Ziņojums - A6-0034/2006Ziņojums
A6-0034/2006

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

23.2.2006 - (KOM(2005)0698 – C6‑0027/2006 – 2005/0275(CNS)) - *

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf


Procedūra : 2005/0275(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0034/2006

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(KOM(2005)0698 – C6‑0027/2006 – 2005/0275(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0698)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar ko Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6‑0027/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0034/2005),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu atbilstīgi EK līguma 250. panta 2. punktam;

3.  aicina Padomi vispirms veikt tikai tos Regulas (EEK) Nr. 2081/92 grozījumus, kas jāizdara saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas šķīrējtiesas lēmumu, un bez steigas apspriest no tā izrietošos Komisijas priekšlikuma jautājumus ;

4.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.  aicina Padomi no jauna apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais tekstsParlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

3. apsvērums

(3) Turklāt dažiem patērētājiem ir tendence savā uzturā dot priekšroku nevis kvantitātei, bet kvalitātei. Šī specifisko produktu meklēšana cita starpā izskaidrojama ar noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes lauksaimniecības produktu vai pārtikas preču pieprasījumu.

(3) Turklāt arvien lielāks patērētāju skaits savā uzturā dod priekšroku nevis kvantitātei, bet kvalitātei. Šī specifisko produktu meklēšana cita starpā izskaidrojama ar noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes lauksaimniecības produktu vai pārtikas preču pieprasījumu.

Pamatojums

Pēdējo gadu laikā ir konstatēts, ka arvien lielāks patērētāju skaits izvēlas produktus, kuriem izmantoti cilmes vietu nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un kuru kvalitāti viņi novērtē.

Grozījums Nr. 2

5. apsvērums

(5) Attiecībā uz etiķetēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm attiecas Kopienas paredzētie vispārējie noteikumi un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvai Nr. 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu. Ņemot vērā to specifisko raksturu, ir jāpieņem īpaši papildu norādījumi attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas nākuši no konkrēta ģeogrāfiskā apgabala. Ir arī jānosaka obligāts attiecīgos Kopienas jēdzienu un nosaukumu lietojums, lai patērētājiem, no vienas puses, ļautu labāk orientēties šo produktu kategorijā un ar tiem saistītajās garantijās un, no otras puses, ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, lai atvieglinātu to kontroli. Tomēr jānosaka saprātīgs termiņš, lai tirgus dalībnieki varētu piemēroties šai prasībai.

(5) Attiecībā uz etiķetēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm attiecas Kopienas paredzētie vispārējie noteikumi un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva Nr. 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu. Ņemot vērā to specifisko raksturu, ir jāpieņem īpaši papildu norādījumi attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas ražoti konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ir arī jānosaka obligāta attiecīgo Kopienas uzrakstu un simbolu lietošana Kopienas nosaukumos, lai patērētājiem, no vienas puses, ļautu labāk orientēties šo produktu kategorijā un ar tiem saistītajās garantijās un, no otras puses, ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, lai atvieglinātu to kontroli.

Šajā nolūkā un šo saistību dēļ ir jāievieš arī atbilstošs iedalījums Kopienas simboliem, kas saistīti ar dažādām Kopienas norādēm, lai nodrošinātu nepārprotamu atbilstību starp katru norādi un konkrēto simbolu. Tomēr jānosaka saprātīgs termiņš, lai tirgus dalībnieki varētu piemēroties šai prasībai.

 

Grozījums Nr. 3

5.a apsvērums (jauns)

 

(5.a) Tā kā šīs regulas darbības joma tiek paplašināta, tajā iekļaujot arī produktus no trešām valstīm, un lai pasargātu patērētājus no riska sajaukt Kopienas simbolu ar produkta izcelsmi, uz to lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu marķējuma, kurus pārdod ar reģistrētu preču zīmi, ir jānorāda izcelsmes un pārstrādes vieta.

Grozījums Nr. 4

6.a apsvērums (jauns)

 

(6.a) Lai pastiprinātu Kopienas cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu politiku, papildus šajā regulā paredzētajiem precizējumiem un vienkāršojumiem ir vajadzīgas arī sarunas par daudzpusēju reģistrāciju Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kuru mērķis būtu garantēt minētās politikas ilgtspējību.

Grozījums Nr. 5

12. apsvērums

(12) Vienošanās par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas attiecas uz tirdzniecību (1994. gada ADPIC vienošanās, kas ietverta Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma 1.C pielikumā) satur detalizētus norādījumus par intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu, iegādāšanos, iespaidu un saglabāšanu un līdzekļiem, kā panākt to ievērošanu.

(12) Vienošanās par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas attiecas uz tirdzniecību (1994. gada ADPIC vienošanās, kas ietverta Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma 1.C pielikumā) satur detalizētus norādījumus par intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu, iegādāšanos, iespaidu un saglabāšanu un līdzekļiem, kā panākt to ievērošanu. Eiropas Savienībai starptautiskajā tirdzniecībā intelektuālā īpašuma aizsardzība kļūst arvien svarīgāka. Šajā sakarā īpaši svarīgas ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietu nosaukumi.

Pamatojums

Intelektuālais īpašums ir Eiropas iedzīvotāju pēdējais nozīmīgais resurss. Tas ir pienācīgi jāaizsargā.

Grozījums Nr. 6

13. apsvērums

(13) Ar šo regulu piešķirtā aizsardzība ar reģistrācijas palīdzību ir pieejama trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tās ir aizsargātas to izcelsmes valstī.

