ZIŅOJUMS Kultūraugu veicināšana mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku2004/2259(INI))
24.2.2006
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Neil Parish
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
Kultūraugu veicināšana mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku
Eiropas Parlaments,
- ņemot vērā Komisijas 2000. gada 29. novembra Zaļo grāmatu „Par Eiropas stratēģiju drošai energoapgādei” (KOM(2000)0769);
- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu „Enerģija nākotnei – neizsīkstošie enerģijas avoti – Baltā grāmata Kopienas stratēģijai un rīcības plānam” (KOM(1997)0599);
- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus[1];
- ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par atjaunojamās enerģijas apmēru ES, saskaņā ar Direktīvas 2001/77/EK 3. pantu, (KOM(2004)0366);
- ņemot vērā Komisijas dokumentu „Saprātīga enerģija – Eiropas programma”, Rīcības plānu par biomasas izmantošanu un paziņojumu par ES biodegvielas stratēģiju (KOM(2006)0034);
- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvu 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā[2];
- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvu 98/70/EK par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK[3];
- ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu 1728/2003/EK, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem[4];
- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumu Nr.280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešiem un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā[5];
- ņemot vērā 2003. gada 27. oktobra Padomes Direktīvu 2003/96/EK, kas pakārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai[6];
- ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunīgās enerģijas apjomu ES un priekšlikumiem konkrētām darbībām[7];
- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
- ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0040/2006);
A. tā kā atjaunīgo izejvielu ražošana ir līdzeklis, lai Kopienas lauksaimniecības politiku sasaistītu ar moderniem un inovatīviem principiem, kādi noteikti Lisabonas un Gēteborgas stratēģijās;
B. tā kā ilgtspējīgas attīstības ietvaros atjaunīgo izejvielu ražošana un organisko atkritumu izmantošana var sniegt ieguldījumu vides uzlabošanā, enerģijas ilgtspējīgā ražošanā, nodarbinātības veicināšanā un reģionālo atšķirību mazināšanā, līdztekus sniedzot nozīmīgu ieguldījumu, lai padarītu daudzfunkcionālo lauksaimniecību daudzpusīgāku un patstāvīgāku;
C. tā kā, aizstājot fosilos enerģijas avotus, atjaunīgās izejvielas dod iespēju samazināt ES atkarību no importētās enerģijas, līdz ar to samazinot politiskos un ekonomiskos riskus, kas izriet no elektroenerģijas importa; tā kā atjaunīgās izejvielas līdztekus sekmē siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu daudzuma samazināšanos, kā arī materiālu resursu lietošanas ilguma labāku pārvaldību;
D. tā kā mērķis attīstīt kultūraugu izmantošanu, kurus neizmanto pārtikai, nedrīkst mazināt stratēģisko mērķi par pārtikas pietiekamību, kurš jau no paša sākuma ir bijis viens no kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem;
E. tā kā kultūraugu audzēšana, kurus neizmanto pārtikai, sniegs jaunas iespējas modernajai lauksaimniecībai, it īpaši enerģijas ražošanas jomā, nosakot konkurences noteikumus, uzmanība jāpievērš tam, lai šo kultūraugu audzēšana ir lauksaimniekiem perspektīva un nodrošina darbu jaunajai pārstrādes nozarei;
F. tā kā, ja Eiropa tiecas dažādot enerģijas ieguves avotus, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo izmešu daudzumu, tā veikšanai ir jābūt pamatojumam un tāpēc politikām, kuru nolūks ir biodegvielas ražošanas attīstība un biomasas izmantošana, ir jābūt balstītām uz ražošanas veidu, kas ietaupa enerģiju;
G. tā kā kultūraugu, kurus neizmanto pārtikai, audzēšanas attīstība var palīdzēt mazināt globālo sasilšanu, tomēr vispirms ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze saistībā ar enerģijas veidiem un vidi, lai aprēķinātu ražošanas izmaksas un precīzi novērtētu jebkuru vadlīniju nozīmi, kuras varētu pieņemt;
H. tā kā naftas un gāzes krājumi pakāpeniski izsīkst, nākamajos 15 gados paredzama naftas ražošanas ieguves samazināšanās, kas turpmāk izraisīs naftas cenu pieaugumu; tā kā tāpēc ir jābūt obligātai prasībai par to, lai energoresursu izmantošana lauksaimniecībā un pārtikas nozarē ir ekonomiska un efektīva, samazinot transportēšanas attālumu un decentralizējot pārtikas apgādi un enerģijas ražošanu;
I. tā kā enerģijas ražošana no biomasas attiecas uz vairākām jomām, tostarp enerģijas ražošanu, vides aizsardzību, standartizēšanu un enerģijas apgādes drošību, izmantojot vietējos atjaunīgās enerģijas avotus un izejmateriālus;
J. tā kā nepieciešamība pēc tradicionāliem degvielas veidiem strauji augošajai rūpniecībai jaunattīstības valstīs Āzijā un citur drīzā vien ievērojami pieaugs, tas veicinās strauju naftas rezervju samazināšanos visā pasaulē;
K. tā kā jāgarantē drošība enerģijas apgādē, izmantojot enerģijas apgādes daudzveidību, lai samazinātu ES atkarību no fosilo degvielu importa no trešām valstīm;
L. tā kā lauku apvidos biodegvielas, nevis fosilās degvielas izvēle var radīt daudz vairāk jaunu darbavietu, un daudzos apvidos, kuros vietējo kultūraugu audzēšana saistībā ar kopējā tirgus organizācijas (KTO) reformu samazinās vai draud izzust, tad šī nodarbe var kļūt pat par īstu sociāli ekonomisku alternatīvu, par kādu kļuvusi, piemēram, cukurbiešu vai kokvilnas audzēšana;
M. tā kā atjaunīgo enerģijas avotu izmantošana var atstāt labvēlīgu ietekmi uz nodarbinātības stāvokli apvidos ar lielu bezdarbu, atbalstot lauksaimniecības apvidos ražošanas attīstību, nodarbinātības pieaugumu, rūpniecības un pakalpojumu attīstību saistībā ar atjaunīgiem enerģijas avotiem, kā arī lauksaimnieciski izmantojamo platību lauksaimniecisku apsaimniekošanu, kas jaunajās dalībvalstīs pārveidojumu procesa dēļ bija pārtraukta;
