ZIŅOJUMS par globalizācijas ietekmi uz iekšējo tirgu

1.2.2006 - (2004/2225 (INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Edit Herczog

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 85 KB)
• 001-001 (DOC - 72 KB)

PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAI

par globalizācijas ietekmi uz iekšējo tirgu

(2004/2225 (INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6‑0021/2006),

A.  tā kā ir redzams, ka globalizācija, kas definēta kā „preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla aprites pieaugoša globāla izcelsme, ko stiprina informācijas revolūcija”, rada būtiskas problēmas tradicionālajam Eiropas sociālajam, kultūras, lēmumu pieņemšanas un ekonomikas modelim, kā arī tās saimnieciskajai sistēmai un jo īpaši ES iekšējam tirgum;

B.   tā kā ES iekšējā tirgus un pasaules ekonomikas attīstība ir savstarpēji cieši saistīta un tā kā globalizācija, pateicoties tehnoloģiju progresam un tam, ka ir likvidēti politiskie un tehniskie šķēršļi tirdzniecībai, veicina preču un pakalpojumu starptautisko komerciju;

C.  tā kā statistikas dati vedina domāt, ka iepriekšējo gadu laikā visai ES kopumā ir nācies saskarties ar problēmām, lai saglabātu vadošo pozīciju pamatjomās, tādās kā ekonomikas izaugsme, darba tirgus sniegums, pētniecība un jauninājumi, kā tas konstatēts Lisabonas procesa vidusposma pārskatā[1];

D.  tā kā Lisabonas stratēģijas mērķis, kā apstiprināts vidusposma pārskatā, ir veidot globālā vidē konkurētspējīgu Eiropu; tā kā Lisabonas stratēģijas noteiktais centrālais mērķis ir līdz 2010. gadam izveidot pasaulē dinamiskāko un konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku ar vairāk un labākām darbavietām, augstākiem mērķiem vides jomā un ciešāku sociālo kohēziju;

E.   tā kā konkurenci pasaules mērogā ir ietekmējusi lielu, strauji augošu tautsaimniecību rašanās, jo īpaši Āzijā, un tās konkurē preču un aizvien vairāk pakalpojumu ražošanas un tirdzniecības jomā, kas var radīt nevēlamas sekas ES iekšienē, jo īpaši, apdraudot acquis communautaire paredzētās tiesības;

F.   tā kā globalizāciju nevajadzētu uzskatīt vienīgi par negatīvu faktoru, kas rada sociālu sadrumstalotību, bet drīzāk par sistēmu, kura, no vienas puses, sniedz jaunas iespējas, nodrošinot pieeju pasaules tirgum, taču, no otras puses, rada draudus, ka ES varētu kļūt atkarīga no pasaules mēroga tirdzniecības attīstības, tāpēc politiskajai vadībai vajadzētu atbalstīt pozitīvo ietekmi uz iekšējo tirgu un likvidēt — negatīvo;

G.  tā kā straujā daudzpusējā liberalizācija tirdzniecībā ar trešām valstīm līdztekus zemiem darba un vides standartiem rada ievērojamas problēmas Eiropas ekonomikas konkurētspējai un prasa veikt apjomīgus Eiropas ekonomikas un sociālo modeļu pielāgojumus;

H.  tā kā, lai gūtu potenciālu labumu no globalizācijas, ES ir jāpiemērojas izmaiņām pasaules ekonomikā, jāpanāk progress tādās ekonomiski spēcīgās jomās kā vidējo un augsto tehnoloģiju nozare, jāpievērš uzmanība vājāk attīstītām jomām, piemēram, augsto tehnoloģiju nozarei, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST) un biotehnoloģijai, un jāattīsta jaunas jomas ar atbilstošām priekšrocībām;

I.    tā kā uz zinātnes atziņām balstītu ekonomiku nav iespējams īstenot bez pareizas stratēģijas un stabila finansējuma;

J.    tā kā Eiropas Savienībai, pieaugot no 15 līdz, iespējams, drīzumā 27 un vairāk dalībvalstīm, ir jādefinē stratēģija, kā risināt šīs problēmas, padarot iekšējo tirgu elastīgāku un globālāk orientētu, tomēr atrodot veidu, kā nodrošināt izaugsmi, nodarbinātību un sociālo taisnīgumu, vienlaikus saglabājot mūsu vērtības un sociālo modeli, lai, pamatojoties uz mūsu vienotā tirgus veidošanas pieredzi, reaģētu uz globalizācijas izaicinājumu;

