Procedūra : 2005/2022(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0055/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0055/2006

Debates :

PV 22/03/2006 - 18
CRE 22/03/2006 - 18

Balsojumi :

PV 23/03/2006 - 11.8

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0109

ZIŅOJUMS     
2.3.2006
PE 359.934v04-00 A6-0055/2006

par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu: turpmāko virzību

(2005/2022(INI))

Juridiskā komiteja

Referents: Klaus-Heiner Lehne

Atzinumu sagatavoja (*): Diana Wallis, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

(*) Ciešāka komiteju sadarbība — Reglamenta 47. pants

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu: turpmāko virzību

(2005/2022(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A6‑0055/2006),

A. tā kā, lai arī Eiropas līgumtiesību iniciatīva, kas izklāstīta Komisijas 2004. gada 11. oktobra paziņojumā (KOM(2004)0651) un par ko ziņots Komisijas pirmajā gada progresa ziņojumā, galvenokārt jāuzskata kā tiesību aktu labākas izstrādes iecere ES mērogā, nav nekādas skaidrības par tās praktisko rezultātu vai juridisko pamatu, uz kāda tiks pieņemts attiecīgais saistošais tiesību akts vai akti;

B.  tā kā, lai gan Komisija to neatzīst par savu mērķi, daudzi speciālisti un šajā projektā ieinteresētie ir pārliecināti, ka ilgtermiņā gala rezultāts būs Eiropas saistību kodekss vai pat izstrādāts Eiropas Civilkodekss un ka jebkurā gadījumā šis projekts ir īpaši nozīmīga iniciatīva, kas tiek izstrādāta civiltiesību jomā;

C. tā kā šāda kodeksa ieceres un izstrādāšanas lēmums jāpieņem politiskām iestādēm, jo pats lēmums par šāda kodeksa nepieciešamību ir politisks, un tā teksts, lai gan ir juridiska rakstura, ietver sociālus un politiskus mērķus; tā kā nākotnē varētu būt pietiekama politiskā griba šādu kodeksu pieņemt, ir būtiski pašreizējo darbu veikt labi un ar pienācīgu politisko atdevi;

D. tā kā, lai gan iniciatīva tās pašreizējā formā paredz tikai acquis racionalizāciju un sakārtošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā un fakultatīvu standartlīguma noteikumu izstrādāšanu, ir būtiski, ka politiskās iestādes šajā procesā iesaistās ar pienācīgu atdevi; šajā saistībā noderīga var būt nesenā Nīderlandes pieredze, pieņemot jauno civilkodeksu;

E.   tā kā, ja mērķis ir pārskatīt acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai palielinātu sabiedrības uzticību iekšējam tirgum, ir jānodrošina augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis;

F.  tā kā ES likumdevējai iestādei jābūt tiesīgai izdarīt grozījumus iniciatīvas galīgajā variantā un šai likumdevējai iestādei šis dokuments oficiāli jāpieņem;

G. tā kā, ņemot vērā, ka spēkā esošais acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā ir Kopienas tiesību atsevišķa joma, kas atspoguļo Kopienas likumdevēju centienus nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību saskaņā ar līgumiem, un, lai gan ir pašsaprotami, ka Eiropas līgumtiesību iniciatīvas virsuzdevums ir nodrošināt un attīstīt līgumtiesību vispārēju saskaņotību, tai nevajadzētu mazināt to vērtību nozīmi, kas ir pamatā spēkā esošajam acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā,

Pamatprincipi un mērķi

1.  atkārtoti pauž pārliecību, kas izteikta Parlamenta 1989. gada 26. maija(1), 1994. gada 6. maija(2), 2001. gada 15. novembra(3) un 2003. gada 2. septembra(4) rezolūcijās, ka vienots iekšējais tirgus nevar pilnvērtīgi darboties bez turpmākas civiltiesību saskaņošanas;

2.  aicina Komisiju tās darbā saistībā ar acquis pārskatīšanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā nekavējoties izmantot Eiropas līgumtiesību projekta izpētes grupu un kopējā modeļa tīkla pašreizējo darbu, lai iegūtos rezultātus izmantotu kopēju civiltiesību izstrādē;

