ZIŅOJUMS par Eiropas politiskajām partijām

27.2.2006 - (2005/2224 (INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Jo Leinen

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 90 KB)
• 001-001 (DOC - 73 KB)
• 002-002 (PDF - 85 KB)
• 002-002 (DOC - 72 KB)
• 003-003 (PDF - 85 KB)
• 003-003 (DOC - 72 KB)
• 004-006 (PDF - 91 KB)
• 004-006 (DOC - 80 KB)
• 007-007 (PDF - 74 KB)
• 007-007 (DOC - 72 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas politiskajām partijām (2005/2224(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma 191. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. panta 2. daļu, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 4. daļu,

- ņemot vērā Līguma I-45. panta 4. daļu par Eiropas Konstitucionālo līgumu,

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu[1], īpaši to 12. pantu (šajā regulā);

- ņemot vērā ģenerālsekretāra 2005. gada 21. septembra ziņojumu Prezidijam par Eiropas līmeņa partiju finansēšanu saskaņā ar Prezidija 2004. gada 29. marta lēmuma 15. pantu ar norādījumiem regulas īstenošanai[2],

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6‑0042/2006),

A.     tā kā pilsoņiem tuvas un demokrātiskas Eiropas Savienības turpmāka attīstība ir priekšnoteikums, lai pilsoņi atbalstītu Eiropas integrācijas nākamās fāzes, un tāpēc Eiropas demokrātijas tālākai attīstībai ir jāpiešķir augsta prioritāte;

B.     tā kā politiskās partijas veido būtisku Eiropas politiskās telpas izveides elementu, veicinot demokrātiju Eiropas līmenī;

C.     tā kā politiskām partijām ir nozīmīga loma tādu demokrātisko vērtību veicināšanā, kā brīvība, iecietība, solidaritāte un dzimumu līdztiesība;

D.     tā kā dziļas pārdomas par Eiropas nākotni rada nepieciešamību pēc visaptveroša dialoga ar pilsoņiem un tajā galvenā loma ir jānodrošina Eiropas mēroga politiskajām partijām;

E.     tā kā daudzās valstīs politisko partiju darbību politiskās informēšanas un sabiedriskā viedokļa veidošanas jomā finansiāli atbalsta valsts;

F.     tā kā politiski radniecīgās grupas apvienojušās Eiropas politiskajās partijās un to darbu finansiāli atbalsta Kopiena;

G.     tā kā partiju finansēšana Eiropas Savienības līmenī notiek saskaņā ar Līguma 191. pantu;

H.     tā kā Eiropas politiskajām partijām nav atļauts veidot rezerves, uzkrājot dotācijas vai pašu līdzekļus; tā kā tad, ja partijām, slēdzot bilanci, rodas pozitīvs atlikums (peļņa), to atvelk no galīgās dotācijas;

I.      tā kā ar regulas palīdzību ir sperts pirmais solis, lai izveidotu normatīvus pamatnosacījumus Eiropas politiskajām partijām;

J.      tā kā politiskās partijas izteikušas virkni vēlmju saistībā ar partiju finansēšanas apveidiem Eiropas līmenī[3];

K.     tā kā Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs iesniedza ziņojumu par reglamenta pielietojumu[4];

L.     tā kā valsts finansējums partijām saskaņā ar regulu nav domāts tam, lai Eiropas politiskajām partijām sarežģītu rezervju veidošanu no pašu līdzekļiem (ziedojumiem, biedru naudām, par samaksu sniegtiem pakalpojumiem) vai padarītu to pat par neiespējamu, un tā kā šīm partijām tikai ir aizliegts veidot dotāciju atlikumu budžeta gada beigās;

M.    tā kā Eiropas politiskajām partijām, tāpat kā jebkurai peļņas vai bezpeļņas organizācijai, ilgtermiņa plānošanai ir nepieciešama vismaz minimāla finansiāla drošība ne mazāk svarīgi arī tāpēc, ka tām ilgtermiņā jāpilda saistības pret darbiniekiem, piegādātājiem un darbuzņēmējiem;

