ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu

16.12.2005 - (2005/2075(REG))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Gérard Onesta

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu

(2005/2075(REG))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2005. gada 18. marta vēstuli,

–   ņemot vērā Prezidija 2005. gada 7. marta priekšlikumus par Reglamenta grozīšanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 202. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0413/2005),

A. tā kā ir ļoti svarīgi sekot, lai Parlamenta darbs varētu noritēt, neaizskarot cieņu, tai pat laikā saglabājot debašu asumu,

B.  tā kā pašreizējie Reglamenta noteikumi neļauj adekvāti reaģēt uz Parlamenta darba traucēšanu vai citām darbībām tā telpās;

C. tā kā ir nepieciešams, kā visās parlamentārajās asamblejās, ieviest iespēju noteikt sankcijas pret tiem deputātiem, kuru rīcība neatbilst Rīcības kodeksam, kura galvenie principi Parlamentam ir jānosaka, kā arī, lai nodrošinātu aizstāvības tiesību ievērošanu, izveidot to lēmumu iekšēju pārsūdzēšanas procedūru, kuros noteiktas šādas sankcijas;

1.  nolemj veikt Reglamentā turpmāk minētos grozījumus;

2.  nolemj, ka saskaņā ar Reglamenta 202. panta 3. punktu šie grozījumi stāsies spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā;

3.  uzdod tā priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Spēkā esošais teksts	Grozījumi
Grozījums Nr. 1 9. panta virsraksts un 1. punkta pirmā daļa
Rīcības kodekss	Deputātu finansiālās intereses, Rīcības kodekss un piekļuve Parlamentam
1. Parlamentam ir tiesības noteikt deputātu Rīcības kodeksu. To apstiprina saskaņā ar Reglamenta 202. panta 2. punktu un pievieno šim Reglamentam kā pielikumu.	1. Parlamentam ir tiesības noteikt atklātības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, kas pievienoti šim Reglamentam kā pielikums.
Pamatojums
Il est nécessaire d'adapter le titre de l'article et le libellé de son premier paragraphe, afin de les rendre cohérents avec les ajouts introduits par les nouveaux paragraphes 1 bis et 1 ter.

Grozījums Nr. 2

9. pants, 1.punkta a) apakšpunkts (jauns)

	1.a Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, tā balstīta uz tām vērtībām un principiem, kas definēti Eiropas Savienības pamattekstos, tā aizsargā Parlamenta cieņu, tā nedrīkst traucēt ne Parlamenta darbu, ne kārtību visās Parlamenta ēkās. Šo faktoru neievērošanas rezultātā var tikt veikti 146. un148. pantā paredzētie pasākumi.