Materiālo tiesību jautājumi

3.  stingri iesaka, lai plānoto kopējo modeli un paredzētās līgumtiesības neizstrādā tā, ka tiek vienpusēji atbalstīti kādas noteiktas ieinteresētās puses juridiskie darījumi;

4.  atgādina Komisijai, ka termins „uzņēmums” ietver ne tikai lielas sabiedrības, bet arī mazus, tostarp vienas personas uzņēmumus, kam bieži ir nepieciešami to vajadzībām īpaši pielāgoti līgumi, kuros ņemta vērā to relatīvā neaizsargātība, slēdzot līgumus ar lielām sabiedrībām;

5.  atzīmē, ka topošajam tiesību aktam jābūt piemērojamam ne tikai attiecībā uz sektora „uzņēmums–uzņēmums”, bet arī sektora „uzņēmums–patērētājs” juridiskajiem darījumiem;

6.  aicina Komisiju vajadzības gadījumā nošķirt, kuras tiesību normas piemērojamas sektorā „uzņēmums–uzņēmums” un kuras — sektorā „uzņēmums–patērētājs”, un šo nošķiršanu veikt sistemātiski;

7.  uzsver, ka jāievēro līgumslēgšanas brīvības pamatprincips, jo īpaši sektorā „uzņēmums–uzņēmums”;

8.  uzsver, ka līgumtiesību saskaņošanas procesā jāievēro Eiropas sociālais modelis;

9.  aicina ievērot tiesību tradīciju un sistēmu atšķirības;

10. aicina Komisiju tās turpmākajos priekšlikumos pienācīgi un precīzi norādīt, kā šie priekšlikumi mijiedarbosies ar Kopienas kolīzijas normām un ar valstu tiesību sistēmām, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem par kolīziju gadījumos piemērojamā likuma pamatotību, imperatīvajām normām un lex fori ietekmi;

11. atzīmē, ka pārāk sīki izstrādātas tiesību normas attiecībā uz atsevišķiem līgumtiesību aspektiem apdraud elastīgas rīcības iespējas, reaģējot uz juridisko apstākļu pārmaiņām, un līdz ar to atbalsta vispārēju noteikumu pieņemšanu, ietverot juridiskus jēdzienus, kas nav precīzi definēti, tādējādi tiesas iestādēm nodrošinot nepieciešamo lemšanas brīvību;

12. prasa Komisijai veikt rūpīgu juridiskās un ekonomiskās ietekmes novērtējumu attiecībā uz visiem civiltiesību jomas normatīvajiem aktiem;

Procesuālie jautājumi

13. atzinīgi vērtē Komisijas pirmo gada progresa ziņojumu un atbalsta tās pārdomāto un līdzsvaroto pieeju, pārskatot acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā;

14. aicina visu Komisiju piedalīties šajā darbā, kurā galveno atbildību uzņemtos Tieslietu, brīvības, un drošības ģenerāldirektorāts un iesaistītos Iekšējā tirgus un pakalpojumu un Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāti, kā arī, ņemot vērā projekta nozīmi un apjomu, nodrošināt nepieciešamos materiālos resursus un cilvēkresursus;

15. aicina Komisiju nekavējoties iesniegt skaidru likumdošanas plānu, norādot turpmākos juridiskos instrumentus, ar kuriem tā paredz īstenot izpētes grupu un KM tīkla(5) darba rezultātus juridisku darījumu veikšanai;

16. aicina Komisiju iesniegt Parlamentam oficiālu plānu par darba gaitā aizvien biežāku apspriežu organizēšanu ar Parlamentu un par izpētes grupu un KM tīkla darbības rezultātu pilnīgu īstenošanu;

17. aicina Komisiju nodrošināt, ka tīkla darbības rezultāti tiek pienācīgi ievēroti izpētes grupu darbā;

18. atbalsta Komisijas centienus panākt tiesību aktu labāku izstrādi, bet uzsver, ka izpētes darbam KM izstrādē jānotiek saskaņā ar ES likumdevējas iestādes skaidri noteiktām pamatnostādnēm;

