ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru

3.4.2006 - (KOM(2005)0399 – C6‑0256/2005 – 2005/0166(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Frederika Brepoels

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru

(KOM(2005)0399 – C6‑0256/2005 – 2005/0166(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0399)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 152. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0256/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6‑0124/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 7.a apsvērums (jauns)
	7.a) Vienam no centra uzdevumiem jābūt informācijas sniegšana dalībvalstīs par paraugpraksi un pamatnostādnēm, kā arī šādas prakses apmaiņas sekmēšanai starp dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 2 8. apsvērums
(8) Padomes 2001. gada 15. novembra rezolūcija par piecu galveno epidemioloģisko rādītāju piemērošanu narkotikām aicina dalībvalstis nodrošināt pieejamību salīdzināmai informācijai par pieciem galvenajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem, izmantojot valstu koordinācijas centrus.	(8) Padomes 2001. gada 15. novembra rezolūcija par piecu galveno epidemioloģisko rādītāju piemērošanu narkotikām mudina dalībvalstis nodrošināt pieejamību salīdzināmai informācijai par pieciem galvenajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem, izmantojot valstu koordinācijas centrus. Dalībvalstu īstenotā šo rādītāju ieviešana ir priekšnoteikums, lai centrs pildītu savus uzdevumus, kā tas norādīts šajā regulā.
Grozījums Nr. 3 9.a apsvērums (jauns)
	9.a) Veidam, kādā centrs ir organizēts, un tā darba metodēm ir jāsaskan ar iecerēto rezultātu būtību, proti, avotu un metožu salīdzināmību un savietojamību saistībā ar informāciju par narkotikām.
Pamatojums
Ar šo grozījumu atjauno apsvērumu, ko Komisijas priekšlikumā svītroja. Lai iegūtu objektīvu salīdzināmību, centra savāktajai informācijai jābūt salīdzināmai un savietojamai.
Grozījums Nr. 4 11. apsvērums
(11) Tā kā jau pastāv valstu, Eiropas un starptautiskas organizācijas un iestādes, kas sniedz šāda veida informāciju un tā kā centram jāspēj pildīt savi uzdevumi ciešā sadarbībā ar šīm organizācijām un iestādēm.	(11) Tā kā jau pastāv valstu, Eiropas un starptautiskas organizācijas un iestādes, kas sniedz šāda veida informāciju un tā kā centram jābūt spējīgam pildīt savus uzdevumus ciešā sadarbībā ar šīm organizācijām un iestādēm.
Grozījums Nr. 5 16. apsvērums
(16) Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments ir labi informēts par narkotiku problēmas stāvokli Eiropas Savienībā, tam jābūt tiesīgam iztaujāt centra direktoru. Tulkotāja piezīme: Komisijas tulkojumā frāze „must be able” iztulkota kā „jābūt tiesīgam”, kas atbilst Parlamenta ierosinātajam grozījumam „have the right”.	(16) Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments ir labi informēts par narkotiku problēmas stāvokli Eiropas Savienībā, tam jābūt tiesīgam iztaujāt centra direktoru.
Grozījums Nr. 6 1. panta 2. punkts
2. Centra mērķis ir 3. punktā minētajās jomās nodrošināt Kopienu un tās dalībvalstis ar objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī par narkotikām, narkomāniju un tās sekām.	2. Centra mērķis ir 3. punktā minētajās jomās nodrošināt Kopienu un tās dalībvalstis ar lietišķu, objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī par narkotikām, narkomāniju un tās sekām.
Pamatojums
Centra sniegtajai informācijai jābūt lietišķai un kodolīgai. Ar šis informācijas palīdzību centram efektīvi jāatbalsta valdības, iestādes un organizācijas.
Grozījums Nr. 7 1. panta 3. punkts
3. Apstrādātā vai radītā statistikas, dokumentārā un tehniskā informācija paredzēta, lai palīdzētu Kopienai un dalībvalstīm iegūt vispārīgu pārskatu par situāciju saistībā ar narkotikām un narkomāniju, kad tās atbilstīgajās kompetences jomās veic pasākumus vai lemj par darbību. Šīs informācijas statistiskos elementus izstrādā sadarbībā ar attiecīgajām statistikas iestādēm, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās.	3. Apstrādātā vai radītā statistikas, dokumentārā un tehniskā informācija paredzēta, lai palīdzētu Kopienai un dalībvalstīm iegūt vispārīgu pārskatu par situāciju saistībā ar narkotikām un narkomāniju, kad tās atbilstīgajās kompetences jomās veic pasākumus vai lemj par darbību. Šīs informācijas statistiskos elementus izstrādā sadarbībā ar attiecīgajām statistikas iestādēm, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās. Jāņem vērā arī citi pasaulē pieejami dati, kas ir PVO un ANO rīcībā.
Pamatojums
Izvairīšanās no dublēšanās.
Grozījums Nr. 8 1. panta 5. punkts
5. Centrs nevāc datus, kas tam ļautu identificēt personas vai nelielas personu grupas. Tas atturas nodot informāciju par konkrētajiem minētajiem gadījumiem.	5. Centrs nevāc datus, kas tam ļautu identificēt personas vai nelielas personu grupas. Tas atturas nodot informāciju par konkrētajiem minētajiem gadījumiem, izņemot gadījumus, ja ir izdarīti noziedzīgi nodarījumi.
Pamatojums
Nedrīkst pieļaut tādu situāciju, ka ir informācija, kas ir izšķiroša attiecībā uz kāda noziedzīga nodarījuma atklāšanu, bet tā netiek izpausta.
Grozījums Nr. 9 2. panta ai) apakšpunkts
(i) apkopojot, reģistrējot un analizējot informāciju, tostarp datus, ko iegūst pētījumos, no dalībvalstu paziņojumiem, kā arī Kopienas, nevalstisko organizāciju informāciju un kompetentu starptautisko organizāciju sniegtos datus; šī datu apkopošana, reģistrācija un analīze attiecas arī uz datiem par jaunām tendencēm vairāku narkotiku vienlaicīgā lietošanā, ieskaitot legālo un nelegālo psihoaktīvo vielu kombinētu lietošanu;	(i) apkopojot, reģistrējot un analizējot informāciju, tostarp datus, ko iegūst pētījumos, no dalībvalstu paziņojumiem, kā arī Kopienas, nevalstisko organizāciju informāciju un kompetentu starptautisko organizāciju, tostarp Eiropas Policijas biroja sniegtos datus; sniedzot informāciju par dalībvalstu paraugpraksi un veicinot šīs prakses apmaiņu to vidū; šī datu apkopošana, reģistrācija, analīze un informēšana par tiem attiecas arī uz datiem par jaunām tendencēm vairāku narkotiku vienlaicīgā lietošanā, ieskaitot legālo un nelegālo psihoaktīvo vielu kombinētu lietošanu;
Pamatojums
Vienam no Aģentūras uzdevumiem acīmredzami jābūt paraugprakses apmaiņas veicināšanai.
Grozījums Nr. 10 2. panta av) apakšpunkts
(v) sekmējot informācijas apmaiņu starp lēmējiem, pētniekiem, speciālistiem un narkotiku apkarošanā iesaistītajām valsts un nevalstiskajām organizācijām.	(v) sekmējot informācijas apmaiņu starp lēmējiem, pētniekiem, speciālistiem un tām valsts un nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistītas ar narkotikām saistītu jautājumu risināšanā;
Grozījums Nr. 11 2. panta (d) (ii a) apakšpunkts (jauns)
	(iia) aktīva sadarbība ar Eiropas Policijas biroju, lai panāktu maksimālu efektivitāti narkotiku problēmas uzraudzībā;
Pamatojums
Informācijas apmaiņa par narkotiku lietošanu un ar tām saistītajiem noziegumiem būtu lietderīga gan EMCDDA, gan Eiropas Policijas birojam.
Grozījums Nr. 12 2. panta da) apakšpunkts (jauns)
	(da) Pienākums sniegt informāciju Konstatējot jaunu notikumu attīstību un tendenču izmaiņas, Centra pienākums ir par to informēt dalībvalstu kompetentās iestādes.
Pamatojums
Skaidri jāparāda, ka Centram jāstrādā profilaktiski un bez īpaša pamudinājuma jāpievērš uzmanība draudošajām briesmām.
Grozījums Nr. 13 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts
(a) Valstu koordinācijas centri veido saskarni starp iesaistītajām valstīm un centru. Tie dod ieguldījumu galveno rādītāju un datu izveidošanā, ieskaitot pamatnostādnes to īstenošanai, lai iegūtu uzticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas Savienības līmenī. Tie apkopo un analizē valstu līmenī visu attiecīgo informāciju par narkotikām un narkomāniju, kā arī izmantotajām stratēģijām un risinājumiem. Jo īpaši tiem jānodrošina dati par pieciem epidemioloģiskajiem rādītājiem, ko noteicis centrs.	(a) Valstu koordinācijas centri veido saskarni starp iesaistītajām valstīm un centru. Tie dod ieguldījumu galveno rādītāju un datu izveidošanā, ieskaitot pamatnostādnes to īstenošanai, lai iegūtu uzticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas Savienības līmenī. Tie, sadarbojoties ar ekspertiem un valstiskām organizācijām, kas risina ar narkotikām saistītus jautājumus, un apvienojot dažādu sektoru — veselības aprūpes, tieslietu, tiesībaizsardzības — pieredzi, objektīvi apkopo un analizē valstu līmenī visu attiecīgo informāciju par narkotikām un narkomāniju, kā arī izmantotajām stratēģijām un risinājumiem. Jo īpaši tiem jānodrošina dati par pieciem epidemioloģiskajiem rādītājiem, ko noteicis centrs.
Pamatojums
Koordinācijas centriem jāpārņem NVO un šajā jomā strādājošo ekspertu speciālās zināšanas.
Grozījums Nr. 14 6. panta 1. un 1.a punkts (jauns)
	Datus par narkotikām un narkomāniju, ko centrs saņem vai sniedz, var publicēt, ja tie atbilst Kopienas un valsts tiesību aktiem par informācijas izplatīšanu un konfidencialitāti. Personas datus nedrīkst publicēt vai darīt publiski pieejamus.
	Dalībvalstu un specializēto centru pienākums nav sniegt informāciju, kas ir klasificēta kā konfidenciāla atbilstoši šīs valsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Ar šo grozījumu atjauno divus punktus, ko Komisijas priekšlikumā svītroja, un maina punktu kārtību.

