliche Probleme können sich aus nicht inhaltsgleichen Umsetzungsakten der Mitgliedstaaten ergeben. Es entspricht den Grundsätzen einer "guten Gesetzgebung", diese Fragen in eigenen Rechtsakten - vorzugsweise in Verordnungen - zu behandeln und die vorliegende Richtlinie, deren Zielrichtung der Abbau bürokratischer und behördlicher Hemmnisse ist, damit nicht zu befrachten.

GROZĪJUMi

Juridiskā komiteja lūdz atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ieteikumus.

Komisijas priekšlikums	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 9.a apsvērums (jauns)
	9) Attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem, ievērojot faktu, ka, ņemot vērā dalībvalstu valstisko identitāti, tai skaitā vietējās pašvaldības, ES līmeņa sabiedriskos pakalpojumus regulējoši noteikumi nebija vajadzīgi, īpaši jāuzsver un jāņem vērā atšķirīgās kultūras un vēsturiskās tradīcijas, ģeogrāfiskais stāvoklis un attiecīgās darbības īpašas pazīmes. Šis izņēmums neattiecas uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Pamatojums
Eine Regelung zu Dienstleistungen von allgemeinem Interesse scheint angesichts einer mangelnden Rechtsgrundlage im Gemeinschaftsrecht nicht angebracht. Außerdem würde mit einer allgemeinen Regelung gegen das Subsidiaritätsprinzip verstoßen werden.
Grozījums Nr. 2 9.b apsvērums (jauns)
	9b) Šī direktīva neattiecas uz to profesiju pārstāvjiem un tāda veida darbību, kas pastāvīgi vai uz laiku tieši un īpaši ir saistītas ar valsts varas īstenošanu, jo īpaši tas attiecas uz valsts amatpersonām, kuru darbība saistīta ar dokumentu izsniegšanu vai apliecināšanu.
Pamatojums
Bei Tätigkeiten, die dauernd oder teilweise mit der Ausübung öffentlicher Gewalt verbunden sind, ist eine Anwendung der Richtlinie nicht angebracht.
Grozījums Nr. 3 13. apsvērums
(13 Jau pastāv vērā ņemams daudzums Kopienas tiesību aktu pakalpojumu sniegšanas darbību jomā, jo īpaši saistībā ar reglamentētajām profesijām, pasta pakalpojumiem, televīzijas pārraidēm, informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem saistībā ar ceļojumiem, brīvdienām un ceļojumu kompleksiem. Turklāt pakalpojumus reglamentē arī citi tiesību akti, kā, piemēram, noteikumi par patērētāju aizsardzību, kas neattiecas uz noteiktām pakalpojumu nozarēm. Šī direktīva turpina Kopienas acquis sākto un to papildina. Ja uz pakalpojuma sniegšanas darbību jau attiecas viens vai vairāki Kopienas tiesību akti, piemēro šo direktīvu un minētos tiesību aktus, papildinot direktīvas prasības ar attiecīgo tiesību aktu prasībām. Attiecīgi, lai novērstu savstarpējas pretrunas un nodrošinātu visu šo Kopienas tiesību aktu saskaņotību, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, tostarp noteikumi par izņēmumiem.	(13) Jau pastāv vērā ņemams daudzums Kopienas tiesību aktu pakalpojumu sniegšanas darbību jomā, jo īpaši saistībā ar reglamentētajām profesijām, pasta pakalpojumiem, tālrādi, informācijas sabiedrības pakalpojumiem vai tūrisma pakalpojumiem kā, piemēram, kompleksi ceļojuma pakalpojumi. Turklāt pakalpojumus reglamentē arī citi tiesību akti, kā, piemēram, noteikumi par patērētāju aizsardzību, kas neattiecas uz noteiktām pakalpojumu nozarēm. Tāpēc ir nepieciešams nepārprotams regulējums, kas konstatētu šīs direktīvas saistību ar citiem Kopienas noteikumiem. Lai nodrošinātu Kopienas tiesību saskaņotību, šai direktīvai vienīgi jāpapildina citi Kopienas tiesību akti, kas regulē pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un to veikšanu.
Pamatojums
Der Kommissionsvorschlag geht von einer Kumulation der anwendbaren Vorschriften aus. Um eine klare Rechtslage zu schaffen, muss das Verhältnis zu anderen Gemeinschaftsrechtsakten, die die Aufnahme und die Ausübung von Dienstleistungen regeln, eindeutig festgelegt werden. Die Dienstleistungs-Richtlinie ergänzt hinsichtlich der Aufnahme und Ausübung von Dienstleistungen lediglich den Anwendungsbereich der anderen Gemeinschaftsrechtsakte.
Grozījums Nr. 4 19. apsvērums
(19) Ja uzņēmuma īpašnieks ceļo uz citu dalībvalsti, lai tur veiktu pakalpojumu sniegšanas darbību, ir jānošķir situācijas, uz kurām attiecas brīvība veikt uzņēmējdarbību, un situācijas, uz kurām, ņemot vērā attiecīgo darbību pagaidu raksturu, attiecas pakalpojumu brīva aprite. Tiesa ir konsekventi lēmusi, ka attiecīgo darbību pagaidu raksturs ir jānosaka, ņemot vērā ne tikai pakalpojuma sniegšanas ilgumu, bet arī regularitāti, periodiskumu un pastāvību. Jebkurā gadījumā, tas, ka darbība ir pagaidu rakstura, nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs nedrīkst uzņēmējā dalībvalstī ierīkot dažas infrastruktūras formas, piemēram, biroju vai konsultāciju telpas, ciktāl tāda infrastruktūra ir vajadzīga attiecīgo pakalpojumu sniegšanai.	(19) Ja uzņēmuma īpašnieks ceļo uz citu dalībvalsti, lai tur veiktu pakalpojumu sniegšanas darbību, ir jānošķir situācijas, uz kurām attiecas brīvība veikt uzņēmējdarbību, un situācijas, uz kurām, ņemot vērā attiecīgo darbību pagaidu raksturu, attiecas pakalpojumu brīva aprite. Tiesa ir konsekventi lēmusi, ka attiecīgo darbību pagaidu raksturs ir jānosaka, ņemot vērā ne tikai pakalpojuma sniegšanas ilgumu, bet arī regularitāti, periodiskumu un pastāvību. Jebkurā gadījumā, tas, ka darbība ir pagaidu rakstura, nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs nedrīkst uzņēmējā dalībvalstī ierīkot dažas infrastruktūras formas, piemēram, biroju vai konsultāciju telpas, ciktāl tāda infrastruktūra ir vajadzīga attiecīgo pakalpojumu sniegšanai. No otras puses, saskaņā ar Eiropas Kopienas Tiesas tiesu praksi jāpiemēro noteikumi par uzņēmējdarbību, ja pakalpojumu sniedzējs pilnībā vai pārsvarā koncentrējas uz pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, nedibinot tajā uzņēmumu.
Pamatojums
Dieses Kriterium erleichtert die Abgrenzung zwischen der Dienstleistungsfreiheit und der Niederlassungsfreiheit.
Grozījums Nr. 5 24.a apsvērums (jauns)
	24a) Sabiedrības interešu obligātās prasības, uz kurām attiecas direktīvas noteikti saskaņojoši noteikumi, ir tās, kas Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksē ir par tādām atzītas vai varētu atzīt saistībā ar EK Līguma 43. un 49. pantu, jo īpaši tas attiecas uz patērētāju aizsardzību, nodarbināto personu un pilsētvides aizsardzību, profesijas īstenošanu regulējošiem noteikumiem, lai aizsargātu pakalpojumu saņēmējus, un tiesu iestāžu darbību.
Pamatojums
Durch diese Zusätze werden weitere vom Gerichtshof anerkannte Kriterien aufgegriffen (Urteil vom 18. Januar 1979, Van Wesemael, 110/78 und 111/78, Slg. S. 35; Säger, 25. Juli 1991, C-76/90 ; Van Binsbergen, 3. Dezember 1974, RS. 33/74).
Grozījums Nr. 6 29. apsvērums
(29) Vissvarīgākie ar sabiedrības interesi saistītie iemesli, uz kuriem ir atsauces dažos šīs direktīvas saskaņošanas noteikumos, ir tie, ko atzīst Eiropas Kopienu Tiesa attiecībā uz Līguma 43. un 49. pantu, it īpaši patērētāju, pakalpojumu saņēmēju, darbinieku un pilsētvides aizsardzība;	svītrots
Pamatojums
Entspricht im wesentlichen der Erwägung 24 a (neu).
Grozījums Nr. 7 38. apsvērums
(38) Tāpat ir jānodrošina, lai pakalpojumu sniegšanas darbību uzraudzītu tur, kur tā notiek, proti, lai to veiktu tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts. Izcelsmes valsts kompetentās iestādes ir vislabāk piemērotas, lai nodrošinātu pakalpojuma sniedzēja efektīvu un pastāvīgu uzraudzību, un lai aizsargātu pakalpojumu saņēmējus ne tikai savā dalībvalstī, bet arī citur Kopienā. Lai izveidotu savstarpēju uzticību dalībvalstu starpā, reglamentējot pakalpojumu sniegšanas darbības, būtu skaidri jānosaka, ka par pakalpojumu sniedzēju uzraudzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir atbildīga izcelsmes dalībvalsts, neatkarīgi no tā, kur pakalpojums ir sniegts. Jurisdikcijas noteikšana nav šīs direktīvas darbības jomā; to nosaka Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās vai citi Kopienas instrumenti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā.	(38) Tāpat ir jānodrošina, lai koordinētajā jomā pakalpojumu sniegšanas darbību uzraudzītu tur, kur tā notiek, proti, lai to veiktu tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pakalpojumu sniedzējs ir nodibinājis uzņēmumu. Izcelsmes valsts kompetentās iestādes ir vislabāk piemērotas, lai nodrošinātu pakalpojuma sniedzēja efektīvu un pastāvīgu uzraudzību, un lai aizsargātu pakalpojumu saņēmējus ne tikai savā dalībvalstī, bet arī citās dalībvalstīs. Lai izveidotu savstarpēju uzticību dalībvalstu starpā, reglamentējot pakalpojumu sniegšanas darbības, būtu skaidri jānosaka, ka par pakalpojumu sniedzēju uzraudzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir atbildīga izcelsmes dalībvalsts, neatkarīgi no tā, kur pakalpojums ir sniegts. Tiesu piekritības noteikšana nav šīs direktīvas darbības jomā; to nosaka Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās vai citi Kopienas instrumenti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā.
Pamatojums
Die Kontrolle durch den Herkunftsmitgliedstaat erfolgt nur im Rahmen des koordinierten Bereichs.
