Ziņojums - A6-0036/2006Ziņojums
A6-0036/2006

ZIŅOJUMS par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai

23.2.2006 - (2005/2167(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Reino Paasilinna


Procedūra : 2005/2167(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0036/2006

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai

(2005/2167(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (KOM(2005)0229) un ar to saistīto Komisijas dienestu darba dokumentu par paplašinātu ietekmes novērtējumu (SEK(2005)0717),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)[1],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko nodibina Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūru[2],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par e– pieejamību (KOM(2005)0425),

–   ņemot vērā Digitālo atšķirību pārvarēšanas foruma 2005. gada 15. jūlija ziņojumu par platjoslas frekvenču pieeju un valsts atbalstu reģionos, kuri nesaņem pakalpojumus pietiekamā apjomā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Uz tirgu orientēta frekvenču spektra pārvaldības metode Eiropas Savienībā” (KOM(2005)0400),

–   ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Tālredzīga radiofrekvenču spektra politika Eiropas Savienībai: otrais gada ziņojums” (KOM(2005)0411),

–   ņemot vērā radiofrekvenču spektra politikas grupas 2004. gada 19. novembra atzinumu par tālāku radiofrekvenču izmantošanas tiesību tirdzniecību,

–   ņemot vērā Briseles 2005. gada 22. un 23. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā Gēteborgas 2001. gada 15. un 16. jūnija Eiropadomē pieņemto ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju,

–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu „Vides apsvērumu integrācija citās politikas jomās — Kārdifas procesa izvērtējums” (KOM(2004)0394),

–   ņemot vērā 2695. Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Padomes 2005. gada 1.– 5. decembra sanāksmes secinājumus par i2010 stratēģiju,

–   ņemot vērā 22 dalībvalstu nacionālās reformu programmas, kuras tika sagatavotas pēc pavasara 2005. gada marta Eiropadomes pieprasījuma un kuras jau ir iesniegtas Komisijai,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulu un tirgiem 2004. gadā [3] un 2005. gada 23. jūnija rezolūciju par informācijas sabiedrību,[4]

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, Kultūras un izglītības komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A6‑0036/2006),

A. tā kā ES nevar sasniegt Lisabonas mērķus bez dalībvalstu apņēmīgas rīcības i2010 stratēģijas pilnīgā īstenošanā;

B.  tā kā iepriekšējais 25 valstu nacionālo reformu programmu pārskats rāda, ka kopumā dalībvalstis ir sākušas risināt uzdevumus „Izpētes, attīstības un inovāciju” jomā, un tā kā vairākums dalībvalstu arī uzskata, ka e-pārvaldība ir labs līdzeklis valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai;

C. tā kā gan Komisija, gan dalībvalstis un citas ieinteresētās personas arī ir atbildīgas par i2010 iniciatīvas rezultātiem;

D. tā kā pareiza un savlaicīga pašreizējā regulējuma īstenošana ir būtisks atvērta, konkurētspējīga un novatoriska elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus priekšnoteikums; tā kā šī regulējuma transponēšanas un īstenošanas procedūras dalībvalstīs tomēr ir ļoti atšķirīgas;

E.  tā kā ES atpaliek pētījumu IKT jomā, ieguldot tikai EUR 80 uz cilvēku salīdzinājumā ar EUR 350 Japānā un EUR 400 ASV, un tādēļ ES jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, un prasa dalībvalstīm palielināt izdevumus pētniecībai un inovācijai IKT jomā, lai izlīdzinātu atšķirības;

F.  tā kā IKT ieviešana ir nepieciešama individuāliem lietotājiem, sabiedriskiem pakalpojumiem un uzņēmējiem, īpaši MVU, lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko sniedz pētījumi un jauninājumi;

G. tā kā platjoslas abonentu skaits ir gandrīz dubultojies pēdējo divu gadu laikā; tā kā attālie un lauku rajoni tomēr saņem daudz mazāk pakalpojumu, jo to izplatība koncentrējas blīvi apdzīvotos rajonos;

H. tā kā IKT priekšrocībām jābūt pieejamām jebkuram, tostarp cilvēkiem, kas pārstāv dažādas izglītības, sociālās, dzimumu un vecuma grupas;

I.   tā kā visiem iedzīvotājiem ir tiesības uz brīvu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem ar daudzveidīgu un augstas kvalitātes saturu;

J.   tā kā Komisijai ir jānodrošina, lai, izstrādājot tehniskos un reglamentējošos instrumentus, tiktu ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti; tā kā Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic konkrēti pasākumi, lai palielinātu sieviešu studentu skaitu ar IKT saistītajās jomās, un jānodrošina sievietēm iespējas iegūt jaunas ar IKT saistītas darbavietas, kā arī darbavietas plašsaziņas līdzekļu personālā visos līmeņos;

K. atzīmējot to, ka prasmīgi pārvaldītas IKT un informācijas sabiedrība var palīdzēt mazināt sociālās atšķirības un atšķirības piekļuvē elektroniskiem līdzekļiem, kā arī veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju;

L.  tā kā digitālai konverģencei piemīt potenciāls nodrošināt patērētājiem piekļuvi lielai uzlabotu pakalpojumu dažādībai un bagātīgam saturam, un tādēļ ir jāuzlabo un jānostiprina droša infrastruktūra un jārada labvēlīga un aizsargāta vide, kura stimulē šo konverģences pakalpojumu konkurētspējīgu izvēršanu;

M. tā kā IKT var būt gan tieša pozitīva ietekme uz vidi, gan netieša ietekme uz sociālo un ekonomisko vidi;

N. tā kā radiofrekvenču spektrs ir galvenais daudzu būtisku pakalpojumu pamats sabiedrībā, un tāpēc efektīva un saskaņota tā izmantošana var palīdzēt ES sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus, ja tā nodrošina, ka vispārējas tautsaimniecības nozīmes pakalpojumiem ir atvēlēti atbilstīgi spektra resursi un tie ir atbilstīgi aizsargāti pret traucējumiem, jo šis ir optimālais veids, kā sekmēt izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību;

O. tā kā Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanai nepieciešams, lai ES, dalībvalstis un uzņēmumi veiktu skaidrus, konkrētus un saskaņotus ieguldījumus IKT;

P.  tā kā ir būtiski dalībvalstīm veltīt pietiekamu uzmanību tādu elastīgu reglamentējošu noteikumu izveidei, kuri atbalsta pilsoņu tiesības un kuri piedāvā šajā jomā labu pamatu jauninājumu realizācijai;

1.  uzskata, ka galvenajam kritērijam ir jābūt brīvai pieejai zināšanām un to izmantošanai, lai zināšanu sabiedrībai dotu iespēju attīstīties demokrātiski, vienlaikus izmantojot tai nepieciešamos tehnoloģiskos jauninājumus, kā to paredz Lisabonas stratēģija;

2.  uzskata, ka, kamēr nav pārvarēta digitālā plaisa visu iedzīvotāju pieejas zināšanām nodrošināšanā, to izmantošanā un līdzdalībā to radīšanā, neizveidosies zināšanu sabiedrība, bet drīzāk ES kopumā iestāsies kultūras un rūpnieciskās darbības panīkums;

3.  aicina Komisiju neuzskatīt iedzīvotājus par pasīviem digitālā satura patērētājiem, bet par zināšanu radītājiem, un izstrādāt programmu un labvēlīgu tiesisko regulējumu, lai viņus iesaistītu aktīvā darbībā zināšanu sabiedrībā, tādējādi sasniedzot Lisabonas mērķus;

4.  prasa Komisijai tās tiesību aktu reformā attiecībā uz IKT pieņemt konkrētu, novatorisku un uz nākotni vērstu nostāju, jo tai ir jābūt ievērojami plašākai koncepcijai nekā noteikts Komisijas paziņojumā, kā arī tajā ir jāiekļauj patērētāju un lietotāju tiesības; uzskata, ka jebkuros turpmākos priekšlikumos jāiekļauj skaidras definīcijas tādiem Komisijas izmantotiem terminiem kā „informācijas sabiedrības pakalpojumi”, „mediji”, „mediju pakalpojumi” un „audiovizuālie pakalpojumi”;

5.  uzstāj, ka visu Eiropas tiesību aktu par sakariem un informāciju pamatā jābūt neitralitātes principam, ar ko garantē, ka jaunie izgudrojumi un dalībnieki pēc iespējas vieglāk var piekļūt tirgum;

6.  atzīmē, ka pāreja no analogās uz ciparu sistēmu veicina informācijas pārnešanas formu dažādību un tāpēc tā jāveic, izmantojot saskaņotu politiku un atbilstīgu tiesisku regulējumu, lai izvairītos no vienveidīguma, ko var radīt mediju koncentrācija;

7.  aicina dalībvalstis veikt ievērojamākus ieguldījumus IKT izmantošanai valsts sektora pakalpojumos, tādos kā veselības, izglītības jomā un valsts pārvaldē, kur IKT var atvieglot nākotnes sociālo pakalpojumu vajadzību izpildi un sadarboties starptautisku pakalpojumu izstrādē;

8.  uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai informācijas sabiedrībā ir skaidri jāatspoguļo individuālo lietotāju un grupu arvien specifiskākas vajadzības, un tāpēc nozarei, kas tos nodrošina, adekvāti jāreaģē, lai pakalpojumi būtu efektīvi un atbilstoši pielāgoti;