(13) Ar šo regulu piešķirtā aizsardzība ar reģistrācijas palīdzību ir pieejama trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tās ir aizsargātas to izcelsmes valstī. Vienlaikus Komisijai ir jādara viss iespējamais, lai Kopienas produktus, kam ir cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, atzītu trešās valstis. Gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās ir vajadzīgi informācijas un reklāmas pasākumi, lai informētu patērētājus.

Pamatojums

Ir svarīgi, ka Komisija veiktu metodiskus un koordinētus pasākumus, lai panāktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu savstarpēju atzīšanu starp Eiropas Savienību un trešām valstīm.

Grozījums Nr. 7

2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa

a) „cilmes vietas nosaukums” ir reģiona, noteiktas vietas vai izņēmuma gadījumos valsts nosaukums, kas kalpo, lai apzīmētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci:

a) „cilmes vietas nosaukums” ir reģiona, noteiktas vietas vai izņēmuma gadījumos valsts nosaukums, kas kalpo, lai apzīmētu un/vai identificētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci:

Pamatojums

Pareizāk būtu izmantot gan terminu „identificēt”, gan terminu „apzīmēt”, kā tie minēti ACN un AĢN definīcijās.

Piemēram:

Rokforas ACN gadījumā – ģeogrāfiskais jēdziens būtībā aizstāj paša pārtikas produkta nosaukumu, ģeogrāfiskais jēdziens „apzīmē” šo produktu;

Nionas eļļas ACN gadījumā – ģeogrāfisko jēdzienu izmanto tikai kopā ar pārtikas produkta nosaukumu, ģeogrāfiskais jēdziens „identificē” šo produktu.

Grozījums Nr. 8

2. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums

– kuras ražošana, pārstrāde un izstrādāšana notiek ierobežotā ģeogrāfiskā zonā;

– kuras ražošana, pārstrāde, izstrādāšana un, ja vajadzīgs, iesaiņošana notiek ierobežotā ģeogrāfiskā zonā;

Pamatojums

Daži ražotāji ir paši nolēmuši, ka, lai atvieglotu kontroli un lai patērētājiem sniegtu pilnīgu garantiju attiecībā uz produkta izcelsmi un kvalitāti, savi produkti obligāti ir jāiesaiņo ražošanas zonā.

Iesaiņošana ir svarīgs ražošanas posms, kas, nepareizi veikta, var pasliktināt produktu. Tas ir produkta apstrādes posms, kurā jāizpilda konkrētas prasības un kurā vajadzīgas atbilstīgas zināšanas.

Turklāt iesaiņošana ražošanas zonās ļauj samazināt krāpšanas risku, jo iesaiņotus produktus rūpīgi pārbauda. Šāda kontrole patērētājiem sniedz vislabākās garantijas par produkta kvalitāti un izsekojamību.

Visbeidzot, prasība produktus iesaiņot uz vietas ļautu attiecīgajā teritorijā noturēt iedzīvotājus, kurus skar norāžu atzīšana, un tā, protams, ir ekonomiska priekšrocība, it īpaši acīmredzamās pievienotās vērtības dēļ.

Grozījums Nr. 9

2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ievaddaļa

b) „ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas kalpo, lai identificētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci:

b) „ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde vai reģiona, noteiktas vietas vai valsts nosaukums, kas kalpo, lai apzīmētu un/vai identificētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci:

Pamatojums

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atzīst, ja noteiktā teritorijā veic vienu vai vairākas šādas darbības. Komisijas ierosinātā jaunā redakcija juridiska strīda gadījumā var radīt atšķirīgas interpretācijas.

Grozījums Nr. 10

2. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums

– kuras izcelsmes vieta ir šis reģions, šī noteiktā vieta vai šī valsts,

– kuras izcelsmes vieta ir šis reģions, šī noteiktā vieta vai — izņēmuma gadījumos — šī valsts,

Pamatojums

AĢN definīcijai jāizmanto tāda pati formula kā ACN, lai nepieļautu valstu AĢN parādīšanos, ko agrāk vai vēlāk sāktu uzskatīt par valsts protekcionisma veidu.

Grozījums Nr. 11

2. panta 2. punkts

2. Par cilmes vietas nosaukumiem tiek uzskatīti arī tradicionālie ģeogrāfiskie vai ar ģeogrāfiskiem aspektiem nesaistīti nosaukumi, kuri apzīmē lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci, kuru izcelsmes vieta ir reģions vai noteikta vieta un kuri atbilst 1. punkta a) apakšpunkta otrajam un trešajam ievilkumam.

2. Par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tiek uzskatīti arī tradicionālie ģeogrāfiskie vai ar ģeogrāfiskiem aspektiem nesaistīti nosaukumi, kuri apzīmē lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci, kuru izcelsmes vieta ir reģions vai noteikta vieta un kuri atbilst 1. punkta a) apakšpunkta otrajam un trešajam ievilkumam.

Pamatojums

Tiek ierosināts šajā punktā iekļaut arī AĢN. Ir svarīgi, lai produkti, kas neatbilst ACN saņemšanas nosacījumiem, varētu saņemt AĢN, ja tie atbilst 1. punkta b) apakšpunktā minētajai definīcijai. Tas var tikai sekmēt ACN/AĢN sistēmas atzīšanu sarunās PTO.