N.     tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Eiropas politiskās partijas nesaņem nekādas finansiālas garantijas, kas būtu ilgākas par vienu gadu; tā kā tām piešķirtās dotācijas nosaka ik gadu un to apjoms ir pilnībā atkarīgs no partiju skaita, kas uz tām pieteikušās, kā arī no tām piederīgo Parlamenta deputātu skaita; tā kā šo dotāciju apjoms no gada uz gadu var būtiski mainīties, ja parādās jaunas politiskās partijas vai rodas izmaiņas politiskajām partijām piederīgo Parlamenta deputātu skaitā;

O.     tā kā divas jaunas partijas nesen pieteicās reģistrācijai Eiropas Parlamentā un iesniedza pieteikumus dotācijām, tādējādi palielinot Eiropas politisko partiju skaitu no 8 uz 10;

P.      tā kā pašreizējā situācijā partijas ir finansiāli ļoti atkarīgas no Eiropas Parlamenta, jo vienīgais veids, kā nodrošināt finansējumu ilgtermiņa saistībām, ir saņemt regulāras un garantētas dotācijas no Parlamenta;

Q.     tā kā pašreizējā situācija neveicina Eiropas politisko partiju pareizu finanšu vadību, jo nav patiesa stimula izdevumu pārvaldē piemērot ekonomiskās efektivitātes principus;

R.     tā kā Eiropas politiskajām partijām jāiesniedz ikgadējais budžets, kas ir sadalīts piecās kategorijās; tā kā šo budžeta struktūru nosaka Eiropas Parlaments;

S.     tā kā Eiropas Parlamenta standarta nolīguma ar Eiropas politiskajām partijām par dotācijas piešķiršanu[5] I.3. panta 3. punktā ir noteikts, ka pārvietot līdzekļus no vienas budžeta pozīcijas (kategorijas) uz citu var tikai 20% robežās no katras pozīcijas līdzekļu apjoma;

T.     tā kā ierobežojumi līdzekļu pārvietošanai starp budžeta kategorijām neļauj Eiropas politiskajām partijām mainīt politiskās prioritātes budžeta gada laikā;

U.     tā kā Eiropas politiskajām partijām tagad var būt juridisks statuss saskaņā ar to juridiskās personas statusu valstī, kurā ir tās mītne; tā kā dažas partijas ir izvēlējušās Beļģijas bezpeļņas organizācijas juridisko formu, savukārt citas — starptautiskas bezpeļņas organizācijas juridisko formu;

V.     tā kā atšķirības starp Eiropas politiskajām partijām un Eiropas iestādēm piemērojamo fiskālo režīmu tomēr ir pārāk krasas;

W.    tā kā saskaņā ar regulu Eiropas Parlamentam ir jāpublicē pārskats par regulas pielietojumu, norādot uz piedāvātajām izmaiņām,

Politiskais pamatojums

1.      konstatē, ka pastāv plaisa starp daudziem pilsoņiem un Eiropas institūcijām, kas liek secināt, ka līdzšinējā politiskā komunikācija un informēšana par Eiropas politiku ir bijusi nepietiekama;

2.      pauž pārliecību, ka Eiropas mēroga politiskajām partijām jāuzņemas ne tikai jumta organizāciju loma, bet arī jākļūst par Eiropas politikas veicinātājiem, kas sakņojas visos sabiedrības slāņos, cenšoties panākt patiesu iedzīvotāju iesaistīšanu ne tikai ar Eiropas vēlēšanu palīdzību, bet arī visos pārējos Eiropas politiskās dzīves aspektos;

3.      uzskata, ka Eiropas līmeņa politiskās partijas veido nozīmīgu elementu Eiropas sabiedrības viedokļa veidošanas un izteiksmes procesā, bez kura nevar sekmīgi veidoties turpmāka Eiropas Savienības attīstība;

4.      uzsver nepieciešamību vienoties ne tikai par Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanas noteikumiem, bet arī par patiesajiem Eiropas partiju Statūtiem, kuros būtu noteiktas partiju tiesības un pienākumi un kuri dotu iespēju tām iegūt juridiskās personas statusu, kas balstīts uz Kopienas tiesību aktiem un ir spēkā dalībvalstīs; prasa, lai tā Konstitucionālo jautājumu komiteja izskata jautājumu par Eiropas politisko partiju Eiropas līmeņa statūtiem tiesiskā un nodokļu ziņā;

