ZIŅOJUMS par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 2395/2003/GG, kura attiecas uz Padomes sanāksmju atklātību, tai pildot likumdevējas lomu
2.3.2006 - (2005/2243(INI))
Lūgumrakstu komiteja
Referents: David Hammerstein Mintz
PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAI
par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 2395/2003/GG, kura attiecas uz Padomes sanāksmju atklātību, tai pildot likumdevējas lomu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 2395/2003/GG,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 1. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[1];
– ņemot vērā EK līguma 255. pantu, kas attiecas uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,
– ņemot vērā EK līguma 195. un 207. pantu,
– ņemot vērā Lākenas Deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni[2],
– ņemot vērā Eiropadomes 2002. gada 21. un 22. jūnija sanāksmē Seviļā pieņemtos prezidentūras secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas ombuda statūtu 3. panta 7. punktu[3],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu un 195. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6–0056/2006),
A. tā kā EK līguma 195. pants pilnvaro Eiropas ombudu pieņemt sūdzības no jebkura Eiropas Savienības pilsoņa par kļūdām Kopienas iestāžu vai institūciju darbībā;
B. tā kā personas, kuras Eiropas ombudam iesniegušas sūdzību Nr. 2395/2003/GG, apgalvoja, ka Padomes sanāksmes, tai pildot likumdevējas lomu, neatbilst Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrās daļas prasībām un ir pieejamas vienīgi tiktāl, cik to paredz 2004. gada 22. martā grozītā Padomes 2002. gada 22. jūlija Reglamenta 8. un 9. pants[4];
C. tā kā sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Padomes sanāksmēm, tai pildot likumdevējas lomu, ir jābūt atklātām, un tālab pieprasīja grozīt Padomes Reglamentu;
D. tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 12. panta 2. punktu un grozītā Padomes Reglamenta 7. pantu Padome pilda likumdevējas lomu EK līguma 207. panta 3. punkta otrā teikuma nozīmē, pieņemdama noteikumus, kas —, pamatojoties uz attiecīgiem dibināšanas līgumu noteikumiem, — ir juridiski saistoši visām dalībvalstīm vai visu dalībvalstu teritorijā, proti, regulas, direktīvas, pamatlēmumus vai lēmumus, izņemot pārrunas, kuru rezultātā tiek veikti iekšējie pasākumi, pieņemti administratīvi vai ar budžetu saistīti dokumenti, dokumenti, kuri attiecas uz iestāžu savstarpējām attiecībām vai uz starptautiskām attiecībām, vai dokumenti, kuriem nav saistoša spēka (piemēram, secinājumi, ieteikumi vai rezolūcijas);
E. tā kā, ņemot vērā iepriekšminēto Padomes likumdevējas darbības definīciju, ar likumdošanu nesaistītas darbības apjoms proporcionāli ir krietni mazāks par Padomes likumdevējas darbības apjomu, un tā kā pārredzamībai tādēļ ir jābūt noteikumam, kas reglamentē Padomes sanāksmes, konfidencialitāti attiecīgā gadījumā piemērojot tikai ar likumdošanu nesaistītai darbībai; tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otro daļu ES „lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem”;
F. tā kā Padomes ģenerālsekretārs H. Solana, 2003. gada 19. novembrī atbildot uz sūdzības iesniedzēju atklāto vēstuli, paziņoja, ka jautājums par Padomes likumdošanas apspriežu nodošanu atklātībai ir guvis visnotaļ plašu atbalstu;
G. tā kā Padome, atbildot ombudam, atzina, ka atklātības princips, kas cita starpā noteikts arī Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrajā daļā, ir ļoti nozīmīgs;
H. tā kā 2004. gadā grozītajā Reglamentā Padome paredzēja noteikumus, kas nodrošināja lielāku atklātību sanāksmēm, kurās tā pilda likumdevējas lomu;
