ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par personas datu, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, aizsardzību

18.5.2006 - (COM(2005)0475 – C6‑0436/2005 – 2005/0202(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Martine Roure

Labojumi/Papildinājumi

• ERR01 (PDF - 101 KB)
• ERR01 (DOC - 37 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par personas datu, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, aizsardzību

(COM(2005)0475 – C6‑0436/2005 – 2005/0202(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0475)[1],

–   ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6‑0436/2005),

–   ņemot vērā Protokolu, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības tiesību sistēmā un saskaņā ar ko Padome ir apspriedusies ar Parlamentu,

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6‑0192/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  aicina Padomi vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. atsauce
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 30. pantu, 31. pantu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,	– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu, 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,
Grozījums Nr. 2 9. apsvērums
(9) Lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu personas datu augstu aizsardzības līmeni, ir vajadzīgi kopēji nosacījumi, lai noteiktu datu, kurus apstrādājušas kompetentas iestādes citās dalībvalstīs, likumību un kvalitāti.	(9) Lai nodrošinātu visu personu, kas dzīvo Eiropas Savienības teritorijā, personas datu augstu aizsardzības līmeni, ir vajadzīgi kopēji nosacījumi, lai noteiktu datu, kurus apstrādājušas kompetentas iestādes citās dalībvalstīs, likumību un kvalitāti.
Pamatojums
Eiropas Savienībai jānodrošina šāda aizsardzība ne tikai Eiropas pilsoņiem, bet arī citu valstu pilsoņiem.
Grozījums Nr. 3 12. apsvērums
(12) Gadījumos, kad personas dati tiek nosūtīti no Eiropas Savienības dalībvalsts uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, šiem datiem principā ir jāsaņem pienācīga aizsardzības līmeņa priekšrocības.	(12) Gadījumos, kad personas dati tiek nosūtīti no Eiropas Savienības dalībvalsts uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, šiem datiem ir jāsaņem pienācīga aizsardzības līmeņa priekšrocības. Šim pamatlēmumam jānodrošina, lai no trešām valstīm saņemtie personas dati atbilst vismaz starptautiskajām cilvēktiesību normām.
Pamatojums
Datu apmaiņā ar trešām valstīm jāievēro divi pamatprincipi: jānodrošina, ka datu nosūtīšana var notikt tikai uz tām trešām valstīm, kuras garantē pienācīgu datu aizsardzības līmeni, un ka no trešām valstīm saņemtie dati atbilst pamattiesībām.
Grozījums Nr. 4 15. apsvērums
(15) Ir lietderīgi izveidot kopējus noteikumus attiecībā uz datu apstrādes konfidencialitāti un drošību, kompetento iestāžu atbildību un tām piemērojamām sankcijām par datu nelikumīgu izmantošanu, kā arī attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami datu subjektam. Turklāt ir nepieciešams, lai dalībvalstis paredz kriminālsankcijas par īpaši nopietniem un starptautiska mēroga datu aizsardzības nosacījumu pārkāpumiem.	15) Ir lietderīgi izveidot kopējus noteikumus attiecībā uz datu apstrādes konfidencialitāti un drošību, kompetento iestāžu un privāto struktūru, kas apstrādā personu datus kompetento iestāžu vārdā vai valsts uzdevumā, atbildību un tām piemērojamām sankcijām par datu nelikumīgu izmantošanu, kā arī attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami datu subjektam. Turklāt ir nepieciešams, lai dalībvalstis paredz kriminālsankcijas par īpaši nopietniem un starptautiska mēroga datu aizsardzības nosacījumu pārkāpumiem.
Pamatojums
Ir svarīgi precizēt, ka tad, kad datus apstrādā privātas struktūras, īpaši saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerību, tiem jāatbilst vismaz tādiem pašiem datu aizsardzības nosacījumiem, kādi paredzēti kompetentajām publiskajām iestādēm.