Grozījums Nr. 12

2. panta 3. punkta ievaddaļa

3. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, daži ģeogrāfiskie apzīmējumi, kuru noteiktas izejvielas attiecīgo produktu ražošanai nāk no plašākas ģeogrāfiskās zonas vai atšķirīgas no pārstrādes zonas, saskaņā ar 16. panta a) punktā noteikto specifisko regulējumu tiek pielīdzināti izcelsmes nosaukumiem, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi noteikumi:

3. Atkāpjoties no 1.  punkta a) un b) apakšpunkta, daži ģeogrāfiskie apzīmējumi, kuru noteiktas izejvielas attiecīgo produktu ražošanai nāk no plašākas ģeogrāfiskās zonas vai atšķirīgas no pārstrādes zonas, saskaņā ar 16. panta a) punktā noteikto specifisko regulējumu tiek pielīdzināti cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi noteikumi:

Pamatojums

Tiek ierosināts šajā punktā iekļaut arī AĢN. Ir svarīgi, lai produkti, kas neatbilst ACN saņemšanas nosacījumiem, varētu saņemt AĢN, ja tie atbilst 1. punkta b) apakšpunktā minētajai definīcijai. Tas var tikai sekmēt ACN/AĢN sistēmas atzīšanu sarunās PTO.

Turklāt patlaban daudziem produktiem, ko gatavo no gaļas izejvielām, ir AĢN, lai gan gala produkta izstrādes ģeogrāfiskā zona atšķiras no dzīvnieku audzēšanas zonas.

Grozījums Nr. 13

2. panta 3. punkta ca) apakšpunkts (jauns)

 

ca) atkāpes ieguvējs uz marķējuma vai iesaiņojuma norāda izejvielu izcelsmi.

Grozījums Nr. 14

2. panta 3. punkta otrā daļa

Aplūkotajiem apzīmējumiem ir jābūt atzītiem par izcelsmes nosaukumiem izcelsmes valstī pirms 2004. gada 1. maija.

svītrots

Grozījums Nr. 15

4. panta 2. punkta b) apakšpunkts

b) lauksaimniecības produkta vai pārtikas preces apzīmējumu, kas vajadzības gadījumā satur izejvielas un produkta vai preces galvenos fiziskos, ķīmiskos mikrobioloģiskos un organoleptiskos raksturojumus;

b) lauksaimniecības produkta vai pārtikas preces aprakstu, kurā, ja vajadzīgs, minētas izejvielas, un produkta vai preces galvenos fiziskos, ķīmiskos, mikrobioloģiskos un/vai organoleptiskos rādītājus;

Pamatojums

Saistībā ar specifikācijas ievērošanu īpaša uzmanība jāpievērš organoleptisko īpašību kontrolei.

Turklāt tas neatbilst AĢN definīcijai 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kur teikts: „kuras kvalitāti, reputāciju vai kādu citu raksturojumu...”. Produkta reputācija nenozīmē, ka tam katrā ziņā ir īpašas un nosakāmas organoleptiskās īpašības.

Grozījums Nr. 16

4. panta 2. punkta h) apakšpunkts

h) jebkuru īpašu aplūkojamā lauksaimniecības produkta vai pārtikas preces marķēšanas noteikumu;

h) jebkuru īpašu attiecīgā lauksaimniecības produkta vai pārtikas preces marķēšanas noteikumu un — atkarībā no apstākļiem — nosacījumus par aizsargātu ģeogrāfisku terminu izmantošanu gatavo produktu marķējumā, lai apzīmētu ACN vai AĢN produktus, kas izmantoti kā sastāvdaļas;

Pamatojums

Šis precizējums nostiprina tādu produktu izmantošanu sastāvdaļām, attiecībā uz kuriem ir ievēroti ACN/AĢN noteikumi.

Grozījums Nr. 17

4. panta 2. punkta ha) apakšpunkts (jauns)

ha) ja vajadzīgs, tiesību īpašnieka lēmumu veikt konkrētas iesaiņošanas darbības tikai ražošanas zonā, lai garantētu elementus, kas pamato f) apakšpunktā minēto saikni;

Pamatojums

Daži ražotāji ir paši nolēmuši, ka, lai atvieglotu kontroli un lai patērētājiem sniegtu pilnīgu garantiju attiecībā uz produkta izcelsmi un kvalitāti, savi produkti obligāti ir jāiesaiņo ražošanas zonā.

Iesaiņošana ir svarīgs ražošanas posms, kas, nepareizi veikta, var pasliktināt produktu. Tas ir produkta apstrādes posms, kurā jāizpilda konkrētas prasības un kurā vajadzīgas atbilstīgas zināšanas.

Turklāt prasība produktus iesaiņot uz vietas ļautu attiecīgajā teritorijā noturēt iedzīvotājus, kurus skar norāžu atzīšana, un tā, protams, ir ekonomiska priekšrocība, it īpaši acīmredzamās pievienotās vērtības dēļ.

Visbeidzot, iesaiņošana ražošanas zonās ļauj samazināt krāpšanas risku, jo iesaiņotos produktus rūpīgi pārbauda. Šāda kontrole patērētājiem sniedz vislabākās garantijas par produkta kvalitāti un izsekojamību.

Grozījums Nr. 18

5. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) daļa

ii) vispārēju produkta saiknes ar ģeogrāfisko vidi aprakstu vai ģeogrāfisko izcelsmi, kas atkarībā no apstākļiem minēts 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, ieskaitot vajadzības gadījumā specifiskus produkta vai iegūšanas metodes apraksta elementus, kas pamato saikni.

ii) vispārēju aprakstu par produkta saikni ar ģeogrāfisko vidi, iekļaujot dabas un cilvēka faktorus, vai ar ģeogrāfisko izcelsmi, kas atkarībā no apstākļiem minēta 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, tostarp, ja vajadzīgs, iekļaujot specifiskus produkta apraksta vai ražošanas metodes elementus, kas pamato saikni.

Pamatojums

Īpašā saikne starp īpašas kvalitātes pārtikas produktu un dabas apstākļiem, kā arī sociokulturālajiem apstākļiem, kas saistīti ar attiecīgo produktu, rada kvalitatīvu atšķirību starp zīmoliem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm/aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem.