Grozījums Nr. 15 9.panta 4. punkts
4. Administratīvā valde pieņem trīs gadu darba programmu, pamatojoties uz centra direktora iesniegto projektu, pēc apspriedēm ar zinātnisko komiteju un Komisijas un Padomes atzinumu uzklausīšanas un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.	4. Administratīvā valde pieņem trīs gadu darba programmu, pamatojoties uz centra direktora iesniegto projektu, pēc apspriedēm ar zinātnisko komiteju un Komisijas un Eiropas Parlamentu atzinumu uzklausīšanas un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
Pamatojums
Pirms darba programmas pieņemšanas par to jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu.
Grozījums Nr. 16 9. panta 6. punkts
6. Ja Komisija nepiekrīt trīs gadu programmai vai gada darba programmai, Administratīvā valde pieņem tās ar 4/5 balsu vairākumu.	6. Ja Komisija nepiekrīt trīs gadu programmai vai gada darba programmai, Administratīvā valde pieņem tās ar 3/4 balsu vairākumu.
Pamatojums
Vajadzīgais balsu vairākums tiks mainīts no 4/5 uz 3/4, lai sekmētu lēmumu pieņemšanu, ja Komisija nepiekrīt darba programmu projektiem.
Grozījums Nr. 17 10. pants
1. Administratīvajai valdei palīdz izpildkomiteja. Izpildkomiteju veido Administratīvās valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un divi Komisijas pārstāvji. Direktors piedalās tās sapulcēs bez balsstiesībām.	1. Administratīvajai valdei palīdz izpildkomiteja. Izpildkomiteju veido Administratīvās valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, abi pārējie Administratīvās valdes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis un ko ieceļ Administratīvā valde, un divi Komisijas pārstāvji. Direktors piedalās tās sapulcēs.
2. Izpildkomiteja sapulcējas vismaz divas reizes gadā un tajos gadījumos, kad nepieciešams sagatavot Administratīvās valdes lēmumus un palīdzēt direktoram un konsultēt to. Administratīvās valdes uzdevumā tā lemj par jautājumiem, kas paredzēti EMCDDA finanšu regulā un kuri nav Administratīvās valdes kompetences jomā saskaņā ar šo regulu. Lēmumus tā pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.	2. Izpildkomiteja sapulcējas vismaz divas reizes gadā un tajos gadījumos, kad nepieciešams sagatavot Administratīvās valdes lēmumus un palīdzēt direktoram un konsultēt to. Administratīvās valdes uzdevumā tā lemj par jautājumiem, kas paredzēti EMCDDA finanšu regulā un kuri nav Administratīvās valdes kompetences jomā saskaņā ar šo regulu. Lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi.
Grozījums Nr. 18 11. panta 1. punkts
1. Centru vada direktors, ko ieceļ Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma uz pieciem gadiem; pēc Komisijas priekšlikuma, veicot novērtējumu, šo periodu var vienreiz pagarināt ne vairāk kā uz pieciem gadiem.	1. Centru vada direktors, ko ieceļ Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma un pēc Eiropas Parlamenta apstiprināšanas uz pieciem gadiem. Šajā priekšlikumā ir iekļauts saraksts ar visaugstāk novērtētajiem kandidātiem, kurus pēc atklāta konkursa atlasījusi Komisija. Pēc Komisijas priekšlikuma, veicot novērtējumu, direktora pilnvaru termiņu var vienreiz pagarināt ne vairāk kā uz pieciem gadiem.
Novērtējumā Komisija jo īpaši izskata:	Novērtējumā Administratīvā valde jo īpaši izskata:
- pirmā pilnvaru termiņa laikā sasniegtos rezultātus un veidu, kā tie sasniegti;	- pirmā pilnvaru termiņa laikā sasniegtos rezultātus un veidu, kā tie sasniegti;
- centra pienākumus un prasības turpmākajos gados.	- centra pienākumus un prasības turpmākajos gados.
	Novērtējumu nekavējoties iesniedz Komisijai un Eiropas Parlamentam.
Pamatojums
Galīgo izvēli jāveic Administratīvajai valdei. Šis formulējums pēdējā laikā ir izmantots dažādās regulās par Kopienas aģentūru izveidošanu (Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūra, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs). Pieteikumu iesniegšanas un kandidātu izvēles procedūrai jābūt cik vien iespējams pārredzamai, lai pievērstu visu iespējamo kandidātu uzmanību. Administratīvajai valdei kā iestādei, kas ieceļ amatā, jāveic direktora darba novērtēšana. Attiecīgos gadījumos lēmums par direktora pilnvaru termiņa pagarināšanu jāpieņem tikai pēc novērtēšanas. Tā kā novērtējums attiecas uz personu, kas ieņem sabiedrisku amatu, kā arī tā ir saistīta ar Kopienas aģentūru, ir svarīgi, ka Komisijai un Eiropas Parlamentam ir iespējams iepazīties ar to.
Grozījums Nr. 19 11. panta 2. punkts
2. Pēc iecelšanas pirmajam pilnvaru termiņam no maksimāli diviem termiņiem Administratīvās valdes izvirzīto direktora amata kandidātu bez kavēšanās uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz tā locekļu jautājumiem.   Tulkotāja piezīme: Komisijas tulkojumā frāze „may be invited” iztulkota kā „uzaicina”, kas atbilst Parlamenta ierosinātajam grozījumam „shall be invited”.	2. Pēc iecelšanas pirmajam pilnvaru termiņam no maksimāli diviem termiņiem Administratīvās valdes izvirzīto direktora amata kandidātu bez kavēšanās uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz tā locekļu jautājumiem.
Pamatojums
Direktora kandidātam obligāti jāuzstājas Parlamenta priekšā pirms galīgās iecelšanas amatā tāpat, kā tas ir attiecībā uz citām decentralizētām aģentūrām.
Grozījums Nr. 20 12. panta virsraksts
Direktora uzklausīšana Eiropas Parlamentā	Direktora un Administratīvās valdes priekšsēdētāja uzklausīšana Eiropas Parlamentā
Pamatojums
Eiropas Parlamentu ļoti lielā mērā varētu interesēt Administratīvās valdes priekšsēdētāja speciālās zināšanas un izpratne.
Grozījums Nr. 21 12. pants
Katru gadu direktors iesniedz Eiropas Parlamentam vispārēju ziņojumu par centra darbību. Eiropas Parlaments var pieprasīt direktora uzklausīšanu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar centra darbību.	Katru gadu direktors iesniedz Eiropas Parlamentam vispārēju ziņojumu par centra darbību. Eiropas Parlaments var pieprasīt direktora un Administratīvās valdes priekšsēdētāja uzklausīšanu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar centra darbību.
Pamatojums
Eiropas Parlamentu ļoti lielā mērā varētu interesēt Administratīvās valdes priekšsēdētāja speciālās zināšanas un izpratne.
Grozījums Nr. 22 13. panta 2. punkta 1. daļa
2. Administratīvā valde ieceļ pa vienam zinātniskās komitejas loceklim no katras dalībvalsts, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem par personām, kas izvēlētas, balstoties uz to pieredzi un zinātnisko izcilību narkotiku un narkomānijas jomā un ņemot vērā komitejas daudznozaru raksturu un darbu visās zinātnes jomās, kas saistītas ar narkotikām un narkomāniju. Šīs zinātnes jomas ir, bet neaprobežojas ar: biomedicīniskiem pētījumiem, neiroloģiju, kriminoloģiju, pedagoģiju, epidemioloģiju, ekonomiku, kriminālistiku, jurisprudenci, politiku novērtēšanu un analīzi, politiskajām zinātnēm, profilakses novērtēšanu un izpēti, atkarību psihiatriju, psiholoģiju, psihofarmakoloģiju, veselības aizsardzību, kvalitatīviem pētījumiem, sociālo darbu, statistiku, socioloģiju, sabiedriskās domas izpēti, toksikoloģiju, terapijas novērtēšanu un izpēti.	2. Zinātniskajā komitejā ietilpst ne vairāk kā piecpadsmit plaši pazīstamu zinātnieku, kas iecelti, pamatojoties uz to zinātnisko izcilību un neatkarību no Administratīvās valdes, pēc uzaicinājuma paust interesi publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Atlases procedūra nodrošina to, ka Zinātniskās komitejas locekļi specializējušies visatbilstīgākajās zinātnes jomās, kas saistītas ar narkotikām un narkomāniju.
Pamatojums
Zinātniska komiteja, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, neliecina par labu vadību. Sistēma, kurā darbojas ierobežots skaits ekspertu, kas iecelti pēc atklāta konkursa, nodrošina neatkarīgu un efektīvu komitejas darbību.
Grozījums Nr. 23 13. panta 2. punkta 2.a daļa (jauna)
	Pirms katra lēmuma pieņemšanas Zinātniskā komiteja ņem vērā dažādos viedokļus, kas pausti valsts ekspertu atzinumos, ja tādi ir pieejami.