I. tā kā 2004. gada oktobrī dalībvalstis parakstīja Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kurā nepārprotami noteikts, ka Padomes sanāksmēm, tai apspriežot tiesību aktu projektus un balsojot par tiem, jābūt atklātām;
J. tā kā, atbildot uz konkrētiem ombuda jautājumiem, Padome neminēja šķēršļus, kas neļauj tai grozīt Reglamentu, kā to pieprasa sūdzības iesniedzēji, nedz arī principus vai augstāku interešu mērķus, kas dotu tai tiesības atteikties rīkot atklātas sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, bet apgalvoja, ka Reglamenta pieņemšana bijis politisks un organizatorisks jautājums, ko nācies izlemt pašai Padomei;
K. tā kā 1997. gada ziņojumā[5] Eiropas ombuds pauda viedokli, ka valsts iestāde pieļauj kļūdu tad, ja nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu;
L. tā kā ombuds secināja, ka Padome, atsacīdamās rīkot atklātas sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, pienācīgi nepamatojot šādu atteikumu, ir pieļāvusi kļūdu;
M. tā kā ieteikuma projektā Padomei saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ombuds konstatēja, ka „Eiropas Savienības Padomei ir jāpārskata atteikums rīkot atklātas sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu”; tā kā īpašajā ziņojumā ombuds atkārtoja ieteikumu Padomei un ierosināja, lai Eiropas Parlaments apsver iespēju apstiprināt viņa ieteikumus rezolūcijas veidā;
N. tā kā jo īpaši tad, ja Padome pieņem dokumentus „A” darba kārtībā, faktiskās debates un tiesību aktu sagatavošanas darbu jau ir veikusi Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) un Padome attiecīgos dokumentus vienīgi apstiprina;
O. tā kā Padome pilda likumdevējas lomu, arī piedaloties samierināšanas komiteju sanāksmēs;
P. tā kā ministru atbildība un pienākums pret sabiedrību nosaka, ka dalībvalstu nostājai un balsojumam Padomē ir jābūt zināmiem sabiedrībai;
Q. tā kā abas ES likumdevējas iestādes joprojām strādā, pamatojoties uz daļēji atšķirīgu informācijas kopumu; tā kā Parlamenta rīcībā esošie dokumenti parasti ir atklāti, turpretim Padome bieži vien strādā gan ar slepeniem dokumentiem, gan slepenu informāciju, tostarp arī tad, ja tā izskata atsevišķus jautājumus, kuriem piemērojama koplēmuma procedūra;
R. tā kā Apvienotās Karalistes prezidentūra, lai atbildētu uz ombuda ieteikumiem, iesniedza Padomei divus dažādus priekšlikumus, vienā no tiem paredzot grozīt Padomes Reglamentu, otrā — vienīgi meklējot iespēju uzlabot pašreiz spēkā esošo noteikumu pārredzamību;
S. tā kā Padome pēc tam izvēlējās neveikt grozījumus Reglamentā,
1. atbalsta Eiropas ombuda ieteikumu Padomei;
2. atgādina, ka
– tādās demokrātiskās tiesību sistēmās, kādas ir Eiropas Savienībā (ES līguma 6. panta 1. punkts) un tās dalībvalstīs, likumu būtiska iezīme ir ne vien tā, ka likumi ir saistoši, bet arī tā, ka šos likumus pieņem, ievērojot kārtību, kas ļauj Eiropas pilsoņiem saņemt informāciju un ar pārstāvju starpniecību nodrošināt savu līdzdalību gan valsts (valsts parlamenta un valdības), gan Eiropas (Eiropas Parlamenta) līmenī;
– šāda pilsoņu līdzdalības iespēja būtu nopietni apdraudēta, ja kādai no likumdevējām iestādēm pieprasītu sanāksmes, kurās tiek sagatavoti un apspriesti tiesību akti, padarīt atklātas tikai pēc galīgā lēmuma pieņemšanas vai vēl vēlāk;
– starp Parlamentu un Padomi joprojām pastāvošajām atšķirībām pārredzamības standartu jomā nav loģiska pamatojuma, īpaši koplēmuma procedūrā;
– ja Parlamenta komiteju sanāksmes, kurās tiek sagatavoti tiesību akti, un plenārsēžu debates ir atklātas, arī ministru līmenī notiekošajām debatēm par tiem pašiem jautājumiem ir jābūt atklātām;