Grozījums Nr. 19

5. panta 4. punkta otrā daļa

Dalībvalsts ar piemērotiem līdzekļiem izskata pieprasījumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem.

Dalībvalsts cik ātri iespējams un ar piemērotiem līdzekļiem izskata pieprasījumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem.

Pamatojums

Visiem iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir nepieciešams, lai dalībvalsts ātri izskata reģistrācijas pieprasījumu.

Grozījums Nr. 20

5. panta 5. punkta pirmā daļa

5. Izskatīšanas laikā dalībvalsts organizē 4. punkta otrajā daļā noteikto iebildumu iesniegšanas procedūru valsts līmenī, kas garantē iepriekšminētā reģistrācijas pieprasījuma atbilstošu publicēšanu un paredz saprātīgu laika posmu, kura laikā jebkura likumīgi iesaistīta persona, kura reģistrēta vai dzīvo tās teritorijā, var paziņot par saviem iebildumiem pret reģistrāciju.

5. Izskatīšanas laikā dalībvalsts organizē 4. punkta otrajā daļā noteikto iebildumu iesniegšanas procedūru valsts līmenī, kas garantē iepriekšminētā reģistrācijas pieprasījuma atbilstošu publicēšanu un paredz sešu mēnešu laika posmu, kurā jebkura likumīgi iesaistīta persona, kas reģistrēta vai dzīvo tās teritorijā, var paziņot par saviem iebildumiem pret reģistrāciju.

Pamatojums

Ir precīzi jānosaka laika posms, kurā var iesniegt iebildumus, lai pieprasītāja interesēs novērstu lieku kavēšanos.

Grozījums Nr. 21

5. panta 7. punkta aa) apakšpunkts (jauns)

 

aa) šīs regulas 4. pantā minētā specifikācija;

Pamatojums

Tā kā runa ir par atzīšanu Kopienas līmenī, specifikācija ir jāizskata Komisijai. Pašreizējais vakuums var radīt vienveidību attiecībā uz ACN un AĢN atzīšanu. Tikai ar apkopojošu dokumentu vien nepietiek, lai Komisijai būtu zināmi visi pieprasījuma aspekti, un tas Komisijai nedod iespēju pieprasījumu pilnībā izvērtēt.

Grozījums Nr. 22

5. panta 9. punkta pirmā daļa

9. Ja reģistrēšanas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku zonu, kas atrodas trešā valstī, tas satur 3. punktā noteiktos elementus, kā arī elementus, kuri pierāda, ka aplūkojamais nosaukums ir aizsargāts savā izcelsmes valstī.

9. Ja reģistrēšanas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku zonu, kas atrodas trešā valstī, tas satur 3. punktā noteiktos elementus, kā arī elementus, kuri pierāda, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts savā izcelsmes valstī. Ja daži elementi izrādās nepietiekami, Komisijai ir tiesības pieprasītājam no trešās valsts prasīt jebkādu vajadzīgo papildinformāciju, tostarp specifikācijas kopiju.

 

Pamatojums

Komisijas rīcībā katrā ziņā jābūt specifikācijas kopijai, lai varētu pārbaudīt, vai vienotajā dokumentā minētie elementi atbilst oriģinālās specifikācijas saturam.

Komisijas pienākums ir nodrošināt Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas ticamību un tādējādi arī dalībvalstu iesniegto reģistrācijas pieprasījumu pamatotību.

Grozījums Nr. 23

6. panta 1. punkta pirmā daļa

1. Komisija ar piemērotiem līdzekļiem izskata pieprasījumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem.

1. Sešu mēnešu laikā Komisija ar piemērotiem līdzekļiem izskata pieprasījumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem.

Pamatojums

Komisijas priekšlikuma formulējumā līdz šim nav pieminēts spēkā esošais sešu mēnešu termiņš. Grozījums labo šo tehnisko detaļu.

Grozījums Nr. 24

6. panta 2. punkta pirmā daļa

2. Ja šīs regulas prasības ir izpildītas, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienotu dokumentu un specifikācijas publikācijas atsauci, kas minēta 5. panta 5. punkta piektajā daļā.

2. Ja šīs regulas prasības ir izpildītas, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 5. panta 7. punkta minētā pieprasījuma saņemšanas Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienoto dokumentu un specifikācijas publikācijas atsauci, kas minēta 5. panta 5. punkta piektajā daļā.

Pamatojums

Lai nepieļautu lieku kavēšanos, ir precīzi jānosaka pieprasījumu izskatīšanas termiņš. Šī iemesla dēļ ir jāsaglabā izskatīšanas sešu mēnešu termiņš, ko joprojām paredz arī Regula Nr. 2081/92.

Grozījums Nr. 25

7. panta 4. punkta otrā daļa

Reģistrāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Reģistrāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā, iekļaujot arī atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju saskaņā ar 5. panta 5. punktu. Ja reģistrēšanas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, Komisija publicē specifikāciju saskaņā ar 5. panta 5. punktu.

Pamatojums

Ir jānodrošina specifikācijas publicēšana elektroniskā veidā, arī attiecībā uz trešo valstu produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Turklāt specifikācijai vajadzētu būt tirgus dalībniekiem viegli pieejamai.

Grozījums Nr. 26

7. panta 6. punkts

6. Komisija regulāri atjaunina aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru.

6. Komisija regulāri atjaunina aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru un publicē šo reģistru internetā.

Pamatojums

Reģistram vajadzētu būt patērētājiem un ražotājiem viegli pieejamam.

Grozījums Nr. 27

8. panta otrā a) daļa (jauna)

Kopienas simboli atšķiras ar īpašu krāsu kodu, kas raksturīgs katram no tiem.

