Ziņojums - A6-0061/2006Ziņojums
A6-0061/2006

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam

10.3.2006 - (KOM(2005)0209 – C6‑0157/2005 – 2005/0102(COD)) - ***I

Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Christa Prets

Procedūra : 2005/0102(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0061/2006
Iesniegtie teksti :
A6-0061/2006
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam

(KOM(2005)0209 – C6‑0157/2005 – 2005/0102(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0209)[1],

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 151. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6‑0157/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6‑0061/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais tekstsParlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

2. apsvērums

2) Veiktais pētījums par pasākuma „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” sasniegtajiem rezultātiem liecina, ka pasākumam ir pozitīva ietekme – tam ir plaša rezonanse medijos, tas labvēlīgi ietekmē kultūras un tūrisma attīstību, un iedzīvotāji apzinās, cik svarīgi ir tas, ka ir izraudzīta viņu pilsēta. Tomēr šī rīcība ir jāuzlabo.

Veiktais pētījums par pasākuma „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” sasniegtajiem rezultātiem liecina, ka pasākumam ir pozitīva ietekme – tam ir plaša rezonanse medijos, tas labvēlīgi ietekmē kultūras un tūrisma attīstību, un iedzīvotāji apzinās, cik svarīgi ir tas, ka ir izraudzīta viņu pilsēta; tomēr šī rīcība ir jāuzlabo, īpaši ņemot vērtā tās ilgspējīgo ietekmi uz kultūras attīstību attiecīgajā pilsētā un reģionā.

Grozījums Nr. 2

2.a apsvērums (jauns)

 

(2a) Ļaujot pilsētām iesaistīt reģionus, kas atrodas ap tām, tostarp salas, var sasniegt plašāku sabiedrību un pastiprināt pasākuma ietekmi.

Grozījums Nr. 3

3. apsvērums

(3)       Pasākumā iesaistītās puses uzsvēra Lēmumā 1419/1999/EK noteiktā atlases procesa problēmas un ieteica uzraudzīt priekšlikumus, jo īpaši lai veicinātu to Eiropas dimensiju.

(3) Pasākumā iesaistītās puses uzsvēra Lēmumā 1419/1999/EK noteiktā atlases procesa problēmas un ieteica uzraudzīt priekšlikumus, jo īpaši, lai veicinātu to Eiropas dimensiju, sekmētu konkurenci un no jauna definētu žūrijas lomu.

Grozījums Nr. 4

4. apsvērums

(4)       Ņemot vērā Eiropas kultūras galvaspilsētas nozīmību un rezonansi, nepieciešams radīt jauktu atlases procesu gan valsts, gan Eiropas līmenī un ieviest stingru uzraudzību.

(4) Ņemot vērā Eiropas kultūras galvaspilsētas nozīmību un rezonansi, nepieciešams radīt jauktu atlases procesu gan valsts, gan Eiropas līmenī un ieviest stingras uzraudzības un konsultāciju elementu, lai iesaistītu valstu komponentus un stiprinātu Eiropas dimensiju.

Grozījums Nr. 5

6. apsvērums

(6)       Pēc izvirzīšanas ir vajadzīgs uzraudzības posms, lai Eiropas mērogā garantētu rīcības pievienoto vērtību.

(6) Lai Eiropas mērogā garantētu rīcības pievienoto vērtību, pēc izvirzīšanas ir vajadzīgs uzraudzības posms, kurā, no vienas puses, uzrauga kultūras programmā noteikto kritēriju izpildi un, no otras puses, sniedz praktiskas konsultācijas un palīdzību.

Grozījums Nr. 6

6.a apsvērums (jauns)

 

(6a) Jāizveido žūrija 6 valstu un 7 Eiropas ekspertu sastāvā; žūrija pilnā 13 ekspertu sastāvā („atlases žūrija”) pārraudzīs atlases posmu līdz pilsētas izraudzīšanai; tikai žūrijas 7 Eiropas eksperti (kļūstot par „uzraudzības un konsultatīvo komiteju”) pārraudzīs uzraudzības procesu un sniegs palīdzību pilsētām uzraudzības posmā līdz pat pašam pasākumam.

Grozījums Nr. 7

6.b apsvērums (jauns)

 

 

(6b) Lai nodrošinātu kandidātpilsētas un izraudzītās pilsētas ar atbalstu un palīdzību, jānodrošina, lai darbotos Komisijas uzraudzīts un regulāri aktualizēts interneta portāls par tēmu „Eiropas kultūras galvaspilsētas" (pieteikšanās, atlase, īstenošana, sasaiste tīklā).

Pamatojums

Referente prasa izveidot interneta portālu, ko uztur un aktualizē Komisija. Portālam jāietver: atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem; saites, paraugprakses piemēri un kultūras galvaspilsētām (CC) noderīgi padomi; informācija par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pretendētu kļūt par CC; padomdevēju (tādu kā iepriekšējo gadu CC direktori un eksperti) saraksts; uzraudzības un konsultatīvās komitejas ekspertu kontaktinformācija; saites uz aktuālajām tīmekļa vietnēm, tādām kā portāls „Eiropas Kultūras galvaspilsētas un kultūras mēnesis”.

Grozījums Nr. 8

6.c apsvērums (jauns)

 

(6c) Ir svarīgi veicināt paraugprakses izplatīšanos, jo īpaši, lai nodrošinātu rīcības pievienoto vērtību. Tādēļ jāsekmē iepriekšējo gadu oficiālo Eiropas kultūras galvaspilsētu tīklu pieredzes un paraugprakses konstruktīva nodošana nākamajām Eiropas kultūras galvaspilsētām, galvenokārt izmantojot pieredzes apmaiņu sagatavošanās posmā.

