ZIŅOJUMS par Komisijas 2005. gada stratēģisko dokumentu attiecībā uz paplašināšanos
3.2.2006 - (2005/2206(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Elmar Brok
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Komisijas 2005. gada stratēģisko dokumentu attiecībā uz paplašināšanos
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada stratēģisko dokumentu attiecībā uz paplašināšanos (KOM(2005)0561),
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par principiem, prioritātēm un noteikumiem Pievienošanās partnerībā ar Horvātiju (KOM(2005)0556),
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par principiem, prioritātēm un noteikumiem Pievienošanās partnerībā ar Turciju (KOM(2005)0559),
– ņemot vēra Komisijas atzinumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (KOM(2005)0562) un ar to saistīto priekšlikumu Padomes lēmumam par principiem, prioritātēm un noteikumiem Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (KOM(2005)0557),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei par Bosnijas un Hercegovinas sasniegumiem, īstenojot prioritātes, kas noteiktas „Priekšizpētē par Bosnijas un Hercegovinas gatavību apspriest Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību (KOM(2003) 692 galīgais)” (KOM(2005)0529),
– ņemot vērā Komisijas progresa ziņojumus par Albāniju (SEC(2005)1421), Kosovu (SEC(2005)1423), Bosniju un Hercegovinu (SEC(2005)1422), Serbiju un Melnkalni (SEC(2005)1428), Turciju (SEC(2005)1426) un Horvātiju (SEC(2005)1424),
– ņemot vērā tā 2005. gada 28. septembra rezolūciju par sarunu uzsākšanu ar Turciju[1],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6–0025/2006),
1. atzinīgi vērtē to, ka Komisijas stratēģijas dokumentā tiek atbalstīta ideja par atvērtu Eiropas Savienību paliek savu kaimiņvalstu uzticams partneris, veicinot stabilas demokrātijas un pārtikušas ekonomikas;
2. aicina dalībvalstis un Komisiju strādāt ciešā sadarbībā, sagatavojot saziņas stratēģiju, lai sniegtu atbildi uz pamatotajām Eiropas sabiedrības bažām attiecībā uz Eiropas paplašināšanos un integrāciju;
3. ar gandarījumu atzīmē, ka stimuls, ko deva Eiropas Savienības paplašināšanās stratēģija viennozīmīgi veicināja reformu uzsākšanu Turcijā, Horvātijā un visās Rietumbalkānu valstīs;
4. atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Komisija uzsver godīgu un stingru noteikumu izpildes nepieciešamību, sakarā ar ko Komisija izklāstīs skaidras un objektīvas prasības attiecībā uz katru pievienošanās procesa etapu un pieļaus sarunu turpināšanu tikai gadījumā, ja būs apmierināta ar visu nozīmīgo noteikumu izpildi; tāpēc atkārtoti uzsver, ka katras kandidātvalsts sasniegumi būs atkarīgi no attiecīgās valsts nopelniem;
5. atgādina, ka Eiropas Savienības absorbcijas spēja, kā tā noteikta 1993. gada Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes laikā, ir viens no jaunu valstu pievienošanās nosacījumiem; uzskata, ka Eiropas Savienības būtības, tostarp, tās ģeogrāfisko robežu, noteikšana ir nozīmīga, lai izprastu absorbcijas spējas koncepciju; aicina Komisiju līdz 2006. gada decembrim iesnieg ziņojumu, kurā būtu izklāstīti šo koncepciju pamatojoši principi; aicina Komisiju ņemt vērā šo aspektu kopējā sarunu grafikā. aicina pilnvarot tās Ārlietu komitejai kopā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju sagatavot patstāvīgo ziņojums par šo jautājumu;