5.      prasa, lai statūtos iekļauj noteikumus atsevišķu personu piederībai Eiropas mēroga partijām, kā arī noteikumus par pārvaldi, kandidātu izvirzīšanu un vēlēšanām, un kārtību un atbalstu partiju kongresu un asambleju organizēšanai;

Pieredze un priekšlikumi uzlabojumiem

6.      pieņem zināšanai, ka sakarā ar regulu iesniegtas trīs prasības, kuras 2005. gada 11. jūlijā, uzskatot tās par neatļautām, noraidījusi Pirmās instances tiesa, turklāt pret vienu no spriedumiem ir iesniegta apelācija;

7.      atzinīgi novērtē to, ka kopš pilnvaru perioda sākuma pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2004. gada jūnijā ir dibinātas astoņas dalībvalstu politisko partiju apvienības, kas veido Eiropas mēroga politiskās partijas, un ka saskaņā ar regulas noteikumiem tās varēja saņemt finansiālu atbalstu;

8.      konstatē, ka finanšu atbalsta piešķiršana EUR 4,648 miljonu apmērā 2004. budžeta gadam ar prasību iesniegt priekšlikumus sākās 2004. gada 18. jūnijā un paredzētajā kārtībā noslēdzās 2005. gada 6. jūlijā ar Prezidija galīgo lēmumu par finanšu atbalstu;

9       norāda uz to, ka Eiropas Savienības 2005. gada budžetā partiju finansēšanai bija paredzēti EUR 8,4 miljoni , kurus Prezidijs saskaņā ar regulā paredzēto sadales mehānismu sadalīja partijām, kuras bija iesniegušas pieteikumus;

10.    pieņem zināšanai, ka Eiropas līmeņa politiskās partijas 2004. gadā samaksāja kopā EUR 20 071 par tehnisko palīdzību, t.i. par zālēm, tehnisko personālu un īpaši tulku pakalpojumiem, ko saskaņā ar regulu Eiropas Parlaments nodrošina pret atlīdzību;

11.    ņemot vēra iepriekšējo praktisko pieredzi un ievērojot budžeta noteikumus, uzskata par nepieciešamu finansēšanas sistēmā ieviest šādus grozījumus:

a) regula nosaka tikai pieteikumu iesniegšanas kārtības pamatnoteikumus. Lai izvairītos no pieteikumu iesniedzēju lieki ieguldītiem pūliņiem, vajadzētu procesu organizēt divos līmeņos, lai pirmajā līmenī izlemtu, vai partija atbilst vispārējiem kritērijiem atbalsta saņemšanai, un otrajā līmenī noteiktu līdzekļu apjomu;

b) maksājumu grafiks nav optimāli pieskaņots saņēmēju darbības metodēm. To vajadzētu mainīt tā, lai astoņdesmit procentus no finansējuma apjoma izmaksātu pēc tam, kad parakstīta vienošanās par finansēšanu, un pārējo summu izmaksātu pēc budžeta gada beigām, pamatojoties uz iesniegtajiem rēķiniem;

c)  lai palielinātu saņēmējiem finanšu plānošanas drošību, ņemot vērā saistošos budžeta plānošanas principus, ko paredz Finanšu regula, tādām ikgadējā budžeta projekta sagatavošanā iesaistītajām struktūrvienībām kā Prezidijam un Budžeta komitejai pilnvaru perioda sākumā jāvienojas par finansēšanas plānu vairākiem gadiem, ietverot gan katrai partijai paredzēto pamatsummu (15 % no kopējā budžeta), gan par katru Eiropas Parlamenta deputātu paredzēto papildu apjomu, ko sadala starp partijām(85 % no kopējā budžeta), lai tādējādi nodrošinātu pietiekami elastīgu pieeju jaunu partiju dibināšanas gadījumos;