K.  tā kā šādā stratēģijā ir jāietver prasība uzņemties pārliecinošas politiskās saistības pabeigt iekšējā tirgus izveidi, kas ir ES spēcīgākā vērtība, lai maksimāli izmantotu globalizācijas priekšrocības; tā kā, cenšoties veikt reformas, lai mazinātu normatīvos apgrūtinājumus, ir jāņem vērā Lisabonas stratēģijas vidusposma pārskata norādījumi, kā izklāstīts iepriekšminētajos Komisijas paziņojumos un Paziņojumā par labāku regulējumu¹;

L.   tā kā ES vēlas sasniegt savus mērķus un risināt savas īpašās problēmas, vienlaikus saglabājot savas vēsturiskās un sociālās vērtības un neatsakoties no augstajiem standartiem, kuri veido Eiropas dzīvesveidu (tādi aspekti kā sociālā nodrošināšana, solidaritāte, vides standarti), tomēr būdama gatava pielikt pūles, lai šīs vērtības tiktu atzītas kā pasaules standarti;

M.  tā kā ir pieaugušas ES iespējas un pienākumi attiecībā pret trešās pasaules valstīm;

N.  tā kā Eiropas Savienības pamatvērtības ir solidaritāte, cilvēktiesību ievērošana, vides un sociālie standarti, ilgtspējīga attīstība un kopīga atbildība par nabadzības novēršanu jaunattīstības valstīs,

1. atzinīgi vērtē nesen notikušās Eiropas valstu debates par globalizācijas radītajām problēmām attiecībā uz iekšējo tirgu — jautājumu, kura lielo nozīmi uzsvēra valstu vadītāji un Eiropas Savienības valdība neformālajā augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 27. oktobrī Hemptonkortā (Hampton Court);

2. uzsver, ka ir svarīgi pabeigt (finanšu, darbaspēka, pakalpojumu) iekšējā tirgus izveidi atbilstoši dibināšanas līgumos paredzētajiem pamatprincipiem un pamatbrīvībām;

3. uzsver, ka paziņojumā par Eiropas vērtībām globalizētajā pasaulē[2] Komisija ir paudusi bažas par globalizācijas ietekmi uz Eiropas strādājošajiem;

4. aicina Komisiju pārraudzīt ES rūpniecības nozares konkurētspēju kopumā, izstrādāt reālu ES rūpniecības politiku un sākt globalizācijas jo īpaši skarto nozaru izvērtēšanu;

5. aicina Komisiju kontrolēt protekcionisma izpausmes dalībvalstīs un par jebkuru šādu izpausmi regulāri ziņot Parlamentam;

6. atzīst, ka ir jārada labvēlīga vide mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, kā arī jāstiprina to pozīcija un piekļuve jauninājumiem un finanšu instrumentiem;

7. turpina uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt, lai lielie Eiropas tirgus dalībnieki iekšējā tirgū rod pietiekamu atbalstu un iespējas kļūt par pasaules tirgus dalībniekiem;

8. piebilst, ka iekšējam tirgum jābūt pietiekami pievilcīgam, lai tas būtu vislabākā pieejamā izvēle pasaules mēroga uzņēmumiem un ieguldītājiem;

9. ir pārliecināts, ka tam pienācīgi un pastāvīgi jāvelta uzmanība Lisabonas stratēģijas īstenošanai, jo īpaši gada ziņojumos, vērtējot padarīto laika periodā pēc vidusposma pārskata;

10. pauž viedokli, ka ar Lisabonas stratēģiju kā vispārēju ekonomikas plānu varētu būt par maz, lai risinātu globalizācijas radītās problēmas, un pieprasa papildu rīcības vadlīnijas, ko varētu īpaši izstrādāt, lai mīkstinātu globalizācijas negatīvo ietekmi un palīdzētu gūt labumu no tās pozitīvās ietekmes (piemēram, Pielāgošanās fonda globalizācijai);

11. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt veiksmīgas stratēģijas Eiropas vērtību aizsardzībai konkurējošā globālā vidē un šīs vērtības padarīt spēcīgas, veidojot globālo politiku;

12. aicina Padomi un dalībvalstis saglabāt un attīstīt Eiropas izcilības tradīciju un kā prioritāti nodrošināt atbilstošas augsta līmeņa izglītības sistēmas izveidi, ko papildina atbilstoša finanšu bāze pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem;

13. atzīst, ka ir vajadzīga kopējo zināšanu pārvaldības sistēma līdz ar efektīviem zināšanu aizsardzības instrumentiem un ir vajadzīga efektīva programma, lai jauninājumi kļūtu par investīciju vērtību un ekonomikas vērtību;