9.  ņemot vērā to, ka ieguldījumi IKT ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem izaugsmei un ražīgumam, prasa dalībvalstīm un uzņēmumiem sekmēt lielākus ieguldījumu IKT, lai samazinātu atšķirības darbības rezultātos salīdzinājumā ar konkurentiem;

10. atzīst, ka IKT ir viens no vissvarīgākajiem līdzekļiem, kas nepieciešami jaunattīstības valstu izveidošanai par spēcīgām valstīm pasaulē;

11. tomēr pauž bažas, ka Komisija turpina noteikt stratēģiju un izstrādāt politiku darbavietu radīšanai, balstoties uz nepietiekamiem vai neuzticamiem statistikas datiem; atgādina, ka strauja un visiem zināma attīstība turpinās IKT jomā, taču līdzīga attīstība nav bijusi nodarbinātības jomā; atgādina, ka nodarbinātības līmenis ES pašlaik ir par septiņiem punktiem zemāks nekā paredzēts Lisabonas mērķos; aicina Komisiju veikt padziļinātas statistiskas analīzes par tehnoloģiju izmaiņu ietekmi uz ar IKT saistīto darba tirgu ES;

12. uzsver digitālās konverģences nozīmi un aicina novērst valstu ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības šķēršļus, kā tika noteikts 2005. gada Pasaules informācijas sabiedrības sammitā (2005. gada 18. novembra Tunisas saistības);

13. aicina dalībvalstis un Komisiju, novērtējot dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmas, rūpīgi izvērtēt IKT svarīgumu un nozīmi ekonomikas pieaugumā, nodarbinātībā, kā arī Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) darbībā;

14. atgādina, ka i2010 informācijas sabiedrības stratēģijas mērķu, kā arī Lisabonas programmas mērķu īstenošanai vajadzīgs, lai šie mērķi būtu adekvāti atspoguļoti ES finanšu plānā 2007.–2013. gadam;

15. atgādina, cik nozīmīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaundibinātiem uzņēmumiem un IKT nozarei kopumā ir Eiropas Centrālās bankas stabila politika, kā arī pārredzams un likvīds kapitāla tirgus, kas samazina aizņēmuma izmaksas, it īpaši atbalsta mikroaizdevumus un cita veida riska kapitālu;

16. pievērš uzmanību tam, ka ES pastāvīgi un būtiski trūkst uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūras; aicina likvidēt administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaundibinātiem uzņēmumiem, kā arī atvieglot finanšu slogu, jaundibinātiem uzņēmumiem uzsākot darbību;

17. atgādina par i2010 informācijas sabiedrības pasākumu nozīmi reģionālo un sociālo atšķirību novēršanā visās dalībvalstīs, kā uzsvērts Komisijas paziņojumā „Kohēzijas politika izaugsmes un darbavietu atbalsta jomā: Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes 2007.–2013. gadam”(KOM(2005)0299);

1. mērķis: Vienota Eiropas informācijas telpa

18. atzīmē, ka ES izaugsmes un attīstības interesēs tikpat svarīgi ir nodrošināt esošo zināšanu un tehnoloģiju plašu pielietojumu visās darbībās un visās jomās gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā, gan pilsoņu ikdienas dzīvē, citiem vārdiem sakot, efektīvas informācijas sabiedrības izveide, lai radītu jaunas zināšanas saistībā ar IKT;

19. uzsver, ka i2010 programma ir izšķirošs posms informācijas sabiedrības veidošanās procesā un ka būtu jādod iespēja ikvienam tajā piedalīties, izmantojot tehnoloģijas un zināšanas, būt lietotājam, pateicoties mijiedarbībai un tīklu radītajiem jaunajiem sabiedrības mijiedarbības veidiem, kā arī būt kritiskam un izvēlē brīvam pilsonim; norāda, ka informācijas sabiedrības veidošanās uzliek jaunu atbildību informācijas apmaiņas un komunikācijas nodrošinātājiem un rada jaunas iespējas vismazāk aizsargātajām sociālajām grupām (veciem ļaudīm, personām ar spēju traucējumiem, vienatnē vai sociālās grūtībās dzīvojošiem utt.) īstenot tiesības pilnvērtīgi izmantot jauno IKT izplatīšanos; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt tehnoloģiju pieejamību pilsoņiem un atbilstību sabiedrības morālajām prasībām;

20. noteikti atbalsta i2010 kā jaunu stratēģisku līdzekli, lai izstrādātu vienotu sistēmu visām ar IKT saistītām iniciatīvām ES; iesaka paturēt prātā to, ka ES informācijas sabiedrības telpas noteikšanu nevar veikt atrauti no starptautiskās attīstības šajā jomā;

21. uzstāj, ka jāņem vērā IKT horizontālais raksturs, kas nozīmē sadarbības un koordinācijas nepieciešamību gan visā ES darbībā, gan dalībvalstu līmenī, kā arī stimulus šī sektora dalībniekiem, lai radītu un ieviestu jaunus izgudrojumus;

22. uzstāj, ka Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem jāatbalsta konkurence, lai parādītu IKT horizontālo raksturu, un jātiecas izvairīties no tādu vertikālu struktūru rašanās un saglabāšanas, kuras kaitē konkurencei un jauninājumiem; atzīmē, ka vertikālās struktūras var liegt patērētājiem gūt labumu no konkurences;

23. prasa Komisijai un dalībvalstīm izvirzīt par mērķi šīs jomas tiesību aktus padarīt elastīgākus un vienkāršākus, tos vienlaikus bez kavēšanās īstenojot dzīvē, un steidzīgi piemērot jaunām vajadzībām, kas radušās tehnoloģijas attīstības rezultātā; uzskata, ka tiesību aktiem jāsekmē jaunu zināšanu radīšana un jaunu tehnoloģiju attīstība, jāveicina ieguldījumi IKT jomā saistībā ar satura izstrādi, iekārtām, tīkliem un tīklu pakalpojumiem, jāsekmē konkurence, informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošana un informācijas drošība, kā arī jāatbalsta MVU, lai tie varētu ieņemt svarīgu vietu nozarē;

24. atzīmē, ka Komisijai ir jāgarantē un jāveicina mediju plurālisms, interpretējot un īstenojot noteikumus, kas attiecas uz elektronisko mediju infrastruktūru; vērš uzmanību uz to, ka Komisijai jau vairākkārt lūgts izstrādāt zaļo grāmatu par mediju īpašumu koncentrāciju un par informācijas brīvības principu ievērošanu un plurālismu, paturot prātā, ka tas veicinātu debates par galvenajiem jautājumiem brīdī, kad notiek lielas tehnoloģiju un tirgus pārmaiņas; izsaka nožēlu, ka šis punkts nav iekļauts i2010 darba plānā; pieprasa Komisijai izstrādāt normatīvo bāzi attiecībā uz internetu, ņemot vērā, ka tas ir informācijas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa;

25. uzstāj, ka tiesību aktiem jāveicina ātrāka informācijas sabiedrības attīstība un dažādība, un tās ieguvumu izplatīšana visā sabiedrībā kopumā;

26. atzīmē, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēkiem jebkurā vietā būtu garantēta iespējami visplašākā piekļuve augstas kvalitātes saturam un pakalpojumiem, izmantojot tehnoloģijas pēc viņu izvēles viņu iespēju robežās; turklāt atzīmē, ka lietotāji (patērētāji, iedzīvotāji) ir tikai tad gatavi pieņemt jaunus pakalpojumus un tehniskos līdzekļus, ja viņiem ir viegli tos izmantot un ja to saturs ir nozīmīgs;

27. atgādina, ka efektīvas informācijas sabiedrības attīstībai ir nepieciešama vispārēja nodrošināšana ar platjoslas un bezvadu tehnoloģijām, un tam vajadzīgs turpmāks atbalsts dalībvalstu līmenī; aicina sekmēt kopprojektus un ieguldījumus tajos, aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un atbalstīt digitālos plašsaziņas līdzekļus; uzskata, ka lietotājiem ir jābūt iespējai mainīt savu pakalpojumu sniedzēju bez prasības mainīt savu elektroniskā pasta adresi;

28. atzīst, ka platjoslas tehnoloģiju attīstība ir priekšnoteikums informācijas sabiedrības attīstībai; uzskata, ka tas ir jāizvirza par noteiktu konverģences uzdevumu dalībvalstīm un to reģioniem;

29. atgādina, ka pāreja uz informācijas sabiedrību veicinās arī ilgtspējīgu attīstību, ko ES ir apņēmusies īstenot; IKT ir jāsamazina slogs uz vidi, dabas resursu izmantošana un jāsekmē sociālā attīstība;

30. atzīmē nemateriālo tiesību kā tirdzniecības politikas līdzekļa pieaugošo nozīmi saistībā ar brīvās tirdzniecības jautājumiem un prasa veikt pasākumus, lai aizsargātu ražotāja tiesības un cīnītos pret nelegālu un pirātražojumu saturu; uzskata, ka šis ir vienīgais veids, kā aizsargāt saturu un veicināt tā izstrādi; brīdina, ka pieaug mēģinājumi ASV izmantot tiesību aktus par patentiem un intelektuālo īpašumu kā tirdzniecības politikas protekcionisma līdzekli;

31. aicina Komisiju skaidri noteikt precīzus pasākumus, lai nodrošinātu aizsardzību pret kaitīgu saturu, un šajā kontekstā, cita starpā, sekmēt Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras (ENISA) lomas palielināšanu;