N. tā kā Direktīva 2003/30 par biodegvielu paredz, ka līdz 2010. gadam biodegvielas patēriņa daudzumam jāsasniedz 5,75%, no visa transporta degvielas patēriņa, kas atbilst 40 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda gadā; tā kā biodegvielas patēriņa līmenis dalībvalstīs pašreiz ir tikai 1,4% no kopējā transporta degvielas patēriņa līmeņa un tā kā tāpēc tiek ieteiktas būtiskas izmaiņas politikā;
O. tā kā daudzas dalībvalstis paļaujas uz degvielas nodokļu atvieglojumiem, lai veicinātu biodegvielas ražošanu, ko atvieglo Direktīva 2003/96/EK par nodokļu uzlikšanu enerģijas resursiem un elektrībai;
P. tā kā ir nepieciešams iekšējais tirgus lauksaimniecības produktiem, kas domāti enerģijas un degvielas ražošanai;
Q. tā kā visām Eiropas Savienības un valstu noteiktām subsīdijām un tarifiem, kā arī regulām un direktīvām attiecībā uz tādu kultūraugu audzēšanas veicināšanu, kuriem ir augsta enerģētiskā vērtība, un biodegvielas ražošanas veicināšanu vienmēr jāatbilst PTO saistībām;
R. tā kā kultūraugu audzēšana, kuriem ir augsta enerģētiskā vērtība, var pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, kā arī augsnes un ūdens resursus, nodrošinot, ka šo kultūraugu audzēšana paplašina augu seku, kā arī nodrošinot, ka pilnībā ievēro savstarpējās atbilstības standartus un veic konkrētus pasākumus, lai uzlabotu zemes auglību;
S. tā kā lauksaimniecības un mežsaimniecības blakusprodukti, piemēram, koksnes atkritumi, vilna, virca, salmi un atkritumi no lopkautuvēm, būtu tālāk jāizmanto saistībā ar enerģijas ražošanu un lauksamniecības produktiem;
T. tā kā ne tikai patērētājiem, bet arī lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem nepieciešams saņemt informāciju par kultūraugu izmantošanu mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku, biomasas ražošanu, atjaunīgo enerģiju un iespējām, ko tā sniedz lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm;
U. tā kā KLP jaunākā reforma ir radījusi nepieciešamos nosacījumus kultūraugu audzēšanas attīstīšanai, kurus neizmanto pārtikai; atdalot atbalstu un ražošanu, ieviešot kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību atbalsta shēmu un veicinot atmatā atstātās zemes kultivēšanu;
V. tā kā no biomasas iegūtā enerģija ir atjaunīgās enerģijas avots ar milzīgu potenciālu, jo īpaši ilgtspējīgai lauksaimniecībai;
W. tā kā no biomasas iegūtās enerģijas galvenie veidi ir transporta biodegviela (lielākoties iegūta no graudaugiem, cukura un eļļas augiem un eļļas atkritumiem); biomasas kurināmais māju apsildei (izmantojot koksni un koksnes atkritumus) un koksnes atkritumu skaidu kurināmais elektrostacijās, lai ražotu elektroenerģiju un siltumu vai tos abus;
X tā kā ir paredzams, ka līdz 2010. gadam atjaunīgā enerģija veidos tikai 9% līdz 10% nevis paredzētos 12% no visu veidu enerģijas ES;
Y. tā kā jaunās dalībvalstis no Viduseiropas un Austrumeiropas, kā arī Bulgārija un Rumānija, kas drīzumā pievienosies ES, ir potenciālie atjaunīgu enerģijas avotu ražotāji, un tās jau saņem vai saņems nozīmīgu palīdzības daļu no ES struktūrfondiem, šīs valstis ir nepieciešams stimulēt, lai panāktu šo valstu resursu efektīvu izmantošanu un tās iekļautu KLP horizontālajos noteikumos;
Z. tā kā, ņemot vērā cukura reformas ieviešanu ES un cukurbiešu ražošanas pārtraukšanu, būtu jāveic rūpīga analīze par iespējām palielināt pašreizējo ražošanas potenciālu biodegvielas ražošanai no cukurbietēm un citiem alternatīviem kultūraugiem, kurus audzē attiecīgajās platībās,
To kultūraugu nākotne, kurus neizmanto pārtikai
1. uzsver to, cik svarīgi ir palielināt atbalstu zinātniskai pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai saistībā ar kultūraugiem, kas nav paredzēti pārtikai, lai uzlabotu rūpniecības potenciālu un efektivitāti; ierosina, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš perspektīvākajiem bioenerģijas projektiem, kuri varētu sniegt vislielāko ieguldījumu lauku ekonomikā un kuri liecina par to, ka biomasas ražošanai ir iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu energoresursus Eiropā;
2. mudina Komisiju definēt Kopienas stratēģiju un rīcības plānu atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai, lai sekmētu uztura nodrošinājumu un uzlabotu Kopienas energoefektivitāti, un tādējādi nodrošinātu, ka, pēc iespējas labāk izmantojot atjaunīgās izejvielas, tiek uzlabota pārtikas produktu apgāde;
3. aicina Komisiju ar dalībvalstu palīdzību, pievēršot uzmanību biodegvielas, siltumenerģijas un elektrības ražošanai, veikt attiecīgo apvienību un to dalībnieku sastāva un individuālās un kolektīvās pieredzes apzināšanu, kura saistīta ar biomasas, atjaunīgo izejvielu un organisko atkritumu izmantošanu no lauksaimniecības un mežsaimniecības, lai aizsāktu interesantas iniciatīvas visā Eiropā;
4. atzinīgi vērtē centienus, ko Komisija jau ir ieguldījusi, lai turpmāk sekmētu kultūraugu izplatīšanu mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku, un paaugstinātu izmantotās enerģijas efektivitāti, izstrādājot programmu „Saprātīga enerģija Eiropai”, kā arī apakšprogrammu „Rīcības plāns par biomasas izmantošanu” un paziņojumu par biodegvielu; aicina Komisiju pieturēties pie laika plānojuma šīm abām iniciatīvām un īsā laikā veikt ar to saistītos pasākumus;
5. uzskata par nepieciešamu ES enerģētikas politikas ilgtermiņa plānošanu, kas garantē investoriem un ražotājiem drošību gan ekonomikas, gan uzņēmējdarbības jomā, tāpat arī izstrādāt nacionālos rīcības plānus saistībā ar biomasu un, proti, pamatojoties uz daudziem priekšlikumiem, noteikt prioritātes biomasas dažādiem veidiem un veikt mērķtiecīgus pasākumus vides labā, kā arī organizēt pilsoņiem informācijas kampaņas par biomasas priekšrocībām, problēmām un atjaunīgo enerģijas avotu devumu ilgtspējīgai attīstībai,
6.
