ZIŅOJUMS ar ieteikumiem Komisijai par atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu apsildē un dzesēšanā
1.2.2006 - (2005/2122(INI))
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Mechtild Rothe
(iniciatīva saskaņā ar Reglamenta 39. pantu)
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
ar ieteikumiem Komisijai par atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu apsildē un dzesēšanā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā EK līguma 192. panta otro ievilkumu,
– ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,
– ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par izmantojamo atjaunīgās enerģijas avotu daļu ES un konkrētu pasākumu priekšlikumiem[1],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Enerģija nākotnei: atjaunīgās enerģijas avoti — Baltā grāmata par Kopienas stratēģiju un rīcības plānu (KOM(1997)0599),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6‑0020/2006),
A. tā kā nav izstrādāti tiesību akti saistībā ar atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu apsildē un dzesēšanā;
B. tā kā pašlaik netiek izstrādāts neviens priekšlikums Reglamenta 39. panta 2. punkta izpratnē;
C. tā kā direktīvas par atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu elektroenerģijas un transporta jomā ir nodrošinājušas vai pastiprinājušas ilgtspējīgu attīstību dalībvalstīs;
D. tā kā pašlaik stipri atšķirīgās tirgus attīstības tendences atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomā dalībvalstīs galvenokārt ir atkarīgas nevis no atšķirīgajiem tirgus potenciāliem, bet gan no atšķirīgiem un atsevišķos gadījumos nepietiekamiem politiskajiem un tiesiskajiem pamatnosacījumiem;
E. tā kā atjaunīgās enerģijas tirgus sekmēšana palīdzēs sasniegt jaunos Lisabonas mērķus, palielinot nodarbinātību dalībvalstīs un dalībvalstu un ES zinātniskās izpētes un inovācijas apjomu;
F. atzīmējot arī to, ka, izmantojot karstumu, kas radies kā elektrības ražošanas un citu ražošanas procesu blakusprodukts, kā arī nodrošinot bezmaksas dzesēšanu, iespējams samazināt pieprasījumu pēc konvencionālās enerģijas, tādēļ dalībvalstīm ir jāapzina šo resursu izmantošanas iespējas, jāparāda, kā tos iespējams izmantot pēc iespējas efektīvāk, jānodrošina juridiska skaidrība, jāuzlabo sabiedrības informēšana un jāpalielina izpētes apjomi;
G. ņemot vērā nepieciešamību grozīt Padomes 1977. gada 17. maija Sesto direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma: vienota aprēķinu bāze[2] , lai dalībvalstis varētu piemērot samazinātus PVN materiāliem un pakalpojumiem, kas saistīti ar atjaunīgās enerģijas izmantošanu apsildes un dzesēšanas jomā,
1. aicina Komisiju saskaņā ar EK līguma 175. panta 1. punktu līdz 2006. gada 31. jūlijam iesniegt Parlamentam likumdošanas priekšlikumu par apsildes un dzesēšanas jomā izmantojamās atjaunīgās enerģijas daļas palielināšanu, ņemot vērā pielikumā izklāstītos ieteikumus;
2. apstiprina, ka minētie ieteikumi ir saskaņā ar subsidiaritātes principu un iedzīvotāju pamattiesībām;
3. uzskata, ka šis priekšlikums nekādā veidā finansiāli neietekmēs Kopienas budžetu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā detalizēti izklāstītos ieteikumus Komisijai un Padomei.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0365.
- [2] OV L 145, 13.06.1977., 1. lpp
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS
DETALIZĒTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU
A. PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI
1. Priekšlikuma mērķis ir izvērtēt ekonomiskās iespējas un izmantot tās, lai palielinātu Eiropas Savienībā apsildes un dzesēšanas jomā izmantojamās atjaunīgās enerģijas daļu no apmēram 10% šobrīd uz reālistisku un augstu rādītāju, to vismaz dubultojot līdz 2020. gadam.