32. aicina Komisiju, lai tā, pārskatot tiesību aktus, sadarbībā ar citām institūcijām, piemēram, ar Pasaules Veselības organizāciju, tajos iekļauj drošības pasākumus, lai saglabātu piesardzības principu attiecībā uz veselības, patērētāju un vides aizsardzības jautājumiem;

33. aicina Komisiju, lai tā, pārskatot tiesību aktus, nosaka kvalitātes kritērijus tādās jomās kā bērnības aizsardzība un patērētāju izvēles brīvība;

34. atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (KOM(2005)0646), kuras mērķis ir aktualizēt tā saukto direktīvu par „Televīziju bez robežām”, kas ES ir būtiski, kļūstot par efektīvu Eiropas informācijas sabiedrību; uzsver, ka šī direktīva ir jāpielāgo izmaiņām saplūstošajā plašsaziņas līdzekļu pasaulē un to ir pienācīgi jāņem vērā, ciktāl tas attiecas uz šo darbības jomu; atzīmē, ka tam ir jāpalīdz radīt labvēlīgu vidi Eiropas rūpniecībai, atceļot nevajadzīgus noteikumus un virzoties efektīvas informācijas sabiedrības virzienā; turklāt atzīst, ka tiesiskajā regulējumā par elektroniskajām komunikācijām atzītā saikne starp noteikumiem, kuri regulē saturu un infrastruktūru, ir pierādījusi savu vērtību un ir jāsaglabā arī turpmāk;

35. prasa Komisijai bez vilcināšanās veikt konkrētu darbu, lai veicinātu un atbalstītu Eiropas satura izstrādi un izplatīšanu; uzskata, ka ir jāgarantē esošo atbalsta programmu turpināšana un jāatzīst to nepieciešamība informācijas sabiedrības attīstībā; uzstāj, ka tādas Viseiropas pārraidīšanas sistēmas kā EuroNews ir jāatbalsta; uzsver, ka satura izstrāde, kurā tiek ņemta vērā kultūras un valodu dažādība, ir iespēja veicināt jaunas prasmes un izveidot darbavietas, it īpaši dizaina un radošajās nozarēs visās 25 dalībvalstīs, un ka šīm jaunajām nodarbēm jāattīstās saskaņotā reglamentējošā vidē, kas tām garantē ekonomisko drošību un tiesisko noteiktību;

36. uzskata, ka jebkuras uz tirgu orientētas pieejas ieviešanā attiecībā uz spektru ir vajadzīgs regulatoru, operatoru un citu ieinteresēto personu atbalsts, un brīdina, ka nedrīkst atstāt radiofrekvenču spektra politiku tirgus konjunktūras ziņā; tomēr uzskata, ka spektra izmantošana ir jāregulē saskaņā ar noteikumiem, kuri elastīgā un efektīvā veidā iet kopsolī ar ļoti strauji mainīgām tirgus prasībām; iesaka, ka jebkuru izmaiņu pamatā būtu jābūt rūpīgai analīzei un esošo problēmu novēršanai, pievēršot pienācīgu uzmanību dalībvalstu interesēm, un saistībā ar to vienmēr ir jārūpējas, lai nodrošinātu pietiekamu darbību bez traucējumiem; atzīmē, ka to cenu dēļ, kas ir maksātas trešās paaudzes radiofrekvenču spektra izsolēs, ir palēninājusies trešās paaudzes mobilo sakaru tīklu ieviešana, un ka ir jāizvairās no šādu situāciju atkārtošanās;

37. uzskata, ka vissvarīgākais radiofrekvenču spektra politikas jautājums ir panākt elastīgu regulējumu un tiesību aktu atbilstīgu un pietiekamu saskaņošanu ES līmenī radiofrekvenču spektra jomā; atzīmē, ka radiofrekvenču spektra pārvaldībai jātiecas padarīt pēc iespējas vieglāku šī sektora jauno izgudrojumu un dalībnieku piekļuvi tirgum, tostarp no reģioniem, vienlaikus veicinot Kopienas plašsaziņas līdzekļu attīstību; aicina Komisiju iesniegt atbilstīgus priekšlikumus šajā jomā; atzīmē, ka digitālā vidē atbilstība noteikumiem attiecībā uz sakaru sistēmas traucējumiem ir absolūti nepieciešama;

38. atgādina, ka tīklu drošības attīstība ir vitāli svarīga, lai paaugstinātu uzticēšanos visiem tīklu pakalpojumiem, tirdzniecības un e-pārvaldības pakalpojumiem; prasa, lai tīklu drošība tiktu veicināta ar tehnisko un juridisko līdzekļu palīdzību, kā arī, izglītojot sabiedrību, piemēram, izveidojot Viseiropas informācijas drošības stratēģiju un uzsākot ikgadējas Eiropas informācijas drošības dienas organizēšanu, lai palielinātu pilsoņu izpratni par informācijas drošību, vienlaikus cenšoties nodrošināt, ka šī drošība neierobežo vārda brīvību un pilsoņu tiesības; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt drošas informācijas sabiedrības stratēģiju 2006. gadā, cenšoties palielināt gan ieguldītāju, gan lietotāju paļāvību un uzticību interneta pakalpojumiem, lai risinātu tādas problēmas kā krāpniecība (iepērkoties), nelikumīgs un kaitīgs saturs (attiecībā uz bērnu un cilvēka cieņas aizsardzību un īpašumtiesību aizsardzību) un tehnoloģiju trūkumi (lai nodrošinātu efektīvu IKT izmantošanu);

39. atgādina, ka rūpniecības un konkurences politikai ir jāatbalsta ES inovāciju joma; atzīmē, ka šim nolūkam nepieciešams nostiprināt elastīgu reglamentējošu pamatu, kas to stimulē;

40. atgādina, ka noteikumi IKT nozarei no paša sākuma bija plānoti kā pārejas risinājums tirgu atvēršanai un ka vidējā termiņā jānotiek pārejai vienīgi uz vispārējo konkurences noteikumu piemērošanu;

41. brīdina, ka iestāžu noteiktā regulējuma un citas darbības rezultātā nedrīkst dažām tehnoloģijām piešķirt kādu izdevīgumu uz citu rēķina; regulējumam attiecībā uz tehnoloģijām ir jābūt neitrālam;

42. uzsver, cik būtiski ir izpildīt tehniskās prasības, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi informācijas sabiedrības saturam un novērstu atšķirības piekļuvē ciparu tehnoloģijām Eiropas Savienībā; tāpēc vēlreiz atgādina aicinājumu izveidot atvērtus, savietojamus standartus, it īpaši lietojumprogrammu saskarņu jomā (API), saskaņā ar pamatdirektīvas 18. pantu;

43. atzīst veselīga IKT tirdzniecības līdzsvara kā būtiskas sastāvdaļas nozīmi ES nostājas atbalstam pasaules ekonomikā; lūdz Komisijai līdz 2006. gada septembrim iesniegt pilnīgu un analītisku pārskatu par ES stiprajām un vājajām pusēm attiecībā uz visām ar IKT saistītām nozarēm;

2. mērķis: Jauninājumi un investīcijas pētījumos

44. uzsver, ka novatoriska IKT nozare ir būtiski svarīgs priekšnoteikums ekonomiskai izaugsmei un darbavietu radīšanai ES, īpaši ar IKT tieši nesaistīto nozaru vai pakalpojumu jomā;

45. atgādina, ka IKT jau ir izmainījušas veidu, kā uzņēmumi darbojas pasaules mērogā, un ka uzņēmumi gūst labumu no tādiem jauninājumiem kā skaitļošanas resursu izmantošana atbilstoši nepieciešamajam lietojumam (utility computing), programmatūras attīstība un jaunu tīmekļa pakalpojumu arhitektūra; prasa ES radīt jauninājumus veicinošu vidi, lai saglabātu tās konkurētspējīgās iespējas pasaulē;

46. prasa steidzīgi pieņemt 7. pētniecības pamatprogrammu un konkurences un jauninājumu pamatprogrammu (CIP) 2007.–2013. gadam, kurās abās ir jāparedz atbilstīgu finanšu resursu nodrošināšana, lai atbalstītu IKT, kas ir konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks; akcentē, ka uzsvars ir jāliek uz uzņēmējdarbības stiprināšanu, īpaši attiecībā uz MVU un sevišķi nozarēs, kas gūst labumu no jaunām IKT;

47. prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt konkrētus pasākumus to iespēju izmantošanā, ko sniedz IKT, lai spētu kavēt darbavietu novirzīšanu uz valstīm, kurās ir zema darba samaksa, un lai spētu sasniegt augstāko iespējamo izaugsmes un nodarbinātības līmeni; uzskata, ka ir ļoti svarīgi palielināt ieguldījumu apjomu, lai sasniegtu Barselonas 3% IKP mērķi un ilgtermiņā to pastāvīgi uzturētu atbilstošu pasaules konkurences līmenim;

48. uzskata, ka ES ekonomikas nākotne ir atkarīga no straujāka darbaspēka produktivitātes pieauguma;

49. lūdz Komisiju un dalībvalstis līdz 2006. gada septembrim iesniegt Parlamentam analīzi par IKT ietekmi uz tautsaimniecību, atbalstot stabilāku izaugsmi dažādās dalībvalstīs un Eiropas reģionos;