Grozījums Nr. 24

13. panta 2. punkta 3. daļa

Administratīvā valde apstiprina ekspertu grupu no dalībvalstu ieteiktajiem kandidātiem, no kuras vismaz piecus ekspertus direktors, rīkojoties pēc zinātniskās komitejas priekšsēdētāja ieteikuma, var norīkot darbam paplašinātajā zinātniskajā komitejā, kā noteikts Padomes 2005. gada 10. maija Lēmuma 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām 6. panta 2. punktā.

svītrots

Grozījums Nr. 25 20. panta 2. daļa
Šādas sadarbības pamatā ir darba vienošanās, ko savā starpā noslēdz iepriekš minētās iestādes un organizācijas. Šīs vienošanās noslēdz Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu. Ja Komisija iebilst pret šiem pasākumiem, Administratīvajai valdei tie jāpieņem ar 4/5 balsu vairākumu.	Šādas sadarbības pamatā ir darba vienošanās, ko savā starpā noslēdz iepriekš minētās iestādes un organizācijas. Šīs vienošanās noslēdz Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu. Ja Komisija iebilst pret šiem pasākumiem, Administratīvajai valdei tie jāpieņem ar 3/4 balsu vairākumu.
Pamatojums
Varam atsaukties uz pamatojumu, kas attiecas uz 6. grozījumu
Grozījums Nr. 26 23. panta 2. daļa
Saistībā ar to Komisija, ja vajadzīgs, iesniedz priekšlikumus par šīs regulas noteikumu pārskatīšanu, ņemot vērā situācijas attīstību attiecībā uz regulatīvajām aģentūrām, saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru. Eiropas Parlaments un Padome izskata šo priekšlikumu un jo īpaši izlemj, vai ir jāpārskata Administratīvās valdes sastāvs atbilstoši pamatprincipiem, kas tiks pieņemti attiecībā uz Eiropas regulatīvajām aģentūrām.	Saistībā ar to Komisija, ja vajadzīgs, iesniedz priekšlikumus par šīs regulas noteikumu pārskatīšanu, ņemot vērā situācijas attīstību attiecībā uz regulatīvajām aģentūrām, saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru.
Pamatojums
Šīs regulas noteikumu pārskatīšanas kontekstā Administratīvās valdes sastāvs nav jānosauc precīzi.
Grozījums Nr. 27 I pielikuma A. iedaļas 2. apakšpunkts
(2) to risinājumu uzraudzība, ko piemēro ar narkotikām saistītajām problēmām;	(2) to risinājumu uzraudzība, ko piemēro ar narkotikām saistītajām problēmām; informācijas sniegšana par dalībvalstu paraugpraksi un šīs prakses savstarpējās apmaiņas veicināšana.
Pamatojums
Vienam no Aģentūras uzdevumiem acīmredzami jābūt paraugprakses apmaiņas veicināšanai.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Padomes Regulas (EEK) Nr. 302/93, ar ko izveido Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA), pārskatīšanas priekšlikumam jau ir ilga vēsture.

Šīs pārskatīšanas juridiskie aspekti tiek apspriesti jau kopš 2003. gada beigām, kad Komisija iesniedza sākotnējo priekšlikumu pārskatīt Padomes Regulu (EEK) Nr. 302/93. Par juridisko pamatu tajā laikā tika noteikts Līguma 308. pants. Attiecīgi notika apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, kas 2004. gada aprīlī sniedza savu atzinumu (COD 2003/0311).

Attiecīgajā Padomes darba grupā (Horizontālā narkotiku grupa) pēc diskusijām tika nolemts priekšlikuma juridisko pamatu mainīt uz 152. pantu nodaļā par veselību. Mainot juridisko pamatu, jāmaina arī procedūra, jo 152. pants paredz koplēmumu.

Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumā norādīts, ka var rasties problēmas, ja turpinātu strādāt, izmantojot sākotnējo priekšlikumu. Tāpēc Komisija iesniedza jaunu priekšlikumu, iesaistot Eiropas Parlamentu koplēmumā. Pašreizējais pārskatīšanas priekšlikums atceļ un aizstāj iepriekšējo Komisijas priekšlikumu, ko Komisija ir anulējusi, paužot „labāku normatīvu” nostāju.

Jaunā Komisijas priekšlikuma temats ir triju iepriekšējo grozījumu apvienošana ieviestajā regulā, centra nozīmes paaugstināšana un tā pielāgošana jaunajai Eiropas situācijai pēc paplašināšanās.

Nākotnē centrs pievērsīs attiecīgi lielāku uzmanību jaunajām narkotiku lietošanas tendencēm, piemēram, legālo un nelegālo psihoaktīvo vielu kombinētai lietošanai. Priekšlikums ir domāts arī tam, lai pieņemtu centra struktūru darbību, ievērojot Eiropas Savienības paplašināšanos un tās ikdienas praksi.

Referentes nostāja

Referente var lielā mērā atbalstīt priekšlikumu. Tā jaunākajā formulējumā jau ņemtas vērā vairākas Eiropas Parlamenta idejas un ieteikumi, kas noteikti pirmajā ziņojumā (COD 2003/0311). Tajos ietilpst Parlamenta pārstāvēšana centra Administratīvajā valdē un ievērota dažādu narkotiku lietošana, piemēram, legālo un nelegālo psihoaktīvo vielu kombinētā lietošana. Vairāki citi Parlamenta priekšlikumi nav iestrādāti jaunajā formulējumā.

Referente atbalsta aicinājumu iesniegt vairāk objektīvu un salīdzināmu datu. Pašlaik no dažām dalībvalstīm nav pieejams pietiekami daudz datu vai arī tie ir gandrīz nesalīdzināmi, kas traucē vispārīgi pārraudzīt narkotiku situāciju Eiropā. Tāpēc referente ierosina atjaunot iepriekšējās regulas noteikumu, nosaucot to par 9.a apsvērumu (jaunu).

Referente uzskata, ka, lai efektīvi savāktu informāciju, lēmumu pieņemšana jāracionalizē un jārealizē ar pārredzamu organizatorisku pamatprincipu palīdzību. Tāpēc viņa atbalsta noteikumu attiecībā uz izpildkomiteju ietveršanu EMCDDA regulā, kā arī regulāru centra darba un Eiropas Informācijas tīkla par narkotikām un narkomāniju (Retoix) izvērtēšanu un sešas ikgadējas ārējās izvērtēšanas – visas šīs izmaiņas veicinās centra efektivitāti un darbību.

Lai izpildkomitejai būtu iespējams darboties efektīvi, šķiet piemēroti, ka bez priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka norīko divus Padomes pārstāvjus un divus Komisijas pārstāvjus, kam lēmumi vienmēr ir jāpieņem vienprātīgi.

Pēc referentes domām, ir vēlams, ka Parlamentam būtu iespējams uzklausīt ne tikai centra direktoru, bet arī Administratīvās valdes priekšsēdētāju.

Administratīvajai valdei un centra direktoram palīdz Zinātniskā komiteja, kuras uzdevums ir sniegt atzinumu visos zinātnes jautājumos, kas skar centra darbu. Referente uzskata, ka dalībvalstis Administratīvajā valdē jau ir pietiekami pārstāvētas un, daļēji šī iemesla dēļ, bet daudz vairāk tāpēc, ka šai iestādei jāspēj darboties patstāvīgi, ka Zinātniskajā komitejā nevajadzētu būt vairāk par 15 locekļiem, kurus vajadzētu izvēlēt, pamatojoties uz to speciālajām zināšanām, ar atklātas procedūras palīdzību.

Zinātnisko komiteju iespējams paplašināt tikai saskaņā ar Padomes 2005. gada 10. maija lēmumu par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām, lai tai pievienotu ekspertus no Komisijas, Eiropola un EMEA, kā arī ekspertus no tām zinātnes jomām, kas nav pietiekami pārstāvētas, ja vispār ir pārstāvētas. Komitejas locekļu skaita ierobežošana šķiet vienīgais pareizais veids, kā veicināt efektīvu organizēšanu un lēmumu pieņemšanu.

Tā kā centra galvenais uzdevums ir vākt un izplatīt informāciju par narkotikām un to lietošanu, sniedzot informāciju par vislabāko praksi, kā risināt narkotiku problēmu, un veicinot šādas informācijas apmaiņu, tiktu sniegta palīdzība dalībvalstu politikai.