         d) no Eiropas politiskajām partijām jāprasa ilglaicīga finanšu plānošana. Tāpēc ir nepieciešams, ka šīs partijas var rezervju veidošanai izmantot pašu līdzekļus, īpaši tos, kas iegūti no ziedojumiem un biedru naudām un pārsniedz noteikto pašu finansējuma daļu 25% apmērā no izdevumiem;

         e) pašreizējā finanšu regulas pārskatīšanas procedūrā vai regulas grozījumos vajadzētu censties ieviest ierobežojošu izņēmumu, kas ļautu noteiktu daļu no attiecīgajam finanšu gadam piešķirtā finansējuma izmantot nākamā gada pirmajā ceturksnī;

         f)  striktais finansējuma iedalījums piecās kategorijas un ierobežojumi līdzekļu pārvietošanai starp šīm kategorijām neatbilst Eiropas partiju vajadzībām. Tādēļ vienošanos par finansēšanu vajadzētu grozīt tā, lai būtu iespējams lielāku līdzekļu apjomu pārvietot starp kategorijām, tomēr pēc iespējas samazinot šai procedūrai nepieciešamo administratīvo slogu;

g) turklāt partiju iesniegtajām gada programmām vajadzētu būt tik elastīgām, lai partijas, veicot politisko darbību, varētu pienācīgi reaģēt arī uz neparedzētiem notikumiem;

h) lai uzlabotu finansējuma pārvaldības efektivitāti, partiju galīgo finanšu pārskatu iesniegšanas termiņu vajadzētu pagarināt līdz nākama gada 15. maijam;

i)  lai sasniegtu mērķi, kas paredz stiprināt Eiropas politiskās partijas kā Eiropas demokrātijas elementu, un ņemot vērā pieaugošās prasības attiecībā uz to politisko darbību, kas saistītas ar paplašināšanos (tulkošanas izdevumi, ceļojumu izdevumi utt.), uzskata par vēlamu attiecīgi izvērst politisko partiju finansiālo atbalstu;

12.    uzskata par lietderīgu pārdomu periodā par Eiropas Savienības nākotni apspriest arī šādus jautājumus:

a)  Kādā veidā būtu iespējams atbalstīt Eiropas politiskos fondus, lai papildinātu Eiropas politisko partiju veikto politiskās informēšanas un izglītošanas darbu? Parlaments aicina Komisiju šajā jautājumā iesniegt priekšlikumus;

b)   Kā būtu jāizveido Eiropas partiju saraksti Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai veicinātu Eiropas politiskās sabiedrības veidošanos?

c)  Kāda nozīme varētu būt Eiropas politiskajām partijām referendumos par Eiropas tēmām, Eiropas Parlamenta vēlēšanās un Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanā?

d)  Kādā veidā var izmantot un veicināt Eiropas jaunatnes organizācijas un kustības, kas ir būtiski līdzekļi, lai jaunākām paaudzēm ieaudzinātu Eiropas apziņu un veidotu to izpratni par Eiropas identitāti?

°

° °

13.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.
• [2]  Dokuments PE 362.124/BUR/AN.2.
• [3]  Kopējā Hoyer, Rasmussen, Martens, Francescato, Maes, Bertinotti, Kaminski, Bayrou un Ruttelli 2005. gada 1. jūnija deklarācija, kas adresēta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam.
• [4]  Dokuments PE 362.124/BUR
• [5]  Eiropas Parlamenta Prezidija 2004. gada 29. marta Lēmuma 2. pielikums (OV C 155, 12.6.2004., 1. lpp) OV L 155 12.06.2004., 1. lpp.

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (1.2.2006)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par Eiropas politiskajām partijām
(2005/2224(INI))

Atzinumu sagatavoja: Antonio López-Istúriz White

PA_NonLeg

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā Eiropas politiskajām partijām, tāpat kā jebkurām peļņas vai bezpeļņas organizācijām, ilgtermiņa plānošanai ir nepieciešama vismaz minimāla finansiāla drošība ne tikai tāpēc, ka tām ilgtermiņā jāpilda saistības pret darbiniekiem, piegādātājiem un darbuzņēmējiem;