2. Izmantojamās atjaunīgās enerģijas daļas palielināšana apsildes un dzesēšanas jomā ievērojami veicinātu enerģijas piegādes drošību Eiropā, radītu darba vietas, uzlabotu vidi, kā arī ievērojami samazinātu ES pieprasījumu pēc konvencionālās enerģijas, enerģijas patēriņu ES apsildes un dzesēšanas sektorā, ES atkarību no jo īpaši naftas un gāzes un izmaksas tiem patērētajiem, kuri izmanto enerģiju sadzīves un profesionālām vajadzībām.
3. Ar šo direktīvu ir paredzēts noteikt pamatnosacījumus valsts atbalsta shēmām, ņemot vērā subsidiaritātes principu un esošos Eiropas noteikumus enerģētikas un vides aizsardzības jomā.
4. Līdz šim apsildes un dzesēšanas jomā maz izmantotais atjaunīgās enerģijas potenciāls jāizlieto pilnībā, ja vien rezultātā iegūtā enerģija pozitīvi ietekmē vidi un ir apvienojama ar ilgtspējīgas ražošanas metodēm. Šāda rīcība nedrīkst kalpot par atrunu, lai ES līdz 2020. gadam nekļūtu par visenergoefektīvāko ekonomiku pasaulē; Jo īpaši jānovērš šķēršļi to tehnoloģiju izmantošanai, kuras jau tagad ir konkurētspējīgas; lai to panāktu, ja vien iespējams, valstu iestādēm jāsadarbojas ar decentralizētajām iestādēm.
5. Ar šo direktīvu ir jārada iespējas visu attiecīgo tehnoloģiju plaša mēroga izplatībai tirgū un attīstībai visās dalībvalstīs. Var uzlabot starpreģionu un pārrobežu sadarbību šajā jomā. Tādēļ jāizmanto atbilstīgā Kopienas politika un programmas, piemēram, konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un septītā pētniecības un attīstības pamatprogramma.
6. Jāveicina atbilstīgo tehnoloģiju un procedūru rentabilitāte, attīstot masveida ražošanu un plašu noietu.
B. IEROSINĀMIE PASĀKUMI
I. Mērķi, definīcijas un pārraudzība
1. Jānosprauž reālistisks un ambiciozs ES mērķis līdz 2020. gadam vismaz dubultot apsildes un dzesēšanas jomā izmantoto atjaunīgās enerģijas daļu, palielinot šo daļu visā ES.
2. Dalībvalstīm saistošajiem mērķiem, ņemot vērā atšķirīgo pašreiz dalībvalstīs un to reģionos izmantoto atjaunīgās enerģijas daļu apsildes un dzesēšanas jomā, kā arī katras attiecīgās tehnoloģijas un ar to saistīto analīžu potenciālu, ir jāveicina ES mērķa īstenošana.
3. Par pamatu rīcībai jānosaka skaidras un precīzas definīcijas attiecīgajiem enerģijas veidiem, proti, ģeotermiskajai enerģijai, saules enerģijai (tostarp pasīvajai enerģijai), centrālajai apkurei un centrālajai dzesēšanai, kurā izmanto neizsīkstošos enerģijas avotus, apkārtējā siltuma piesaistīšanai un no biomasas iegūtajai enerģijai (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus[1]).
4. Ne vēlāk kā gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm jāvienojas par rīcības plānu, lai sasniegtu mērķus, pamatojoties uz katras dalībvalsts potenciālu un mērķiem neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanai apsildē un dzesēšanā. Dalībvalstu rīcības plāni jāatjaunina ik pēc trim gadiem un jāiesniedz Komisijai.
5. Lai novērtētu apsildei un dzesēšanai nepieciešamo enerģijas apjomu Eiropā un pārraudzītu izmantojamās atjaunīgās enerģijas daļas palielināšanos, jāizveido visām dalībvalstīm piemērota ES mēroga pārraudzības sistēma, lai radītu uzticamas un salīdzinošas informācijas bāzi.
