ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai

26.4.2006 - (KOM(2005)0472 – C6‑0326/2005 – 2005/0201(CNS)) - *

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Albert Jan Maat

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai

(KOM(2005)0472 – C6‑0326/2005 – 2005/0201(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0472)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0326/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6‑0140/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 4.a apsvērums (jauns)
	4.a Eiropas Parlaments 2005. gada 15. novembrī pieņēma rezolūciju1, kurā aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu regulai par Eiropas zušu krājumu atjaunošanu.
	_______________________ 1 Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0425.
Grozījums Nr. 2 8. apsvērums
(8) Eiropas zušu krājumu atjaunošanas panākumi ir atkarīgi no ciešas sadarbības un saskaņotas rīcības Kopienas, dalībvalsts un vietējā līmenī, kā arī no informācijas, konsultācijām un ieinteresēto sabiedrisko sektoru līdzdalības.	(8) Eiropas zušu krājumu atjaunošanas panākumi ir atkarīgi no ciešas sadarbības un saskaņotas rīcības Kopienas, dalībvalsts un vietējā, kā arī reģionālā līmenī, kā arī no informācijas, konsultācijām un ieinteresēto sabiedrisko sektoru līdzdalības.
Pamatojums
Teksts ir piemērots, lai atspoguļotu tiesisko un administratīvo stāvokli dažās dalībvalstīs, kurās šīs zvejas noteikumi ir reģionālo pārvalžu kompetencē vai ir dalīti ar centrālo valdību.
Grozījums Nr. 3 10. apsvērums
(10) Upju baseinos, kur zvejai un citām cilvēku darbībām, kas skar zušu krājumus, var būt pārrobežu ietekme, visas programmas un pasākumi ir jākoordinē visā attiecīgajā upes baseinā. Attiecībā uz upju baseiniem, kas izplešas ārpus Kopienas robežām, Komisijai ir jācenšas nodrošināt piemērotu koordināciju ar attiecīgajām trešām valstīm. Tomēr šādas koordinācijas vajadzība nedrīkst kavēt dalībvalstu steidzami veicamos pasākumus,	(10) Upju baseinos, kur zvejai un citām cilvēku darbībām, kas skar zušu krājumus, var būt pārrobežu ietekme, visas programmas un pasākumi ir jākoordinē visā attiecīgajā upes baseinā. Tomēr šo koordinēšanu nedrīkst veikt, pārāk strauji ieviešot valstu programmu daļas apsaimniekošanas plānā par zušiem. Attiecībā uz upju baseiniem, kas plešas ārpus Kopienas robežām, Komisijai ir jācenšas nodrošināt piemērotu koordināciju ar attiecīgajām trešām valstīm. Starptautiskā koordinācijā kā Eiropas Savienībā, tā ārpus tās, īpaša uzmanība jāpievērš Baltijas jūrai un Eiropas piekrastes ūdeņiem, kas atrodas ārpus ūdeņu pamatdirektīvas noteiktajām robežām. Tomēr šādas koordinācijas nepieciešamība nedrīkst kavēt dalībvalstu steidzami veicamos pasākumus,
Pamatojums
Eiropas zušu krājumu atjaunošanas pasākumi neattiecas tikai uz Kopienas ūdeņiem.
Grozījums Nr. 4 10.a apsvērums (jauns)
	10.a Tā kā daudzi dabiskā ceļā radušies stikla zuši iet bojā, Komisijai nekavējoties jāizpēta, kā Eiropas akvakultūru var iesaistīt Eiropas zušu krājumu atjaunošanā, cita starpā turpinot audzēt noķertos stikla zušus, līdz tie attīstās par dzeltenajiem zušiem un tos var izmantot krājumu atjaunošanai Eiropas iekšējos ūdeņos, kam ir izeja uz jūru;
Grozījums Nr. 5 10.b apsvērums (jauns)
	10.a Eiropas zušu krājumu atjaunošanas sakarā jāuzsver, ka stikla zuši ir īpaši neaizsargāti galvenokārt tādēļ, ka lielu to skaitu izved. Tādēļ jāveic īpaši pasākumi, lai palielinātu Eiropas ūdeņos palaisto stikla zušu skaitu.
