ZIŅOJUMS par likumdevēja vēl neizlemto tiesību aku priekšlikumu izvērtēšanas rezultātu
26.4.2006 - (2005/2214(INI))
Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referente: Sylvia-Yvonne Kaufmann
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par likumdevēja vēl neizlemto tiesību aku priekšlikumu izvērtēšanas rezultātu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 27. septembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par likumdevēja vēl neizlemto tiesību aktu priekšlikumu izvērtēšanas rezultātu (KOM(2005)0462),
– ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2006. gada 23. janvāra vēstuli[1] Eiropas Komisijas priekšsēdētājam,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2006. gada 8. marta vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6‑00143/2006),
tā kā
A. Komisija 2005. gada 27. septembra paziņojumā darīja zināmu savu nodomu atsaukt 68 priekšlikumus, kurus tā uzskata par neatbilstošiem Lisabonas stratēģijas mērķiem un labāka regulējuma principiem, turpretim citi priekšlikumi tiks pārskatīti, lai izvērtētu to ietekmi uz tautsaimniecību, un vajadzības gadījumā tiks grozīti;
B. vēstulē, kuru Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs nosūtīja Komisijas priekšsēdētājam pēc tam, kad iepriekšminētais paziņojums bija izvērtēts parlamenta komitejās, kopumā tiek atzinīgi vērtētas Komisijas ieceres, tomēr tiek īpaši pieprasīts, lai Komisija neatsauc vairākus no šiem priekšlikumiem, kā arī ir izteikti iebildumi pret dažu citu priekšlikumu iespējamo grozīšanu;
C. atbildes vēstulē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Eiropas Komisijas priekšsēdētājs konstatē, ka Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā Parlamenta nostāju, pirms tā pieņēma savu galīgo nostāju, un norāda konkrētus iemeslus, pamatojoties uz kuriem Komisija neņēma vērā dažas Parlamenta prasības, kā arī norāda iespējamās iniciatīvas, kuras Komisija plāno turpmāk īstenot, lai atbildētu uz šīm prasībām;
D. iepriekšminētais paziņojums sniedz lielisku iespēju rūpīgāk analizēt problēmas, kas saistītas ar Komisijas iecerēto likumdošanas priekšlikumu atsaukšanu vai grozīšanu;
E. ar dažiem izņēmumiem, vairumu Kopienas tiesību aktu var pieņemt, vienīgi pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, kurai ir daļējas monopoltiesības likumdošanas iniciatīvas jomā;
F. EK līguma 250. panta 2. punktā ir noteikts: „kamēr Padome nav pieņēmusi lēmumu un turpinās Kopienas tiesību akta pieņemšanas procedūra, Komisija var jebkurā laikā grozīt savu priekšlikumu”;
G. lai gan vēsturisku iemeslu dēļ EK līguma 250. panta 2. punktā nav minēta Parlamenta loma, šī norma ir jāinterpretē saistībā ar 251. pantu attiecībā uz šā panta piemērošanu koplēmuma procedūrai un saistībā ar 252. pantu attiecībā uz sadarbības procedūru;
H. gadījumos, kad kopējā nostāja tiek pieņemta pēc pirmā lasījuma, EK līguma 251. panta 2. punkta pirmās daļas trešais ievilkums ļauj Komisijai vienīgi informēt Parlamentu par savu nostāju un, ja Parlaments pēc tam groza kopējo nostāju, 251. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunkts ļauj Komisijai tikai sniegt atzinumu, tādējādi ir skaidrs, ka Komisija vairs nav noteicēja pār saviem priekšlikumiem;
I. līgumos nekas nav teikts par to, ka Komisijai ir iespēja atsaukt likumdošanas priekšlikumu;
J. lai gan nav noteikta kārtība, kādā atsaucami likumdošanas priekšlikumi, tas nav liedzis Komisijai regulāri atsaukt likumdošanas priekšlikumus;