Turklāt, sadarbojoties valstu koordinācijas centriem un organizācijām, kas darbojas narkotiku jomā, būtu iespējams ātri un pienācīgi uzzināt par situāciju narkotiku jomā Eiropā, un dalībvalstis varētu daudz efektīvāk reaģēt uz jauninājumiem un parādībām, kas attiecas uz narkotikām un to lietošanu.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (23.2.2006)

Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru
(KOM(2005)0399 – C6‑0256/2005 – 2005/0166(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jiří Maštálka

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs tika izveidots, īstenojot Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 302/93 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izveidi, lai nodrošinātu Kopienu un tās dalībvalstis ar objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju attiecībā uz narkotikām un narkomāniju. 2003. gadā Komisija iesniedza šīs regulas jaunas redakcijas projektu (KOM(2003)0808). Par regulas juridisko pamatu tika izraudzīts 308. pants ( ka tas bija arī gadījumā attiecībā uz sākotnējo regulu). Ar Eiropas Parlamentu apspriedās attiecība uz projektu, kaut arī pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām ar attiecīgo Padomes darba grupu tika nolemts mainīt juridisko pamatu, izraugoties 152. pantu ,kas paredz koplēmuma procedūru. Tādēļ Komisija nolēma iesniegt jaunu pārskatītu priekšlikumu (KOM(2005)0399), lai varētu pienācīgi apspriesties ar Parlamentu par šo jautājumu.

Priekšlikuma mērķis ir stiprināt centru, it īpaši, lai varētu ņemt vērā jaunas tendences narkotiku lietošanā (tostarp savienojot likumā atļautu ar likumu aizliegtu psiho aktīvu vielu lietošanu) un lai Centrs varētu piemēroties jaunajiem apstākļiem pēc ES paplašināšanās. Ar priekšlikumu jānovērš virkne neskaidrību, kas tika atklātas pēc tam, kad stājās spēkā sākotnējā Padomes regula.

Tomēr, lai nodrošinātu Centra patiešām efektīvu darbību, daži priekšlikumā iekļautie noteikumi dažā ziņā jāgroza. Centrs nevar būt vienīgi nodarbināts ar to datu vākšanu, analīzi un apstrādi, kas ir saistīti ar narkotiku jautājumiem; labāk tam jānodarbojas ar sistemātisku politikas izvērtēšanu narkotiku jomā (gan ES, gan dalībvalstu līmenī) un ar narkotiku patēriņa tendenču izvērtēšanu. Tādējādi dalībvalstīm būtu vienkāršāk mācīties vienai no otras un apmainīties ra pieredzi attiecībā uz panākumiem narkomānijas apkarošanā.

Vēl viena prasība ir tāda, ka centram intensīvāk jāsadarbojas ar trešām valstīm vismaz attiecībā uz sistemātisku to datu vākšanu un analīzi, kas ir saistīti ar narkotiku jautājumiem, jo nav mazsvarīgs fakts, ka lielākā daļa narkotiku Eiropas Savienībā tiek ievestas no trešām valstīm (bieži tās ir kaimiņvalstis).

Centram jāizstrādā arī kopēji kritēriju un standarti attiecībā uz datu vākšanas metodēm, kuras jāizmanto visām iesaistītajām pusēm, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka ar narkotiku jautājumiem saistītie dati ir objektīvi, ticami un galvenokārt — salīdzināmi. Turklāt informācijas apmaiņa starp Centru un Eiropas policijas biroju attiecībā uz narkotikām un noziegumiem, kas ir izdarīti saistībā ar narkotiku lietošanu, būtu izdevīga abām iesaistītajām pusēm.

Eiropas Parlaments vairāk jāiesaista centra darbībās un tas pienācīgi jāinformē par Centra darbu. Tādējādi, kad tiek sagatavota Centra trīs gadu darba programma, jāņem vērā ne tikai Komisijas viedoklis, bet arī Eiropas Parlaments jālūdz izteikt savi viedokli. Izpildu komitejā jābūt arī vienam Parlamenta pārstāvim (Parlamenta iecelts neatkarīgs eksperts).

Lai nodrošinātu, ka Komisija pārmērīgi neiespaido Centra darbu, valdē ir pietiekams tikai ¾ balsu vairākums, lai pieņemtu svarīgus lēmumus (piemēram, attiecībā uz Centra gada un trīs gadu darba programmu) gadījumos, kad Komisija izsaka savus iebildumus.

Centra direktors jāizvirza tādā pašā veidā, kā tas ir attiecībā uz citām Kopienas struktūrām. Tādēļ šo personu jāizvirza Izpildu komitejai no kandidātu saraksta, ko ierosinājusi Komisija pēc publiska konkursa un pēc tāda uzaicinājuma piedalīties konkursā, kas ir bijis publicēts Oficiālajā Vēstnesī un vienā no nozīmīgākajiem laikrakstiem katrā dalībvalstī. Šī izvirzīšanas metode ir arī pārredzamāka, un publisks konkurss piesaistītu lielāku skaitu iespējamo kandidātu.