Grozījums Nr.3 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts (jauns)
	1.b) Šī panta piemērošana nekādā veidā nemazina Parlamenta debašu sparu, ne ietekmē deputātu vārda brīvību. Tā balstīta uz pilnīgu to deputāta pilnvaru ievērošanu, kuras nosaka primārās tiesības un viņiem piemērojamie statūti. Tās pamatā ir atklātības princips un tā nodrošina to, ka noteikumi tiek izskaidroti deputātiem, kuri individuāli jāinformē par viņu tiesībām un pienākumiem.
Grozījums Nr.4 22. panta 3. punkta interpretācija
	Uz sēžu rīkošanu attiecas arī jautājumi par deputātu rīcību visās Parlamenta telpās.
Grozījums Nr.5 96. panta 3. punkts
3. Parlamenta komisiju sēdes parasti ir publiskas. Tomēr komitejas var nolemt - vēlākais apstiprinot attiecīgās sēdes darba kārtību, ka daļu tajā iekļauto jautājumu izskatīs publiski, daļu - aiz slēgtām durvīm. Taču, ja sēde notiek aiz slēgtām durvīm, komiteja var nodrošināt publisko piekļuvi sēdes dokumentiem un protokoliem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 4. punktu.	3. Parlamenta komisiju sēdes parasti ir publiskas. Tomēr komitejas var nolemt - vēlākais apstiprinot attiecīgās sēdes darba kārtību, ka daļu tajā iekļauto jautājumu izskatīs publiski, daļu - aiz slēgtām durvīm. Taču, ja sēde notiek aiz slēgtām durvīm, komiteja var nodrošināt publisko piekļuvi sēdes dokumentiem un protokoliem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 4. punktu. Šī Reglamenta 147. pantu piemēro gadījumos, kad tiek pārkāpti konfidencialitātes noteikumi.
Grozījums Nr.6 IV sadaļa, 3.a nodaļa (jauna) virsraksts (jauns)
	3.a NODAĻA
	PASĀKUMI,RĪCĪBAS KODEKSA NEIEVĒROŠANAS GADĪJUMOS
(ievietot pirms 146. panta)
Pamatojums
La création d'un nouveau chapitre est un compromis visant à ne pas bouleverser la structure actuelle du règlement, mais en même temps à bien souligner que les mesures dont il traite ne sont pas limitées stricto sensu aux "sessions" du Parlement (titre -VI- dont les articles 146 à 148 relèvent), mais s'appliquent à tous les cas prévus à l'article 9, paragraphe 1 bis (nouveau).
Grozījums Nr.7 146. panta virsraksts un 1. punkts
Aizrādījums	Tūlītēji pasākumi
1. Parlamenta priekšsēdētājs aizrāda ikvienam deputātam, kurš traucē sēdes norisi.	1. Parlamenta priekšsēdētājs aizrāda ikvienam deputātam, kurš traucē normālu sēdes norisi un kurš neievēro 9. pantā noteiktos noteikumus.
Grozījums Nr.8 146. panta 3. punkts
3. Pēc vēl viena traucējums Parlamenta priekšsēdētājs var izraidīt traucētāju no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku. Ģenerālsekretārs ar sēžu zāles tehnisko darbinieku un vajadzības gadījumā ar Parlamenta drošības dienesta palīdzību nodrošina tūlītēju šāda disciplinārā soda piemērošanu.	3. Ja traucēšana turpinās vai pēc vēl viena traucējuma Parlamenta priekšsēdētājs var traucētājam liegt vārdu un viņu izraidīt no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku. Īpaši nopietnos gadījumos viņš var arī piemērot šo pēdējo sodu nekavējoties un bez otrreizēja aizrādījuma. Ģenerālsekretārs ar sēžu zāles tehnisko darbinieku un vajadzības gadījumā ar Parlamenta drošības dienesta palīdzību nekavējoties nodrošina šāda disciplinārā soda piemērošanu.
Grozījums Nr.9 146. panta 3. punkta a) apakšpunkts (jauns)
	3.a) Ja sēdes laikā notiek nekārtības, kuras traucē turpināt debates, Parlamenta priekšsēdētājs, lai nodibinātu kārtību, uz zināmu laiku pārtrauc sēdes darbu vai to beidz. Ja Parlamenta priekšsēdētāja teiktajā neieklausās, viņš atstāj savu vietu, un tas nozīmē, ka sēde pārtraukta. Sēdes darbu atsāk pēc Parlamenta priekšsēdētāja uzaicinājuma.
(Šajā grozījumā iekļauts pašreizējais 148. pants)
Pamatojums
Il s'agit ici du transfert du libellé de l'actuel article 148, dans la mesure où les dispositions que ce dernier prévoit relèvent manifestement des mesures immédiates.
Grozījums Nr.10 146. panta 3. punkta b) apakšpunkts (jauns)
	3.b) Pilnvaras, kas noteiktas no 1. līdz 3.a punktam mutatis mutandis tiek piešķirtas struktūrvienību, komiteju un delegāciju sēžu priekšsēdētājam atbilstīgi Reglamentam.
Grozījums Nr.11 146. panta 3. punkta c) apakšpunkts (jauns)
	3.c) Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā Rīcības kodeksa neievērošanas gadījuma nopietnību, sēdes priekšsēdētājs var iesniegt Parlamenta priekšsēdētājam lūgumu piemērot 147. pantu, ne vēlāk kā nākamās sesijas laikā vai nākošajā atbilstošās struktūrvienības, komitejas vai delegācijas sēdes laikā.
Pamatojums