Pamatojums

Eiropas Kopiena ir izveidojusi logotipus ACN, AĢN un garantētu tradicionālo īpatnību (GTI) apzīmējumiem. Šiem logotipiem ir vienāda forma un krāsa. Tie atšķiras tikai ar logotipos iekļautajiem nosaukumiem „Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, „Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai „Garantētas tradicionālās īpatnības”, kuri rakstīti maziem burtiem un bieži nav salasāmi.

Ņemot vērā katra šī nosaukuma īpatnības, minētie trīs logotipi ir jāpadara atšķirīgi, katram izmantojot īpašu krāsas kodu. Tas ļautu nodrošināt skaidrāku informāciju patērētājiem.

Grozījums Nr. 28

8. panta trešā a) daļa (jauna)

 

Jebkura tāda lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta izcelsmes un apstrādes vietai, ko laiž tirgū ar nosaukumu, kas reģistrēts atbilstoši šai regulai, jābūt skaidri un salasāmi norādītai uz marķējuma.

Pamatojums

Priekšlikumā atzīts, ka norādes, saīsinājumus un logotipus ir lietderīgi norādīt arī uz trešo valstu produktu marķējuma. Lai patērētājiem sniegtu garantijas, ir jāievieš pienākums uz marķējuma norādīt produkta izcelsmes un apstrādes vietu, lai Kopienas logotipu nevarētu sajaukt ar produkta izcelsmi. Turklāt šādu pienākumu pašlaik paredz Regulas Nr. 2081/92 12. panta 2. punkta otrā daļa.

Grozījums Nr. 29

10. panta 3. punkts

3. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pantu, dalībvalstis izraugās centrālo kompetento iestādi, kas atbildīga par kontroles sistēmas piemērošanu attiecībā uz šo regulu.

3. Saskaņā ar 4. pantu Regulā (EK) Nr. 882/2004 dalībvalstis izraugās valsts iestādi, kuras pienākums ir kontrolēt un pārraudzīt, vai tiek ievēroti Kopienas noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Pamatojums

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Regulā Nr. 882/2004 paredzētos noteikumus piemēro visiem pārtikas produktiem Kopienas teritorijā. Tas nepārprotami attiecas uz tirgus dalībniekiem, kam piemēro Regulu Nr. 2081/92, kuru pieminēt ir lieki.

Savukārt tiesību īpašniekiem patlaban bieži vien ir ļoti grūti saprast, kur viņiem jāvēršas, lai pārtrauktu negodīgu rīcību kādā citā dalībvalstī. Tāpēc ir jāizveido kontroles iestāžu tīkls, kas nodrošina Kopienas noteikumu ievērošanu, lai visā ES teritorijā garantētu konsekventu un efektīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu.

Grozījums Nr. 30

10. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Tiesību īpašnieki var iesniegt sūdzības attiecīgajā valsts kontroles iestādē un prasīt tās iejaukšanos, lai aizsargātu viņu reģistrēto nosaukumu.

Pamatojums

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Regulas Nr. 882/2004 noteikumus piemēro visiem pārtikas produktiem Kopienas teritorijā. Tas nepārprotami attiecas uz tirgus dalībniekiem, kam piemēro Regulu Nr. 2081/92, kuru pieminēt ir lieki.

Savukārt tiesību īpašniekiem patlaban bieži vien ir ļoti grūti saprast, kur viņiem jāvēršas, lai pārtrauktu negodīgu rīcību kādā citā dalībvalstī. Tāpēc ir jāizveido kontroles iestāžu tīkls, kas nodrošina Kopienas noteikumu ievērošanu, lai visā ES teritorijā garantētu konsekventu un efektīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu.

Grozījums Nr. 31

10. panta 3.b punkts (jauns)

 

3.b Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē šo kontroles iestāžu sarakstu, un to regulāri atjaunina.

Pamatojums

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Regulas Nr. 882/2004 noteikumus piemēro visiem pārtikas produktiem Kopienas teritorijā. Tas nepārprotami attiecas uz tirgus dalībniekiem, kam piemēro Regulu Nr. 2081/92, kuru pieminēt ir lieki.

Savukārt tiesību īpašniekiem patlaban bieži vien ir ļoti grūti saprast, kur viņiem jāvēršas, lai pārtrauktu negodīgu rīcību kādā citā dalībvalstī. Tāpēc ir jāizveido kontroles iestāžu tīkls, kas nodrošina Kopienas noteikumu ievērošanu, lai visā ES teritorijā garantētu konsekventu un efektīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu.

Grozījums Nr. 32

11. panta 6. punkts

6. Šajā pantā noteiktās kontroles radītās izmaksas sedz tie tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas iepriekšminētās kontroles.

6. Šajā pantā noteiktās kontroles radītās izmaksas var segt tie tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas iepriekšminētās kontroles.

Pamatojums

Dalībvalstīs var atšķirties kontroles iestāžu statuss (valsts, daļēji valsts, privātas), un atkarībā no šī statusa dažādi var būt šo iestāžu ienākumu avoti un finansējuma veids. Tāpēc regulā nav jānosaka attiecīgo izmaksu finansēšanas veids.

Grozījums Nr. 33

12. panta 2. punkta pirmā a) daļa (jauna)

 

Attiecīgās dalībvalsts ieinteresētās puses apspriežas par anulēšanas pieprasījumu.

Pamatojums

Ņemot vērā AĢN vai ACN reģistrācijas anulēšanas sekas un to, cik vērtīgs šis nosaukums var būt ne tikai kādai ražotāju grupai, bet arī attiecīgajam reģionam, ir jāparedz procedūra, kas ieinteresētajām pusēm dotu iespēju izteikt savu viedokli.

