Ziņojums - A6-0141/2006Ziņojums
A6-0141/2006

ZIŅOJUMS par piekrastes zvejniecību un piekrastes zvejnieku problēmām

26.4.2006 - (2004/2264(INI))

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Seán Ó Neachtain

Procedūra : 2004/2264(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0141/2006

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par piekrastes zveju un piekrastes zvejnieku problēmām

(2004/2264(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā kopējo zivsaimniecības politiku,

–   ņemot vērā Eiropas Zivsaimniecības fonda noteikumus,

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 2792/1999 11. pantu, ar ko nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē,[1]

–   ņemot vērā 2001. gada 5. aprīļa rezolūciju par zivsaimniecību — drošība un negadījumu cēloņi,[2]

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[3],

–   ņemot vērā Padomes 2004. gada 19. jūlija regulu 1421/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē,[4]

–   ņemot vērā 2005. gada 15. decembra rezolūciju par sieviešu organizācijām zivsaimniecības un lauksaimniecības jomā un to paplašināšanu[5];

–   ņemot vērā Lisabonas stratēģiju,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6‑0141/2006),

A. tā kā piekrastes zvejniecība, īpaši maza apjoma krasta un tradicionālā zvejniecība, dod ievērojamu ieguldījumu piekrastes kopienu sociālekonomiskajā labklājībā, veicinot vietējo attīstību, darbavietu saglabāšanu un radīšanu gan iepriekšējā, gan nākamajā ražošanas posmā, svaigu zivju piegādi un vietējās kultūras tradīciju saglabāšanu;

B.  tā kā ekonomiskajai un sociālajai krīzei pakļautajā zivsaimniecības nozarē īpašas bažas rada flotes segmenti ar mazāku konkurētspēju, jo īpaši piekrastes zvejniecība;

C. tā kā pašlaik ir daudzējādi pasākumi, kas attiecas uz atšķirīgiem maza apjoma zvejniecības aspektiem daudzās Kopienas regulās;

D. tā kā kopējai zvejniecības politikai un tās instrumentiem, īpaši attiecībā uz Eiropas zvejniecības politiku (turpmāk – EZP), jāņem vērā piekrastes zvejniecība un jāpiemērojas tās konkrētajām problēmām, galvenokārt maza apjoma krasta un tradicionālajai piekrastes zvejniecībai;

E.  tā kā ir svarīgi nodrošināt piekrastes zvejniecības nākotni Eiropas Savienībā, ņemot vērā tās nozīmīgo ieguldījumu nodarbinātības nodrošināšanā piekrastes apgabalos, vienlaikus respektējot nepieciešamību novērst šī flotes segmenta pārslodzi un no tās izrietošo resursu izsīkumu;

F.  tā kā, lai gan ir augsts bezdarba līmenis un piekrastes iedzīvotāju vidējais vecums palielinās, dažās piekrastes teritorijās netiek pieņemti darbā jauni cilvēki;

G. tā kā piekrastes teritorijas, īpaši uz salām un attālos piekrastes apgabalos, ir ievērojami atkarīgas no zvejniecības un ar to saistītām nozarēm;

H. tā kā visattālākajos apgabalos izvietotās pārstrādes nozares lielas daļas konkurētspēju un ekonomisko dzīvotspēju nodrošina Kopienas piešķirtais atbalsts;

I.   tā kā daudzās dalībvalstīs ir ievērojams precīzas statistiskās informācijas trūkums par piekrastes zvejniecību, kas traucē veikt nopietnu nozares analīzi un salīdzinājumu;

J.   tā kā ir nepieciešama jauna Kopienas pieeja, kas tiecas uz harmonizāciju un novērš atšķirīgu attieksmi pret zvejniekiem no dažādām dalībvalstīm, ņemot vērā būtiskās atšķirības piekrastes zvejniecības nacionālajās politikās;

K. tā kā, ņemot vērā šīs nozares pārstāvības organizāciju un vietējo varas iestāžu iespējamo izšķirīgo lomu nozares vietējā līmeņa attīstībā, šīm organizācijām ir nepieciešams izstrādāt projektus un veicināt pasākumus piekrastes zvejniecības, īpaši maza apjoma un tradicionālās zvejniecības atbalstam, kurus jāveicina un jāatbalsta Kopienas līmenī;

L.  tā kā piekrastes zvejniekiem ir svarīgi piedalīties tirdzniecības procesā, uzlabojot viņu ražojumu realizācijas mehānismus un veicinot Komisijas dokumentu pārskatīšanu attiecībā uz zvejniecības ražojumiem tā, lai nodrošinātu izdevīgākas sākotnējās pārdošanas cenas un veicinātu pievienotās vērtības labāku sadali visā vērtību ķēdē;

M. tā kā ir ļoti svarīgi nodrošināt piekrastes zvejnieku un viņu pārstāvošo organizāciju piedalīšanos lēmumu pieņemšanā par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), jūras vides aizsardzību un zivju krājumu atjaunošanu, veicinot kopvadības principa piemērošanu un KZP decentralizāciju;

N. ņemot vērā nedrošību, kas ietekmē ienākumus un algas šajā nozarē un kas rodas no tās tirgvedības prakses un cenu veidošanas metodēm sākotnējā tirdzniecībā, kā arī šīs darbības neregulārā rakstura;

O. tā kā piekrastes zvejniecības nozari ietekmē arī dažādu izmaksu palielināšanās, kā arī degvielas cenu lielais svārstīgums;