Pamatojums
Zinot, ka ievērojama pieprasījuma un eksporta apjoma dēļ stikla zuši ir īpaši apdraudēta zušu krājumu daļa, jāizveido īpaši pasākumi, lai palielinātu Eiropas ūdeņos palaisto stikla zušu skaitu.
Grozījums Nr. 6 2. pants
No katra mēneša pirmās līdz piecpadsmitajai dienai ir aizliegts zvejot, izkraut krastā vai paturēt uz kuģa Anguilla anguilla sugas zušus.	Zvejas sezonu saīsina, lai zvejas intensitāte samazinātos uz pusi.
Pamatojums
Lai arī šķiet, ka plānu sagatavošanas laikā jāveic steidzami pasākumi, pārmaiņus 15 dienu liegums nebūt nav piemērots modelis. Pirmkārt, tā kā zušu zveja ir atkarīga no mēness fāzēm, šis pasākums var izraisīt gandrīz pilnīgu zvejas liegumu vai, tieši pretēji, nekādi to neietekmēt. Otrkārt, pasākums liedz ne vien zvejot, bet arī izkraut un uzglabāt zušus. Tas var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecības uzņēmumus, kuri nevar atļauties algot darbiniekus 15 dienas mēnesī vai izmantot nepieciešamo infrastruktūru, kas pēc tam jāaptur. Visu šo iemeslu dēļ, ja vēlas samazināt slodzi uz pusi, ieteicams to darīt, pakāpeniski saīsinot zvejas sezonu.
Grozījums Nr. 7 3. panta ievada daļa
Atkāpjoties no 2. panta, līdz 2007. gada 30. jūnijam no katra mēneša pirmās līdz piecpadsmitajai dienai ir atļauts zvejot, paturēt uz kuģa un izkraut krastā Anguilla anguilla sugas zušus ar noteikumu, ka:	Atkāpjoties no 2. panta, līdz 2007. gada 30. jūnijam ārpus noteiktās zvejas sezonas ir atļauts zvejot, paturēt uz kuģa un izkraut krastā Anguilla anguilla sugas zušus ar noteikumu, ka:
Pamatojums
Zinot, ka 2. panta grozījumā kā steidzams pasākums ieteikts aizvietot 15 dienu termiņu ar zvejas sezonas saīsināšanu, ņemot vērā noteikto zvejas sezonu, jānosaka arī izņēmumi.
Grozījums Nr. 8 3. panta b) punkts
b) un visus noķertos zušus palaiž Eiropas iekšējos ūdeņos, kuri ir saistīti ar jūru, lai palielinātu pieaugušo sudrabzušu atlikuma apjomu.	b) un visus noķertos zušus palaiž Eiropas iekšējos ūdeņos, kuri ir saistīti ar jūru, lai palielinātu pieaugušo sudrabzušu atlikuma apjomu vai arī tos izmanto akvakultūrā Eiropas Savienībā, ja noteiktam procentam daļai (ko paredzēs Komisija) akvakultūrā izmantoto zušu ļauj attīstīties un ar tiem atjauno dzelteno zušu krājumus Eiropas iekšējos ūdeņos, kas ir saistīti ar jūru, lai tādējādi palielinātu uz nārstu migrējošo pieaugušo sudrabzušu daudzumu.
Grozījums Nr. 9 3. panta ba) apakšpunkts (jauns)
	ba) dalībvalstīm jāveic arī papildu pasākumi, lai pēc iespējas mazāk kavētu stikla zušu dabisko migrāciju noteiktajos periodos.
Pamatojums
Laikā, kad zuši pamet piekrastes zonas, lai dotos iekšzemē, pēc iespējas jānovērš šķēršļi to migrācijai.
Grozījums Nr. 10 4. panta 1. punkts
1. Ja pašreizējie valsts pasākumi noteiktos upju baseinos jau nodrošina, ka tiek sasniegti 6. panta 4. punktā minētie mērķi, attiecīgā dalībvalsts līdz 2007. gada 30. jūnijam var iesniegt pieprasījumu par atbrīvojumu no 2. pantā šiem baseiniem paredzētajiem pasākumiem.	1. Ja pašreizējie valsts pasākumi noteiktos upju baseinos jau nodrošina, ka tiek sasniegti 6. panta 4. punktā minētie mērķi, attiecīgā dalībvalsts līdz 2008. gada 30. jūnijam var iesniegt pieprasījumu par atbrīvojumu no 2. pantā šiem baseiniem paredzētajiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 11 4.a pants (jauns)
	4.a pants
	Stikla zušu papildu aizsardzība
	Zušu, kas īsāki par 12 cm, zveja ir aizliegta, ja tā neatbilst vienam no šiem nosacījumiem:
	a) visus nozvejotos zušus palaiž Eiropas iekšējos ūdeņos, kuri ir saistīti ar jūru, lai palielinātu pieaugušo sudrabzušu atlikuma apjomu;
	b) visus nozvejotos zušus izmanto akvakultūrā Eiropas Savienībā ar nosacījumu, ka Komisijas noteikts akvakultūrā izmantoto zušu procents ir paredzēts dzelteno zušu audzēšanai un palaišanai Eiropas iekšējos ūdeņos, kuri ir saistīti ar jūru, lai palielinātu pieaugušo dzelteno zušu atlikuma apjomu.
	Ja dalībvalsts vēlas, Komisija, nepārkāpjot ilgstošas attīstības kritērijus, var noteikt arī stikla zušu eksporta kvotu.
	Ja kādā dalībvalstī vai reģionā nozvejotos stikla zušus izmanto patēriņam, Komisija to var atļaut, ja šādā veidā nepārkāpj ilgtspējas kritēriju.
Grozījums Nr. 12 5. pants
Atkāpjoties no 2. panta, no 2007. gada 1. jūlija no katra mēneša pirmās līdz piecpadsmitajai dienai atļauts zvejot, paturēt uz kuģa un izkraut krastā Anguilla anguilla sugas zušus ar noteikumu, ka šāda zveja atbilst zušu krājumu apsaimniekošanas plāna noteiktajiem noteikumiem un ierobežojumiem.	Atkāpjoties no 2. panta, no 2008. gada 1. jūlija šāda zveja atbilst zušu krājumu apsaimniekošanas plāna noteiktajiem noteikumiem un ierobežojumiem.
Pamatojums
Atbilst iesniegtajam 2. panta grozījumam.
Grozījums Nr. 13 5. panta 1.a punkts (jauns)
	Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras līdz 2006. gada 31. decembrim iesniedz Komisijā zušu krājumu apsaimniekošanas plānu, pārtrauc piemērot 2. pantu, iekams Komisija pieņem galīgo lēmumu.
Grozījums Nr. 14 6. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis noskaidro un nosaka to teritorijā esošos atsevišķos upju baseinus, kas bija Eiropas zušu dabiskā dzīvotne („zušu upju baseini”), pirms cilvēki veica tajos kādas darbības.	1. Dalībvalstis noskaidro un nosaka to teritorijā esošos atsevišķos upju baseinus, kas bija Eiropas zušu dabiskā dzīvotne („zušu upju baseini”), pirms cilvēki veica tajos kādas darbības. Dalībvalsts var izlemt izveidot upes baseinu no visas valsts teritorijas vai kādas reģionālas administratīvās vienības.
Pamatojums
Lai pastiprinātu sistēmas perspektivitāti, jābūt iespējai izmantot arī dalībvalstu zušu krājumu apsaimniekošanas sistēmas.
Grozījums Nr. 15 6. panta 2. punkts
2. Nosakot zušu upju baseinus, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā Direktīvas 2000/60/EK 3. pantā minētās administratīvās vienošanās.	2. Nosakot zušu upju baseinus, dalībvalstis iespēju robežās ņem vērā Direktīvas 2000/60/EK 3. pantā minētās administratīvās vienošanās.
Pamatojums
Lai pastiprinātu sistēmas perspektivitāti, jābūt iespējai izmantot arī dalībvalstu zušu krājumu apsaimniekošanas sistēmas.
Grozījums Nr. 16 6. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Dalībvalstis izveido zušu krājumu apsaimniekošanas plānu upju baseinos, kas nodrošina efektīvu šīs sugas krājumu atjaunošanu. Šajos darbības plānos paredzētos upju baseinus iesaka dalībvalstis.
Pamatojums
Dažās dalībvalstīs, piemēram, Portugālē, visus upju baseinus uzskata par zušu dabisko dzīves vidi. Apsaimniekošanas plānu izstrāde, uzraudzība un kontrole visiem šiem baseiniem būtu sarežģīta, jo prasītu neiespējamus cilvēku un finanšu resursus. Tādēļ dalībvalstīm jāizvirza darbības prioritātes, ņemot vērā to īpatnības.
Grozījums Nr. 17 6. panta 3.b punkts (jauns)
	3.b Vairāku dalībvalstu kopējo upju baseinu pārvaldības plāni jāizstrādā koordinēti un jāiesniedz Komisijai.
Grozījums Nr. 18 6. panta 4. punkts