Grozījums Nr. 34

13. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) reģistrētu nosaukumu tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, kurus reģistrācija neietver, ciktāl šie produkti ir salīdzināmi ar tiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ciktāl šī lietošana ļauj izmantot aizsargātā nosaukuma reputāciju;

a) reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu — jo īpaši uz visiem marķējuma un iesaiņojuma veidiem, pilnībā vai daļēji un neatkarīgi no formas — produktiem, kurus reģistrācija neietver, ciktāl šie produkti ir salīdzināmi ar tiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ciktāl šī lietošana ļauj izmantot aizsargātā nosaukuma reputāciju;

Pamatojums

Nosaukumi uzmanīgi jāizmanto adresēs, piemēram, mainot ielas nosaukumu, lai uzurpētu kāda produkta nosaukumu.

Grozījums Nr. 35

13. panta 1. punkta aa) apakšpunkts (jauns)

aa) reģistrēta nosaukuma komerciālu izmantošanu pārtikas produktiem bez iepriekšējas atļaujas saņemšanas no tiesību īpašnieka;

Pamatojums

Reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nosaukumu bieži izmanto tradicionālo produktu vai kulinārijas izstrādājumu tirdzniecības nosaukumos, pat ja gala produktā tā produkta, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ir ārkārtīgi maz vai vispār nav. Tā ir aizsargāto nosaukumu reputācijas ļaunprātīga izmantošana un patērētāju krāpšana.

Lai tirdzniecības nosaukumos novērstu ļaunprātīgu atsaukšanos uz sastāvdaļu, kam ir AĢN vai ACN, reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašniekiem jādod šī nosaukuma izmantošanas tiesības. Atkarībā no apstākļiem šo tiesību īpašnieki var pieprasīt, lai AĢN vai ACN nosaukuma izmantošana aprobežojas ar norādi produkta sastāvdaļu sarakstā.

Grozījums Nr. 36

13. panta 1. punkta ab) apakšpunkts (jauns)

 

Ja pārstrādes produkta sastāvā ir lauksaimniecības vai pārtikas produkts, kas reģistrēts saskaņā ar šo regulu, attiecīgās norādes izmantošanai uz pārstrādes produkta marķējuma ir jāsaņem atbilstīga atļauja no grupas, kuras tiesības ir atzītas.

Pamatojums

Pārstrādes produktu norāžu izmantošanai pienācīgā veidā ir jāsaņem atļauja no grupas, kuras tiesības ir atzītas.

Grozījums Nr. 37

13. panta 1.a punkts (jauns)

1.a Ja lauksaimniecības vai pārtikas produktiem ir aizsargāts ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukums vai aizsargāts cilmes vietas nosaukums, tad atšķirīgus ģeogrāfiskus terminus, kas tomēr ir saistīti ar aizsargāto ģeogrāfisko zonu, nedrīkst izmantot uz līdzīgiem produktiem, kam nav šāda AĢN vai ACN.

Pamatojums

Šāda pieeja ļauj novērst to, ka produktiem netieši var izmantot reģistrētu nosaukumu, norādot ģeogrāfisku nosaukumu saistībā ar vienkāršu izcelsmes norādi un apejot kontroles sistēmas, kas ļautu pārbaudīt šādas informācijas patiesumu attiecībā pret patērētājiem. Piemēram, saistībā ar AĢN „Ažēnas plūme” nosaukumus „Périgord”, „Gers” vai „Lectoure” u.c. drīkst izmantot tikai plūmēm, kam ir AĢN „Ažēnas plūme”.

Grozījums Nr. 38

I pielikuma sestais a), b) un c) ievilkums (jauni)

– vīna etiķis,
– Korintas vīnogu etiķis,

– ogu vīns vai no ogām raudzēti dzērieni, ieskaitot sidru un bumbieru vīnu,

– sāls, parastā jūras sāls un izgulsnējumos ar rokām vāktā jūras sāls (t.s. sāls ziedi),

– garšvielas,

– aromātisko augu maisījumi.

Pamatojums

Preces vērtības paaugstināšana ar identificējamu marķējumu attiecīgajiem reģioniem var būt efektīvs saimnieciskās un sociālās attīstības līdzeklis, jo īpaši mazāk attīstītajiem reģioniem, kuriem reklāma un preces vērtības paaugstināšana ar atbilstošu marķējumu būtu svarīgs saimnieciskās un sociālās attīstības instruments.

I pielikuma darbības jomā jo īpaši jāiekļauj garšvielas un jūras sāls iegūšanas metodes, jo tām var būt nozīmīga kulinārā un saimnieciskā vērtība.

Grozījums Nr. 39

II pielikuma septītais ievilkums

– kārklu klūdziņas;

– kārklu klūdziņas un priekšmeti no kārklu klūdziņām;

Pamatojums

Tā kā no praktiskā viedokļa ir grūti runāt par pašu kārklu klūdziņu laišanu tirgū, tiek ierosināts II pielikumā iekļaut priekšmetus no kārklu klūdziņām.

  • [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

1. Historique de la proposition de la Commission

L'Union européenne confère une certaine protection aux producteurs de "spécialités régionales", par le biais des règlements (CEE) no 2081/92 et no 2082/92. La réglementation volontaire permet aux producteurs de se faire enregistrer dans un système communautaire pour obtenir la protection juridique de certains produits agricoles et denrées alimentaires spécifiques grâce à l'appellation d'origine.

L'appellation d'origine protégée (AOP) désigne un produit dont la production, la transformation et l'élaboration ont lieu dans une aire géographique déterminée selon une procédure reconnue et déterminée.