6. uzskata, ka strupceļš, kurā ir nonācis Eiropas Konstitucionālā līguma ratifikācijas process, neļauj Eiropas Savienībai paaugstināt tās absorbcijas spēju;
7. atgādina Padomei, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par jebkuras jaunas dalībvalsts pievienošanos Eiropas savienībai tai jānodrošina atbilstošu budžeta līdzekļu pieejamība, kas ļautu pienācīgi finansēt ES politiku;
8. atgādina par savu aicinājumu palielināt finansējumu par 2,5 miljardiem euro un pārvietot 1,2 miljardus euro uz 4. pozīciju (ES kā globāls partneris) salīdzinājumā ar attiecīgo Komisijas priekšlikumu it īpaši attiecībā uz pirmspievienošanos un kaimiņattiecību un partnerības instrumentiem;
9. atgādina, ka ilgtermiņa perspektīvais plāns saistībā ar Eiropu ir mērķis, kas jāsasniedz, balstoties uz jau noteiktiem kritērijiem un noteikumiem, ieskaitot ES absorbcijas spēju, kā arī pamatojoties uz saistībām, kuras uzņēmusies Eiropas Savienība un kurām jākļūst par iespējamā sarunu grafika sastāvdaļu;
10. tāpēc aicina Komisiju un Padomi, ja šis perspektīvais plāna īstenošanai būs nepieciešamas plašākas darbību iespējas, iesniegt priekšlikumus visām Eiropas valstīm, kurām šobrīd nav izredžu kļūt par ES dalībvalsti, par ciešu daudzpusēju sadarbību ar ES; uzsver, ka visas valstis, kurām ir vispārēji atzītas izredzes kļūt par dalībvalsti, var pieņemt šo daudzpusējo struktūru, kas ir starpposms ceļā uz pilntiesīgu dalību;
11. uzskata, ka veida izvēles iespēja arī piedāvā Eiropas perspektīvu, kas ir nepieciešama, lai sekmētu daudzas iekšējās reformas attiecīgajās valstīs;
12. atkārtoti uzsver, ka ES integrācijas procesu nevar noteikt tikai un vienīgi tehniski kritēriji un ka ir nepieciešama pilnīga atdeve brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, kā arī tiesiskuma pamatprincipiem; uzskatīs šo vērtību pieņemšanu par izšķirošo faktoru, novērtējot valsts gatavību pievienoties Eiropas Savienībai;
13. aicina Eiropas Savienības dalībvalstis ievērot to saistības attiecībā uz iespējamo attiecīgo valstu pievienošanos; uzsver, ka nosacījuma par politisko noteikumu izpildes nepieciešamību efektīva piemērošana ir arī atkarīga no ticības tam, ka Eiropas Savienība stingri ievēros tās lēmumu attiecībā uz šo valstu izredzēm iestāties ES.
14. tomēr atgādina kandidātvalstīm un potenciālajām kanidātvalstīm, ka izšķiroša nozīme ir tam, vai tiesību akti, kas tiek pieņemti, lai atbilstu EK likumiem, tiek stingri īstenoti un ieviesti; šajā kontekstā ir pārliecināts, ka nozīmīgs priekšnoteikums ir patiesi neatkarīga, pareizi funkcionējoša valsts pārvaldes un tieslietu sistēma, kas apveltīta ar nepieciešamajiem materiālajiem un finansiālajiem resursiem; tāpēc aicina valstis ar Komisijas palīdzību veikt konkrētus pasākumus šajā virzienā;
15. uzskata, ka kandidātvalstīm jāparāda sava spēja aizsargāt Eiropas Savienības ārējās robežas pēc pievienošanās Šengenas nolīgumam;
16. atkārtoti norāda uz nepieciešamību veicināt reģionālo sadarbību nozīmīgās sfērās, kas iespaido Rietumbalkānu valstis, piemēram, etniskajā un reliģiskajā samierināšanā, pārrobežu sadarbībā un cilvēku brīvā kustībā, cīņā pret organizēto noziedzību, bēgļu atgriešanās atvieglošanā, tādas brīvās tirdzniecība zonas izveidē, kas būtu spējīga piesaistīt ārzemju ieguldījumus, dabas resursu dalīšanā, kā arī integrētu pārrobežu tīklu radīšanā; uzskata, ka Komisijai vajadzētu dažādos sarunu forumos un ar dažādu tās rīcībā esošu palīdzības programmu starpniecību aktīvi īstenot šo mērķi, dodot reālus stimulus; atgādina par Stabilitātes pakta ieguldījumu šajā sakarā, kā arī atbalsta tā centienus veicināt lielāku Rietumbalkānu valstu līdzdalību reģionālās integrācijas procesā;