14. uzsver, ka šai ziņā ir jāaizsargā intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības, cita starpā izveidojot vienotas un efektīvas patentēšanas sistēmas, ko papildina iedarbīgs tiesiskais regulējums un viltojumu kontrole, lai nosargātu Eiropas ekonomiskās intereses;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt Labāka regulējuma programmu gan ES, gan valstu līmenī un ziņot Parlamentam par padarīto;

16. uzsver, ka būtiska nozīme ir ātrākai un efektīvākai strīdu risināšanai iekšējā tirgū;

17. aicina dalībvalstis paātrināt iekšējā tirgus noteikumu transponēšanu savās tiesību sistēmās;

18. apņemas pats un aicina Komisiju izstrādāt efektīvu un regulāru ietekmes retrospektīva vērtējuma procedūru, lai novērtētu ekonomikas un iekšējā tirgus regulējuma ietekmi un īstenošanu;

19. aicina Komisiju turpināt tiesiskajam regulējumam veltīto dialogu pasaules mērogā un ziņot Parlamentam par tā norisi;

20. pieprasa veikt to ES ekonomikas ārpustirgus faktoru analīzi, kas ir saistīti ar globalizācijas radītajām problēmām ES iekšienē (piemēram, demogrāfiskā problēma) un pasaulē (piemēram, pienākums pret trešās pasaules valstīm);

21. šajos centienos aicina visus ES un dalībvalstu politiķus sadarboties, uzņemoties atbildību, lai īstenotu Eiropas izcilības mērķus;

22. uzskata, ka Eiropas preču un vērtību aizsardzību var garantēt, piemērojot skaidrus marķēšanas noteikumus un ievērojot izcelsmes nosaukumus;

23. aicina Komisiju palielināt preferenciālu piekļuvi ES tirgum tikai tām trešajām valstīm, kuras ir ratificējušas un pareizi piemērojušas starptautiskos darba un vides pamata standartus, un turpmāku preferenciālu piekļuvi garantēt valstīm, kuras ir pieņēmušas tiesību aktus par sociālo un vides aizsardzību un kuras respektē kultūras daudzveidību;

24. norāda, ka pakalpojumu iekšējā tirgus izveide ir būtiski svarīga, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus un tādējādi palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules tirgū;

25. uzslavē tās dalībvalstis, kuras savu darba tirgu ir padarījušas pieejamu jauno dalībvalstu pilsoņiem, tā sniedzot ievērojamu ieguldījumu kustīgāka un konkurētspējīgāka iekšējā tirgus izveidē nodarbinātības jomā; pieprasa, lai dalībvalstis, kurās joprojām pastāv ierobežojumi šajā jomā, novērš pastāvošos šķēršļus, kas kavē darbaspēka brīvu kustību;

26. aicina Komisiju izvērtēt, kā turpmāka daudzpusēja tirgus pieejamība ietekmēs iekšējo tirgu lauksaimniecības, rūpniecības un pakalpojumu nozarē, un šā vērtējuma atziņas darīt zināmas plašam ieinteresēto pušu lokam, pirms tā formulē savu stratēģiju starptautiskās tirdzniecības sarunām;

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

• [1]  KOM(2005)0024 Paziņojums Eiropadomes pavasara sanāksmei: Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai — Jauns posms Lisabonas stratēģijā; KOM(2005)0330 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam: Kopīgi pasākumi izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Lisabonas programma.
• [2]  KOM(2005)0525

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (27.1.2006)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par globalizācijas ietekmi uz iekšējo tirgu
(2004/2225(INI))

Atzinumu sagatavoja: Helmuth Markov

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē nesen notikušās Eiropas valstu debates par globalizācijas radītajām problēmām attiecībā uz iekšējo tirgu; šī jautājumu lielo nozīmi uzsvēra valstu vadītāji un Eiropas Savienības valdība savā neformālajā augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 27. oktobrī Hemptonkortā;

2.  uzsver Komisijas paziņojumā par Eiropas vērtībām globalizētajā pasaulē[1] paustās bažas par globalizācijas ietekmi uz Eiropas darba ņēmējiem, atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot fondu „Pielāgošanās globalizācijai” un aicina piešķirt ievērojamus resursus šai iniciatīvai;

3.  atzīmē, ka, neskatoties uz bažām par globalizācijas negatīvo ietekmi uz ES ekonomiku, ES ir saglabājusi vadošo lomu pasaules tirdzniecībā un, lai gan ir parādījušies jauni tirgus dalībnieki, piemēram, Ķīna, Indija un Brazīlija, ES dalībvalstu uzņēmējsabiedrības investē galvenokārt ES un ASV tirgos;