Il est nécessaire de prévoir les cas, d'une part où ce n'est pas le Président du Parlement qui préside la séance ou, par analogie, une commission ou une délégation -mais un vice-Président-, d'autre part lorsqu'il s'agit d'un autre organe du Parlement ou d'une situation s'étant produite à l'intérieur de ses locaux. Ceci dans la mesure où il n'appartient qu'au seul Président du Parlement d'arrêter une des sanctions prévues à l'article 147 et qu'il convient dès lors qu'une disposition spécifique organise sa saisine, lorsqu'elle est nécessaire.
Grozījums Nr.12 147. pants
Deputātu izraidīšana	Sankcijas
1. Ja kāds deputāts nopietni traucē sēdes norisi vai traucē Parlamenta darbu, Parlamenta priekšsēdētājs var pēc oficiāla brīdinājuma izteikšanas ierosināt, lai Parlaments nekavējoties vai vēlākais nākamās sesijas laikā balso par nopēluma izteikšanu šim deputātam, kurai automātiski seko tūlītēja izraidīšana no zāles un aizliegums apmeklēt sēdi divas līdz piecas dienas.	1. . Ja kāds deputāts īpaši nopietni traucē sēdes norisi vai traucē Parlamenta darbu, neievērojot 9. pantā noteiktos principus, Parlamenta priekšsēdētājs, Parlamenta priekšsēdētājs pēc attiecīgā deputāta uzklausīšanas pieņem motivētu lēmumu, ar kuru paziņo piemērotās sankcijas, un pirms lēmuma paziņošanas plenārsēdē dara šo lēmumu zināmu ieinteresētajai personai un to struktūrvienību, komisiju un delegāciju vadītājiem, kurās strādā minētā persona.
2. Parlaments lemj par šī disciplinārā soda piemērošanu Parlamenta priekšsēdētāja norādītajā laikā vai nu tajā sēdē, kurā notikuši attiecīgie pārkāpumi, vai, ja pārkāpumi izdarīti ārpus sēžu zāles, - kad Parlamenta priekšsēdētājs ir par to informēts vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā nākamās sesijas laikā. Attiecīgajam deputātam ir tiesības izteikties pirms Parlamenta balsojuma. Uzstāšanās laiks nedrīkst pārsniegt piecas minūtes.	2. Novērotās izturēšanās vērtēšanā jāņem vērā, vai tā ir atsevišķs gadījums, tā atkārtojas vai ir pastāvīga, kā arī tās nopietnība, pamatojoties uz vadlīnijām, kas pievienotas šim reglamentam.
3. Balsojums par disciplināro sodu notiek ar elektronisko balsošanas iekārtu un bez debatēm. Saskaņā ar 149. panta 3. punktu un 160. panta 1. punktu iesniegtos pieprasījumus nepieņem.	3. Sankcijas var iekļaut vienu vai vairākus pasākumus: a) nopēlumu; b) tiesību zaudējumu saņemt dienas naudu uz laiku no divām līdz desmit dienām; c) līdzdalības pagaidu apturēšana visās vai atsevišķās Parlamenta aktivitātēs uz laiku no vienas līdz desmit Parlamenta vai tā struktūrvienību sanāksmju dienām, neskarot tiesības balsot plenārsēdē, ja šajā gadījumā strikti tiek ievērots Rīcības kodekss; d) priekšlikumu iesniegšanu Priekšsēdētāju konferencei, atbilstīgi 18. pantam, kā rezultātā var tikt apturētas vai izbeigtas Parlamenta deputātu pilnvaras; [* skatīt XVI.a pielikumu]
Grozījums Nr.13 148. pants
Traucējumi sēdes darbā	Iekšējās apelācijas procedūras
Ja nekārtības traucē Parlamenta darbu, Parlamenta priekšsēdētājs, lai nodibinātu kārtību, uz zināmu laiku pārtrauc sēdes darbu vai to beidz. Ja Parlamenta priekšsēdētāja teiktajā neieklausās, viņš atstāj savu vietu un tas nozīmē, ka sēde ir pārtraukta. Sēdes darbu atsāk pēc Parlamenta priekšsēdētāja uzaicinājuma.	Attiecīgais deputāts divu nedēļu laikā pēc paziņojuma par Parlamenta priekšsēdētāja noteikto sankciju var iesniegt iekšēju prasību Prezidijam, lai atceltu tās piemērošanu. Prezidijs ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pārsūdzības iesniegšanas dienas var anulēt, apstiprināt, kā arī samazināt sankcijas piemērošanas apjomu, nekaitējot tiesībām izmantot ieinteresētās personas ārējās pārsūdzības tiesības. Ja paredzētajā termiņā Prezidijs lēmumu nepieņem, pārsūdzība tiek uzskatīta par noraidītu.
Grozījums Nr.14 XVI.a pielikums
	XVI.a PIELIKUMS
	Deputātu Rīcības kodeksa vadlīniju interpretācija
	1. 1. Nepieciešams nošķirt paciešamu redzamu rīcību, ja tā nav aizskaroša un/vai neslavu ceļoša, ir saprātīga un neizraisa konfliktu, no tādas, kura aktīvi traucē jebkuru Parlamenta darbību.
	2. Deputātu atbildība iestājas, tiklīdz viņu nodarbinātās personas vai tās, kurām viņi ir atvieglojuši pieeju Parlamentam, tā telpās pārkāpj deputātu Rīcības kodeksu. Parlamenta priekšsēdētājam vai viņa pārstāvjiem ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz šīm personām vai uz jebkuru citu Parlamentam nepiederošu personu, kas atrodas Parlamenta telpās.