17. uzskata, ka vēl pirms visu attiecīgo valstu pievienošanās ES reģionālās attīstības un ieguldījumu programmu, kopīgo iniciatīvu izglītības un nodarbinātības jomā, kopīgo transporta un tūrisma projektu rezultātā vajadzētu izveidoties kopīgiem mehānismiem, piemēram, kopīgās Balkānu muitas savienībai;
18. mudina Rietumbalkānu valstis nodrošināt minoritāšu tiesības un to tiesību atgriezties savā izcelsmes vietā;
19. atzinīgi vērtē nolīgumu, ko nesen parakstīja Horvātija, Bosnija un Hercegovina un Serbija un Melnkalne par bēgļu atgriešanos un īpašuma reparācijām, kas ir nozīmīgs solis, lai atrisinātu jautājumu par apmēram trīs miljonu bēgļu un iekšēji pārvietoto personu mantojumu; mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpmāk nesamazināt ieguldījumus mājokļu atjaunošanā un ekonomiskās ilgtspējas projektos un, ja iespējams, arī stāvokļa uzlabošanas subsīdijas, aizdevumus un ieguldījumus, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas bēgļiem, kas atgriežas;
20. atzīmē, ka, neskatoties uz ekonomisko izaugsmi, bezdarba līmenis Rietumbalkānu valstīs vēl joprojām ir nepieņemami augsts; tāpēc aicina Komisiju šī reģiona vispārējās politikas prioritāšu starpā iekļaut darba vietu radīšanu;
Turcija
21. uzskata, ka demokrātiskas un laicīgas Turcijas loma, veicinot sapratni starp civilizācijām, var būt konstruktīva;
22. atzīmē, ka Turcijas politisko pārmaiņu tempi 2005. gadā samazinājās, un reformu īstenošana vēl joprojām ir nevienmērīga; izsaka cerību, ka sarunu uzsākšana spēs iedarbināt turpmākās reformas, kuras Turcijai jāīsteno, lai pilnībā atbilstu visiem politiskajiem un ekonomiskajiem kritērijiem; sagaida, ka Komisija rūpīgi un smalki pārbaudīs, kā attīstās tiesisko normu efektīva īstenošana Turcijā, it īpaši cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma un demokrātijas jomās;
23. aicina Turciju atcelt visus tiesiskos un praktiskos šķēršļus, kas liedz visiem tās pilsoņiem pilnībā izbaudīt pamattiesības un brīvības, it īpaši vārda un reliģijas brīvību, kultūras tiesības, minoritāšu tiesības kopumā un it īpaši ekumēniskā patriarhāta tiesības, kā arī Stambulas, Imbros un Tenedos grieķu minoritāšu tiesības;
24. sagaida, ka Turcija pilnībā nodrošinās tiesu iestāžu neatkarību un to pareizu darbību, lai nekavējoties likvidētu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, turpinātu aktīvi veicināt sieviešu tiesības un tiesātu par vardarbību ģimenē; aicina Turciju nodrošināt patvērumu sievietēm, kurām draud vardarbība;
25. atzinīgi vērtē ministru prezidenta R. T. Erdogan pozitīvās piezīmes attiecībā uz nepieciešamību kurdu jautājumu risināt demokrātiskā ceļā; ar nožēlu izsakās par pašreizējās drošības situācijas dienvidaustrumos pasliktināšanos, it īpaši par vardarbības uzliesmojumu pēc teroristu uzbrukumu atsākšanas; atgādina visām iesaistītajām pusēm, ka turpmākā vardarbības provokācija vai eskalācija ne tikai nopietni ietekmēs šī reģiona iedzīvotājus, bet arī radīs šķēršļus sarunu procesā;