Grozījums Nr. 9

7. apsvērums

(7)       Ir svarīgi piešķirt balvu par programmas kvalitāti rīcības mērķu un kritēriju ziņā un jo īpaši Eiropas mēroga pievienotās vērtības ziņā.

(7)       Ir svarīgi piešķirt balvu finansiāla pabalsta veidā par programmas kvalitāti rīcības mērķu un kritēriju ziņā un jo īpaši Eiropas mēroga pievienotās vērtības ziņā.

Pamatojums

Balvu finansiāla pabalsta veidā piešķirs, pamatojoties uz uzraudzības un konsultatīvās komitejas galīgo ziņojumu. Tas nozīmē to, ka jānodrošina darbības mērķu un kritēriju īstenošana, kā arī atlases žūrijas un uzraudzības un konsultatīvās komitejas rekomendāciju ievērošana.

Grozījums Nr. 10

7.a apsvērums (jauns)

 

(7a) Lai nodrošinātu pasākuma „Eiropas kultūras galvaspilsēta" noturīgu ietekmi, vēlams, lai iniciatīvu un no tās izrietošās struktūras un jaudas izmantotu par pamatu, veidojot attiecīgo pilsētu ilglaicīgu kultūras attīstības stratēģiju.

Grozījums Nr. 11

7.b apsvērums (jauns)

 

(7b) Lai sniegtu iespēju trešām valstīm piedalīties Eiropas kultūras iniciatīvās, jāievieš „Kultūras mēnesis”1 vai tamlīdzīga iniciatīva.

-----

1                    Par kultūras jautājumiem atbildīgo ministru padomes 1990. gada 18. maija sanāksmes secinājumi par „Eiropas kultūras galvaspilsētas” noteikšanu un Eiropas kultūras mēnesi (OV C 162 3.7.1990, 1. lpp.)

Grozījums Nr. 12

8. apsvērums

(8)       Šajā lēmumā paredzētā izraudzīšanās procesa īstenošanai ir vajadzīgi seši gadi. Attiecīgo termiņu nevar ievērot 2011. un 2012. gadā, jo šis lēmums stājas spēkā 2007. gadā. Minētajiem gadiem izraudzīšanās procesu paredz atbilstoši tam, kā noteikts Lēmumā 1419/1999/EK, ko maina ar Lēmumu 649/2005/KE.

(8) Šajā lēmumā paredzētā izraudzīšanās procesa īstenošanai ir vajadzīgi seši gadi. Attiecīgo termiņu nevar ievērot 2011. un 2012. gadā, jo šis lēmums stājas spēkā 2007. gadā. Minētajiem gadiem izraudzīšanās procesu paredz atbilstoši tam, kā noteikts Lēmumā 1419/1999/EK, ko groza ar Lēmumu 649/2005/EK.

Grozījums Nr. 13

2. panta 1. punkts

1.        Dalībvalstu pilsētas uz vienu gadu var tikt izvirzītas par Eiropas Kultūras galvaspilsētām tādā secībā, kāda noteikta pielikumā sniegtajā sarakstā.

1. Dalībvalstu un to valstu, kuras pievienojas Eiropas Savienībai pēc 2006. gada 31. decembra, pilsētas var secīgi tikt izvirzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām uz vienu gadu pielikumā noteiktajā kārtībā.

Pamatojums

Sagatavošanās pasākumi turpmākajiem paplašināšanās posmiem jāveic tā, lai noskaidrotu situāciju tajās valstīs, kuras pašreiz ir uzsākušas pievienošanās sarunas, un lai nodrošinātu tām vienlīdzīgus nosacījumus. Jo īpaši jānoskaidro nosacījumi priekšlikumā par Rumāniju un Bulgāriju.

Grozījums Nr. 14

3. panta 3. punkts

3.        Kultūras programma atbilst šādiem kritērijiem, kas iedalīti divās kategorijās, kuras dēvē par „Eiropas dimensiju” un „Pilsētu un pilsoņiem”:

Attiecībā uz kategoriju „Eiropas dimensija” programma:(a) sekmē sadarbību starp citu dalībvalstu kultūras organizācijām, māksliniekiem un pilsētām jebkurā kultūras jomā,(b) uzsver Eiropas kultūras daudzveidības krāšņumu,(c) priekšplānā izvirza Eiropas kultūru kopīgos aspektus.Attiecībā uz kategoriju „Pilsēta un pilsoņi” programma:(a) palielina pilsētā un tās apkārtnē, kā arī ārzemēs dzīvojošo pilsoņu interesi,(b) ir ilgtspējīga un ir pilsētas kultūras ilgtermiņa attīstības neatņemama sastāvdaļa.

Svītrots

Pamatojums

Kritērijus aplūkos atsevišķi jaunā pantā.

Grozījums Nr. 15

3. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Programma ir savienojama ar katras dalībvalsts kultūras stratēģiju vai politiku un atbilstīgos gadījumos saskaņā ar dalībvalsts institūciju nolīgumiem ar reģionālajām kultūras stratēģijām ar noteikumu, ka šāda stratēģija vai politika nav vērsta uz to pilsētu skaita samazināšanu, kuras varētu uzskatīt par piemērotām kultūras galvaspilsētu kandidātēm saskaņā ar šo lēmumu.