Jāpaplašina Centra uzdevumi, iekļaujot tajos arī psihi modulējošu vielu uzraudzību. Ja šīs vielas izmanto ļaunprātīgi, tās var izraisīt nopietnus, ilgstošus un neatgriezeniskus veselības bojājumus. Turpmāk centram jānodarbojas ar problēmām, kas ir saistītas ar alkohola un tabakas pārmērīgu lietošanu, jo ir cieša līdzība problēmām, kas ir saistītas ar narkotiku lietošanu, tām, kas ir saistītas ar alkohola un tabakas lietošanu. Attiecībā un alkohola un tabakas lietotajiem ir ievērojami palielinājies relatīvais narkomānijas risks, un cilvēki nereti pāriet no alkohola un tabakas uz narkotikām un otrādi.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 7.a apsvērums (jauns)
	(7.a) Turklāt jāņem vērā arī nelegāla un neatbilstoša psihi modulējošo vielu lietošana, kas var nopietni ietekmēt fizisko un garīgo veselību.
Grozījums Nr. 2 7.b apsvērums (jauns)
	(7.b) Centram jāuzdod arī sniegt informāciju un izvērtēt dalībvalstu dažādo politiku narkotiku jomā, lai sekmētu labākās prakses izplatīšanu.
Pamatojums
Katrai dalībvalstij jāapgūst citu dalībvalstu pieredze cīņā pret narkotiku ļaunprātīgu lietošanu. Centrs varētu to veicināt, dodot novērtējumu politikai narkotiku jomā dažādās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 3 9. apsvērums
(9) Ir vēlams, lai Komisija varētu tieši uzdot EMCDDA Kopienas strukturālās palīdzības projektu īstenošanu, kas ir saistīti ar narkotiku informācijas sistēmām valstīs ārpus Kopienas, piemēram, kandidātvalstīs vai Rietumbalkānu valstīs, kuru dalību Kopienas programmās un aģentūru darbā ir apstiprinājusi Eiropadome.	(9) Ir vēlams, lai Komisija varētu tieši uzdot EMCDDA Kopienas strukturālās palīdzības projektu īstenošanu, kas ir saistīti ar narkotiku informācijas sistēmām Eiropas valstīs ārpus Kopienas, piemēram, kandidātvalstīs vai Rietumbalkānu valstīs, kuru dalību Kopienas programmās un aģentūru darbā ir apstiprinājusi Eiropadome.
Pamatojums
Strukturālās palīdzības projektu īstenošana joprojām jāattiecina tikai uz kandidātvalstīm un Rietumbalkānu valstīm.
Grozījums Nr. 4 11. apsvērums
(11) Tā kā jau pastāv valstu, Eiropas un starptautiskas organizācijas un iestādes, kas sniedz šāda veida informāciju un tā kā centram jāspēj pildīt savi uzdevumi ciešā sadarbībā ar šīm organizācijām un iestādēm.	(11) Tā kā jau pastāv valstu, Eiropas un starptautiskas organizācijas un iestādes, kas sniedz šāda veida informāciju un tā kā centram jāpilda savi uzdevumi ciešā sadarbībā ar šīm organizācijām un iestādēm.
Grozījums Nr. 5 16. apsvērums
(16) Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments ir labi informēts par narkotiku problēmas stāvokli Eiropas Savienībā, tam jāspēj iztaujāt centra direktoru.	(16) Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments ir labi informēts par narkotiku problēmas stāvokli Eiropas Savienībā, tam jābūt tiesīgam iztaujāt centra direktoru.
Grozījums Nr. 6 18. apsvērums
(18) Jāveic regulārs EMCDDA darbības ārējais novērtējums un, ja vajadzīgs, attiecīgi jāpielāgo šī regula.	(18) Jāveic EMCDDA darbības ārējais novērtējums reizi trīs gados un, ja vajadzīgs, attiecīgi jāpielāgo šī regula.
Pamatojums
EMCDDA darbs pamatojas uz trīs gadu darba programmām (skat. 9. panta 4. punktu). Būtu loģiski veikt ārēju novērtēšanu katra perioda pēdējā gada laikā, lai iegūtu izejas datus jaunas programmas sagatavošanai.
Grozījums Nr. 7 1. panta 2. punkts
2. Centra mērķis ir 3. punktā minētajās jomās nodrošināt Kopienu un tās dalībvalstis ar objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī par narkotikām, narkomāniju un tās sekām.	2. Centra mērķis ir 3. punktā minētajās jomās nodrošināt Kopienu un tās dalībvalstis ar lietišķu, objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī par narkotikām, narkomāniju un tās sekām.
Pamatojums
Centra sniegtajai informācijai jābūt lietišķai un kodolīgai. Ar šis informācijas palīdzību centram efektīvi jāatbalsta valdības, iestādes un organizācijas.
Grozījums Nr. 8 1. panta 3. punkts
3. Apstrādātā vai radītā statistikas, dokumentārā un tehniskā informācija paredzēta, lai palīdzētu Kopienai un dalībvalstīm iegūt vispārīgu pārskatu par situāciju saistībā ar narkotikām un narkomāniju, kad tās atbilstīgajās kompetences jomās veic pasākumus vai lemj par darbību. Šīs informācijas statistiskos elementus izstrādā sadarbībā ar attiecīgajām statistikas iestādēm, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās.	3. Apstrādātā vai radītā statistikas, dokumentārā un tehniskā informācija paredzēta, lai palīdzētu Kopienai un dalībvalstīm iegūt vispārīgu pārskatu par situāciju saistībā ar narkotikām un narkomāniju, kad tās atbilstīgajās kompetences jomās veic pasākumus vai lemj par darbību. Šīs informācijas statistiskos elementus izstrādā sadarbībā ar attiecīgajām statistikas iestādēm, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās. Jāņem vērā arī citi pasaulē pieejami dati, kas ir PVO un ANO rīcībā.
Pamatojums
Izvairīšanās no divkārša darba.
Grozījums Nr. 9 1. panta 5. punkts
5. Centrs nevāc datus, kas tam ļautu identificēt personas vai nelielas personu grupas. Tas atturas nodot informāciju par konkrētajiem minētajiem gadījumiem;	5. Centrs nevāc datus, kas tam ļautu identificēt personas vai nelielas personu grupas. Tas atturas nodot informāciju par konkrētajiem minētajiem gadījumiem, izņemot gadījumus, ja ir izdarīti noziedzīgi nodarījumi.
Pamatojums
Nedrīkst pieļaut tādu situāciju, ka ir informācija, kas ir izšķiroša attiecībā uz kāda noziedzīga nodarījuma atklāšanu, bet tā netiek izpausta.
Grozījums Nr. 10 2. panta (a) (i) punkts
(i) apkopojot, reģistrējot un analizējot informāciju, tostarp datus, ko iegūst pētījumos, no dalībvalstu paziņojumiem, kā arī Kopienas, nevalstisko organizāciju informāciju un kompetentu starptautisko organizāciju sniegtos datus; šī datu apkopošana, reģistrācija un analīze attiecas arī uz datiem par jaunām tendencēm vairāku narkotiku vienlaicīgā lietošanā, ieskaitot legālo un nelegālo psiho aktīvo vielu kombinētu lietošanu;	(i) apkopojot, reģistrējot un analizējot informāciju, tostarp datus, ko iegūst pētījumos, no dalībvalstu un ārpuskopienas Eiropas valstu paziņojumiem, kā arī Kopienas, nevalstisko organizāciju informāciju un kompetentu starptautisko organizāciju sniegtos datus; šī datu apkopošana, reģistrācija un analīze attiecas arī uz datiem par jaunām tendencēm vairāku narkotiku vienlaicīgā lietošanā, ieskaitot legālo un nelegālo psiho aktīvo vielu kombinētu lietošanu un nelegālu psihi modulējošu vielu lietošanu, sniedzot informāciju par „labāko praksi” dalībvalstīs un sekmējot tās apmaiņu;
Pamatojums
Daudzu Eiropas Savienībā nonākušo narkotiku izcelsmes vieta ir kaimiņvalstis. Centram regulāri jāvāc un jāanalizē dati vismaz no tām ārpuskopienas Eiropas valstīm, kas piedalās centra darbā. Turklāt, ievērojot nopietnās sekas, ko veselībai rada nelegāla un neatbilstoša psihi modulējošo vielu lietošana, ir svarīgi, lai centrs novērotu arī to lietošanu. Centram jāsniedz informācija par „labāko praksi” dalībvalstīs un jāsekmē tās apmaiņa.
Grozījums Nr. 11 2. panta (b) (i) punkts
(i) nodrošinot uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un ticamību Eiropas līmenī, nosakot rādītājus un nesaistošus kopējus kritērijus, kuru ievērošanu centrs var ieteikt, lai panāktu dalībvalstīs un Kopienā izmantoto vērtēšanas metožu lielāku vienveidību; jo īpaši centram ir jāizstrādā līdzekļi un instrumenti, lai atbalstītu valstu politikas uzraudzību un novērtēšanu dalībvalstīs un Eiropas Savienības politiku uzraudzību un novērtēšanu Eiropas Komisijā;	(i) nodrošinot uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un ticamību Eiropas līmenī, nosakot rādītājus un kopējus kritērijus, kuru ievērošanu centrs var ieteikt, lai panāktu dalībvalstīs un Kopienā izmantoto vērtēšanas metožu lielāku vienveidību; jo īpaši centram ir jāizstrādā līdzekļi un instrumenti, lai atbalstītu valstu politikas uzraudzību un novērtēšanu dalībvalstīs un Eiropas Savienības politiku uzraudzību un novērtēšanu Eiropas Komisijā; pamatojoties uz savāktajiem datiem, centrs konsultē dalībvalstis attiecībā uz labāko praksi.
Pamatojums
Datu vākšanas kopēju kritēriju un statistikas metožu noteikšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu centra darba ticamību. Centram jākonsultē dalībvalstis attiecībā uz labāko praksi, pamatojoties uz savākt informāciju.
Grozījums Nr. 12 2. panta (ba) punkts (jauns)
	(ba) sistemātiska politikas izvērtēšana narkotiku jomā un patēriņa tendenču izvērtēšana, lai sekmētu politikas veidošanu un labākās prakses izplatīšanu
	(i) valsts politikas un stratēģiju izvērtēšana narkotiku jomā, tostarp tiesību aktu izvērtēšana, pamatojoties uz savāktajiem datiem un noteiktajiem rādītājiem,
	(ii) patēriņa un piedāvājuma tendenču izvērtēšana.
Pamatojums
Centram ne tikai jāvāc dati, bet tie arī jāizvērtē. Tas veicinātu politikas veidošanu gan ES, gan valsts līmenī.
Grozījums Nr. 13 2. panta (d) (ii a) punkts (jauns)
	(iia) aktīva sadarbība ar Eiropas Policijas biroju, lai panāktu maksimālu efektivitāti narkotiku problēmas novērošanā;
Pamatojums
Informācijas apmaiņa par narkotiku lietošanu un ar tām saistītajiem noziegumiem būtu lietderīga gan EMCDDA, gan Eiropas Policijas birojam.
Grozījums Nr. 14 2. panta da) apakšpunkts (jauns)
	(da) Informācijas sniegšanas pienākums Konstatējot jaunu attīstību un tendenču izmainīšanos, Centram ir principiāls pienākums informēt par to dalībvalstu kompetentās iestādes.
Pamatojums
Ir skaidri jānoteic, ka Centrs strādā ar iniciatīvu un bez īpaša pamudinājuma vērš uzmanību uz draudošajām briesmām.
Grozījums Nr. 15 9. panta 1. punkta 4. daļa
Katram Administratīvās valdes loceklim var būt palīgs vai arī viņu var pārstāvēt kāds vietnieks. Pilntiesīga locekļa, kuram ir tiesības balsot, prombūtnē vietnieks var īstenot šīs tiesības.	Katru Administratīvās valdes locekli var pārstāvēt kāds aizstājējs. Pilntiesīga locekļa, kuram ir tiesības balsot, prombūtnē aizstājējs var īstenot šīs tiesības.
Pamatojums
Aizstājēja lomas precizēšana, kā arī tās formulējums.
Grozījums Nr. 16 9.panta 4. punkts
4. Administratīvā valde pieņem trīs gadu darba programmu, pamatojoties uz centra direktora iesniegto projektu, pēc apspriedēm ar zinātnisko komiteju un Komisijas atzinumu uzklausīšanas un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.	4. Administratīvā valde pieņem trīs gadu darba programmu, pamatojoties uz centra direktora iesniegto projektu, pēc apspriedēm ar zinātnisko komiteju un Komisijas un Eiropas Parlamentu atzinumu uzklausīšanas un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
Pamatojums

Pirms darba programmas pieņemšanas par to jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr. 17 9. panta 6. punkts
6. Ja Komisija nepiekrīt trīs gadu programmai vai gada darba programmai, Administratīvā valde pieņem tās ar 4/5 balsu vairākumu.	6. Ja Komisija nepiekrīt trīs gadu programmai vai gada darba programmai, Administratīvā valde pieņem tās ar 3/4 balsu vairākumu.
Pamatojums
Ierosinātā pārstāvības robežvērtība piešķirtu Komisijai nevajadzīgi lielu ietekmi uz Centra darbu.
Grozījums Nr. 18 10.panta 1. punkts
1. Administratīvajai valdei palīdz izpildkomiteja. Izpildkomiteju veido Administratīvās valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un divi Komisijas pārstāvji. Direktors piedalās tās sapulcēs bez balsstiesībām.	1. Administratīvajai valdei palīdz izpildkomiteja. Administratīvās valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, viens Eiropas Parlamenta iecelts neatkarīgs eksperts un viens Komisijas pārstāvis. Direktors piedalās tās sapulcēs bez balsstiesībām.
Pamatojums
Vienu no izpildkomitejas neatkarīgajiem ekspertiem, kurai ir svarīgs uzdevums sagatavošanās jomā, jāieceļ Eiropas Parlamentam. Šis risinājums garantētu, ka Parlaments būtu pienācīgi informēts par Centra darbu. Turklāt būtu pietiekami, ja šajā komitejā būtu viens Komisijas pārstāvis.
Grozījums Nr. 19 11. panta 1. punkts
1. Centru vada direktors, ko ieceļ Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma uz pieciem gadiem; pēc Komisijas priekšlikuma, veicot novērtējumu, šo periodu var vienreiz pagarināt ne vairāk kā uz pieciem gadiem.	1. Centru vada direktors, ko ieceļ Administratīvā valde uz pieciem gadiem, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, ko ierosinājusi Komisija pēc atklāta konkursa, kas noticis pēc šāda konkursa izsludināšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un vienā no nozīmīgākajiem laikrakstiem katrā dalībvalstī, pēc Komisijas priekšlikuma, Administratīvajai valdei veicot novērtējumu, šo periodu var vienreiz pagarināt ne vairāk kā uz pieciem gadiem.
Novērtējumā Komisija jo īpaši izskata:	Novērtējumā Administratīvā valde jo īpaši izskata:
- pirmā pilnvaru termiņa laikā sasniegtos rezultātus un veidu, kā tie sasniegti;	- pirmā pilnvaru termiņa laikā sasniegtos rezultātus un veidu, kā tie sasniegti;
- centra pienākumus un prasības turpmākajos gados.	- centra pienākumus un prasības turpmākajos gados.
	Novērtējumu nekavējoties iesniedz Komisijai un Eiropas Parlamentam.
Pamatojums
Šis formulējums pēdējā laikā ir izmantots dažādās regulās par Kopienas aģentūru izveidošanu (Eiropas Medikamentu novērtēšanas aģentūra, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs). Pieteikumu iesniegšanas un kandidātu izvēles procedūrai jābūt cik vien iespējams pārredzamai, lai pievērstu iespējamo kandidātu uzmanību. Administratīvajai valdei kā iestādei, kas ieceļ amatā, jāveic direktora darba novērtēšana. Attiecīgos gadījumos lēmums par direktora amata laika pagarināšanu jāpieņem tikai pēc novērtēšanas. Tā kā novērtējums attiecas uz personu, kas ieņem publisku amatu, kā arī tā ir saistīta ar Kopienas aģentūru, ir svarīgi, ka Komisijai un Eiropas Parlamentam ir iespējams iepazīties ar to.
Grozījums Nr. 20 11. panta 2. punkts
2. Pēc iecelšanas pirmajam pilnvaru termiņam no maksimāli diviem termiņiem Administratīvās valdes izvirzīto direktora amata kandidātu bez kavēšanās var uzaicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz tā locekļu jautājumiem.	2. Pēc iecelšanas pirmajam pilnvaru termiņam no maksimāli diviem termiņiem Administratīvās valdes izvirzīto direktora amata kandidātu bez kavēšanās uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz tā locekļu jautājumiem.
Pamatojums
Direktora kandidātam obligāti jāuzstājas Parlamenta priekšā pirms galīgās iecelšanas amatā tāpat, kā tas ir attiecībā uz citām decentralizētām aģentūrām.
Grozījums Nr. 21 20. panta 2. punkts
Šādas sadarbības pamatā ir darba vienošanās, ko savā starpā noslēdz iepriekš minētās iestādes un organizācijas. Šīs vienošanās noslēdz Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu. Ja Komisija iebilst pret šiem pasākumiem, Administratīvajai valdei tie jāpieņem ar 4/5 balsu vairākumu.	Šādas sadarbības pamatā ir darba vienošanās, ko savā starpā noslēdz iepriekš minētās iestādes un organizācijas. Šīs vienošanās noslēdz Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu. Ja Komisija iebilst pret šiem pasākumiem, Administratīvajai valdei tie jāpieņem ar 3/4 balsu vairākumu.
Pamatojums
Šis lēmuma pieņemšanai vajadzīgais kvorums, Komisijai pieņemot noraidījumu, ir nevajadzīgi liels.
Grozījums Nr. 22 23. panta 1. punkts
Komisija uzsāk centra ārēju novērtēšanu reizi sešos gados tā, lai tā atbilstu centra divām triju gadu programmām. Šis novērtējums attiecas arī uz Reitox sistēmu. Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Administratīvajai valdei.	Komisija uzsāk centra ārēju novērtēšanu reizi trijos gados tā, lai tā atbilstu centra katrai triju gadu programmai. Šis novērtējums attiecas arī uz Reitox sistēmu. Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Administratīvajai valdei.
Pamatojums
Sešu gadu novērtēšanas periods ir pārāk ilgs, jo aģentūras darbības vide ļoti strauji attīstās. Būtu atbilstošāk Centra darbu novērtēt biežāk, priekšroku dodot novērtēšanai katras darba programmas pēdējā gada laikā.
Grozījums Nr. 23 I pielikuma A daļas 2. punkta 1. un 2. apakšpunkts
(1) narkotiku problēmas uzraudzība, jo īpaši, izmantojot epidemioloģiskos vai citus rādītājus, un jaunu tendenču uzraudzība, jo īpaši to, kas saistītas ar vairāku narkotiku lietošanu;	(1) narkotiku problēmas, tostarp psihi modulējošo vielu lietošanas, uzraudzība un jo īpaši izmantojot epidemioloģiskos vai citus rādītājus, un jaunu tendenču uzraudzība, jo īpaši to, kas saistītas ar vairāku narkotiku lietošanu;
(2) to risinājumu uzraudzība, ko piemēro ar narkotikām saistītajām problēmām;	(2) to risinājumu uzraudzība, ko piemēro ar narkotikām saistītajām problēmām, sniedzot informāciju par labāko praksi dalībvalstīs un sekmējot tās apmaiņu un pasākumu novērtēšana, lai noteiktu labāko praksi;
Pamatojums