B.  tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Eiropas politiskās partijas nesaņem nekādas finansiālas garantijas, kas būtu ilgākas par vienu gadu; tā kā tām piešķirtās dotācijas nosaka ik gadu un to apjoms ir pilnībā atkarīgs no partiju skaita, kas uz tām pieteikušās, kā arī no tām piederīgo Parlamenta deputātu skaita; tā kā šīs dotācijas var būtiski atšķirties katru gadu, ja parādās jaunas politiskās partijas vai mainās politiskajām partijām piederīgo Parlamenta deputātu skaits;

C. tā kā divas jaunas partijas nesen pieteicās reģistrācijai Eiropas Parlamentā un iesniedza pieteikumus dotācijām, tādējādi palielinot Eiropas politisko partiju skaitu no 8 uz 10;

D. tā kā Eiropas politiskajām partijām nav atļauts veidot rezerves, uzkrājot dotācijas vai pašām savus līdzekļus; tā kā tad, ja partijas slēdz bilanci ar pozitīvu finanšu rezultātu (peļņu), atlikumu atvelk no galīgās dotācijas;

E.   tā kā pašreizējā situācijā partijas ir finansiāli ļoti atkarīgas no Eiropas Parlamenta, jo vienīgais veids, kā nodrošināt finansējumu ilgtermiņa saistībām, ir saņemt regulāras un garantēta apjoma dotācijas no Parlamenta;

F.  tā kā pašreizējā situācija neveicina to, lai Eiropas politiskajām partijām būtu pienācīga finanšu vadība, jo nav patiesa stimula piemērot ekonomiskās efektivitātes principus, pārvaldot izdevumus;

G. tā kā Eiropas politiskajām partijām jāiesniedz ikgadējais budžets, kas ir sadalīts piecās kategorijās; tā kā šo budžeta struktūru nosaka Eiropas Parlaments;

H. tā kā Eiropas Parlamenta standarta nolīguma ar Eiropas politiskajām partijām par dotācijas piešķiršanu[1] I.3. panta 3. punktā ir noteikts, ka pārvietot līdzekļus no vienas budžeta pozīcijas (kategorijas) uz citu var tikai 20% robežās no katras pozīcijas līdzekļu apjoma;

I.   tā kā ierobežojumi līdzekļu pārvietošanai starp budžeta kategorijām neļauj Eiropas politiskajām partijām mainīt politiskās prioritātes budžeta gada laikā;

J.   tā kā Eiropas politiskajām partijām tagad var būt juridisks statuss saskaņā ar to juridiskās personas statusu valstī, kurā ir tās mītne; tā kā dažas partijas ir izvēlējušās Beļģijas bezpeļņas organizācijas juridisko formu, savukārt citas — starptautiskas bezpeļņas organizācijas juridisko formu;

K. tā kā atšķirības starp Eiropas politiskajām partijām un Eiropas iestādēm piemērojamo fiskālo režīmu tomēr ir pārāk krasas;

L.  tā kā ģenerālsekretāra ziņojums liek nopietni apšaubīt to, vai EK līguma 191. panta nosacījumi nodrošina pietiekamu juridisku pamatu, lai atrisinātu jautājumu par Eiropas politisko partiju juridiskās personas statusu saskaņā ar Kopienu tiesībām;

1.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra ziņojumā paustās izvēles iespējas un priekšlikumus, kas bija balstīti uz visaptverošu pašreizējās situācijas analīzi un sniedza visumā pozitīvas atbildes uz Eiropas politisko partiju jautājumiem, raizēm un piezīmēm;

2.  uzskata, ka Eiropas politiskajām partijām ir jānodrošina vismaz minimāla finansiālā stabilitāte, un atzinīgi vērtē priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmas izveidi Parlamenta katra pilnvaru laika sākumā gan attiecībā uz pamata līdzekļu apjomu katrai partijai (15% no kopējā budžeta), gan attiecībā uz papildu līdzekļiem par katru partijai piederīgo parlamenta deputātu (85% no kopējā budžeta), tādējādi dodot iespēju esošajām politiskajām partijām plānot ilgtermiņā savas politiskās aktivitātes, programmas un personālsastāvu atbilstīgi to īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem;