Grozījums Nr. 8 38.a apsvērums (jauns)
	38a) Izcelsmes valsts pienākums uzraudzīt pakalpojumu sniedzēju neietekmē tās valsts tiesības, kurā sniedz pakalpojumus, arī pārraudzīt noteikumu ievērošanu.
Grozījums Nr. 9 51. apsvērums
(51) Saskaņā ar Tiesas noteiktajiem principiem attiecībā uz brīvību sniegt pakalpojumus, un neapdraudot dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu finansiālo līdzsvaru, būtu jānodrošina labāka juridiska noteiktība attiecībā uz veselības aizsardzības izmaksu atmaksāšanu pacientiem, kas gūst labumu no brīvas pakalpojumu aprites, kā arī veselības aprūpē strādājošajiem un sociālā nodrošinājuma sistēmu pārvaldītājiem.	(51) Ārstēšanas izmaksu atlīdzināšana nedrīkst būt atkarīga no atļaujas piešķiršanas. Saskaņā ar Tiesas noteiktajiem principiem attiecībā uz brīvību sniegt pakalpojumus, un neapdraudot dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu finansiālo līdzsvaru, būtu jānodrošina labāka juridiska noteiktība attiecībā uz veselības aizsardzības izmaksu atmaksāšanu pacientiem, kas gūst labumu no brīvas pakalpojumu aprites, kā arī veselības aprūpē strādājošajiem un sociālā nodrošinājuma sistēmu pārvaldītājiem.
Pamatojums
Diese Änderung dient der Klarstellung.
Grozījums Nr. 10 67. apsvērums
(67) Jānosaka, ka dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju ir jārosina ieinteresētās puses izstrādāt Kopienas līmeņa rīcības kodeksus, kuru mērķis jo īpaši ir veicināt pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā katras profesijas īpatnības. Šiem rīcības kodeksiem ir jāatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktiem konkurences jomā.	(67) Jānosaka, ka dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju ir jārosina ieinteresētās puses izstrādāt Kopienas līmeņa profesionālās ētikas kodeksus, kuru mērķis jo īpaši ir veicināt pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā katras profesijas īpatnības. Šiem profesionālās ētikas kodeksiem ir jāatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktiem konkurences jomā. Tie nedrīkst būt pretrunā ar dalībvalstu juridiski saistošiem profesionālās ētikas noteikumiem.
Pamatojums
Es muss klargestellt werden, dass in einigen Mitgliedstaaten Teile des Standesrechts gesetzlich geregelt sind und dass die Verhaltenskodizes diese Vorschriften nicht ersetzen oder ihnen gar vorgehen können.
Grozījums Nr. 11 2. panta 1. punkts
1. Šo direktīvu piemēro pakalpojumiem, ko nodrošina pakalpojuma sniedzēji, kas reģistrēti kādā dalībvalstī.	1. Šo direktīvu piemēro:
	– pakalpojumu sniedzējiem, kas ir nodibinājuši uzņēmumu vienā dalībvalstī un pakalpojumus sniedz citā dalībvalstī (pakalpojumu sniegšanas brīvība) un
	– pakalpojumu sniedzējiem no kādas dalībvalsts, kuri vēlas nodibināt uzņēmumu citā dalībvalstī (brīvība veikt uzņēmējdarbību).
Pamatojums
Unter die Formulierung des Kommissionsentwurfes fallen auch rein innerstaatliche Sachverhalte. Die Rechtsgrundlagen der Richtlinie enthalten jedoch nur Regelungsbefugnisse für Sachverhalte mit zwischenstaatlichem Bezug. Durch die vom Antragsteller gewählte Fassung wird gewährleistet, dass nur Niederlassungen und Dienstleistungen erfasst werden, die einen solchen zwischenstaatlichen Bezug haben.
Grozījums Nr. 12 2. panta 2. punkta ca. apakšpunkts (jauns)
	b) azartspēļu darbībām, kas ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp izlozēs un derībās;
Pamatojums
Der Glücksspielsektor sollte aus dem Anwendungsbereich der Richtlinie ausgenommen bleiben. Der Glücksspielsektor genießt überall in Europa mit dem Allgemeininteresse begründete exklusive Sonderrechte. Amtliche Kontrolle und einzelstaatliche Regelungen sind notwendig, um Betrug und organisierte Kriminalität in diesem Sektor zu bekämpfen. Außerdem werfen die staatlichen Lotterien beträchtliche Einnahmen für gemeinnützige Ziele ab.
Grozījums Nr. 13 2. panta 3.a punkts (jauns)
	3a) Šī direktīva nav spēkā attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem.
Pamatojums
Bei Dienstleistungen von allgemeinem Interesse müssen die unterschiedlichen kulturellen und historischen Traditionen, die geographischen Gegebenheiten und die speziellen Merkmale der jeweiligen Tätigkeiten besonders betont und beachtet werden.
Grozījums Nr. 14 2. panta 3.b punkts (jauns)
	3.b) Saskaņā ar Līguma 39. panta 4. punktu un 45. pantu, šo direktīvu nepiemēro attiecībā uz tādām profesijām un darbībām, kas saistītas ar valsts varas īstenošanu kādā dalībvalstī, jo īpaši notāriem.
Pamatojums
Vergleiche Begründung zum Änderungsantrag betreffend Erwägung 9 b (neu).
Grozījums Nr. 15 3. panta 2. daļa
Šīs direktīvas piemērošana neskar citu Kopienas tiesību aktu noteikumu piemērošanu saistībā ar pakalpojumiem, uz ko atteicas šie noteikumi.	Citu Kopienas tiesību aktu, jo īpaši to, kas regulē pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un īstenošanu, piemērošana netiek ierobežota, un šī direktīva tikai papildina minētos tiesību aktus.
Pamatojums
Vergleiche Begründung des Änderungsantrags zu Erwägung 13.
Grozījums Nr. 16 3. panta 2.a punkts (jauns)
	Šī direktīva nerada nekādus jaunus starptautisko privāttiesību noteikumus, un tajā nav apskatīti jurisdikcijas jautājumi.
Pamatojums
Mit dieser Richtlinie können keine Bestimmungen des internationalen Privatrechts geschaffen werden, da es ihr nach den Verträgen an der geeigneten Rechtsgrundlage dafür mangelt (siehe Absatz 1 „Rechtliche Fragen“ in der kurzen Begründung zum Entwurf einer Stellungnahme).
Grozījums Nr. 17 4. panta 5. punkts
5) “uzņēmums” ir faktiskā saimnieciskās darbības veikšana, kā minēts Līguma 43. pantā, izmantojot pastāvīgu uzņēmuma reģistrāciju uz nenoteiktu laikposmu;	5) „uzņēmums” ir faktiskā saimnieciskās darbības veikšana, kā minēts Līguma 43. pantā, dibinot pastāvīgu uzņēmumu uz nenoteiktu laikposmu; ja pakalpojumu sniedzējam ir vairāki uzņēmumi, par uzņēmuma juridisko adresi uzskata vietu, kur pakalpojumus sniedz.
Pamatojums
Diese Änderung dient der Rechtsklarheit.
Grozījums Nr. 18 4. panta 10. punkts
10) “Stacionāra veselības aprūpe” ir tāda veselības aprūpe, ko var sniegt tikai medicīnas iestādē un kuras sniegšanai persona, kas saņem aprūpi, parasti ir jāizmitina medicīnas iestādē. Tādējādi personai, kas saņem aprūpi, infrastruktūras nosaukumam, organizācijas veidam un finansēšanas veidam nav nozīmes, lai klasificētu šādu aprūpi kā stacionāru aprūpi.	10) „Stacionāra veselības aprūpe” ir tāda veselības aprūpe, kuru dalībvalstī, no kuras ir apdrošinātās personas, var veikt vienīgi slimnīcā, jo ir nepieciešama vai nu ievietošana stacionārā, vai arī slimnīcas rīcībā esošās infrastruktūras izmantošana. Organizācijas veidam un finansēšanas veidam nav nozīmes, lai klasificētu šādu aprūpi kā stacionāru aprūpi.
Pamatojums
Unter den Begriff Krankenhausversorgung sind nicht nur die stationären Aufnahmen zu fassen, sondern auch die Behandlungen, die auf die Infrastruktur eines Krankenhauses angewiesen sind.
Grozījums Nr. 19 6. panta 3.a apakšpunkts (jauns)
	Šis noteikums neietekmē dalībvalstu tiesības atbilstoši to valsts organizāciju hierarhijai izvēlēties „vienotus kontaktpunktus”.
Grozījums Nr. 20 7. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot vienotos kontaktpunktus, pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem ir viegli pieejama šāda informācija:	Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējiem vienotajos kontaktpunktos ir pieejama jebkura informācija, kas tiem ir nepieciešama uzņēmuma dibināšanai, kā arī informācija par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem strīdus gadījumos par prasību izpildi attiecībā uz pakalpojuma darbību uzsākšanu un veikšanu.
a) prasības, ko piemēro pakalpojuma sniedzējiem, kas reģistrēti to teritorijā, jo īpaši tās prasības, kas attiecas uz procedūrām un formalitātēm, kas jāveic, lai piekļūtu pakalpojumu sniegšanas darbībām un tās veiktu;
b) kompetento iestāžu kontaktinformācija, lai ar tām varētu tieši sazināties, tostarp precīzas ziņas par tām iestādēm, kas ir atbildīgas par jautājumiem saistībā ar pakalpojumu darbību izpildi;
c) pakalpojuma sniedzēju un pakalpojumu publisko reģistru un datubāzu piekļuves veidi un nosacījumi;
d) lēmuma apstrīdēšanas veidi, kas pieejami strīda gadījumā starp kompetento iestādi un pakalpojuma sniedzēju vai saņēmēju, vai starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju vai starp pakalpojuma sniedzējiem;
e) kontaktinformācija par apvienībām vai organizācijām, izņemot kompetentās iestādes, no kurām pakalpojuma sniedzēji vai saņēmēji var iegūt praktisku palīdzību.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji un saņēmēji pēc pašu pieprasījuma var saņemt palīdzību no kompetentajām iestādēm informācijas veidā par to, kā 1. punkta a) apakšpunktā minētās prasības parasti interpretē un piemēro.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētā informācija un palīdzība ir nodrošināta skaidrā un nepārprotamā veidā, ka tā ir viegli pieejama no attāluma un elektroniskā veidā, un ka tā tiek regulāri atjaunināta.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka vienotie kontaktpunkti un kompetentās iestādes cik ātri vien iespējams sniedz atbildi uz jebkuru lūgumu pēc informācijas vai palīdzības, kas minēta 1. un 2. punktā, un gadījumos, ja šis lūgums ir kļūdains vai nepamatots, attiecīgi un bez kavēšanās informē iesniedzēju.