50. atzīmē, ka ES līmenī jāveic steidzami pasākumi, lai novērstu šķēršļus nākamās paaudzes tīklu (NGN) attīstībai; aicina Komisiju aplūkot šo jautājumu nākamajā elektronisko komunikāciju tiesiskā regulējuma pārskatīšanas procesā;

51. atzīmē, ka IKT lietojums tādās jomās kā valoda un labklājība dabiski izriet no Kopienas interesēm un ka tam ir liels potenciāls pasaules līmenī; prasa ES un dalībvalstīm atbalstīt pētniecību šajās jomās;

52. iesaka vairāk uzmanības veltīt IKT nozīmei atvērtas zināšanu sabiedrības veidošanā; lūdz Komisiju un dalībvalstis izstrādāt saskaņotāku stratēģiju izglītības standartiem IKT;

53. prasa Komisijai un dalībvalstīm meklēt konkrētas metodes, lai veicinātu vienota informācijas tīkla izveidi visu galveno dalībnieku (lielo uzņēmumu un MVU, valsts iestāžu un pētniecības institūtu) iesaistīšanai un paplašinātu viņu iespējas piedalīties projektu īstenošanā un to izmantošanā;

54. atgādina par ES apņemšanos sekmēt jauninājumus un pētniecību, kas ietverta Komisijas integrētajās pamatnostādnēs attiecība uz izaugsmi un darbavietām (2005.–2008.g.) (KOM(2005)0141), un aicina konsekventi īstenot pamatnostādnes saistībā ar Lisabonas reformas programmu;

55. pauž ticību vienkāršotām nodokļu sistēmām, kas rada stimulus ieguldīt IKT un pētniecībā un attīstībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus ieviest kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

3. mērķis: Aptveroša Eiropas informācijas sabiedrība

56. prasa dalībvalstīm savu valstu reformu programmu ietvaros noteikt informācijas sabiedrības prioritātes, pastiprināt centienus šajā nozarē un katru gadu ziņot par šo programmu izpildes gaitu, sniedzot detalizētu pārskatu ne tikai par informācijas sabiedrības indikatoru attīstību, bet arī par šo programmu sociālo un tautsaimniecisko lietderību;

57. atgādina, ka visas i2010 stratēģijas panākumi tiks vērtēti pēc tā, kā tā sasniedz ikvienu Eiropas iedzīvotāju; uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai galvenā loma jāuzņemas reģioniem un ka tos tāpēc ir jāmobilizē un tiem jāsniedz palīdzība turpmāk, lai tie uzsāktu būtiskas iniciatīvas reģionālās konverģences un kohēzijas sekmēšanai, pārvarot digitālās atšķirības;

58. atgādina, ka sociālā drošība, veselība un labklājība ir galvenās jomas informācijas sabiedrības attīstībā;

59. atzīmē, ka sabiedriskajiem pakalpojumiem un valsts apraides pakalpojumiem ir svarīga nozīme valsts darbībā un uzņēmējdarbībā, jo tie dod ieguldījumu sociālās kohēzijas, demokrātiska diskursa un plurālisma veicināšanā Eiropā; turklāt norāda, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam attiecībā uz informācijas un komunikāciju sabiedrību ir jānodrošina valsts apraides pakalpojumu spēja piedalīties tehnoloģijas un sociālā attīstībā un turpināt veikt to sociālo funkciju;

60. atzīmē, ka valsts raidorganizācijas turpinās ieņemt vadošo lomu informācijas sabiedrībā kā publiski pieejamas augstas kvalitātes un neatkarīgas informācijas aizsargātājas; uzsver nozīmi, kāda ir valsts raidorganizāciju piekļuves nākotnes platformām nodrošināšanai;

61. norāda uz to, ka, lai izvairītos no jaunas sociālās atstumtības un izslēgšanas no kultūras dzīves, ir būtiski garantēt vispārējas tiesības piekļūt vajadzīgajai izglītībai mediju jomā un iegūt prasmes, it īpaši saistībā ar jaunajām interaktīvajām ciparu tehnoloģijām un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ar kuru starpniecību tiek nosūtīti attēli; uzskata, ka Eiropas pilsoņu pamattiesībām jāparedz vienlīdzīga piekļuve dažādai brīvo mediju augstas kvalitātes informācijai; šajā sakarā uzsver sabiedrisko raidorganizāciju pārraidītā satura lomu sociālās kohēzijas, demokrātiska diskursa un plurālisma veicināšanā Eiropā un uzstāj, lai šo uzdevumu izpilde būtu garantēta arī turpmāk;

62. aicina akcentēt jautājumus par elektronisko pakalpojumu savstarpēju izmantojamību un labāko pieredzi valsts sektorā attiecībā uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, nodokļu, veselības, apdrošināšanas seguma un pensiju jomā, par galveno uzdevumu izvirzot vajadzību nodrošināt brīvu un netraucētu iedzīvotāju pārvietošanos, reģistrāciju un nodarbinātību dalībvalstīs;

63. mudina valstu valdības īstenot i2010 iniciatīvas un programmas valsts pārvaldes iestāžu reformā, lai nodrošinātu labākus, efektīvākus un vieglāk pieejamus pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī iedzīvotājiem;

64. atgādina par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju potenciālu, taču arī par nepieciešamām institucionālām izmaiņām, lai sekmētu elektronisko demokrātiju, Eiropas pilsoņiem ar elektronisko līdzekļu palīdzību piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, un aicina veikt atbilstīgus veicināšanas pasākumus;

65. atgādina, ka līdzdalības veicināšanai nepieciešami ieguldījumi to prasmju apgūšanai, kas vajadzīgas informācijas sabiedrības darbībā; prasa veikt īpašus pasākumus IKT prasmju pilnveidošanai un pieprasa, lai tiktu paaugstināta iedzīvotāju izpratne par jaunajām iespējām, ko piedāvā IKT, šim nolūkam izmantojot arī tradicionālos komunikāciju kanālus, parādot tiešsaistes pārvaldes priekšrocības un tādējādi veicinot arī jaunu pakalpojumu izmantošanu;

66. atzīmē, ka vairāk nekā puse ES iedzīvotāju neizmanto pilnībā iespējas, ko dod IKT; pieprasa, lai IKT ieguldījumos ietver arī ieguldījumus cilvēkresursos jaunrades veicināšanai, palielinot izglītībai un kultūrai domāto budžetu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ar izglītošanu un dažādām apmācības programmām veicināt digitālās lietotājprasmes, tādējādi padarot daudz pieejamākus IKT produktus un pakalpojumus;

67. uzsver specializētas izglītības lielo nozīmi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā (IKT) gan skolā, gan mūžizglītības kontekstā un it īpaši sievietēm, nodrošinot, ka cilvēki tiek regulāri apmācīti un ka viņi ir spējīgi izmantot modernās tehnoloģijas profesionālām un personīgām vajadzībām; tāpēc aicina Komisiju, dalībvalstis, kā arī ieinteresētās puses veicināt tādas iniciatīvas kā labākās prakses noteikšana un dzimumu līdztiesības aspektu analīzes integrēšana IKT jomas apmācībā politikas veidotājiem, lai palielinātu to sieviešu skaitu, kas strādā IKT jomā visos līmeņos;

68. atzīmē to, ka Eiropas demogrāfiskā struktūra noveco un ka tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi ražojumu plānošanā, īpaši, izmantojot principu, ka ražojumiem jābūt visiem pieejamiem un ka tiem jābūt atbilstīgiem tehnoloģiju, pakalpojumu un vides aizsardzības prasībām; prasa, lai īpaši tiktu ņemtas vērā specifisku grupu personu intereses, tādu kā vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām; aicina Komisiju šim mērķim izmantot tās nākamo sociālās iekļaušanas stratēģiju;

69. prasa dalībvalstīm veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi e-pārvaldes pakalpojumiem neatkarīgi no vietas, laika vai materiālā stāvokļa;

70. atgādina, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības uz piekļuvi informācijai; prasa Komisijai paātrināt e-iekļaušanas iniciatīvu, kura plānota 2008. gadam un kurā būs paredzēti risināmi uzdevumi saistībā ar datorpratību, novecošanu un e-pieejamību, ģeogrāfisko neatbilstību un sociālo pakalpojumu garantēšanu visiem; prasa Komisijai bez kavēšanās izstrādāt hartas priekšlikumu attiecībā uz pilsoņu pamattiesībām digitālā laikmetā; prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka nevienam iedzīvotājam vai patērētājam nebūtu pret viņa gribu liegta pieeja informācijas sabiedrības būtiskākajiem pakalpojumiem;

71. ierosina — lai informācijas sabiedrībā sasniegtu labu pārvaldību un nodrošinātu pilntiesīgu pilsonību visiem Eiropas iedzīvotājiem, Eiropas publiskā administrācija pakāpeniski pieņem e-tiesību hartu kā kopīgu principu un pamatnostādņu kopumu, kas nosaka, kā šādas tiesības tiks nodrošinātas; ierosina šos principus īstenot darbībās un programmās valstu un reģionu līmenī, lai sabiedrība digitālā laikmetā kļūtu konkurētspējīga un kompetenta un tiktu nodrošināta sociālā un teritoriālā kohēzija; atzīmē, ka godīga un nediskriminējoša pieeja pārredzamai, dažādai un pilnīgai informācijai, kā arī augstas kvalitātes pakalpojumi drošā vidē, izmantojot jebkādus telekomunikāciju pakalpojumus vai platformu (no interneta uz mobilo telefonu), kas pamatojas uz atvērtiem un savstarpēji savietojamiem standartiem, ir tiesības, kuras ir būtiskas aktīvai dalībai informācijas sabiedrības laikmetā un kuras būtu jāiekļauj e-tiesību hartā; konstatē, ka hartā jāiekļauj arī visu pilsoņu tiesības spēt saprast attiecīgās administrācijas un sazināties ar tām, un tādējādi līdzvērtīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā un politikas izstrādē; uzskata, ka racionalizācija, pārmodelēšana, pārredzamība un sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir pamatpriekšnosacījumi pilsoņu līdzdalības attīstībai;