4.  atzīmē, ka ES un dalībvalstīm jāvelta liela uzmanība savu pilsoņu turpināmizglītībai, lai nodrošinātu lielāku darbaspēka dalību pasaules „jaunās ekonomikas” nozarēs ar pievienoto vērtību;

5.  atzīmē, ka straujā daudzpusējā tirdzniecības liberalizācija ar trešajām valstīm, izvirzot zemus darba un vides standartus, rada ievērojamas problēmas Eiropas ekonomikas konkurētspējai un prasa veikt milzīgus pielāgojumus Eiropas ekonomikas un sociālajiem modeļiem; atbalsta Komisijas pūles ievērot Lisabonas stratēģiju, kas paredz veikt atbilstīgus pielāgojumus;

6.  norāda – lai gūtu potenciālu labumu no globalizācijas, ES jāpiemērojas izmaiņām pasaules ekonomikā; jāpanāk progress tādās ekonomiski spēcīgās jomās kā vidējo un augsto tehnoloģiju nozare; jāpievērš uzmanība vājāk attīstītām jomām, piemēram, augsto tehnoloģiju nozarei, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un biotehnoloģijai, kā arī jāattīsta jaunas jomas ar atbilstošām priekšrocībām;

7.   uzskata, ka jāattīsta atbilstīgas politikas jomas, lai saglabātu mūsu sociālās sistēmas un nepieļautu iespējamo sociālo nevienlīdzību, kas varētu rasties globalizācijas rezultātā;

8.   uzskata, ka skaidru likuma normu piemērošana attiecībā uz marķējumu un izcelsmes nosaukumu ievērošana ir līdzekļi, kas garantē Eiropas preču un vērtību aizsardzību;

9.   aicina Komisiju palielināt preferenciālu piekļuvi ES tirgum tikai tām trešām valstīm, kas ir ratificējušas un atbilstīgi piemērojušas galvenās starptautiskās darba un vides konvencijas, un garantēt turpmāku preferenciālu piekļuvi valstīm, kas pieņēmušas tiesību aktus par sociālo un vides aizsardzību un respektē kultūras daudzveidību;

10. atzīmē to, ka mūsdienās 65% tirgus atvēršanas iniciatīvu visā pasaulē ir vienpusējas iniciatīvas (valstu un valstu savienību); turpmāk seko daudzpusējas iniciatīvas, piemēram, PTO (25%), un divpusējas iniciatīvas (10%);

11. norāda, ka līdz ar progresu sociālajā un finansiālajā harmonizācijā Eiropas līmenī mazinātos pretestība iekšējā pakalpojumu tirgus izveides pabeigšanai;

12. norāda, ka iekšējā pakalpojumu tirgus radīšana ir būtiski svarīga Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā un līdz ar to Eiropas Savienības konkurētspējas palielināšanā pasaules tirgū;

13. atzinīgi vērtē tās dalībvalstis, kuras ir atvērušas savus darba tirgus jauno dalībvalstu pilsoņiem un tādējādi devušas ievērojamu ieguldījumu elastīgāka un konkurētspējīgāka starptautiskā nodarbinātības tirgus izveidē; pieprasa tām dalībvalstīm, kurās joprojām pastāv ierobežojumi šajā sakarā, novērst šķēršļus brīvai darbaspēka kustībai;

14. aicina Komisiju novērtēt turpmāku daudzpusēju lauksaimniecības, rūpniecības un pakalpojumu tirgu atvēršanas ietekmi uz iekšējo tirgu un kopīgi apspriest šo vērtējumu plašā partneru lokā pirms savas stratēģijas paziņošanas starptautiskās tirdzniecības sarunās.

• [1]  KOM (2005) 0525

PROCEDŪRA

Virsraksts	Globalizācijas ietekme uz iekšējo tirgu
Procedūras Nr.	2004/2225(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	IMCO
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 18.11.2004
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē	Nav
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Helmuth Markov 17.1.2005
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	14.3.2005		29.8.2005	23.11.2005
Pieņemšanas datums	24.1.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	28 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, Enrique Barón Crespo, Jean-Louis Bourlanges, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Jacky Henin, Syed Kamall, Sajjad Karim, Caroline Lucas, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Javier Moreno Sánchez, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Bogusław Rogalski, Tokia Saïfi, Robert Sturdy, Johan Van Hecke, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrietus van den Berg, Elisa Ferreira, Robert Goebbels, Antolín Sánchez Presedo
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Seán Ó Neachtain, Carl Schlyter
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	…