IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai

23.3.2006 - (9857/3/2005 – C6‑0017/2006 – 2003/0262(COD)) - ***II

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Karin Scheele

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai

(9857/3/2005 – C6‑0017/2006 – 2003/0262(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (9857/3/2005 – C6‑0017/2006),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0671)[2],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0078/2006),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Padomes kopējā nostāja	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 15. apsvērums
(15)     šā iemesla dēļ, ja nepieciešams, jānosaka minētais maksimālais daudzums un jebkuri citi nosacījumi, kas ierobežo to pievienošanu pārtikas produktiem, ņemot vērā maksimālo nekaitīgo daudzumu, ko nosaka pēc zinātniska riska novērtējuma, kas pamatojas uz vispārējiem pieņemamiem zinātniskiem datiem un šo vielu iespējamo uzņemšanu ar citiem pārtikas produktiem. Pienācīgi jānovērtē arī iedzīvotāju uzņemtās vitamīnu un minerālvielu standartdevas. Ja konkrētiem vitamīniem un minerālvielām jānosaka ierobežojumi attiecībā uz to, kādiem pārtikas produktiem tos var pievienot, prioritāte būtu jāpiešķir to pievienošanai pārtikas produktiem, atjaunojot to saturu, ja tas ir samazināts ražošanas, glabāšanas vai apstrādes procedūrās, un lai nodrošinātu līdzīgu uzturvērtību tādiem pārtikas produktiem, kam šie pārtikas produkti ir paredzēti kā alternatīvas.	(15)     šā iemesla dēļ, ja nepieciešams, jānosaka minētais maksimālais daudzums un jebkuri citi nosacījumi, kas ierobežo to pievienošanu pārtikas produktiem, ņemot vērā maksimālo nekaitīgo daudzumu, ko nosaka pēc zinātniska riska novērtējuma, kas pamatojas uz vispārējiem pieņemamiem zinātniskiem datiem un šo vielu iespējamo uzņemšanu ar citiem pārtikas produktiem. Pienācīgi jānovērtē arī iedzīvotāju uzņemtās vitamīnu un minerālvielu standartdevas. Ja konkrētiem vitamīniem un minerālvielām jānosaka ierobežojumi attiecībā uz to, kādiem pārtikas produktiem tos var pievienot (piemēram, joda pievienošana sālim), prioritāte būtu jāpiešķir to pievienošanai pārtikas produktiem, atjaunojot to saturu, ja tas ir samazināts ražošanas, glabāšanas vai apstrādes procedūrās, un lai nodrošinātu līdzīgu uzturvērtību tādiem pārtikas produktiem, kam šie pārtikas produkti ir paredzēti kā alternatīvas.
(Pirmā lasījuma grozījuma priekšlikuma Nr. 3 atkārtota iekļaušana koriģētā redakcijā.)
Pamatojums
Patvaļīga joda pievienošana visiem pārtikas produktiem būtu bīstama, jo atšķirība starp vēlamo uzņemamo daudzumu un hronisko toksisko devu ir ļoti neliela. Hroniska toksiska deva izraisa bīstamu reakciju tikai tad, ja noteiktu laika periodu kāda viela tiek uzņemta palielinātā daudzumā.
Grozījums Nr. 2 19.a apsvērums (jauns)
	(19.a) Ieteicamās diennakts devas Direktīvā 90/496/EEK nav noteiktas pilnībā visiem šīs regulas I un II pielikumā minētajiem vitamīniem un minerālvielām, un turklāt tās ir novecojušas. Tādēļ ir ieteicams diennakts devas pārstrādāt.
(Pirmā lasījuma grozījuma priekšlikuma Nr. 5 atkārtota iekļaušana koriģētā redakcijā.)
Pamatojums
Direktīvā 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu noteiktās ieteicamās diennakts devas (uzturvielu uzņemšanas ieteicamais nepieciešamais daudzums) attiecībā uz daudzām uzturvielām ir jau novecojušas. Piemēram, saskaņā ar Direktīvu 90/496/EEK vitamīna C vajadzīgā deva ir 60 mg, bet saskaņā ar Vācijas, Austrijas un Šveices pārtikas iestāžu (DACH) jaunākajiem ieteikumiem šis daudzums ir 100 mg dienā.
Grozījums Nr. 3 2. panta 1.a punkts (jauns)
	A. “atsevišķa cita viela” ir viela, kas nav uzturviela un kam ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme.
Pirmā lasījuma grozījuma priekšlikuma Nr. 9 atkārtota iekļaušana koriģētā redakcijā.
Pamatojums
Vitamīni un minerālvielas, kuru izmantošana ir atļauta ar mērķi bagātināt uzturu, ir uzskaitīti un definēti I un II pielikumā. Tādēļ regulā ir arī vajadzīga vismaz „atsevišķu citu vielu" definīcija. Šī definīcija ir izstrādāta 8. decembra kopējās nostājas rezultātā attiecībā uz regulu par uzturvērtības un ar veselību saistītām norādēm uz pārtikas produktu marķējuma (2. panta 2.daļas 3. punkts).
Grozījums Nr. 4 2. panta 1.b punkts (jauns)
	„Ieteicamais patēriņš diennaktī” ir pārtikas ražotāja, kā tas ir definēts Regulā (EK) Nr. 178/2002, nosakāmais daudzums, ņemot vērā saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktā noteikto uzturvielas maksimālo daudzumu un ieteicamo diennakts devu, kas ir noteikta Direktīvā 90/496/EEK.
(Pirmā lasījuma grozījuma priekšlikuma Nr. 10 atkārtota iekļaušana koriģētā redakcijā.)
Pamatojums
Parasti pārtikas iepakojums satur vairākas devas, arī daudzums 100g apmēra vairumā gadījumu neatbilst vienai devai, kā to patērē patērētājs. Tādēļ patērētājam ir svarīgi saņemt atbilstošu informāciju par ražotāja ieteikto patēriņa daudzumu. Tikai tādējādi ir iespējams izmantot informāciju par uzturvielām. Skat. arī 7. panta 3. punkta grozījuma priekšlikumu.
Grozījums Nr. 5 3. panta 2. punkta ievaddaļa
2. Vitamīnus un minerālvielas var pievienot pārtikai neatkarīgi no tā, vai tie parasti ietilpst pārtikā, ņemot vērā:	2. Vitamīnus un minerālvielas cilvēka ķermenī bioloģiski esošajā veidā var pievienot pārtikai neatkarīgi no tā, vai tie parasti ietilpst pārtikā, it īpaši ņemot vērā:
(Pirmā lasījuma grozījuma priekšlikuma Nr. 11 atkārtota iekļaušana koriģētā redakcijā.)
Pamatojums
Visiem vitamīniem un minerālvielām, kas tiek pievienoti pārtikas produktiem, jābūt pievienotiem tādā veidā, lai ķermenis tos var uzņemt. Pretējā gadījumā patērētājs tiek maldināts, un ekstrēmos gadījumos to uzņemšanas rezultātā varētu būt negatīva ietekme uz veselību (piemēram, caureja vai citu uzturvielu uzņemšanas samazināšanās).
Pašreizējais 3. panta 2. punktā norādītais to noteikumu formulējums, kas regulē vitamīnu un minerālvielu pievienošanu, neļauj iekļaut atjaunošanas vai uzturvērtības līdzvērtīguma jēdzienus.
Grozījums Nr. 6 3. panta 3. punkta 1.a apakšpunkts (jauns)
	Pirms šo grozījumu izdarīšanas Komisija apspriežas ar pārtikas produktu ražotājiem un patērētāju grupām.
Pirmā lasījuma grozījuma priekšlikuma Nr. 13 atkārtota iekļaušana koriģētā redakcijā.
Grozījums Nr. 7 4. panta 2. punkts
Papildu pārtikas produktus vai tādu pārtikas produktu kategorijas, kurām nedrīkst pievienot vitamīnus vai minerālvielas, var noteikt saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību, ievērojot zinātniskus pierādījumus un ņemot vērā to uzturvērtību.	Papildu pārtikas produktus vai tādu pārtikas produktu kategorijas, kurām nedrīkst pievienot atsevišķus vitamīnus vai minerālvielas, var noteikt saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību, ievērojot zinātniskus pierādījumus, ja pastāv draudi sabiedrības veselībai.
(Aizstāj grozījumu Nr. 19 no pirmā lasījuma)
Pamatojums
Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā balsoja par grozījumu (Nr. 19), kura tika paredzēts, ka vitamīnu un minerālvielu pievienošanu aizliegumu var ieviest tikai tad, ja ir pamats bažām, ka, pārsniedzot dienas devu, radīsies draudi sabiedrības veselībai Ar šo grozījumu regulā atkārtoti tiek iekļauts šis precizējums.
Grozījums Nr. 8 6. panta 1. punkts
1. Ja pārtikai pievieno vitamīnu vai minerālvielu, vitamīna vai minerālvielas kopējais daudzums pārtikas produktā pārdošanas brīdī neatkarīgi no paredzētā mērķa nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru. Attiecībā uz koncentrētiem un dehidrētiem produktiem spēkā ir tie maksimālie daudzumi, kas pieļaujami patēriņam paredzētā pārtikas produktā saskaņā ar ražotāja norādījumiem.	1. Ja pārtikai pievieno vitamīnu vai minerālvielu, vitamīna vai minerālvielas kopējais daudzums pārtikas produktā pārdošanas brīdī neatkarīgi no paredzētā mērķa nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru. Šim nolūkam Komisija iesniedz priekšlikumus maksimālā apjoma noteikšanai ne vēlāk kā ...*. Attiecībā uz koncentrētiem un dehidrētiem produktiem spēkā ir tie maksimālie daudzumi, kas pieļaujami patēriņam paredzētā pārtikas produktā saskaņā ar ražotāja norādījumiem. _____ * Divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Pamatojums
Maksimālais daudzums jau ir paredzēts Direktīvā 2002/46/EK par pārtikas piedevām un līdz šim ieviests. Tādēļ patērētāju drošības apsvērumu dēļ tas nekavējoties ir jānosaka. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā ir pieņēmis, ka maksimālais daudzums ir jānosaka, kamēr šī regula stājas spēkā. Padome konkrētu termiņu nav nosaukusi. Tādēļ divu gadu laika periods ir atbilstošs kompromiss.
Grozījums Nr. 9 6. panta 6. punkts
6. Vitamīna vai minerālvielas pievienošana pārtikas produktiem veic tā, lai šis vitamīns vai minerālviela pārtikas produktā ir vismaz pietiekamā daudzumā, ja tāds noteikts saskaņā ar pielikumu Direktīvai 90/496/EEK. Īpašiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām minimālos daudzumus, tostarp jebkurus daudzumus, kas ir mazāki par iepriekš minēto pietiekamo daudzumu, nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību.	6. Vitamīna vai minerālvielas pievienošana pārtikas produktiem veic tā, lai šis vitamīns vai minerālviela pārtikas produktā ir vismaz pietiekamā daudzumā, t.i., 15 % no ieteicamās dienas devas (Recommended Daily Allowance — RDA) uz 100 g (cietvielām) vai 7,5% no RDA uz 100 ml (šķidrumiem,) vai 5% no RDA uz 100 kkal (12% no RDA 1 MJ), vai 15% no RDA uz porciju. Īpašiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām minimālos daudzumus, tostarp jebkurus daudzumus, kas ir mazāki par iepriekš minēto pietiekamo daudzumu, nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību.
(Aizstāj grozījumu Nr. 25 no pirmā lasījuma)
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek mēģināts panākt kompromisu starp Padomes kopējo nostāju un Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā, kurā Parlaments balsoja par grozījumu, kas saskaņotu noteiktos daudzumus ar starptautiskajiem standartiem, kas ir noteikti Pārtikas kodeksa pamatnostādnēs, piemērojot atšķirīgu daudzumu attiecībā uz cietvielu produktiem un pretstatot šķidriem produktiem, tādēļ ka devas apjoms šķidrumiem (dzērieniem) parasti ir lielāks nekā cietvielām. Lietojot ieteicamās dienas devas jēdzienu, ir lietderīgi saskaņot šo prasību ar esošajiem ES tiesību aktiem, kas regulē pārtikas produktu etiķetēšanu.
Grozījums Nr. 10 7. panta 3. punkts
3. Uzturvērtības marķējums ir obligāts tiem pārtikas produktiem, kuriem pievienoti vitamīni un minerālvielas un uz kuriem attiecas šī regula. Marķējumā norāda Direktīvas 90/496/EEK 4. panta 1. punkta 2. grupā uzskaitītos datus, kā arī pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu.	3. Uzturvērtības marķējums ir obligāts tiem pārtikas produktiem, kam pievienoti vitamīni un minerālvielas un uz kuriem attiecas šīs regulas piemērošanas joma. Jānorāda šādi dati:
	(a) Direktīvas 90/496/EEK 4. panta 1. punkta 2. grupā uzskaitītā informācija;
	b)        pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu. Informācija par vitamīniem un minerālvielām, kas raksturo vienas devas lielumu ražojuma 100g vai 100ml, saskaņā ar iepriekšminētās direktīvas 6. panta 2. punktu tiek norādīti devas apjoma veidā (vienas devas daudzums) absolūtos skaitļos un kā daļa no ieteicamās diennakts devas (IDD);
	c)        ražotāja ieteikto ražojuma diennakts patēriņa devu — ja tas ir vēlams un viegli nosakāms, tad — devās;
	(d)       brīdinājums nepārsniegt norādīto ieteicamo diennakts devu;
(Pirmā lasījuma grozījuma priekšlikuma Nr. 30 atkārtota iekļaušana koriģētā redakcijā.)
Pamatojums
Parasti pārtikas iepakojums satur vairākas devas, arī daudzums 100 g apmēra vairumā gadījumu neatbilst vienai devai, kā to patērē patērētājs. Tādēļ patērētājam ir svarīgi saņemt atbilstošu informāciju par ražotāja ieteikto patēriņa daudzumu. Šis grozījuma priekšlikums nodrošinās, ka patērētāji saņem svarīgu informāciju, lai izsargātos no pārmērīgas vitamīnu un minerālvielu uzņemšanas. Turklāt priekšlikums attiecībā uz ieteicamās diennakts devas uzņemšanu un attiecībā uz brīdinājumu sakrīt ar Direktīvu par pārtikas piedevām (2002/46/EK).
Grozījums Nr. 11 9. panta 2. punkta ga) apakšpunkts (jauns)
	(ga) informācija par vielām, kas ir uzskaitītas III pielikuma C daļā, kuru izmantošana pamatā ir atļauta, kā ir norādīts 8. panta 5. punktā.
Pamatojums
Vielas, kuras ir rūpīgi pārbaudītas un novērtētas pozitīvi, nepārprotami jāiekļauj Kopienas sarakstā.
Grozījums Nr. 12 18. panta 3. punkts
Pārtikas produktus, kas ir laisti tirgū vai marķēti pirms … * un kuri neatbilst šai regulai, drīkst tirgot līdz … **.	Pārtikas produktus, kas ir laisti tirgū vai marķēti pirms … * un kuri neatbilst šai regulai, drīkst tirgot līdz visi krājumi ir izpārdoti..
____________ * OV: pirmā diena sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. ** OV: pēdējā diena divdesmit deviņus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.	_______ * OV: pirmā diena sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Dažus pārtikas produktus var glabāt vairākas dienas, bet dažus — vairākus gadus. Nosakot noteiktu laika posmu (29 mēnešus), netiek ņemti vērā produkti, kuru uzglabāšanas laiks ir ilgāks. Nosakot nevis konkrētu datumu, bet gan laika posmu „līdz visi krājumi ir izpārdoti”, tiek ņemti vēra produkti gan ar īstu, gan ar ilgu uzglabāšanas laiku, turklāt nepiešķirot lielāku pielāgojamību produktiem, kuriem ir neliels uzglabāšanas laiks.

• [1]  26.5.2005. pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0202.
• [2]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Pašreiz ir vērojamas lielas atšķirības valstu noteikumos par brīvprātīgu vitamīnu, minerālvielu un atsevišķu citu vielu pievienošanu pārtikai.

Tādēļ ir saprātīgi strādāt, lai saskaņotu Kopienas normas par vitamīnu, minerālvielu un atsevišķu citu vielu pievienošanu pārtikai, ar nosacījumu, ka šāda saskaņošana nodrošinās augsta līmeņa patērētāju aizsardzību. Produkti nekādos apstākļos nedrīkst radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai.

Pirmajā lasījumā 2005. gada 26. maijā Parlaments pieņēma 46 grozījumus.

Padome kopējo nostāju pieņēma 2005. gada decembrī, bet neņēma vērā vairākus svarīgus Parlamenta pieņemtos grozījumus. Tādēļ šie grozījumi ir iesniegti atkārtoti.

1. Vitamīnu un minerālvielu bioloģiskā pieejamība

Ikvienam pārtikai pievienotajam vitamīnam un minerālvielai jābūt bioloģiski pieejamiem, citiem vārdiem sakot, tiem jābūt iekšķīgi lietojamiem. Ja tas tā nebūtu, patērētājs varētu tikt maldināts, un ārkārtējos gadījumos tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt veselību. Kaut gan Padome apsvērumu daļā ir iekļāvusi atsauci par vielu bioloģisko pieejamību, patiešām ir nepieciešams to atrunāt arī kādā no pantiem.

2. Droša vitamīnu un minerālvielu maksimālā daudzuma noteikšana

Vitamīnu un minerālvielu pārmērīgas devas var izraisīt kaitējumu veselībai. Tādēļ jānosaka droša vitamīnu un minerālvielu maksimālā deva, ko var pievienot pārtikas produktiem. Drošs maksimālais daudzums jau ir stingri noteikts Direktīvā 2002/46/EK par pārtikas piedevām, bet līdz šim tas nav publicēts. Tādēļ ir būtiski svarīgi bez kavēšanās noteikt šādu maksimālo daudzumu.

3. Marķējums un patērētajiem paredzētā informācija

Patērētājiem paredzētajai informācijai jābūt viegli saprotamai un noderīgai. Patērētājiem jāsaņem visa veida būtiska informācijai, lai izvairītos no pārmērīgu vitamīnu un minerālvielu devu uzņemšanas.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes kopējā nostāja, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai
Atsauces	9857/3/2005 – C6 0017/2006 – 2003/0262(COD)
Pirmais Parlamenta lasījums­ P numurs	26.5.2005	P6_TA(2005)0202
Komisijas priekšlikums	KOM(2003)0671 – C5-0538/2003
Grozītais Komisijas priekšlikums
Kopējās nostājas pieņemtais datums paziņošanai plenārsēdē	19.1.2006
Atbildīgā komiteja             Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.1.2006
Referentses         Iecelšanas datums	Karin Scheele 21.9.2004
Aizstātais referents
Izskatīšana komitejā	30.1.2006		21.3.2006
Pieņemšanas datums	21.3.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	53 2 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Liam Aylward, Johannes Blokland, John Bowis, Frederika Brepoels, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jillian Evans, Anne Ferreira, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Mary Honeyball, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Adriana Poli Bortone, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Karin Scheele, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Åsa Westlund
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, María del Pilar Ayuso González, Bairbre de Brún, Jutta D. Haug, Miroslav Mikolášik, Amalia Sartori, Andres Tarand, Thomas Wise
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums	23.3.2006
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...