II. Administratīvo šķēršļu novēršana
1. Dalībvalstīm jānodrošina precīzi noteikts juridiskais pamats atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas apsildes un dzesēšanas jomā atļauju piešķiršanai, kontrolei un sertificēšanai.
2. Lai atļautu izmantot atjaunīgās enerģijas iekārtas un ar tām saistītus apsildes un dzesēšanas tīklus, dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgo iestāžu kompetences ir noteiktas viennozīmīgi, efektīvi un pārredzami.
3. Jāparedz noteikumi procedūru racionalizācijai un paātrināšanai administratīvajā līmenī. Iestāžu pienākums ir izklāstīt atļaujas piešķiršanas noraidījuma iemeslus.
4. Administratīvajiem maksājumiem jābūt pārredzamiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem, un tie nedrīkst saturēt līdzekļiem uzliktus slēptos nodokļus.
III. Valsts atbalsta mehānismi
1. Finansiālos stimulus principā nosaka dalībvalstis saskaņā ar subsidiaritātes principu.
2. Tomēr, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, valsts atbalsta mehānismiem ir jāatbilst šādiem principiem:
a) atbalsts jāsniedz ierobežotā laika posmā un pakāpeniski jāsamazina;
b) jānodrošina investīciju drošība, izmantojot stabilus vidējā termiņa atbalsta nosacījumus;
c) jāizvairās no lēcienveidīgas tirgus attīstības, nodrošinot saprātīgus atbalsta shēmu darbības noteikumus;
d) atbalstam pastāvošo iespēju izmantošanai un mērķu sasniegšanai ir jābūt efektīvam un sistemātiskam;
e) jāpaātrina atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju rentabilitātes sasniegšana, attīstot masveida ražošanu;
f) jāņem vērā minēto tehnoloģiju īpašās vajadzības un jātiecas sasniegt ilglaicīgo mērķi — dažādo tehnoloģiju potenciāla pilnīgu izmantošanu;
g) rentablas atjaunīgas enerģijas izmantošanas tehnoloģijas jāatbalsta neatkarīgi no to mēroga.
3. Ja atjaunīgās enerģijas izmantošanas tehnoloģijas vēl nav izplatījušās tirgū un pieejamas par konkurētspējīgām cenām un to attīstība ir nepietiekama, dalībvalstis var apsvērt šādus stimulējošus mehānismus:
a) nodokļu atvieglojumi atjaunīgās enerģijas iekārtām un ar tām saistītajiem apsildes un dzesēšanas tīkliem vai to atbrīvošana no nodokļiem;
b) tiešais investīciju atbalsts;
c) regulējoši pasākumi, piemēram, atjaunīgās enerģijas iekārtu izmantošanas, siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas (CHP) un vietējās un reģionālās centralizētās apsildes un dzesēšanas, izmantojot atjaunīgo enerģiju, sekmēšana jaunceltnēs vai atjaunotās ēkās un/vai prasība, kas paredz šīs enerģijas obligātu izmantošanu;
d) „maksā, kad ej” (pay-as-you-go) princips, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atjaunīgās enerģijas iekārtu vai atjaunīgās enerģijas izmantošanas apsildē un dzesēšanā subsidēšanu, piemēram, nosakot kvotas saskaņā ar valsts izvirzītajiem mērķiem; kurināmo, ko izmanto produktīvās siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas iekārtās un reģionālajās centralizētās apsildes un dzesēšanas sistēmās, nevajadzētu pakļaut finansiālam slogam;
e) citi mehānismi saskaņā ar iekšējā tirgus principiem un noteikumiem par valsts atbalstu vides aizsardzības jomā, valsts atbalstu inovācijām un valsts atbalstu reģionālajai attīstībai.
4. Stimulējošo mehānismu gadījumā jāraugās, lai patērējam neproporcionāli nepalielinātos apsildes un dzesēšanas izmaksas.