PASKAIDROJUMS

I.         OBJET DU RAPPORT

Compte tenu des incidents répétés qui se sont produits au fil des années principalement, mais pas exclusivement, dans l'hémicycle, il apparaît nécessaire de mieux définir les comportements à respecter par les députés, ainsi que les moyens d'en promouvoir le respect, voire d'en sanctionner la violation. Il convient dès lors de réfléchir à la modification des dispositions actuelles du règlement (articles 146 à 148), qui se sont avérées manifestement insuffisantes, sans excéder pour autant le champ de compétence du Parlement, particulièrement lorsqu'il s'agit des droits inhérents à l'exercice du mandat de député et de la délicate question de la forme que peut - ou ne peut pas - prendre la liberté d'expression parlementaire. L'objectif poursuivi par votre rapporteur en formulant ses propositions a donc été de trouver un équilibre, afin de permettre à notre Parlement d'être vivant mais digne. Digne mais vivant.

II.       PROBLEMES RENCONTRES

Les perturbations au bon déroulement des travaux du Parlement ont augmenté en fréquence et en intensité au fil des années et la présente législature, en raison sans doute d'une plus grande hétérogénéité et diversité dans l'orientation politique des membres qui la composent, se caractérise depuis son commencement par une multiplication des incidents.

Parmi ceux-ci, l'interruption répétée des orateurs, le tapage généralisé ou provoqué par des groupes de députés, le brandissement de pancartes ou de banderoles, le port concerté de vêtements ornés de messages bien déterminés, voire des coups échangés entre députés, ou la perturbation de manifestations organisées par ou au sein du Parlement, y compris par l'intermédiaire de tiers auxquels l'accès aux locaux du Parlement avait été assuré par certains députés.

Bien que concernant principalement l'hémicycle, ces faits ont également parfois affecté d'autres salles de réunion où siégeaient des organes du Parlement ou d'autres espaces dans l'enceinte du Parlement.

III.      ORIENTATIONS RETENUES

Au vu de l'expérience, il s'avère que les instruments actuellement à la disposition des autorités et organes du Parlement chargés d'assurer le bon déroulement des travaux, ne répondent plus à la multiplication et à la diversité des incidents, et ne sont de nature ni à les prévenir ni à les sanctionner de façon mesurée ou simplement efficace.

Les propositions d'amendement du règlement que vous soumet votre rapporteur, à la lumière également de l'étude comparative sur la situation dans les Parlements nationaux (doc. PE 360.483) et de l'avis présenté par le Service juridique lors de la réunion de la commission des affaires constitutionnelles du 13 juin 2005, visent à préciser les comportements à respecter par les membres du Parlement, lorsqu'ils agissent au sein de celui-ci ou dans le cadre d'activités auxquelles il est associé, et à définir les conséquences éventuelles liées à leur violation, ceci afin de garantir à la fois un exercice harmonieux des compétences attribuées au Parlement et la dignité qui sied à une institution de l'Union et à une assemblée parlementaire.

Dans la mesure où il ne s'agit pas ici d'une révision générale du règlement, les modifications proposées s'insèrent dans la structure actuelle de celui-ci et n'affectent pas la numérotation de ses articles.

A l'issue d'un long débat conduit au sein de la commission des affaires constitutionnelles et d'échanges de vues répétés avec les rapporteurs fictifs des différents groupes politiques, votre rapporteur a formulé une double série d'amendements de compromis (doc. PE 364.769 et doc. PE 365.104), dont la deuxième soit complète, soit se substitue en partie à la première.

Outre une simplification des procédures initialement proposées (voir doc. PE 357.945), ces nouveaux amendements visent à renforcer encore les droits des députés, sans remettre en cause l'objectif de garantir à la fois l'efficacité, la non-politisation et la rapidité des mesures, et de confier au Président du Parlement, et non plus à la séance plénière, le pouvoir de les prendre, tout en organisant une procédure de recours interne, destinée à protéger les droits de la défense.

Dans le but de sauvegarder l'aspect vivant des débats, tout en évitant qu'ils ne dégénèrent, votre rapporteur propose de distinguer entre les manifestations de nature silencieuse, et celles entravant manifestement le déroulement des travaux. Les premières pourraient englober l'"affichage" de ses opinions sous quelque forme que ce soit, qui ne saurait cependant être toléré que pour autant qu'il ne porte pas atteinte au respect mutuel et ne soit pas lui-même à l'origine directe de perturbations relevant de la deuxième catégorie. Les secondes pourraient recouvrir toutes les perturbations engendrées par des prises de parole intempestives, des insultes, un tapage ou autre désordre organisé et jusqu'aux actions touchant à l'intégrité physique. La durée et/ou la récurrence de la "perturbation" devra à cet égard être prise en compte, pour apprécier dans quelle mesure elle pourra être tolérée et/ou pour déterminer la sanction applicable.