5. Dalībvalstis īsteno 1. līdz 4. punktu, vēlākais, līdz 2008. gada 31. decembrim.
6. Dalībvalstis un Komisija veic papildu pasākumus, lai mudinātu vienotos kontaktpunktus sagatavot 1. un 2. punktā paredzēto informāciju citās Kopienas valodās.
Pamatojums
Ein besonderes Interesse an den Informationen über die Gründung einer Niederlassung besteht für die Dienstleistungsempfänger nicht. Ein Rechtsanspruch der Dienstleistungsempfänger auf die entsprechenden Informationen würde deshalb zu einem bürokratischen Mehraufwand führen, ohne dass dies durch berechtigte Belange des Verbraucherschutzes gerechtfertigt wäre.
Grozījums Nr. 21 13. panta 5. punkts
5. Visus atļauju pieteikumus apstiprina cik vien ātri iespējams. Apstiprinājumā ir jānorāda šāda informācija: a) atbildes sniegšanas termiņš, kā minēts 3. punktā; b) lēmuma apstrīdēšanas veidi; c) apliecinājums tam, ka gadījumā, ja noteiktā laikposmā atbilde nav saņemta, tiek uzskatīts, ka atļauja ir piešķirta.	5. Visus atļauju pieteikumus apstiprina pēc pieprasījuma.
Pamatojums
Eine obligatorische Empfangsbestätigung ist nicht sinnvoll, sondern in vielen Fällen ein unnötiger bürokratischer Aufwand. Deshalb sollte sie nur auf Wunsch erteilt werden müssen. Die in lit. a-c) aufgelisteten Informationen erhält der Dienstleistungserbringer gem. Art. 7 unproblematisch vom einheitlichen Ansprechpartner, so dass eine nochmalige Regelung unnötig ist und nur unnötigen Verwaltungsaufwand schafft.
Grozījums Nr. 22 14. panta 2. punkts
2) aizliegums turēt īpašumā uzņēmumu vairākās dalībvalstīs vai būt ierakstītam reģistros vai profesionālu organizāciju vai apvienību sarakstos vairākās dalībvalstīs;	2) aizliegums dibināt uzņēmumus vairākās dalībvalstīs vai aizliegums reģistrēt tos, vai aizliegums reģistrēt profesionālu organizāciju vai apvienību sarakstos vairākās dalībvalstīs;
Pamatojums
Die Änderung dient der sprachlichen Klarstellung.
Grozījums Nr. 23 Artikel 15 Titel und Absätze 1 bis 4
Prasības, kas jāizvērtē	Atļautas prasības
1. Dalībvalstis pārbauda, vai saskaņā ar to tiesību sistēmu jebkāda no 2. punktā minētajām prasībām tiek piemērota, un nodrošina, ka visas šīs prasības atbilst 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstis pieņem savus tiesību aktus, normatīvos un administratīvos aktus tā, lai tie atbilstu šiem nosacījumiem.	1. Šīs direktīvas 14. pants neietekmē prasības attiecībā uz pakalpojumu darbību uzsākšanu un veikšanu. Tās ir atļautas, ja ir savienojamas ar citiem Kopienas tiesību noteikumiem.
2. Dalībvalstis pārbauda, vai to tiesību sistēma kā nosacījumu, lai dotu pieeju pakalpojuma sniegšanas darbībai vai tās izpildei, izvirza atbilstību jebkurai no šādām nediskriminējošām prasībām:
a) kvantitatīvi vai teritoriāli ierobežojumi, jo īpaši tādu ierobežojumu veidā, kas noteikti saistībā ar iedzīvotāju skaitu, vai saistībā ar minimālo ģeogrāfisko attālumu starp pakalpojuma sniedzējiem; b) pakalpojuma sniedzēja pienākums izvēlēties konkrētu juridisku formu, jo īpaši pienākums būt juridiskai personai, uzņēmumam ar individuālu īpašnieku, bezpeļņas organizācijai vai uzņēmumam, kura īpašnieki ir tikai fiziskas personas; c) prasības, kas saistītas ar uzņēmuma akciju daļām, jo īpaši prasība par to, ka atsevišķu pakalpojumu sniegšanas darbību veikšanai ir jātu obligāts akciju daļu skaits vai par konkrētu profesionālu kvalifikāciju, lai turētu kapitālu vai vadītu atsevišķus uzņēmumus; d) prasības, kas neprasa profesionālu kvalifikāciju vai kas nav paredzētas citos Kopienas instrumentos, un kas rezervē pieeju attiecīgajai pakalpojuma darbībai konkrētiem pakalpojuma sniedzējiem sakarā ar darbības īpašo veidu; e) aizliegums turēt īpašumā vairāk kā vienu uzņēmumu vienas valsts teritorijā; f) prasības par minimālo darbinieku skaitu; g) fiksēti minimālie un/ vai maksimālie tarifi, kas pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro; h) aizliegumi un pienākumi saistībā ar pārdošanu zem pašizmaksas un realizāciju; i) prasība par to, ka pakalpojuma sniedzēja starpniekam ir jādod pieeja konkrētiem pakalpojumiem, ko nodrošina citi pakalpojumu sniedzēji; j) pakalpojuma sniedzēja pienākums sniegt citus konkrētus pakalpojumus, apvienojot tos ar viņa sniegtajiem.	a) kvantitatīvi vai teritoriāli ierobežojumi, jo īpaši tādu ierobežojumu veidā, kas noteikti saistībā ar iedzīvotāju skaitu, vai saistībā ar minimālo ģeogrāfisko attālumu starp pakalpojuma sniedzējiem; b) pakalpojuma sniedzēja pienākums izvēlēties konkrētu juridisku formu, jo īpaši pienākums būt juridiskai personai, personālsabiedrībai, bezpeļņas organizācijai vai uzņēmumam, kura īpašnieki ir tikai fiziskas personas; c) prasības, kas saistītas ar uzņēmuma kapitāla daļām, jo īpaši prasība par to, ka atsevišķu pakalpojumu sniegšanas darbību veikšanai jābūt minimālam kapitāla lielumam vai par konkrētu profesionālu kvalifikāciju kapitāla daļu īpašniekiem vai atsevišķu uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem; d) prasības, kas neprasa profesionālu kvalifikāciju vai kas nav paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, un kas rezervē pieeju attiecīgajai pakalpojuma darbībai konkrētiem pakalpojuma sniedzējiem sakarā ar darbības īpašo veidu; e) aizliegums īstenot darbību vairāk kā vienā uzņēmumā vienas valsts teritorijā; f) prasības par minimālo darbinieku skaitu; g) fiksēti minimālie un/ vai maksimālie tarifi, kas pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro; h) aizliegumi un saistības attiecībā uz pārdošanu zem pašizmaksas un pārdošanu par īpašām cenām; i) prasība par to, ka pakalpojuma sniedzējam, kas darbojas kā starpnieks, ir pienākums dot pieeju konkrētiem pakalpojumiem, ko nodrošina citi pakalpojumu sniedzēji; j) pakalpojuma sniedzēja pienākums sniegt citus konkrētus pakalpojumus, apvienojot tos ar viņa sniegtajiem.
	2. Ja dalībvalstu tiesiskajā regulējumā ir paredzētas prasības saskaņā ar 1. panta a)–j) apakšpunktu, dalībvalstis izvērtē, vai tās nav diskriminējošas un objektīvi ir attaisnojamas ar obligātām sabiedrības interešu prasībām, un vai ar tām sasniedzamo mērķi nevar panākt ar ne tik radikāliem pasākumiem.
3. Dalībvalstis pārbauda, vai 2. punktā minētās prasības atbilst šādiem nosacījumiem: a) nediskriminācija: prasības nedrīkst būt diskriminējošas ne tiešā, ne netiešā veidā saistībā ar valstspiederību vai uzņēmumu gadījumā - saistībā ar reģistrētā biroja atrašanās vietu; b) nepieciešamība: prasībām ir jābūt objektīvi pamatojamām ar sevišķi svarīgu iemeslu, kas ir sabiedrības interesēs; c) proporcionalitāte: prasībām ir jābūt piemērotām, lai sasniegtu noteikto mērķi; tām nav jāpārsniedz tas, kas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai; un tās nedrīkst radīt iespēju šīs prasības aizvietot ar citām, kas ir mazāk ierobežojošas un kas sasniedz to pašu rezultātu. 4. 41. pantā paredzētajā savstarpējā novērtējuma ziņojumā dalībvalstis norāda: a) prasības, kuras tās plāno saglabāt, un iemeslus, kāpēc tās uzskata, ka šīs prasības atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem; b) prasības, kuras ir atceltas vai padarītas mazāk ierobežojošas/ stingras.
Pamatojums
Die in Art. 15 aufgelisteten Anforderungen stellen Beschränkungen der Dienstleistungsfreiheit dar, die nach der Rechtsprechung des EuGH zulässig sind, wenn sie nichtdiskriminierend und durch zwingende Erfordernisse des Allgemeininteresses objektiv gerechtfertigt sind. Daran ändert Art. 15 des Richtlinienentwurfes nichts. Dies wird durch die Formulierung des Kommissionsentwurfs jedoch nicht deutlich genug und sollte deshalb klarer formuliert werden.
Grozījums Nr. 24 15. panta 5. punkts
5. Sākot no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, dalībvalstis neievieš tāda veida jaunas prasības, kas minētas 2. punktā, izņemot gadījumus, kad šī prasība atbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem un nepieciešamību to ieviest ir radījuši jauni apstākļi.	svītrots
Pamatojums
Dass neu eingeführte Anforderungen die Anforderungen von Art. 15 Abs. 1ff. erfüllen müssen, ist eine Selbstverständlichkeit. Das Erfordernis, dass sie durch geänderte Umstände begründet sein müssen, greift in die Rechtsetzungsbefugnisse der Mitgliedstaaten ein. Es führt den Zweck der Richtlinie zudem dann ad absurdum, wenn ein Mitgliedstaat eine Anforderung durch eine weniger einschneidende ersetzen will.
Grozījums Nr. 25 15. panta 6. punkta 1. apakšpunkts
6. Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkuriem jauniem tiesību aktiem, normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, kuros ir noteiktas prasības, kā minēts 5. punktā, kā arī šo prasību ieviešanas iemeslus. Komisija attiecīgos noteikumus paziņo pārējām dalībvalstīm. Šāda paziņošana nekavē dalībvalstis pieņemt attiecīgos noteikumus.	6. Dalībvalstis paziņo Komisijai informēšanas nolūkā par jaunajiem tiesību aktiem un normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuros ir noteiktas prasības saskaņā ar 1. punktu. Šāda paziņošana nekavē dalībvalstis pieņemt attiecīgos noteikumus.