norāda uz nepieciešamību veikt pētījumu, lai pārbaudītu ekonomiski tehniskos rādītājus, uz kuriem pamatota kultivēšanai piemēroto augu sugu atlase saistībā ar katra atsevišķa reģiona augsnes un klimata apstākļiem,
7. aicina Komisiju arī lauksaimniecībā pirmām kārtām veicināt enerģijas taupīšanu, blakusproduktu izmantošanu enerģijas ieguvē un decentralizētu atjaunīgo izejvielu izmantošanu;
8. uzsver, ka izejvielas, kas nepieciešamas biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai no biomasas, jānodrošina, pirmām kārtām, no pašu izejvielu krājumiem atsevišķās dalībvalstīs;
9. uzsver potenciālu, ko izstrādes un ieguldījumi kultūraugos, kurus neizmanto pārtikai, sniedz lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas cukura reforma;
10. uzsver to, cik svarīgi ir noteikt par saistošām Direktīvas 2003/30/EK par biodegvielu prasības kā mērķi, ieviešot stingrus vietējos uzraudzības mehānismus un nosakot, ka pieņemtās saistības tiek izpildītas, galvenokārt izmantojot Eiropas vietējos produktus; tāpēc uzskata, ka Eiropas Savienībai tirdzniecības politikai jāatbilst šiem mērķiem;
11. uzsver to, ka saistošu mērķu noteikšana nekādā gadījumā nedrīkst novest pie pastāvošo stimulu izzušanas vai samazināšanās Eiropas Savienībā; uzskata, ka šādu mērķu noteikšana būtu jāņem vērā, pārskatot Kopienas noteikumus par enerģētikas produktu aplikšanu ar nodokļiem;
12. uzsver, ņemot vērā izejvielu resursu arvien lielāku izsīkšanu, tirgus mehānismu nozīmi, kuri ļauj biomasas enerģijas avotiem būt ilglaicīgi konkurētspējīgiem pat bez valsts subsīdijām;
13. uzsver to, ka atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas tālāka attīstība atsevišķās dalībvalstīs būtu jāapsver, ņemot vērā vietējos apstākļus un it īpaši šīs attīstības iespējas,
14. norāda uz faktu, ka visos lauku apvidos ir ievērojams potenciāls ražot biomasu, tomēr nabadzīgākos lauku apvidos vienmēr ir daudz grūtāk izmantot šo potenciālu, ņemot vērā to, ka šajos apvidos ir zemāks ražošanas līmenis, kā arī ierobežotāki dabas un strukturālie resursi; atzīmē, ka šiem lauku apvidiem būtu jāpiešķir prioritāte struktūrfondu līdzekļu izmantošanā, lai šie apvidi labāk izmantotu savu potenciālu;
15. uzsver nepieciešamību saistībā ar valsts un reģionālās attīstības stratēģijām 2007.–2013. gadam izstrādāt rīcības programmas biomasas izmantošanai un nodrošināt, ka tās kopīgi finansē no struktūrfondiem, Kohēzijas fonda un 7. pētniecības pamatprogrammas;
16. prasa, lai visi pasākumi, kas paredzēti kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību veicināšanai, nesadārdzinātu mājsaimniecību un uzņēmumu enerģijas patēriņu, tādējādi pasliktinot Eiropas spēju konkurēt ar citām vietām pasaulē;
17. mudina Komisiju pārskatīt atliktos pasākumus attiecībā uz kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību shēmu, kā noteikts KLP reformā, un pārskatīt maksimālo garantēto teritoriju, par kādu ir tiesības saņemt papildu atbalstu, un to izmainīt, ievērojami palielinot garantēto teritoriju, kā arī pārskatīt maksājumu līmeni; šajā sakarā atgādina, ka Eiropas Parlaments nesen aicināja palielināt atbalstu attiecībā uz zemes platībām, kurās audzē kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību, līdz EUR 80 par vienu hektāru gadā, pamatojoties uz maksimāli garantēto platību 2 200 000 hektāru apmērā;
18. izsaka Komisijai ierosinājumu paplašināt kultūraugu sarakstu, kurus izmanto biodegvielas ražošanai saskaņā ar atbalsta shēmu, lai nodrošinātu, ka visderīgākie kultūraugi, kuriem ir augsta enerģētiskā vērtība, tiek atlasīti vietējā un reģionālajā līmenī, garantējot atbilstošu atbalstu visu veidu atjaunīgās enerģijas avotiem, piemēram, bioetanolam, biodīzeļdegvielai un biogāzei, kā arī sniedzot pietiekamus stimulus ražotājiem pāriet uz šāda veida kultūraugu izmantošanu;
19. uzsver, ka kultūraugu veicināšana mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku, ir atbilstoši jāfinansē, paredzot arī lauku attīstības fondu racionālu izmantošanu;
20. aicina Komisiju novērst šķēršļus, kas kavē kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību audzēšanas attīstību jaunajās dalībvalstīs, kuras piemēro vienkāršotu vienoto maksājumu shēmu un līdz ar to nesaņem finansiālu atbalstu no ES;
21. uzskata, ka ir svarīgi atdalīt kultūraugu, kuriem ir augsta enerģētiskā vērtība, atbalsta shēmu no pārejas perioda mehānismiem jaunajās dalībvalstīs;
22. uzskata, ka kultūraugu, kuriem augsta enerģētiskā vērtība, atbalstu būtu jāatdala no vienotās maksājumu shēmas, lai nodrošinātu papildu atbalstu šiem kultūraugiem;