3.  ir pārliecināts, ka jāsekmē Eiropas politisko partiju ekonomiskā efektivitāte, jo tās saņem publisko finansējumu un nodokļu maksātāju naudu, un atzinīgi vērtē domu par Finanšu regulas (Regula (EK) Nr. 1605/2002)[2] 109. panta 2. punkta un Prezidija 2004. gada 29. marta Lēmuma 7. panta 3. punkta attiecīgiem grozījumiem vai par to, ka Regulā (EK) Nr. 2004/2003[3] iekļauj izņēmuma nosacījumu;

4.  uzsver, ka Eiropas politiskajām partijām ir jāatļauj veidot rezerves un jānosaka ierobežojumi tam līdzekļu daudzumam, kuru var uzkrāt un pārcelt uz nākamajiem finanšu gadiem, un atzinīgi vērtē ieteikumu atļaut politiskajām partijām paturēt kā rezerves 25% no gada beigu atlikuma;

5.  uzskata, ka aizliegums pārcelt līdzekļus no vienas budžeta pozīcijas uz citu ir nepieņemams, jo Eiropas politisko partiju darbība atspoguļo politisko realitāti, kas var būt mainīga (piemēram, Eiropas konstitūcijas noraidīšana Francijā un Nīderlandē), un tāpēc var būt nepieciešams papildu stimuls komunikācijas uzlabošanai;

6.  atzinīgi vērtē priekšlikumu saglabāt 20% slieksni principā, bet atļaut pārcelt arī vairāk par šiem 20% attaisnotos izņēmuma gadījumos, kad iepriekš ir saņemta pilnvarotās amatpersonas piekrišana; tomēr ir pārliecināts, ka šis jaunais priekšlikums vēl joprojām izraisa pārāk daudz birokrātisku sarežģījumu un neļauj Eiropas politiskajām partijām elastīgi pielāgot savas politiskās rīcības programmas;

7.  uzskata, ka Eiropas politiskās partijas ir tiesīgas pieprasīt sava statusa vienādošanu ar Eiropas Savienības iestāžu statusu, un aicina Parlamenta biroju sīkāk izpētīt šo jautājumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas politiskās partijas
Atsauces	2005/2224(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	AFCO
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 15.12.2005
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Antonio López-Istúriz White 12.12.2005
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	31.1.2006
Pieņemšanas datums	31.1.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	18 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Maria Berger, Bert Doorn, Giuseppe Gargani, Kurt Lechner, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Marcin Libicki, Hans-Peter Mayer, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Rainer Wieland, Nicola Zingaretti, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Nuno Alvaro, Nicole Fontaine, Jean-Paul Gauzès, Roland Gewalt, Eva Lichtenberger, Manuel Medina Ortega, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Michel Rocard
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

• [1]  Eiropas Parlamenta Prezidija 2004. gada 29. marta Lēmuma 2. pielikums (OV C 155, 12.6.2004., 1. lpp)
• [2]  OV L 248 16.9.2002., 1. lpp.
• [3]  OV L 297 15.11.2003., 1. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas politiskās partijas
Procedūras numurs	2005/2224(INI)
Atsauce uz Reglamentu	45. pants
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē par atļauju	AFCO 15.12.2005
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 15.12.2005
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	CONT 25.1.2006		BUDG 1.2.2006
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	Nav
Referents(-e/-i)   Iecelšanas datums	Jo Leinen 24.11.2005
Izskatīšana komitejā	29.11.2005.	23.1.2006			21.2.2006
Pieņemšanas datums	22.2.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:			20 5 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	James Hugh Allister, Jens-Peter Bonde, Carlos Carnero González, Richard Corbett, Jean-Luc Dehaene, Panayiotis Demetriou, Andrew Duff, Maria da Assunção Esteves, Ingo Friedrich, Bronisław Geremek, Genowefa Grabowska, Ignasi Guardans Cambó, Daniel Hannan, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Andreas Mölzer, Borut Pahor, Rihards Pīks, Hans-Gert Poettering, Sérgio Sousa Pinto, Alexander Stubb, Bernard Piotr Wojciechowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gérard Onesta, Jacek Protasiewicz, Jacques Toubon
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums - A6	27.2.2006					A6‑0042/2006