Pamatojums
Die mit der Vorschrift bezweckte Transparenz wird auch mit der geänderten Fassung erreicht. Der damit verbundene Verwaltungsaufwand wird auf ein notwendiges Maß beschränkt. Die Mitteilungsverpflichtung bereits im Entwurfsstadium greift über Gebühr in den parlamentarischen Rechtsetzungsprozess der Mitgliedstaaten ein.
Grozījums Nr. 26 16. panta 1. punkta 1. apakšpunkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējiem piemēro tikai to izcelsmes dalībvalsts valsts noteikumus, kas attiecas uz jomām, kuras koordinē šī direktīva.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējiem piemēro tikai to izcelsmes dalībvalsts valsts noteikumus, kas attiecas uz jomām, kuras koordinē šī direktīva, neskarot tās valsts krimināltiesību noteikumus, kurā paredzēts sniegt pakalpojumus.
	Uzņēmējais dalībvalstij nav jānodrošina, lai pakalpojumu sniedzējs tiek pakļauts izcelsmes dalībvalsts krimināltiesību noteikumiem.
Pamatojums
Das Territorialitätsprinzip des Strafrechts sollte gewahrt bleiben, und im Staatsgebiet des Ziellandes sollte nicht das Strafrecht des Herkunftslandes angewendet werden. Es ist nicht Sache einer unter den ersten Pfeiler fallenden Richtlinie, Regeln für kollidierende Strafrechtsnormen festzulegen. Das vom Europäischen Rat im November 2004 in Den Haag angenommene Programm sieht die Ausarbeitung von Mechanismen für kollidierende Strafrechtsbestimmungen vor, doch sollte diesbezüglich ein angepasster Text vorgesehen werden, und zwar im Zuständigkeitsbereich der Europäischen Union.
Grozījums Nr. 27 16. panta 1. punkta 2. apakšpunkts
1. apakšpunkts attiecas uz valstu noteikumiem, kas attiecas uz ar pakalpojumiem saistīto darbību uzsākšanu un īstenošanu un kuri jo īpaši regulē pakalpojumu sniedzēju uzvedību, pakalpojumu kvalitāti vai saturu, reklāmu, līgumus un pakalpojumu sniedzēju atbildību.	1. apakšpunkts attiecas uz valstu noteikumiem, kas attiecas uz ar pakalpojumiem saistīto darbību uzsākšanu un īstenošanu.
Pamatojums
Ob die in dem Halbsatz unter "insbesondere" aufgeführten Bereiche wirklich unter die Aufnahme und die Ausübung der Dienstleistung eingeordnet werden können, ist zweifelhaft. Jedenfalls dient diese Aufzählung nicht der Klarheit. Soweit in der verkürzten Form Auslegungsprobleme bleiben, werden diese durch die nachfolgenden Artikel ausgefüllt oder können ggf. im Rahmen der Umsetzung ausgeräumt werden.
Grozījums Nr. 28 16. panta 2.a punkts (jauns)
	2a) Ne izcelsmes valsts princips, ne valsts princips, kurā pakalpojumus sniedz, nav starptautisko privāttiesību noteikumi; īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis arī nedrīkst tos interpretēt kā starptautisko privāttiesību noteikumus.
Pamatojums
Mit dieser Richtlinie können keine Bestimmungen des internationalen Privatrechts geschaffen werden, da es ihr nach den Verträgen an der geeigneten Rechtsgrundlage dazu mangelt (siehe Absatz 1 „Rechtliche Fragen“ in der kurzen Begründung zum Entwurf einer Stellungnahme).
Grozījums Nr. 29 16. panta 3. punkta b) apakšpunkts
b) pakalpojuma sniedzēja pienākums iesniegt deklarāciju vai paziņojumu savām kompetentajām iestādēm vai saņemt no tām atļauju, tostarp būt iekļautam reģistrā vai reģistrēties profesionālā organizācijā vai asociācijā to teritorijā;	b) pakalpojuma sniedzēja pienākums iesniegt deklarāciju vai paziņojumu savām kompetentajām iestādēm vai pieprasīt no tām atļauju, tostarp būt iekļautam reģistrā vai reģistrēties profesionālā organizācijā vai asociācijā to teritorijā. Tomēr dalībvalstis var paredzēt terminētu, automātisku iekļaušanu reģistrā vai reģistrēties profesionālā organizācijā vai asociācijā formas pēc, ja šāda reģistrācija vai dalība organizācijā nekādi nenovilcina vai nesarežģī pakalpojumu sniegšanu un ja ar to nav saistīta nekāda pakalpojumu sniedzēja papildu apgrūtināšana;
Pamatojums
Mit diesem Änderungsantrag soll der zur Prüfung anstehende Vorschlag mit dem Gemeinsamen Standpunkt zur Richtlinie über die Anerkennung von Berufsqualifikationen abgestimmt werden, der in den nächsten Wochen angenommen wird. Der Wortlaut sieht ein ausgewogenes Verhältnis zwischen dem Herkunftslandprinzip und dem Ziellandprinzip vor, worüber im Rat und im Europäischen Parlament bereits breite Übereinstimmung herrscht.
Grozījums Nr. 30 16.a. pants (jauns)
	16.a. pants
	Pakalpojumu sniedzēja iepriekšēja deklarācija, mainot atrašanās vietu
	1. Dalībvalstis var prasīt, lai pakalpojumu sniedzējs, kurš pirmoreiz pārceļ savu atrašanās vietu no vienas dalībvalsts uz citu, iepriekš informē tās valsts kompetentās iestādes, uz kuru uzņēmumu pārceļ, par noslēgto apdrošināšanu, respektīvi, par analoģiskiem pasākumiem atsevišķu darbinieku vai visa personāla aizsardzībai, noslēdzot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, kas saistīta ar profesionālās darbības veikšanu. Šī deklarācija ik gadu jāatjauno, ja pakalpojumu sniedzējs šajā dalībvalstī attiecīgā gada laikā vēlas sniegt terminētus vai gadījuma rakstura pakalpojumus. Pakalpojumu sniedzējs var iesniegt deklarāciju brīvā formā.
	2. Turklāt dalībvalstis attiecībā uz pirmreizēju pakalpojumu sniegšanu vai, ja objektīvi ir mainījušies faktiskie apstākļi, kas ir pierādīts ar dokumentiem, var prasīt, lai deklarācijai pievieno šādus dokumentus:
	a) pakalpojumu sniedzēja valstspiederību apliecinošu dokumentu,
	b) apstiprinājumu, no kura izriet, ka pakalpojumu sniedzējam kādā dalībvalstī ir likumīgi nodibināts uzņēmums ar mērķi veikt attiecīgās darbības,
	c) profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus,
	d) brīvā formā sagatavotu dokumentu, kas apliecina, ka pakalpojumu sniedzējs attiecīgās darbības ir veicis vismaz divus gadus iepriekšējo desmit gadu laikā.
	3. Pakalpojuma pirmreizējās sniegšanas brīdī tās valsts kompetentās iestādes, uz kuru uzņēmumu pārceļ, var pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzēja darbība pirms pirmreizējās pakalpojumu sniegšanas atbilst noteikumiem. Šāda iepriekšējā pārbaude ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tādējādi var izvairīties no būtiska kaitējuma pakalpojumu saņēmēju veselībai vai drošībai, pakalpojumu sniedzējam neievērojot noteikumus, un ja tā nepārsniedz šā mērķa īstenošanai nepieciešamos pasākumus.
	Ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc deklarācijas un to apstiprinošu dokumentu saņemšanas kompetentai iestādei jāpaziņo pakalpojumu sniedzējam vai nu par lēmumu, ka atbilstība noteikumiem netiks pārbaudīta, vai par pārbaudes rezultātiem. Ja noteiktu sarežģījumu dēļ atbildes sniegšana aizkavējas, kompetentā iestāde pakalpojumu sniedzējam pirmā mēneša laikā paziņo kavēšanās iemeslus, kā arī atbilstošo grafiku tā lēmuma pieņemšanai, kas galīgi jāpieņem otrā mēneša laikā pēc pilnīgas dokumentu saņemšanas.
	Ja pakalpojumu sniedzēja atbilstība noteikumiem būtiski atšķiras no tās valsts izvirzītajiem noteikumiem, kurā veiks pakalpojumus, un ja šo būtisko atšķirību dēļ ir ievērojami apdraudēta sabiedrības drošība, šai valstij jādod iespēja pakalpojumu sniedzējam iesniegt pierādījumus, jo īpaši veicot atbilstības pārbaudi, par atbilstību pārējiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā pakalpojumu sniegšanai jānotiek mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar iepriekšējo apakšpunktu.
	Pakalpojumus var sniegt, ja kompetentā iestāde nereaģē iepriekšējos apakšpunktos noteikto termiņu laikā.
Pamatojums
Mit diesem Änderungsantrag soll der zur Prüfung anstehende Vorschlag mit dem Gemeinsamen Standpunkt zur Richtlinie über die Anerkennung von Berufsqualifikationen abgestimmt werden, der in den nächsten Wochen angenommen wird. Der Wortlaut sieht ein ausgewogenes Verhältnis zwischen dem Herkunftslandprinzip und dem Ziellandprinzip vor, worüber im Rat und im Europäischen Parlament bereits breite Übereinstimmung herrscht.
Grozījums Nr. 31 17. panta 7. punkts
7) jautājumiem, uz ko attiecas Padomes Direktīva 77/249/EK;	7) ar juridisko pakalpojumu sniegšanu saistītas darbības, kā tās ir definētas galamērķa valsts attiecīgajās tiesībās;
Pamatojums
Nach dem Kommissionsvorschlag könnten nichtanwaltliche Rechtsbesorger, die eben nicht von der Richtlinie 77/249/EWG erfasst werden, auch dort tätig werden, wo die entsprechende Tätigkeit der Anwaltschaft vorbehalten ist. Dies führt zu einer Schlechterstellung der anerkannten Rechtsanwälte.
Grozījums Nr. 32 17. panta 20. punkts
20) līguma pušu izvēles brīvība attiecībā uz piemērojamām tiesībām;	20) visi starptautisko privāttiesību noteikumi, jo īpaši aplūkojot līgumiskas un nelīgumiskas saistību attiecības, tostarp līgumu formu;
Pamatojums
Vergleiche Begründung der Änderungsanträge zu Erwägung 13 und zu Artikel 16 Absatz 1.
Grozījums Nr. 33 17. panta 23. punkts
23) pakalpojumu sniedzēja atbildība papildus līguma noteikumiem gadījumā, ja, veicot pakalpojumu, noticis negadījums ar kādu personu dalībvalstī, uz kuru devis pakalpojumu sniedzējs ar mērķi sniegt savus pakalpojumus.	svītrots