Grozījums Nr. 5 15. apsvērums
(15) Ir lietderīgi izveidot kopējus noteikumus attiecībā uz datu apstrādes konfidencialitāti un drošību, kompetento iestāžu atbildību un tām piemērojamām sankcijām par datu nelikumīgu izmantošanu, kā arī attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami datu subjektam. Turklāt ir nepieciešams, lai dalībvalstis paredz kriminālsankcijas par īpaši nopietniem un starptautiska mēroga datu aizsardzības nosacījumu pārkāpumiem.	(15) Ir lietderīgi izveidot kopējus noteikumus attiecībā uz datu apstrādes konfidencialitāti un drošību, kompetento iestāžu atbildību un tām piemērojamām sankcijām par datu nelikumīgu izmantošanu, kā arī attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami datu subjektam. Turklāt ir nepieciešams, lai dalībvalstis paredz kriminālsankcijas par īpaši nopietniem un tīšiem vai rupjas nolaidības izraisītiem datu aizsardzības nosacījumu pārkāpumiem.
Grozījums Nr. 6 20. apsvērums
(20) Šis pamatlēmums neierobežo īpašos datu aizsardzības nosacījumus, kas paredzēti attiecīgajos tiesību aktos par personas datu apstrādi un aizsardzību, ko veic Eiropols, Eurojust un Muitas informācijas sistēma.	(20) Šis pamatlēmums neierobežo īpašos datu aizsardzības nosacījumus, kas paredzēti attiecīgajos tiesību aktos par personas datu apstrādi un aizsardzību, ko veic Eiropols, Eurojust un Muitas informācijas sistēma. Tomēr vēlākais divu gadu laikā pēc dienas, kas minēta 35. panta 1. punktā, īpašie datu aizsardzības noteikumi, kurus piemēro Eiropolam, Eurojust un Muitas informācijas sistēmai, pilnībā jāsaskaņo ar šo pamatlēmumu, lai atbilstoši Komisijas priekšlikumam uzlabotu datu aizsardzības tiesiskā regulējuma konsekvenci un efektivitāti.
Grozījums Nr. 7 20.a apsvērums (jauns)
	(20a) Eiropolam, Eurojust un Muitas informācijas sistēmai jāatstāj spēkā tie datu aizsardzības noteikumi, kuri skaidri paredz, ka personas datus var apstrādāt, izmantot vai pārsūtīt, tikai pamatojoties uz konkrētākiem un/vai aizsargājošākiem noteikumiem vai ierobežojumiem.
Grozījums Nr. 8 22. apsvērums
(22) Ir lietderīgi šo pamatlēmumu piemērot personas datiem, ko apstrādā otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmā, un ar to saistītajai papildu informācijas apmaiņai atbilstoši Lēmumam TI/2006/ … par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas izveidošanu, darbību un izmantošanu.	(22) Ir lietderīgi šo pamatlēmumu piemērot personas datiem, ko apstrādā otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmā, un ar to saistītajai papildu informācijas apmaiņai atbilstoši Lēmumam TI/2006/ … par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas izveidošanu, darbību un izmantošanu, kā arī vīzu informācijas sistēmai atbilstīgi Lēmumam TI/2006/... par dalībvalstu kompetento iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai.
Pamatojums
Nepieciešams pievienot atsauci uz VIS, lai šo pamatlēmumu piemērotu arī attiecībā uz tiesībsargājošo iestāžu piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai.
Grozījums Nr. 9 35.a apsvērums (jauns)
	(35a) Ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu,
Pamatojums
Ir nepieciešams šajā pamatlēmuma redakcijā ņemt vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu.
Grozījums Nr. 10 1. panta 2. punkts
Dalībvalstis nodrošina, lai personas datu atklāšana citu dalībvalstu kompetentām iestādēm netiktu ierobežota vai aizliegta, pamatojoties uz šajā pamatlēmumā paredzēto personas datu aizsardzību.	Šis pamatlēmums neliedz dalībvalstīm izmantot stingrākus drošības pasākumus par šajā pamatlēmumā paredzētajiem, lai kontekstā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās aizsargātu personas datus. Tomēr šādi noteikumi nedrīkst ierobežot vai aizliegt personas datu atklāšanu citu dalībvalstu kompetentām iestādēm, pamatojoties uz šajā pamatlēmumā paredzēto personas datu aizsardzību.