Le président de séance devra ainsi disposer d'une palette de mesures et d'instruments pour pouvoir réagir immédiatement et efficacement, d'abord en tentant d'éviter que la situation ne dégénère, ensuite en ayant le cas échéant la possibilité de recourir à l'assistance des huissiers, voire - pour des cas d'une gravité extrême - du service de sécurité du Parlement (ce qui est d'ailleurs déjà prévu à l'article 146, paragraphe 3 du règlement), personnel qu'il conviendra aussi de mieux préparer à de telles situations.

Au-delà des mesures immédiates à disposition du président de séance et qui sont déjà prévues par le règlement, se pose ensuite la question d'éventuelles sanctions à appliquer à l'encontre des députés à l'origine des perturbations et des procédures à mettre en place à cet égard.

À cette fin, le Président du Parlement, compte tenu de la gravité des faits s'étant produits, et saisi, le cas échéant, d'une demande en ce sens, doit avoir le pouvoir d'arrêter les sanctions appropriées, parmi celles prévues explicitement dans le règlement.

L'échelle des sanctions proposées ne fait que reprendre en les rationalisant des mesures déjà prévues à l'annexe VII du règlement, à son article 18 et dans la réglementation sur les frais et indemnités des députés. C'est à dessein que ces sanctions n'affectent pas non plus l'exercice par le député du droit de vote en plénière, en ce que celui-ci représente l'essence même du mandat pour lequel le député a été élu, c'est-à-dire au premier chef la participation au processus législatif de l'Union.

En toute hypothèse, le Président ou -en cas de recours- le Bureau, doivent se voir reconnaître suffisamment de marge d'appréciation et adopter une réaction graduée suivant l'importance de l'incident.

Mais dès lors qu'il y a sanction, il convient de prévoir une procédure contradictoire, qui garantisse les droits de la défense et permette au député incriminé de s'expliquer et, le cas échéant, de faire appel de la décision, au risque, dans le cas contraire, de s'exposer à des recours devant la Cour de justice.

Si un tel dispositif était adopté, il introduirait une plus grande sécurité juridique, ainsi que des droits nouveaux au bénéfice des députés. Parmi ceux-ci, un renvoi explicite à la protection offerte par le droit primaire et le statut des députés, un élargissement des formes d'expression communément admises, l'instauration d'une obligation d'information individuelle de chaque député et de motivation de toutes les mesures prises en application de ces dispositions, le droit d'être entendu et d'introduire un recours interne contre toute sanction éventuelle (recours suspensif et entraînant la caducité de la mesure en cas de non réponse du Bureau), la "sanctuarisation" du droit de vote en plénière.

En recommandant l'approbation de ces propositions, votre rapporteur est convaincu qu'elles apporteront une réponse adéquate et équilibrée aux problèmes ayant amené à les formuler.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšana attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksu

Procedūras numurs

2005/2075(REG)

Atsauce uz Reglamentu

art. 202

Galveno grozījumu priekšlikums(-i)

Atbildīgā komiteja             Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO 9.6.2005

Datums, kurā pieņēma lēmumu par projekta izstrādāšanu

20.4.2005

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

9.6.2005

Commission(s) saisie(s) pour avis   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

Avis non émis   Iecelšanas datums

Cits(-i) grozījumu priekšlikums(-i)

Referents(i)         Iecelšanas datums

Gérard Onesta 20.4.2005

Aizstātais(-ā/-ie/ās) referents(-e/-i/es)

Izskatīšana komitejā

24.5.2005

13.6.2005

14.9.2005

23.11.2005

29.11.2005

Pieņemšanas datums

15.12.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par: pret: atturas:

19 2 1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Carlos Carnero González, Richard Corbett, Panayiotis Demetriou, Andrew Duff, Maria da Assunção Esteves, Genowefa Grabowska, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Borut Pahor, Rihards Pīks, Marie-Line Reynaud, Alexander Stubb, Johannes Voggenhuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Pervenche Berès, Elmar Brok, Klaus Hänsch, Alain Lamassoure, Stavros Lambrinidis, Raimon Obiols i Germà, Gérard Onesta, Reinhard Rack, György Schöpflin, Jacques Toubon

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Sophia in 't Veld, Hans-Peter Martin, Thomas Wise

Iesniegšanas datums — A6

16.12.2005

A6-0413/2005

Piezīmes

PSE grupas vārdā kā novērotājs piedalījās: Serban Nicolae