Psihi modulējošo vielu ļaunprātīgas lietošanas novērtēšanai jāietilpst Centra uzdevumos. Arī pašreizējās politikas novērtēšanai narkotiku jomā jābūt vienai no prioritārajām EMCDDA darbības jomām. Tas nav centra uzdevums izvērtēt atsevišķo dalībvalstu politiku. Tomēr Centram jāsniedz informācija par labāko praksi dalībvalstīs un jāsekmē tās apmaiņa.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru
Atsauces	KOM(2005)0399 – C6‑0256/2005 – 2005/0166(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	LIBE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 15.9.2005
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē	Jiří Maštálka 22.9.2005
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	24..2006		22.2.2006
Izskatīšana komitejā	22.2.2006
Pieņemšanas datums	+: –: 0:	47 1 2
Galīgā balsojuma rezultāti	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, Johannes Blokland, John Bowis, Frederika Brepoels, Hiltrud Breyer, Dorette Corbey, Avril Doyle, Jillian Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Milan Gaľa, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Mary Honeyball, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Marie-Noëlle Lienemann, Marios Matsakis, Roberto Musacchio, Miroslav Ouzký, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Karin Scheele, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Jonas Sjöstedt, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	María del Pilar Ayuso González, Christofer Fjellner, Jutta D. Haug, Erna Hennicot-Schoepges, Jiří Maštálka, Miroslav Mikolášik, Renate Sommer
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Miguel Angel Martínez Martínez
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

• [1]  OVC.../OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts		Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru
Atsauces		KOM(2005)0399 – C6-0256/2005 – 2005/0166(COD)
Datums, kad to iesniedza EP		31.8.2005
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē		LIBE 6.9.2005
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē		JURI 6.9.2005		ENVI 6.9.2005
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums		JURI 24.10.2005
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums		Frederika Brepoels 14.9.2005
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana   Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu
Finansējuma grozījumi   Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu
Izskatīšana komitejā		23.11.2005	21.2.2006		21.3.2006
Pieņemšanas datums		21.3.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+ – 0	43 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā		Alexander Nuno Alvaro, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Johannes Blokland, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Maria Carlshamre, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Elly de Groen-Kouwenhoven, Lilli Gruber, Lívia Járóka, Timothy Kirkhope, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Romano Maria La Russa, Edith Mastenbroek, Claude Moraes, Hartmut Nassauer, Martine Roure, Inger Segelström, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Stefano Zappalà, Tatjana Ždanoka
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā		Frederika Brepoels, Richard Corbett, Gérard Deprez, Lutz Goepel, Ignasi Guardans Cambó, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Antonio Masip Hidalgo, Hubert Pirker, Herbert Reul, Marie-Line Reynaud, Rainer Wieland
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā		Pierre Schapira
Iesniegšanas datums		3.4.2006
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)		...