19. aicina Komisiju piedalīties izpētes un ieinteresēto pušu darbību izskaidrošanas darbā, izstrādājot organigrammu un/vai plūsmkarti, kurā skaidri norādītas visas iesaistītās dažādās grupas, darba grupas, puses utt., tādējādi norādot to nozīmi un stāvokli darba gaitā;

20. uzskata par vēlamu, ka, pamatojoties uz izpētes grupu galīgo ziņojumu, Komisija izvērtēšanai Eiropas Parlamentā iesniedz vairākus tiesiskā regulējuma variantus un atgādina, ka KM galīgā variantā varēs pieņemt tikai pēc Parlamenta un Padomes politiskā apstiprinājuma saņemšanas;

21. aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu par izpētes grupu un tīkla darbības rezultātiem un darba gaitu, iesniedzot ziņojumus vismaz reizi ceturksnī;

22. prasa ceturkšņa ziņojumos iekļaut vismaz šādu trīs veidu informāciju:

           a) līdz šim notikušo semināru svarīgāko rezultātu kopsavilkums,

           b) izpētes grupu atsauksmes un

           c) Komisijas paziņojums, kurā iekļauti priekšlikumi iegūto rezultātu ievērošanai              turpmākajā darbā;

23. aicina Komisiju pēc iespējas ciešāk sadarboties ar Parlamentu ikvienā KM izstrādes posmā; pauž viedokli, ka oficiāli jāapspriežas ar Parlamentu vispirms par KM struktūras projektu un pabeigšanas posmā attiecīgi par katru sadaļu vai nodaļu (atkarībā no struktūras galīgā varianta), pirms ar Parlamentu apspriežas par dokumenta galīgo variantu;

24. aicina Komisiju apspriesties ar Parlamentu pirms jebkādu turpmāko plānošanas pasākumu veikšanas;

25. aicina Komisiju praktisko interešu grupu pārstāvju tīklam ļaut ilgāk sagatavot un apspriest KM tīkla semināros izskatītos sarežģītos jautājumus;

26. mudina organizācijas, kas interešu grupu vārdā darbojas KM tīklā, patstāvīgi izlemt, kuri pārstāvji piedalās sanāksmēs;

27. uzdod Juridiskajai komitejai un komitejām, kurām lūgts sniegt atzinumus par Eiropas līgumtiesībām, pastāvīgi sekot Komisijas, izpētes grupu un tīkla darbam un vajadzības gadījumā sniegt atzinumus par Komisijas regulāri sniegtajiem rezultātiem;

28. aicina katru Padomes prezidentūru sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu rīkot forumu, kurā iepazīstinātu ar procedūras izstrādi un rezultātiem, kā arī diskutētu par tiem;

29. lai šim vērienīgajam ilgtermiņa projektam nodrošinātu pienācīgu redzamību un uzmanību, apņemas vispusīgi atspoguļot tā izstrādes gaitu pašā Parlamentā un attiecīgi iesaka izveidot parlamentāro projekta grupu, kurai jāpiešķir pietiekami resursi, lai šo ilgtermiņa projektu varētu realizēt šā Parlamenta pilnvaru laikā, un kurai jāatspoguļo komiteju ciešākas sadarbības procedūra;

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 158, 26.6.1989., 400. lpp.

(2)

OV C 205, 25.7.1994., 518. lpp.

(3)

OV C 140 E, 13.6.2002., 538. lpp.

(4)

OV C 76 E, 25.3.2004., 95. lpp.

(5)

Tīkls, kurā apvienojušies patērētājorganizāciju, rūpniecības, uzņēmējdarbības un advokatūras pārstāvji (KM tīkls).


PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture

2004. gada 11. oktobrī Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei paziņojumu par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu: turpmāko virzību(1). Šajā paziņojumā izklāstīti Komisijas turpmākie pasākumi saistībā ar 2003. gada 12. februāra rīcības plānu par lielāku Eiropas līgumtiesību saskaņotību(2). 2005. gada 23. septembrī Komisija iesniedza pirmo gada progresa ziņojumu par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu(3).