72. uzsver, ka mūsdienu sabiedrībā ārkārtīgi straujās tehnoloģiju attīstības ietekmē plašsaziņas līdzekļi ir radikāli mainījušies un pašreiz spēj būtiski ietekmēt pilsoņu viedokli un uzvedību, tāpēc tie ir nedalāmi saistīti ar ikvienas valsts demokrātiskajām norisēm, un ka e-pieejamība ir noteikti saistāma ar cilvēktiesībām; aicina Komisiju i2010 iniciatīvā ievērot šīs audiovizuālā modeļa pamatvērtības un uzraudzīt, lai tiktu ņemta vērā īpašā loma, kas kultūras dažādības veicināšanā ir audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem ar to ekonomisko un kultūras vērtību;

73. uzsver lielo nozīmi, kāda ir privātuma aizsardzībai un informācijas drošībai informācijas sabiedrībā; atgādina, ka tiesību aktiem jāgarantē pilsoņu un uzņēmumu uzticēšanās digitālam saturam un sakariem;

74. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību ITK ļaunprātīgai izmantošanai sieviešu un bērnu tirdzniecībā un veicināt visas nepieciešamās tiesiskās un tehnoloģiskās iniciatīvas, lai atrisinātu šo problēmu, vienlaicīgi nodrošinot pilsoņu tiesības uz privātumu un vārda brīvību;

75. uzsver nozīmi, kāda ekonomiskā un sociālā ziņā ir digitālās izolācijas likvidēšanai lauku apvidos, un pasvītro, ka šajos apgabalos ir potenciāls, lai dotu ieguldījumu reģionālas, valsts un Eiropas labklājības radīšanā; tāpēc uzskata, ka ir būtiski visiem apgabaliem dot iespēju saņemt labumu no lielā pieauguma inovāciju jomā IKT nozarē, nevis ciest no šī procesa;

76. uzskata, ka atbilstoši Eiropas Padomes Ieteikumam Nr. 1466 (2000) plašsaziņas līdzekļu izglītībai jākalpo tam, lai pilsoņus jau no agras jaunības nodrošinātu ar tehniskiem vai citiem nepieciešamiem līdzekļiem, kas attīstītu kritisku attieksmi pret arvien pieaugošo informācijas un komunikācijas apjomu un tā izmantošanu; turklāt apgalvo, ka, saņemot šāda veida apmācību, pilsoņi spēs formulēt vēstījumu un izvēlēties visobjektīvākos plašsaziņas līdzekļus, kā arī viņi spēs pilnībā izmantot tiesības uz informācijas brīvību un vārda brīvību;

77. aicina Komisiju izmantot pētniecības resursus, lai novērtētu informācijas sabiedrības ietekmi uz Eiropas sabiedrību un kultūru;

78. prasa, lai konverģences, mobilitātes un mijiedarbības laikmetā visi politiskie lēmumi, tostarp ES lēmumi — gan reglamentējošie noteikumi, kas regulē pakalpojumus un jauno plašsaziņas līdzekļu pārraidīto saturu, gan infrastruktūras pasākumu vai konkurences tiesību un subsīdiju jomā — atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un 2005. gada 20. oktobra UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju dažādības aizsardzību un veicināšanu, kas nosaka ne tikai prasības dalībvalstīm aizsargāt kultūras dažādību un veicināt multikulturālismu, bet arī audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu divējādo dabu, tas ir, gan ekonomisku, gan kultūras labumu; atgādina, ka informācijas sabiedrība un pareizi pārvaldītas IKT var izrādīties ļoti noderīgas kultūras dažādības un daudzvalodības stiprināšanā un aizsardzībā;

79. uzskata, ka pašreizējās debates par Eiropas Savienības nākotni ir ļoti laba iespēja pārrunāt organizatoriskos jautājumus, lai konsolidētu un precizētu Eiropas iestāžu modeli, un pirmām kārtām iestādēm, it īpaši Komisijai, paust interesi par plašākiem demokrātijas jautājumiem un pilsoņu problēmām; atzinīgi vērtē pārdomu laika doto iespēju Eiropas iestādēm pieņemt tiesību aktus tā, lai tie atbilstu plašākām sabiedrības interesēm un lai šīs intereses būtu labāk atspoguļotas attiecīgajās politikās;

80. uzskata, ka IKT jomā ir būtiski pievērst uzmanību dzimumu aspektam ne tikai, lai novērstu digitālās revolūcijas negatīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību vai esošās nevienlīdzības un diskriminācijas iemūžināšanu, bet arī, lai uzlabotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju priekšrocību vienlīdzīgu pieejamību sievietēm;

81. atzīmē, ka sievietes nav pietiekami pārstāvētas jomās, kas saistītas ar jaunajām informācijas tehnoloģijām un uzskata, ka, lai izveidotu informācijas sabiedrību, kuras pamatā būtu sociālā iekļaušana un kohēzija, ir būtiski ņemt vērā visus aspektus, kas veido digitālo plaisu, jo īpaši dzimumu aspektu, un šī jautājuma risināšanai jāizstrādā īpaši pasākumi saistībā ar topošo Eiropas iniciatīvu e-iekļaušanai;

82. uzskata, ka potenciālais sociālās atstumtības risks, ko izraisītu nespēja lietot jaunās tehnoloģijas un informācijas tehnoloģijas un kas pazīstams kā digitālais analfabētisms, it īpaši apdraud sievietes un var kļūt par šķērsli Lisabonas mērķu sasniegšanai;

83. aicina Komisiju sadarbībā ar topošo Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu analizēt acquis communautaire saistībā ar informācijas sabiedrības jautājumiem un īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību;

84. aicina Komisiju uzsākt dialogu ar plašsaziņas tirgus galvenajiem dalībniekiem par Dzimumu līdztiesības kodeksa izstrādi plašsaziņas līdzekļiem;

85. aicina Komisiju atbalstīt visu ieinteresēto pušu darbības koordinēšanu, tostarp sociālo partneru un NVO kampaņas dzimumu līdztiesības jomā, lai tādējādi informētu un veicinātu sabiedrības izpratni un pilnībā iesaistītu sievietes IKT jomā ne tikai kā lietotājas, bet arī kā radošu potenciālu informācijas un komunikāciju sabiedrībā, kura šobrīd veidojas;

86. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai sievietēm būtu pieejamas daudzsološās jaunās nodarbinātības iespējas IKT jomā, kā arī nodrošināt, lai sievietes nenonāktu nelabvēlīgā situācijā to darba un organizatorisko apstākļu dēļ, kādi ir izplatīti IKT nozarē, piemēram, elastīgās nodarbinātības prakse;

87. uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta situācijai, kurā atrodas sievietes no lauku, salu, kalnu un ģeogrāfiski nomaļiem apgabaliem, kā arī sievietes no mazākuma grupām, imigrantes, no vardarbības cietušās sievietes, cietumnieces, invalīdes un citas mazāk aizsargātas sievietes, kurām IKT varētu būt efektīvs līdzeklis, lai piedalītos ekonomiskajā, politiskajā un sabiedriskajā dzīvē;

88. aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai jo īpaši nodrošinātu kredītu pieejamību un veicinātu lielāku sieviešu līdzdalību un nodarbinātību augstākajā IKT nozares līmenī, kas pieņem lēmumus, lai sievietes uzņēmējas, tostarp arī mazo un mikrouzņēmumu īpašnieces varētu izmantot tās iespējas, ko sniedz IKT;

o

o o

89. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

  • [1]  OV L 108, 24.4.2002., 33.lpp.
  • [2]  OV L 77, 13.3.2004., 1.lpp.
  • [3]  Šajā datumā pieņemtie dokumenti, P6_TA-(2005)0467.
  • [4]  Šajā datumā pieņemtie dokumenti, P6_TA-(2005)0260.

PASKAIDROJUMS

EU legislation is a particularly problematic issue in the area of Information and Communications Technology (ICT), which is the subject of the i2010 strategy paper. Technological development in the market is exceptionally fast, whereas bringing legislation into force throughout the EU can take years.

This means that in practice all the special legislative initiatives mentioned in the Commission communication will in all probability be in force in 2015 – many of them only just by then. In 10 years’ time ICT and society will presumably look very different from now. This places the legislation in a difficult position. We can best prepare ourselves for this challenge by ensuring that we pursue a policy of flexible regulation.

We have very few ways of predicting what stage technology will have reached by 2015 – or even 2010 – and consequently we cannot predict offhand the situation on the market. However, it is fairly certain that the whole field of ICT will undergo a fair amount of upheaval in the next 10 years. We can only try to estimate the trends and act in such a way that European industry maintains its lead over its global competitors in those areas where it has one, and improves its competitiveness in areas where it is neck-and-neck.