IV. Papildu pasākumi
1. Dalībvalstīm jācenšas nodrošināt sabiedrības informētību par neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanas iespējām apsildē un dzesēšanā.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu publicēti pētījumi par patērētāju ieguvumu no neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanas apsildē un dzesēšanā.
3. Dalībvalstīm jācenšas nodrošināt, lai attiecīgās speciālistu grupas pārzina un pārvalda atbilstīgās tehnoloģijas. Jāraugās, lai atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām tiktu atvēlēta pietiekami svarīga vieta izglītībā un tālākizglītībā.
4. Dalībvalstis veicina attiecīgo ražojumu un pakalpojumu kvalitāti, veicot atbilstīgus pasākumus.
5. Dalībvalstis rūpējas, lai valsts sektora iepirkumu politikā par prioritāti tiktu izvirzīta atjaunīgo enerģiju izmantošana apsildē un dzesēšanā, sevišķi jaunceltņu un atjaunoto ēku apsildē un dzesēšanā.
6. Eiropas Savienība veicina ES mēroga informācijas kampaņu rīkošanu, izmantojot jau esošās budžeta pozīcijas, lai pievērstu uzmanību atjaunīgās enerģijas izmantošanai apsildē un dzesēšanā.
7. ES veicina struktūrfondu un kohēzijas fondu izmantošanu, lai atbalstītu un sekmētu atjaunīgās enerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā.
8. Jāpalielina pētniecības apjomi, lai veicinātu plašāku atjaunīgās enerģijas izmantošanu apsildes un dzesēšanas tirgū.
9. Jāizveido Eiropas līmeņa apsildes un dzesēšanas iekārtu ekomarķējums.
10. Dalībvalstis veic pasākumus, lai novērstu apsildes un dzesēšanas atdalīšanu no efektīvi funkcionējošām CHP stacijām, sagatavojot valsts atbalsta programmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū[2](ES-CHP direktīva).
11. Komisiju lūdz attiecināt esošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti[3] uz visām ēkām, kuru platība ir lielāka par 200 m2, lai uzlabotu kopējo energoefektivitāti un atjaunīgās enerģijas izmantošanu.
12.. Komisijai lūdz sadarboties ar dalībvalstīm, lai, vēlākais, līdz 2012. gadam ieviestu minimālos būvniecības standartus visām privātmājām, pamatojoties uz pasīvās enerģijas (mazāk par 10 kW/m2) standartiem.
PASKAIDROJUMS
I.) Why do we need a directive to increase the share of heating and cooling from renewable energy?
One of the most important strategic choices for the future of Europe will be made in the field of energy policy. What is at stake is whether Europe will succeed in achieving a very large measure of energy independence. It can do so only if renewable energy accounts for a growing share of energy consumption and if energy is used more efficiently. Energy independence for Europe's economy will mean above all that its competitiveness is no longer jeopardised by drastic increases and fluctuations in oil and gas prices (Annex 1). Oil, gas, coal and uranium are all finite fossil sources of energy: given the rapidly increasing demand for energy and the alarming climate changes, we cannot rely on these energy sources for our supplies in future.
1.) ... because the potential for using renewable energy in heating and cooling is enormous.
There is no doubt that the great potential of renewable energy for heating and cooling is only beginning to be tapped. In Europe, heating accounts for an estimated 50% of total energy requirements (Annex 2). Demand for cooling is also increasing dramatically. In a number of countries peak electricity consumption no longer occurs in winter, but in summer. The market development of cooling from renewable energy must be accelerated above all in order to avert a further increase in electricity consumption. Geothermal and solar thermal energy and biomass are able to replace large amounts of fossil fuels and thereby reduce emissions of CO2 and other harmful substances.
The increasing utilisation of renewable energy in heating offers enormous opportunities for local craft industries, for agriculture, forestry and small- and medium-sized industrial enterprises. The Eastern European Member States with their large agricultural sectors are in a particularly good position to benefit from this development.