Dans le cas de l'indication géographique protégée (IGP), il existe au moins un lien entre l'une des phases de la production, de la transformation ou de l'élaboration et l'aire d'origine ou il peut s'agir d'un produit jouissant d'une certaine réputation.

La spécialité traditionnelle garantie (STG) est régie par le règlement no 2082/92 et ne fait pas référence à une origine géographique mais met en valeur la composition traditionnelle du produit ou un mode de production et/ou de transformation traditionnel.

La protection des indications géographiques est devenue depuis plusieurs années un sujet de discorde avec les partenaires commerciaux internationaux de l'Union européenne dans le cadre de l'Organisation mondiale du commerce (OMC).

À la suite de l'accord TRIPS portant sur les aspects des droits de la propriété intellectuelle qui touchent au commerce, la législation de l'Union européenne a été remaniée, de manière à permettre aux pays tiers l'égalité d'accès au système européen (moyennant certaines obligations)[1].

Toutefois, les États‑Unis et l'Australie ont émis des objections auprès de l'organe de règlement des différends de l'OMC et se sont employés à faire déclarer l'incompatibilité du règlement européen no 2081/92 avec les conventions commerciales internationales telles que l'accord TRIPS[2].

En avril 2005, l'organe de règlement des différends de l'OMC a adopté deux rapports d'un groupe de haut niveau qui en arrivent à la conclusion qu'en ce qui concerne la majorité des points critiques, le règlement de l'UE ne contrevient pas aux obligations de l'OMC. Mais pourtant l'Union européenne a été contrainte d'améliorer l'accès des ressortissants de pays tiers au système européen et de placer ceux‑ci à égalité avec les citoyens de l'Union européenne, s'agissant des demandes et des droits d'opposition. Ces adaptations du règlement de l'Union européenne doivent être apportées d'ici au 20 avril 2006 et constituent une des composantes essentielles de la présente proposition législative.

2. Contenu de la proposition de la Commission: modifications par rapport au règlement no 2081/92

Les dispositions ajoutées par le règlement (CE) no 692/2003, portant sur les modalités d'accès de pays tiers et qui consacrent les principes de l'équivalence des critères, de la réciprocité et de la comparabilité des contrôles sont supprimées dans la présente proposition et remplacées par une procédure simplifiée. Un pays tiers peut introduire une demande d'enregistrement auprès de la Commission, à condition que l'indication géographique ou l'appellation d'origine soit également protégée par ce pays. La formulation des dispositions relatives au contrôle est également assouplie.

Au demeurant, la Commission, en ce qui concerne la répartition des tâches entre elle‑même et les pays membres, souhaiterait d'emblée préciser, s'agissant de la procédure de recevabilité , que les États membres doivent assurer le contrôle de dossiers de demande parfois volumineux, et qu'au plan européen, il n'y a plus qu'un contrôle final, ainsi qu'une seule consultation des autres États membres. En revanche, les États membres devraient être autorisés à prélever une taxe.

L'usage jusqu'ici volontaire du logo communautaire pour les IGP et AOP devrait être contraignant, de même que l'utilisation de l'appellation correspondante (indication géographique protégée et appellation d'origine protégée) ou d'une manière abrégée (IGP et AOP).

Le délai de six mois qui permettait aux autres pays membres de manifester leur opposition devrait être ramené à quatre (article 7). En outre, les dispositions relatives à la comitologie doivent être modifiées et à l'avenir, la règlementation du comité de gestion et celle du comité de réglementation seront aussi bien appliquées (article 15).

3. Position du rapporteur / Justification des amendements

Les indications géographiques protégées et les appellations d'origine géographiques apportent une contribution majeure à la création de valeur ajoutée dans les régions rurales d'Europe. L'estime dont ces produits bénéficient auprès des consommateurs européens permet à leurs producteurs un relèvement des prix sur les marchés. Rien que pour la France et l'Italie, la valeur marchande des produits ainsi protégés est estimée à plus de 10 milliards d'euros. Pour sept États membres[3], la plus‑value dégagée grâce aux indications géographiques se situe autour de 5,2 milliards d'euros par année, ce qui entraîne des répercussions sur la création et/ou le maintien d'emplois en région rurale.

Au demeurant, l'importance des indications géographiques pour le différend fondamental portant sur l'approche qualitative du commerce des denrées alimentaires et des produits agricoles dans le cadre de l'OMC est très significative. Il est caractéristique que les États‑Unis et l'Australie aient déclenché une offensive aussi massive contre les indications géographiques protégées, bien que jusqu'ici ces États n'aient introduit aucune demande de participation au système européen des indications géographiques protégées. Les principes sont les suivants: les marques commerciales doivent être protégées dans le cadre de l'accord TRIPS; ces États ne veulent rendre les indications géographiques admissibles qu'à titre exceptionnel et les limiter à certains vins et spiritueux.

L'Union européenne doit défendre les indications géographiques de toutes ses forces et doit faire preuve d'une grande adresse diplomatique, en premier lieu dans le cadre des prochaines négociations sur la transposition des décisions de Hong Kong. Les indications géographiques sont un excellent moyen de parvenir à une approche qualitative du commerce international. C'est la raison pour laquelle le rejet par l'organe de règlement des différends des attaques de principe émanant des États‑Unis et de l'Australie revêt une importance inestimable.

Toutefois, même à l'issue de cette décision d'arbitrage de l'OMC éminemment positive pour l'UE, le différend sur la protection des marques déposées (trademarks) par rapport aux appellations géographiques qualitatives qui surviendra lors des négociations dans le cadre de l'Agenda de Doha sera très rude. Ainsi, le registre multilatéral des appellations d'origine géographique des vins et boissons alcoolisées, tel que le prévoit l'accord TRIPS, n'a pas encore été défini, bien que des négociations aient lieu à ce propos depuis 1997. Un élargissement du registre aux denrées alimentaires et autres produits agricoles[4] devrait bien sûr constituer le point central de la position de négociation de l'Union européenne, mais actuellement, compte tenu des conflits nombreux portant sur le démantèlement des droits de douane et les subventions aux exportations, sur les services et les produits industriels, on ne constate aucun signe de consécration durable des indications géographiques dans le cadre de l'OMC.