26. atzinīgi vērtē tiesas lēmumu nepakļaut turpmākai kriminālvajāšanai Orhan Pamuk, taču nosoda citu turpmāko personu kriminālvajāšanu par nevardarbīgu viedokļa paušanu; tāpēc aicina Turcijas iestādes pārskatīt tiesiskās normas, kuras dažreiz tiek izmantotas tiesu sistēmā, pamatojoties pat uz nesen pieņemto kriminālkodeksu, lai vajātu un atsevišķos gadījums notiesātu personas, neskatoties uz to, ka tās paudušas viedokli nevardardarbīgā veidā;
27. izsaka nožēlu par vienpusīgo Turcijas deklarāciju, parakstot Ankaras Nolīguma papildprotokolu;atgādina Turcijai, ka visu dalībvalstu atzīšana ir nepieciešama pievienošanās procesa sastāvdaļa;
28. aicina Turcijas iestādes pilnībā īstenot noteikumus, kas izriet no Muitas savienības līguma, un prioritātes, kas iekļautas pievienošanās partnerībā, un nekavējoties likvidēt visus preču brīvās aprites ierobežojumus, kas cita starpā ietekmē Kipras Republikas kuģus, vai kuģus, kas pienāk Turcijas ostās no Kipras Republikas ostām, kā arī Kipras lidmašīnas; aicina Turcijas valdību skaidri paziņot, ka deklarācija nav daļa no ratifikācijas procesa Turcijas Lielajā Nacionālajā Asamblejā, tādejādi ļaujot Eiropas Parlamentam ratificēt papildprotokolu;
29. aicina Padomes no jauna pielikt pūliņus, lai panāktu vienošanos par finansiālā atbalsta pasākumu paketi un tirdzniecības atvieglošanas noteikumiem attiecībā uz Ziemeļkipru;
30. atkārtoti pauž savu nostāju par to, ka Pievienošanās partnerības prioritātes, kas attiecas uz politiskajiem kritērijiem, ir jāizpilda pirmajā sarunu stadijā; ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija tagad atbalsta šo nostāju, pie tam paziņojot, ka atbilstība šiem kritērijiem ir jāsasniedz viena vai divu gadu laikā; aicina Turciju pēc iespējas ātrāk sagatavot plānu, kurā būtu iekļauts grafiks un īpaši pasākumi, lai iekļautos šajos termiņos; mudina Komisiju un Padomi padarīt sarunu progresu atkarīgu no tā, vai šīs prioritātes tiek laicīgi izpildītas;
31. cer, ka Turcija nekavēs Berlīnes Plus nolīguma ar NATO piemērošanu;
Horvātija
32. atzinīgi vērtē ES 2005. gada oktobra lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Horvātiju pēc ICTY virsprokurora atzinuma par to, ka Horvātija šobrīd pilnībā sadarbojas, kā arī slavē to par līdz šīm jau sasniegto; mudina tās iestādes turpināt reformu programmas īstenošanu, arī turpmāk pilnībā sadarboties ar ICTY un kopumā stiprināt tās administratīvās un tiesu iekārtas darbspējas;
33. atzinīgi vērtē to, ka Spānijas iestādes notvēra ģenerāli A. Gotovina; cer, ka tas būs papildu pamudinājums Serbijai un Serbijas Republikai pilnībā sadarboties ar ICTY, un ka tiesa veicinās atvērtu dialogu par kara laika notikumiem bijušajā Dienvidslāvijas Republikā, kuros bija iesaistīts ģenerālis A. Gotovina;
34. ar prieku atzīmē, ka Horvātija atbilst obligātajiem politiskajiem kritērijiem, tomēr uzsver, ka tā saskaras ar nopietnām problēmām saistībā ar tiesu iekārtas reformu, it īpaši ņemot vērā lielo skaitu nepabeigto lietu, kā arī tiesas spriedumus, kas liecina par etniskiem aizspriedumiem attiecībā uz serbu izcelsmes apsūdzētajiem lietās par kara noziegumiem; turklāt uzsver, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai samazinātu korupcijas līmeni un ka, neskatoties Konstitucionālo likumu par nacionālajām minoritātēm, nekavējoties jāveic pasākumi, lai turpmāk uzlabotu romu stāvokli;