Pamatojums
Vergleiche Begründung der Änderungsanträge zu Erwägung 13 und zu Artikel 16 Absatz 1.
Grozījums Nr. 34 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) azartspēļu darbībām, kas ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp izlozēs un derībās;	svītrots
Pamatojums
Da Glücksspiele ganz vom Anwendungsbereich der Richtlinie ausgenommen wurden, muss die in Artikel 18 Absatz 1 Buchstabe b vorgeschlagene Regelung als befristete Ausnahme entfallen.
Grozījums Nr. 35 18. panta 1. punkta c) apakšpunkts
c) parādu atgūšanas darbībām tiesas ceļā.	svītrots
Pamatojums
Folgeänderung zur Änderung von Artikel 17 Nummer 7.
Grozījums Nr. 36 21. pants
21. pants	svītrots
Diskriminācijas aizlieguma princips
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka saņēmēju nepakļauj diskriminējošām prasībām, kas balstītas uz viņa valstisko piederību vai dzīvesvietu.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka vispārēji nosacījumi piekļuvei pakalpojumiem, kurus pakalpojuma sniedzējs ir darījis pieejamus plašai sabiedrībai, neietver diskriminējošus noteikumus, kas saistīti ar saņēmēja valstisko piederību vai dzīvesvietu; bet neizslēdzot iespēju paredzēt atšķirības piekļuves nosacījumos tādos gadījumos, kad šīs atšķirības tieši attaisno objektīvi kritēriji.
Pamatojums
Die Frage der Diskriminierung der Dienstleistungsempfänger durch die Dienstleistungserbringer ist bereits in ausreichendem Maße Gegenstand von gemeinschaftsrechtlichen Regelungen, z.B. der Antidiskriminierungsrichtlinien oder der Richtlinien zu den unlauteren Geschäftspraktiken. Einer weiteren, noch dazu so pauschalen und deshalb unsachgemäßen Regelung bedarf es nicht. Sie greift unverhältnismäßig hart in die Privatautonomie der Vertragsparteien ein und hat außerdem keinen unmittelbaren Bezug zur Vollendung des Binnenmarktes für Dienstleistungen.
Grozījums Nr. 37 22. pants
22. pants	svītrots
Palīdzība saņēmējiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmēji savā dzīvesvietas dalībvalstī var iegūt šādu informāciju:
a) informāciju par prasībām, kas piemērojamas citās dalībvalstīs saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem un to sniegšanas darbībām, jo īpaši tādai informācijai, kas saistīta ar patērētāju aizsardzību;
b) informāciju par lēmuma apstrīdēšanas līdzekļiem, kas pieejami strīda gadījumā starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju;
c) apvienību un organizāciju, tostarp Euroguichets un Eiropas ārpustiesas sadarbības tīkla (EEJ-net) kontaktpunktu kontaktinformāciju, no kuriem pakalpojuma sniedzēji vai saņēmēji var iegūt praktisku palīdzību.
2. Dalībvalstis var piešķirt atbildību par 1. punktā minēto uzdevumu vienotajiem kontaktpunktiem vai jebkurai citai struktūrai, kā, piemēram, Euroguichets, Eiropas ārpustiesas sadarbības tīklam (EEJ-net), patērētāju apvienībām vai Euro Info centriem.
Līdz 45. pantā noteiktajam datumam dalībvalstis paziņo Komisijai izraudzīto struktūru nosaukumus un to kontaktinformāciju. Komisija to nosūta visām dalībvalstīm.
3. Lai spētu nosūtīt 1. punktā minēto informāciju, attiecīgā struktūra, pie kā vēršas saņēmējs, sazinās ar iesaistītās dalībvalsts attiecīgo struktūru. Pēdējā nosūta prasīto informāciju, cik ātri vien iespējams. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs struktūras sniedz viena otrai abpusēju palīdzību un veic visus iespējamos pasākumus efektīvai sadarbībai.
4. Komisija saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 1., 2. un 3. punkta īstenošanai, precizējot tehniskos mehānismus informācijas apmaiņai starp dažādo dalībvalstu struktūrām un jo īpaši informācijas sistēmu savstarpējo izmantojamību.
Pamatojums
Die Vorschrift ist unpraktikabel und praxisfremd. Sie überfordert nicht nur die nationalen Behörden, sondern auch die Kommission. Der Verwaltungsapparat müsste unnötig aufgebläht werden, ohne dass ein echtes Interesse der Dienstleistungsempfänger zu erkennen wäre. Ein Informationsdefizit der Dienstleistungsempfänger ist bislang in der Praxis nicht zu erkennen gewesen.
Grozījums Nr. 38 23. panta 3. punkta 1.a daļa (jauna)
	Faktiskās ārstēšanas izmaksas veido atlīdzināšanas maksimālo robežu.
Pamatojums
Es soll zum einen nur der Betrag ersetzt werden, der für dieselbe Leistung in dem Staat der Versicherungszugehörigkeit erstattet wird, zum anderen soll sichergestellt werden, dass die Erstattung nicht die tatsächlich angefallenen Kosten überschreitet.
Grozījums Nr. 39 23. panta 4.a punkts (jauns)
	4a) Iepriekšminētie noteikumi nekāda gadījumā neierobežo dalībvalstu tiesības pašām regulēt to veselības aizsardzības sistēmas un veselības aizsardzības dienestus.
Pamatojums
Diese Änderung dient der Klarstellung.
Grozījums Nr. 40 24. panta 2.a punkts (jauns)
	2a) Izcelsmes valsts saskaņā ar 1. punkta 2. apakšpunkta a) līdz d) daļām izslēgtos pienākumus var uzlikt pakalpojumu sniedzējam, ja pastāv pamatots iemesls pieņēmumam, ka pakalpojumu sniedzējs pārkāpj saistības, kas izriet no Direktīvas 96/71/EK.
Pamatojums
Diese Änderung dient der Klarstellung.
Grozījums Nr. 41 26. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji nodrošina saņēmējam piekļuvi šādai informācijai:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji nodrošina saņēmējam piekļuvi šādai informācijai:
a) pakalpojuma sniedzēja nosaukums, ģeogrāfiskā adrese, kurā tas ir reģistrēts, un dati, ar kuru palīdzību ar to var ātri sazināties un tieši nodot informāciju, vajadzības gadījumā, elektroniskā veidā;	a) pakalpojuma sniedzēja nosaukums, ģeogrāfiskā adrese, kurā tas ir reģistrēts, un dati, ar kuru palīdzību ar to var ātri sazināties un tieši nodot informāciju, vajadzības gadījumā, elektroniskā veidā;
b) ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts tirdzniecības vai līdzīgā reģistrā, reģistra nosaukums un pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs, vai līdzvērtīgi identifikācijas līdzekļi šajā reģistrā;	b) ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts tirdzniecības vai līdzīgā reģistrā, reģistra nosaukums un pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs, vai līdzvērtīgi identifikācijas līdzekļi šajā reģistrā;
c )ja darbībai piemēro atļauju izsniegšanas sistēmu, attiecīgās kompetentās iestādes vai vienotā kontaktpunkta dati;
d) ja pakalpojumu sniedzējs veic darbību, kurai piemērojams PVN, identifikācijas numurs, kas minēts Direktīvas 77/388/EEK 22. panta 1. punktā;	c) ja pakalpojumu sniedzējs veic darbību, kurai piemērojams PVN, identifikācijas numurs, kas minēts Direktīvas 77/388/EEK 22. panta 1. punktā;
e) attiecībā uz reglamentētām profesijām jebkāda profesionāla struktūra vai līdzīga institūcija, kurā sniedzējs ir reģistrēts, profesionālais nosaukums un dalībvalsts, kurā šis nosaukums piešķirts;
f) vispārējie nosacījumi un klauzulas, ja tādas ir, ko pakalpojuma sniedzējs izmanto;	d) vispārējie nosacījumi un klauzulas, ja tādas ir, ko pakalpojuma sniedzējs izmanto;
g) līguma klauzulas, kas attiecas uz līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem un/ vai kompetentajām tiesām.	e) līguma klauzulas, kas attiecas uz līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem un/ vai kompetentajām tiesām.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju, kas minēta 1. punktā, saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja izvēli:
a) sniedz pakalpojuma sniedzējs pats pēc savas iniciatīvas;
b) saņēmējs var viegli iegūt vietā, kur tiek sniegts pakalpojums vai slēgts līgums;
c) saņēmējs var viegli iegūt elektroniskā veidā, izmantojot pakalpojuma sniedzēja norādītu adresi;
d) var atrast visos informācijas dokumentos, ko pakalpojuma sniedzējs piegādā saņēmējam, detalizēti izklāstot sniegtos pakalpojumus.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc saņēmēja lūguma pakalpojuma sniedzējs nodrošina šādu papildu informāciju:
a) pakalpojuma galvenās iezīmes;
b) pakalpojuma cena un, ja nav iespējams nosaukt precīzu cenu, tās aprēķināšanas metode, lai saņēmējs var to pārbaudīt, vai pietiekami detalizēta tāme;
c) pakalpojuma sniedzēja juridiskais statuss un forma;
d) attiecībā uz reglamentētajām profesijām, atsauce uz profesionālajiem noteikumiem, kas piemērojami izcelsmes dalībvalstī, un kā tiem piekļūt.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju, kura pakalpojuma sniedzējam jānodrošina saskaņā ar šo nodaļu, dara pieejamu vai paziņo skaidrā un nepārprotamā veidā, un savlaicīgi pirms līguma slēgšanas vai, ja nav rakstiska līguma, pirms pakalpojuma sniegšanas.
5. Prasības par informāciju, kas noteiktas šajā nodaļā, ir noteiktas papildus tām prasībām, ko jau paredz Kopienas tiesību akti, un tās neliedz dalībvalstīm paredzēt papildu prasības attiecībā uz informāciju, kas piemērojamas pakalpojumu sniedzējiem tās teritorijā.
6. Komisija saskaņā ar 42. panta 2. punktā paredzēto procedūru var noteikt Šī panta 1. un 3. punktā minētās informācijas saturu atbilstīgi konkrētu darbību specifiskajam raksturam un precizēt 2. punkta īstenošanas praktiskos līdzekļus.