Grozījums Nr. 11 3. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Šo pamatlēmumu nepiemēro, ja kāds cits tiesību akts atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļai skaidri nosaka, ka personas datus apstrādā, tiem piekļūst vai tos nosūta tikai saskaņā ar vēl konkrētākiem nosacījumiem vai ierobežojumiem.
Pamatojums
Šis pamatlēmums neaizliedz specifiskus tiesību aktus, īpaši attiecībā uz datu apstrādes pārvaldību.
Grozījums Nr. 12 4. panta 1. punkta d) apakšpunkts
(d) precīziem un nepieciešamības gadījumā atjauninātiem. Jāveic visi pamatotie pasākumi, lai nodrošinātu, ka datus, kuri ir neprecīzi vai nepilnīgi, dzēš vai izlabo, ņemot vērā to vākšanas vai turpmākās apstrādes nolūkus. Dalībvalstis var noteikt atšķirīgas datu apstrādes precizitātes un uzticamības pakāpes, un tādā gadījumā tām ir jānosaka, ka datus izšķir atbilstoši to precizitātes un uzticamības pakāpei, un jo īpaši, ka datus, kas pamatojas uz faktiem, atšķir no datiem, kas pamatojas uz viedokļiem vai personīgiem vērtējumiem;	(d) precīziem un nepieciešamības gadījumā atjauninātiem. Jāveic visi pamatotie pasākumi, lai nodrošinātu, ka datus, kuri ir neprecīzi vai nepilnīgi, dzēš vai izlabo, ņemot vērā to vākšanas vai turpmākās apstrādes nolūkus. Tomēr dalībvalstis var noteikt atšķirīgas datu apstrādes precizitātes un uzticamības pakāpes, un tādā gadījumā tām ir jānosaka, ka datus izšķir atbilstoši to precizitātes un uzticamības pakāpei, un jo īpaši, ka datus, kas pamatojas uz faktiem, atšķir no datiem, kas pamatojas uz viedokļiem vai personīgiem vērtējumiem; dalībvalstis nodrošina personas datu kvalitātes regulāras pārbaudes. Pēc iespējas jānorāda tiesu nolēmumi, kā arī lēmumi pārtraukt kriminālvajāšanu, un dati, kas pamatojas uz viedokļiem vai personīgiem vērtējumiem, jāpārbauda to izcelsmes vietā un jānorāda to precizitātes vai uzticamības pakāpe. Neierobežojot valsts kriminālprocesu, dalībvalstis nosaka, ka pēc datu subjekta pieprasījuma personas datus iezīmē, ja datu subjekts noliedz to precizitāti vai ja par to precizitāti vai neprecizitāti nav iespējams pārliecināties. Minēto atzīmi dzēš vienīgi ar datu subjekta piekrišanu vai pamatojoties uz kompetentas tiesas vai kompetentas uzraudzības iestādes lēmumu;
Pamatojums
Šis punkts ir pārvietots no 9. panta 6. punkta. Šie noteikumi jāpārceļ no III nodaļas uz II nodaļu, lai tos varētu piemērot attiecībā uz visa veida datu apstrādi, ko veic tiesībsargājošās iestādes, nevis tikai uz tiem, ar kuriem apmainās dalībvalstis.
Grozījums Nr. 13 4. panta 4. punkts
4. Dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrāde ir nepieciešama tikai tad, ja: – pamatojoties uz konstatētiem faktiem, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka attiecīgie personas dati padarīs iespējamu, atvieglos vai paātrinās noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu, – nav citu līdzekļu, kuri mazāk ietekmē datu subjektu, – datu apstrāde nav pārmērīga attiecībā pret attiecīgo noziedzīgo nodarījumu.	svītrots
Pamatojums
Šajā formulējumā nav ņemti vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteiktie kritēriji attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu. Tiesas prakse paredz, ka privātās dzīves neaizskaramību demokrātiskā sabiedrībā var ierobežot tikai tad, ja tas nepieciešams, nevis, lai atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu vai tiesu iestāžu darbu. Tāpēc nepieciešams to aizstāt. Datu nepieciešamības un proporcionalitātes kritērijs no jauna tiks formulēts 5. pantā.