35. atzīst, ka ir novērojams progress reģionālās sadarbības jomā gan attiecībās ar Horvātijas kaimiņvalstīm, gan saistībā ar reģionālajām iniciatīvām, un atzinīgi vērtē neseno Horvātijas valdības lēmumu nosūtīt ratifikācijai Parlamentā projektu nolīgumam par valsts robežu starp Horvātijas Republiku un Bosniju un Hercegovinu, taču uzskata, ka vēl joprojām ir nepieciešams nozīmīgs stimuls, lai atrisinātu pašreizējās divpusējās problēmas, it īpaši tās, kas saistītas ar robežām un īpašumiem; lūdz Horvātiju un Slovēniju labu kaimiņattiecību un savstarpējas cieņas gaisotnē atrisināt to divpusējās problēmas;
36. uzsver, ka Sarajevas deklarācijas par bēgļu atgriešanos kontekstā jāpieliek vēl lielākas pūles, lai izveidotu apstākļus, kas veicinās bēgļu pastāvīgu atgriešanos; šajā sakarā atzinīgi vērtē EDSO misijas Horvātijā, Horvātijas valdības, ANO Augstās komisijas bēgļu jautājumos un ES delegācijas Horvātija kopīgo iniciatīvu uzsākt sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu attiecībā uz bēgļu atgriešanos; uzskata, ka pasākumi, kuru mērķis ir izlīguma aktīva veicināšana starp dažādām etniskajām grupām, ir nozīmīgi turpmākajai stabilitātei valstī un visā reģionā;
37. atzinīgi vērtē to, ka Horvātiju var uzskatīt par valsti ar funkcionējošu tirgus ekonomiku un ka tā būs izturēt konkurenci, kamēr vien turpinās īstenot attiecīgās reformas; vērš Horvātijas uzmanību uz atlikušajiem trūkumiem, piemēram, pārmērīgo valsts iejaukšanos ekonomikā, kā arī sarežģītajiem noteikumiem un nepilnībām valsts pārvaldē, kas aizkavē attīstību privātajā sektorā un tiešo ārzemju investīciju jomā;
38. atzinīgi vērtē saprašanās memoranda par nacionālā fonda izveidi parakstīšanu, kas nodrošina juridisku pamatu, lai ieviestu decentralizētu īstenošanas sistēmu attiecībā uz ES pirmspievienošanās palīdzību;
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika
39. atbalsta Komisijas ieteikumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai kandidātvalsts statusu; uzskata, ka tādējādi tiek pelnīti atzīti BDMR pūliņi pilnībā ieviest Orhidas nolīgumu un izveidot stabilu, demokrātisku un daudznacionālu valsti un sabiedrību, reformēt tās tiesu iestādes un policijas struktūras, kā arī radīt efektīvu tirgus ekonomiku;
40. uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš turpmāko stratēģiju attīstībai, lai stiprinātu Ohridas nolīgumu un tādējādi arī valsts stabilitāti nākotnē;
41. ar gandarījumu atzīmē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas progresu attiecībā uz atbilstību ES standartiem un tiesību aktiem; ir norūpējies par aizkavēšanos tādās jomās kā preču brīva aprite, intelektuālā īpašuma tiesības un finansiālā kontrole; pievienojas Komisijai, kas aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestādes pielikt lielākas pūles, lai īstenotu dažu galveno jomu tiesību aktus, tostarp tieslietās un iekšlietās, kā arī lai pirms nākamajām parlamentārajam vēlēšanām īstenotu EDSO/Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ieteikumus;
42. ir pārliecināts, ka acquis communautaire pieņemšanas procesam vajadzētu notikt, vienlaicīgi attīstot nepieciešamās īstenošanas un ieviešanas spējas, jo pretējā gadījumā ES tiesību aktu uzticamība sabiedrības acīs var tikt kompromitēta; šajā kontekstā atzinīgi vērtē augošo sadarbību starp Horvātijas Republiku un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ar mērķi dalīties pieredzē un zināšanās;
43. aicina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku kopā ar Grieķiju konstruktīvi un elastīgi rast ātru un vispārēji pieņemamu risinājumu neatrisinātājai problēmai, kas saistīta ar valsts nosaukumu; uzskata, ka jautājums, kas saistīts ar valsts nosaukumu nevar būt šķērslis tās turpmākai integrācijai Eiropas valstu saimē;