4. Katra zušu krājumu apsaimniekošanas plāna mērķis ir katrā zušu upju baseinā ar augstu iespējamības pakāpi ļaut, lai atlikums, kas nonāk jūrā, ir vismaz 40% pieaugušo zušu biomasas, salīdzinot ar vislabāko aplēsto potenciālo izceļošanu no upes baseina, ja nenotiktu cilvēku darbība, kas ietekmētu zvejas apgabalu vai krājumus.	4. Katra zušu krājumu apsaimniekošanas plāna mērķis ir katrā zušu upju baseinā ar augstu iespējamības pakāpi ļaut, lai jūrā nonāk lielāks apjoms pieaugušo zušu biomasas, salīdzinot ar vislabāko aplēsto potenciālo izceļošanu no upes baseina, ņemot vērā visas cilvēku darbības, kas ietekmētu zvejas apgabalu vai krājumus.
Pamatojums
Nav skaidri saprotams, kā varēs aprēķināt šos 40% atlikuma. . Plāniem būtu jāgarantē daudz lielāks procents katrā upju baseinā, taču atkarībā no lielākas vai mazākas bagātības un/vai esošajiem šķēršļiem tajos. Turklāt nav skaidri saprotama šī punkta pēdējā teikuma jēga.
Grozījums Nr. 19 6. panta 5.a punkts (jauns)
	5.a Eiropas Savienība atbalsta pasākumus, kas ļauj atjaunot zivju resursus dažādu dalībvalstu upju baseinos.
Grozījums Nr. 20 6. panta 5.b punkts (jauns)
	5.b Eiropas Savienība atbalsta palīdzības pasākumus šķēršļu pārvarēšanas mehānismu izstrādei un/vai piemērošanai, lai upēs nebūtu apdraudēta migrācija.
Pamatojums
Šīs sugas indivīdu dzīves ciklā ir svarīga zušu migrācija no jūras uz saldūdeni nārstam, kā arī iespēja peldēt pa upi uz augšu. Tādēļ fizisko šķēršļu novēršanai saldūdens straumēs jābūt prioritātei.
Grozījums Nr. 21 7. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis līdz 2006. gada 31. decembrim paziņo Komisijai par visiem zušu krājumu apsaimniekošanas plāniem, kas sastādīti atbilstīgi 6. pantam.	1. Dalībvalstis līdz 2007. gada 30. jūnijam paziņo Komisijai par visiem zušu krājumu apsaimniekošanas plāniem, kas sastādīti atbilstīgi 6. pantam.
Pamatojums
Dažādu iemeslu dēļ nav iespējams realizēt šo grafiku, tādēļ ieteikts atlikt tā īstenošanu uz gadu. No vienas puses, plāniem bieži nepieciešama dažādu reģionu vai valstu koordinācija, kas prasa koordinācijas darbu, kam vajag daudz laika un pūļu. Pašreizējās zināšanas atlikuma aprēķinam nav pietiekamas, un šķiet, ka CIEM ieteiktās darba grupas un SLIME projektā šobrīd izskatīto modeļu rezultāti nedod rezultātus, ko būtu iespējams izmantot plānu attīstībai pēc šeit ieteiktā grafika.
Grozījums Nr. 22 7. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis ievieš atbilstīgi 2. punktam apstiprinātos zušu krājumu apsaimniekošanas plānus no 2007. gada 1. jūlija.	3. Dalībvalstis īsteno atbilstīgi 2. punktam apstiprinātos zušu krājumu apsaimniekošanas plānus no 2008. gada 1. jūlija, vai arī cik iespējams drīzākā piemērotā laikā pirms minētā datuma.
Grozījums Nr. 23 8. panta 1. punkts
1. Ja upju baseins plešas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, attiecīgās dalībvalstis kopīgi sastāda zušu krājumu apsaimniekošanas plānu.	1. Ja upju baseins plešas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, attiecīgās dalībvalstis kopīgi izveido zušu krājumu apsaimniekošanas plānu. Ja saskaņošana draud beigties ar tādu kavēšanos, ka apsaimniekošanas plānu nav iespējams iesniegt laikā, dalībvalstis var iesniegt apsaimniekošanas plānus par upes baseina daļu attiecīgajā valstī.
Grozījums Nr. 24 8. panta 2. punkts