K. Parlaments, Padome un Komisija, šķiet, nav vienojušies par to, cik lielā mērā Komisija ir tiesīga atsaukt savus likumdošanas priekšlikumus;
L. lai gan pastāv šīs domstarpības, likumdošanas priekšlikumu atsaukšana ir Komisijas regulāra prakse, kas ne reizi nav bijis iemesls, lai celtu prasību Eiropas Kopienu Tiesā;
M. senāk pats Parlaments dažkārt pieprasīja, lai Komisija atsauc savus priekšlikumus;
N. 2005. gada 26. maija pamatnolīgumā[2] par Parlamenta un Komisijas attiecībām ir noteikts:
– ikvienā likumdošanas procedūrā „Komisija apņemas rūpīgi iepazīties ar Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem Komisijas likumdošanas priekšlikumos, lai tos ņemtu vērā jebkurā grozītajā priekšlikumā” (31. punkts),
– ikvienā likumdošanas procedūrā „pirms sava priekšlikuma atsaukšanas Komisija par to paziņo Parlamentam un Padomei” (32. punkts),
– likumdošanas procedūrās, kurās nav vajadzīga koplēmuma procedūra, Komisija apņemas „vajadzības gadījumā” atsaukt Parlamenta noraidītos likumdošanas priekšlikumus, kā arī paskaidrot iemeslus, kādēļ tā atsakās to darīt, ja nolemj uzturēt priekšlikumu spēkā (33. punkts);
O. uz triju iestāžu kopīgām pamatnostādnēm balstīta vienošanās par kārtību, kādā Komisija atsauc un vajadzības gadījumā groza likumdošanas priekšlikumus, būtu pozitīvs ieguldījums, kas veicina likumdošanas procedūru netraucētu norisi,
1. atzinīgi vērtē Komisijas 2005. gada 27. septembra paziņojumu un uzskata, ka vairuma šajā paziņojumā minēto priekšlikumu atsaukšana vai grozīšana faktiski palīdzētu vienkāršot Kopienas likumdošanas vidi, taču pieprasa, lai Komisija pienācīgi ņem vērā iebildumus, kas saistībā ar dažiem priekšlikumiem izklāstīti Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2006. gada 23. janvāra vēstulē;
2. atzinīgi vērtē to, ka pirms galīgās nostājas pieņemšanas Komisija ir vēlreiz pārskatījusi savus priekšlikumus, ņemot vērā Parlamenta iebildumus; atzīst, ka ikreiz, kad Komisija nav pieņēmusi šos iebildumus, tā ir izklāstījusi šādas rīcības iemeslus un ka dažos gadījumos Komisija turklāt ir norādījusi iespējamās iniciatīvas, ar kuru palīdzību varētu īstenot Parlamenta vēlmes;
3. uzsver, ka turpmāk šādos gadījumos Komisijai vajadzētu izklāstīt konkrētus iemeslus katra priekšlikuma atsaukšanai vai grozīšanai, nevis tikai atsaukties uz vispārējiem principiem, kas tieši nepaskaidro, kāpēc Komisija uzskata par vajadzīgu atsaukt vai grozīt konkrēto priekšlikumu;
4. aicina Komisiju pēc jauna sastāva apstiprināšanas nekavējoties sagatavot un iesniegt Parlamentam un Padomei sarakstu, norādot, kurus no iepriekšējo Komisijas sastāvu likumdošanas priekšlikumiem tā ir iecerējusi uzturēt spēkā;
5. aicina Komisiju savā ikgadējā likumdošanas un darba programmā iekļaut to priekšlikumu sarakstu, kurus tā ir iecerējusi atsaukt vai grozīt, lai ļautu Parlamentam izteikt viedokli saskaņā ar līgumos paredzētajām Parlamenta prerogatīvām un 2005. gada 26. maija pamatnolīgumā noteikto kārtību;
6. atzīmē, ka nevienā no spēkā esošajiem līgumiem nav atrunāta iespēja Komisijai atsaukt likumdošanas priekšlikumu, turpretim iespēju grozīt likumdošanas priekšlikumu paredz princips, saskaņā ar kuru Komisija var grozīt savu priekšlikumu, kamēr turpinās Kopienas tiesību akta pieņemšanas procedūra, kā tas skaidri noteikts EK līguma 250. panta 2. punktā; atzīst, ka šis princips ir piemērojams arī koplēmuma procedūrai, kā noteikts 251. pantā, un sadarbības procedūrai, kā noteikts 252. pantā;