It is clear that we are moving from traditional phone networks to mobile communications and towards Internet-based communication networks. This will bring forth new undertakings in this area and will level out the competitive situation between communications firms.

Probably before 2010 we will begin to observe at least an early form of all-pervasive (ubiquitous) technology. This will evolve into a ubiquitous computing society (or 'ubiquitous society'). That means that communications will take place to an even greater extent between machines and objects, and no longer only between people (even though it will be people who receive the information resulting from such communications).

Communication will take place between one terminal and another, between different machines and even objects. Cars will report traffic accidents to the emergency services, tins will describe their contents and warn if their sell-by date has passed, mobile phones will automatically switch themselves to 'silent' in cinemas and meetings, on leaving home a portable terminal, keys and wallet will complain if they are forgotten. Homes, factories, offices and administrations will become 'smart', and all their devices will communicate with each other and will, when necessary, report problems to anywhere in the world.

In the light of these prospects, we might expect from the Commission a much more ambitious and forward-looking approach than is offered by the i2010 communication. The communication is, as it were, looking in the rear-view mirror and considering only the present-day communications market.

Regulation no longer needs to concentrate solely on the opening up of competition - the EU's current legislation provides plenty of means for this - but should put at least as much effort into encouraging investments in new inventions and services. The standards it sets must not create obstacles to new services and inventions and subsidise obsolescent technologies by inflexible and rapidly obsolescent legislation concentrating on services of general interest. New legislation should emphatically be technology neutral.

When legislating in this area it is particularly important to take account of the fundamental rights of consumers and users in the new ubiquitous computing society. The protection of privacy, information security, the suppression of illegal and harmful content, and the rights of the consumer are essential in order to create confidence in the new information society in which communications technology will pervade every moment of a person’s everyday life often without his even being aware of it.

The i2010 strategy should set great store by ensuring that legislation and regulations are correctly focused and fit for purpose, since they must guarantee a favourable operating environment for business.

In every activity relating to ICT we also need to be ensure that that all aspects of social equality, user-friendliness, safety and consumer confidence are taken into account. Only when consumers have confidence in new technology, and feel that it is easy and sufficiently advantageous to use, will it be possible for ICT to operate really effectively as the engine of growth which it should naturally be. Europe-wide activities aimed, for example, at developing information security should for this reason be given particular support.

Only an ICT breakthrough within traditional production and industry can save the competitiveness of European industrial production. Thanks to ICT we can increase the effectiveness of production, consumption and to some extent even replace physical products with digital services.

The change in industry may be illustrated by three ways in which the transformation in production is influenced:

- dematerialisation: the growth of environmental efficiency in production (cars are manufactured more efficiently, the process takes up fewer natural resources)

- immaterialisation: the growth of environmental efficiency in consumption (more efficient use of cars and optimisation of routes uses up fewer natural resources)

- amaterialisation: replacement of physical products with digital services: business travel reduced by virtual cooperation and video-conferencing.

This growth in efficiency in the wake of increased ICT use shows that the achievement of the i2010 objectives promotes not only European competitiveness and employment but also sustainable development, and may thus also be said to arise from the decision taken at the European Council of 15-16 June 2001 calling for all EU legislation to support environmental protection and sustainable development.

The reform of ICT legislation should be brought into force as quickly as possible and simultaneously in all Member States. When one considers that even the implementation of the existing legislative package is still pending in the Member States, the rapid change in the market creates even greater pressure to reform the package. Thus, even when preparing this package we should already be considering ways in which its rapid implementation can be ensured in an appropriate manner throughout the Community.

One necessary precondition for the first pillar of the Commission communication, the single European information space, may be regarded as being the availability of rapid communications connections for all, wherever they live, and at a reasonable price. In practice this means a minimum requirement of wireless broadband networks.

The demand for radio spectrum is going to increase. The Commission believes that the management of spectrum can be carried out most efficiently by market mechanisms alone. Your rapporteur treats this view with extreme caution. In preparing this subject, the Commission has totally failed to take account of the opinions of its own Radio Spectrum Policy Group (RSPG) concerning the marketing and trading of radio spectrum. .

Irrespective of the fundamental political or philosophical debate on who owns radio spectrum, a policy carried out in accordance with to the Commission’s communication on spectrum policy may lead to the concentration of spectrum in the hands of only a few actors and to market speculation. There is no guarantee at all that the owners of radio spectrum will not come from outside the borders of the EU.

If this happened, competition between communications firms would no longer be guided from the point of view of the service received by the end user. It would directly prevent access to the market by new actors and inventions.

The management of radio spectrum must be made flexible in the same way as other regulations. It should start from existing current problematic situations and seek solutions to them.

The ubiquitous computing society cannot emerge without the participation of all citizens. The success of EU regulation will be measured according to how well it guarantees everyone the opportunity to access broadband network connections irrespective of time, place and wealth.

The sidelining of any ethnic, political or social group against their wishes will only create uncertainty in society. The European social model must not leave anyone out when gearing itself to the ubiquitous computing society.

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (24.2.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai
(2005/2167(INI))

Atzinumu sagatavoja: Giulietto Chiesa

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka mūsdienu sabiedrībā ārkārtīgi straujās tehnoloģiju attīstības ietekmē mediji ir radikāli mainījušies un pašreiz spēj būtiski ietekmēt pilsoņu viedokli un uzvedību, tāpēc tie ir nedalāmi saistīti ar ikvienas valsts demokrātiskajām norisēm, un ka e-pieejamība ir noteikti saistāma ar cilvēktiesībām; aicina Komisiju i2010 iniciatīvā ievērot šīs audiovizuālā modeļa pamatvērtības un uzraudzīt, lai tiktu ņemta vērā īpašā loma, kas kultūras dažādības veicināšanā ir audiovizuālajiem medijiem ar to ekonomisko un kultūras vērtību;

2.   uzsver, ka i2010 programma ir izšķirošs posms informācijas sabiedrības veidošanās procesā un ka tai būtu jādod iespēja ikvienam piedalīties, izmantojot tehnoloģijas un zināšanas, būt lietotājam, pateicoties mijiedarbībai un tīklu radītajiem jaunajiem sabiedrības mijiedarbības veidiem, kā arī būt kritiskam un izvēlē brīvam pilsonim;

3.   uzsver digitālās konverģences nozīmi un aicina novērst valstu ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības šķēršļus, kā tika noteikts Pasaules informācijas sabiedrības sammitā (2005. gada 18. novembra Tunisas saistības);

4.   uzskata, ka jebkuros turpmākos priekšlikumos jāiekļauj skaidras definīcijas tādiem Komisijas izmantotiem terminiem kā „informācijas sabiedrības pakalpojumi”, „mediji”, „mediju pakalpojumi” un „audiovizuālie pakalpojumi”;

5.   norāda, ka informācijas sabiedrības veidošanās uzliek jaunu atbildību informācijas apmaiņas un komunikācijas nodrošinātājiem un rada jaunas iespējas vismazāk aizsargātajām sociālajām grupām (veciem ļaudīm, personām ar spēju traucējumiem, vienatnē vai sociālās grūtībās dzīvojošiem utt.) īstenot tiesības pilnvērtīgi izmantot jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izplatīšanos (IKT);

6.   uzskata, ka pašreizējās debates par Eiropas Savienības nākotni ir ļoti laba iespēja pārrunāt organizatoriskos jautājumus, lai konsolidētu un precizētu Eiropas iestāžu modeli, un pirmām kārtām iestādēm, it īpaši Komisijai, paust interesi par plašākiem demokrātijas jautājumiem un pilsoņu problēmām;

7.   ierosina — lai informācijas sabiedrībā sasniegtu labu pārvaldību un nodrošinātu pilntiesīgu pilsonību visiem Eiropas iedzīvotājiem, Eiropas publiskā administrācija pakāpeniski pieņem e-tiesību hartu kā kopīgu principu un pamatnostādņu kopumu, kas nosaka, kā šādas tiesības tiks nodrošinātas; ierosina šos principus īstenot darbībās un programmās valstu un reģionu līmenī, lai sabiedrība ciparu laikmetā kļūtu konkurētspējīga un kompetenta un tiktu nodrošināta sociālā un teritoriālā kohēzija;

8.   atzīmē, ka pāreja no analogās uz ciparu sistēmu veicina informācijas pārnešanas formu dažādību un tāpēc tā jāveic, izmantojot saskaņotu politiku un atbilstīgu tiesisku regulējumu, lai izvairītos no vienveidīguma, ko var radīt mediju koncentrācija;

9.   atzīmē, ka godīga un nediskriminējoša pieeja pārredzamai, dažādai un pilnīgai informācijai, kā arī augstas kvalitātes pakalpojumi drošā vidē, izmantojot jebkādus telekomunikāciju pakalpojumus vai platformu (no interneta uz mobilo telefonu), kas pamatojas uz atvērtiem un savstarpēji savietojamiem standartiem, ir tiesības, kuras ir būtiskas aktīvai dalībai informācijas sabiedrības laikmetā un kuras būtu jāiekļauj e-tiesību hartā;

10. konstatē, ka hartā jāiekļauj arī visu pilsoņu tiesības spēt saprast attiecīgās administrācijas un sazināties ar tām, un tādējādi līdzvērtīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā un politikas izstrādē; uzskata, ka racionalizācija, pārveidošana, pārredzamība un sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir priekšnosacījumi pilsoņu līdzdalības veicināšanai;