Grozījums Nr. 14 4. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Lai noteiktu attiecīgo personas datu atbilstošus vākšanas, laika ierobežošanas, tālākas apstrādes un nosūtīšanas noteikumus, dalībvalstis ņem vērā dažādas datu kategorijas un vākšanas mērķus. Ja persona netiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tās dati jāapstrādā tikai tiem mērķiem, kuru dēļ tie ir ievākti, un tikai noteiktā laikā, un piekļuve tiem, kā arī to tālāknosūtīšana ir ierobežota.
Pamatojums
Dažādo datu kategoriju atšķirība, kas paredzēta 3. punktā, ir ļoti lietderīga. Nepieciešams to pastiprināt, īpašu uzmanību veltot aizdomās neturētu personu datiem, kas jāpapildina ar īpašiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar datu vākšanu, uzglabāšanas laiku, un iestāžu piekļuves kārtību šiem datiem.
Grozījums Nr. 15 4.a panta 1. punkts (jauns)
	4.a pants
	Personas datu turpmāka apstrāde
	1. Dalībvalstis nosaka, ka personas datu turpmāka apstrāde notiek tikai saskaņā ar šo pamatlēmumu, it īpaši tā 4., 5. un 6. pantu,
	(a) konkrēti tam mērķim, kuram tie nosūtīti vai atklāti,
	(b) īpašas vajadzības gadījumā nopietnu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai vai,
	(c) lai novērstu draudus sabiedrības vai personu drošībai, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība aizsargāt datu subjekta intereses vai pamattiesības ir svarīgāka par minētajiem apsvērumiem.
Grozījums Nr. 16 4.a panta 2. punkts (jauns)
	2. Attiecīgos personas datus turpmāk apstrādā mērķiem, kas minēti šā panta 1. punkta (c) apakšpunktā, vienīgi ar iestādes, kura nosūtījusi vai atklājusi personas datus, iepriekšēju piekrišanu, un dalībvalstis, ievērojot attiecīgus juridiskus drošības pasākumus, drīkst pieņemt normatīvos aktus, lai atļautu turpmāku apstrādi.
Pamatojums
Skatīt 14. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 17 5. pants
Dalībvalstis nosaka, ka kompetentās iestādes var apstrādāt personas datus tikai tad, ja to paredz tiesību akts, kas nosaka, ka šī apstrāde ir nepieciešama attiecīgās iestādes likumīgo uzdevumu izpildei un noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem.	Dalībvalstis, konsultējoties ar uzraudzības iestādi, kas izveidota saskaņā ar 30. pantu, nosaka, ka kompetentās iestādes var apstrādāt personas datus tikai tad, ja:
	(a) to paredz tiesību akts, kas nosaka, ka šī apstrāde ir nepieciešama attiecīgās iestādes likumīgo uzdevumu izpildei un noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem,
	(b) datu subjekts ir devis nepārprotamu piekrišanu un apstrāde notiek datu subjekta interesēs vai
	(c) apstrāde ir nepieciešama, lai datu kontrolētājs izpildītu juridiskas saistības, vai
	(d) apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta būtiskas intereses.
Grozījums Nr. 18 5. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Dalībvalstis nosaka, ka personas datu apstrāde ir nepieciešama tikai tad, ja: – pamatojoties uz konstatētajiem faktiem, kompetentās iestādes var pierādīt skaidru nepieciešamību apstrādāt attiecīgos personas datus, lai veiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu, – nav citu līdzekļu, kuri mazāk ietekmē datu subjektu, un – datu apstrāde nav pārmērīga salīdzinājumā ar iespējamo noziedzīgo nodarījumu.
Pamatojums
Nepieciešams par kritērijiem datu apstrādes likumības noteikšanai ieviest mērķa un proporcionalitātes principu.
Grozījums Nr. 19 6. panta 2. punkta 1. ievilkums
– apstrāde paredzēta kādā no tiesību aktiem un ir pilnīgi nepieciešama attiecīgās institūcijas likumīgā uzdevuma izpildei noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem vai, ja datu subjekts ir devis skaidri izteiktu piekrišanu apstrādei,	– apstrāde paredzēta kādā no tiesību aktiem un ir pilnīgi nepieciešama attiecīgās institūcijas likumīgā uzdevuma izpildei noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem, un ierobežota ar konkrētu izmeklēšanu vai, ja datu subjekts ir devis skaidri izteiktu piekrišanu apstrādei, ar noteikumu, ka apstrāde tiek veikta datu subjekta interesēs un atteikums neradītu negatīvas sekas datu subjektam,
Pamatojums
Jutīgu datu apstrādi, kas veikta ar skaidru attiecīgās personas piekrišanu, var atļaut tikai, ja apstrāde notiek šīs personas interesēs. Turklāt piekrišanas atteikumam nedrīkst būt negatīvu seku attiecībā uz šo personu.