Citas Rietumbalkānu valstis
44. atgādina un pilnībā atbalsta secinājumus, kas tika izdarīti sanāksmē Salonikos 2003. gada 19. un 20. jūnijā, kad valstu un valdību vadītāji atkārtoja savu apņemšanos pilnīgi un efektīvi atbalstīt Rietumbalkānu valstu perspektīvas iekļauties Eiropā, norādot, ka tās kļūs par neatņemamu Eiropas Savienības sastāvdaļu, kad izpildīs noteiktos kritērijus;
45. uzskata, ka Eiropas integrācijas stratēģija un ar to saistītās izredzes kļūt par ES dalībvalsti ir sākotnējais stimulu, lai sekmīgi realizētu reformas, kas ir nepieciešamas ilglaicīga miera un stabilitātes izveidei Rietumbalkānu valstīs — Eiropas reģionā, kuru drīzumā pilnībā ieskaus ES dalībvalstis;
46. uzskata, ka Rietumbalkānu valstu pievienošanos nākotnē ir jāuzskata par Eiropas atkalapvienošanās pēc aukstā kara nākamo etapu;
47. atzīmē, ka attiecībā uz pirmspievienošanās „ceļa karti” Rietumbalkānu valstīm ir nepieciešama gan vispusīga un konkrēta pieeja, gan arī pieeja, kas būtu vairāk balstīta uz izstrādātu politiku un motivāciju un pielāgota apspriežamajām valstīm, kuru kopīgā problēma ir vājas un centralizētas valsts iestādes, kā arī spētu paredzamā laika posmā dot pietiekošu impulsu reformām;
48. mudina Komisiju turpināt Kopienas palīdzību pārorientēšanu šajā reģionā un koncentrēt ES atbalstu uz efektīvas valsts pārvaldes un tiesu iestāžu attīstību, modernas un segregāciju izslēdzošas izglītības sistēmas izveidi un, visbeidzot, uz sociālās un ekonomiskās integrācijas pasākumiem, kas domāti personām, kas atgriežas dzimtenē; uzskata, ka šādu palīdzību arī jāizmanto, lai īstenotu attiecībā uz šīm valstīm vīzu politiku, kas būtu vairāk orientēta uz nākotni, ar mērķi cīnīties pret organizēto noziedzību, tajā paša laikā nekavējot pārrobežu apmaiņas starp uzņēmējiem, sociālajiem partneriem, augstskolu darbiniekiem un studentiem;
49. atzinīgi vērtē to, ka Albānija ir tuvu tam, lai noslēgtu sarunas par Stabilizācijas un asociācijas līgumu (SAL), kas liecina par pūliņiem, kādus šī valsts pielika, lai atbilstu Eiropas standartiem, tomēr aicina politiskās iestādes ieviest pieņemtos likumus un cer, ka pirms šo sarunu noslēgšanas tās sasniegs reālus rezultātus cīņā pret korupciju, kā arī brīvu un neatkarīgu saziņas līdzekļu veicināšanā; aicina valdību un parlamentu līdz nākamajām vēlēšanām mainīt vēlēšanu likumu, lai nodrošinātu, ka parlamentā ir taisnīgi pārstāvēti politiskie grupējumi, kurus atbalsta Albānijas pilsoņi, un lai novērstu pastāvošo taktisko balsošanu;
50. aicina Komisiju palīdzēt Albānijai izskaust asinsatriebību, kas papildu citām lietām neļauj bērniem apmeklēt skolu un citiem realizēt savas tiesības balsot;
51. atzinīgi vērtē Vispārējo un ārlietu padomes lēmumu uzsākt sarunas ar Bosniju un Hercegovinu par SAL uzsākšanu, taču aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes ar Komisijas un jaunievēlētā Augstā pārstāvja atbalstu pārskatīt Deitonas līgumā paredzētos konstitucionālos mehānismus, turpmāk stiprinot valsts līmeņa iestādes, vienlaicīgi nodrošinot, ka pilnvaru nodošana tieslietu, aizsardzības un policijas jomās ir saskaņota ar atbilstošu finanšu līdzekļu piešķiršanu; uzsver, ka, īstenojot konstitucionālās reformas, demokrātiju un efektivitāti jācenšas apvienot ar pārstāvību un etnisko dažādību; atgādina Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, ka pilnīga sadarbība ar ICTY ir pamatprasība, lai uzsāktu sarunas par SAL ar Eiropas Savienību;