2. Ja zušu upju baseins plešas ārpus Kopienas teritorijas, attiecīgās dalībvalstis cenšas izstrādāt zušu krājumu apsaimniekošanas plānu, sadarbojoties ar attiecīgajām trešām valstīm.	2. Ja zušu upju baseins plešas ārpus Kopienas teritorijas, attiecīgās dalībvalstis cenšas izstrādāt zušu krājumu apsaimniekošanas plānu, sadarbojoties ar attiecīgajām trešām valstīm. Šajā sakarā īpašu uzmanību velta Baltijas jūrai un Eiropas piekrastes ūdeņiem, kuri nav iekļauti Direktīvas 2000/60/EK darbības jomā.
Grozījums Nr. 25 8.a pants (jauns)
	8.a pants Īpaši pasākumi saistībā ar stikla zušiem
	Komisija iekļauj Eiropas zušu krājumu atjaunošanas plānā īpašus pasākumus, lai nodrošinātu palaisto stikla zušu skaita pieaugumu, īpaši pievēršoties problēmām, ko rada stikla zušu lielais eksporta apjoms.
Pamatojums
Zinot, ka stikla zuši ir īpaši apdraudēta zušu krājumu daļa, it īpaši ņemot vērā ievērojamo eksportu, jāizveido īpašii pasākumi, lai palielinātu palaisto stikla zušu skaitu.
Grozījums Nr. 26 9. panta 1. punkts
1. Attiecībā uz katru zušu krājumu apsaimniekošanas plānu katra dalībvalsts līdz 2009. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par plāna uzraudzību, efektivitāti un rezultātu un jo īpaši aplēš katram upes baseinam to zušu atlikuma biomasas daļu, kas tiek līdz jūrai nārstot, salīdzinot ar atlikumu, ko panāk, ja nenotiek zveja vai citas cilvēku darbības, kas ietekmē zveju vai krājumus.	1. Attiecībā uz katru zušu krājumu apsaimniekošanas plānu katra dalībvalsts līdz 2009. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par plāna uzraudzību, efektivitāti un rezultātu.
Pamatojums
Kā jau teikts, nav skaidri saprotams, kā būs iespējams aprēķināt zušu atlikuma apjomu. Tādēļ saskaņā ar Komisijas taktiku, lai vienkāršotu likumdošanu un mazinātu dalībvalstu administratīvo slodzi, jāsamazina prasība iesniegt ziņojumus, kuri ir gandrīz pilnīgi nelietderīgi.
Grozījums Nr. 27 9. panta 2. punkts
2. Līdz 2010. gada 1. jūlijam Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar zušu krājumu apsaimniekošanas plānu ieviešanas rezultātu statistisko un zinātnisko novērtējumu, kam pievienots Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas atzinums.	2. Līdz 2011. gada 1. jūlijam Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar zušu krājumu apsaimniekošanas plānu ieviešanas rezultātu statistisko un zinātnisko novērtējumu, kam pievienots Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas atzinums.
Pamatojums
Dažādu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot šo grafiku, tādēļ ieteikts atlikt tā īstenošanu uz gadu. No vienas puses, plāniem bieži nepieciešama dažādu reģionu vai valstu koordinācija, kas prasa koordinācijas darbu, kam vajag daudz laika un pūļu. Pašreizējās zināšanas atlikuma aprēķinam nav pietiekamas, un šķiet, ka ICES ieteiktās darba grupas un SLIME projektā šobrīd izskatīto modeļu rezultāti nedod rezultātus, ko būtu iespējams izmantot plānu attīstībai pēc šeit ieteiktā grafika.
Grozījums Nr. 28 9. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Komisija, apspriežoties ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi, Eiropas Iekšzemes zvejas padomdevēju komiteju, dalībvalstīm un zivrūpniekiem, līdz 2007. gada 1. janvārim nosaka, vai 6. panta 4. punktā noteiktā norma ir pienācīgi izmērāma un praktiski piemērojama, un pēc tam vajadzības gadījumā Komisija iesniedz grozītu vai koriģētu priekšlikumu.
Grozījums Nr. 29 11. panta 1. punkts
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet ne ātrāk par 2007. gada 1. janvāri.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