En revanche, le système européen des indications géographiques protégées a été foulé à plusieurs reprises par des opérateurs isolés de l'industrie alimentaire:

           •     Kraft Foods produit aux États‑Unis du "parmesan" dont la maturité est réduite à six mois (au lieu de douze dans l'Union européenne);

           •     selon les États‑Unis, le cognac, le sherry, le porto et le champagne sont des appellations génériques et partant, ne devraient pas être protégés comme des appellations d'origine assorties de critères de qualité particuliers;

Mais, au sein de l'Union européenne également, les critères de qualité en ce qui concerne les indications géographiques protégées font toujours l'objet d'un débat: c'est ainsi que les critères relatifs à la fabrication de jambon de Parme ont été entre‑temps modifiés, de sorte que l'amélioration de porcs importés des Pays‑Bas ou de Belgique n'est plus permise. Et pourtant, les médias répètent à satiété que la quantité de jambon de Parme produite dépasse en volume le cheptel porcin régional ou même italien. Le respect des critères spécifiques fixés par les producteurs lors de l'enregistrement ("cahier des charges") ne fait pas l'objet de contrôle de la part de certains États membres ou fait l'objet de contrôles insuffisants.

Selon votre rapporteur, il est impératif de respecter et de contrôler les critères de qualité des produits protégés dans le cadre de ce règlement. En outre, la question litigieuse de l'achat supplémentaire de matières premières doit être régie de façon tellement stricte que la mise en cause de la crédibilité des appellations de qualité soit hors de question. Si l'Union européenne n'introduit pas spontanément des critères plus rigoureux, sa position de négociation lors des différends à venir dans le cadre de l'OMC sera très difficile.

Au demeurant, votre rapporteur émet des objections contre le transfert dans les États membres du contrôle des demandes introduites proposé par la Commission. Bien qu'un examen préalable des documents par les autorités compétentes des États membres ait également été prévu dans le passé, il conviendrait de préciser que la décision relative à l'enregistrement doit être prise au plan communautaire. Raison pour laquelle il conviendrait de ne pas parler de reconnaissance "nationale", mais seulement de reconnaissance "provisoire".

Il est indéniable qu'avec près de 300 demandes toujours en instance, les services concernés de la Commission sont confrontés à une lourde tâche. Au lieu de proposer un transfert de cette charge et de la faire reposer sur les autorités des États membres, ce qui comporte en soi le risque d'une renationalisation, il conviendrait en tout état de cause de réfléchir à la question de savoir si le réexamen et l'enregistrement des demandes portant sur des indications géographiques et des appellations d'origine ne devraient pas incomber à une agence européenne. Dans les milieux professionnels, ce débat est déjà engagé et votre rapporteur, en dépit de tous les problèmes que posent les agences européennes existantes, estime que la proposition législative à l'examen devrait se saisir de ce problème, plutôt que de rechercher prétendument une simplification de la solution dans la nationalisation, qui à long terme pourrait rendre le système européen des indications géographiques très vulnérable.

  • [1]  Règlement (CE) no 692/2003 du Conseil du 8 avril 2003, rapport PE JM Fruteau A5‑375/2002.
  • [2]  Les points critiques étaient essentiellement le traitement inégal par rapport à celui accordé aux autres membres de l'OMC (traitement favorisé pour les États membres de l'UE), un amoindrissement présumé de la protection des marques (trademarks); l'absence de droits d'opposition pour les partenaires commerciaux par rapport à l'utilisation abusive, ou provoquant des distorsions de concurrence, des indications géographiques ainsi qu'une prétendue opacité du système de l'Union européenne. Plusieurs infractions contre l'accord TRIPS, contre les articles 1 et 3 du GATT, contre l'article 2 de l'accord relatif aux obstacles techniques au commerce et contre l'article 56, paragraphe 4, de l'accord de l'OMC ont été enregistrées comme recevables.
  • [3]  L'Allemagne, la France, l'Irlande, l'Italie, les Pays‑Bas, l'Espagne, le Royaume‑Uni. Les chiffres cités reposent sur les indications d'origine (www.origin-gi.com) et n'englobent pas le secteur des vins et spiritueux.
  • [4]  Comme exigé en décembre 2004 par plusieurs membres de l'OCM, mais non par l'UE (voir WT/GC/W/540).

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Padomes regulai par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

Atsauces

KOM(2005)0698 – C6‑0027/2006 – 2005/0275(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

24.1.2006

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI
1.2.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA
1.2.2006

IMCO
1.2.2006

ENVI
1.2.2006

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

INTA
25.1.2006

IMCO
30.1.2006

ENVI
30.1.2006

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf
23.11.2005

 

Izskatīšana komitejā

25.1.2006

21.2.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.2.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+: 38

–:

0:

 

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Marie-Hélène Aubert, Peter Baco, Katerina Batzeli, Thijs Berman, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Jean-Claude Fruteau, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, María Esther Herranz García, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Stéphane Le Foll, Albert Jan Maat, Diamanto Manolakou, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Jeffrey Titford, Kyösti Virrankoski, Janusz Wojciechowski

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Bernadette Bourzai, Ilda Figueiredo, Vincenzo Lavarra, Astrid Lulling, Zdzisław Zbigniew Podkański

Iesniegšanas datums

23.2.2006

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...