– nepieciešamība nodrošināt pārredzamību kļūst vēl izteiktāka, tiklīdz Parlaments un Padome mēģina panākt vienošanos koplēmuma procedūrā Parlamenta pirmajā lasījumā (tas notiek katrā trešajā gadījumā); šādās situācijās Parlamenta nostāju var saprast tikai tad, ja vienlaikus ir zināma vairākuma iespējamā nostāja Padomē, šā vairākuma sastāvs un argumenti, kas pamato valstu delegāciju nostāju;
– uzstājīga vēlme nodrošināt Padomes sanāksmju konfidencialitāti saistībā ar šāda veida sarunām ir līdzvērtīga rīcībai, kas apdraud Parlamenta darba kārtībai piemērojamā pārredzamības un efektivitātes principa īstenošanu;
– šis aspekts nav pienācīgi ņemts vērā Padomes 2005. gada 22. decembrī pieņemtajos secinājumos, paredzot, ka Padomes sanāksmes, kurās tiek sagatavoti tiesību akti, ir atklātas tikai procedūras sākumā un pēc galīgā balsojuma (ja vien Pastāvīgo pārstāvju komiteja nelemj citādi);
3. atgādina — ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 12. pantā un Padomes Reglamentā noteikto likumdevēja darbības definīciju, pārredzamības princips ir nekavējoties jāpiemēro ne tikai Padomes un Parlamenta kopīgajām sanāksmēm, īstenojot koplēmuma procedūru, bet arī jebkurā citā gadījumā, kad ir iesaistīts Parlaments, tai skaitā vienkāršām konsultācijām, un gadījumā, kad Padome pieņem tiesību aktus, kuri var ietekmēt pilsoņu tiesības un brīvības, kā tas notiek, ja tiek pieņemti trešā pīlāra tiesību akti;
4. pauž nožēlu, ka šajās jomās nav panākti uzlabojumi un ka Padome par šo jautājumu neko nav teikusi savos 2005. gada 22. decembra secinājumos;
5. uzskata — nav pieļaujams, ka ES nozīmīgākā likumdevēja iestāde joprojām rīko tikšanās aiz slēgtām durvīm, pildot likumdevējas lomu;
6. norāda, ka principi, kas Eiropas Savienībā nodrošina pārvaldību vairākos līmeņos, ir labas pārvaldības principi: līdzdalība, pārredzamība, atbildība, efektivitāte un kohēzija;
7. pauž viedokli, saskaņā ar kuru laikā, kad ES uzskata sevi par demokratizācijas un atbildības veicinātāju, Padomei ir jāreaģē uz parlamentu, pilsoniskās sabiedrības, kā arī plašas sabiedrības izteiktajiem aicinājumiem nodrošināt vairāk pārredzamības;
8. uzskata, ka prasība rīkot likumdevēju iestāžu atklātas sanāksmes nav tikai principa jautājums, bet tā ir arī nepārprotami saistīta ar Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu centieniem pildīt pārbaudītāju pienākumu, kas tiem uzticēts kā Eiropas pilsoņu tieši vēlētiem pārstāvjiem;
9. uzskata, ka dalībvalstu parlamentiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai tie spētu prasīt atbildību no savas valsts valdības un ministriem; pauž viedokli, ka to nav iespējams efektīvi īstenot, ja nav skaidrs, kā ministri ir darbojušies un balsojuši Padomē un kāda informācija ir viņu lēmumu pamatā;
10. uzskata, ka nesenie notikumi, kas risinājās saistībā ar debatēm par Eiropas Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu, nepārprotami liecina, ka Eiropas pilsoņi vēlas, lai Eiropas mēroga lēmumu pieņemšanas process ir atklātāks;
11. uzskata, ka atklātas sanāksmes liktu Padomei strādāt gan pārredzamāk, gan ciešākā saistībā ar Eiropas pilsoņiem un vairotu sabiedrības uzticību Eiropas Savienības un tās pārstāvju darbam;
12. ir pārliecināts, ka vairāk atklātības liktu dalībvalstu valdību ministriem uzņemties lielāku kopējo atbildību, stiprinātu Padomes lēmumu likumīgumu sabiedrības acīs un turklāt sekmētu un pastiprinātu sabiedrības diskusiju par Eiropas nozīmes jautājumiem;
13. aicina Padomi turpmāk izdarīt grozījumus Reglamentā un mainīt darba metodes tā, lai sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, būtu atklātas un sabiedrībai pieejamas;