In recent years, eel stocks in the European Union have declined dramatically. There are grounds for fearing that, unless an Action Plan enters into force quickly in the European Union, the species could become extinct.

Throughout the distribution area of the European eel (the whole of Europe, and North Africa), eels are fished. Fishing of glass eels is concentrated in South-Western Europe: catches (c. 100 t) are used for direct consumption, allowed to mature into yellow eels (to some extent in Europe but especially in the Far East) or used for restocking of waters in the rest of Europe. Yellow eels and silver eels are fished everywhere in European waters; the catches (estimated at 8000 t), together with eels from aquaculture (c. 10 800 t), are used for consumption (smoked, steamed, in jelly, etc.).

Table 1 Overview of the principal countries where European eel is fished or farmed. The figures indicate official production in 2000. (Source: ICES/EIFAC Working Group on Eels). The official figures for fisheries substantially underestimate actual catches, which are thought to be around twice the amount shown.

Fishing in EU		Fishing outside EU		Eel farming
Country	Production (t)	Country	Production (t)	Country	Production (t)
United Kingdom	796	Egypt	2 064	Netherlands	3 800
Germany	686	Norway	281	Denmark	2 674
Denmark	620	Turkey	176	Italy	2 750
Sweden	560	Tunisia	108	Elsewhere in Europe	1 639
Italy	549	Morocco	100	Asia	10 000
Poland	429	Elsewhere	238
France	399
Netherlands	351
Ireland	250
Elsewhere in EU	280

In the past 20 years, stocks of eels above the minimum permitted size for fishing have declined by 50% (and over the past 40 years they have fallen by as much as 75%), while glass eel stocks have declined by 95% during the same period.

Since earliest times, there has been a strong demand for eel in Europe. In some areas it is a major feature of the culinary tradition and an essential element in the natural habitat.

Although inland fishing does not officially fall under the European common fisheries policy, the common problem which exists in numerous Member States necessitates a common approach. Without one, it is very likely that it will prove impossible to conserve or restore eel stocks.

Naturally, the differences between Member States and climate zones are great. In Scandinavia the situation is not like that in France, for instance. However, a substantial decline in eel stocks is observable throughout the European Union.

All waters in Europe where eel occurs may be contributing to the production of silver eels (fertile eels); closer to the sea more than further inland - in some countries more than in others. It is not clear whether silver eels from all countries actually participate in reproduction, or whether the spawning population comes from a small part of Europe, while silver eels from other countries die without reproducing.

It has been suggested that most female silver eels come from Scandinavia, but it also seems likely that the Gulf of Biscay, which is the initial arrival area for more than 95% of glass eels, is really the key area. If one were to protect one area and not another, it is quite possible that the protected area might turn out to be the wrong one. As a precaution, it must be assumed that all silver eels which migrate from Europe contribute to reproduction. Therefore no country can deny its shared responsibility for preserving breeding stocks.

Over the years, the proportion of eel consumed which is caught in the wild has declined substantially. The bulk of consumption is accounted for by aquaculture. Consequently, more and more of the glass eels which are caught are sold for use in aquaculture.

This trend has accelerated due to the enormous demand from South-East Asia for glass eels. As a result, glass eel prices have risen so high that it has become completely unviable, economically, to restock Europe's inland waters with glass eels.

As eel stocks have declined all over Europe, it currently seems most likely that all eels in Europe form part of a single stock and come from a single breeding area. Thus restoring eel stocks is primarily an international problem. At the same time, the eel is a species which typically occurs in small waters scattered all over Europe, in which small-scale fishing is practised and a huge number of local factors have an impact. It will only be possible to implement a recovery plan if it is carried out in all these small waters, with the cooperation of local interested parties and managers. The international recovery plan will have to be based on the information collected in all those small waters.

This twofold character of eel recovery (a large-scale problem occurring in small-scale waters) makes it necessary to divide roles between different tiers of government and between authorities and interested parties. On the one hand the central authority (EU) will have to set the conditions for sustainable management, and then impose them on lower tiers of government (the national level), which in turn can pass them on in the form of conditions for the fishing plans of regional fisheries managers. On the other hand, local management must be based on information concerning the local situation, and this information will have to be used by the (higher) authorities to monitor and evaluate the management measures implemented. Satisfactory cooperation between the fishing industry, other interested parties and the authorities is crucial here.

On 15 November 2005 the European Parliament adopted a resolution (2005/2032(INI)) calling on the Commission to submit without delay a proposal for a regulation to bring about the recovery of eel stocks. The present Commission has worked energetically to do so, with the result that, partly on the basis of the resolution, a proposal for a regulation (2005/0201) has now been submitted.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai
Atsauces	KOM(2005)0472 – C6-0326/2005 – 2005/0201(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	20.10.2005
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 27.10.2005
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 27.10.2005
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	ENVI 29.11.2005
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Albert Jan Maat 25.10.2005
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana   Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu
Finansējuma grozījumi   Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums	0.0.0000
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju –plenārsēdes lēmuma datums
Izskatīšana komitejā	29.11.2005		30.1.2006	22.2.2006	19.4.2006
Pieņemšanas datums	19.4.2006
Galīgā balsojuma rezultāti		Vienbalsīgi
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	James Hugh Allister, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Iles Braghetto, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Alfred Gomolka, Heinz Kindermann, Henrik Dam Kristensen, Albert Jan Maat, Willy Meyer Pleite, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Bernard Poignant, Struan Stevenson, Margie Sudre
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Chris Davies, Duarte Freitas
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Carlos Carnero González, Salvador Garriga Polledo, Eugenijus Gentvilas, Antonio Masip Hidalgo
Iesniegšanas datums	26.4.2006
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...