Renewable energy as a whole makes an important contribution to Europe's economy. In 2004 the renewable energy sector had an overall turnover of 15 billion euros. The enterprises involved predict that by the year 2020 they will grow by at least 10% annually and attract investments totalling 450 billion euros in Europe (Annex 3). The heating and cooling sectors may account for a large share of this. A European legislative framework is intended to allow the potential of renewable energy for warming and cooling, which has so far been largely ignored, to be fully exploited.
2.) ... because only a stable legislative framework can create the necessary market maturity in heating and cooling from renewable energy.
So far there are only a number of regions in Europe, such as Barcelona (mandatory utilisation) or Upper Austria (education and information) with successful strategies - which are largely independent of budgets - for the use of heating and cooling from renewable energy. This means that over 80% of plants in Europe (Annexes 4, 5 and 6) are concentrated in a few Member States or even regions. This is determined not by different potentials of the regions or Member States, but rather by political framework conditions. Most Member States have aid programmes, such as for example the market incentive programme in Germany, which are all dependent on the budget and cannot therefore be calculated. This means that no Member State pursues a policy of continuous national aid support which could provide the kind of long-term investment and planning security which is so important for energy investments. The result is a stop-and-go market development which has not led to any genuine market penetration or the establishment of sustainable industries. A higher degree of market penetration is, however, necessary in order to achieve economic feasibility through mass production and marketing. A European directive which provides a legislative framework for national aid instruments is intended to provide such a long-term and stable strategy in all Member States.
The European Union has already pursued such a strategy in adopting Directive 2001/77/EC 'on the promotion of electricity produced from renewable energy sources in the internal electricity market' and Directive 2003/30/EC 'on the promotion of the use of biofuels or other renewable fuels for transport'. These European provisions in the electricity and transport sectors create clear framework conditions with national targets and ensure that legislative and other measures are taken in all Member States to achieve the targets. These developments have led to a rising share of renewable sources of energy, the further development of innovative technologies and the creation of new skilled jobs in almost all Member States (Annex 7). It was the legislative framework, rather than intensity of sun or wind that was decisive both now and in the pass. Measures that have proved successful for electricity generation from renewable sources and biofuels must now be applied with whatever adjustments are needed to heating and cooling. The legislative gap must be closed!
The biomass action plan which the Commission is due to unveil at the end of November 2005 will not in itself be enough to achieve the sustainable development of all renewable heating and cooling technologies. It can only be regarded as a measure in a specific sector which complements a directive.
3.) ... because this is the only way in which a share of renewable sources of energy in total energy consumption of 12% by 2010 and 20% by 2020 can be achieved.
For years the European Union has been pursuing a policy of sustainable energy supplies. In the 1997 White Paper, the European Union set the target of increasing the share of renewable energy in the EU's total energy consumption to 12% by 2010 (Annex 8). In its recent report 'on the share of renewable energy in the EU', the European Parliament had demanded that renewable sources account for at least 20% by 2020 and considered a share of 25% by 2020 to be feasible.
These targets can only be achieved if efforts are stepped up to increase the share of renewable energy in the electricity and transport sectors on the one hand, but also, more particularly, in heating and cooling. In its communication on 'the share of renewable energy in the EU' of 26 May 2004, the Commission estimates that 'with the measures that have been put in place (...) the share of renewable energy sources in the EU 15 is on course to reach 10% in 2010. The shortfall compared to the 12% target is caused by sluggish growth of renewable energy markets for heating and cooling, leading to the conclusion that considerable extra action is needed in this sector to enable the full 12% target to be reached.'
The Commission has identified the problem, but has not so far taken any legislative measures, while the European Parliament is convinced of the need for such measures and in its report on the communication (the Turmes report, see above), which was adopted by a large majority, called for a directive to increase the share of heating and cooling generated by renewable energy. The present legislative own-initiative report now commits the Commission to respond to Parliament's demands.
II.) What should a directive contain?