14. uzskata, ka Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmes ir Padomes likumdošanas apspriežu būtiska sastāvdaļa un ka tādēļ šīm sanāksmēm piemērojami atklātības noteikumi; uzskata, ka Padomei ir jāpieņem lēmumi ar oficiālu balsojumu, nevis tikai sniedzot apstiprinājumu;
15. atgādina, ka Padome pilda likumdevējas lomu, arī piedaloties samierināšanas procesos;
16. atzīmē, ka Padomes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem sagatavotie dokumenti sabiedrībai pašlaik nav pieejami; uzsver, ka, izdarot grozījumus Reglamentā, Padomei skaidri jānorāda šādu dokumentu klasifikācija un hierarhija un jādara tie sabiedrībai pieejami;
17. atzinīgi vērtē Padomes 2005. gada 22. decembra secinājumus kā soli pareizajā virzienā, bet pauž nožēlu, ka Padome nesekoja ombuda ieteikumam grozīt Reglamentu;
18. atgādina, ka grozījumus Padomes Reglamentā iespējams veikt vienīgi tad, ja tos atbalsta trīspadsmit no divdesmit piecām dalībvalstīm;
19. uzskata — tā kā visu dalībvalstu valdības ir parakstījušas Eiropas Konstitucionālo līgumu, lēmumam grozīt Padomes Reglamentu nevajadzētu saskarties ar pretestību, jo visu dalībvalstu valdības politiski jau ir akceptējušas pašu principu;
20. uzsver, ka Eiropas Parlaments ir pilnībā atbalstījis Eiropas Konstitucionālo līgumu un centienus nodrošināt tā stāšanos spēkā; uzsver, ka Padomes Reglamenta grozījumi nav jāuzskata par Eiropas Konstitucionālā līguma pilnīgu vai daļēju aizstāšanu, bet par sen iekavētu pielāgošanos Eiropas realitātei un iestāžu vienlīdzībai Eiropas Savienības likumdošanas procesā;
21. aicina Padomi veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai padarītu sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, atklātas un sabiedrībai pieejamas; prasa, lai Padome turklāt nodrošina atklāto sanāksmju pārraidi, tostarp internetā, un savlaicīgi sniedz informāciju par šo sanāksmju datumiem, to darba kārtību un publicē to oficiālās stenogrammas;
22. mudina Padomi pieņemt kopēju pieeju Eiropas Parlamenta apstiprinātā Eiropas Savienības Labas administratīvās prakses kodeksa īstenošanai;
23. ierosina Padomei sākt īstenot izmēģinājuma projektu „pārredzamākas lēmumu pieņemšanas” jomā, kas ietvertu viena vai vairāku aktuālu likumdošanas jautājumu apspriešanu pilnībā atklātā un pieejamā Padomes sanāksmē, īpaši akcentējot īstenoto procedūru un pieņemto lēmumu skaidrojumu, lai pilsoņiem tos būtu vieglāk saprast;
24. aicina Prezidentūru, Padomes un Komisijas locekļus šāda veida atklātām debatēm ierosināt jautājumus vai tēmas atbilstoši Padomes Reglamenta 8. panta 3. punktam;
25. aicina Padomes priekšsēdētāju jautājumu par atklātu Padomes sanāksmju rīkošanu kā prioritāru iekļaut Eiropadomes darba kārtībā, kā arī 2006. gada 9. maijā uzņemties svinīgas saistības nekavējoties grozīt Padomes Reglamentu un līdz 2006. gada beigām, vienojoties ar Eiropas Parlamentu, pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1049/2001;
26. aicina visas ieinteresētās puses izdarīt maksimālu spiedienu uz Padomi, lai pārliecinātu to sekot ombuda ieteikumam un izdarīt grozījumus Reglamentā;
27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Introduction
At the October 2005 meeting of the Committee on Petitions the European Ombudsman - for the first time appearing at his own request (pursuant to Article 195 (3) of Parliament's Rules of Procedure) - submitted his Special Report on transparency of meetings of the Council of Ministers when it acts in its legislative capacity. The Committee decided to request authorisation to draw up an own-initiative report on the Ombudsman's Special Report, and Mr Hammerstein Mintz was nominated rapporteur.