P.  tā kā pieaug spriedze un konkurence par zvejas resursiem starp piekrastes zvejniekiem, kas ar zveju pelna iztiku, un tiem, kas nodarbojas ar amatierzveju, un tā kā šī problēma ir jārisina;

Q. tā kā jānodrošina, lai piekrastes zvejniecības metodes arī sekmētu vides aizsardzības uzlabošanos un piekrastes zvejniecības ilgtspējīgu attīstību;

R.  ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt piekrastes zvejnieku profesionālo apmācību,

1.  uzsver, ka piekrastes zvejniecība dod ievērojamu ieguldījumu ne tikai vietējās ekonomikas jomās, bet arī piekrastes kopienu sociālās struktūras uzturēšanā, ņemot vērā to, ka tā rada vairāk darbavietu, rēķinot uz noķerto lomu daudzuma, nekā citi flotu segmenti, jo īpaši uz salām un attālos piekrastes apgabalos;

2.  uzskata, ka piekrastes zvejniecības darbība ir svarīga, lai saglabātu kultūras tradīcijas un pieredzi, nodrošinot ne tikai šo reģionu kultūras daudzveidības aizsardzību, bet arī visu piekrastes kopienu izdzīvošanu; turklāt uzskata, ka šīs tradīcijas un pieredze jāsaglabā;

3.  atzīst, ka piekrastes zvejniecībai ir būtiska nozīme jūras krasta aizsardzībā un saglabāšanā, un tā tam ir jābūt;

4.  tomēr atzīst — ja piekrastes flotu jauda ir pārāk liela, tad tās var veicināt krājumu izsīkumu;

5.  uzskata, ka, īstenojot reģionālo politiku, dalībvalstīm jāpiemēro kopēji mehānismi, lai aizsargātu piekrastes zvejniecību ar mērķi nodrošināt to arī turpmāk, mērķu sasniegšanā un specifisko noteikumu īstenošanā ņemot vērā dabas apstākļus piekrastes zonās, kā arī krājumu aizsardzību, jo piekrastes zonas ir vietas, kurās nārsto daudzas zivju sugas, tostarp rūpniecībai piemērotās, un kurās tiek audzēti zivju mazuļi;

6.  tomēr uzskata, ka ir nepieciešams turpināt izpēti par piekrastes zvejniecības nozīmi un ietekmi nolūkā nodrošināt visu zvejas darbību ilgtspējīga līmeņa saglabāšanu;

7.  uzskata, ka ir nepieciešama specifiska izpēte, lai nodrošinātu zvejniecības aizsardzību trīs jūras jūdžu attālumā no krasta, zvejojot ar kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metrus, lietojot stacionāras zvejas ierīces;

8.  ierosina novērst tādu zvejniecības ierīču lietošanu, kuras apdraud piekrastes sugu saglabāšanu un zvejniecības nozares dzīvotspēju;

9.  atzīst grūtības ES līmenī izveidot vienotu piekrastes zvejniecības definīciju, un tāpēc uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm ir steidzami nepieciešams noteikt visiem pieņemamus obligātos kritērijus, kas radītu vajadzīgo līdzsvaru starp piekrastes zvejas, atklātās jūras zvejas un amatierzvejas darbībām;

10. uzskata, ka obligāto kritēriju noteikšanā cita starpā jāņem vērā šādi aspekti:

     a) maza apjoma piekrastes zvejniecība,

     b) zvejas kuģu garums;

     c) attālums līdz ostai, no kuras kuģi uzsāk darbību, ņemot vērā atšķirīgos ģeogrāfiskos un jūras vides apstākļus dalībvalstīs;

     d) ilgākais laika posms, kādu kuģi pavada prom no ostas;

     e)  zvejas kuģi, kuri ik dienas atgriežas ostā un pārdod svaigas zivis;

11. uzskata, ka saskaņotai pieejai attiecībā uz piekrastes zvejniecības datu vākšanu ir būtiska nozīme precīzu datu nodrošināšanā par piekrastes zvejniecības darbībām, kas ir priekšnoteikums vienotas definīcijas izveidošanai;

12. aicina Komisiju steidzamā kārtā ierosināt metodes piekrastes zvejniecības datu saskaņošanai visā Eiropas Savienībā, saglabājot individuālās nacionālās un reģionālās zvejniecības īpašības;

13. uzsver, ka ir steidzami nepieciešams pievērsties daudzajām problēmām piekrastes zvejniecības jomā, jo īpaši pārvaldes, strukturālās pilnveidošanas, attīstības, izglītības un apmācības jomā;

14. uzskata, ka piekrastes zvejniekiem un no zivsaimniecības atkarīgajām kopienām ir svarīgi vairāk iesaistīties pārstrādes un tirdzniecības procesos, lai nostiprinātu savu ienākumu avotu un uzlabotu dzīves līmeni;

15. ierosina turpināt atbalstīt zvejniecības ražojumu pārstrādes nozari visattālākajos apgabalos, jo īpaši piegādājot olīveļļu, kuru izmanto tunča konservēšanai;

16. aicina Komisiju Kopējā zivsaimniecības politikā atzīt piekrastes un tradicionālās zvejniecības īpašo raksturu un noteikt, ciktāl pašreizējie instrumenti ir piemēroti, tos atbilstīgi pielietojot, lai apmierinātu nozares vajadzības;