11. uzsver, cik būtiski ir izpildīt tehniskās prasības, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi informācijas sabiedrībai un novērstu atšķirības piekļuvē ciparu tehnoloģijām Eiropas Savienībā; tāpēc vēlreiz atgādina aicinājumus izveidot atvērtus, savietojamus standartus, it īpaši lietojumprogrammu saskarņu jomā (API), saskaņā ar 18. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva);

12. mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt tehnoloģiju pieejamību pilsoņiem un atbilstību sabiedrības morālajām prasībām;

13. norāda uz to, ka, lai izvairītos no jaunas sociālās atstumtības un izslēgšanas no kultūras dzīves, ir būtiski garantēt vispārējas tiesības piekļūt vajadzīgajai izglītībai mediju jomā un iegūt prasmes, it īpaši saistībā ar jaunajām interaktīvajām ciparu tehnoloģijām un elektroniskajiem medijiem, ar kuru starpniecību tiek nosūtīti attēli; uzskata, ka Eiropas pilsoņu pamattiesībām jāparedz vienlīdzīga piekļuve dažādai brīvo mediju augstas kvalitātes informācijai; šajā sakarā uzsver sabiedrisko raidorganizāciju pārraidītā satura lomu sociālās kohēzijas, demokrātiska diskursa un plurālisma veicināšanā Eiropā un pieprasa garantēt šā uzdevuma izpildi arī turpmāk;

14. uzsver, ka satura izstrāde, kurā tiek ņemta vērā kultūras un valodu dažādība, ir iespēja veicināt jaunas prasmes un veidot darbavietas, it īpaši dizaina un radošajās nozarēs visās 25 dalībvalstīs, un ka šīm jaunajām nodarbēm jāattīstās saskaņotā reglamentējošā vidē, kas tām garantē ekonomisko drošību un tiesisko noteiktību;

15. uzsver specializētas izglītības lielo nozīmi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā (IKT) gan skolā, gan mūžizglītības kontekstā un it īpaši sievietēm, nodrošinot, ka cilvēki tiek regulāri apmācīti un ka viņi ir spējīgi izmantot modernās tehnoloģijas profesionālām un personīgām vajadzībām;

16. uzskata, ka atbilstoši Eiropas Padomes Ieteikumam Nr. 1466 (2000) izglītībai mediju jomā jāpalīdz pilsoņiem jau no agras jaunības saņemt tehniskos vai citus nepieciešamos līdzekļus, kas attīsta kritisku attieksmi pret arvien pieaugošo informācijas un komunikācijas apjomu un palīdz to lietderīgi izmantot; turklāt apgalvo, ka, saņemot šādu apmācību, pilsoņi spēs sagatavot vēstījumus un izvēlēties visatbilstošākos medijus to izplatīšanai un tādējādi spēs pilnībā izmantot tiesības uz informācijas brīvību un vārda brīvību;

17. uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai informācijas sabiedrībā ir skaidri jāatspoguļo individuālo lietotāju un grupu arvien specifiskākas vajadzības, un tāpēc nozarei, kas tos nodrošina, adekvāti jāreaģē, lai pakalpojumi būtu efektīvi un atbilstoši pielāgoti;

18. uzskata, ka vienlaikus ar i2010 programmas īstenošanu ir jāanalizē virzības uz informācijas sabiedrību ekonomiskās, kultūras un sociālās sekas; uzskata, ka īpaša uzmanība tām jāpievērš Eiropas pētniecības programmās (pētniecības un attīstības un jauninājumu un konkurencspējas finanšu plānos);

19. atzinīgi vērtē pārdomu laika doto iespēju Eiropas iestādēm pieņemt tiesību aktus tā, lai tie atbilstu plašākām sabiedrības interesēm un lai šīs intereses būtu labāk atspoguļotas attiecīgajās politikās;

20. norāda, cik nozīmīgi ir radīt piemērotu vidi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, lai tiem ļautu izmantot visu jauninājumu un jaunrades potenciālu;

21. aicina Komisiju izmantot pētniecības resursus, lai novērtētu informācijas sabiedrības ietekmi uz Eiropas sabiedrību un kultūru;

22. prasa, lai konverģences, mobilitātes un mijiedarbības laikmetā visi politiskie lēmumi, tostarp ES lēmumi — gan reglamentējošie noteikumi, kas regulē pakalpojumus un jauno mediju pārraidīto saturu, gan infrastruktūras pasākumu vai konkurences tiesību un subsīdiju jomā — atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un 2005. gada UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju dažādības aizsardzību un veicināšanu, kas nosaka ne tikai prasības dalībvalstīm aizsargāt kultūras dažādību un veicināt multikulturālismu, bet arī audiovizuālo mediju divējādo dabu, tas ir, gan ekonomisku, gan kultūras labumu; atgādina, ka informācijas sabiedrība un pareizi pārvaldītas IKT var izrādīties ļoti noderīgas kultūras dažādības un daudzvalodības stiprināšanā un aizsardzībā;

23. atzīmē, ka prasmīgi pārvaldītas IKT un informācijas sabiedrība var palīdzēt mazināt sociālās atšķirības un atšķirības piekļuvē elektroniskiem līdzekļiem, kā arī veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju;

24. atzīmē, ka Komisijai jāgarantē un jāveicina mediju plurālisms, interpretējot un īstenojot noteikumus, kas attiecas uz elektronisko mediju infrastruktūru;

25. vērš uzmanību uz to, ka Komisijai jau vairākkārt lūgts izstrādāt zaļo grāmatu par mediju īpašumu koncentrāciju un par informācijas brīvības principu ievērošanu un plurālismu, paturot prātā, ka tas veicinātu debates par galvenajiem jautājumiem brīdī, kad notiek lielas tehnoloģiju un tirgus pārmaiņas; izsaka nožēlu, ka šis punkts nav iekļauts i2010 darba plānā;

26. pieprasa Komisijai izstrādāt normatīvo bāzi attiecībā uz internetu, ņemot vērā, ka tas ir informācijas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa;

27. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt drošas informācijas sabiedrības stratēģiju 2006. gadā, cenšoties palielināt gan ieguldītāju, gan lietotāju paļāvību uz interneta pakalpojumiem un uzticību tiem, lai risinātu tādas problēmas kā krāpniecība (iepērkoties), nelikumīga un kaitīga informācija (bērnu un cilvēka cieņas aizsardzība un privātās dzīves aizsardzība) un tehnoloģiju trūkumi (lai nodrošinātu efektīvu IKT izmantošanu).

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai

Procedūras Nr.

2005/2167(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ITRE

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT
29.09.2005

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Giulietto Chiesa
11.07.2005

Izskatīšana komitejā

23.11.2005

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

23.1.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

24

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Christopher Beazley, Ivo Belet, Giovanni Berlinguer, Guy Bono, Marie-Hélène Descamps, Jolanta Dičkutė, Milan Gaľa, Claire Gibault, Vasco Graça Moura, Luis Herrero-Tejedor, Bernat Joan i Marí, Manolis Mavrommatis, Doris Pack, Zdzisław Zbigniew Podkański, Christa Prets, Matteo Salvini, Pál Schmitt, Nikolaos Sifunakis, Hannu Takkula, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Emine Bozkurt, Alejandro Cercas, Erna Hennicot-Schoepges, Catherine Trautmann, Jaroslav Zvěřina

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (25.1.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai
(2005/2167(INI))

Atzinumu sagatavoja: Teresa Riera Madurell

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā ir būtiski pievērst uzmanību dzimumu aspektam ne tikai, lai novērstu digitālās revolūcijas negatīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību vai esošās nevienlīdzības un diskriminācijas iemūžināšanu, bet arī, lai uzlabotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju priekšrocību vienlīdzīgu pieejamību sievietēm;

2.   atzīmē, ka sievietes nav pietiekami pārstāvētas jomās, kas saistītas ar jaunajām informācijas tehnoloģijām un uzskata, ka, lai izveidotu informācijas sabiedrību, kas būtu ietveroša un balstīta kohēzijas principā, ir būtiski ņemt vērā visus aspektus, kas veido digitālo plaisu, jo īpaši dzimumu aspektu, un šī jautājuma risināšanai jāizstrādā īpaši pasākumi saistībā ar topošo Eiropas iniciatīvu e-iekļaušanai;

3.   uzskata, ka potenciālais sociālās atstumtības risks, ko izraisītu nespēja lietot jaunās tehnoloģijas un informācijas tehnoloģijas, kas pazīstams kā digitālais analfabētisms, it īpaši apdraud sievietes, un var kļūt par šķērsli Lisabonas mērķu sasniegšanai;

4.   atzīmē arī, ka sievietes proporcionāli mazāk mācās un studē IKT jomā visos līmeņos; tāpēc aicina Komisiju, dalībvalstis, kā arī ieinteresētās puses veicināt tādas iniciatīvas kā labākās prakses noteikšana un dzimumu līdztiesības aspektu analīzes integrēšana IKT jomas apmācībā politikas veidotājiem, lai palielinātu to sieviešu skaitu, kas strādā IKT jomā visos līmeņos;

5.   aicina Komisiju nodrošināt, lai, izstrādājot tehniskos un reglamentējošos instrumentus, dzimumu līdztiesības aspekti būtu ņemti vērā;