In his Special Report Mr Diamandouros found that the Council had given no valid reasons for refusing to conduct its legislative meetings in public. His recommendation was that: "The Council of the European Union should review its refusal to decide to meet publicly whenever it is acting in its legislative capacity." The Ombudsman added that Parliament could consider adopting his recommendation as a resolution.
The Ombudsman's inquiry into this matter is based on a complaint by Mr Elmar Brok, MEP, and a representative of the youth group of the German CDU, in which they allege that the Council's Rules of Procedure are not in conformity with Article 1 (2) of the Treaty on European Union (as amended by the Treaty of Amsterdam in 1997), according to which the Council and the other Community institutions and bodies must take decisions as openly as possible and as closely as possible to the citizens.
The Council maintained that the degree of openness of its meetings is a political choice to be made by the Council. The Ombudsman disagreed, on the grounds that the second paragraph of Article 1 of the Treaty on European Union, the very first article of the Common Provisions underlying the European Union, applies to the Council. Although Article 207 (3) of the EC Treaty provides for the Council to adopt its own Rules of Procedure, it does not provide that the degree to which its legislative meetings should be open to the public should be regarded as a political choice and left to its discretion. The Council was of the opinion that Article 1 (2) of the Treaty on European Union merely indicated that the future Union should be as open as possible.
Article 207 (3) further specifies that for the purpose of Article 255 (3) of the EC Treaty the Council must lay down in its Rules the conditions under which the public shall have access to documents and define the cases in which it is to be regarded as acting in its legislative capacity, with a view to allowing greater access to Council documents. According to the Ombudsman the developments since 1997 should also be taken into account. He pointed out that in 2000 the Council adopted new Rules of Procedure which provided for increased openness of its meetings as a legislator. Thus, the Council had made clear that steps to increase the transparency of its legislative activity had to - and could be - taken. The adoption of these new Rules of Procedure also confirmed that doing so was - and is - possible under current Community law.
The Ombudsman therefore concluded that the Council had failed to submit any valid reasons as to why it cannot amend its Rules of Procedure with a view to opening up the relevant meetings to the public and considered this to be an instance of maladministration.
Transparency
More openness in European decision-making has been demanded by the European Parliament, national parliaments, NGOs and civil society since long before the Laeken Declaration.
Recently there have been renewed calls for opening up Council meetings to the public, notably from a number of British MEPs, of various political groups, in a Written Declaration[1] calling for the Council to apply the principles of openness and transparency to its legislative work. Also, the British Presidency has heeded the call for greater transparency, with Mr Blair arguing before the European Parliament that there is a "strong case" for the Council to legislate in public and suggesting considering this issue under the UK Presidency. Moreover, public opinion polls and statements by NGOs, civil society and the academic world underscore citizens' wish for increased accountability of their governments regarding EU issues.
It is not only a matter of principle that legislative bodies should meet in public, it is also of direct relevance to the European Parliament as well as national parliaments in their scrutiny role. For national parliaments it is of the utmost importance to be able to hold their governments and individual ministers to account and this cannot be done effectively if it is not clear how ministers have acted in the Council.
The recent developments in connection with the Constitutional Treaty have shown quite clearly that the European citizens want greater openness of European decision-making. Meeting in public would make the Council's work both more transparent and more relevant to citizens.
The implications of openness could be far-reaching and will change the character of the Council profoundly. Ministers will have to express themselves and discuss under the direct control of the media and the national parliaments. The European public will be able to witness the discussions on laws which will become binding on them as citizens of the European Union. National governments will be forced to publicise and justify the positions they have taken in the Council. This will promote and intensify public discussion on European matters as well as underline the collective responsibility of the ministers, and it will increase the honesty and transparency of the debate. Openness of Council meetings will also mark the next step in ending the obfuscated "diplomatic" decision-making tradition in the Council and open it up to the European reality in which legislative decisions are taken in all openness and transparency.