Although the heating sector functions structurally in a different way from the electricity market, a directive can create both a legislative framework for national support schemes and nationally binding objectives for a share of renewable sources of energy (Annexes 9 and 10). Furthermore, a standard Europe-wide monitoring system must be developed (1). This monitoring will be essential for the future of energy supplies. This is the only way to assess European energy requirements for heating and cooling and oversee the growth of the renewable share.
Your rapporteur is not proposing a special support scheme. In accordance with the principle of subsidiarity, each Member State should decide by itself which incentives should be provided. However, it is absolutely critical these instruments be based on certain principles (III). It is particularly important that investment and planning security are provided by supporting conditions which are stable in the medium and long-term. In this way, stop-and-go market developments will be averted and market maturity achieved as rapidly as possible by mass production and mass marketing. The financing of renewable technologies in the heating sector should therefore concentrate above all on initial investment costs, since these are still in part significantly higher than for fossil technologies. Wood pellets and, of course, solar or geothermal energy are already often cheaper than oil or gas - and of course cost virtually nothing (Annex 11). Once market maturity has been achieved, support schemes must stop. In order to ensure that incentives actually function and have the desired effect, existing administrative barriers must be dismantled (II). It is particularly important to create legal clarity for the use of renewable sources of energy for heating and cooling - this applies particularly to geothermal energy - and authorisation procedures must be clear, efficient and transparent and have priority for renewables.
Finally, accompanying measures (IV) are particularly important so as to provide comprehensive information, to introduce the appropriate technologies to the professional groups which will be applying them and to ensure quality standards. A further important measure is the adaptation of the Value Added Tax directive 77/388/EEC, since Member States are currently entitled to apply a reduced rate of VAT only to electricity and gas consumption, but not to renewable energy technologies.
III.) Conclusion
The European Parliament has already adopted an own-initiative report calling on the Commission to take action in the field of renewable energy. In 1996 it had called upon the Commission to put forward a strategy to promote renewable sources of energy. The Commission responded with its milestone White Paper on renewable energies which led later to the abovementioned directives on electricity from renewables, on biofuels and on buildings. This is an important initiative by Parliament to produce a directive to cover heating and cooling as well. It will contribute not only to securing Europe's energy supplies, but also to attaining the Kyoto and Lisbon objectives.
PIELIKUMI
Annex, 1:
Annex, 2:
Primary Energy Consumption by sector, EU-25
Source: elaboration based on Eurostat data
Annex, 3:
Forecasted investment in RES technologies
The implementation of new policies to promote renewable energy sources will have a considerable impact on the amount of investments made in this sector. In order to reach the target an investment of at least €443 billion in renewable energy is needed over the period 2001-2020.
Source: EREC
Annex, 4:
This diagram shows the strong imbalance in the use of solar thermal heating and cooling in the EU.
If the whole EU was at the same level as Austria today, we would have a solar thermal capacity in operation of 82.000 MWth, providing more than 70 TWh of solar thermal energy, replacing substantial amounts of precious fossil fuels or electricity.
Instead, the current EU average is less than 21 kWth
per 1000 inhabitants, and many countries with high potential are much below the average.
Annex, 5:
“Solar thermal energy has taken off only in Germany, Greece, Austria and Cyprus. At the end of 2002 the installed surface of solar collectors in the EU15 was nearly 12.8 million square metres, compared with around 11.8 at the end of 2001. This increase was led by the German market. In 2002, 80% of the total solar thermal capacity of the EU15 was installed in the three leader countries. Austria, for example, has 9 times more thermal collectors than Spain.
Among the new Member States, Cyprus stands out with about 600,000 square metres installed.”
source: Communication from the Commission to the Council and the European Parliament "The share of renewable energy in the EU"
Annex,6:
Geothermal energy use in the enlarged EU 2004
This diagram shows the strong imbalance in the use of geothermal use in the EU.
Source: country update reports of WGC
Annex, 7:
The introduction of favourable policies for renewables electricity has led to a significant increase in employment in the sector in Germany (as an example). The main effects were during the last four years.