17. atzīst, ka pašreizējos ES tiesību aktos ir zināmi noteikumi, kas regulē tieši piekrastes zvejniecības nozares pārvaldi un strukturālo pilnveidošanu;

18. uzskata, ka jaunajai EZP jāturpina finansēt flotes atjaunošanas pasākumi piekrastes zvejniecībai, īpaši uzlabojot darba apstākļus uz klāja, kā arī nodrošinot nepieciešamos ekonomiskos un sociālos pasākumus;

19. aicina Komisiju finansēt piekrastes zvejniecības kuģu modernizāciju;

20. tāpēc aicina Komisiju apsvērt jaunu Kopienas iniciatīvu šajā nozīmīgajā darbības nozarē;

21. turklāt aicina Komisiju šajā sakarā nodrošināt piekļuvi īpašam un atbilstīgam finansējumam, tādējādi sekmējot visu jauno politikas virzienu pienācīgu īstenošanu;

22. uzsver, ka dažās dalībvalstīs ieviestās piekrastes pārvaldes programmas ir devušas pozitīvu ieguldījumu šajā nozarē, un tāpēc uzskata, ka šīm programmām jākļūst par visu jauno ES iniciatīvu svarīgu sastāvdaļu;

23. norāda, ka pašlaik arodapmācība šajā nozarē dalībvalstīs ir vai nu pilnībā neatbilstīga vai tās vispār nav;

24. norāda, ka nepieciešams nekavējoties izveidot apmācības programmu par zvejniecības nozares darba drošību, jūras vides saglabāšanu, resursu aizsardzību, jūras un piekrastes zonas aizsardzību, loma kvalitāti, kā arī zivju apstrādes nozares tirgvedību un pārvaldību;

25. apstiprina, ka atbilstīga un specifiska izglītība un apmācība ir svarīga, ja vēlamies, lai mūsu piekrastes apgabalu jaunā paaudze pārņemtu zivsaimniecības darbības un tradīcijas;

26. tāpēc aicina Komisiju ierosināt konkrētas izglītības un apmācības programmas piekrastes zvejniecības nozarē, īpaši, lai veicinātu jaunu profesionāļu iesaistīšanos šajā nozarē, un nodrošināt atbilstīgu finansējumu, kas sekmētu šo programmu pilnīgu īstenošanu un panākumus;

27. turklāt šajā sakarā aicina piešķirt nepieciešamo publicitāti veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu to, ka visām ieinteresētajām pusēm ir viegli pieejama visaptveroša informācija par apmācības iespējām;

28. uzskata, ka visās piekrastes zvejniecības jaunajās iniciatīvās likumdošanā īpaša uzmanība jāvērš uz to, ka nepieciešams izveidot un uzturēt drošības kultūru, drošībai piešķirot vislielāko prioritāti, kā arī nodrošināt piekrastes nozarei atbilstīgus drošības noteikumus un to pienācīgu izpildi; uzsver, ka šāda drošības kultūra jānodrošina, ieviešot drošāku un modernāku floti, kur būtu pielietots jauns drošības aprīkojums un materiāli, jāturpina palīdzības sniegšana flotes atjaunošanai un modernizācijai saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fonda nākotni, kā jau to apstiprinājis Parlaments;

29. atzīst, ka sievietēm ir būtiska loma piekrastes zvejniecības nozarē, jo īpaši pārvaldes, tirdzniecības un tirgvedības, akvakultūras, apstrādes un izpētes jomā;

30. uzskata, ka sieviešu organizācijas var dot ievērojamu ieguldījumu no zivsaimniecības atkarīgu, un jo īpaši piekrastes kopienu sociālekonomiskajā attīstībā;

31. aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā dzimumu aspektu un dzimumu vienlīdzību, risinot visas situācijas vai problēmas saistībā ar piekrastes zveju, kā arī izmēģinājumprojektos, ko finansē no KZP un struktūrfondu līdzekļiem, jo šim zvejas veidam ir raksturīga tautsaimniecības struktūra, kas galvenokārt balstās uz nelieliem ģimenes uzņēmumiem, kuros sievietēm ir svarīga loma, kura jāatzīst juridiski un sociāli;

32. uzskata, ka izmaiņām, kas notiek no piekrastes zvejas atkarīgās kopienās, ir tieša un arī netieša ietekme uz sievietēm un tāpēc aicina Komisiju sniegt atbalstu specifiskiem projektiem, kuru mērķis ir sieviešu lomas atzīšana, veicināšana un paplašināšana ar zvejniecību saistītās jomās, un pieņemt lēmumus, lai paplašinātu darbības un pārstrukturētu šādas kopienas, kuras ne tikai saņem vietējo un reģionālo pašvaldību, valstu valdību un Eiropas Savienības atbalstu, bet arī iegūst no vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas līdzdalības;

33. mudina Komisiju sadarbībā ar topošo Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, pirmkārt, apkopot un analizēt datus par piekrastes zveju, ņemot vērā dzimumu, un, otrkārt, noteikt un sniegt priekšlikumus to specifisko problēmu risināšanai, ar ko saskaras sievietes piekrastes zvejas kopienās;

34. atzīmē, ka piekrastes zvejā tieši iesaistītu sieviešu veselību var ietekmēt bieži vien smagie darba apstākļi, bet vairumā gadījumu tas, ka viņu darbam nav juridiska statusa, nozīmē to, ka sievietēm nav vienlīdzīgi nosacījumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami risināt šo problēmu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai garantētu šo sieviešu ekonomiskās un sociālās tiesības un it īpaši tiesības saņemt sociālo apdrošināšanu un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī veicot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu drošību un aizsargāt sieviešu veselību darba vidē;

35. principā uzskata, ka piekrastes zvejnieki, nelieli pārstrādes uzņēmumi un citi krasta zvejniecības dalībnieki, kas iesaistīti piekrastes zvejniecības darbībās, vai uz kuriem tās attiecas, jāiesaista šīs nozares pārvaldē;

36. aicina Komisiju apspriesties ar piekrastes zvejniecības nozarē strādājošiem un atbilstīgā politiskā līmenī nodrošināt aktīvu viņu iesaistīšanu to lēmumu pieņemšanas procesā, kas tieši attiecas uz viņiem;

37. uzskata, ka Reģionālajām konsultatīvajām padomēm ir būtiska loma šajā sakarā;

38. aicina Komisiju sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam par visām iniciatīvām, kas ietver īpašu attieksmi pret piekrastes zvejniecību;

39. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

  • [1]  OV L 344, 28.12.2001., 17. lpp. Regulā pēdējie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 485/2005 (OV L 81, 30.3.2005, 1. lpp.).
  • [2]  OV C 21 E, 24.1.2002., 359. lpp.
  • [3]  OV L 358, 31.12.2002, 59. lpp.
  • [4]  OV L 260, 6.8.2004, 1. lpp.
  • [5]  Pieņemtie teksti, P6_TA (2005)0532

PASKAIDROJUMS

1.        IEVADS

Piekrastes zvejai ir vitāli svarīga nozīme visas piekrastes sociālekonomiskajā eksistencē. Potenciāli tai var būt svarīga nozīme Kopienas zivsaimniecības politikā, kaut pašlaik tas tā nav. Ne mazāk svarīga nozīme tai ir zivsaimniecības resursu ilgtspējīgā izmantošanā Kopienas piekrastes ūdeņos.

Piekrastes zivsaimniecības nozarei pietrūkst specifisku normatīvo pamatnostādņu. Tādējādi uz šo svarīgo nozari pilnīgi neattiecas pašreizējie Kopienas zivsaimniecības tiesību akti. Šis stāvoklis rada nelabvēlīgu vidi piekrastes zivsaimniecības industrijai, un tam ir jāmeklē steidzams risinājums.

Pēc referenta un Zivsaimniecības komitejas aicinājuma Eiropas Parlaments deva uzdevumu izpētīt minēto nozari. Šo pētījumu „Piekrastes zveja un piekrastes zvejnieku problēmas” veica Jūras tehnoloģiju centrs Centro Tecnolólogico del Mar – Fundación Cetmar. Komiteju iepazīstināja ar pētījumu atklātas uzklausīšanas laikā, kura notika Briselē 2005. gada 24. novembrī. Papildus uzstājās ievērojami speciālisti no vairākām dalībvalstīm.

Pamatojoties uz augstāk minētā pētījuma secinājumiem, ekspertu dažādajiem izklāstiem, Eiropas Parlamenta deputātu nenovērtējamo ieguldījumu un diskusiju laikā izdarītajiem secinājumiem, referents pievērsīs uzmanību pašreizējai situācijai piekrastes zvejniecībā Eiropas Savienībā.

Viņš centīsies noteikt nozares vājās vietas un piedāvāt vairākus iespējamus risinājumus, kas varētu ievērojami stiprināt nozari un veicināt ne tikai vietējo tautsaimniecības nozaru attīstību, bet arī uzturēt piekrastes kopienu sociālo struktūru.

2.        PIEKRASTES ZVEJAS DEFINĪCIJA

Eiropas Kopienas tiesību akti atsaucas uz maza mēroga piekrastes zveju kā zvejas darbību, ko veic zvejas kuģi, kas nepārsniedz 12 metru garumu un neizmanto tralēšanas ierīces.

„Šī panta sakarā „maza mēroga piekrastes zveja” nozīmē zveju, ko veic kuģi, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 metriem, kas neizmanto tralēšanas ierīces un kas minēti 1998. gada 30. septembra Komisijas Regulas Nr. 2090/98 par Kopienas zvejas kuģu reģistru 1. pielikuma 2. tabulā”.[1]

Tomēr praksē ikviena dalībvalsts lieto savu definīciju. Pašlaik tiek izmantoti daudzi termini šīs nozares definēšanā, tostarp amatieru zveja, maza mēroga zveja un krasta zveja. Visiem šiem terminiem dalībvalstīs ir dažādi skaidrojumi. Tie atšķiras saistībā ar valsts likumiem, kultūras tradīcijām, attiecīgo zivsaimniecību veidu un valsts flotes struktūru. Tikai divām dalībvalstīm ir tiesiski pamatotas definīcijas.

Ar piekrastes zivsaimniecību var nodarboties, izmantojot dažāda tipa kuģus – sākot ar ļoti mazām laivām, kas zvejo tikai pie krasta, līdz lielākiem zvejas kuģiem, kas var zvejot daudz tālāk no krasta. Visbiežāk lietotie kritēriji parasti ir kuģa garums, darbības joma un zvejas rīku veids. Katram parametram piešķirtā nozīme dažādās valstīs un pat reģionos ir atšķirīga, turklāt parametri bieži ir neskaidri definēti.

Kopienai ir vajadzīga koordinēta pieeja piekrastes zivsaimniecībai. Skaidri saskatāmo konteksta atšķirību dēļ, kā šo nozari uztver katrā atsevišķā dalībvalstī, referents uzskata, ka saskaņotu piekrastes maza mēroga zvejas jēdzienu un definīciju var panākt vienīgi ar ES likumdošanas palīdzību.

Tomēr referents arī uzskata, ka ES pieejai ir jābūt reālistiskai, pieļaujot nianses dažādu dalībvalstu definīcijās. Jebkurā nākamajā regulā ir jāietver noteikums par dažu dalībvalsts pielāgojumu pieļāvumu.

Jebkuras kopējas definīcijas kritērijos varētu ietvert:

a) amatieru zivsaimniecības,

b) zvejas kuģus, kas atgriežas ostā ik dienas,

c) zvejas kuģus, kas darbojas ne tālāk par 20 km no ostas, kurā tas reģistrēts.

3.        TIESĪBU AKTI, KAS IETEKMĒ PIEKRASTES ZIVSAIMNIECĪBU

        Kopienas tiesību piemērošana

Viena no galvenajām pamatgrūtībām piekrastes zivsaimniecības sakārtošanā ir absolūts integrācijas trūkums starp Eiropas Kopienas regulām un valstu tiesību aktiem. Gandrīz visas Eiropas Kopienas regulas attiecas uz zveju atklātā jūrā.

Liktenīgā kārtā EK regulas bieži atsaucas uz zivsaimniecības nozares nestabilo ekonomisko stāvokli un uz dažādo piekrastes iedzīvotāju atkarību no zvejniecības. Tomēr EK likumā neparādās, ka tieši šīs piekrastē dzīvojošās kopienas ir visvairāk atkarīgas no piekrastes zvejas.

                    Piekrastes zivsaimniecība un kopējā zivsaimniecības politika

Tā kā pašreizējos Kopienas tiesību aktos nav nekā konkrēta, kas tieši saista piekrastes zivsaimniecību ar noteiktu ģeogrāfisku vai jūras apgabalu, uzskata, ka šāda veida zveja vienkārši pastāv līdzās daudz lielāku un spēcīgāku tirdzniecības kuģu zvejai.

Līdz ar 1998. gada 30. septembra Komisijas regulu Nr. 2090/98 par Kopienas zvejas kuģu reģistru, viena no nedaudzajām atsaucēm, kas skaidro, ka mazie piekrastes zvejas kuģi var darboties piekrastes ūdeņos dalībvalsts vadībā, ir Regulas Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku 9. pants:

„Dalībvalsts pasākumi 12 jūras jūdžu zonā

1. Dalībvalsts var veikt nediskriminējošus pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai un samazināt zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu saglabāšanas pasākumiem 12 jūras jūdžu attālumā no tās bāzes līnijas, ja Kopiena nav pieņēmusi pasākumus, kas attiecas uz saglabāšanu un apsaimniekošanu konkrēti šajā platībā. Dalībvalsts pasākumi ir saskaņā ar mērķiem, kas norādīti 2. pantā, un tie nav vājāki par spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem.”

        Regulas Nr. 2371/2002 citi aspekti

Regula atbrīvo kuģus, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, no prasības uzstādīt mehānismu atrašanās vietas noteikšanai un identificēšanai no attāluma. Šī ir piekrastes zvejas svarīga pazīme, kas atšķir to no rūpnieciskas zvejas un zvejas atklātā jūrā. Tomēr šis aspekts regulā nav īpaši atzīmēts.

Runājot par reģionālajām konsultatīvajām padomēm 31. pantā, nekas nav teikts par piekrastes zvejas īpašo raksturu. Runa tajā ir tikai par „jūras zonām vai zvejas zonām” un akvakultūru, bet ne par zvejas darbības veidiem.

        Regula Nr. 1421/2004

Regulā Nr. 1421/2004[2] ir izklāstīts, ka „ūdens resursu aizsardzība un attīstība neattiecas tikai uz pasākumiem jūrā”, ne ar vārdu neminot piekrastes resursu aizsardzību piekrastes zvejas laikā, konkrēti tā nenorāda uz piekrastes zveju šajā sakarā.

4.        PIEKRASTES ZIVSAIMNIECĪBAS APSAIMNIEKOŠANA

Uzklausīšanas laikā daži runātāji raksturoja piekrastes zivsaimniecības nozari kā „daudzu sīku uzņēmēju darbības kopumu”. Citi runātāji teica, ka asociācijai raksturīgu jeb kooperatīvu struktūru trūkums starp piekrastes zvejas operatoriem „rada zvejniecības nozarē sadrumstalotu apakšnozari”.

Dažos apgabalos individuālie operatori palielina zvejas aktivitāti. Citos apgabalos, kur operatoru skaits samazinās, vērojami centieni apvienoties lielākās un produktīvākās vienībās. Pieaug arī specializācija pa atsevišķām sugām, t.i., nozarei vairs nav tik daudz specifisku virzienu kā agrāk.

Maz ir pārvaldes organizāciju, kas raksturīgas piekrastes zivsaimniecībai. Ir uzskats, ka nozari nepārstāv vai pārstāv pilnīgi nepietiekami, kad Kopiena, valsts vai reģions pieņem lēmumus par zivsaimniecības politiku. Ņemot vērā ierobežoto piekļuvi 12 jūdžu zonai, vienīgi piekrastes dalībvalstis ir tās, kurām ir apsaimniekošanas tiesības piekrastes zivsaimniecībā atbilstīgi kopējās zivsaimniecības politikas pamatnostādnēm. Tāpēc katra valsts vai reģions ir centies attīstīt pats savas saimnieciskās struktūras. Neskatoties uz to, lielākajā daļā gadījumu piekrastes nozare tomēr saskaras ar nopietnu nepietiekamas pārstāvniecības problēmu.

Kooperatīvas saimniekošanas nesenie notikumi dažās dalībvalstīs ir pozitīvi ietekmējuši nozari, kas tika uzsvērts arī uzklausīšanas laikā, un radījuši piemērotu forumu nozarē esošo tendenču un bažu apspriešanai.

Citējot kāda ielūgta runātāja uzklausīšanā teikto, „tagad izšķiroša nozīme ir virzībai no uzskatu dažādības uz vienprātību, no izolācijas uz iekļaušanos, lai piekrastes zvejnieki virzītos uz priekšu ar kopīgu redzējumu. Kooperācijai pēc iespējas vairāk būtu jāpamatojas uz brīvprātīgu partnerību. Vietējo zvejnieku saistīšanās ar viņus pārstāvošām organizācijām ir galvenā prioritāte nākotnē. Efektīva zivsaimniecības apsaimniekošana var radīt ilgtspējīgu un dzīvotspējīgu zivsaimniecību un palielināt ekonomisko un sociālo labumu.”

4. SOCIĀLEKONOMISKIE JAUTĀJUMI

Izteikti tradicionālā piekrastes zivsaimniecības nozare, kurā nodarbinātības struktūras pamats bija vietējie iedzīvotāji un ģimenes saites, piedzīvo pārmaiņas, kas rada raizes.            

Ar zveju nodarbināto iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanās dēļ pieaug grūtības modernizēt zivsaimniecību un ieviest jaunas, uzlabotas tehnoloģijas. Tādēļ piekrastes zivsaimniecība šodien vairs nespēj piesaistīt jaunatni. Diemžēl zvejas kopienu iedzīvotāju akadēmiskās un arodizglītības līmenis kopumā ir zems. Arodizglītība šajā nozarē ir iegūta neformālā veidā un tradicionāli, bez īpašiem kursiem vai mācību plāniem.

Atbilstīgu un piemērotu mācību programmu trūkums nopietni kavē šī sektora attīstību. Tas nopietni ierobežo atbilstīgas informācijas plūsmu, ko sūta iestādēm un pārvaldes organizācijām. Lielākoties tas ierobežo šīs nozares iekļaušanu nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu noteikšanā. Tas traucē zvejniekiem izmantot jaunākos un labākos zvejas paņēmienus un gūt no tiem labumu.

Uzklausīšanas laikā bija vienprātīga vienošanās par to, ka izglītība un apmācība ir ļoti svarīgas, ja ir jāattīsta šī svarīgā nozare.

        Dzīves līmenis un sociālie apstākļi

Piekrastes apgabalos, kur dzīvo piekrastes zvejā nodarbinātu iedzīvotāju kopienas, iedzīvotāji ir ļoti atkarīgi no piekrastes zivsaimniecības. Tomēr šajā nozarē diemžēl ir vispārēji zemi ienākumi gan kuģu kapteiņiem, gan apkalpei. Lielākoties tas nozīmē nestabilu nodarbinātību un smagus darba apstākļus.

Tas nozīmē arī to, ka ir augsts ar darbu saistītais risks un zems sociālais statuss. Šai nozarei ir raksturīgs arī nepilna darba laika darbs. Lai apgādātu savas ģimenes un arī lai palīdzētu saglabāt un uzturēt zvejas darbību, zvejniekiem regulāri jāpapildina savi ienākumi, veicot dažādus nepilna darba laika darbus.

Piekrastes sektora zvejniekiem ir ļoti grūti dabūt finanšu aizdevumus un atbalstu. Finanšu iestādes uzskata, ka piekrastes zivsaimniecībā ir augsta riska pakāpe. Iepriekš minētie jautājumi ir daži piemēri tam, kādēļ šai nozarei ir grūti piekļūt finansēm.

        Sievietes un piekrastes zivsaimniecība

Ir skaidrs, ka Eiropas zivsaimniecībā sieviešu nozīmi nosaka šīs nozares izteikti tradicionālais raksturs, un daudzas darbības viņas veic brīvprātīgi. Parlaments ar priekšlikumu ES rezolūcijai par sieviešu organizācijām[3] ir iepriekš atzinis, ka zivsaimniecības nozarē sievietes ir aktīvas ne tikai apstrādē, ražas ievākšanā un akvakultūrā, bet arī tirdzniecībā, pētniecībā, žurnālistikā, vadībā, apmācībā un pārstāvniecībā gan zivsaimniecības, gan akvakultūras nozarē. Sievietēm ir liela nozīme apstrādes rūpniecībā, un dažos reģionos sievietes ir vairāk par 50 % no darbiniekiem. Sievietes var dot svarīgu ieguldījumu no zivsaimniecības atkarīgo iedzīvotāju sociāli ekonomiskajā attīstībā, un tagad šīs iespējas ir steidzami jāizmanto. Sieviešu iekļaušana lēmējiestāžu vai asociāciju darbā var kļūt par pirmo soli šajā virzienā.

        Ekonomiskie aspekti

Uzklausīšanā nonāca pie skaidriem secinājumiem, ka loģistikai ir sarežģīti piekļūt tirgiem tādēļ, ka: a) piekrastes uzglabāšanas iekārtu pieejamība ir ierobežota, b) tirgus ir tālu, c) jāievēro produkta derīguma termiņš un d) mazajiem operatoriem ir ierobežota pieredze tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā.

Referents piekrīt šiem secinājumiem un uzskata, ka zvejas lomu izkraušanas vietu būtiska sadrumstalotība nopietni apgrūtina kontroles pasākumu, transportēšanas un tirdzniecības īstenošanu. Tā kā zvejniekiem nav pilnvaru vest pārrunas, viņu viedoklim attiecībā uz produkta pārdošanas cenu ir maza nozīme.

Kooperēšanās struktūru trūkums tirdzniecībā izraisa nozīmīgus finanšu zaudējumus zvejniekiem. Daudzos gadījumos cena piekrastes zvejas produkcijas patērētājiem ir par augstu, jo produkcijas tirdzniecībā ir daudz starpnieku. Neviens panāktais cenu paaugstinājums nesasniedz ražotāju/zvejnieku.

        Konkurence resursu un darba jomā

Nevar ignorēt to, ka ir dažādi zivsaimniecības veidi, kas konkurē attiecībā uz vietu vienā krasta apgabalā un par vienas sugas zivīm, kā arī vēžveidīgajiem.

Konkurence ir starp zvejniekiem, kas strādā ar viena veida zvejas rīkiem. Konkurence ir starp zvejniekiem, kas izmanto atšķirīgu zvejas aprīkojumu, piemēram, starp piekrastes traleriem un ievērojami mazākiem zvejas kuģiem.

Ir jāapspriež vēl viens nopietns aspekts – konkurence, ko rada tāda augoša nodarbe kā izklaides zveja. Situācijā, kad trūkst oficiālu pamatnostādņu par izklaides zveju, tā patiešām palielina spriedzi un rada naidīgu attieksmi pret komerciālu lietojumu. Kamēr šim jautājumam nepievērsīsies nopietni un neradīs risinājumus, ir ļoti iespējams, ka arī turpmāk būs nesaskaņas starp zvejnieku kopienām un citiem piekrastes izmantotājiem.

Referents uzskata — lai izvairītos no konkurences par resursiem, jāregulē jūras telpas lietošana, nosakot ekspluatācijas un piekļuves tiesības, piemēram, ierobežojot konkrētu darbību izvēršanu un ieviešot obligātās licences.

●         Drošības aspekti

Piekrastes zivsaimniecībā pašlaik turpina izmantot maza mēroga kuģus, kuri lielākoties darbojas krasta tuvumā. Būtu jāievieš arī tādi pasākumi, kuru mērķis ir palielināt drošību uz šiem kuģiem, ņemot vērā to, ka daudzi kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem, ir veci vai nolietoti.

Apzinoties nozīmīgās atšķirības drošības ziņā starp starptautisko ūdeņu un maza mēroga zvejas flotēm, ir tomēr svarīgi regulēt mazo kuģu drošību. Šo jautājumu, ko izklāstīja R. Miguelez ziņojumā par drošību un negadījumu cēloņiem zivsaimniecībā[4], pieņēma Zivsaimniecības komitejā un plenārsēdē.

6.        SECINĀJUMI

Piekrastes zivsaimniecības nozares attīstība nākotnē ir atkarīga no atbilstīgām pārstāvniecības struktūrām. Tā ir atkarīga no atbilstošu apsaimniekošanas struktūru izveidošanas. Tā ir arī atkarīga no sociālām izmaiņām un ekonomiskiem faktoriem, kuri ietekmē ražošanas izmaksas un rada produkcijas pieprasījumu. Galvenokārt tā ir atkarīga no īpaši šai nozarei radītu atbilstīgu ES tiesību aktu pieņemšanas.

Referents vēlas uzsvērt nepieciešamību:

-          atzīt šīs nozares sociālo un ekonomisko nozīmību,

-          uzlabot no piekrastes zivsaimniecības atkarīgo cilvēku dzīves līmeni,

-          īstenot atbilstošas arodizglītības sistēmas attiecīgajām piekrastes iedzīvotāju grupām, tostarp attīstot arī tirgvedības prasmes,

-          piesaistīt jaunatni šai nozarei, lai nodrošinātu tās nepārtrauktību,

-          atbalstīt sieviešu iesaistīšanos piekrastes sektorā,

-          attīstīt un modernizēt piekrastes zivsaimniecības nozari,

-          attīstīt jaunus realizācijas veidus un pilnībā iesaistīt piekrastes zvejniekus tirdzniecības procesā,

-         nostiprināt sadarbību un komunikāciju starp attiecīgām organizācijām un ieinteresētajām pusēm,

-          saskaņot valstu politiku piekrastes zivsaimniecības jomā ar Kopienas politiku,

-          izstrādāt pasākumus, lai samazinātu mainīgo izmaksu palielinājuma ietekmi, kas rodas no degvielas cenu augstajām svārstībām,

-          regulēt drošību uz piekrastes zivsaimniecībā nodarbinātajiem kuģiem,

-          pieņemt jaunu Kopienas iniciatīvu kopā ar atbilstošu likumprojektu šajā svarīgajā nozarē.

  • [1]  Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Eiropas Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē, 11. pants.
  • [2]  Padomes 2004. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1421/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Eiropas Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē.
  • [3]  Eiropas Parlamenta 2005. gada 30. novembra rezolūcija A6-0341/2005 par sieviešu organizācijām zivsaimniecības un lauksaimniecības jomā un to paplašināšanu.
  • [4]  Eiropas Parlamenta 2001. gada 12. marta rezolūcija A5-0087/2001 par drošību un negadījumu cēloņiem zivsaimniecībā.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (25.1.2006)

Zivsaimniecības komitejai

Par piekrastes zveju un piekrastes zvejnieku problēmām
(2004/2264 (INI))

Atzinumu sagatavoja: Teresa Riera Madurell

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā dzimumu aspektu un dzimumu vienlīdzību, risinot jebkuras situācijas vai problēmas saistībā ar piekrastes zveju, kā arī izmēģinājumprojektos, ko finansē no KZP un struktūrfondu līdzekļiem, jo šim zvejas veidam ir raksturīga tautsaimniecības struktūra, kas galvenokārt balstās uz nelieliem ģimenes uzņēmumiem, kuros sievietēm ir svarīga loma, kura būtu jāatzīst juridiski un sociāli;

2.   uzskata, ka izmaiņām, kas notiek no piekrastes zvejas atkarīgās kopienās, ir tieša un arī netieša ietekme uz sievietēm un tāpēc aicina Komisiju sniegt atbalstu specifiskiem projektiem, kuru mērķis ir sieviešu lomas atzīšana, veicināšana un paplašināšana ar zvejniecību saistītās jomās, un pieņemt lēmumus, lai paplašinātu darbības un pārstrukturētu šādas kopienas, kuras ne tikai saņem vietējo un reģionālo pašvaldību, valstu valdību un Eiropas Savienības atbalstu, bet arī iegūst no vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas līdzdalības;

3.   mudina Komisiju sadarbībā ar topošo Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, pirmkārt, apkopot un analizēt datus par piekrastes zveju, ņemot vērā dzimumu, un, otrkārt, noteikt un sniegt priekšlikumus to specifisko problēmu risināšanai, ar ko saskaras sievietes piekrastes zvejas kopienās;

4.   atzīmē, ka piekrastes zvejā tieši iesaistītu sieviešu veselību var ietekmēt bieži vien smagie darba apstākļi, bet vairumā gadījumu tas, ka viņu darbam nav juridiska statusa, nozīmē to, ka sievietēm nav vienlīdzīgi nosacījumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami risināt šo problēmu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai garantētu šo sieviešu ekonomiskās un sociālās tiesības un it īpaši tiesības saņemt sociālo apdrošināšanu un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī veicot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu drošību un aizsargāt sieviešu veselību darba vidē;

5.   uzskata — tā kā sievietes pilnībā iesaistās no piekrastes zvejas atkarīgu kopienu ekonomikas paplašināšanas procesā, galvenokārt salu un attālos reģionos, kā arī palīdz uzturēt kultūras un darba tradīcijas, kas raksturīgas zvejas kopienām, ciktāl tas nerada dzimumu diskrimināciju, sieviešu darbs ir juridiski un sociāli jāatzīst un jāveicina, kā arī jāpaaugstina sieviešu darba vērtība tā, lai ļautu sievietēm pilnībā iesaistīties un veidot karjeru zvejniecības nozarē, it īpaši, atvieglojot ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu un uzlabojot iespēju sievietēm bez jebkādas diskriminācijas saņemt aizdevumus un apmācību;

6.   aicina Komisiju paplašināt darbības jomas Direktīvai 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību[1], lai direktīva ietvertu arī sieviešu darbu zvejniecības nozarē;

7.   aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt sieviešu pilnīgu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas, pārstāvniecības un konsultatīvās iestādēs piekrastes zvejas kopienās Eiropas, dalībvalstu un reģionu līmenī;

8.   aicina Komisiju rast risinājumu iedzīvotāju vidējā vecuma nepārtrauktas palielināšanās problēmai zvejas kopienās, veicot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt jauniešu, vīriešu un sieviešu iesaistīšanos zivsaimniecības nozarē, lai nodrošinātu tās nepārtrauktību.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Piekrastes zveja un piekrastes zvejnieku problēmas

Procedūras numurs

 

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

PECH

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM
13.1.2005

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Teresa Riera Madurell
25.1.2005

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

5.10.2005

23.1.2006

0.0.0000

 

 

Pieņemšanas datums

24.1.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

22

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Věra Flasarová, Claire Gibault, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Piia-Noora Kauppi, Urszula Krupa, Pia Elda Locatelli, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Amalia Sartori, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Anna Hedh, Mary Honeyball, Christa Klaß, Maria Martens, Zita Pleštinská, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Bernadette Vergnaud

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

  • [1]  OV L 359, 19.12.1986, lpp. 56.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Piekrastes zveja un piekrastes zvejnieku problēmas

Procedūras numurs

2004/2264(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

PECH
13.1.2005

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM
13.1.2005

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums


 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Seán Ó Neachtain
25.11.2004

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

23.11.2005

29.11.2005

20.3.2006

 

 

Pieņemšanas datums

19.4.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+

-

0

24

0

5

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

James Hugh Allister, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Iles Braghetto, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Alfred Gomolka, Pedro Guerreiro, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Henrik Dam Kristensen, Albert Jan Maat, Willy Meyer Pleite, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Bernard Poignant, Struan Stevenson, Margie Sudre

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Simon Coveney, Chris Davies

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Carlos Carnero González, Salvador Garriga Polledo, Eugenijus Gentvilas, Antonio Masip Hidalgo

Iesniegšanas datums

26.4.2006

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)