23. norāda, ka kultūraugu audzēšanai, kurus neizmanto pārtikai, ilglaicīgā periodā ir jākļūst ekonomiski stabilai un aicina Komisiju nodrošināt nozarei ilgtspējīgus risinājumus un nemainīgus noteikumus nolūkā veicināt attiecīgu tuvināšanu un investīcijas, lai šīs kultūras turpmāk nevajadzētu finansēt no valsts līdzekļiem, tādējādi panākot, ka valsts subsīdijas šiem kultūraugiem vairs nav nepieciešamas;
24. norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai izvairītos no audzēšanas intensificēšanas, kas negatīvi ietekmētu vidi, noslogojot augsni ar mēslošanas līdzekļu atlikumiem un augu aizsardzības līdzekļiem vai arī izsmeļot un piesārņojot ūdens rezerves;
25. uzsver to, cik svarīgi ir veicināt informācijas apmaiņu starp lauksaimniecības un pārstrādes nozarēm, paredzot labvēlīgus līgumus, informāciju par tehnoloģiskajām iespējam un citus stimulus;
26. aicina Komisiju veicināt atbilstoši situācijai katrā dalībvalstī ES dotāciju un aizdevumu programmu izmantošanu valsts un reģionālajā līmenī tādiem nolūkiem kā pārstrādes rūpnīcu rekonstrukcijai un rūpniecības izejvielu krājumu palielināšanai;
27. aicina Komisiju novērtēt kultūraugu, kurus neizmanto pārtikai, audzēšanas potenciālo devumu nodarbinātības iespēju paplašināšanā un transporta izmaksu samazināšanā, ko rada atjaunojamās enerģijas ražošana rūpnīcās, ko ceļ lauku apvidos;
28. uzsver to, cik svarīgi ir ieviest pasākumus, lai nodrošinātu importēto izejvielu atbilstošu kvalitāti un atbilstību vides standartiem, kas pamatoti uz Eiropas Savienībā spēkā esošajiem standartiem;
29. mudina Komisiju arī turpmāk rūpēties par produktu standartu apkopošanu un atbalstu atjaunojamiem enerģijas avotiem visā ES, lai veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu iekšējo tirgu;
30 aicina Komisiju, ieviešot izmaiņas noteikumus, atbalstīt kultūraugu veicināšanu, kurus neizmanto pārtikai, nodrošinot, ka šī veicināšana atbilst ilgtspējīgas attīstības kritērijiem un sekmē daudzfunkcionālu lauksaimniecību visā ES;
31. uzsver, ka būtu jāuzrauga kultūraugu, kuriem augsta enerģētiskā vērtība, ietekme uz vidi lauku apvidos, un būtu jāpievērš uzmanība tam, lai ieviestu noteikumus ar kuriem cenšas novērst to kultūraugu izplatīšanos, kuri ir atzīti par tādiem, kas strauji izplatās;
32. prasa izveidot uzraudzības sistēmu visā ES, lai nodrošinātu, ka bioloģiskās degvielas, enerģijas un materiālu ražošana neietekmē bioloģisko daudzveidību un vides bagātības, kā zemi, ūdeni, gaisu, un tiek panākta faktiska siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšana;
33. aicina Komisiju apsvērt pārredzamas un publiski pieejamas datu bāzes izveidošanu ES līmenī, kurā ir norādītas atjaunojamo izejvielu derīguma ilguma priekšrocības un derīguma ilguma novērtējuma rezultāti;
34. aicina, lai atbalsta tādu izejvielu iekļaušanu valsts iepirkuma stratēģijās, kuras iegūtas no biomasas, lai veicinātu izpratni par atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanas potenciālu un par plašākiem vides un veselības ieguvumiem no to izmantošanas;
35. mudina Komisiju atbalstīt Eiropā veikto biomateriālu, bioenerģijas un biodegvielas pētījumu, sasniegumu un demonstrēšanas materiālu izplatīšanu un informācijas sniegšanu par tehnoloģiskajām iespējām un atbalstīt kampaņu sabiedrības izpratnes veicināšanai;
36. uzsver nepieciešamību integrēt ES līmenī valsts darbības biomateriālu pētniecībā, sasniegumu un demonstrēšanas materiālu izplatīšanā; it īpaši attiecībā uz pētījumu programmas ieviešanu ES mērogā par tehnoloģijām biomasas pārvēršanai enerģijā, degvielā un ķimikālijās;
37. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai attiecībā uz biodegvielas ražošanu pēc iespējas īsā laikā panāktu kompromisu starp autorūpniecību un naftas pārstrādes nozari, vadoties pēc pamatprincipa: „biodegviela ir domāta transportlīdzekļiem, nevis transportlīdzekļi – biodegvielai”;
Iespējas, ko sniedz speciālie kultūraugi un produkti
38. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai veicinātu speciālu ķimikāliju ražošanu no lauksaimniecības izejvielām saimniecību ienākumu palielināšanai un tirgus apgādāšanai ar videi draudzīgiem un veselīgiem produktiem, kas aizstāj ķīmiskos izstrādājumus, kuri bioloģiski nesadalās;
39. atzīst, ka speciālo kultūraugu izmantošana var būt ļoti efektīva decentralizētā līmenī un nelielā apmērā un tādējādi daudzi lauksaimnieki var gūt ieņēmumus; tāpēc mudina Komisiju rosināt sasniegumus šajā jomā ar mērķi pakāpeniski palielināt šo kultūraugu audzēšanu;