Source: Ministry for Environment, Germany
Annex, 8:
Allocation of 12% RES target per sector
Source: ESTIF
The targets included in the Directive 2001/77/EC on the promotion of renewable electricity correspond roughly to 6% of the EU’s primary energy consumption, i.e. half of the 12% target set in the White Book of 1997.
The target included in the Directive 2003/30/EC on the promotion of biofuels or other renewable fuels for transport correspond to roughly 1% of the EU’s primary energy consumption.
5% are missing to reach the EU 12% target. This 5% can come only from renewable heating and cooling.
Annex, 9, 10:
The projection sees the share of RES heat production in 2020 reach 25%, which means that a quarter of total heat generation in the EU-15 can come from renewable energy sources, provided that favourable policy frameworks are introduced.
Source: EREC
Annex, 11:
This graph shows the price development of oil for heating purposes and wood pellets in Austria.
Sources: IWO Österreich, Tecson GmbH, Ökowärme
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājam
Giles Chichester
BRISELĒ
Par patstāvīgā ziņojuma par atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu apsildē un dzesēšanā juridisko pamatu (2005/2122(INI))
Godātais priekšsēdētāj!
2005. gada 2. decembra vēstulē Jūs lūdzāt Juridisko komiteju apsvērt, vai saskaņā ar 35. panta 2. punktu iepriekš minētā patstāvīgā ziņojuma juridiskais pamats ir spēkā esošs un atbilstīgs.
Komiteja izskatīja šo jautājumu 2006. gada 16. janvāra sanāksmē.
EK līguma 175. panta 1. punkts
ITRE ierosina par juridisko pamatu ņemt EK līguma 175. panta 1. punktu:
175. panta 1. punkts
1. Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas Kopienai, lai sasniegtu 174. pantā minētos mērķus.
174. pantā, uz kuru attiecas 175. panta 1. punkts, ir noteikts:
174. panta 1. punkts
1. Kopienas politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:
– saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;
– aizsargāt cilvēku veselību;
– apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;
– starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.
Enerģija
EK Līguma 3. panta 1. punkta u apakšpunkts nosaka, ka Kopienas darbība paredz „pasākumus enerģētikas [..] jomā”. Bet nav speciāli izstrādāta juridiska pamata enerģētikas jomai un ES Līgumam pievienotajā Deklarācijā (Nr. 1) par civilo aizsardzību, enerģētiku un tūrismu Komisija paziņoja, ka Kopienas rīcība šajās jomās balstīsies uz Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem. Ne Amsterdamas, ne Nicas Līgums neapstiprināja 1992. gada Valdību konferences deklarāciju, kas noteica, ka pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas Līgumā varētu iekļaut šīs tēmas[1].
Patstāvīgā ziņojuma mērķis un saturs
Rezolūcijas priekšlikuma projekta pielikumā noteikts, ka priekšlikuma galvenais mērķis attiecas uz vidi (sk. jo īpaši EK Līguma 174. panta 1. punkta trešo ievilkumu: „apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus”). A sadaļas 1. un 2. punktā ir noteikts: “Priekšlikuma mērķis ir palielināt apsildes un dzesēšanas jomā izmantojamās atjaunīgās enerģijas daļu no apmēram 10% šobrīd uz 25% 2020. gadā” un „Izmantojamās atjaunīgās enerģijas daļas palielināšana apsildes un dzesēšanas jomā veicinās enerģijas piegādes drošību Eiropā, kā arī ievērojami samazinās Eiropas atkarību no naftas un gāzes."
Šo mērķu izpilde jānodrošina, izmantojot atjaunīgās enerģijas avotu potenciālu apsildē un dzesēšanā un atbalstot atbilstīgu tehnoloģiju attīstību un plaša mēroga izplatību tirgū, sekmējot masveida ražošanu un plašu noietu (A sadaļa, 4.,5. un 6. punkts).
Šis priekšlikums ES un tās valstīm izvirza mērķi līdz 2020. gadam palielināt apsildes un dzesēšanas jomā izmantojamās atjaunīgās enerģijas daļu no pašreizējiem 10% līdz 25% (B sadaļas I iedaļas 1. un 2. punkts). Paredzētie atjaunīgās enerģijas veidi ir ģeotermālā, saules un biomasas enerģija.
Citi mērķi ir izstrādāt starp dalībvalstīm saskaņotu rīcības plānu un izveidot Eiropas mēroga uzraudzības sistēmu, kas novērtētu pieprasījumu pēc apsildes un dzesēšanas un kontrolētu atjaunīgās enerģijas apjoma pieaugumu (B sadaļas I iedaļas 4. un 5. punkts).
B sadaļas II iedaļā ITRE ierosina likvidēt administratīvos šķēršļus atjaunīgās enerģijas iekārtu celtniecībai.
B sadaļas III iedaļā ir izvirzīti vairāki principi, kas jāiekļauj valstu finanšu instrumentos. Turklāt ierosināti vairāki stimulējoši mehānismi (tostarp nodokļu atvieglojumi, tiešais investīciju atbalsts, utt.).
Visbeidzot, ir paredzēts rīkot sabiedrības informācijas kampaņas un izskatīt iespējas piemērot samazinātu PVN materiāliem un pakalpojumiem, kas saistīti ar apsildi un dzesēšanu (B sadaļas IV iedaļa ).
Secinājums
Ņemot vērā ierosināto priekšlikumu mērķi un saturu, tiek uzskatīts, ka piemērojamais juridiskais pamats ir 175. panta 1. punkts.
2006. gada 16. janvāra sanāksmē Juridiskā komiteja attiecīgi pieņēma vienprātīgu[2] lēmumu: ieteikt saglabāt EK Līguma 175. panta 1. punktu par juridisko pamatu.
Patiesā cieņā,
Giuseppe Gargani
- [1] Sk. Lenaerts and Van Nuffel, Constitutional Law of the EU, Sweet & Maxwell, London., 2005, para. 5-005.
- [2] Balsošanā piedalījās: Giuseppe Gargani (priekšsēdētājs), Diana Wallis (atbildīgā referente), Maria Berger, Bert Doorn, Monica Frassoni, Jean-Paul Gauzčs (Kurt Lechner vietā), Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Manuel Medina Ortega (Nicola Zingaretti vietā), Aloyzas Sakalas un Jaroslav Zvěřina.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošana apsildē un dzesēšanā | ||||||||||||
|
Procedūras numurs |
|||||||||||||
|
Juridiskais pamats |
EK līguma 192. panta otrais ievilkums | ||||||||||||
|
Atsauce uz Reglamentu |
39. un 45. pants | ||||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ITRE | ||||||||||||
|
Datums, kad par atļauju paziņoja plenārsēdē |
| ||||||||||||
|
Komiteja(s), kurai(-ām) lūgts sniegt atzinumu |
ENVI 4.7.2005 |
JURI 4.7.2005 |
|
|
| ||||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
ENVI 12.7.2005 |
|
|
|
| ||||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| ||||||||
|
Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i) |
|
|
| ||||||||||
|
Referents(-e/-i) |
Mechtild Rothe 25.5.2005 |
| |||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie) referents(-e/-i) |
|
| |||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
29.8.2005 |
|
|
|
| ||||||||
|
Pieņemšanas datums |
26.1.2006 | ||||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
39 0 3 | |||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Březina, Jerzy Buzek, Joan Calabuig Rull, Giles Chichester, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Norbert Glante, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Vincenzo Lavarra, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto | ||||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Daniel Caspary, Matthias Groote, Malcolm Harbour, Edit Herczog, Gunnar Hökmark, Mieczysław Edmund Janowski, Peter Liese, Erika Mann, Lambert van Nistelrooij, Vittorio Prodi | ||||||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| ||||||||||||
|
Iesniegšanas datums - A[6] |
1.2.2006 |
A6-0020/2006 | |||||||||||
|
Piezīmes |
... | ||||||||||||