7. tomēr atzīst, ka precīzi noteiktos gadījumos Komisijas spēja atsaukt likumdošanas priekšlikumu, kamēr turpinās tā pieņemšanas procedūra,
– izriet no Komisijas tiesībām uz likumdošanas iniciatīvu un ir loģisks papildinājums spējai grozīt priekšlikumu,
– var palīdzēt stiprināt Komisijas lomu likumdošanas procesā, un
– to var uzskatīt par pozitīvu elementu, kas nodrošina, lai Kopienas tiesību akta pieņemšanas procedūru un iestāžu savstarpējā dialoga mērķis ir veicināt „Kopienas intereses”;
8. tomēr apgalvo, ka šī iespēja ir jāapsver, ņemot vērā dažādo iestāžu prerogatīvas likumdošanas procesā, kā noteikts līgumos, un saskaņā ar iestāžu lojālas savstarpējās sadarbības principu;
9. uzsver, ka iespējas atsaukt vai grozīt likumdošanas priekšlikumu nedrīkst mainīt nevienas iestādes lomu likumdošanas procesā tā, lai apdraudētu iestāžu līdzsvaru, un ka iespēja atsaukt likumdošanas priekšlikumu nenozīmē, ka tiek atzītas Komisijas zināmas „veto tiesības”;
10. uzsver, ka likumdošanas priekšlikumu atsaukšanai vai grozīšanai ir jāpiemēro tie paši vispārējie principi, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedz priekšlikumus, proti, ir jāņem vērā Kopienas intereses un šādai rīcībai ir jābūt pienācīgi pamatotai;
11. neskarot Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci noteikt līgumos iestādēm piešķirto prerogatīvu precīzu jomu un robežas, uzskata — ja iestādes definētu kopīgas pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Komisija atsauc vai groza likumdošanas priekšlikumus un kuras papildina attiecīgos principus, kas jau ir noteikti Pamatnolīgumā par Parlamenta un Komisijas attiecībām un Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi, tas būtu atzinīgi vērtējams solis, lai veicinātu likumdošanas procesa norisi un iestāžu savstarpējo dialogu;
12. ierosina izskatīt šādas pamatnostādnes kārtībai, kādā Komisija atsauc un groza likumdošanas priekšlikumus:
a) Komisija principā var atsaukt vai grozīt likumdošanas priekšlikumu jebkurā brīdī, kamēr turpinās šā priekšlikuma pieņemšanas procedūra, ja vien Padome nav pieņēmusi lēmumu. Tas nozīmē, ka koplēmuma procedūrā un sadarbības procedūrā Komisija to vairs nevar darīt pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi kopējo nostāju, ja vien, pieņemot lēmumu par kopējo nostāju, Padome nav pārsniegusi pilnvaras grozīt Komisijas priekšlikumu, kā rezultātā lēmums faktiski ir pielīdzināms pašas Padomes likumdošanas iniciatīvai, kas Līgumā nav paredzēta;
b) ja Parlaments ir noraidījis likumdošanas priekšlikumu vai ir ierosinājis tajā izdarīt būtiskus grozījumus vai ja Parlaments kā citādi ir pieprasījis, lai Komisija atsauc vai būtiski groza likumdošanas priekšlikumu, Komisija to pienācīgi apsver. Ja svarīgu iemeslu dēļ Komisija nolemj neņemt vērā Parlamenta pausto nostāju, tā paskaidro šāda lēmuma iemeslus, sniedzot Parlamentam paziņojumu;
c) ja Komisija ir iecerējusi atsaukt vai grozīt likumdošanas priekšlikumu pēc pašas iniciatīvas, tā šo nodomu vispirms dara zināmu Parlamentam. Šo paziņojumu sniedz savlaicīgi, nodrošinot Parlamentam iespēju izteikt savu viedokli šajā jautājumā, un paziņojumā skaidri izklāsta iemeslus, kādēļ Komisija uzskata par vajadzīgu atsaukt vai grozīt konkrēto priekšlikumu. Komisija pienācīgi apsver Parlamenta viedokli. Ja svarīgu iemeslu dēļ Komisija nolemj atsaukt vai grozīt savu priekšlikumu pretēji Parlamenta gribai, tā paskaidro šāda lēmuma iemeslus, sniedzot Parlamentam paziņojumu;