Viens no turpmākajiem pasākumiem ir Kopienas līgumtiesību kopējā modeļa (KM) izveide. Komisija paredz, ka KM darbības jomā varētu ietvert: valsts likumdevēja iestādes, kas KM spēj pielietot arī jomās, kuras nereglamentē Kopienu tiesības; KM izmantošanu neobligātu juridisku instrumentu izstrādei (rīcības plāna III pasākums); un KM valsts tiesību aktu papildināšanai.

KM izstrādi daļēji veiks patērētājorganizāciju, rūpniecības, uzņēmējdarbības un advokatūras ieinteresēto pārstāvju tīkls (KM tīkls), ko Komisija izveidoja Briselē 2004. gada 15. decembrī. Tīkla pārstāvji satiekas semināros, lai izskatītu specifiskus līgumtiesību jautājumus. Semināru darbu nosaka akadēmiskās izpētes grupu darba rezultāti. Šīm izpētes grupām saistībā ar Komisijas 6. izpētes pamatprogrammu ir uzdots izstrādāt priekšlikumus Eiropas līgumtiesību kopējam modelim.

Referenta ziņojums

Šā ziņojuma mērķis ir izplānot turpmākā Komisijas un KM tīkla darbības stratēģisko attīstību, šajā darbā iesaistot Eiropas Parlamentu.

Semināra sanāksmēs un debatēs par Komisijas 2004. gada 11. oktobra paziņojumu tika izteiktas vairākas kritiskas piezīmes, kas atbilst referenta novērtējumam. Šīs kritiskās piezīmes attiecas gan uz materiālo tiesību, gan uz procesuāliem jautājumiem.

Attiecībā uz materiālajām tiesībām lielākās nepilnības saskatāmas tajā, ka nav pievērsta uzmanība līgumslēgšanas brīvībai, kas ir civiltiesību pamatprincips, un tajā, ka līdz šim nav veikta sektoru „uzņēmums–uzņēmums” un „uzņēmums–patērētājs” tiesisko attiecību sistemātiska nošķiršana. Turklāt sīki izstrādātās tiesību normas attiecībā uz atsevišķiem līgumtiesību aspektiem rada bažas, ka līgumtiesībās nebūs paredzēta pietiekami liela dinamiskas attīstības iespēja.

Attiecībā uz procesuāliem jautājumiem kritika galvenokārt izteikta par to, ka Komisija nenosaka skaidru likumdošanas plānu, kas paredzētu kopējā modeļa juridisko formu. Turklāt līdz šim Eiropas Parlamentam izstrādes procesā nav atvēlēta pietiekami liela ietekme. Attiecīgi jānodrošina informācijas un apspriežu mehānismu darbība. Tādēļ pieprasīto ceturkšņa ziņojumu mērķis ir [Komisijas un KM tīkla] darba gaitā pakāpeniski samazināt rezultātu milzīgo apjomu, kas ir sagaidāmi pēc darba pabeigšanas. Turklāt ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju par to, kā Komisija paredz rīkoties attiecībā uz rezultātu nesaskaņām un pretrunām, kas radušās KM tīkla un izpētes grupas darbā. Visbeidzot, daļēji jāuzlabo KM tīkla praktiskais darbs, kaut gan jāatzīst, ka Komisija uzsākusi jauna veida projektu un nav iespējams atsaukties uz konkrētu pieredzi.

25.1.2006

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (*)

Juridiskajai komitejai

par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu: turpmāko virzību

(2005/2022(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Diana Wallis

(*) Ciešāka komiteju sadarbība — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā, lai arī Eiropas līgumtiesību iniciatīva, kas izklāstīta Komisijas 2004. gada 11. oktobra paziņojumā (KOM(2004)0651) un par ko ziņots Komisijas pirmajā gada progresa ziņojumā, galvenokārt jāuzskata kā tiesību aktu labākas izstrādes iecere ES mērogā, nav nekādas skaidrības par tās praktisko rezultātu vai juridisko pamatu, uz kāda tiks pieņemts attiecīgais saistošais tiesību akts vai akti;