 

Pamatojums

Tas atbilst dalībvalstu vēlmei, lai ņemtu vērā nacionālās kultūrpolitikas dimensiju.

Grozījums Nr. 16

3.a pants (jauns)

 

3.a pants

Pieteikšanās kritēriji

 

Kultūras programma, ko iedala divās kategorijās – „Eiropas dimensija” un „Pilsēta un pilsoņi” – atbilst šādiem kritērijiem:

 

Attiecībā uz kategoriju „Eiropas dimensija” programma

 

(a) sekmē sadarbību ar attiecīgo dalībvalstu vai citu dalībvalstu kultūras organizācijām, māksliniekiem un pilsētām visās kultūras jomās;

(b) uzsver Eiropas kultūras daudzveidības bagātību;

(c) priekšplānā izvirza Eiropas kultūru kopīgos aspektus;

 

Attiecībā uz kategoriju „Pilsēta un pilsoņi” programma

(a) veicina pilsētā un tās apkārtnē dzīvojošo pilsoņu līdzdalību, kā arī palielina ārzemēs dzīvojošo pilsoņu interesi;

(b) ir ilgtspējīga un ir pilsētas kultūras un sociālās ilgtermiņa attīstības neatņemama sastāvdaļa.

 

Grozījums Nr. 17

4. panta 1. punkta 2. daļa

Šajos uzaicinājumos iesniegt pieteikumus, kas adresēti attiecīgajām kandidātpilsētām, min šā lēmuma 3. pantā un Komisijas tīmekļa vietnē noteiktos kritērijus.

Šajos uzaicinājumos iesniegt pieteikumus, kas adresēti attiecīgajām kandidātpilsētām, min šā lēmuma 3. pantā un Komisijas tīmekļa vietnē pieejamos norādījumos.

Pamatojums

Komisijas tīmekļa vietnei jāsniedz skaidra un saprotama informācija par tām prasībām, ko izvirza kultūras galvaspilsētām. Vienlaikus tīmekļa vietnei jāpalīdz pilsētām sasniegt tos kritērijus, kas izvirzīti to kultūras programmām.

Grozījums Nr. 18

5. panta 2. punkts

2.        Atlases žūrijā ir 13 locekļi. Katru gadu minētos locekļus nozīmē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, Reģionu komiteja un attiecīgā dalībvalsts. no Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un Reģionu komitejas izvirzītajām personām izraugās priekšsēdētāju.

2.        Atlases žūrijā ir 13 locekļi. Septiņus no tiem nozīmē Eiropas Savienības iestādes: divus — no Eiropas Parlamenta, divus — no Padomes, divus — no Komisijas un vienu — no Reģionu komitejas. Pārējos sešus nozīmē attiecīgā dalībvalsts, apspriežoties ar Eiropas Komisiju. Tad dalībvalsts formāli nozīmē atlases žūriju. Žūrija, kas sastāv no Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un Reģionu komitejas izvirzītajām personām, izraugās priekšsēdētāju.

Pamatojums

Grozījums precizē atlases žūrijas sastāvu.

Grozījums ierosina vienkāršot žūrijas oficiālo iecelšanu, aizstājot vairākkārtēju iecelšanu dažādos laikos ar procedūras piemērošanu vienā lēmumā. Tomēr Eiropas iestādes arī turpmāk būtu atbildīgas par savu atbilstīgo locekļu izvirzīšanu dalībai atlases žūrijā. Līdz ar to dalībvalsts loma žūrijas iecelšanā būtu tikai formalitāte, un dalībvalstij nebūtu iespējas mainīt iestāžu izvirzītos kandidātus.

Grozījums Nr. 19

5. panta 3. punkts

3.        Divus žūrijas locekļus nozīmē Eiropas Parlaments, divus — Padome, divus — Komisija un vienu — Reģionu komiteja.

 

Šie atlases žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti, kuriem nav interešu konflikta, bet ir nozīmīga pieredze un kompetence kultūras jomā, pilsētu kultūras attīstībā vai Eiropas kultūras galvaspilsētas organizēšanā.

3. Šie atlases žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti, kuriem nav interešu konflikta attiecībā uz pilsētām, kuras atsaukušās uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, bet kuriem ir nozīmīga pieredze un kompetence kultūras jomā, pilsētu kultūras attīstībā vai Eiropas kultūras galvaspilsētas organizēšanā.

Viņus nozīmē uz trim gadiem.

 

Komisija, atkāpjoties no pirmā apakšpunkta, pirmajā gadā, kad šis lēmums ir spēkā, nozīmē divus ekspertus uz vienu gadu, Eiropas Parlaments nozīmē divus ekspertus uz diviem gadiem, Padome nozīmē divus ekspertus uz trīs gadiem un Reģionu komiteja nozīmē vienu ekspertu uz trīs gadiem.

Septiņus Eiropas Savienības iestāžu nozīmētos locekļus ieceļ uz trijiem gadiem. Komisija, atkāpjoties no šīm prasībām pirmajā gadā, kad šis lēmums ir spēkā, nozīmē divus ekspertus uz vienu gadu, Eiropas Parlaments nozīmē divus ekspertus uz diviem gadiem, Padome nozīmē divus ekspertus uz trijiem gadiem un Reģionu komiteja nozīmē vienu ekspertu uz trīs gadiem.

Pamatojums

Grozījums precizē atlases žūrijas sastāvu.

Grozījums Nr. 20

5. panta 4. punkts

4.        Katra attiecīgā dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, par locekļiem izvirza sešas personas, kas nav atkarīgas no pilsētām, uz kurām attiecas uzaicinājums iesniegt pieteikumus. Šie atlases žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti, kuriem nav interešu konflikta un ir nozīmīga pieredze un kompetence kultūras jomā vai pilsētas attīstībā.

svītrots

Pamatojums

Grozījums precizē atlases žūrijas sastāvu.

Grozījums Nr. 21

6. panta 2. punkta 3. daļa

Tā iesniedz ziņojumu kompetentajai dalībvalstij un Komisijai.

Tā iesniedz ziņojumu kompetentajai dalībvalstij un Komisijai.

Katra attiecīgā dalībvalsts formāli apstiprina atlasīto kandidātu sarakstu, kas balstās uz atlases žūrijas ziņojumiem.

Grozījums Nr. 22

7. panta 2. punkta 1. daļa

2.        Katra attiecīgā dalībvalsts sasauc attiecīgo atlases žūriju galīgās atlases veikšanai deviņus mēnešus pēc pirmās atlases sanāksmes.

2.        Katra attiecīgā dalībvalsts sasauc attiecīgo atlases žūriju galīgās atlases veikšanai deviņus mēnešus pēc priekšatlases sanāksmes.

Pamatojums

Paskaidro ierosināto formulējumu.

Grozījums Nr. 23

8. panta 2. punkta 1. daļa

2. Eiropas Parlaments var nosūtīt Komisijai atzinumu ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad ir saņemtas attiecīgo dalībvalstu nominācijas.

2. Eiropas Parlaments var nosūtīt Komisijai atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ir saņemtas attiecīgo dalībvalstu nominācijas.

Pamatojums

Parlamentam vajadzīgs pietiekami daudz laika, lai sagatavotu atzinumu. Trīs mēnešu periods arī atbilst 1999. gada 25. maija Lēmumam 1419/1999/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2005. līdz 2019. gadam.

Grozījums Nr. 24

8.a pants (jauns)

 

8.a pants

Uzraudzības un konsultatīvā komiteja

Uzraudzības un konsultatīvo komiteju izveido, lai pārraudzītu rīcības mērķu un kritēriju īstenošanu, kā arī sniegtu galvaspilsētām atbalstu un norādes laikā no to izraudzīšanās līdz Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākuma norisei.

1. Komiteja sastāv no septiņiem ekspertiem, kurus nozīmē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un Reģionu komiteja. Turklāt atbilstīgā dalībvalsts var nozīmēt novērotāju darbam šajā komitejā.

2. Attiecīgās pilsētas iesniedz Komisijai progresa ziņojumus trīs mēnešus pirms Komitejas sanāksmes.

3. Komisija sasauc komitejas un attiecīgās pilsētas pārstāvju sanāksmi. Komiteju sasauc divos gadījumos: lai sniegtu konsultācijas un lai novērtētu pasākuma sagatavošanas darbu gaitu, lai palīdzētu pilsētām sagatavot augstas kvalitātes programmu ar spēcīgu Eiropas dimensiju. Tās pirmā sanāksme notiks vismaz divus gadus pirms pasākuma norises; tās otrā sanāksme notiks vismaz astoņus mēnešus pirms pasākuma.

4. Pēc katras sanāksmes komiteja sagatavo ziņojumu par pasākuma sagatavošanās darbu stadiju un turpmāk veicamajiem soļiem. Ziņojumos īpašu vērību pievērš pasākuma radītajai Eiropas mēroga pievienotajai vērtībai saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī atlases žūrijas un konsultatīvās komitejas ziņojumos minētajiem ieteikumiem.

5. Ziņojumus nosūta Komisijai un atbilstīgajām pilsētām un dalībvalstīm. Tos publicē arī Komisijas tīmekļa vietnē.

Pamatojums

Jaunais teksta izkārtojums ir vērsts uz to, lai uzlabotu teksta saskanību. Jaunais 8.a pants ne tikai vienkāršo teksta struktūru, bet arī paskaidro uzraudzības un konsultatīvās komitejas lomu. Tas uzsver žūrijas palīdzību kultūras galvaspilsētām programmu izstrādē, galvenokārt nodrošinot ekspertiem ieteikumus un savlaicīgi risinot problēmas.

Grozījums Nr. 25

9. pants

9. pants

Vidusposma uzraudzība

1. Izvirzītās kultūras galvaspilsētas vēlākais divdesmit septiņus mēnešus pirms pasākuma sākuma sniedz Komisijai vidusposma progresa ziņojumu par pasākuma programmas sagatavošanas darbiem.

Komisija nodrošina minētā ziņojuma neatkarīgu novērtēšanu.

2. Komisija ne vēlāk kā divdesmit četrus mēnešus pirms pasākuma sākuma sasauc kopā septiņus ekspertus, kurus izvirzījis Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un iestādes, kuras atbild par to pilsētu programmu īstenošanu, kas izvirzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām.

No šī posma minētie eksperti veido „uzraudzības komiteju”.

Viņi tiekas, lai novērtētu pasākuma sagatavošanu, jo īpaši saistībā ar programmu pievienoto vērtību Eiropas mērogā.

Uzraudzības komiteja sniedz vidusposma uzraudzības ziņojumu par pasākuma sagatavošanas darbiem un par darbībām, kuras vēl jāveic saskaņā ar rīcības mērķiem, kritērijiem un ieteikumiem, kas izklāstīti 7. panta 2. punktā minēto atlases žūriju ziņojumos.

Vidusposma uzraudzības ziņojumu nosūta Komisijai, pilsētām un attiecīgajām dalībvalstīm ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc vidusposma uzraudzības sanāksmes sasaukšanas. To publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

Svītrots

Pamatojums

Jaunais teksta izkārtojums ir vērsts uz to, lai uzlabotu formulējumu saskanību. Iepriekšējā 9. panta saturs ir ietverts jaunajā 8.a pantā.

Grozījums Nr. 26

10. pants

10. pants

Nobeiguma uzraudzība

1. Izvirzītās kultūras galvaspilsētas vēlākais deviņus mēnešus pirms pasākuma sākuma sniedz Komisijai nobeiguma progresa ziņojumu par pasākuma programmu sagatavošanas darbiem.. Komisija nodrošina minētā ziņojuma neatkarīgu novērtēšanu.

2. Komisija sasauc uzraudzības komitejas sanāksmi ar iestādēm, kuras atbild par to pilsētu programmu īstenošanu, kuras ir izvirzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pasākuma sākuma, lai novērtētu pasākuma sagatavošanu, jo īpaši attiecībā uz programmas pievienoto vērtību Eiropas mērogā.

Uzraudzības komiteja sniedz nobeiguma pārraudzības ziņojumu par pasākuma sagatavošanas darbiem un par darbībām, kuras vēl jāveic saskaņā ar rīcības mērķiem, kritērijiem un ieteikumiem, kas izklāstīti 7. panta 2. punkta trešajā daļā un 9. panta 2. punkta ceturtajā daļā minētajos ziņojumos.

Šo nobeiguma pārraudzības ziņojumu nosūta Komisijai, pilsētām un attiecīgajām dalībvalstīm ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc nobeiguma uzraudzības sanāksmes sasaukšanas. To publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

Svītrots

Pamatojums

Jaunais teksta izkārtojums ir vērsts uz to, lai uzlabotu formulējumu saskanību. Iepriekšējā 10. panta saturs ir ietverts jaunajā 8.a pantā.

Grozījums Nr. 27

11. pants

Pamatojoties uz 10. panta 2. punkta otrajā daļā minēto ziņojumu, Komisija var piešķirt balvu katrai izvirzītajai pilsētai, ja to programmas atbilst rīcības kritērijiem un ieteikumiem, ko, veicot 9. un 10. punktā minēto atlasi un uzraudzību, ir sniegušas žūrijas. Ar šo balvu apbalvo par programmas kvalitāti saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem programmas mērķiem.

Svītrots

Pamatojums

Ziņojuma sagatavotāja ierosina jaunu 11. panta variantu ar citu grozījumu.

Grozījums Nr. 28

11.a pants (jauns)

 

11.a pants

Balva

Pamatojoties uz uzraudzības un konsultatīvās komitejas ziņojumu pēc tās otrās sanāksmes astoņus mēnešus pirms pasākuma norises, Komisija izraudzītajām pilsētām piešķir Melina Mercouri vārdā nosaukto balvu, ja tās atbilst 3. pantā minētajiem kritērijiem un ja tās ir ieviesušas atlases žūrijas, kā arī uzraudzības un konsultatīvās komitejas ieteikumus. Balvu piešķir naudas izteiksmē un pilnā apmērā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgā gada sākuma.

Grozījums Nr. 29

12. panta 2. daļa

Komisija sniedz ziņojumu par šo novērtējumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai.

Komisija sniedz ziņojumu par šo novērtējumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai līdz tā gada beigām, kas seko pasākumam „Eiropas Kultūras galvaspilsēta”.

Grozījums Nr. 30

13. pants

Lēmumu 1419/1999/EK, kurā izmaiņas izdarītas ar Lēmumu 649/2005/EK, atceļ.

 

Lēmumu 1419/1999/EK, kuru groza ar Lēmumu 649/2005/EK, atceļ. Tomēr šo Lēmumu turpina piemērot to pilsētu gadījumā, kuras ir izraudzītas par kultūras galvaspilsētām 2007., 2008. un 2009. gadam.

 

Grozījums Nr. 31

14. pants

1. Pilsētas, kuras 2010. gadā izvirzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām, pamatojoties uz Lēmumu 1419/1999/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 649/2005/EK, ir pakļautas šā lēmuma 9. un 10. pantā minētajam uzraudzības procesam. Komisija, pamatojoties uz šā lēmuma 11. pantu, izraudzītajām pilsētām var piešķirt balvu.

1. Pilsētas, kuras 2010. gadā izvirzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām, pamatojoties uz Lēmumu 1419/1999/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 649/2005/EK, ir pakļautas šā lēmuma 9. pantā minētajam uzraudzības procesam. Komisija, pamatojoties uz šā lēmuma 11. pantu, izraudzītajām pilsētām piešķir balvu.

2. Atkāpjoties no 4. līdz 8. panta, 2011. un 2012. gadam par Eiropas kultūras galvaspilsētām izvirzītās pilsētas regulē šāda lēmuma procedūra:

2. Atkāpjoties no 3. līdz 8. panta, 2011. un 2012. gadam par Eiropas kultūras galvaspilsētām izvirzītās pilsētas regulē šāda lēmuma procedūra:

1) dalībvalstu pilsētas izvirza par Eiropas kultūras galvaspilsētām, ievērojot secību, kāda noteikta pielikumā ietvertajā sarakstā.

1) dalībvalstu pilsētas izvirza par Eiropas kultūras galvaspilsētām, ievērojot secību, kāda noteikta pielikumā ietvertajā sarakstā.

2) Katra dalībvalstis secīgi iesniedz informāciju par vienu vai vairākām izvirzītajām pilsētām Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.

2) Katra dalībvalstis secīgi iesniedz informāciju par vienu vai vairākām izvirzītajām pilsētām Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.

3) Šīs izvirzītās pilsētas paziņo ne vēlāk kā četrus gadus pirms minētā pasākuma sākuma, un var pievienot attiecīgās dalībvalsts ieteikumu.

3) Šīs izvirzītās pilsētas paziņo ne vēlāk kā četrus gadus pirms minētā pasākuma sākuma, un var pievienot attiecīgās dalībvalsts ieteikumu.

4) Komisija ik gadu izveido atlases žūriju, kas ziņo par kandidātpilsētu vai kandidātpilsētām, kuras izvērtētas saskaņā ar šīs rīcības mērķiem un pazīmēm.

4) Komisija ik gadu izveido atlases žūriju, kas ziņo par kandidātpilsētu vai kandidātpilsētām, kuras izvērtētas saskaņā ar šīs rīcības mērķiem un pazīmēm.

5) Atlases žūrijā ir septiņas vadošas neatkarīgas personas, kuras ir eksperti kultūras jomā; divas no tām nozīmē Eiropas Parlaments, divas – Padome, divas – Komisija un vienu – Reģionu komiteja.

5) Atlases žūrijā ir septiņas vadošas neatkarīgas personas, kuras ir eksperti kultūras jomā; divas no tām nozīmē Eiropas Parlaments, divas – Padome, divas – Komisija un vienu – Reģionu komiteja.

6) Atlases žūrija sniedz ziņojumu Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

6) Atlases žūrija sniedz ziņojumu Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

7) Eiropas Parlaments var sniegt Komisijai atzinumu par kandidātpilsētu vai kandidātpilsētām ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma saņemšanas.

7) Eiropas Parlaments var sniegt Komisijai atzinumu par kandidātpilsētu vai kandidātpilsētām ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma saņemšanas.

8) Padome, rīkojoties saskaņā ar Komisijas ieteikumu, kas sagatavots, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu un atlases žūrijas ziņojumu, oficiāli izvirza attiecīgo pilsētu par tā gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu, kuram tā izvirzīta.

8) Padome, rīkojoties saskaņā ar Komisijas ieteikumu, kas sagatavots, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu un atlases žūrijas ziņojumu, oficiāli izvirza attiecīgo pilsētu par tā gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu, kuram tā izvirzīta.

9) Izvirzīšanā ietver kultūras programmu, kas pamatota uz 3. pantā noteiktajiem kritērijiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

Grozījums Nr. 32

14. panta 2.a punkts (jauns)

 

2.a Atkāpjoties no 3. panta 3. punkta, Lēmuma Nr. 1419/1999/EK 3. pantā un II pielikumā minētos kritērijos, ko groza ar Lēmumu Nr. 649/2005/EK, piemēro 2010., 2011. un 2012. gadam izvirzīto kultūras galvaspilsētu gadījumā, ja vien attiecīgā pilsēta neizvēlas izstrādāt savu programmu, pamatojoties uz 3. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.

Pamatojums

13. panta 1. punkts ierosina, lai tekstā būtu skaidri pateikts, ka EK piešķir (nevis „var” piešķirt) pilsētām balvu. Tas notiek ar nosacījumu, kā norādīts pantā, ka pilsētas atbilst „Eiropas dimensijas” kritērijiem, kas minēti 3. panta 3. punktā un ka ir īstenoti atlases žūrijas un uzraudzības un konsultatīvās komitejas ieteikumi. Tomēr pilsētām jānodrošina pārliecība par to, ka šo prasību izpildes gadījumā tās saņems Kultūras programmai paredzēto finansējumu (nevis atstājot šī jautājuma izlemšanu pēc EK ieskatiem).

Kas attiecas uz 13. panta 2. punktu, tad vienlaikus ar to, ka atlases procedūras ir ietvertas 4.-8. pantā, 3. pantā ir minētas papildu prasības, kuras ietekmē šīs atlases procedūras. Tādēļ ir skaidri jānosaka, ka jebkura atkāpšanās attiecas arī uz 3. pantu. Tomēr 2011. un 2012. gada kultūras galvaspilsētām piemērotu jaunās uzraudzības un konsultatīvās procedūras.

13. panta 3. punkts – visām 2010., 2011. un 2012. gada kultūras galvaspilsētām jābūt iespējai izmantot jaunajā Lēmumā ietvertās uzraudzības un konsultatīvās komitejas procedūras, tādējādi iegūstot tiesības pretendēt uz balvu. Taču ņemot vērā to, ka šīm pilsētām vajadzēs pretendēt uz kultūras galvaspilsētas statusu, parādot to, cik labi tās atbilst pašreiz spēkā esošā 1999. gada Lēmumā izvirzītajiem kritērijiem, novērtēšana, piemērojot „jaunos” kritērijus un ievērojot uzraudzības un konsultatīvās procedūras, šīm pilsētām varētu radīt sarežģījumus un neskaidrības. Tādēļ būtu grūti pilsētas piespiest ņemt vērā jaunos kritērijus, ja tās to nevēlas, kaut gan varētu šīs pilsētas uz to mudināt.

Grozījums Nr. 33

15. pants

Šis lēmums stājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra.

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra, izņemot 4. pantu, kuru piemēro no tā datuma, kad stājas spēkā šis lēmums.

Pamatojums

Paskaidro veidu, kādā šis lēmums stājas spēkā.

Grozījums Nr. 34

Pielikums

PIELIKUMS

Secība, kādā izvirza Eiropas kultūras galvaspilsētu

2007     Luksemburga

2008     Apvienotā Karaliste

2009     Austrija - Lietuva

2010     Vācija - Ungārija

2011     Somija - Igaunija

2012     Portugāle - Slovēnija

2013     Francija - Slovākija

2014     Zviedrija - Latvija

2015     Beļģija – Čehijas Republika

2016     Spānija - Polija

2017     Dānija - Kipra

2018     Nīderlande - Malta

2019   Itālija

PIELIKUMS

Secība, kādā izvirza Eiropas kultūras galvaspilsētu 1

2007   Luksemburga – Rumānija 2

2008   Apvienotā Karaliste

2009   Austrija - Lietuva

2010   Vācija - Ungārija

2011   Somija - Igaunija

2012   Portugāle - Slovēnija

2013   Francija - Slovākija

2014   Zviedrija - Latvija

2015   Beļģija – Čehijas Republika

2016   Spānija - Polija

2017   Dānija - Kipra

2018   Nīderlande - Malta

2019   Itālija – Bulgārija 3

______________

1 Īrija bija pilnvarota izvirzīt Eiropas kultūras galvaspilsētu 2005. gadā, bet Grieķija — 2006. gadā.

2 Saskaņā ar Lēmuma 1419/1999/EK nosacījumiem Rumānijas pilsētu Sibiu izraudzīja par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2007. gadam.

3 Atkarībā no pievienošanās ES Bulgārija piedalīsies pasākumā „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” 2019. gadā.

Pamatojums

Pielikums jāpievieno, jo jaunais lēmums atcels Lēmumu 649/2005/EK, kurš noteica pilsētu sarakstu.

Tā kā gan Rumānija, gan Bulgārija ir ceļā uz pievienošanos ES, ir svarīgi nodrošināt to iekļaušanu pielikumā, tādējādi izvairoties no vajadzības pēc papildu COD to iekļaušanai sarakstā.

Tā kā Rumānija jau izraudzīta par kultūras galvaspilsētas pasākuma norises vietu 2007. gadā kā trešā valsts, tai nevarēs būt papildu kultūras galvaspilsēta, taču tekstā Rumānija ir izcelta, jo tai būtu jākļūst par dalībvalsti 2007. gadā. Pielikums ļauj Bulgārijai piedalīties 2019. gadā, tomēr paskaidro, ka mazticamajā gadījumā, ja līdz 2019. gadam tā vēl nebūs pievienojusies ES, tā nevarēs piedalīties.

  • [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

The European Capital of Culture Programme (ECC) was set up in 1985 by the then Greek cultural minister Melina Mercouri, with the aim of bringing citizens in Europe closer together.

Experience has shown that the programme leads to a long-term positive effect on the development of the cities selected while generating a great deal of interest with the citizens concerned.

THE COMMISSION PROPOSAL

The document aims to highlight the wealth, diversity and common features of the cultural heritage in Europe and facilitate better mutual understanding between European citizens. At the same time the proposal plans to strengthen the competitive element and European added value, and introduces a monitoring phase.

Involving the new EU Member States

In accordance with the current list of ‘pairs’ of Member States entitled to propose cultural capitals of the period 2009-2019, from 2009 two capitals of culture will be designated in order to enable the 10 new EU Member States to take part in the programme.

Financial aspect

The proposal will have no direct financial implications as this aspect is covered under the Culture 2000 Programme and the forthcoming Culture 2007 Programme. At the present time the Commission proposal would make it possible to triple the Community contribution for the Culture 2007 Programme.

Prize

A prize will be awarded to the cities selected if the preparation of the programme complies with the aims and criteria of the event. This prize also represents financial support for implementing the CC programme.

Selection panel/monitoring panel[1]

A joint selection panel meets during the selection phase, composed of seven experts from the European institutions and six experts from each of the Member States concerned. During the monitoring phase a monitoring panel meets to watch over, assist with and advise on the CC’s preparations for the year. It is composed of the seven European experts.

Procedure

The Commission proposal under discussion is a recasting of the 1999 text, Decision 1419/1999/EC of the European Parliament and of the Council establishing a Community action for the European Capital of Culture event for the years 2005 to 2019[2].

The time-frame for the procedure looks like this:

Time frame

* n = Capital of Culture year

Action

Responsibility

Commission

proposal

 

Rapporteur’s amendments

 

n-6

 

Call for applications

Member State (MS)

n-5

 

Pre-selection meeting of panel in the MS concerned

(13 experts)

MS

n-5 + 9 months

 

Final meeting of selection panel in the MS concerned

(13 experts)

MS

n-4

 

Notification of the European Institutions of nominating a city

MS

n-4 + 2 months

n-4 + 3 months

Parliament opinion on the nomination

Parliament

 

 

Designation of Cultural Capital

Council

n-2 – 3 months

(three months before mid-term monitoring)

 

Mid-term report of the designated cities to the Commission (COM)

Cultural capital (CC)

n-2

 

Mid-term meeting of the Monitoring Panel* (7 European experts + COM representatives)

 

n-2 + 1

 

Mid-term report of the Monitoring Panel* to the COM and MS

 

n-9 months

(three months before final monitoring)

n-11 months

(three months before final monitoring)

Final report of the designated cities to the Commission

 CC

n-6 months

n-8 months

– Final monitoring meeting (7 European experts + COM representatives)

 

 

n-7 months

– Final report of the Monitoring Panel* presented

 

 

 

 

 

 

n-3 months (at the latest)

– Prize (financial support for the CC)

Commission

n

 

Year of CC

CC

n + 1

n+ max. 1 year

Evaluation of results of the event

Commission

RAPPORTEUR’S COMMENTS AND AMENDMENTS

The rapporteur welcomes the fact that the proposal strengthens the European dimension and improves the transparency of the selection procedure.

She also welcomes the fact that the Community contribution under the Culture 2007 programme will be three times that of the present programme.

At the same time she stresses the need for the prompt provision of sufficient Community funds, to enable the Capitals of Culture to implement their programme of events successfully and on schedule, and in this context proposes the following:

Prize

A prize in honour of Melina Mercouri will be awarded in the form of a financial allocation to the selected city. To obtain a prize, the cities concerned must fulfil the aims and criteria of the action and take account of the recommendations of the selection panel and the monitoring and advisory panel for those cities. The prize will be based on the final report by the monitoring and advisory panel.

The task of the monitoring and advisory panel is to evaluate objectively, from the moment that the cultural capital is designated, the state of preparations for the programme of events, while also providing assistance to the capitals in devising their programmes, consisting mainly of expert advice and early action to deal with any problems in the monitoring phase.

The rapporteur takes the view that a solution must be found to enable Romania and Bulgaria to be included in the COC initiative.

With regard to the selection criteria for cultural programmes listed in the proposal, the rapporteur draws attention to the need for the prompt provision of further details and clarification, so that cultural capitals have a clear idea which requirements they need to fulfil. These details should be set out on the cultural capitals website.

The rapporteur calls for a website to be set up, to be constantly maintained and regularly updated by the Commission. This should:

· provide further information and assistance for cities in the application, selection and implementation process;

· set up links between the programmes of nominated cities;

· and promote links for the exchange of experience and know-how between the present and previous capitals of culture.

The website should particularly contain the following:

· frequently answered questions (FAQs);

· links, best practice examples and useful tips for cultural capitals;

· the list of mentors (for instance, directors and experts of previous cultural capitals);

· contact addresses for the experts on the monitoring and advisory panel;

· links to existing sites, such as the European Capitals of Culture and Cultural Month website.

The rapporteur supports the general Commission proposal to provide third countries with an opportunity for taking part in European cultural events by reviving the Cultural Month initiative[3] or a comparable initiative.

  • [1]  The rapporteur proposes a change of terminology: monitoring and advisory panel*.
  • [2]  OJ L 166, 1.7.1999, pp. 1-5.
  • [3]  Conclusions of the Ministers of Culture meeting within the Council of 18 May 1990 on future eligibility for the ‘European City of Culture’ and on a special European Cultural Month event (OJ C 162, 3.7.1990, p. 1.).

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

Erna Hennicot-Schoepges paustais mazākuma viedoklis saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu

Deputāte vērš uzmanību uz viņas iesniegtajiem grozījumiem, kurus nepieņēma galīgajā balsojumā un kuri bija vērsti galvenokārt uz šādiem jautājumiem :

· veicināt un vienkāršot procedūras žūrijas nozīmes atcelšanai, piešķirot dalībvalstīm atbildību par Eiropas kultūras galvaspilsētas izvēli un iecelšanu saskaņā ar pašu pieņemtajiem kritērijiem un pilnībā pārzinot dažādo kandidātpilsētu reģionālās un vietējās īpatnības;

· organizēt bijušo Eiropas kultūras galvaspilsētu tīklu, lai atbalstītu nākamās kultūras galvaspilsētas sagatavošanas fāzē, pamatojoties uz pieredzi, ko tās guvušas, organizējot pasākumus un nodrošinot darbībai Eiropas pievienoto vērtību.

Deputāte nevēlas iebilst konsensam, taču uzsver pārskatītajā procedūrā ietverto risku: vajadzētu izvairīties no negatīvās pieredzes, ko atlases procedūrā, izmantojot žūriju, ieguva Luksemburga, kļūstot par 2007. gada kultūras galvaspilsētu.

Izsakot spriedumu par kandidātu iniciatīvām, žūrijai vajadzēs izrādīt lielāku iejūtību pret iesaistītajām pusēm un situāciju attiecīgajā reģionā, lai atbalstītu kultūras attīstību, nevis apbalvotu pašreizējos sasniegumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam

Atsauces

KOM(2005)0209 – C6-0157/2005 – 2005/0102(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.5.2005

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT
29.9.2005

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

 

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Christa Prets
16.6.2005

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Vienkāršota procedūra lēmuma datums

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana
  Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu

 

/

 

Finansējuma grozījumi
  Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu

 

/

 

EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu

 

EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu

 

Izskatīšana komitejā

3.10.2005

28.11.2005

23.1.2006

 

 

Pieņemšanas datums

23.2.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

20

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Maria Badia I Cutchet, Christopher Beazley, Giovanni Berlinguer, Guy Bono, Marie-Hélène Descamps, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Doris Pack, Miguel Portas, Christa Prets, Karin Resetarits, Nikolaos Sifunakis, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Emine Bozkurt, Hanna Foltyn-Kubicka, Nina Škottová

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums

10.3.2006

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

...