13. uzsver — tas, cik lielā mērā Komisija ņem vērā Parlamenta viedokli par likumdošanas priekšlikumu atsaukšanu vai grozīšanu, ir šo divu iestāžu stabilas sadarbības pamatā esošās politiskās uzticības būtisks elements;
14. uzskata — ja Komisija atsauktu vai būtiski grozītu likumdošanas priekšlikumu, ietekmējot Parlamenta likumdevēja prerogatīvas, jautājumu vajadzētu nodot izskatīšanai attiecīgajās Parlamenta politiskajās institūcijās; turklāt uzskata — ja Komisija atsauktu likumdošanas priekšlikumu, ietekmējot abu likumdevēju iestāžu prerogatīvas, abas likumdevējas iestādes varētu uzskatīt, ka šī atsaukšana nav spēkā, un turpināt līgumos paredzēto procedūru līdz konkrētā tiesību akta pieņemšanai;
15. uzskata — ja likumdošanas priekšlikums ir sagatavots saskaņā ar EK līguma 138. pantu, Komisijai savlaicīgi jāinformē Eiropas Savienības darba devēji un darba ņēmēji par savu nodomu atsaukt vai būtiski grozīt likumdošanas priekšlikumu;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] Sk. Pres-A-Courrier D(2006)300689).
- [2] Parlamenta pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0194, pielikums.
PAMATOJUMS
Komisija ir pārbaudījusi visus savus priekšlikumus, kas šobrīd atrodas likumdošanas procedūrā. Savā 2005. gada 27. septembra ziņojumā tā informēja Eiropas Parlamentu un Padomi par pārbaudes rezultātiem. Šajā ziņojumā cita starpā iekļauts saraksts ar 68 likumdošanas priekšlikumiem, kurus Komisija vēlas atsaukt. Šis ziņojums rada ieganstu Konstitucionālo lietu komitejai apskatīt šī jautājuma institucionālos aspektus.
1. Ievads
Viena no tipiskākajām Eiropas Kopienu likumdošanas pazīmēm, kā to nosaka EK līgums, ir vispārējas, unikālas Komisijas iniciatīvas tiesības, kas principā atbilst iniciatīvas monopolam. Visi EK likumdošanas akti, ar dažiem izņēmumiem, tiek pieņemti „saskaņā ar Komisijas priekšlikumu”. Taču Komisijai nav likumdevēja vara. Komisijas piedāvātos likumus pieņem vai nu Padome vai Eiropas Parlaments un Padome kopā. Tādā veidā EK līgums nodrošina institucionālu līdzsvaru starp trīs iestādēm likumdošanas jomā.
Lai saglabātu šo līdzsvaru, pirmkārt, ir nepieciešams, ka iestādes ievēro citu iestāžu pilnvaras, kā arī nepārkāpj savējās. Turklāt institūciju līdzsvara principa ievērošanai ir nepieciešams aktīva un lojāla iestāžu sadarbība, kas pārsniedz rakstveida procedūru noteikumu robežas. Tas ir obligāts nosacījums demokrātiskas un tiesiskas savienības pastāvēšanai. Iestāžu līdzsvara princips ietver konkrētus juridiskus pienākumus, kas iestādēm, pildot tām Līgumā paredzētās pilnvaras, ir jāņem vērā. Arī likumdošanas jomā iestāžu pilnvaru saturs un apjoms neizriet tikai no Līgumā rakstītā teksta.
2. Pamatojums Komisijas grozīšanas un atsaukšanas pilnvarām
Saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu Komisija var labot priekšlikumu arī likumdošanas procedūras laikā. Grozījumi var izpausties tādējādi, ka kādi likumdošanas priekšlikumā ietvertie noteikumi tiek aizstāti ar citiem vai esošais priekšlikums tiek papildināts ar citiem noteikumiem, vai arī kādi priekšlikumā ietvertie noteikumi tie svītroti. Tātad daļēja likumdošanas priekšlikuma atsaukšana arī ir grozījums, kā to skaidri nosaka EK līguma 250. panta 2. punkts.
Taču EK līgums skaidri neparedz Komisijas pilnvaras pilnībā atsaukt likumdošanas priekšlikumu. Taču tas paredz loģisku papildinājumu grozīšanas pilnvarām saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu, jo tikai grozīšanas un atsaukšanas pilnvaras kopā veido Komisijas iniciatīvas tiesību atgriezenisko pusi.