B.  tā kā, lai gan Komisija to neatzīst par savu mērķi, daudzi speciālisti un šajā projektā ieinteresētie ir pārliecināti, ka ilgtermiņā gala rezultāts būs Eiropas saistību kodekss vai pat izstrādāts Eiropas Civilkodekss un ka jebkurā gadījumā šis projekts ir īpaši nozīmīga iniciatīva, kas tiek izstrādāta civiltiesību jomā;

C. tā kā šāda kodeksa ieceres un izstrādāšanas lēmums jāpieņem politiskām iestādēm, jo pats lēmums par šāda kodeksa nepieciešamību ir politisks, un tā teksts, lai gan juridiska rakstura, ietver sociālus un politiskus mērķus; tā kā nākotnē varētu būt pietiekama politiskā griba šādu kodeksu pieņemt, ir būtiski pašreizējo darbu veikt labi un ar pienācīgu politisko atdevi;

D. tā kā, lai gan iniciatīva tās pašreizējā formā paredz tikai acquis racionalizāciju un sakārtošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā un fakultatīvu standartlīguma noteikumu izstrādāšanu, ir būtiski, ka politiskās iestādes šajā procesā iesaistās ar pienācīgu atdevi; šajā saistībā noderīga var būt nesenā Nīderlandes pieredze, pieņemot jauno civilkodeksu;

E.  tā kā, ja mērķis ir pārskatīt acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai palielinātu sabiedrības uzticību iekšējam tirgum, ir jānodrošina augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis;

F.  tā kā ES likumdevējai iestādei jābūt tiesīgai izdarīt grozījumus iniciatīvas galīgajā variantā un šai likumdevējai iestādei šis dokuments oficiāli jāpieņem;

G. tā kā, ņemot vērā, ka spēkā esošais acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā ir Kopienas tiesību atsevišķa joma, kas atspoguļo Kopienas likumdevēju centienus nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību saskaņā ar līgumiem, un, lai gan ir pašsaprotami, ka Eiropas līgumtiesību iniciatīvas virsuzdevums ir nodrošināt un attīstīt līgumtiesību vispārēju saskaņotību, tai nevajadzētu mazināt to vērtību nozīmi, kas ir pamatā spēkā esošajam acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā,

1.  uzskata, ka kopējā modeļa (KM) izstrādes rezultātā varētu uzlaboties iekšējā tirgus darbība, taču šā darba veikšanai jānodrošina pietiekami cilvēkresursi Komisijā;

2.  aicina Komisiju pēc iespējas ciešāk sadarboties ar Parlamentu ikvienā KM izstrādes posmā; pauž viedokli, ka oficiāli jāapspriežas ar Parlamentu vispirms par KM struktūras projektu un pabeigšanas posmā attiecīgi par katru sadaļu vai nodaļu (atkarībā no struktūras galīgā varianta), pirms ar Parlamentu apspriežas par dokumenta galīgo variantu;

3.  atbalsta Komisijas centienus panākt tiesību aktu labāku izstrādi, bet uzsver, ka izpētes darbam KM izstrādē jānotiek saskaņā ar ES likumdevējas iestādes skaidri noteiktām pamatnostādnēm;

4.  aicina Komisiju piedalīties izpētes un ieinteresēto pušu darbību izskaidrošanas darbā, izstrādājot organigrammu un/vai plūsmkarti, kurā skaidri norādītas visas iesaistītās dažādās grupas, darba grupas, puses utt., tādējādi norādot to nozīmi un stāvokli darba gaitā;

5.  aicina Komisiju iesniegt Parlamentam oficiālu plānu par darba gaitā aizvien biežāku apspriežu organizēšanu ar Parlamentu un par izpētes grupu un KM tīkla darbības rezultātu pilnīgu īstenošanu, pieņemot saistošu tiesību aktu (vai aktus) saskaņā ar Līguma 95. pantu un/vai 153. pantu;