40. mudina aizvietot, balstoties uz jaunākajiem sasniegumiem plastmasas, eļļu un izolācijas materiālu ražošanā, tradicionālā veidā iegūtās minerālšķiedras, kuru ražošanā nepieciešams liels daudzums fosilās enerģijas, ar produktiem, kas iegūti no augiem, piemēram, linu un kaņepju šķiedrām;
41. uzsver lauksaimniecības potenciālās iespējas ārstniecības kultūraugu audzēšanā, lai ražotu vakcīnas un citus produktus, kuru mērķis ir nodrošināt medicīnas nozari ar atbilstošiem veselības aprūpes līdzekļiem;
42. atbalsta no lauksaimniecības produktiem iegūto vielu, tādu kā mēslošanas, augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas līdzekļu, izmantošanu lauksaimniecībā, jo tādējādi tiek veicinātas bioloģiskās audzēšanas metodes, kas attiecas uz mēslošanu un augu aizsardzību;
43. uzsver, ka pieaugošās patērētāju prasības par videi draudzīgiem un veselību veicinošiem produktiem sniedz uzdevumu lauksaimniecības nozarei ražot izejvielas dabiskai un alerģisku reakciju neizraisošai kosmētikai, izstrādājumiem, kas izgatavoti no dabīgiem un videi draudzīgiem tekstilproduktiem un jauniem pārtikas produktiem;
44. aicina Komisiju veicināt tālākas inovācijas, kas ieviestu jaunas tehnoloģijas, piemēram, papīra un bioetanola kompleksu ražošanu no salmiem;
Siltuma un elektrības ražošanas veicināšana no lauksaimniecības resursiem
45. uzsver potenciālās iespējas, ko sniedz lauksaimniecības pārpalikumu un atkritumu izmantošana siltuma, dzesēšanas un elektrības ražošanai, kas jau tagad ir ekonomiski efektīvi un videi labvēlīgi, proti, izmantojot no ekonomiskā un ekoloģiskā viedokļa efektīvas metodes, kas lauksaimniecības sektoram un lauku kopienām var sniegt lielāku patstāvību;
46. prasa, lai pētniecības pasākumi un lauku attīstībai paredzētie līdzekļi vispirms tiktu paredzēti tam, lai lauksaimniecības un mežsaimniecības organiskie atkritumi vairāk un efektīvāk tiek izmantoti privātiem un komunāliem mērķiem lauku apvidos;
47. aicina Komisiju veicināt efektīvu lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumu biomasas izmantošanu, kā arī piemērotu kultūraugu, kuriem ir augsta enerģētiskā vērtība, audzēšanu, piemēram, ātraudzīgu koku — vītolu un papeļu, vai graudzāļu (Poaceae) audzēšanu, nenodarot kaitējumu vietējai augu valstij katrā dalībvalstī, lai ražotu siltumu un vienlaicīgi palīdzētu izmantot noteikta veida atkritumus;
48. uzsver to, cik svarīgi ir noteikt obligātās prasības siltuma ražošanai no atjaunojamās enerģijas avotiem, kas stimulēs biomasas kā atjaunojamās enerģijas avota efektīvu izmantošanu un lauksaimniecības produktu vietējo tirgu attīstību;
49. uzskata, ka būtu jārada pēc iespējas optimāli apstākļi biomasas izmantošanai, kā arī būtu jādefinē skaidri atbalsta shēmu noteikumi un jāpiešķir lielāki finanšu resursi biomasas ražošanas palielināšanai un, nodrošinot, ka to izmanto daudz efektīvāk;
50. aicina Komisiju izstrādāt dalībvalstīm adresētu ieteikumu radīt efektīvus stimulus, piemēram, nodokļu un nodevu samazinājumi, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu un atjaunīgo izejvielu vietējo avotu izmantošanu atjaunīgās enerģijas ražošanai;
51. ierosina arī turpmāk sekmēt centienus saimniecību līmenī, ko daudzi neliela apjoma pārstrādātāji jau dara, lai ražotu un izmantotu atjaunīgo enerģiju tieši saimniecībā, ja ir labas izredzes bez pastāvīgas subsīdiju izmantošanas tuvākajā laikā gūt panākumus tirgū;
52. informē lauksaimniekus par iespējām un jaunām uzņēmējdarbības perspektīvām, kādas sniedz kultūraugu, kuriem ir augsta enerģētiskā vērtība, audzēšana, ņemot vērā pārskatītās kopējās lauksaimniecības politikas noteiktos ierobežojumus,
53 mudina izveidot biorafinēšanas rūpnīcas, kas paaugstinātu galaproduktu izmaksu efektivitāti, pilnīgi izmantojot biomasu;
54. aicina dalībvalstis vairāk informēt pilsoņus par biomasas un atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas pozitīvo ietekmi uz vides aizsardzību un īstenot izglītības stratēģiju, kuras mērķis ir rūpēties par bērnu un jaunatnes ekoloģisko izglītošanu;
55. uzsver, ka nedrīkst atstāt bez ievērības nepieciešamību izmantot lauksaimniecības blakusproduktus, kā arī citus biomasas atkritumus, tai skaitā arī rūpniecības atkritumus;
Biodegvielas ražošanas izdevīgums
56. uzsver, ka saskaņā ar Lisabonas stratēģiju fosilās degvielas aizvietošana var sniegt ekonomisku izdevīgumu un radīt jaunas darbavietas;
57. atgādina, tā kā ES ir apņēmusies veikt pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju un aizsargātu vidi, biodegvielas ražošanai, kas ir enerģijas avotu dažādošanas potenciāls, būtu jāatbilst noteikumiem uz kuriem ir pamatota ilgtspējīga lauksaimniecība;