Pamatojums
Die Streichungen dienen der mit der Richtlinie verfolgten Reduzierung der Regulierungen des Dienstleistungssektors.
Grozījums Nr. 42 28. pants
28. pants	svītrots
Pēcpirkuma garantijas
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs pēc saņēmēja lūguma sniedz viņam informāciju par pastāvošu vai neesošu pēcpirkuma garantiju, par tās saturu un būtiskiem kritērijiem tās pielietošanai, jo īpaši, tās derīguma termiņu un teritoriālo segumu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija parādās visos informācijas dokumentos, ko nodrošina pakalpojuma sniedzēji, detalizēti aprakstot piedāvātos pakalpojumus.
3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar pēcpirkuma garantiju reglamentēšanu, kas paredzēta citos Kopienas instrumentos.
Pamatojums
Bereits nach dem Kommissionsentwurf werden Verbraucherverträge und damit auch das auf sie anwendbare gesetzliche Gewährleistungsrecht aus dem Anwendungsbereich des Herkunftslandprinzips ausgenommen. Ein besonderes Informationsbedürfnis besteht für Verbraucher also nicht.
Grozījums Nr. 43 30. panta 4. punkts
4. Šīs direktīvas 41. pantā minētajā ziņojumā dalībvalstis norāda, kuriem pakalpojumu sniedzējiem piemēro šā panta 1. punktā paredzētās prasības, šo prasību saturu un iemeslus, kuru dēļ tās uzskata šīs prasības par attaisnotām.	svītrots
Pamatojums
Ein solcher Evaluierungsbericht brächte für die Mitgliedstaaten einen enormen bürokratischen Aufwand mit sich, ohne dass dem ein entsprechender Nutzen gegenüberstünde. Eine Auswertung aller 25 Berichte durch alle 25 Mitgliedstaaten ist unrealistisch. Zudem stellt der pauschale Begründungszwang gem. Art 15 Abs. 4 lit. a) einen Großteil der nationalen Gesetzgebung quasi unter Kuratel der Europäischen Kommission. Dies ist im Hinblick auf Subsidiarität und Kompetenzverteilung nicht akzeptabel.
Grozījums Nr. 44 33. panta 3. punkts
3. Piemērojot 1. punktu, jāņem vērā notiesāto vai sodīto personu tiesības attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši tās tiesības, kas attiecas uz personas datu aizsardzību.	3. Piemērojot 1. un 2. punktu, jāņem vērā notiesāto vai sodīto personu tiesības attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši tās tiesības, kas attiecas uz personas datu aizsardzību.
Pamatojums
Diese Änderung dient der Klarstellung.
Grozījums Nr. 45 34. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts iekšējos tiesību aktos paredzētās pilnvaras uzraudzīt un kontrolēt pakalpojumu sniedzēju saistībā ar attiecīgo darbību tiek īstenotas arī tādā gadījumā, ja pakalpojumu sniedz kādā citā dalībvalstī.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts iekšējos tiesību aktos paredzētās pilnvaras uzraudzīt un kontrolēt pakalpojumu sniedzēju saistībā ar attiecīgo darbību tiek īstenotas arī tādā gadījumā, ja pakalpojumu sniedz kādā citā dalībvalstī un ja tie attiecas uz koordinēto jomu.
Pamatojums
Vergleiche Begründung des Änderungsantrags zu Erwägung 38.
Grozījums Nr. 46 35. panta 1. punkts
1. Ievērojot 16. pantu, dalībvalstis savstarpēji viena otru atbalsta un veic visus pasākumus, kas ir nepieciešami, īstenojot pakalpojumu sniedzēju un to pakalpojumu kontroli.	1. Dalībvalstis savstarpēji viena otru atbalsta un veic visus pasākumus, kas ir nepieciešami, īstenojot pakalpojumu sniedzēju un to pakalpojumu kontroli.
Pamatojums
Diese Änderung dient der Klarheit.
Grozījums Nr. 47 37. panta 6. punkts
6. Steidzamos gadījumos dalībvalsts, kurai ir nodoms īstenot kādu pasākumu, var atkāpties no 3. un 4. punkta noteikumiem. Šajā gadījumā nekavējoties jāpaziņo Komisijai un izcelsmes dalībvalstij par pasākumiem, pamatojot to steidzamību.	6. Steidzamos gadījumos dalībvalsts, kurai ir nodoms īstenot kādu pasākumu, var atkāpties no 2., 3. un 4. punkta noteikumiem. Šajā gadījumā nekavējoties jāpaziņo Komisijai un izcelsmes dalībvalstij par pasākumiem, pamatojot to steidzamību.
Pamatojums
Die Verpflichtung, vorab ein Ersuchen an den Herkunftsmitgliedstaat zu richten, widerspricht dem Charakter der Eilmaßnahme; deshalb sollte davon ebenso wie von den Anforderungen der Absätze 3 und 4 abgewichen werden dürfen.
Grozījums Nr. 48 38. pants
Saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi šīs nodaļas īstenošanai, nosakot termiņus, kuri minēti 35. un 37. pantā, un praktisko kārtību informācijas apmaiņai elektroniskā veidā starp vienotajiem kontaktpunktiem, un jo īpaši informācijas sistēmu savstarpējas izmantojamības noteikumus.	Saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi šīs nodaļas īstenošanai, nosakot termiņus, kuri minēti 35. un 37. pantā, un praktisko kārtību informācijas apmaiņai elektroniskā veidā starp dalībvalstīm, un jo īpaši informācijas sistēmu savstarpējas izmantojamības noteikumus.
Pamatojums
Es sollte eine einheitliche Terminologie entsprechend den Artikeln 35 und 37 gewählt werden.
Grozījums Nr. 49 39. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) reglamentēto profesiju profesionālās ētikas un rīcības noteikumi, kuru mērķis jo īpaši ir nodrošināt neatkarību, objektivitāti un dienesta noslēpuma glabāšanu, ņemot vērā katras profesijas specifisko raksturu;	b) reglamentēto profesiju profesionālās ētikas un rīcības noteikumi, kuru mērķis jo īpaši ir nodrošināt neatkarību, objektivitāti un dienesta noslēpuma glabāšanu, ņemot vērā katras profesijas specifisko raksturu; dalībvalstu likumos reglamentētie obligātie profesijas īstenošanas noteikumi netiek skarti.
Pamatojums
Vergleiche Begründung des Änderungsantrags zu Erwägung 67.
Grozījums Nr. 50 Artikel 39 Absätze 2 und 3
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais rīcības kodekss ir pieejams no attāluma, elektroniskā veidā un nosūtīts Komisijai.	svītrots
3. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji pēc saņēmēja lūguma vai jebkurā informācijas dokumentā, kurā tie detalizēti apraksta savus pakalpojumus, norāda visus rīcības kodeksus, kas uz tiem attiecas, un adresi, kur par šiem kodeksiem var izlasīt elektroniskā veidā, norādot pieejamās valodu versijas.
Pamatojums
Da es sich bei der Dienstleistungsrichtlinie um eine Rahmenrichtlinie handelt, sollten auch die Vorschriften zu den Verhaltenskodizes nur allgemeine Grundsätze vorgeben und keine weitergehenden Detailregelungen. Dies würde die Dienstleistungsrichtlinie überfrachten.
Zudem stellen die Informationspflichten eine zusätzliche bürokratische Bürde für den Dienstleistungserbringer dar. Ein entsprechendes Regelungsbedürfnis für alle betroffenen Dienstleistungen ist jedoch nicht ersichtlich.
Grozījums Nr. 51 39. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzēji pēc saņēmēja lūguma vai jebkurā informācijas dokumentā, kurā tie detalizēti apraksta savus pakalpojumus, norāda visus rīcības kodeksus, kas uz tiem attiecas, un adresi, kur par šiem kodeksiem var izlasīt elektroniskā veidā, norādot pieejamās valodu versijas.	svītrots
Pamatojums
Zudem stellen die Informationspflichten eine zusätzliche bürokratische Bürde für den Dienstleistungserbringer dar. Ein entsprechendes Regelungsbedürfnis für alle betroffenen Dienstleistungen ist jedoch nicht ersichtlich.
Grozījums Nr. 52 40. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) azartspēļu darbības, kas ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp izlozes un derības, ņemot vērā Komisijas ziņojumu un plašas ieinteresēto personu pārrunas;	svītrots
Pamatojums
Angesichts des nationalen und kulturellen Charakters von Lotterien fällt eine entsprechende Regelung auf diesem Gebiet wegen der Subsidiarität in den Zuständigkeitsbereich der Mitgliedstaaten.
Grozījums Nr. 53 41. pants
41. pants	svītrots
Savstarpēja novērtēšana
1. Vēlākais līdz [transponēšanas datums] dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietverta informācija, kas izklāstīta šādos noteikumos:
a) 9. panta 2. punktā par atļauju piešķiršanas sistēmām;
b) panta 4. punktā par prasībām, kas jāizvērtē;
c) panta 4. punktā par daudznozaru darbībām.
2. Komisija pārsūta 1. punktā paredzētos ziņojumus dalībvalstīm, kuras iesniedz piezīmes par katru ziņojumu sešu mēnešu laikā. Tajā pašā laikposmā Komisija konsultējas ar ieinteresētajām personām par šiem ziņojumiem.
3. Komisija iesniedz ziņojumus un dalībvalstu piezīmes Komitejai, kas minēta 42. panta 1. punktā, un tā var izdarīt piezīmes.
4. Ņemot vērā 2. un 3. punktā minētās piezīmes, Komisija vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim iesniedz kopsavilkuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus papildu ierosmēm.
Pamatojums
Ein solcher Evaluierungsbericht brächte für die Mitgliedstaaten einen enormen bürokratischen Aufwand mit sich, ohne dass dem ein entsprechender Nutzen gegenüberstünde. Eine systematische Auswertung aller 25 Berichte durch alle 25 Mitgliedstaaten ist unrealistisch. Der mit dem Bericht verbundene pauschale Begründungszwang stellt einen Grossteil der nationalen Gesetzgebung quasi unter das Kuratel der Europäischen Kommission. Dies ist im Hinblick auf Subsidiarität und Kompetenzverteilung nicht akzeptabel.

PROCEDŪRA

Nosaukums	Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Atsauces dokumenti — procedūras numurs	(KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD))
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	IMCO
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 16.12.2004
Ciešāka sadarbība	nav
Atzinumu sagatavoja: Iecelšanas datums	Kurt Lechner 7.10.2004
Izskatīšana komitejā	30.11.2004	7.3.2005		30.3.2005
Grozījumu priekšlikumu pieņemšanas datums	21.6.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		14 9 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Maria Berger, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Piia-Noora Kauppi, Kurt Lechner, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Alain Lipietz, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Hans-Peter Mayer, Viktória Mohácsi, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Rainer Wieland, Nicola Zingaretti, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Paul Gauzès, Arlene McCarthy, Toine Manders, József Szájer
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

4.5.2005

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū

(KOM(2004)0002 – C5‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

Atzinumu sagatavoja: Raül Romeva i Rueda

ĪSS PAMATOJUMS

Employment effects that are expected to result from adoption Draft Directive on Services are exaggerated. There is a risk of adverse effects on women’s employment, especially concerning female-dominated service sectors (healthcare and other social services).

The impact assessment, made by the Commission, is rather ambiguous. While recognising that it is very difficult to provide a reliable estimate of the effect of barriers to services on the EU economy, it states that millions of jobs will be created. There is still no comprehensive analysis on the problematic of creation of jobs and better quality of jobs within the EU. The social dimension and an impact assessment of social and employment effects are missing. Research shows that previous liberalisations have led to the destruction of existing jobs and the erosion of social cohesion.

A more detailed analysis is needed, that specifies the kind of services likely to suffer from barriers, or benefit in terms of employment growth from the removal of barriers.

Health services as currently organised are already successful in creating employment, and in many cases skilled and high-paying jobs.

In the "Employment in Europe 2004" report by DG Employment (Sept. 2004), a comparison was made between employment structures in the US and Europe, and it was shown that health and social services are one area where between 1998 and 2003 "employment growth rates in a majority of EU Member States out-performed those observed for the US". This section of the report concludes:

"...the key to increasing employment in services is in the creation of jobs in the comparatively high-paying, high-productive services, such as business services, education and health and social services. To achieve this, ... further increases in final demand for services are necessary. The latter will follow on from further increases in the labour market participation of women and older people, from more, and more efficient, investment in human capital and lifelong learning, sharing the related costs and responsibilities between public authorities, companies and individuals, and from the support of public spending in areas such as education and health and social services."

Therefore it is highly questionable whether the Directive would bring any benefits with regard to health services.

The success in health services could be built on, not by increasing competition but by investing in training and increasing support from public spending.

Women may also be affected negatively, as consumers of public services, such as health services and social services, especially in situations where, at the moment, Member States have conditions to guarantee the quality and quantity of such services.

The Directive foresees liberalisation of healthcare and social services. This would lead to deterioration of social welfare and healthcare cover in favour of private insurance.

The challenge that the EU faces regarding healthcare or eldercare are too important to leave to the market. Public authorities must be able to exercise control and may have laws promoting services of general economic interest.

Possible negative effects of the Directive on women employment conditions in terms of income level would mean worse cover in case of private insurance and widening the gap. Liberalisation of health and social services would be a backwards step in terms of social and economic rights, especially of women.