The European Parliament's role
In accordance with Article 195 of the EC Treaty it is the Ombudsman's competence and obligation to identify and investigate instances of maladministration in the activities of the Community institutions or bodies, as well as promote good administrative behaviour. Therefore the Ombudsman's Special Report deals with the issue of transparency from a technical point of view and the Ombudsman is careful to underline that the complaint he has investigated does not concern the legislative activity of the Council as such, but the question as to whether the meetings of the Council acting in its legislative capacity should be public.
The Ombudsman considers that the meetings of the Council when it acts in its legislative capacity are not open to the public and that the Council's refusal to decide to open up these meetings is an instance of maladministration.
The Special Report shows it does not require a Treaty change to be implemented, it could be brought about through a change in the Council's Rules of Procedure. Indeed, following the reforms agreed at Seville[2], these Rules have been changed in order to increase transparency, and the Council now occasionally meets partly in public when legislating.
Your rapporteur endorses the Ombudsman's conclusions and considers it unacceptable that an important law-making body of the EU still meets behind closed doors when acting as a legislator, especially at a time when the EU sees itself as a promoter of democratisation and accountability. It should therefore be seen to be practising what it preaches.
Your rapporteur is of the opinion that the European Parliament, through its competent committees, and together with all other parties that are working towards greater transparency of European governance, should bring maximum pressure to bear on the Council in order to persuade it to follow the Ombudsman's recommendation and adapt its Rules of Procedure.
The complainants in the case also referred to a provision of the Treaty establishing a Constitution for Europe, which provides for the Council always to meet in public “when considering and voting on a draft legislative act” (Article I-50 (2)). The Ombudsman stresses however that his Special Report was based solely on the existing Treaties and current Community law.
Considering that all EU-governments have signed the Treaty and therefore agreed with its Article I-50 (2) it is difficult to see why they should not now be able to reach an agreement on amending the Council's Rules of Procedure, especially since this would require the support of only thirteen of the twenty-five member states. Your rapporteur wishes to stress however that such a change of the Rules should not be seen as a substitute for the Treaty on the Constitution or as "cherry-picking", since the European Parliament still endorses full implementation of the Treaty. The requested amendments should be regarded as a long overdue adaptation of the Council to the European reality and institutional equality in law-making.
If the Council changes its Rules it will also be important to establish clearly how public meetings of the Council when legislating should work in practice and which issues should be discussed in the Council's public meetings, so as to prevent the real debate being transferred to informal meetings, the COREPER or even upward to the European Council, with the public meeting doing nothing more than rubber-stamp decisions already taken. It is also essential that the Council's Rules should clearly specify all the types of documents that are being used to prepare the Council's meetings as well as their status and that these documents should be accessible to the public, so it can follow all the steps leading up to the legislative meetings.
Your rapporteur further recommends that the European Parliament press for public meetings of the Council to be broadcast and web cast, as well as for official transcripts of the legislative meetings to be issued.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas ombuda īpašais ziņojums, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 2395/2003/GG, kura attiecas uz Padomes sanāksmju atklātību, tai pildot likumdevējas lomu | |||||
|
Procedūras numurs |
||||||
|
Atsauce uz Reglamentu |
45. pants un 195. panta 3. punkts | |||||
|
Atbildīgā komiteja |
PETI 15.12.2005 | |||||
|
Referents(-e/-i) |
David Hammerstein Mintz 11.10.2005 |
| ||||
|
Izskatīšana komitejā |
25.1.2006 |
23.2.2006 |
|
|
| |
|
Pieņemšanas datums |
23.2.2006 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
10 0 0 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Robert Atkins, Inés Ayala Sender, Alexandra Dobolyi, David Hammerstein Mintz, Carlos José Iturgaiz Angulo, Manolis Mavrommatis, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Diana Wallis | |||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Marie-Hélène Descamps | |||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Luis Herrero-Tejedor | |||||
|
Iesniegšanas datums – A6 |
2.3.2006 |
A6-0056/2006 | ||||