58. norāda, ka jauno tehnoloģiju izpēti, kas vērsta uz atjaunīgo degvielu attīstību un izmantošanu, būtu jāizvirza par prioritāti;
59. mudina dalībvalstis apsvērt pasākumus, piemēram, turpmākos nodokļu stimulus noteiktam daudzumam biodegvielas, ko sajauc ar fosilo degvielu, un obligātās prasības kā daudzsološas iespējas turpmāk veicināt biodegvielas izmantošanu;
60. uzsver, ka uzmanīgi jāpiemēro nodokļu politikas jautājumi, piemēram, nodokļu atlaides, lai izvairītos no tirgus kropļošanas, piešķirot pārāk lielas kompensācijas par ievesto degvielu salīdzinājumā ar tiem enerģijas veidiem, kuru ražošanas izmaksas ir ļoti zemas;
61. mudina dalībvalstis noteikt nodokļus un nodevas pietiekami ilgam laikam tā, lai garantētu nozares drošumu un stimulētu ieguldījumus;
62. aicina Komisiju apsvērt noteiktu noteikumu ieviešanu tirgus pieejamībai biodegvielas importam no trešām valstīm, piemēram, no Brazīlijas, tā lai aizsargātu pārtikas piegādes vispasaules drošību, bioloģisko daudzveidību un tropisko mežu spēju absorbēt CO2, izmantojot mērķtiecīgu aplikšanu ar nodokļiem un sekmējot lauku attīstības projektus, kuru mērķis ir resursu ilgtspējīga izmantošana trešās valstīs, tādējādi dodot iespēju biodegvielas ražošanas nozarei ES saglabāt konkurētspēju un līdztekus, piemērojot augstus vides standartus;
63. aicina palielināt finansējumu jaunu un izmaksu efektīvu tehnoloģiju pētniecībai, kuras izstrādes ir labāk piemērotas biodegvielas ražošanas nozares vajadzībām;
64. atzinīgi vērtē to, ka tiek pievērsta pienācīga uzmanība jaunu un izmaksu efektīvu biodegvielas ražošanas tehnoloģiju pētniecībai;
65. iesaka sniegt būtisku atbalstu otrās paaudzes biodegvielas pētniecībai un sasniegumiem, bet vienlaikus nopietni apsvērt iespēju īstenot jau esošos priekšlikumus, piemēram, ūdeņraža ieguve no atjaunīgiem enerģijas avotiem, kas sniegtu ievērojamu atbalstu vides problēmu risināšanā;
66. atzīst, ka biodegviela ir dārgāka nekā fosilā degviela (vismaz pašreiz un tikmēr, kamēr tiks atrasti lētākas ražošanas tehnoloģijas, tāpēc ir svarīgi piešķirt līdzekļus pētniecībai), bet norāda, ka, biodegvielas un fosilās degvielas maisījuma ietekme uz vidi ir nekaitīga;
67. aicina Komisiju ātrāk ierosināt pārskatīt Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti tā, lai noteiktu atbilstošus līdzekļus, kas sekmētu Direktīvas 2003/30/EK par biodegvielu mērķu īstenošanu un tādējādi turpmāk veicinātu biodegvielas izmantošanu;
o o
o
68. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
- [1] OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.
- [2] OV L 123, 17.5.2003., 42. lpp.
- [3] OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31. 10. 2003., 1. lpp.)
- [4] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2183/2005 (OV L 347, 30. 12. 2005., 56. lpp.)
- [5] OV L 049, 19.02.2004., 1. lpp.
- [6] OV L 283, 31. 10.2003., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (EK) Nr. 2004/75/EK (OV L 157, 30. 04. 2004., 1. lpp.)
- [7] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0365
PASKAIDROJUMS
The main goal of the promotion of crop production for non-food purposes is to provide important new markets for farmers in the European Union. Developing this sector has the potential to bring enormous social, economic and environmental benefits.
The European farming sector today is under increasing pressure, with globalisation and liberalisation of national and international markets making it very difficult for European farmers to compete with countries producing at a lower cost. As this trend continues, farmers will find it more difficult to forge a decent income and the least competitive producers will be forced out of the sector. This will not only have major economic and social implications but will also lead to a decrease of land used for food production.
It is within this context that the promotion of crops for non-food purposes provides major opportunities.
Land use
As the agricultural sector continues to develop, more land will become available for non-food uses. Agriculture nowadays does not only have an economic and social value but also an environmental and ecological importance. The loss of agricultural land would therefore be to the detriment of the environment. If the land could keep its agricultural destiny by using it for the production of crops for non-food purposes, these ecological benefits and our natural heritage would remain.
Current provisions: CAP reform
The decoupling of income support from production introduced by the 2003 CAP reform will help to facilitate the supply of energy crops. In particular, crops that were eligible for direct payments only under the non-food regime on set-aside areas may now be cultivated on any area without loss of income support. Under the new system farmers are, in principle, able to adapt their production system to agronomic conditions and market developments, without any impact on the amount of income support they receive. It will be the net margin of the different crops at local level that will determine their production programme.
The decoupling system also provides for special provisions for some crops (e.g. starch potato, durum wheat). To receive this payment, farmers must comply with a number of good agricultural and environmental practices. The maximum area eligible for support is fixed per region and it can vary within the region, depending on the irrigation, the specific crop concerned and average yields. In addition, Member States are allowed to contribute national aid up to 50% of the total costs associated with establishment of multi-annual crops for biomass production on set aside land.
Set aside land
The set-aside obligation, which was introduced with the 1992 reform as a tool to balance the cereals market, has been integrated into the new single payment scheme. Set-aside land can normally not be used for any type of production, but the cultivation of non-food crops (including energy crops) is authorised if the use of the biomass is guaranteed either by a contract or by the farmer himself. The set-aside regime therefore constitutes an incentive for the cultivation of non-food crops.
Energy crops scheme
The production of fuel and energy crops is promoted not only through the set aside payment, but also through the Energy Crops Scheme, which provides a per hectare support for producers on non set-aside land. The maximum guaranteed area is 1.5 million hectares and a premium of € 45 per ha is available. Payments are established for two main energy crops: short rotation coppice and miscanthus. In the first year of implementation of the Energy Crops Scheme, 2004, only 300.000 ha (20% of the maximum guaranteed area) were used for this purpose.
Greenhouse effect
The protection of the environment has also become an important part of today's policies, including the agricultural policy. By implementing the Kyoto Protocol, detailed rules have been laid down, for example, a target emission rate per Member State was set to achieve an average of 8% decrease in greenhouse gas emission within the EU. The cultivation of biomass, for example, can contribute efficiently in decreasing the greenhouse effect, which is primarily caused by CO2, by buffering the CO2 emission. Afforestation programmes and agroforestry systems always have been and still are providing the best results in combating the greenhouse effect. The establishment of forests on agricultural land is already promoted within certain policies and needs to be kept that way.
Renewable energy
The European Parliament recently recognized the potential of renewable energy as an important means to boost employment and create regional added value in rural areas, thus conforming to the Lisbon and Gothenburg strategies.
Renewable energies in general
Renewable energy is a general term used for many different kinds of energy, such as renewable electricity, heat and biofuels which are all derived from sources that are inexhaustible, unlike conventional fossil fuels. Examples of renewable sources are wind, solar energy, wood, waste, oilseed rape and other crops and products derived from crops grown for non-food purposes.
The production of renewable energy needs to be promoted within the European Community, especially in the context of sustainable development but also to decrease dependency on conventional fuels, such as petrol. Several current technologies, like energy derived from biomass, are economically viable and competitive.
The European Commission set out a target of 12% of renewable energy consumption in their White Paper on renewable sources of energy (COM/2001/69). Recently, the Parliament adopted an initiative report on renewable energy in this context. Within their opinion the Committee on Agriculture and Rural Development stressed that the production of renewable energy, to which the CAP has contributed, needs to be further developed and the use of renewables needs to be encouraged:
"It is indispensable to increase the possibility of the co-funding of investment schemes by the European Agricultural Fund for Rural Development an the other Structural Funds so as to ensure the balanced and rational development and use of renewable energy, provided the energy and environmental outcomes of this use prove positive and compatible with sustainable production methods."
The Parliament also asked the Commission and the Member States to intensify their efforts in order to meet the target of 12% renewable energy consumption as early as possible.
Biomass Action Plan
The area within the EU-25 eligible for support for cultivation of non-food crops either under set-aside or under the Energy Crops Scheme will total 8 million hectares in 2005, rising up to 9.4 million in 2011. This includes the maximum area allowance in the Energy Crops Scheme and the 30% increase in voluntary set-aside. In order to meet the EU targets for renewable energy and biofuels, it has been estimated that 6.5 million hectares will need to be devoted to solid fuel energy crops, and at least a further 6.6 million for biofuels. The total of 13.1 million hectares needed is 3.5 hectares more than the area that is predicted to receive support.
Currently, the European Commission is drawing up a proposal for a Biomass Action Plan expected to come out at the beginning of next year. This initiative will address the problem stated above. One of the other issues that will be addressed is the reason why the Energy Crops Scheme is not used sufficiently.
Biofuels
Another possibility provided by the growth of crops for non-food purposes is the production of biofuels from starch potatoes, cereals, sugar beet, rapeseed and others. The major markets for biofuels are biodiesel and bioethanol, the first is a substitute for diesel and derived mainly from rapeseed oil, the second is a substitute for petrol and can be derived from many carbohydrate sources.
Today, the EU is the world leader in developing novel technologies for biodiesel production and use. Within the bioethanol industry, the EU has to compete with cheap bioethanol producing countries like Brazil, which implemented a national programme of fuel alcohol (“proalcool”) in 1974. Another issue with the current EU bioethanol technologies is that, above a certain percentage of ethanol mixed with petrol, there is an increase in NOx and aldehyde emissions, which are highly pollutant in terms of air quality and thus larger greenhouse gas emission savings could cause environmental damage.
Directive 2003/30/EC on biofuels sets targets for the market share of biofuels on the energy market: 2% in 2005 to increase until 5.75% in 2010. At present, biofuels contribute less than 1% of the fuel consumption in the EU. The European Commission is currently working on a Communication on biofuels which is expected to have both an agricultural perspective and an international perspective and may make the link with the adjustments of the Directive 1998/70/EC on fuel quality, which are being reviewed during the first half of 2006.