The country of origin principle will negatively affect women as workers in the services sectors, as well as women as consumers of public and other services.

Application of the country of origin principle to cross border service providers can provoke abuse and manipulation. In areas that are not Europe-wide harmonised this principle would allow various national regimes to co-exist in the same host country and juxtaposition of possibly 25 national regulations. This would encourage service providers to set up in those EU Member States with the lowest tax rates and protection of workers rights and countries with higher standards of protection to lower them, in order to stay competitive.

It might create a situation when consumers will not know which rules apply to a specific service and/or provider and where to go in case of conflict. As a result customers will not be able to obtain good quality services.

Temporary agencies are ‘services’ within the scope of the Directive. In many countries the majority of agency workers are women. The derogation in article 17 for ‘matters covered by the posting directive’ is not enough to safeguard national rules and regulations with regard to temporary agency work. Where the posting directive would apply, the proposals in article 24 and 25 of the Directive would make it impossible for Member States to monitor and enforce their rules.

In the name of mutual confidence and recognition, the Member State of Posting, while notably being the one that is responsible for the enforcement of its own legislation, is seriously hindered by the prohibitions as listed in Article 24.

The Draft Services Directive should not deal with Temporary Agency Work, and in particular not with the special aspects of monitoring, supervision and enforcement that continue to be necessary in a sector that is so vulnerable to possible abuses and fraud.

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[12]

Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1 3. apsvērums
3) tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz MVU konkurētspēju, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par konkurētspējīgu cenu. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, proti, līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē. Šo šķēršļu likvidācija ir būtiska, lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā;	3) tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz MVU konkurētspēju, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par konkurētspējīgu cenu. Ir svarīgi atzīmēt, ka pakalpojumu sektors ir viens no svarīgākajiem sektoriem tieši sieviešu nodarbinātībā, un ka tādējādi viņas var gūt ievērojamu labumu no iespējām, ko piedāvā pakalpojumu iekšējā tirgus pabeigšana. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, proti, līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē. Šo šķēršļu likvidācija ir būtiska, lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā;
Pamatojums
Many women on the European labour market are employed in the service sector and therefore it is essential to ensure a competitive services market in the EU. At present, a wide range of internal market barriers prevent many service providers from carrying on their business across national borders. Not only does this undermine competitiveness within and outside Europe, it also prevents the creation of new jobs in Europe, especially for women.
Grozījums Nr. 2 7.a apsvērums (jauns)
	7.a) Šajā direktīvā pilnībā jāievēro princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai un jāpievērš uzmanība jebkādai iespējamai negatīvai direktīvas ietekmei uz nodarbinātām sievietēm un sievietēm vispār. It īpaši jāņem vērā to, ka tieši sievietes ir nodarbinātas pakalpojumu sektorā ar zemu atalgojumu un nedrošiem nodarbinātības nosacījumiem. Tādēļ ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai direktīva neradītu šo sieviešu darba samaksas, sociālo tiesību un tiesību, kas izriet no darba līguma samazināšanos.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Atsauces	KOM(2004)0002 - C6-0069/2004 - 2004/0001(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM 16.09.2004
Ciešāka sadarbība	Nē
Par atzinumu atbildīgais referents Iecelšanas datums	Raül Romeva i Rueda 25.01.2005
Izskatīšana komitejā	31.3.2005	26.4.2005
Grozījumu pieņemšanas datums	26.4.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		18 0 7
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Emine Bozkurt, Hiltrud Breyer, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Nicole Fontaine, Lissy Gröner, Anneli Jäätteenmäki, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Christa Prets, Marie-Line Reynaud, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Amalia Sartori, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen, Anne Van Lancker, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zuzana Roithová, Marta Vincenzi
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Małgorzata Handzlik, Erna Hennicot-Schoepges

28.7.2005

LŪGUMRAKSTU KOMITEJAS ATZINUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū

(KOM(2004)0002 – C6‑0069/2004 – 2004/0001(COD))

Atzinumu sagatavoja: Marcin Libicki

ĪSS PAMATOJUMS

The internal market is one of the essential foundations of the European Union. Its operation hinges on the principles of the free movement of goods, persons, services and capital. Freedom of services is still less developed than the others, despite its real importance to the EU economy: services are a

[13]

gROZīJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[14]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3. apsvērums
(3) tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz MVU konkurētspēju, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par konkurētspējīgu cenu. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, proti, līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē. Šo šķēršļu likvidācija ir būtiska, lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā;	3) tā kā pakalpojumi ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un to īpatsvars IKP un darbavietu radīšanā vairumā dalībvalstu ir 70%, šai iekšējā tirgus sadrumstalotībai ir negatīva ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši uz MVU konkurētspēju, un tā liedz patērētājiem pieeju daudzveidīgākiem pakalpojumiem par konkurētspējīgu cenu. Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra, ka tiesisku šķēršļu likvidācijā reāla pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei ir prioritāra nozīme, lai sasniegtu Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, proti, līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība ir konkurētspējīgākā un dinamiskākā uz zināšanām balstītā ekonomika pasaulē. Šo šķēršļu likvidācija, tādējādi ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju un atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā. Tādēļ ir svarīgi panākt vienotu pakalpojumu tirgu, līdzsvarojot tirgus atvēršanu, sabiedriskos pakalpojumus, kā arī sociālās un patērētāju tiesības.
Grozījums Nr.2 3.a apsvērums (jauns)
	3a) īpaši pēc desmit jauno dalībvalstu pievienošanās, uzņēmēji, kas vēlas sniegt pakalpojumus citā dalībvālstī, saskaras ar acīmredzamiem šķēršļiem,

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Atsauces	KOM(2004)0002 - C6-0069/2005 - 2004/0001(COD)
Atbildīgā komiteja	IMCO
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PETI 9.6.2005
Ciešāka sadarbība
Par atzinumu atbildīgais referents Iecelšanas datums	Marcin Libicki 17.03.2005
Izskatīšana komitejā	13.7.2005	0.0.0000		0.0.0000
Grozījumu pieņemšanas datums	13.7.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		11 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Robert Atkins, Manolis Mavrommatis, Inés Ayala Sender, Michael Cashman, Proinsias De Rossa, Janelly Fourtou, David Hammerstein Mintz, Andreas Schwab
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Marie-Hélène Descamps, Doris Pack, Panayiotis Demetriou
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikums par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Atsauces	KOM (2004)0002 – C5-0069/2004 – 2004/0001(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	22.1.2004
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 16.9.2004
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 27.1.2005 JURI 16.12.2004			ECON 16.9.2004 FEMM 24.2.2005		ENVI 16.9.2004 PETI 9.6.2005		ITRE 16.9.2004		CULT 16.12.2004
Atzinumu nav sniegusi Lēmuma datums
Ciešāka sadarbība Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 16.9.2005
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Evelyne GEBHARDT 28.7.2004
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu				/
Finansējuma grozījumi Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu				/
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu	0.0.0000
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu
Izskatīšana komitejā	28.7.2004 23.11.2004 24.5.2005	30.8.2004 18.1.2005 13.6.2005			27.9.2004 1.2.2005 11.7.2005		26.10.2004 17.3.2005 14.9.2005		11.11.2004 19.4.2005 24.10.2005
Pieņemšanas datums	22.11.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:		25 10 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Bert Doorn, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Malcolm Harbour, Anna Hedh, Edit Herczog, Anneli Jäätteenmäki, Pierre Jonckheer, Henrik Dam Kristensen, Alexander Lambsdorff, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Arlene McCarthy, Manuel Medina Ortega, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Giovanni Rivera, Zuzana Roithová, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Andreas Schwab, József Szájer, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud, Phillip Whitehead, Joachim Wuermeling
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Mario Borghezio, André Brie, Ieke van den Burg, Simon Coveney, Benoît Hamon, Konstantinos Hatzidakis, Gisela Kallenbach, Guntars Krasts, Cecilia Malmström, Alexander Stubb, Stefano Zappalà
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Kartika Tamara Liotard, Luca Romagnoli, Tadeusz Zwiefka
Iesniegšanas datums	15.12.2005 A6-0409/2005
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

[1] OV vēl nav publicēts.
[2] COM(2002)0585.
[3] COM(2003)0356.
[4] COM(2003)0443.
[5] Public Hearing on the Proposal for a Directive on Services in the Internal Market, organized by IMCO and EMPL, 11 November 2004. Directorate-General for Internal Policies, Notice to Members IV/2004 – PE 350.059v02-00.
[6] Towards a European Directive on Services in the Internal Market: Analysing the Legal Repercussions of the Draft Services Directive and its Impact on National Services Regulations, Wouter Gekiere, Institute for European Law, Catholic University Leuven, 24 September 2004.
[7] Working Document on the Draft Services Directive, 11 January 2005, Committee on Employment and Social Affairs, Rapporteur Anne Van Lancker, PE 353.364v02-00.
[8] OV C ... /OV vēl nav publicēts.
[9] OV C ... / “Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts.
[10] OV C ... / OV vēl nav publicēts.
[11] OV vēl nav publicēts.
[12] OV C ... / OV vēl nav publicēts.
[13] See petitions 539/2004 by Mikael Prohorenko (Swedish), on behalf of the 'Svenska Elektrikerförbundet Avd.1' (Swedish Electricians Association) and three co-signatories, 690/2004 by Serge Bayard (Belgian), 70/2005 by Dave Prentis (British) on behalf of the 'Unison' trade union and 163/2005 by Carolin Philipp (German).
[14] OV vēl nav publicēts.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika