ZIŅOJUMS par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju
23.3.2006 - (2006/2006(INI))
Juridiskā komiteja
Referents: Giuseppe Gargani
Par atzinumu atbildīgais referents (*):
Marie-Line Reynaud, Konstitucionālo jautājumu komiteja
(*) Komiteju ciešāka sadarbība – Reglamenta 47. pants
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2000. gada 26. oktobra rezolūciju par Komisijas ziņojumu Eiropadomei „Tiesību aktu labāka izstrāde 1998. gadā – dalīta atbildība” un „Tiesību aktu labāka izstrāde 1999. gadā”[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 29. novembra rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu par pārvaldību Eiropā [2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 8. aprīļa rezolūciju par Komisijas ziņojumiem par tiesību aktu labāku izstrādi 2000. gadā un tiesību aktu labāku izstrādi 2001. gadā [3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2004. gada 26. februāra rezolūciju par Komisijas ziņojumu „Tiesību aktu labāka izstrāde 2002. gadā” [4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2004. gada 9. marta rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Kopienas normatīvās darbības vienkāršošanu un uzlabošanu [5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa rezolūciju par Kopienas tiesību aktu un apspriežu procedūru ietekmes novērtējumu [6],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A6‑0080/2006),
A. tā kā normatīvās vides vienkāršošana un gan esošo, gan nākotnē pieņemamo tiesību aktu efektivitātes, skaidrības un kvalitātes garantēšana ir būtiski priekšnoteikumi, lai varētu labāk izstrādāt tiesību aktus, kas ir Eiropas Savienības prioritāte izaugsmses un nodarbinātības paaugstināšanas procesā;
B. ņemot vērā Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi noteiktos pienākumus un mērķus, jo īpaši tos, kas paredzēti Kopienas tiesību aktu un to tiesību aktu, kuri ietekmē dalībvalstis, vienkāršošanai un to apjoma samazināšanai,
C. tā kā Komisija 2005. gada 25. oktobra paziņojumā „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija” (KOM(2005)0535) pamatoti pasniedz vienkāršošanu nevis kā likumdošanas paņēmienu, kas ir atšķirīgs no kodifikācijas, pārstrādāšanas vai vienkārši atcelšanas, bet kā globālu metodi, kura ietver savus līdzekļus un kuras mērķis ir padarīt Kopienas un dalībvalstu normas vieglāk piemērojamas, kā arī samazināt to izmaksas,
D. tā kā šo metodi Komisija, Parlaments un Padome izmanto Lisabonas stratēģijas īstenošanā,
E. tā kā šādai metodei ir nepieciešama, pirmkārt, Eiropas iestāžu cieša savstarpēja sadarbība šajā jomā un, otrkārt, arī šo iestāžu sadarbība ar valstu iestādēm,
F. ņemot vērā Komisijas, Padomes un Parlamenta pēdējo gadu nepārtrauktos centienus noteikt un izveidot tiesību aktu vienkāršošanas līdzekļus un uzlabot to piemērošanu,
G. tā kā kopš otrās vienkāršošanas programmas uzsākšanas 2003. gada februārī pēc Komisijas paziņojuma "Atjaunināt un vienkāršot acquis communautaire" (KOM(2003)0071) veiktās vienkāršošanas iniciatīvas ir bijušas ļoti atšķirīga rakstura un apjoma – no atsevišķu direktīvu pārskatīšanas līdz veselas nozares normatīvu pārstrādāšanai, kas sarežģī procesuālās pieejas vienādošanu,
H. ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot iestāžu nolīgumus par kodifikāciju un tiesību aktu pārstrādāšanu, un uzskatot šos dokumentus par būtiskiem acquis communautaire vienkāršošanā,
I. tā kā kopš tā laika, kad Iestāžu nolīgums par tiesību aktu pārstrādāšanu stājās spēkā, ir iesniegti tikai 12 pārstrādāšanas priekšlikumi, no kuriem gala rezultātā tikai 2 beidzās ar tiesību aktu publicēšanu, 2 tika atsaukti, un 8 priekšlikumu izskatīšana ir atlikta; un, lai gan ir ap 2 400 tiesību aktu kopu, kam varētu piemērot šo procedūru, Parlamentam ir iesniegti tikai 49 kodifikācijas priekšlikumi,
J. tā kā Komiijas priekšlikumā par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju 2. pielikuma vienkāršošanas nepārtruaktajā programmā ir ietverti 30 grūti definējami priekšlikumi, jo vairumā gadījumu ir runa par „pārskatīšanu”, „pārstrādāšanu”, "modernizāciju”, „vienkāršošanu” un tamlīdzīgiem paņēmieniem,
1. stingri atbalsta ES normatīvās vides vienkāršošanu, kā arī mērķi nodrošināt to, ka normatīvā vide ir atbilstīga, vienkārša un efektīva; tomēr uzsver, ka šim procesam ir jābalstās uz vairākiem priekšnoteikumiem:
i) Eiropas Parlaments ir pilnībā iesaistīts iestāžu sarunās par vienkāršošanu un ir līdztiesīgs likumdevējs „vienkāršošanas procesam” pakļauto tiesību aktu pieņemšanā,
ii) plašas un pārredzamas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm, tādējādi iesaistot šajā procesā ne tikai dalībvalstis un uzņēmējus, bet arī nevalstiskās organizācijas,
iii) lielāka reglamentācijas procesa pārredzamība, piemēram, publiskas tās Padomes sanāksmes, kas notiek, kad Padome darbojas likumdevēja statusā;
2. saistībā ar Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi mudina Komisiju pieņemt tādus tiesību aktus, kuri ir paredzēti konkrētai mērķgrupai, pārdomāti un kuru ietekme ir paredzama, kuri veicinās tādu priekšnoteikumu iestāšanos, kas paaugstinās izaugsmi un nodarbinātību, samazinot izdevumus un nevajadzīgas administratīvas procedūras, novēršot šķēršļus pielāgojamībai un jauninājumiem un nodrošinot vispārēju tiesisko noteiktību;
3. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par normatīvās vides vienkāršošanu, tās saistības iesniegt programmu normatīvo aktu vienkāršošanai, kā arī metodes un mērķus, kas noteikti, lai īstenotu šo programmu dzīvē;
4. izsaka gandarījumu par to, ka Komisija ir paredzējusi pieņemt būtiskas vienkāršošanas iniciatīvas savās gada likumdošanas programmās, no vienas puses, un ka tā ir nolēmusi iepazīstināt ar papildu paziņojumiem dažādās Kopienas ekonomikas nozarēs, no otras puses; uzsver, cik nozīmīga ir cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, lai noteiktu, kuri tiesību akti ir jāvienkāršo;
5. atzinīgi vērtē nodomu samazināt nevajadzīgo slogu uz MVU un palielināt informācijas tehnoloģiju izmantojumu; uzskata, ka vienam no ES normatīvās vides vienkāršošanas mērķiem ir jābūt tiesību aktu vienkāršošanai un to efektivitātes palielināšanai, proti, tiem jābūt vairāk „orientētiem uz lietotāju”;
6. uzskata, ka vienkāršošanas rezultātā nekādā gadījumā nevajadzētu pazemināt pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos ietvertos standartus;
7. konstatē, ka veiksmīgu vienkāršošanas iniciatīvu skaits kopš 2003. gada ir apmierinošs un vidējais procedūras norises garums nav pārmērīgs, ņemot vērā jomu sarežģītību; tomēr atzīmē, ka kopš minētā laika uzsākto vienkāršošanas iniciatīvu skaits ir ļoti neliels un ka acquis communautaire iepriekš noteiktais apjoma samazinājums vēl ne tuvu nav sasniegts;
8. uzskata, ka neatbilstīgu un novecojušu tiesību aktu atcelšana ir prioritāra prasība, pie kuras izpildes Komisijai jāķeras bez kavēšanās; tomēr uzskata, ka pēc tam, kad šī iemesla dēļ Kopienas tiesību akti būs atcelti, to vietā nekavējoties jāpieņem jauni Kopienas tiesību akti, lai neļautu dalībvalstīm pašām regulēt jautājumus, kuriem Kopiena vairs nepiemēro reglamentējošus ierobežojumus;
9. norāda, ka dažas jomas ir „pārāk reglamentētas”, un tā cēlonis lielākoties meklējams dalībvalstu likumdošanas procesā, tāpēc, ja tiek atceltas Kopienas normas, attiecīgi jāatceļ arī atbilstošās nacionālās normas;
10. ierosina, lai Komisija pastāvīgi uzrauga dalībvalstu tiesību aktus, kas palikuši spēkā pēc tam, kad Kopienas tiesību akti, uz kuriem tie pamatojās, tika atcelti; uzskata, ka Komisijai jāpievieno saviem priekšlikumiem atkārtotas izskatīšanas klauzulas;
11. uzskata, ka kodifikācija un tiesību aktu pārstrādāšana ir galvenie acquis communautaire vienkāršošanas līdzekļi, un mudina tos pielietot plašāk; domā, ka aktu pārstrādāšana ir visai maz likta lietā, ko var izskaidrot ar visai mērenu Komisijas ieinteresētību un to, ka Parlamenta Reglaments nav pietiekami pielāgots Iestāžu nolīgumam, kas regulē aktu pārstrādāšanu;
12. atzinīgi vērtē rezultātus, kas sasniegti, kodificējot Kopienas tiesību aktus, un cer, ka attiecīgās Komisijas struktūrvienības izstrādās jaunus, plašākas jomas aptverošus kodifikācijas priekšlikumus, attiecinot tos arī uz jomām, kur kodifikācija nav sākta, jo īpaši uz uzņēmumu tiesībām, intelektuālo īpašumu un patērētāju tiesību aizsardzību;
13. uzskata, ka Iestāžu nolīgumu par aktu pārstrādāšanu jāpiemēro daudz sistemātiskāk, ja iestādes patiešām vēlas vienkāršot likumdošanu un šim nolūkam izmantot aktu pārstrādāšanu;
14. saprot, ka Parlamentam un Padomei principiāli jāatturas no tiesību aktu kodificēto daļu grozījumiem, ja tās vēlas padarīt aktu pārstrādāšanu efektīvu; domā, ka uz tiesību aktu kodificētām daļām jāattiecina Iestāžu nolīguma par kodificēšanu noteikumi, ja šīs iestādes patiešām vēlas vienkāršot likumdošanu un šim nolūkam izmantot aktu pārstrādāšanu; tomēr atzīst, ka ir jābūt īpašai procedūrai, kas ļautu ieviest grozījumus kodificētajās daļās, kad tas ir būtiski nepieciešams, lai saskaņotu vai savienotu tās ar daļām, kuras var grozīt;
15. uzskata, ka iestādes var izvērtēt, vai ir lietderīgi izstrādāt trešo pasākumu veidu papildus kodifikācijai un pārstrādāšanai, lai izvedotu pašas piemērotākās metodes Kopienas tiesību aktu vienkāršošanai; tomēr ir pārliecināts, ka līdz šim gadījumos, kad Komisija bija sagatavojusi vispārīgus vienkāršošanas priekšlikumus, ko nevar uzskatīt par atcelšanu, kodificēšanu vai konsolidēšanu, Eiropas Parlaments var izmantot tikai parasto procedūru un tikai tajos gadījumos, kad nevar piemērot 2003. gada 16. decembrī pieņemtā Iestāžu nolīguma par tiesību aktu labāku izstrādi 36. punktu;
16. uzskata, ka Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu pārstrādāšanu jāparedz procedūra, kas jāievēro gadījumos, kad likumdošanas procedūras laikā kļūst skaidrs, ka jāgroza tiesību akta kodificētās daļas;
17. ņemot vērā pamatnostādnes, kas izklāstītas iepriekš šajā tekstā, aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu to iestāžu nolīgumu pārstrādāšanai, kas nosaka Eiropas Savienības likumdošanas kvalitāti;
18. paziņo, ka ir gatavs palielināt atdevi, kas nepieciešama, lai visas trīs iestādes kopīgi varētu atsākt vienkāršošanas procesu;
19. apņemas meklēt risinājumu, lai uzlabotu iekšējās likumdošanas procedūras un paņēmienus, lai paātrinātu „vienkāršošanas” lietas, joprojām ņemot vērā procedūras, kas noteiktas primārajos tiesību aktos, šajā gadījumā – Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā;
20. uzdod Konstitucionālo jautājumu komitejai noteikt, kādi grozījumi jāizdara Reglamentā, lai būtu iespējams īstenot nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanu, vairāk izmantojot vienkāršotās procedūras, kuras paredz Reglaments;
21. atbalsta kopregulējumu un pašregulējumu, bet norāda, ka Komisijai ir jāizstrādā noteikumi un jāparedz robežas, kas pusēm jāievēro, izvēloties šādu regulējumu, kurš katrā gadījumā jāpiemēro tikai Komisijas pārraudzībā un neskarot Parlamenta tiesības iebilst pret šāda regulējuma izvēli;
22. ir pārsteigts, ka pašreiz pastāvošās normatīvās funkcijas deleģēšanas sistēmas reforma („komitoloģijas” sistēma) iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā ir skatīta tikai īsi un virspusēji, lai gan šai reformai varētu būt liela nozīme Kopienas sekundāro tiesību aktu vienkāršošanā, radot iespēju Komisijai pieņemt piemērošanas noteikumus ar ātrāku procedūru palīdzību;
23. uzskata, ka arī likumdevēja iestāde varētu sniegt ieguldījumu vienkāršošanā, vienojoties par mazāk specifiskiem tiesību aktiem, un Komisija varētu izmantot plašāku piemērošanas pasākumu klāstu, ja likumdevējs efektīvi kontrolē šo piemērošanas pasākumu saturu;
24. ņem vērā Komisijas vienkāršošanas nepārtrauktajā programmā iekļauto pasākumu sarakstu un aktīvi sadarbosies, lai tiktu panākta sarakstā iekļauto tiesību aktu vienkāršošana, vajadzības gadījumā ņemot vērā paredzamo likumdošanas procesu;
25. sagaida, ka dažādie Komisijas priekšlikumi par pārstrādāšanu un pārskatīšanu sekmēs ES ekonomisko un sociālo izaugsmi un ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanu, kā arī iedzīvotāju veselības aizsardzību un vides kvalitāti, ko paredz Līguma 2. pantā izklāstītie mērķi;
26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
I. Ievads
1. Paziņojums KOM(2005)0535 izriet no iniciatīvām, ko Komisija jau sen ir pieņēmusi, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktu kvalitāti. Visaptverošais mērķis ir radīt tādu Eiropas normatīvo vidi, kas atbilstu noteiktiem un precīziem likumdošanas kritērijiem. Attiecīgi Lisabonas stratēģija tiecas uzlabot tos acquis communautaire aspektus, kas ietekmē rūpniecības konkurētspēju.
Jaunāko šajā jomā īstenoto pasākumu rezultātā ir izstrādāts Iestāžu nolīgums (IN) „Tiesību aktu labāka izstrāde,” ko parakstīja 2003. gada 16. decembrī[1] un kas aptver dažādus šā jautājuma aspektus, sākot no labākas tiesību aktu izstrādes procesa saskaņošanas līdz Kopienas tiesību aktu labākai pārredzamībai un pieejamībai, no ietekmes analīzes līdz pārņemšanai, no kodifikācijas un vienkāršošanas metodēm līdz komitoloģijai, no alternatīvām regulēšanas metodēm līdz tiesību aktu apjoma samazināšanai.
Raugoties plašāk, Komisija dažu pēdējo gadu laikā ir iesniegusi daudzus paziņojumus un priekšlikumus saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem[2]. Parlaments no savas puses ir vairākkārt paziņojis savu nostāju attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar Kopienas likumdošanas kvalitāti[3].
2. Arī Padome ir nopietni pievērsusies šim jautājumam ilgākā laika posmā. Plašās pārrunās 2005. gada 28. un 29. novembrī notikušajā sanāksmē tā atzinīgi novērtēja paziņojumu par vienkāršošanu un no jauna apstiprināja to, cik svarīgi ir pielikt pūles, lai to īstenotu. Cita starpā tā atzina, ka zināmos apstākļos regulas var izrādīties piemērotāki instrumenti nekā direktīvas tajā nozīmē, ka tās varētu veicināt lielāku juridisko noteiktību un sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību. Jebkurā gadījumā Komisija pastāv uz to, ka pareizā juridiskā pieeja ir jānosaka individuālā kārtībā, tai pašā laikā vienmēr ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.
Citos gadījumos Komisija ir piezīmējusi, ka saprotami juridiskie teksti ir būtiski svarīgi pilsoņiem un uzņēmējiem, un norādījusi uz kodifikācijai un ietekmes analīzei piešķirto nozīmīgumu.
II. Komisijas paziņojums
1. Paturot prātā to, ka vienkāršošanas mērķis ir padarīt Kopienas un dalībvalstu tiesību aktus mazāk apgrūtinošus, viegli izpildāmus un tādējādi arī efektīvākus tiem noteikto mērķu sasniegšanā, Komisija ar paziņojumu KOM(2005)0535 cenšas virzīties tālāk pa tās izvēlēto ceļu un, pamatojoties uz iepriekš nostiprinātiem principiem, īstenot dzīvē vienkāršošanas procesu.
Kas attiecas uz pamatidejām, paziņojums ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa sastāv no nepārtrauktas programmas, un tajā ir norādīts, kādus tiesību aktus Komisija vienkāršošanas nolūkos ir paredzējusi pārskatīt nākamo trīs gadu laikā. Programma ir aprakstīta sīkāk paziņojuma 2. pielikumā, un tā tiks periodiski pārskatīta un precizēta.
Bez tam Komisija arī iekļaus galvenās vienkāršošanas iniciatīvas tās ikgadējās darba programmās, un tā ir paredzējusi izdot vairākus papildu paziņojumus, kas skars lauksaimniecību, vidi un citas jomas.
2. Paziņojuma otrajā daļā, kas ir vispārīgāka, ir izklāstīti ar vienkāršošanu saistītie mērķi, metodes un procedūras.
Komisija ierosina piecus tiesību aktu vienkāršošanas veidus: atcelšana, kodifikācija, pārstrādāšana, regulatīvās pieejas pārveidošana un palielināta informācijas tehnoloģijas izmantošana.
3. Atcelšana ir tādu kopš 1957. gada pieņemtu tiesību aktu likvidēšana, kuri, ņemot vērā tehnikas un tehnoloģiju attīstību, Eiropas Savienības īstenotās politikas evolūciju, izmaiņas Līguma vispārējo noteikumu piemērošanā vai starptautisko noteikumu un standartu attīstību, gadu gaitā ir novecojuši.
4. Kodifikācija ir procedūra, kurā kodificējamos tiesību aktus atceļ un aizstāj ar vienotu tiesību aktu, nemainot to būtību. Tādējādi konsolidētais teksts tiek pārstrādāts vienotā tiesību aktā – saskaņotā un saprotamā tekstā –, ar ko oficiāli aizstāj sākotnējo tiesību aktu un visus tā grozījumus.
Praktiski kodifikācija tiek veikta ar Konsultatīvās darba grupas palīdzību, kurā darbojas trīs galveno ES iestāžu juridiskie dienesti un kuras uzdevums ir caurskatīt Komisijas priekšlikumus un garantēt Parlamentam un Padomei, ka tie patiešām atbilst kodifikācijai un ka Komisija nav būtiski grozījusi tekstus.
Novecojušu noteikumu pilnīga atcelšana, jaunajā tiesību aktā izmantotās terminoloģijas saskaņošana un preambulas izstrādāšana arī attiecas uz kodifikāciju, kas dod iespēju samazināt tiesību aktu apjomu, atstājot to būtību nemainīgu.
5. Pārstrādāšana ir process, kurā ar jaunu, juridiski saistošu tiesību aktu atceļ tiesību aktus, ko tas aizstāj, un vienlaikus groza tiesību akta būtisko politikas elementu, kā arī kodificē pārējos noteikumus, kurus ir paredzēts atstāt nemainīgus.
Pārstrādāšanas metode ļauj ne tikai precizēt tiesību aktus, grozot tos pēc būtības, bet to var arī izmantot, lai kodificētu reizēm izplūdušus juridiskos tekstus, – tādējādi tā palīdz vienkāršot tiesību aktus un padarīt tos saprotamākus.
Pārstrādāšanu regulē 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgums[4].
6. Regulatīvās pieejas pārveidošana darbojas divos virzienos.
Pirmkārt, tā paver plašākas pielietojuma iespējas tādām alternatīvajām regulēšanas metodēm kā kopīgs regulējums un pašregulējums.
Kopīgs regulējums saskaņā ar definīciju Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi (18. punkts) ir „mehānisms, ar kuru Kopienas tiesību aktā likumdošanas iestādes noteikto mērķu sasniegšanu uztic pusēm, kas attiecīgajā jomā ir atzītas (piemēram, uzņēmējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskām organizācijām vai asociācijām)”.
Savukārt pašregulējums (saskaņā ar minētā IN 22. punktu) nozīmē „iespēju uzņēmējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskām organizācijām vai asociācijām savā starpā un savām vajadzībām pieņemt kopējas pamatnostādnes Eiropas līmenī (tostarp rīcības kodeksus un nozaru nolīgumus)” .
Otrkārt, regulatīvās pieejas pārveidošana attiecas uz pareizā likumdošanas instrumenta izvēli, tādēļ direktīvas jāaizstāj ar regulām.
Ir vispārzināms fakts, ka regulu piemēro tieši, bez izkropļojumiem, kas rodas pārņemšanas procesā, bez pretrunām, kas parādās, izvēloties ieviešanas līdzekļus, un to nav nepieciešams pievienot dalībvalsts tiesību aktu kopumam.
Tādā gadījumā regulām ir būtiski svarīga loma vienkāršošanā.
Direktīvas vajadzētu ierosināt tikai tad, ja subsidiaritātes un proporcionalitātes principi vedina domāt, ka dalībvalstīm būtu jādod lielāka rīcības brīvība.
7. Plašāk pielietojot informācijas tehnoloģiju, ir iespējams lietderīgāk izmantot tās potenciālu. Droša, integrēta elektroniskā pārvaldība var palīdzēt samazināt birokrātijas slogu, paātrinot procedūras, samazinot papīra plūdus, vienveidojot tiesību aktu piemērošanu un samazinot iespējamās kļūdas.
8. Nobeigumā Komisija lūdz iestādes un dalībvalstis atbalstīt vienkāršošanas darbu.
III. Referenta viedoklis
1. Šā ziņojuma projekta par vienkāršošanu mērķis ir atbildēt uz Komisijas paziņojumu un, kur vien iespējams, izvirzīt priekšlikumus, lai uzlabotu ierosināto vienkāršošanas metožu efektivitāti.
2. Referents visnotaļ atbalsta atcelšanas metodi.
Šķiet loģiski ne tikai atbalstīt, bet patiesībā pat pieprasīt, lai Komisija ierosina tādu tiesību aktu atcelšanu, kas ir kļuvuši neatbilstīgi vai novecojuši.
Komisijas uzmanību tomēr vajadzētu pievērst faktam, ka šādos gadījumos būs nepieciešams ne tikai atcelt Kopienas tiesību aktus, bet arī pieņemt jaunu Kopienas tiesību aktu, kas saskaņā ar pirmtiesību teoriju neļautu dalībvalstīm pašām regulēt jautājumus, kuriem Kopiena vairs nepiemēro reglamentējošus ierobežojumus. Tādēļ Komisijai jāveic pasākumi, lai to nodrošinātu.
Komisijas nodoms iekļaut savos tiesību aktu priekšlikumos atkārtotas izskatīšanas klauzulas šķiet interesants, un tā sākotnēja izskatīšana liecina, ka Parlaments varētu to atbalstīt.
3. Referents stingri atbalsta arī kodifikāciju, jo šī metode nodrošina saprotamus un juridiski skaidrus tekstus un tādēļ ir viens no galvenajiem vienkāršošanas līdzekļiem.
Lai gan ir ap 2400 tiesību aktu kopu, kam varētu piemērot šo procedūru, Parlaments ir izskatījis tikai 49 kodifikācijas priekšlikumus, kas attiecas galvenokārt uz lauksaimniecības nozari vai citām lielā mērā specializētām politikas jomām. Jācer, ka nākamajos divos gados kodifikācijai būs liela nozīme galvenajās ekonomikas jomās, tādās kā uzņēmumu tiesības, intelektuālais īpašums un patērētāju tiesību aizsardzība. Komisija ir pelnījusi kritiku par vilcināšanos izmantot šo metodi. Tai jāuzņemas politiskā vadība, lai to tiesību aktu kodifikācija, kas saistīti ar konkurētspēju rūpniecībā un pilsoņu interesēm, kļūtu par prioritāti.
4. Tiesību aktu pārstrādāšana ir, iespējams, vissvarīgākais vienkāršošanas līdzeklis, un tā ir visnotaļ jāveicina. Piemēram, Komisijas likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz iekšējo tirgu vai vidi varētu izpausties kā tiesību aktu pārstrādāšanas priekšlikumi.
Tomēr bieži tiesību aktu pārstrādāšanas divējādā daba, gadījumos, kad kādu aktu kodificē un groza un pēc tam atceļ ar jaunu tiesību aktu, padara to par ļoti sarežģītu metodi. Tas izskaidro to, kādēļ Komisija reti to izmanto un dod priekšroku tradicionālākām iniciatīvām, tādām kā grozījumi vai spēkā esošo tiesību aktu papildinājumi.
Patiešām, ir iesniegti tikai divpadsmit pārstrādāšanas priekšlikumi saskaņā ar 2002. gada IN par pārstrādāšanu: divi tiesību akti ir publicēti, divus atsauca un astoņu izskatīšana vēl arvien nav pabeigta. Ir grūti saprast, kādēļ šo galveno vienkāršošanas līdzekli izmanto tik reti. Tas ir viens no jautājumiem, ar kuru saistībā Parlamentam vajadzētu rīkoties.
Referents uzskata, ka tiesību aktu pārstrādāšana ir likta lietā visai ierobežotā mērā un ka tas izskaidrojams ar to, ka Parlamenta Reglaments nav pietiekami pielāgots Iestāžu nolīgumam.
Parlaments varētu arī aicināt Komisiju sistemātiskāk piemērot Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanu, jo īpaši tādēļ, lai skaidrāk nodalītu tiesību akta kodificēto daļu, kam piemērojami 1994. gada Iestāžu nolīgums par kodifikāciju[5], būtiskos grozījumus un izteikti formālus vai redakciionālas dabas grozījumus (Iestāžu nolīguma par tiesību aktu pārstrādāšanu 4. punkta trešais ievilkums).
Vajadzētu ne tikai nodalīt būtiski grozīto teksta daļu no kodificētajām daļām, bet arī definēt vēl vienu vienkāršošanas kategoriju papildus kodificēšanai un pārstrādāšanai, lai nodrošinātu atbilstīgus mehānismus Kopienas tiesību aktu vienkāršošanai. Šajā trešajā kategorijā varētu, piemēram, iekļaut redakcionālas dabas vai formālus pielāgojumus, uz kuriem dota atsauce minētā IN 4. punkta trešā ievilkumā. Formas izmaiņas un šāda veida pielāgojumus aplūko Konsultatīvā darba grupa (Iestāžu nolīguma 4. punkts par kodifikāciju), kas apliecina politiski neitralitāti saskaņā ar praksi, piemēro kodifikācijas procedūrā.
Turklāt būtu vēlams noteikt, vai Parlaments un Padome nevarētu ieviest paātrinātu procedūru aktu pārstrādāšanai, nekaitējot normālam Kopienas likumdošanas procesam, bet paredzot procedūru, pēc kuras aktu pārstrādāšanu izskatītu viena pati parlamentārā komiteja, vai izvirzot noteikumu, ka atbildīgai komitejai būtu jāizlemj, vai vienkāršota procedūra (ko paredz Reglaments) jāpiemēro aktu pārstrādāšanas priekšlikumam.
Iestāžu nolīguma 36. punkts par tiesību aktu labāku izstrādi aicina likumdošanas iestādes dažādot darba metodes, iedibinot ad hoc mehānismu tiesību aktu vienkāršošanai. Iestāžu nolīguma par aktu pārstrādāšanu pārskatīšana (vai arī jauns Iestāžu nolīgums, vai tā grozījums par tiesību aktu labāku izstrādi) varētu attiekties uz šādām ad hoc procedūrām.
Katrā ziņā, ņemot vērā šādu svarīgu vienkāršošanas līdzekli, Parlamentam jāapsver Iestāžu nolīgums un iemesls, kāpēc to piemēro tik reti, un iestādēm jāuzņemas par to atbildība.
Jo īpaši, ja ir patiesa vēlēšanās padarīt aktu pārstrādāšanu efektīvu, Parlamentam un Padomei ir jāpieņem ierobežojumi, kas rodas, ja Iestāžu nolīgumu piemēro kodifikācijas procedūrai, un jāatturas no kodificēto noteikumu grozīšanas, kad tiesību akts tiek pārstrādāts (uz šādu secinājumu mūs uzvedina Iestāžu nolīguma 8. punkts par tiesību aktu pārstrādāšanu). Šādas saistības varētu iet roku rokā ar īpašu procedūru tiesību akta kodificētās daļas grozīšanai, jo tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu saskaņotību ar grozāmo daļu. Tas, protams, prasa grozīt Iestāžu nolīguma 8. punktu par tiesību aktu pārstrādāšanu, kas pašreizējā redakcijā aizliedz šādu procedūru.
5. Attiecībā uz regulējuma un kopīgā regulējuma nostādnes maiņu Parlaments atklāti izteica savu pozīciju 2004. gada 9. marta rezolūcijā par Komisijas paziņojumu par Kopienas normatīvās darbības vienkāršošanu un uzlabošanu un apliecināja savas tiesības iebilst pret to, ka stājas spēkā brīvprātīga vienošanās, kas noslēgta kopīgā regulējuma procedūrā.
Ir skaidrs, ka Komisijai jābūt ļoti piesardzīgai, ķeroties pie kopregulējuma un pašregulējuma, un tai nemainīgi vajadzētu turēties pie atskaites sistēmas, ko sniedz Iestāžu nolīgums par tiesību aktu labāku izstrādi, kurš paredz, ka vienošanos projekti jānosūta likumdošanas iestādei.
Komisijas priekšlikums paplašināt kopīgo regulējumu, ietverot arī galvenās ekonomikas nozares (piemēram, pakalpojumus), šķiet pilnīgi saprātīgs. Ir svarīgi, lai Komisija ieviestu Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi un galvenokārt uzņemtos saistības noteikt savos likumdošanas priekšlikumos, ar kādiem noteikumiem un kādās robežās attiecīgās puses drīkst noslēgt brīvprātīgas vienošanās.
6. Direktīvu aizstāšana ar regulām ir ļoti svarīga likumdošanas vienkāršošanai, jo tā var atrisināt transponēšanas problēmas un samazināt likumdošanas dokumentu apjomu, ja vien šo procedūru izmanto apdomīgi un neaizskar dalībvalstu kompetences.
7. Referentam nav iebildumu pret Komisijas priekšlikumu pilnībā izmantot informācijas tehnoloģiju iespējas. Parlaments var atbalstīt gan nākamo e-pārvaldības rīcības plānu, gan likumdošanas priekšlikumus ieviest procedūrās jaunas tehnoloģijas.
8. Nobeigumā Komisiju var apsveikt par tās apņemšanos īstenot normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju, lai – un to nekad nevajadzētu aizmirst – darbotos pilsoņu interesēs un padarītu iestāžu darbu un likumdošanas instrumentus efektīvākus.
Tomēr Komisijai ir jāņem vērā iepriekš minētie komentāri un jācenšas precīzāk noteikt nepieciešamos tiesību aktu vienkāršošanas metožu uzlabojumus, nepārkāpjot Līgumos paredzētās likumdošanas procedūras. Kā jau vairākkārt minēts, Iestāžu nolīguma par tiesību aktu pārstrādāšanu pārskatīšana var dot spēcīgu impulsu vienkāršošanas līdzekļiem un šī procesa iznākumam.
Referents uzskata, ka, ņemot vērā izklāstītās pamatnostādnes, Komisija ir jāaicina nekavējoties iesniegt priekšlikumu pārstrādāt iestāžu nolīgumus, kas regulē Eiropas Savienības likumdošanas kvalitāti.
- [1] OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
- [2] Papildus kopējiem paziņojumiem Komisija saistībā ar šo plašo tematu nesen ir iesniegusi īpašus paziņojumus, kas skar lauksaimniecības, zivsaimniecības un vides jomas.
- [3] Iepazīstieties ar šādām rezolūcijām:
2000. gada 26. oktobra rezolūcija par Komisijas ziņojumu „Tiesību aktu labāka izstrāde 1998. gadā – dalīta atbildība",
2001. gada 29. novembra rezolūcija par Komisijas Balto grāmatu par pārvaldību Eiropā,
2003. gada 8. aprīļa rezolūcija par Komisijas ziņojumiem par tiesību aktu labāku izstrādi 2000. gadā un tiesību aktu labāku izstrādi 2001. gadā,
2004. gada 26. februāra rezolūcija par Komisijas ziņojumu „Tiesību aktu labāka izstrāde 2002. gadā”,
2004. gada 9. marta rezolūcija par Komisijas paziņojumu par Kopienas normatīvās darbības vienkāršošanu un uzlabošanu,
2004. gada 20. aprīļa rezolūcija par Kopienas tiesību aktu un apspriežu procedūru ietekmes novērtējumu. - [4] OV C 77, 28.03.2002, 1. lpp.
- [5] OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (20.3.2006)
Juridiskajai komitejai
par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju
(2006/2006(INI))
Atzinumu sagatavoja: Pervenche Berès
IEROSINĀJUMI
Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. stingri atbalsta centienus vienkāršot ES tiesību aktus un piekrīt Komisijai, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība ES tiesību aktiem attiecībā uz trijiem galvenajiem Lisabonas stratēģijas mērķiem;
2. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav apspriedusies ne ar Parlamentu, ne ar Padomi par likumdošanas procedūras vienkāršošanu; pauž bažas par nepietiekami veltīto vērību ietekmei, kāda ir vienkāršošanai, kas bieži vien nav vienīgi tehnisks uzdevums un var izraisīt būtiskas pārmaiņas, un kam jāpaliek likumdevēja kompetencē; ņemot vērā to, ka Komisija nepietiekami apspriežas un koordinē, nopietni šaubās par tās apņēmību patiešām vienkāršot un uzlabot tiesību aktus;
3. atbalsta uz principiem pamatotu tiesību aktu kopumu, taču uzskata, ka Komisijas ierosinājumi var būt nepietiekami;
4. atbalsta acquis communautaire kodifikāciju, taču apšauba vajadzību to pilnīgi pārstrādāt, jo tas var izraisīt atšķirīgas interpretācijas ES iestādēs; brīdina, ka vienkāršošanas procesā nedrīkst notikt acquis pārstrādāšana bez demokrātiskas kontroles;
5. nenoraidot nozaru pašregulējumu kā tādu, kur tas ir atbilstīgs un efektīvs, pauž bažas par demokrātiskās pārskatatbildības trūkumu, jo atbildība par galvenajām politikas pārmaiņām, piemēram, attiecībā uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, tiek nodota ārējām un pašieceltām organizācijām, nenodrošinot Parlamenta pārraudzību;
6. uzskata, ka tiesību aktu koncentrēšana uz politiskiem principiem, no vienas puses, un īstenošanas pasākumu atstāšana komitoloģijas ziņā, no otras puses, ir pieņemama vienīgi tad, ja tiks pieņemts jauns iestāžu nolīgums; uzskata, ka likumdošanu var uzlabot vienīgi ES iestāžu savstarpējas uzticības apstākļos, ja pilnībā tiek ievērotas Parlamenta prerogatīvas;
7. tādēļ aicina Komisiju iesniegt daudz pārdomātāku un demokrātiski atbilstīgāku plānu ES tiesību aktu uzlabošanai un vienkāršošanai.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija | |||||
|
Atsauces |
||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
JURI | |||||
|
Atzinumu sniedza |
ECON | |||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
| |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Pervenche Berès | |||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
| |||||
|
Izskatīšana komitejā |
20.3.2006 |
|
|
|
| |
|
Pieņemšanas datums |
20.3.2006 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
28 0 0 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Sharon Bowles, Ieke van den Burg, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Othmar Karas, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, John Purvis, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček. | |||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Harald Ettl, Catherine Guy-Quint, Werner Langen, Vladimír Maňka. | |||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... | |||||
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (23.2.2006)
Juridiskajai komitejai
par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju
Atzinumu sagatavoja: Gyula Hegyi
IEROSINĀJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1. stingri atbalsta ES normatīvās vides vienkāršošanu, kā arī mērķi nodrošināt to, ka normatīvā vide nepārsniedz nepieciešamo un ir vienkārša un efektīva; tomēr uzsver, ka šim procesam ir jābalstās uz vairākiem priekšnoteikumiem:
i) Eiropas Parlaments ir pilnībā iesaistīts iestāžu sarunās par vienkāršošanu un ir līdztiesīgs likumdevējs „vienkāršošanas procesam” pakļauto tiesību aktu pieņemšanā,
ii) plašas un pārredzamas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm, tādējādi iesaistot šajā procesā ne tikai dalībvalstis un uzņēmējus, bet arī nevalstiskās organizācijas,
iii) lielāka reglamentācijas procesa pārredzamība, sevišķi atklātas tās Padomes sanāksmes, kas notiek, kad Padome darbojas likumdevēja statusā;
2. atzinīgi vērtē nodomu samazināt nevajadzīgo slogu uz MVU un palielināt informācijas tehnoloģiju izmantojumu; uzskata, ka vienam no ES normatīvās vides vienkāršošanas mērķiem ir jābūt tiesību aktu vienkāršošanai un to efektivitātes palielināšanai, proti, tiem jābūt vairāk „orientētiem uz lietotāju”;
3. atzinīgi vērtē Komisijas centienus apzināt vienkāršošanas vajadzības, raugoties no nozaru viedokļa, kā arī priekšlikumu izmantot tādas metodes kā dokumentu atcelšana, kodifikācija un pārstrādāšana; tomēr brīdina, ka nevajadzētu veikt šauri finansiālu un administratīvu šo tiesību aktu rentabilitātes analīzi; ir pārliecināts, ka, veicot jebkādu vienkāršošanas novērtējumu, ir vienlīdz jāņem vērā ekonomiskie, sociālie, vides un veselības aspekti, pie tam tiem nevajadzētu būtu tikai īstermiņa apsvērumiem; uzskata, ka vienkāršošanas rezultātā nekādā gadījumā nevajadzētu pazemināt pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos ietvertos standartus;
4. uzsver, ka tradicionālajiem likumdošanas instrumentiem arī turpmāk ir jābūt parastajiem līdzekļiem līgumos ietverto politisko mērķu sasniegšanai un uzskata, ka alternatīvu reglamentācijas metožu, piemēram, kopīgas reglamentācijas izmantošana var būt labs papildinājums likumdošanas pasākumiem ar nosacījumu, ka ar tām panāktie uzlabojumi ir tādi paši vai lielāki nekā uzlabojumi, ko iespējams panākt ar tiesību aktu palīdzību; uzsver, ka jebkādai alternatīvu regulācijas metožu izmantošanai ir jābūt saskaņā ar starptautisko nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi[1];
5. uzskata, ka, izmantojot kopīgu regulāciju, pastāv risks, ka samazināsies pārredzamība un atbildīgums, jo ievēlētiem pārstāvjiem nebūs iespējams piedalīties lēmumu pieņemšanā un nevalstiskām organizācijām un citām ieinteresētām pusēm būs neproporcionāli lielas tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā; tādēļ uzskata, ka kopīgu regulāciju standartizācijas veidā vajadzētu izmantot tikai tīri tehniskas dabas saskaņošanas pasākumu gadījumā;
6. atgādina, ka, atsaucoties uz Komisijas izpildes pilnvarām („komitoloģiju”), nepieciešams pilnībā pārskatīt Lēmumu 1999/468/EK, lai nodrošinātu:
i) lielāku atklātību,
ii) to, ka izpildes pilnvaras tiek deleģētas Komisijai tikai īstenošanas pasākumu veikšanai, pie tam skaidri definējot šādas pilnvaru deleģēšanas mērķi, priekšmetu, apmēru un termiņu,
iii) oficiālu Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaru vienlīdzību šo pasākumu izskatīšanā, ieviešot attiecīgus atsaukšanas mehānismus un termiņa izbeigšanās klauzulas;
7. atbalsta Komisijas viedokli, ka pārskatīšanas klauzulas ir paredzētas termiņa izbeigšanās klauzulu mērķim līdzīgam mērķim, taču tām ir mazāks juridisku nepilnību risks, un tādēļ nepārprotami dod priekšroku nevis termiņa izbeigšanās klauzulām, bet gan pārskatīšanas klauzulām;
8. nav pārliecināta par priekšrocībām, ko varētu sniegt direktīvu aizstāšana ar regulām, jo šādā gadījumā varētu rasties īstenošanas grūtības tādēļ, ka regulas neņem vērā dalībvalstu administratīvo vai vides apstākļu atšķirības, un pauž bažas, ka šādā gadījumā tiesību aktos varētu tikt ieviesti nevis paredzēto mērķu sasniegšanai nepieciešamie pasākumi, bet gan zemākie kopējie standarti; tādēļ pirms direktīvu aizstāšanas ar regulām aicina rūpīgi un katrā gadījumā atsevišķi izvērtēt šādas rīcības priekšrocības un trūkumus;
9. ņem vērā Komisijas izmaiņām pakļautajā vienkāršošanas programmā iekļauto pasākumu sarakstu un aktīvi sadarbosies, lai tiktu panākta sarakstā iekļauto tiesību aktu vienkāršošana, vajadzības gadījumā ņemot vērā paredzamo likumdošanas procesu;
10. pauž nožēlu par atsevišķu likumdošanas priekšlikumu atcelšanu, sevišķi par to priekšlikumu atcelšanu, kas skar pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu un iespēju samazināt akcīzes nodokli atsevišķām minerāleļļām, kas satur biodegvielu, kā arī biodegvielai;
11. sagaida, ka dažādie Komisijas priekšlikumi par pārstrādāšanu un pārskatīšanu sekmēs ES ekonomisko un sociālo izaugsmi un ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanu, kā arī iedzīvotāju veselības aizsardzību un vides kvalitāti, ko paredz Līguma 2. pantā izklāstītie mērķi.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija | |||||
|
Procedūras Nr. |
||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
JURI | |||||
|
Atzinumu sniedza |
ENVI | |||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
| |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Gyula Hegyi | |||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
| |||||
|
Izskatīšana komitejā |
22.2.2006 |
|
|
|
| |
|
Pieņemšanas datums |
22.2.2006 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
45 0 0 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, Johannes Blokland, John Bowis, Frederika Brepoels, Dorette Corbey, Avril Doyle, Jillian Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Marie Anne Isler Béguin, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Marie-Noëlle Lienemann, Marios Matsakis, Roberto Musacchio, Miroslav Ouzký, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, Jonas Sjöstedt, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman | |||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
María del Pilar Ayuso González, Bairbre de Brún, Milan Gaľa, Jutta D. Haug, Erna Hennicot-Schoepges, Miroslav Mikolášik, Robert Sturdy | |||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Miguel Angel Martínez Martínez | |||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| |||||
- [1] OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (20.3.2006)
Juridiskajai komitejai
par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju
(2006/2006(INI))
Atzinumu sagatavoja (*): Marie-Line Reynaud(*) Komiteju ciešāka sadarbība – Reglamenta 47. pants
IEROSINĀJUMI
Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. tā kā jau kopš vairāk nekā desmit gadiem iniciatīvas, kuru tēma ir „normatīvās vides vienkāršošana” (turpmāk – vienkāršošana), ir viens no Eiropas iestāžu darba kārtības jautājumiem, un šā jautājuma risinājums ir meklēts daudzos veidos un virzienos;
B. tā kā Komisija 2005. gada 25. oktobra paziņojumā „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija” (KOM(2005)0535) pamatoti pasniedz vienkāršošanu nevis kā likumdošanas paņēmienu, kas ir atšķirīgs no kodifikācijas, pārstrādāšanas vai vienkārši atcelšanas, bet kā globālu metodi, kura ietver savus līdzekļus un kuras mērķis ir padarīt Kopienas un nacionālās normas vieglāk piemērojamas, kā arī samazināt to izmaksas;
C. tā kā šo metodi Komisija, Parlaments un Padome izmanto Lisabonas stratēģijas īstenošanā;
D. tā kā šādai metodei ir nepieciešama, pirmkārt, Eiropas iestāžu cieša savstarpēja sadarbība šajā jomā un, otrkārt, arī šo iestāžu sadarbība ar valstu iestādēm;
E. tā kā Komisijas, Padomes un Parlamenta pieredze tiesību aktu pārstrādes jomā nesen tika novērtēta visu triju iestāžu juridisko dienestu ziņojumā, izceļot dažas „jaunības nepilnības” un lietas, kas ņemamas vērā turpmāk[1];
F. tā kā kopš otrās vienkāršošanas programmas uzsākšanas 2003. gada februārī (KOM(2003)0071) veiktās vienkāršošanas iniciatīvas ir bijušas ļoti atšķirīga rakstura un apjoma – no atsevišķu direktīvu pārskatīšanas līdz veselas nozares normatīvu pārstrādāšanai, kas sarežģī procesuālās pieejas vienādošanu,
1. atgādina, ka, lai gan vienkāršošana ir nepieciešama un vēlama, tā nekādā gadījumā nedrīkst likt apšaubīt pieņemtos politikas virzienus; tādēļ, ja tiek izdarīti kaut nelieli grozījumi acquis communautaire, tas nedrīkst notikt bez demokrātiskas kontroles, bet šie grozījumi jāiesniedz likumdevējam;
2. norāda, ka dažas jomas ir „pārāk reglamentētas”, un tā cēlonis lielākoties meklējams dalībvalstu likumdošanas procesā, tādēļ, ja tiek atceltas Kopienas normas, attiecīgi jāatceļ arī atbilstošās dalībvalstu normas;
3. ir pārsteigts, ka pašreiz pastāvošās normatīvās funkcijas deleģēšanas sistēmas reforma („komitoloģijas” sistēma) iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā ir skatīta tikai īsi un virspusēji[2], lai gan šai reformai varētu būt liela nozīme Kopienas sekundāro tiesību aktu vienkāršošanā, radot iespēju Komisijai pieņemt piemērošanas noteikumus ar ātrāku procedūru palīdzību;
4. konstatē, ka veiksmīgu vienkāršošanas iniciatīvu skaits kopš 2003. gada ir apmierinošs un vidējais procedūras norises ilgums nav pārmērīgs, ņemot vērā jomu sarežģītību[3];
5. atzīmē, ka kopš minētā laika uzsākto vienkāršošanas iniciatīvu skaits ir ļoti neliels un ka acquis communautaire iepriekš noteiktais apjoma samazinājums vēl ne tuvu nav sasniegts;
6. norāda arī, ka procedūras, kas nosaka dažu vienkāršošanas stratēģijā izmantoto instrumentu, īpaši pārstrādāšanas procedūru darbību, varētu tikt skaidrotas no katras iestādes kompetenču viedokļa, lai izvairītos no strīdiem par procedūru un no tiem izrietošiem procesa pārtraukumiem; norāda, ka, to veicot, ir jāsaglabā visas Parlamenta likumdošanas pilnvaras; uzskata, ka konstitucionālo jautājumu komitejai tomēr būtu jāparedz tādas darba metodes, kuras ļautu deputātiem efektīvi izskatīt vienkāršošanas procesu;
7. paziņo, ka ir gatavs palielināt atdevi, kas nepieciešama, lai visas trīs iestādes kopīgi varētu atsākt vienkāršošanas procesu;
8. apņemas meklēt risinājumu, lai uzlabotu iekšējās likumdošanas procedūras un paņēmienus, lai paātrinātu „vienkāršošanas” lietas, joprojām ņemot vērā procedūras, kas noteiktas primārajos tiesību aktos, šajā gadījumā – Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā;
9. uzskata, ka šādas pieejas sākumpunktam ir jābūt kopš 2003. gada uzsākto vienkāršošanas iniciatīvu analīzei, kas ļautu turpmāk noteikt to, kādas ir Parlamentā izmantoto paņēmienu un procedūru uzlabošanas iespējas;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt atbildīgajai komitejai izskatīšanai jautājumu par nepieciešamajiem grozījumiem Parlamenta reglamentā.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija | |||||
|
Procedūras Nr. |
||||||
|
Atbildīgā komiteja |
JURI | |||||
|
Atzinumu sniedza |
AFCO | |||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
19.1.2006 | |||||
|
Par atzinumu atbildīgais referents(*): |
Marie-Line Reynaud | |||||
|
Par atzinumu atbildīgais referents(*): |
| |||||
|
Izskatīšana komitejā |
21.2.2006 |
|
|
|
| |
|
Pieņemšanas datums |
20.3.2006 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
14 0 0 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Carlos Carnero González, Richard Corbett, Jean-Luc Dehaene, Panayiotis Demetriou, Andrew Duff, Maria da Assunção Esteves, Ignasi Guardans Cambó, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Marie-Line Reynaud, Johannes Voggenhuber | |||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Georgios Papastamkos, Jacek Protasiewicz, Jacques Toubon | |||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| |||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija |
||||||||||||
|
Procedūras numurs |
|||||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
JURI |
||||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu |
AFET 19.1.2006 |
DEVE 19.1.2006 |
INTA 19.1.2006 |
BUDG 19.1.2006 |
CONT 19.1.2006 | ||||||||
|
|
ECON 19.1.2006 |
EMPL 19.1.2006 |
ENVI 19.1.2006 |
ITRE 19.1.2006 |
IMCO 19.1.2006 | ||||||||
|
|
TRAN 19.1.2006 |
REGI 19.1.2006 |
AGRI 19.1.2006 |
PECH 19.1.2006 |
CULT 19.1.2006 | ||||||||
|
|
LIBE 19.1.2006 |
FEMM 19.1.2006 |
PETI 19.1.2006 |
|
| ||||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
AFET 23.1.2006 |
DEVE 25.1.2006 |
INTA 23.1.2006 |
BUDG 16.3.2006 |
CONT 22.2.2006 |
||||||||
|
|
EMPL 1.2.2006 |
ITRE 26.1.2006 |
IMCO 30.1.2006 |
TRAN 24.1.2006 |
REGI 31.1.2006 |
||||||||
|
|
AGRI 26.1.2006 |
PECH 31.1.2006 |
CULT 23.1.2006 |
LIBE 16.3.2006 |
FEMM 24.1.2006 |
||||||||
|
|
PETI 16.3.2006 |
|
|
|
|
||||||||
|
Ciešāka sadarbība |
AFCO |
|
|
|
|
||||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Giuseppe Gargani |
|
|||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
|||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
30.1.2006 |
23.2.2006 |
21.3.2006 |
|
|
||||||||
|
Pieņemšanas datums |
21.3.2006 |
||||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ : – : 0 : |
19 0 0 |
|||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Maria Berger, Rosa Díez González, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Piia-Noora Kauppi, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Hans-Peter Mayer, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Gabriele Hildegard Stauner, Andrzej Jan Szejna, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka |
||||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jean-Paul Gauzès, Marie Panayotopoulos-Cassiotou |
||||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
23.3.2006 |
|
|||||||||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||||||||
- [1] 2005. gada 21. septembra Iestāžu nolīguma piemērošanas novērtējuma ziņojums par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu.
- [2] 3.d punkta beigās.
- [3] Iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā 26. lappuses zemsvītras piezīmē ir norādīts, ka 15 likumdošanas priekšlikumi, kas iesniegti saskaņā ar 2003. gadā uzsākto vienkāršošanas programmu, joprojām „atrodas likumdevēju iestādēs”. Pašreiz notiekošā dienestu veiktā datu atjaunināšana atklāj, ka vairāk nekā puse no tiem jau ir pieņemti vai arī drīz tiks pieņemti.