3. Komisijas grozīšanas un atsaukšanas pilnvaru laika ierobežojums
Saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu Komisija var labot tās iesniegto priekšlikumu, kamēr Padome nav pieņēmusi lēmumu par to. Tādējādi šie noteikumi pamato ne tikai Komisijas pilnvaras grozīt, bet nosaka arī laika ierobežojumu. Šis ierobežojums līdzvērtīgi attiecas arī uz papildu atsaukšanas pilnvarām, kas izriet no EK līguma 250. panta 2. punkta noteikumiem.
Turklāt šis nosacījums attiecas uz visām līgumā paredzētajām likumdošanas procedūrām. Taču īpaši attiecībā uz sadarbības un koplēmuma procedūru pastāv atšķirīgi uzskati par to, kāds laika ierobežojums ir minēts EK līguma 250. panta 2. punktā. Tiesai līdz šim nav bijusi izdevība izteikties šajā sakarā. Eiropas Parlamenta juridiskais dienests savā atzinumā, kuru tas sagatavoja Konstitucionālo lietu komitejas uzdevumā, ir nonācis pie šāda risinājuma:
„Koplēmuma procedūrā šis noteikums ļauj atsaukt priekšlikumu, kamēr nav pabeigts pirmais lasījums Eiropas Parlamentā un Padome to nav apstiprinājusi, pieņemot kopējo nostāju.”
Šāda redakcija nav arī pretrunā ar EK līguma 250. panta 2. punktu. Šī punkta noteikumi paredz tikai to, ka Komisija pirms otrā lasījuma informē Parlamentu par tās viedokli attiecībā uz Padomes kopējo nostāju un ka tā iesniedz atzinumu par visiem Parlamenta grozījumiem otrajā lasījumā. Šie noteikumi tādējādi skaidri norāda, ka EK līguma sapratnē šajā brīdī Komisija netiek vairs uzskatīta par likumdošanas lietas „īpašnieci”, tādējādi apstiprinot uzskatu, ka Komisija šajā brīdī principā vairs nevar atcelt vai grozīt likumdošanas priekšlikumu.
Ar to ir skaidrs, ka šie izteikumi tāpat attiecas arī uz sadarbības procedūru. EK līguma 250. panta 2. punktā minētais Padomes lēmums, kas iezīmē laika robežu grozīšanas un atsaukšanas pilnvaru izmantošanai, tādējādi veido kopējo nostāju sadarbības procedūrā saskaņā ar EK līguma 250. panta a) apakšpunktu.
Protams, Padomes lēmums par kopējo nostāju, kas ierobežo Komisijas grozīšanas un atcelšanas pilnvaras, var būt spēkā tikai tad, ja tas ir likumīgi pieņemts. Nelikumīgs Padomes lēmums turpretī būtu bez iedarbības. Tas būtu jo īpaši gadījumā, ja Padome, pieņemot lēmumu par kopējo nostāju, pārkāptu savas Komisijas priekšlikuma grozīšanas pilnvaras, pilnībā izmainot regulējuma priekšmetu. Šāds lēmums patiesībā būtu Padomes pašas likumdošanas iniciatīva, kas, ņemot vērā trūkstošo Līguma pamatojumu, nebūtu spēkā. Tādējādi tas nevarētu būt spēkā, lai ierobežotu Komisijas grozīšanas un atsaukšanas pilnvaras, arī tad, ja to formāli uzskatītu par „kopējo nostāju”.
4. Komisijas grozīšanas un atsaukšanas pilnvaru īstenošana
Komisijas grozīšanas un atsaukšanas pilnvaru īstenošana EK līgumā vispār nav skaidri atrunāta. Taču šeit nav runa par juridiski brīvu jomu. Tādējādi, īpaši ņemot vērā iestāžu līdzsvara un lojālas sadarbības principu, Komisijai ir vispārējs pienākums ievērot Eiropas Parlamenta lomu likumdošanas procesā un to neapiet, īstenojot šādas grozīšanas un atsaukšanas pilnvaras. Par šāda vispārēja pienākuma esamību nepastāv nekāda viedokļu nesakritība starp Komisiju un Eiropas Parlamentu un 2005. gada 26. maija pamatnolīguma 31.–33. punktā par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām (pamatnolīgums) par šo jautājumu puses daļēji jau ir konkrēti vienojušās.
Ir skaidri redzams, ka būtu loģiski, ja iesaistītās iestādes, ņemot vērā tikai daļēji konkrēto vienošanos par minēto pienākumu, varētu izveidot kopēju sapratni par vispārēju konkrētu vienošanos. Eiropas Parlamentam noteikti vajadzētu iesniegt savu nostāju šajā jautājumā vadlīniju veidā. Turklāt ir nepieciešams nošķirt divu dažādu veidu gadījumus:
- ja Komisija groza vai atsauc likumdošanas priekšlikumu pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas, kā arī
- ja Komisija groza vai atsauc likumdošanas priekšlikumu pēc savas iniciatīvas.
a) grozījums vai atsaukšana pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas
Pamatnolīguma 31. un 33. punktos Komisija un Eiropas Parlaments ir šādi vienojušies:
„Komisija apņemas rūpīgi iepazīties ar Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem Komisijas likumdošanas priekšlikumos, lai tos ņemtu vērā jebkurā grozītajā priekšlikumā.”
„Likumdošanas procedūrās, kurās nav vajadzīga koplēmuma procedūra, Komisija: … apņemas vajadzības gadījumā atsaukt Parlamenta noraidīto likumdošanas priekšlikumu. Ja svarīgu iemeslu dēļ un pēc izskatīšanas Kolēģijā Komisija nolemj savu priekšlikumu uzturēt, tā sniedz argumentētu skaidrojumu Parlamentam.”
Attiecīgajās piemērošanas jomās šie abi noteikumi pamatā atbilst EK līgumā noteiktajam iestāžu līdzsvaram. Taču tie neaptver visus jautājumus, kam nepieciešams regulējums. Pirmkārt, tie ir pašreizējie noteikumi, kas nosaka Komisijas vispārēju pienākumu atsaukt tās priekšlikumu, ja to noraidījis Parlaments, un attiecas tikai uz tādām likumdošanas procedūrām, kas nav pakļautas koplēmumam. Otrkārt, nolīgums nosaka Komisijai pienākumu pamatot Parlamentam tikai gadījumos, ja tā grib saglabāt priekšlikumu, neskatoties uz Parlamenta noraidījumu. Šādi noteikumi nepastāv attiecībā uz gadījumiem, kad tā nevēlas ņemt vērā būtiskus Parlamenta grozījumus. Taču nav redzama iemesla līdzīgus jautājumus, kas nav ietverti pamatnolīgumā, risināt savādāk nekā tos jautājumus, ko precīzi nosaka pamatnolīgums.
b) grozījums vai atsaukšana pēc Komisijas iniciatīvas
Pamatnolīguma 32. punktā par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Komisiju abas iestādes ir šādi vienojušās:
„Pirms sava priekšlikuma atsaukšanas, Komisija par to paziņo Parlamentam un Padomei.”
Vienošanās par to, ka Komisija iepriekš informē Parlamentu, nešaubīgi ir nepieciešams pamata priekšnoteikums, lai runātu par atsaukšanas procedūru, kas ir lojālas sadarbības garā. Taču tas nekādā ziņā nav pietiekams priekšnoteikums. Šajā sakarā arī Komisija savā 2005. gada 27. septembra paziņojumā, informējot nevis par jau apstiprinātu atsaukšanu, bet gan šāda veida nodomu, jau ir spērusi soli uz priekšu. Taču arī ar šo vien netiek izsmeltas visas lojālas sadarbības prasības.
Šajā sakarā par lojālu Komisijas un Parlamenta sadarbību var runāt tikai tad, ja Komisija Parlamentu informē tik laicīgi un plaši, ka tas var sagatavot atzinumu par nodomu atsaukt priekšlikumu. Protams, Parlamenta atzinuma saturs nevar būt saistošs Komisijai, ņemot vērā pašreizējo Līgumu. Taču atzinums būtu tikai formalitāte, ja nepastāvētu vismaz Komisijas pienākums rūpīgi iepazīties ar Prezidenta nostāju un, pieņemot tās galīgo lēmumu, to pienācīgi ņemt vērā. Protams, Komisijai ir jāpaziņo Parlamentam, kāpēc tā nav ņēmusi vērā tā nostāju.
Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, šo pamatprincipu piemērošanu nevar attiecināt tikai uz gadījumu, kad Komisija (pilnībā) atsauc likumdošanas priekšlikumu. Arī gadījumā, ja Komisija būtiski groza likumdošanas priekšlikumu (piemēram, atsauc ievērojamu tā daļu), tikai šādā veidā iespējams pienācīgi ievērot lojālas sadarbības principus.
5. Rezultāts
EK līgums nosaka iestāžu lomu likumdošanas procesā. Protams, šāds pilnvaru sadalījums nevar vienādā mērā regulēt arī visus piemērošanas aspektus. EK līgums nodod šo uzdevumu pašām iestādēm, kam jāvienojas par sadarbības formu. Tā to jau šobrīd nosaka EK līguma 218. panta 1. punkts un paredz arī Eiropas Konstitūcijas III-397. pants. Šeit ir runa arī par konstitucionālu uzdevumu iestādēm, detalizētāk izstrādājot Eiropas Savienības iestāžu struktūru. Šis ziņojums ir Konstitucionālo lietu komitejas devums šī uzdevuma īstenošanā.
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (22.3.2006)
Konstitucionālo jautājumu komitejai
par likumdevēja vēl neizlemto tiesību aktu priekšlikumu izvērtēšanas rezultātu
(2005/2214(INI))
Atzinumu sagatavoja: Maria Berger
IEROSINĀJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. tā kā, izvērtējot vēl neizlemtos tiesību aktus, Komisija paredz atsaukt 68 priekšlikumus, ko uzskata par neatbilstīgiem Lisabonas stratēģijas mērķiem vai labāka regulējuma principiem;
B. tā kā, atsaucot četrus priekšlikumus, kuri attiecas uz Eiropas asociācijas statūtiem, Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem un darbinieku iesaistīšanu šajās organizācijās, to nevar pamatot ar neatbilstību labāka regulējuma principiem, jo patiesībā šo priekšlikumu mērķis ir faktiski uzlabot normatīvo vidi Eiropas pilsoņu interesēs, un tādējādi tos nekādi nevar pielīdzināt nevajadzīga birokrātiskā sloga uzlikšanai;
C. tā kā ir vispārpieņemts, ka saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu Komisija ir tiesīga atsaukt vēl neizlemtos priekšlikumus, ja vien Padome nav pieņēmusi lēmumu, un ka koplēmuma procedūrā šis noteikums ļauj atsaukt priekšlikumu, kamēr nav pabeigts pirmais lasījums Eiropas Parlamentā un Padome to nav apstiprinājusi, pieņemot kopējo nostāju;
D. tā kā sākotnēji apspriežu procedūrai iecerētais EK līguma 250. panta 2. punkts skaidrojams, ievērojot šā līguma 251. pantu, un tā kā šī norma līdz ar to nekādi nevar apdraudēt Eiropas Parlamenta nostāju lēmumu pieņemšanas procesā;
E. tā kā gadījumos, kad kopējā nostāja tiek pieņemta pēc pirmā lasījuma, EK līguma 251. panta 2. punkta pirmās daļas trešais ievilkums ļauj Komisijai vienīgi informēt Eiropas Parlamentu par savu nostāju un, ja Parlaments pēc tam groza kopējo nostāju, 251. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunkts ļauj Komisijai tikai sniegt atzinumu, tādējādi ir skaidrs, ka Komisija vairs nav noteicēja pār saviem priekšlikumiem un tai nav tiesību tos atsaukt;
F. tā kā patiesas sadarbības princips saskaņā ar EK līguma 10. pantu jebkurā gadījumā ļauj Komisijai atsaukt savus priekšlikumus tikai tad, ja tas neietekmē Eiropas Parlamenta —demokrātiskas lēmumu pieņēmējas iestādes — pienākumus un kompetenci,
1. uzskata — pat ja no juridiskā viedokļa Komisija var atsaukt savus priekšlikumus, kamēr Padome nav pieņēmusi kopējo nostāju, koplēmuma procedūrā, atsaucot jebkuru priekšlikumu, tas jādara saskaņā ar patiesas sadarbības principu, kas noteikts EK līguma 10. pantā un kas piemērojams Eiropas Savienības iestāžu sadarbībai;
2. aicina Komisiju respektēt patiesas sadarbības principu, ja Eiropas Parlaments saskaņā ar Reglamenta 55. pantu prasa, lai Komisija atsauc savus priekšlikumus;
3. uzskata, ka EK līgums nepiešķir Komisijai pilnvaras atsaukt savu likumdošanas priekšlikumu pēc tam, kad ir pieņemta kopējā nostāja, un ka šis ierobežojums ir konkrēti piemērojams vēl neizlemtajiem tiesību aktiem, kas uzskaitīti Komisijas paziņojuma (KOM(2005)0462) pielikumā;
4. aicina Komisiju apspriesties ar Eiropas Parlamentu par katru priekšlikumu, ko Komisija gatavojas atsaukt, un pilnībā ņemt vērā Parlamenta viedokli; jebkurā gadījumā aicina Komisiju vienlīdzīgi izturēties pret Parlamentu un Padomi;
5. aicina Komisiju izmantot tiesības atsaukt savus priekšlikumus, lai panāktu neizlemto tiesību aktu lielāku atbilstību labāka regulējuma principiem un Lisabonas stratēģijas mērķiem, tādiem kā augsts nodarbinātības procents, sociālā aizsardzība, ekonomiskā izaugsme un pārvaldes vienkāršošana;
6. pauž nožēlu par to, ka Komisija jau ir izlēmusi atsaukt šādus priekšlikumus:
a) priekšlikumu regulai par Eiropas asociācijas statūtiem (COD/1991/0386)[1],
b) priekšlikumu direktīvai, ar ko papildina Eiropas asociācijas statūtus attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu (COD/1991/0387)[2],
c) priekšlikumu regulai par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem (COD/1991/0390)[3],
d) priekšlikumu direktīvai, ar ko papildina Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtus attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu (COD/1991/0391)[4].
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Likumdevēja vēl neizlemto tiesību aktu priekšlikumu izvērtēšanas rezultāts | |||||
|
Procedūras numurs |
||||||
|
Par jautājumu atbildīgā komiteja |
AFCO | |||||
|
Atzinumu sniedza |
JURI | |||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
| |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Maria Berger | |||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
| |||||
|
Izskatīšana komitejā |
23.2.2006 |
21.3.2006 |
|
|
| |
|
Pieņemšanas datums |
21.3.2006 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
17 0 0 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Maria Berger, Rosa Díez González, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Piia-Noora Kauppi, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Hans-Peter Mayer, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Gabriele Hildegard Stauner, Andrzej Jan Szejna, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka | |||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jean-Paul Gauzès | |||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... | |||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Likumdevēja vēl neizlemto tiesību aktu priekšlikumu izvērtēšanas rezultāts | ||||||||||
|
Procedūras numurs |
|||||||||||
|
Par jautājumu atbildīgā komiteja |
AFCO | ||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūgts sniegt atzinumu |
Visas |
|
|
|
| ||||||
|
Atzinumu(-s) nesniedza |
AFET |
DEVE |
INTA |
BUDG |
CONT | ||||||
|
|
ECON |
EMPL |
ENVI |
ITRE |
IMCO | ||||||
|
|
TRAN |
REGI |
AGRI |
PECH |
CULT | ||||||
|
|
LIBE |
FEMM |
PETI |
|
| ||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| ||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Sylvia-Yvonne Kaufmann |
| |||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
| |||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
29.11.2005 |
23.1.2006 |
21.2.2006 |
22.2.2006 |
20.3.2006 | ||||||
|
Pieņemšanas datums |
25.4.2006 | ||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
13 0 0 | |||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jens-Peter Bonde, Richard Corbett, Jean-Luc Dehaene, Andrew Duff, Maria da Assunção Esteves, Ingo Friedrich, Bronisław Geremek, Genowefa Grabowska, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Johannes Voggenhuber | ||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jacek Protasiewicz, György Schöpflin | ||||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| ||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
26.4.2006 | ||||||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| ||||||||||