6.  uzskata par vēlamu, ka, pamatojoties uz izpētes grupu galīgo ziņojumu, Komisija izvērtēšanai Eiropas Parlamentā iesniedz vairākus tiesiskā regulējuma variantus un atgādina, ka KM galīgā variantā varēs pieņemt tikai pēc Parlamenta un Padomes politiskā apstiprinājuma saņemšanas;

7.  pieprasa Komisijai īstenot horizontālu pieeju, īpaši iesaistot Tieslietu, brīvības un drošības un Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātus, lai ikvienā procesa posmā nodrošinātu maksimālu pārredzamību;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas pirmo gada progresa ziņojumu un atbalsta tās pārdomāto un līdzsvaroto pieeju, pārskatot acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā;

9.  norāda, ka nedrīkst pārāk lielu nozīmi piešķirt līgumattiecībām starp uzņēmumiem, to samazinot līgumattiecībām starp uzņēmumu un patērētāju, un ka jebkura acquis racionalizācija patērētāju tiesību aizsardzības jomā būs politiska rakstura un būs nepieciešama vistiešākā iespējamā Parlamenta līdzdalība;

10. atgādina Komisijai, ka termins „uzņēmums” ietver ne tikai lielas sabiedrības, bet arī mazus, tostarp vienas personas uzņēmumus, kam bieži ir nepieciešami to vajadzībām īpaši pielāgoti līgumi, kuros ņemta vērā to relatīvā neaizsargātība, slēdzot līgumus ar lielām sabiedrībām;

11. lai šim vērienīgajam ilgtermiņa projektam nodrošinātu pienācīgu redzamību un uzmanību, apņemas vispusīgi atspoguļot tā izstrādes gaitu pašā Parlamentā un attiecīgi iesaka izveidot parlamentāro projekta grupu, kurai jāpiešķir pietiekami resursi, lai šo ilgtermiņa projektu varētu realizēt šā Parlamenta pilnvaru laikā, un kurai jāatspoguļo komiteju ciešākas sadarbības procedūra.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas līgumtiesības un acquis pārskatīšana: turpmākā virzība

Procedūras numurs

2005/2022(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

JURI

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

12.5.2005

Ciešāka sadarbība — datums, kad paziņoja plenārsēdē

12.5.2005

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Diana Wallis
24.11.2004

Izskatīšana komitejā

24.5.2005

5.10.2005

22.11.2005

 

 

Pieņemšanas datums

24.1.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

27

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Charlotte Cederschiöld, Bert Doorn, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Anna Hedh, Edit Herczog, Anneli Jäätteenmäki, Pierre Jonckheer, Henrik Dam Kristensen, Alexander Lambsdorff, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Arlene McCarthy, Manuel Medina Ortega, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Giovanni Rivera, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Andreas Schwab, József Szájer, Marianne Thyssen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jean-Claude Fruteau, Joel Hasse Ferreira, Joseph Muscat, Angelika Niebler, Diana Wallis, Anja Weisgerber

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas līgumtiesības un acquis pārskatīšana: turpmākā virzība

Procedūras numurs

2005/2022(INI)

Atsauce uz Reglamentu

45. pants

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē par atļauju

JURI
12.5.2005

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO
12.5.2005

LIBE
12.5.2005

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

LIBE
30.3.2005

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO
12.5.2005

 

 

 

 

Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i)

 

 

 

Referents(-e/-i)
  Iecelšanas datums

Klaus-Heiner Lehne
24.11.2004

 

Aizstātais(-ā/-ie) referents(-e/-i)

 

 

Izskatīšana komitejā

14.9.2005

30.1.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

23.2.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

20

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Maria Berger, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Piia-Noora Kauppi, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Aloyzas Sakalas, Gabriele Hildegard Stauner, Diana Wallis, Rainer Wieland, Nicola Zingaretti, Jaroslav Zvěřina

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Janelly Fourtou, Jean-Paul Gauzès, Roland Gewalt, Adeline Hazan, Eva Lichtenberger, Arlene McCarthy, Toine Manders, Michel Rocard

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums — A[6]

2.3.2006

A6-0055/2006

(1)

KOM(2004)0651.

(2)

KOM(2003)0068.

(3)

KOM(2005)0456.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika