ZIŅOJUMS par situāciju Eiropas ekonomikā: priekšziņojums par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2006. gadā
23.3.2006 - (2006/2047(INI))
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: José Manuel García-Margallo y Marfil
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par situāciju Eiropas ekonomikā: priekšziņojums par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2006. gadā
Eiropas Parlaments,
- ņemot vērā Komisijas Integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (2005–2008) (KOM(2005)0141) (Integrētās pamatnostādnes),
- ņemot vērā EK līguma 99. panta 2. punktu,
- ņemot vērā Komisijas Ekonomikas politikas komitejas Īpašo ziņojumu Nr. 4/2005 „2005. gada Ekonomikas politikas komitejas prognoze ES 25 dalībvalstīm par izdevumiem saistībā ar iedzīvotāju vecumu (2004–2050): iepriekšēji pieņēmumi un prognozēšanas metodes”,
- ņemot vērā 25 dalībvalstu Lisabonas Nacionālās reformu programmas izaugsmei un nodarbinātībai 2005.–2008. gadam,
- ņemot vērā Komisijas 2006. gada 25. janvāra Ikgadējo progresa ziņojumu par Lisabonas stratēģiju,
- ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 15. maija rezolūciju[1] un 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju[2] par Komisijas ieteikumu par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politiku vispārējām pamatnostādnēm (2003.–2005. gadam) (KOM(2003)0170), un 2005. gada 26. maija rezolūciju[3],
- ņemot vērā Padomes prezidentūras Galveno jautājumu dokumentu ECOFIN padomei saistībā ar 2006. gada 7. februāra pavasara Eiropadomi,
- ņemot vērā Komisijas Ekonomikas prognozes[4],
- ņemot vērā 2004. gada 29. oktobrī parakstītā Eiropas Konstitucionālā līguma III-179. un III-206. pantu (Konstitucionālais līgums),
- ņemot vērā Komisijas balto grāmatu „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks izlemt” (KOM(2001)0370),
- ņemot vērā Komisijas 2004. gada 7. jūlija neoficiālo dokumentu par ES kopējo konsolidēto uzņēmuma peļņas nodokļa bāzi,
- ņemot vērā Eiropas Mazo uzņēmumu hartu, ko apstiprināja 2000. gada 19. un 20. jūnija Feiras Eiropadome,
- ņemot vērā Rīcības kodeksu par tiešiem uzņēmējdarbības nodokļiem, ko 1997. gada 1. decembrī atbalstīja ECOFIN padome,
- ņemot vērā to ESAO Starptautiskas skolēnu novērtēšanas programmu (PISA),
- ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes, 2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas Eiropadomes, 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadomes un 2003. gada 20. un 21. marta, 2004. gada 25. un 26. marta un 2005. gada 22. un 23. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,
- ņemot vērā Komisijas Wim Kok vadītās augsta līmeņa grupas 2004. gada novembra ziņojumu „Izaicinājuma priekšā — Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai”,
- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
- ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0077/2006),
A. tā kā netika ņemts vērā ievērojams skaits ieteikumu, kas bija iekļauti Parlamenta pēdējos trijos ziņojumos par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm; tā kā kopš Parlamenta pēdējā ziņojuma pieņemšanas ir parādījušies jauni nozīmīgi faktori; tā kā daudzi agrāk noteikti ilgtermiņa uzdevumi ir kļuvuši steidzamāki; tā kā ES ekonomikas izaugsme joprojām ir lēnāka nekā tās galvenajiem konkurentiem un mazāk atbilst globalizācijas apstākļiem;
B. tā kā globalizācija ir revolucionāra parādība, kura maina pieejamo resursu ierasto izmantošanu, ļauj jaunām ekonomikām importēt kapitālu, prasmes un tehnoloģijas un konkurēt savstarpēji arvien vairāk saistītā pasaulē, palielina migrācijas plūsmu, maina tradicionālos starptautiskās tirdzniecības veidus un piešķir finanšu ekonomikai nekad agrāk nepieredzētu nozīmi, kas pārspēj reālās ekonomikas nozīmi; tā kā finanšu ekonomikas nozīmība padara uzticēšanos par būtisku faktoru un rada jaunu vajadzību pēc efektīvas pārraudzības un ciešākas sadarbības, lai nodrošinātu ekonomikas stabilitāti;
C. tā kā kopš Parlamenta iepriekšējā ziņojuma par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm pieņemšanas 2005. gada maijā ir parādījušies jauni nozīmīgi faktori — problēmas saistībā ar Konstitucionālā līguma ratifikāciju, ES 2007.–2013. gada finanšu plāna pieņemšana, ko bez Eiropas Parlamenta piekrišanas veica Eiropadome, divi pirmie ECB procentu likmju paaugstinājumi pēc vairāk kā piecu gadu pārtraukuma, Stabilitātes un izaugsmes pakta reforma laikā, kad 12 dalībvalstīm budžeta deficīts pārsniedz 3%, Lisabonas nacionālo reformu programmu pieņemšana dalībvalstīs, lielāka uzmanība vispasaules enerģijas krīzei un ar to saistītiem ģeopolitiskiem saspīlējumiem, sarunas par Igaunijas, Lietuvas un Slovēnijas vēlmi pievienoties eirozonai 2007. gadā un vajadzība aktualizēt PTO Dohas sarunu prioritātes pēc sarunu palēnināšanās Honkongā;
D. tā kā Eiropas ekonomikas relatīvo pavājināšanos var saistīt ar neatbilstīgu regulācijas sistēmu un strukturālas reformas trūkumu, kas padara ekonomiku neelastīgāku nekā galveno konkurentu ekonomikas, stagnējošu vietējo pieprasījumu, uzņēmējdarbības dinamikas trūkumu, kā arī vājiem darba tirgiem lēnas demogrāfiskās izaugsmes dēļ, zemu nodarbinātības līmeni un lēnu ražīguma pieaugumu; tā kā lēnu ražīguma pieaugumu ir radījis investīciju zemais līmenis, nepietiekams daudzums jauninājumu un darba piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība, ko savukārt rada nepietiekami finansēto izglītības un apmācības sistēmu nespēja pielāgot darbiniekus nepārtraukti mainīgajai pasaulei;
E. tā kā turklāt kopš Parlamenta pēdējā ziņojuma pieņemšanas vairāk uzmanības tiek veltīts šādām problēmām: arvien lielāka sabiedrības novecošana, migrācijas saspīlējumi pie ES robežām un iekšējās problēmas, ko izraisa nepietiekama integrācijas palīdzība otrās paaudzes imigrantiem, ārkārtīgi straujais trešo valstu importa pieaugums dažās nozarēs, kā arī uzņēmējdarbības pārvietošana un ārpakalpojumi, pieaugošs Ķīnas un citu jauno ekonomiku pieprasījums pēc tādiem resursiem kā jēlnafta, dabasgāze, akmeņogles un dzelzs, pieaugoša Eiropas atkarība no enerģijas importa no nestabiliem reģioniem un globālas makroekonomiskās nelīdzsvarotības izraisītie riski,
1. aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis pieņemt ieteikumus, kas iekļauti Parlamenta pēdējos trīs ziņojumos par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, bet vēl nav ņemti vērā, proti, ieteikumu par iekšējā tirgus direktīvu transponēšanu, ieteikumu valstīm ar pārmērīgu deficītu veikt deficītu mazinošus pasākumus, ieteikumu par kopēju komunikācijas politiku saistībā ar globalizācijas izraisīto iedzīvotāju nedrošību, ieteikumu par strukturālu reformu rīcības programmu, minot pārvaramos šķēršļus, veicamās darbības un to grafiku un ieteikumu par Eiropas Mazo uzņēmumu hartas pilnu īstenošanu, it īpaši labvēlīgāku nodokļu sistēmu un lielākus ieguldījumus pētniecībā un jauninājumos;
2. atzinīgi vērtē Galveno jautājumu dokumentu ECOFIN padomei un atbalsta Komisijas izvēli koncentrēties uz četrām pamatjomām (zināšanām un jauninājumiem, uzņēmējdarbības potenciālu, globalizāciju un demogrāfiskajām izmaiņām un efektīvu enerģijas tirgu), kurās jārīkojas, izmantojot integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un darbavietām; turklāt piekrīt, ka straujāka un ilgtspējīga izaugsme mūsu ekonomikās notiks, tikai savstarpēji pastiprinot stabilitātes un uz izaugsmi orientētas makroekonomiskās politikas un strukturālās reformas, tostarp efektīvāku ekonomisko saskaņošanu; atzinīgi vērtē Komisijas nolūku piedāvāt ceļa karti, kurā būtu norādītas vajadzīgās darbības un atskaites datumi četru minēto uzdevumu pabeigšanai līdz 2007. gada beigām;
Iestāžu reformas
3. uzskata, ka pašreizējā pārdomu laikā par Konstitucionālo līgumu jānodarbojas ar pašreizējo makroekonomikas pārvaldības sistēmu tajā aspektā, kā to jau darīja Konventa ekonomikas pārvaldības grupa, ES mērķiem un kompetenci ekonomikā un sociālajā jomā, koplēmuma procedūras paplašināšanu, iekļaujot ekonomikas politikas jautājumus, ECB atbildību, ievērojot tās neatkarību, ekonomikas politiku koordināciju un eirogrupas lomu šajā kontekstā, procedūru pārmērīgu deficītu samazināšanai, ES kompetenci nodokļu jautājumos, EP atsaukuma tiesību īstenošanu kontekstā ar komitoloģijas procedūru vēlākais līdz 2008. gada 1. aprīlim un eirozonas pārstāvēšanu starptautiskajās institūcijās;
4. atzinīgi vērtē ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu un nodarbinātības pamatnostādņu iekļaušanu Komisijas integrētajās pamatnostādnēs, turklāt uzskata, ka arī Komisijas ikgadējais progresa ziņojums par Lisabonas procesu un citi dokumenti, kas saistīti ar atklāto koordinācijas metodi, ir jāapvieno un jāaplūko kopā; uzskata, ka ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm jāpiešķir tāds pats normatīvais statuss kā nodarbinātības pamatnostādnēm un ka Parlamenta un Komisijas loma ir jānosaka vēlreiz;
5. prasa Komisijai izmeklēt, cik pamatoti ir pieņemt EK tiesību aktus, lai nodrošinātu vienotu nodokļu rezidences principu, ko piemērotu ES rezidentiem Eiropas Savienībā un ārpus tās un kas būtu saistīts ar ES pilsonības jēdzienu, Eiropas Konvenciju par nodokļu dubultu uzlikšanu Eiropas Savienībā (atspoguļojot EK līguma 293. pantu) un nediskriminācijas principa attiecībā uz nodokļiem, kā noteikts EKT spriedumos, iekļaušanu ES tiesību aktos;
6. atzinīgi vērtē dalībvalstu pašreizējo pienākumu iesniegt ikgadējās nacionālās reformu programmas, kuru struktūra atbilst 24 integrētām pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (2005–2008); uzskata, ka ekonomikas rādītājus šajā sakarā vēl var uzlabot, ja Komisija noteiktu un veicinātu nacionālajās reformu programmās minētās labākās prakses un izveidotu katra gada labāko/sliktāko valstu reitingu, kā to ieteikusi neatkarīgu ekspertu augsta līmeņa grupa Wim Kok vadībā; aicina veikt strukturālo reformu politikas dziļāku analīzi par pēdējo desmitgadi, lai noskaidrotu lēnās izaugsmes un nepietiekamā ražīguma cēloņus; aicina īstenot gudru izaugsmes stratēģiju, apvienojot ES sadrumstalotās ekonomikas politikas pieejas saskaņotā stratēģijā, lai stiprinātu ES potenciālu attiecībā uz jaunu produktu un ražošanas metožu radīšanu, integrējot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un resursus taupošas tehnoloģijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai;
7. pauž nožēlu, ka 2005. gada decembra Eiropadomes vienošanās par finanšu plānu ir mazāk ambicioza nekā Parlamenta priekšlikums, it īpaši tādēļ, ka finanšu plāns ir vairāk orientēts uz tradicionālajām politikām, nevis tām, kuras nodrošina pievienoto vērtību iedzīvotājiem; pauž nožēlu par finansējuma samazinājumu pētniecībai un zinātnei, kā arī konkurētspējai un izaugsmei, MVU, pilsoniskuma veidošanai, brīvības, tiesiskuma atbalstam un ārējām darbībām; prasa Padomei vēlreiz ar Parlamentu apspriest vienošanos, kas veicinātu ES labklājību, konkurētspēju, nodarbinātību un kohēziju;
8. aicina dalībvalstis ātri un precīzi īstenot nacionālās reformu programmas, iesaistot valstu parlamentus un ieinteresētās puses, piemēram, sociālos partnerus, un sniegt savlaicīgu informāciju Parlamentam, Padomei un Komisijai; aicina Padomi un Komisiju kopā ar Eiropas Parlamentu izstrādāt rīcības kodeksu, kas visiem kopā ļautu detalizēti uzraudzīt šo programmu īstenošanu;
Makroekonomiskā, monetārā un fiskālā politika
9. aicina Komisiju saglabāt stingru atjaunotā Stabilitātes un izaugsmes pakta interpretāciju, neļaujot īstenot pagaidu pasākumus vai neatbilstīgu grāmatvedību; mudina dalībvalstis veicināt konkurētspēju, katru gadu censties samazināt cikliski koriģētā budžeta deficītu un nodrošināt lielākas budžeta korekcijas ekonomiski labvēlīgos periodos; uzskata, ka algu palielinājumiem jāatbilst ražīguma pieauguma tendencēm vidējā termiņā; aicina uz mērenu un atbildīgu cenu politiku, it īpaši monopolizētos vai oligopolu tirgos, jo tā tiek samazināta inflācija un saglabātas procentu likmes tādā līmenī, kas neapdraud pašreizējo ekonomikas atlabšanu;
10. mudina dalībvalstis papildus censties samazināt valsts parādu un uzlabot valsts finanšu pārvaldes kvalitāti, kas ļautu mazāk resursu izmantot procentu maksājumiem un amortizācijai un vairāk izglītībai, apmācībai, infrastruktūrai un jauninājumiem; uzsver, ka vienlaikus ar finanšu stabilitātes nodrošināšanu ir būtiska vajadzība veikt dalībvalstu nodokļu vispārēju pārskatu, lai stiprinātu konkurētspēju, kas nozīmētu ierobežotākus un/vai efektīvākus valsts izdevumus;
11. atzīmē, ka lēnā ekonomiskā izaugsme, pārmērīgais parāds un augstais bezdarbs dramatiski saasina problēmu, ko rada demogrāfiskās izmaiņas; tādēļ uzsver, ka Lisabonas stratēģijas pilnīga īstenošana, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību ar augstu nodarbinātību un ražīgumu, ir svarīga šī uzdevuma veiksmīgai risināšanai; aicina Komisiju uzsākt plaša mēroga diskusiju, lai noteiktu paraugprakses un visefektīvākās metodes turpmākās attīstības nodrošināšanai;
12. norāda, ka nelīdzsvarotība atsevišķās eirozonas valstīs ir īpaši satraucoša, ņemot vērā tirdzniecības deficītu apmērus un novērotās inflācijas atšķirības starp dažām no tām, un aicina dalībvalstis īstenot ekonomikas politiku, kas atvieglotu šo situāciju, uzsverot vajadzību pēc budžeta politikas, ar ko būtu iespējams kompensēt šīs nelīdzsvarotības negatīvo ietekmi;
13. aicina dalībvalstis atturēties no kaitīgas un pārspīlētas pārrobežu nodokļu konkurences, kas mazina iespējas no budžeta veikt valsts ieguldījumus materiālajos un nemateriālajos aktīvos;
Uzņēmējdarbības vide
14. aicina dalībvalstu vidējās izglītības sistēmās veicināt uzņēmējdarbības garu, ar to saprotot iespēju īstenot uzņēmējdarbības ideju, izceļot uzņēmēja lomu sabiedrībā un uzsverot tādu jēdzienu nozīmīgumu kā uzņēmumu vadība un korporatīvā sociālā atbildība;
15. aicina Komisiju pret maziem un vidējiem uzņēmumiem piemērot pozitīvās diskriminācijas principu un veikt darbības, lai palīdzētu izveidot uzņēmumus elektroniski, atbilstīgi vienkāršot normatīvo vidi, veicināt MVU pieeju finansēm pirmo gadu laikā, izmantojot riska kapitāla vai „biznesa eņģeļu” formulas, palielināt EIB un EIF lomu, uzlabot MVU piekļuvi informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), atzīstot, ka konkurētspējas atšķirības starp ES un ASV nebalstās tikai augsto tehnoloģiju nozarēs, bet arī izplatīšanas kanālu un mazumtirdzniecības nozarē, veicināt sadarbības struktūras un to internacionalizāciju, apstiprinot piedāvāto 14. uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par sabiedrību ar ierobežotu atbildību reģistrēto biroju pārrobežu pārcelšanu un apspriežot Eiropas privāto uzņēmumu turpmāko statūtu pievienoto vērtību maziem un vidējiem uzņēmumiem;
16. atgādina, ka ir aizstāvējis rīcības kodeksu saistībā ar tiešiem nodokļiem uzņēmējdarbībai, saskaņā ar kuru dalībvalstis vienojās pārtraukt nodokļu kaitīgo konkurenci; atbalsta Komisijas Kopējās konsolidētās uzņēmumu nodokļa bāzes priekšlikumu; mudina Padomi noslēgt vienošanos par Komisijas priekšlikumiem vienkāršot PVN saistības; atbalsta centienus vienkāršot un samazināt nodokļus, kā noteikts Eiropas Mazo uzņēmumu hartā; šajā sakarā atbalsta Komisijas neseno plānu par mazo un vidējo uzņēmumu aplikšanu ar nodokli mītnes valstī un aicina Komisiju saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu šiem uzņēmumiem galamērķa principu aizstāt ar izcelsmes vietas principu, iekļaujot godīgas ieņēmumu sadales noteikumus;
17. stingri iesaka attiecināt nacionālās reformu programmas uz plānotajiem un pašreizējiem pasākumiem, lai samazinātu birokrātiju un regulējošos šķēršļus MVU un aktualizētu lēmumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kas kalpotu kā standarts valsts iestādēm citās dalībvalstīs;
18. aicina dalībvalstis un to vietējās un reģionālās iestādes izstrādāt vispārēju plānu, lai novērtētu nodokļu plāna sadales un reģionālo ietekmi un piešķirtās subsīdijas, ņemot vērā, ka nodokļu politikas vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī bieži nav saskaņotas, un atgādina par vietējo kopienu pieaugošo svarīgo lomu ES ekonomiskās, sociālās un politiskās labklājības nodrošināšanā;
19. uzskata, ka eksporta kvotu likvidēšana ir būtiski izmainījusi starptautisko tirdzniecību, liekot politikas veidotājiem reaģēt uz trešo valstu negodīgu konkurenci, proti, apkarojot viltošanu un aizsargājot intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot efektīvu ES patentu sistēmu, ieviešot Kopienas patentu un citus atbilstīgus instrumentus;
Nodarbinātība un cilvēku kapitāls
20. uzskata, ka, lai uzlabotu attiecību starp darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu un kopējo iedzīvotāju skaitu, ir jāveic šādas darbības: jāpieņem ambicioza politika attiecībā uz dzimstību, jāpilnveido bērnu aprūpes iestādes, jāveicina plāni, ar kuriem tiek mēģināts uzlabot darba un pārējās dzīves līdzsvaru, jāiekļauj imigranti darba tirgū un jāapkaro nelegālā imigrācija, īstenojot stratēģijas, kas veicina ilgtspējīgu attīstību trešās valstīs, kā arī īstenojot kopīgu imigrācijas politiku ES mērogā, un jārada stimuli, kas mudinātu strādājošos atlikt brīvprātīgo pensionēšanos;
21. uzsver elastīguma un drošības (flexicurity) potenciālu, lai veicinātu iesaistīšanos darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniem cilvēkiem, ilgstošiem bezdarbniekiem un imigrantiem;
22. uzskata, ka, lai uzlabotu attiecību starp nodarbināto skaitu un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, ir jāveic pasākumi, kas paredzēti tieši tām grupām, kurām ir grūti piekļūt darba tirgum, proti, jauniem cilvēkiem, sievietēm, cilvēkiem vecumā virs 55 gadiem un invalīdiem, lai izveidotu dzīves cikla pieeju darbam un darba laikam, tādējādi respektējot cilvēku personīgās vajadzības, un it īpaši jārada stimuli, kas mudinātu vecākus darbiniekus dalīties ar darba pieredzi; tādēļ aicina dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem veicināt pasākumus, kuru mērķis ir pielāgot darba attiecības un darba laiku attiecīgo grupu īpašajām vajadzībām;
23. uzskata, ka jāsamazina darbaspēka izmaksas, kas nav saistītas ar darba algu, it īpaši zemas kvalifikācijas darbiem, lai apkarotu nelegālo uzņēmējdarbību; šajā sakarā atzinīgi vērtē Padomes lēmumu pagarināt samazināto PVN likmi darbietilpīgiem pakalpojumiem un ierosina pilnvarot Komisiju veikt jaunu pētījumu par to, kā samazinātās PVN likmes ietekmē ar nodokļiem aplikto pakalpojumu cenas, ēnu ekonomikas samazināšanu un kopējos nodokļu ienākumus, ieskaitot iemaksas sociālās apdrošināšanas iestādēm;
24. uzsver, ka Eiropas gausās izaugsmes rādītāji atspoguļo efektīvu pasākumu trūkumu, lai samazinātu bezdarbu, palielinātu aktīvo iedzīvotāju skaitu un paaugstinātu zemo ražīgumu;
25. aicina Komisiju ievērot, ka EK tiesību aktiem jābūt savietojamiem ar konkurējošo valstu tiesību normām, lai negatīvi neietekmētu ES konkurētspēju un ES uzņēmumu potenciālu ieviest jauninājumus globālajā tirgū;
26. uzskata, ka, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un lai turpmākajos gados daudzi relatīvi mazizglītotu imigrantu bērni apmeklētu skolas, ir jāpalielina vietu skaits pamatskolās un jāuzlabo pamatskolu un vidusskolu audzēkņu zināšanas svešvalodās, matemātikā un dabaszinātnēs, ņemot vērā to, ka mēs atpaliekam no konkurentiem, kā redzams ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas ziņojumā, jāizveido profesionālās apmācības integrēts modelis, nepārtraukti izmantojot jaunākās zināšanas;
27. aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai uzlabotu pētnieku mobilitāti un nodrošinātu labāku infrastruktūru ar nolūku piesaistīt zinātniskajai karjerai vairāk studentu; turklāt aicina veikt pasākumus, lai aprīkotu Eiropas universitātes atbilstīgi pētniecības augstākajiem standartiem nolūkā stiprināt sadarbību starp universitātēm un rūpniecības nozarēm, kā arī komercnozarēm, pielāgot izglītības sistēmas piedāvājumu darba tirgus pieprasījumam, liekot uzsvaru uz izglītošanu inženierzinātnēs un augstajās tehnoloģijās, un uzlabot informēšanu par pētniecības rezultātiem, kā arī uzlabot to izplatīšanu un izmantošanu;
28. uzskata, ka ES un dalībvalstu budžetiem ir labāk jāatspoguļo Lisabonas stratēģijas prioritātes, stiprinot ES jauninājumu un pētniecības spējas un popularizējot mūžizglītību, tostarp izmantojot papildu finanšu resursus;
Infrastruktūra, transports un enerģija
29. uzskata, ka nepietiekami ieguldījumi ir viens no iemesliem, kas izskaidro atšķirību konkurētspējā salīdzinājumā ar ASV, un tādēļ aicina dalībvalstis veicināt privātieguldījumus un paredzēt ieguldījumu izdevumus tiem ieguldījumiem, kas uzlabo ekonomisko efektivitāti un ražīgumu, piemēram, infrastruktūrai, pētniecībai un attīstībai, izglītībai, mūžizglītībai, sportam, un izmantot resursus, kā arī reformēt nodokļu sistēmas, lai veicinātu izaugsmi un privātieguldījumus jaunās ilgtspējīgās tehnoloģijās;
30. mudina dalībvalstis stingri ievērot transporta infrastruktūras projektu (Eiropas komunikāciju tīkli) izpildes termiņus, vienkāršojot attiecīgās administratīvās procedūras, un pēc vajadzības veikt lielākus ieguldījumus, ņemot vērā, ka atbilstoši pašreizējam ātrumam šādi projekti ilgs 20 gadus saskaņā ar Komisijas Balto grāmatu par transportu;
31. mudina dalībvalstis 2006. gada pavasara Eiropadomē lemt par jaunu saskaņotu ES enerģētikas politiku, kuras trīs galvenie mērķi ir nodrošināt enerģijas piegādi, ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko konkurētspēju; tādēļ iesaka, pirmkārt, kopēju rīcību, lai attīstītu politiskās un ekonomiskās saites ar piegādātājvalstīm, kā arī lai izveidotu ES iekšējo enerģijas tirgu ar konkurētspējīgu vidi enerģijas piegādātājiem un izplatītājiem, otrkārt, nodrošināt līdzsvaru starp iekšējiem un ārējiem piegādes avotiem, treškārt, izvairīties no cenu un maiņas kursu nepastāvības, izsakot preču un enerģijas cenu eiro, ceturtkārt, uzlabot energoefektivitāti un, piektkārt, pakāpeniski novērst atkarību no naftas un pāriet uz jaunu ilgtspējīgu enerģijas sistēmu, kas balstās uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu, piemēram, vēja, hidroenerģijas, biomasas, saules un ģeotermālās enerģijas izmantošanu;
Jauninājumi, pētniecība un attīstība
32. uzskata, ka konkurenci ar importu no jaunajām ekonomikām un vilinājumu uzņēmumiem izmantot ārpakalpojumus var apkarot tikai ar ievērojamu atbalstu pētniecības un jauninājumu centieniem; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par pētniecības finansēšanu Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis piešķirt vairāk resursu pētniecībai un jauninājumiem, vienlaikus garantējot intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību, un atbrīvot no nodokļiem uzņēmumus un universitātes, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, apzinoties, ka salīdzinājumā ar tiešām subsīdijām šādi stimuli dod lielākas garantijas, ka valsts līdzekļi tiks izmantoti veiksmīgu uzņēmumu atbalstam;
33. uzskata, ka saskaņota ES jauninājumu politika ir viens no galvenajiem labklājības, darbavietu radīšanas un izaugsmes nodrošināšanas stūrakmeņiem, kas stiprina ES konkurētspēju un palīdz sasniegt ilgtspējīgu attīstību, kas ir vispārējs politikas mērķis;
Pakalpojumu tirgu reforma un lielāka konkurence
34. pauž ticību stiprai konkurences politikai; pieprasa pārskatīt piešķīrumu kritērijus saistībā ar konkurences tiesas prāvām starp konkurenci uzraugošām valstu iestādēm un Komisiju, kā arī pieprasa atjaunot valstu tiesību aktus, lai garantētu tiesisko drošību, regulatoru politisko neatkarību, pārredzamību un atbildību, kā arī saskanību ar EK tiesību aktiem;
35. konstatē, ka saskaņā ar EK līgumu ir svarīgi izveidot vienotu Eiropas pakalpojumu tirgu, lai atbalstītu nozari, kas ir vitāli svarīga Eiropas ekonomikai kopumā un jo īpaši jauno dalībvalstu ekonomiku attīstībai;
36. atzinīgi vērtē Komisijas rīcības programmu valsts atbalstam un uzskata, ka pārredzamāks un efektīvāks valsts atbalsts var dot labumu ES, it īpaši attiecībā uz jauninājumiem, kā arī pētniecību un attīstību; vienlaikus uzskata, ka jāpārskata stimulēšana ar nodokļiem tiktāl, ciktāl tā ir alternatīva dotācijām un tiešām subsīdijām;
37. aicina izstrādāt finanšu pakalpojumu tālredzīgu programmu, koncentrējoties uz vienotās eiro maksājumu zonas izveidošanu līdz 2010. gadam, apdrošināšanas uzņēmumu maksātspējas pārskatīšanu (Solvency II), priekšlikumu par banku pārrobežu apvienošanos, lai veicinātu konsolidāciju un izvairītos no konfliktiem starp izcelsmes un uzņēmējvalsts pārraugiem, priekšlikumu par hipotekārajiem kredītiem un patērētāja kredītu direktīvas pieņemšanu;
38. uzskata, ka integrētā finanšu tirgū un situācijā, kad uzņēmumi bieži maina atrašanās vietas un strauji pieaug starptautiskā kapitāla plūsmas un ieguldīšanas ātrums, ir vajadzīga efektīva uzraudzība un cieša sadarbība starp dažādu dalībvalstu regulējošām un uzraugošām iestādēm, lai gan arī turpmāk ir izdevīgi apsvērt vispiemērotāko ES uzraudzības un kontroles modeli bankām, apdrošināšanas kompānijām un vērtspapīriem;
o
o o
39. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī sociālajiem partneriem.
- [1] OV C 67 E, 17.3.2004., 295. lpp.
- [2] OV C 104 E, 30.4.2004., 1061. lpp.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0209.
- [4] 2005. gada rudens izdevums Nr. 5/2005.
PASKAIDROJUMS
Diskusijām par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm Parlamentā ir sena tradīcija, un garš ir to ieteikumu saraksts, ko Padome, Komisija un dalībvalstis nav ņēmušas vērā. Kaut vai fakts, ka Parlamentam nākas pieminēt šos pārkāpumus, attaisno jauna ziņojuma nepieciešamību, lai gan Komisija ir nolēmusi atstāt negrozītas iepriekšējā gadā izstrādātās integrētās pamatnostādnes izaugsmei un nodarbinātībai 2005.–2008. gadam.
Turklāt ir arī acīmredzams, ka kopš mūsu pēdējās diskusijas 2005. gadā par Goebbels ziņojumu atklātībā ir nākuši jauni būtiski faktori, kuri ir jākomentē. Iesaldētais Konstitucionālais līgums tikai atkārto jau spēkā esošos noteikumus ekonomikas un sociālajā jomā. Austrijas prezidentūras nolūks pagarināt pārdomu laiku attiecībā uz līguma tekstu liek arī Parlamentam par to izteikt viedokli. Vēl apspriedes procesā esošās vienošanās par finanšu plānu rezultāts būs jauns budžets, kas noteikti ietekmēs ekonomikas vispārējās pamatnostādnes, vēl vairāk tādēļ, ka Hemptonas tiesu pilī tika nolemts pavisam drīz uzsākt Savienības budžeta pilnīgu pārskatīšanu. Eiropas Centrālā banka pirmo reizi vairāk nekā piecos gados ir paaugstinājusi procentu likmes, tādēļ diskusiju par šo ziņojumu monetārais konteksts ļoti atšķiras no iepriekšējā gada. Pašlaik budžets arī atšķiras, jo pašlaik mēs diskutējam par ekonomikas pamatnostādnēm atjaunotā Stabilitātes un izaugsmes pakta kontekstā. Pirmo reizi mēs arī izskatām valstu reformu plānus, kuros ir mēģināts norādīt sasniegto progresu ceļā uz Lisabonas mērķu sasniegšanu. Pašreizējā situācijā visi šie iemesli vairāk nekā pamato vajadzību pēc Parlamenta ziņojuma.
Kopš Goebbels ziņojuma pieņemšanas dažas agrāk izskatītās tēmas ir vairāk apzinātas sabiedrībā un starp politikas veidotājiem: iedzīvotāju novecošana, globalizācijas sekas un enerģijas krīze, kas draud kļūt nekontrolējama, ja vēl vairāk pasliktināsies attiecības ar ražotājvalstīm.
· Nesen publicētie pētījumi (sevišķi Komisijas īpašais ziņojums par Eiropas ekonomiku Nr. 4/2005) labi raksturo draudus Eiropas labklājībai jeb, citiem vārdiem, finansēšanas grūtības nākotnē: turpmākajos gados iedzīvotāju skaita pieaugums būs lēns un būs mazāk jaunu cilvēku darbspējīgā vecumā un vairāk tādu, kas ir izslēgti no darba tirgus vecuma dēļ; izdevumi par pensijām, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi prasīs lielākus budžeta resursus, lai varētu rūpēties par mūsu sabiedrības vecajiem cilvēkiem; sociālās apdrošināšanas iemaksas nepieaugs pašreizējā tempā, jo, no vienas puses, būs arvien mazāk jaunu cilvēku, kas pievienosies darba tirgum, un, no otras puses, iemaksas nedrīkstēs pieaugt, ja mēs joprojām gribam būt konkurētspējīgi globālajā ekonomikā.
· Globalizācijas sekas — ražošanas procesu dažādošana un tas, ka korporācijas vienlaicīgi darbojas dažādās valstīs — nav jaunums, bet ir kļuvušas aktuālākas šajā gadā. Parlaments ilgi debatēja par importu no jaunajām ekonomikām (par tekstilizstrādājumiem, apaviem utt.), uzņēmumu pārvietošanas problēmu un ārpakalpojumiem, vajadzību pielāgot Eiropas lauksaimniecību atbilstoši jaunajiem laikiem un elektroniskās tirdzniecības un interneta ietekmi uz izaugsmi pakalpojumu jomā.
· Parlaments ir pievērsies arī tādai ekonomikas izaugsmei, kas ir savietojama ar vides aizsardzību. Ilgtspējīga attīstība arvien vairāk kļūst par vissvarīgāko principu, kuram jāstimulē visas likumdošanas jomas — lauksaimniecība, ekonomikas politika, enerģētika un transports; pašlaik tas ir vēl aktuālāk, ņemot vērā naftas cenu pieaugumu un politisko nestabilitāti daudzās ražotājvalstīs; abi šie jautājumi aktualizē Savienības pārmērīgo atkarību no ārējiem neatjaunīgās enerģijas avotiem.
Visos Kopienas dokumentos var atrast apstiprinājumu, ka ES attīstās lēnāk nekā potenciāli iespējams un ka tā patiešām ievērojami atpaliek no ASV. Šajos dokumentos ir arī apstiprināts, ka ES ir vājāk sagatavota nekā ASV un dažās jomās pat vājāk nekā jaunās ekonomikas, piemēram, Ķīna un Indija, attiecībā uz jaunā laikmeta problēmu risināšanu. Tomēr šie dokumenti tikai šķietami vaino citus. Tādēļ referents uzskata, ka ir pienācis laiks skaidri uzskaitīt visus šķēršļus, kas kavē mūsu ekonomikas izaugsmi, lai precīzi noteiktu, kādas darbības jāveic to pārvarēšanai, un izstrādātu skaidru un precīzu grafiku.
Eiropas ekonomikas vājajiem rezultātiem ir dažādi iemesli. Tomēr vairums iesniegto priekšlikumu un dokumentu min to, ka Eiropa cieš no pārmērīgas regulācijas, kas mūsu ekonomiku padara mazāk elastīgu nekā ASV ekonomika. Tie min arī to, ka mums ir mazāk uzņēmumu — pasaules līderu — nekā ASV un ka mūsu MVU aug lēnāk pirmajos darbības gados pēc to dibināšanas. Tie min arī to, ka mūsu demogrāfiskā situācija ir sliktāka un ka nodarbinātības līmenis un darbaspēka ražīgums ir zemāki. To izraisa vājāka infrastruktūra un tas, ka mazāk resursu tiek atvēlēts valsts un privātajiem ieguldījumiem un ka ir nepietiekams daudzums tehnoloģiju jauninājumu un nepietiekami resursi izglītībai un apmācībai.
Visās mūsu debatēs, no kurām Konstitucionālā līguma debates ir labs piemērs, mēs tērējam ļoti daudz enerģijas, runājot par institucionāliem un procedurāliem jautājumiem; mums būtu daudz vairāk jādomā par Eiropas ekonomikas relatīvās lejupslīdes iemesliem un par nepieciešamajiem līdzekļiem šīs tendences novēršanai.
Viens no šī ziņojuma galvenajiem mērķiem bija izvairīties no tīri retoriskiem apgalvojumiem un koncentrēties uz ieteikumiem ar skaidru normatīvo saturu. Turklāt ziņojums uzsver tos ekonomikas un sociālos jautājumus, kurus, referentaprāt, būtu vajadzējis iekļaut Līgumā par Konstitūciju Eiropai. Eiropas Parlamentam aktīvi jāpiedalās ekonomikas politikas izstrādē, lai palīdzētu dalībvalstīm sākt ekonomiskās izaugsmes un dinamikas periodu, kā tika nolemts Lisabonā. Eiropas Parlaments kā vienīgā ES mēroga iestāde, ko ir ievēlējuši pilsoņi, ir īstā vieta, kur vērtēt un analizēt dalībvalstu īstenotās stratēģijas un pasākumus Lisabonas mērķu sasniegšanai.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Situācija Eiropas ekonomikā: priekšziņojums par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2006. gadā | |||||||
|
Procedūras numurs |
||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ECON | |||||||
|
Komiteja, kurai lūdza sniegt atzinumu |
EMPL |
|
|
|
| |||
|
Atzinumu nav sniegusi |
EMPL |
|
|
|
| |||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| |||
|
Referents |
José Manuel García-Margallo y Marfil |
| ||||||
|
Aizstātais referents |
|
| ||||||
|
Izskatīšana komitejā |
31.1.2006 |
20.2.2006 |
20.3.2006 |
|
| |||
|
Pieņemšanas datums |
21.3.2006 | |||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par pret atturas |
38 2 2 | ||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, David Casa, Jan Christian Ehler, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček. | |||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Katerina Batzeli, Jorgo Chatzimarkakis, Harald Ettl, Ján Hudacký, Alain Lipietz, Jules Maaten, Vladimír Maňka, Poul Nyrup Rasmussen, Corien Wortmann-Kool. | |||||||
|
Aizstājējs (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||||
|
Iesniegšanas datums |
23.3.2006 | |||||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| |||||||