In order to achieve the targets as set out in the Directive 2003/30/EC on biofuels, different strategies could be followed. One way to promote the cultivation of crops for non-food purposes is to make the biofuel targets obligatory. This strategy is supported by many stakeholders in the public consultation on the Biomass Action Plan. Another strategy is based on the fact that by creating a demand for biofuels, the supply will follow. This can be created through tax exemptions, which are already used in Germany, or through support for setting up local biofuel production units, linked to local crop production, within the rural development context. We must also consider whether we need to add a tariff to cheap fuels (for instance bio-ethanol from Brazil) in a manner not dissimilar to the United States.
Finally, the support for biofuel technology research should not only be focussed on first generation biofuels (the biofuel technologies currently being used) but also for novel biofuels (second and third generation) such as syngas based biofuels, and lignocellollosic ethanol. Furthermore, the energy conversion efficiency and the cost efficiency can be significantly increased by stimulating research and development of novel technologies and the improvement of existing technologies.
Oil crops
Most of the vegetable oil is consumed by food markets but there are also important industrial applications: detergents and surfactants, lubricants, paints, solvents, polymers and linoleum, to name just a few. All of these products can be derived from 4 main crops: oilseed rape, soya, sunflower and linseed.
The future use of biolubricants, in particular, is predicted to increase by up to 20% in the next few years. The opportunities to improve the oil content through plant breeding or biotechnology are not yet fully exploited. The main problem in the oil sector is the competition with cheap alternatives (mainly imports), for example palm oil. The cheap production of palm oil in Indonesia has also caused many environmental problems. Possible competition from within the biodiesel market might also reduce the potential future use.
Carbohydrate crops
At present, the most important non-food products derived from carbohydrate crops are: paper, biodegradable polymers, adhesives, glues, agrochemicals, detergents and paints. Wheat, maize and potato are the three main carbohydrate sources in the EU.
Currently 3.6 million tonnes of cereal production per year is used for this purpose and the amount is expected to increase to 5.5 million within the coming 5 years. Although this accounts for only a few percentages of the yearly EU area devoted to cereal production, it can provide high value market opportunities to farmers.
Speciality crops
Pharmaceuticals, medicinal, flavours, biocides and fragrances are provided by the cultivation of such crops as mustard, poppy, sesame, thyme, rosemary, lavender and mint.
These crops are grown on a very small scale but they can provide a high return for farmers. Because of the high quality of products produced in the EU compared to other countries, the competition with cheaper products is less significant.
Finally, industrial and special (non-food) uses of crops can help to add on farm value and some of these uses additionally provide environmental benefits. Biodegradable plastics are only one of the many examples that have huge opportunities for increased future use.
Research and technologies
In the report on the share of renewable energy in the EU and proposals for concrete actions, the Parliament asked the Commission to take new regulatory measures and to increase the Union's financial support for research into renewable energy sources, innovation spreading, information sharing and energy economies. Producers also need to be supported so that they can obtain the appropriate technology by taking part in the relevant national and Community programmes. The Parliament drew attention to the fact that encouraging a greater use of biomass in the production of a renewable form of energy using sustainable production methods must not be an excuse for the European Union not to pursue research aimed at achieving greater energy efficiency and any potential means of lowering the financial burden on farmers.
Final remarks
Six years ago, the European Commission and the Economic and Social Committee stressed the need to develop a centralised non-food policy. The main reason to develop one consolidated policy is to be able to meet the future needs as we seek to use more renewable energy. Current production is discouraged (or at the very least not encouraged) by a number of EU legislations. It has been suggested several times by the European Parliament that the Commission should put more emphasis on the removal of administrative and network-specific obstacles in the Member States and on the creation of attractive encouragement schemes instead.
In order to decrease the competition against European raw agricultural material from cheap imports and other feedstock at the processing level, quality standards must be introduced. Agriculture within the EU generates very high quality, traceable and increasingly safe products in comparison to other countries. This is a comparative advantage that can and must be exploited further by implementing minimum quality levels on imported products.
Finally, there is wide support to promote the cultivation of crops for non-food purposes by making the renewable energy targets obligatory. This will not only be of benefit to the environment but the obligation to comply will also make it easier for Member States to focus a larger amount of their agricultural support on the production for non-food purposes, which will eventually lead to a more sustainable future for the agricultural sector.
Final comment from the Rapporteur
The Rapporteur would like to express his thanks for the input from the other Members, and, in particular, for the fact-finding missions to Austria, Denmark, France, Germany and the UK which have proved extremely useful in drafting this report.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Kultūraugu veicināšana mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku | ||||||||||||
|
Procedūras numurs |
2004/2259 (INI) | ||||||||||||
|
Atsauce uz Reglamentu |
45. pants | ||||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AGRI | ||||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
- |
- |
|
|
| ||||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
- |
|
|
|
| ||||||||
|
Ciešāka sadarbība |
- |
|
|
|
| ||||||||
|
Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums (-i) |
+ |
|
| ||||||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Neil Parish |
| |||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
- |
| |||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
13.7.2005 |
11.10.2005 |
28.11.2005 |
22.02.2006 |
| ||||||||
|
Pieņemšanas datums |
22.2.2006 | ||||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
36 - | |||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Marie-Hélène Aubert, Peter Baco, Katerina Batzeli, Thijs Berman, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Michl Ebner Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Jean-Claude Fruteau, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, María Esther Herranz García, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Stéphane Le Foll, Albert Jan Maat, Diamanto Manolakou, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Jeffrey Titford, Kyösti Virrankoski, Janusz Wojciechowski, Andrzej Tomasz Zapałowski | ||||||||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Bernadette Bourzai, Astrid Lulling, Zdzisław Zbigniew Podkański, | ||||||||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| ||||||||||||
|
Iesniegšanas datums – A6 |
24.2.2006 |
A6-0040/2006 | |||||||||||
-