52. šajā sakarā atzinīgi vērtē Augstā pārstāvja paziņojumus par to, ka Bosnija un Hercegovina beidzot atstāj pagātnē Deitonas līgumu un noteikti virzās Eiropas virzienā; uzskata, ka šajā izšķirošajā periodā cieši jāsaskaņo Kopienas palīdzības programmas un KĀDP misijas; tāpēc mudina Padomi spert atbilstošus soļus, lai garantētu, ka Eiropas Savienībā pastāv vienprātība;
53. uzskata, ka SAN noslēgšanas sarunu kontekstā galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai turpmāk samazinātu starptautiskās iejaukšanās nepieciešamību Bosnijas un Hercegovinas pārvaldē; aicina Padomi un Komisiju uzmanīgi veikt sagatavošanas pasākumus Pārstāvniecības likvidācijai.
54. ciena Melnkalnes iestāžu vēlmi atbilstoši Serbijas un Melnkalnes konstitucionālajiem noteikumiem un Eiropas standartiem nodot tautas nobalsošanai jautājumu par Melnkalnes statusu valstu savienībā; neatkarīgi no galarezultāta mudina abu republiku iestādes cieši un konstruktīvi sadarboties sarunu par Stabilizācijas un asociācijas līgumu kontekstā un veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu valstu tirgu abu pilnu ekonomisko integrāciju;
55. ar prieku atzīme nozīmīgo progresu, ko sasniegušas Belgradas iestādes kopā ar ICTY; tomēr tām atgādina , ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai attiecībā uz ICTY valdības policija saņemtu pilnīgu atbalstu visos līmeņos no pārvaldes, policijas, tiesu iestāžu un armijas puses;
56. atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra īpašā sūtņa ieteikumu nekavējoties uzsākt sarunas par Kosovas statusu; tomēr pauž bažas par to, ka īpašā sūtņa ziņojumā etnisko grupu attiecības, jo īpaši, serbu un romu minoritāšu, tiek raksturotas kā „drūmas” un aicina pagaidu pašpārvaldes iestādes nekavējoties darboties, lai to novērstu;
57. atbalsta Komisiju, kas uzsver Kosovas sasniegumus, tomēr arī nepilnības, ieviešot ANO standartus;
58. atgādina, ka secinājums, kurus izdarīja pēc sarunām par statusu, paredz ANO standartu pilnīgu ievērošanu, un piekrīt Padomei, ka ar statusu saistītā jautājuma risinājums ir daudznacionālas Kosovas izveide, kur visiem pilsoņiem ir tiesības dzīvot, strādāt un ceļot un kuras teritoriālo integritāti nodrošina ANO un Eiropas Savienība; uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata Kosovas integrācijas ES kontekstā un ka tam ir jāveicina miera, drošības un stabilitātes stiprināšana reģionā;
59. turklāt uzskata, ka lēmumu par galīgo statusu jāpieņem, vienlaikus izstrādājot tā ieviešanas plānu, kurā būtu izklāstīti nosacījumi, lai izvairītos no destabilizācijas reģionā;
60. mudina Eiropas Savienību un Komisiju uzņemties vadošo lomu sarunās par Kosovas statusu nākotnē, turklāt aktīvi sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un visiem kontaktgrupas locekļiem; uzskata, ka šīs sarunas ir izaicinājums visam reģionam un ka šī procesa atbalsts un galarezultātu atzīšana ir visu attiecīgo valstu interesēs;
°
° °
61. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Turcijas, Horvātijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas un Melnkalnes valdībām un parlamentiem, pagaidu pašpārvaldes iestādēm Kosovā un Apvienoto Nāciju Organizācijas misijai Kosovā (UNMIK).