6.   uzskata, ka IKT sniegtajiem labumiem jābūt pieejamiem ikvienam neatkarīgi no izglītības līmeņa, sociālā stāvokļa, vecuma vai dzimuma;

7.   aicina Komisiju, sadarbībā ar topošo Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, analizēt acquis communautaire saistībā ar informācijas sabiedrības jautājumiem un īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību;

8.   aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību ITK ļaunprātīgai izmantošanai sieviešu un bērnu tirdzniecībā un veicināt visas nepieciešamās tiesiskās un tehnoloģiskās iniciatīvas, lai atrisinātu šo problēmu, vienlaicīgi nodrošinot pilsoņu tiesības uz privātumu un vārda brīvību;

9.   aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, kas nodrošinātu lielāku sieviešu pārstāvību un līdzdalību visu līmeņu tehniskajās un regulatīvajās iestādēs, kas izstrādā politikas virzienus, kā arī to īstenošanas procesos un starptautisko centienu koordinēšanā attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem un IKT;

10. aicina Komisiju uzsākt dialogu ar plašsaziņas tirgus galvenajiem dalībniekiem par Dzimumu līdztiesības kodeksa izstrādi plašsaziņas līdzekļiem;

11. aicina Komisiju atbalstīt visu ieinteresēto pušu darbības koordinēšanu, tostarp sociālo partneru un NVO kampaņas dzimumu līdztiesības jomā, lai tādējādi informētu un veicinātu sabiedrības izpratni un pilnībā iesaistītu sievietes ITK jomā ne tikai kā lietotājas, bet arī kā radošu potenciālu informācijas un komunikāciju sabiedrībā, kura šobrīd veidojas;

12. atzīmē, ka lai sasniegtu Lisabonas mērķus, ES, dalībvalstīm un uzņēmējiem IKT jomā ir jāizmanto pieejamais sieviešu darbaspēks, nepieļaujot diskrimināciju vecuma vai dzimuma dēļ;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai sievietēm būtu pieejamas daudzsološās jaunās nodarbinātības iespējas IKT jomā, kā arī nodrošināt, lai sievietes nenonāktu nelabvēlīgā situācijā to darba un organizatorisko apstākļu dēļ, kādi ir izplatīti IKT nozarē, piemēram, elastīgās nodarbinātības prakse;

14. uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta situācijai, kurā atrodas sievietes no lauku, salu, kalnu un ģeogrāfiski nomaļiem apgabaliem, kā arī sievietes no mazākuma grupām, imigrantes, no vardarbības cietušās sievietes, cietumnieces, invalīdes un citas mazāk aizsargātas sievietes, kurām IKT varētu būt efektīvs līdzeklis, lai piedalītos ekonomiskajā, politiskajā un sabiedriskajā dzīvē;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai jo īpaši nodrošinātu kredītu pieejamību un veicinātu lielāku sieviešu līdzdalību un nodarbinātību augstākajos IKT nozares līmeņos, kas pieņem lēmumus, lai sievietes uzņēmējas, tostarp arī mazo un mikrouzņēmumu īpašnieces varētu izmantot tās iespējas, ko sniedz IKT;

16. atzīmē, ka sabiedrības novecošanas dēļ un saskaņā ar Eiropas sociālā modeļa principu „Izstrāde visiem” produktu izstrādes laikā ir būtiski izvēlēties tādus risinājumus tehnoloģiskā, pakalpojumu un vides ziņā, no kuriem ikviens gūst labumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai

Procedūras numurs

 

Atbildīgā komiteja

ITRE

Komiteja, kurai lūgts iesniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM
29.9.2005

Ciešāka sadarbība – plenārsēdē paziņotais laiks

 

Atzinuma sagatavotājs(-a)
  Iecelšanas datums

Teresa Riera Madurell
5.10.2005

Atzinumu iepriekš sagatavoja

 

Izskatīšana komitejā

23.1.2006

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.1.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

21

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Věra Flasarová, Claire Gibault, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Piia-Noora Kauppi, Urszula Krupa, Pia Elda Locatelli, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Amalia Sartori, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Anna Hedh, Mary Honeyball, Christa Klaß, Maria Martens, Zita Pleštinská, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Bernadette Vergnaud

Aizstājēji (178. panta 2. punkts, kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS (14.2.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai
(2005/2167(INI))

Atzinumu sagatavoja: Alain Lipietz

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. aicina dalībvalstis un Komisiju, novērtējot dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmas, rūpīgi izvērtēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) svarīgumu un to nozīmi ekonomikas pieaugumā, nodarbinātībā, kā arī Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) darbībā;

2. uzskata, ka ES ekonomikas nākotne ir atkarīga no straujāka darbaspēka produktivitātes pieauguma;

3. aicina palielināt valsts un privātos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, iekļaujot arī valsts un privātā sektora partnerību, lai sasniegtu mērķi 3% no IKP, kā noteikts Eiropadomes sanāksmē Barselonā 2002. gada martā;

4. atgādina par ES apņemšanos sekmēt jauninājumus un pētniecību, kas iekļauts 2005. gada 12. aprīļa integrētajās pamatnostādnēs attiecība uz izaugsmi un darbavietām (2005.–2008.g.) un aicina konsekventi īstenot pamatnostādnes saistībā ar Lisabonas reformas programmu;

5.  atgādina par i2010 informācijas sabiedrības pasākumu nozīmi reģionu un sociālo atšķirību novēršanā visās dalībvalstīs, kā uzsvērts dokumentā „Kohēzijas politika izaugsmes un darbavietu atbalsta jomā: Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes 2007.–2013. gadam”;

6.  atzīmē, ka vairāk nekā puse ES iedzīvotāju neizmanto pilnībā iespējas, ko dod IKT; pieprasa, lai IKT ieguldījumos ietver arī ieguldījumus cilvēkresursos jaunrades veicināšanai, palielinot izglītībai un kultūrai domāto budžetu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ar izglītošanu un dažādām apmācības programmām veicināt digitālās prasmes, tādējādi padarot daudz pieejamākus IKT produktus un pakalpojumus;

7. atgādina, ka i2010 informācijas sabiedrības stratēģijas mērķu, kā arī Lisabonas programmas mērķu īstenošanai vajadzīgs, lai šie mērķi būtu adekvāti atspoguļoti ES finanšu plānā 2007.–2013. gadam;

8.  pievērš uzmanību tam, ka ES pastāvīgi un būtiski trūkst uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūras; aicina likvidēt administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaundibinātiem uzņēmumiem, kā arī atvieglot finanšu slogu, jaundibinātiem uzņēmumiem uzsākot darbību;

9. mudina valstu valdības īstenot i2010 iniciatīvas un programmas valsts pārvaldes iestāžu reformā, lai nodrošinātu labākus, efektīvākus un vieglāk pieejamus pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī iedzīvotājiem;

10. aicina Eiropas Investīciju banku (EIB) un Komisiju uzlabot pētniecības finansēšanas koordinēšanu, lai panāktu sinerģiju starp EIB programmām, 7. izpētes pamatprogrammu un konkurētspējas un jauninājumu programmu (2007.–2013.g.);

11.  atgādina, cik nozīmīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaundibinātiem uzņēmumiem un IKT nozarei ir Eiropas Centrālās bankas stabila politika, kā arī pārredzams un likvīds kapitāla tirgus, kas samazina aizņēmuma izmaksas; it īpaši atbalsta mikroaizdevumus un cita veida riska kapitālu;

12.  pauž ticību vienkāršotām nodokļu sistēmām, kas rada stimulus ieguldīt IKT un pētniecībā un attīstībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus ieviest kopēju konsolidētu uzņēmuma peļņas nodokļa bāzi.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai

Atsauces

2005/2167(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ITRE

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON
29.9.2005

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Alain Lipietz
25.10.2005

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

23.1.2006

13.2.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

13.2.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

18

0

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Pervenche Berès, Pier Luigi Bersani, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Benoît Hamon, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Othmar Karas, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, John Purvis, Alexander Radwan, Karin Riis-Jørgensen, Margarita Starkevičiūtė, Sahra Wagenknecht

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jorgo Chatzimarkakis, Alain Lipietz

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Holger Krahmer

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai

Procedūras numurs

2005/2167(INI)

Atsauce uz Reglamentu

45. pants

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē par atļauju

ITRE
29.9.2005

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

29.9.2005

CULT

29.9.2005

EMPL

29.9.2005

ECON

29.9.2005

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

EMPL

5.10.2005

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i)

 

 

 

Referents(-e/-i)
  Iecelšanas datums

Reino Paasilinna

14.7.2005

 

Aizstātais(-ā/-ie) referents(-e/-i)

 

 

Izskatīšana komitejā

11.10.2005

22.11.2005

26.1.2006

21.2.2006

 

Pieņemšanas datums

21.2.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

41

6

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

John Attard-Montalto, Šarūnas Birutis, Jan Březina, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Joan Calabuig Rull, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Den Dover, Lena Ek, Adam Gierek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, András Gyürk, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Vincenzo Lavarra, Pia Elda Locatelli, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras Roca

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jean-Pierre Audy, María del Pilar Ayuso González, Ivo Belet, Françoise Grossetête, Edit Herczog, Mieczysław Edmund Janowski, Lambert van Nistelrooij, Vittorio Prodi, Peter Skinner

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums - A[6]

23.2.2006

A6-0036/2006