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
The Commission's 2005 enlargement strategy paper | ||||||||
|
Procedūras numurs |
|||||||||
|
Juridiskais pamats |
45. pants | ||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFET | ||||||||
|
Komiteja(s), kurai(-ām) lūgts sniegt atzinumu |
DEVE |
INTA |
BUDG 17.11.2005 |
CONT 17.11.2005 | |||||
|
ECON 17.11.2005 |
EMPL 17.11.2005 |
ENVI 17.11.2005 |
ITRE 17.11.2005 | ||||||
|
IMCO 17.11.2005 |
TRAN 17.11.2005 |
REGI 17.11.2005 |
AGRI 17.11.2005 | ||||||
|
PECH 17.11.2005 |
CULT 17.11.2005 |
JURI 17.11.2005 |
LIBE 17.11.2005 | ||||||
|
AFCO 17.11.2005 |
FEMM 17.11.2005 |
PETI 17.11.2005 | |||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
DEVE 14.11.2005 |
INTA 23.11.2005 |
BUDG 15.11.2005 |
CONT 14.11.2005 | |||||
|
ECON 30.11.2005 |
EMPL 15.11.2005 |
ENVI 27.10.2005 |
ITRE 23.11.2005 | ||||||
|
IMCO 21.11.2005 |
TRAN 22.11.2005 |
REGI 21.11.2005 |
AGRI 14.11.2005 | ||||||
|
PECH 21.11.2005 |
CULT 23.11.2005 |
JURI 24.10.2005 |
LIBE 14.11.2005 | ||||||
|
AFCO 16.11.2005 |
FEMM 24.11.2005 |
PETI 23.11.2005 | |||||||
|
Ciešāka sadarbība |
– |
|
|
|
| ||||
|
Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i) |
– |
|
| ||||||
|
Referents(-e/-i) |
Elmar Brok |
| |||||||
|
Izskatīšana komitejā |
28.11.2005 |
12.12.2005 |
25.1.2006 |
|
| ||||
|
Pieņemšanas datums |
26.1.2006 | ||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
36 3 11 | |||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Elmar Brok, Simon Coveney, Giorgos Dimitrakopoulos, Camiel Eurlings, Jas Gawronski, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Anna Ibrisagic, Toomas Hendrik Ilves, Georgios Karatzaferis, Ioannis Kasoulides, Bogdan Klich, Vytautas Landsbergis, Cecilia Malmström, Emilio Menéndez del Valle, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols i Germà, Cem Özdemir, Mirosław Mariusz Piotrowski, Paweł Bartłomiej Piskorski, Bernd Posselt, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Emil Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Hannes Swoboda, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Charles Tannock, Inese Vaidere, Jan Marinus Wiersma, Karl von Wogau, Luis Yañez-Barnuevo García, Josef Zieleniec | ||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Árpád Duka-Zólyomi, Marie Anne Isler Béguin, Erik Meijer, Janusz Onyszkiewicz, Rihards Pīks, Frédérique Ries, Aloyzas Sakalas, Inger Segelström | ||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Lena Ek, Jules Maaten | ||||||||
|
Iesniegšanas datums - A6 |
3.2.2006 |
A6-0025/2006 | |||||||