Grozījums Nr. 20 6. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Dalībvalstis ievieš īpašas tehniskas un organizatoriskas prasības jutīgo datu apstrādei.
Pamatojums
Dalībvalstīm jāizstrādā īpaši tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu jutīgo datu drošību.
Grozījums Nr. 21 6. panta 2.b punkts (jauns)
	2.b Dalībvalstis veic īpašus papildu drošības pasākumus attiecībā uz biometriskajiem datiem un DNS datiem, lai garantētu to, ka: – biometriskie un DNS dati tiek izmantoti tikai pamatojoties uz labi iedibinātiem un savietojamiem tehniskiem standartiem, – ar piesardzību tiek ņemts vērā biometrisko un DNS datu precizitātes līmenis, un datu subjekts to var apšaubīt ar viegli pieejamiem līdzekļiem, – pilnībā tiek nodrošināta cilvēka cieņa un integritāte.
Pamatojums
Ir nepieciešams izstrādāt papildu aizsardzības standartus saistībā ar biometriskajiem un DNS datiem. Šie dati ir īpaši jutīgi, taču tos dažkārt izmanto policijas un tiesu iestāžu sadarbībā.
Grozījums Nr. 22 7. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nosaka, ka personas datus uzglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca, ja vien valsts tiesību akti neparedz citādi. To personu datus, kuras minētas 4. panta 3. punkta pēdējā ievilkumā, uzglabā tik ilgi, cik tas ir pilnīgi nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca.	1. Dalībvalstis nosaka, ka personas datus uzglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca, vai turpmāk apstrādā saskaņā ar 4. panta 1. punkta (e) apakšpunktu un 4.a pantu. To personu datus, kuras minētas 4. panta 3. punkta pēdējā ievilkumā, uzglabā tik ilgi, cik tas ir pilnīgi nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca.
Pamatojums
No paredzētajām garantijām ir jāizslēdz vispārējas atkāpes iespēja , ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Tas varētu apdraudēt datu aizsardzības kritēriju saskaņošanu un neatbilst datu aizsardzības tiesībām.
Grozījums Nr. 23 7. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis nosaka atbilstošus procedūras un tehniskos pasākumus, kas nodrošina, lai tiktu ievēroti personas datu uzglabāšanas termiņi. Minēto termiņu ievērošanu regulāri pārbauda.	2. Dalībvalstis nosaka atbilstošus procedūras un tehniskos pasākumus, kas nodrošina, lai tiktu ievēroti personas datu uzglabāšanas termiņi. Šie pasākumi ietver personas datu automātisku un regulāru izdzēšanu pēc noteikta laika. Minēto termiņu ievērošanu regulāri pārbauda.
Pamatojums
Pasākumos, kas nodrošina datu uzglabāšanas termiņus, jāparedz automātiska datu izdzēšana pēc noteikta laika.
Grozījums Nr. 24 III nodaļas I iedaļas virsraksts
Personas datu nosūtīšana un atklāšana citu dalībvalstu kompetentām iestādēm	Personas datu nosūtīšana un atklāšana
Pamatojums
Skatīt 8.a, 8.b un 8.c panta grozījumus, kuriem jāattiecas uz visiem datiem un ne tikai gadījumā, kad tos nosūtījušas vai atklājušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes. Šī grozījuma rezultātā šī nodaļa attiecas uz visu datu apstrādi, ieskaitot apstrādi valsts robežās.
Grozījums Nr. 25 8. pants
Dalībvalstis nosaka, ka personas datus var apstrādāt vai atklāt citu dalībvalstu kompetentām iestādēm tikai tad, ja tas ir nepieciešams nosūtītājas vai saņēmējas iestādes likumīgo uzdevumu izpildei un noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem.	Dalībvalstis nosaka, ka personas datus, ko savākušas un apstrādājušas kompetentās iestādes, var apstrādāt vai atklāt citu dalībvalstu kompetentām iestādēm tikai tad, ja tas ir nepieciešams nosūtītājas vai saņēmējas iestādes likumīgo uzdevumu izpildei un īpašu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai.
Pamatojums
Tikai tos datus, ko savākušas kompetentās iestādes, var nosūtīt citām kompetentajām iestādēm. Tas ļauj ierobežot privāto struktūru piekļuvi datiem un to nosūtīšanu.
Grozījums Nr. 26 8.a pants (jauns)
	8.a pants
	Pārsūtīšana iestādēm, kas nav kompetentās iestādes
	Dalībvalstis nosaka, ka personas datus pārsūta citas dalībvalsts iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, vienīgi īpašos un pienācīgi dokumentētos gadījumos un, ja tiek izpildītas visas turpmāk minētās prasības:
	(a) pārsūtīšana ir paredzēta tiesību aktos, kas to skaidri uzliek par pienākumu vai atļauj,
	(b) pārsūtīšana ir
	nepieciešama konkrēti tam mērķim, kuram dati ievākti, nosūtīti vai atklāti, vai noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai, vai draudu sabiedrībai vai kādas personas drošībai novēršanai, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība aizsargāt datu subjekta intereses vai pamattiesības ir svarīgāka par minētajiem apsvērumiem,
	vai
	nepieciešama tādēļ, ka attiecīgie dati ir obligāti vajadzīgi iestādei, kurai tos tālāk pārsūta, lai tā varētu izpildīt savu likumīgo uzdevumu un ja ar sākotnēji noteikto apstrādi nav pretrunā minētās iestādes veiktās datu vākšanas un apstrādes mērķis un tās kompetentās iestādes juridiskās saistības, kura ir iecerējusi šos datus nosūtīt ,
	vai
	neapšaubāmi datu subjekta interesēs, un vai nu datu subjekts ir piekritis, vai arī apstākļi ir tādi, kas ļauj nepārprotami uzskatīt, ka minētā piekrišana ir saņemta.
Pamatojums
Šis grozījums kopā ar referenta izdarītajiem 13. panta ievaddaļas un b) apakšpunkta 1. daļas grozījumiem attiecas uz 13. pantu. Skatīt referenta pamatojumu. Tā kā ir paredzēts, ka šis referenta grozītais pants attieksies uz visiem policijas un tiesu iestāžu datiem, ieskaitot tos, kurus nav pārsūtījušas vai atklājušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes, ir piemērotāk pārcelt to uz III nodaļas pirmo iedaļu. Skatīt arī III nodaļas pirmās iedaļas virsraksta grozījumu.
Grozījums Nr. 27 8.b pants (jauns)
	8.b pants
	Pārsūtīšana privātajām struktūrām
	Dalībvalstis, ievērojot valsts kriminālprocesa noteikumus, nosaka, ka personas datus var pārsūtīt privātajām struktūrām kādā dalībvalstī vienīgi īpašos gadījumos un tad, ja tiek izpildītas visas turpmāk minētās prasības:
	(a) pārsūtīšana ir paredzēta tiesību aktos, kas to skaidri uzliek par pienākumu vai atļauj, un
	(b) pārsūtīšana ir nepieciešama mērķim, kuram dati ievākti, nosūtīti vai atklāti, vai noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai, vai, lai novērstu draudus sabiedrības vai kādas personas drošībai, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība aizsargāt datu subjekta intereses vai pamattiesības ir svarīgāka par minētajiem apsvērumiem.
	Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var piekļūt personas datiem, kurus kontrolē privātās struktūras, un tos apstrādāt tikai atsevišķos gadījumos, īpašos apstākļos, konkrētiem mērķiem un dalībvalsts tiesu iestāžu kontrolē.
Grozījums Nr. 28 8.c pants (jauns)
	8.c pants
	Datu apstrāde, ko veic privātās struktūras saistībā ar valsts pārvaldi
	Dalībvalstis tiesību aktos nosaka, ka, ja ar valsts pārvaldi saistītus datus savāc un apstrādā privātās struktūras, uz tām attiecas noteikumi, kas ir līdzvērtīgi vai stingrāki nekā tie, kuri regulē kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 29 8.d pants (jauns)
	8.d pants
	Nosūtīšana trešo valstu kompetentajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām
	1. Dalībvalstis nodrošina, ka personas datus pārsūta trešo valstu kompetentajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām tikai tad, ja pārsūtīšana ir saskaņā ar šo pamatlēmumu un it īpaši ja tiek izpildītas visas turpmāk minētās prasības:
	(a) pārsūtīšana ir paredzēta tiesību aktos, kas skaidri uzliek to par pienākumu vai atļauj,
	(b) pārsūtīšana ir nepieciešama mērķim, kuram dati ievākti, nosūtīti vai atklāti, vai noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai, vai, lai novērstu draudus sabiedrības vai kādas personas drošībai, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība aizsargāt datu subjekta intereses vai pamattiesības ir svarīgāka par minētajiem apsvērumiem,
	(c) trešā valsts vai starptautiska organizācija, uz kuru tiek nosūtīti attiecīgie dati, nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni.
	2. Dalībvalstis nodrošina, ka trešās valsts vai starptautiskās organizācijas nodrošinātā aizsardzības līmeņa atbilstība tiek novērtēta, ņemot vērā katras nosūtīšanas vai sūtījumu kategorijas visus apstākļus. Novērtējumam it īpaši ir jāpamatojas uz šādu elementu pārbaudi: datu veids, nosūtīto datu apstrādes mērķis un ilgums, izcelsmes valsts un galamērķa valsts, vispārējās un konkrētās likumu normas, ko piemēro attiecīgajā trešā valstī vai organizācijā, profesionālie un drošības noteikumi, ko tur piemēro, kā arī datu saņēmēja īstenoti pietiekami aizsardzības pasākumi.
	3. Dalībvalstis un Komisija informē viena otru un Eiropas Parlamentu par gadījumiem, kad tās uzskata, ka trešā valsts vai starptautiska organizācija nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni 2. punkta nozīmē.
	4. Ja Komisija pēc apspriešanās ar Padomi un Eiropas Parlamentu konstatē, ka trešā valsts vai starptautiska organizācija nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni 2. punkta nozīmē, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu personas datu jebkādu pārsūtīšanu uz attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju.
	5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomi un Eiropas Parlamentu var noteikt, ka trešā valsts vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē, pamatojoties uz attiecīgās valsts tiesību aktiem un uz starptautiskajām saistībām, kuras tā noslēgusi personu privātās dzīves, pamatbrīvību un tiesību aizsardzībai.
	6. Izņēmuma kārtā, atkāpjoties no 1. punkta (c) apakšpunkta, personas datus var pārsūtīt trešo valstu kompetentām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, kuras nenodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni, ja tas ir pilnīgi nepieciešams, lai aizsargātu kādas dalībvalsts būtiski svarīgas intereses vai lai darbotos pret nenovēršamiem, nopietniem draudiem sabiedrības vai kādas konkrētas personas vai personu drošībai. Šajā gadījumā datu saņēmējs personas datus apstrādā tikai tādā mērā, cik tas ir absolūti nepieciešams konkrētajam mērķim, kuram tie ir pārsūtīti. Par šādu pārsūtīšanu jāinformē kompetentā uzraudzības iestāde.
Grozījums Nr. 30 9. panta 6. punkts
6. Neierobežojot valsts kriminālprocesu, dalībvalstis nosaka, ka pēc datu subjekta pieprasījuma personas datus iezīmē, ja datu subjekts noliedz to precizitāti vai, ja par to precizitāti vai neprecizitāti nav iespējams pārliecināties. Minēto atzīmi dzēš vienīgi ar datu subjekta piekrišanu vai, pamatojoties uz kompetentas tiesas vai kompetentas uzraudzības iestādes lēmumu.	svītrots
Pamatojums
Šie noteikumi no III nodaļas jāpārceļ uz II nodaļu, lai tie varētu attiekties uz visiem datu apstrādes veidiem, ko veic tiesībsargājošās iestādes, ne tikai uz tiem datiem, ar kuriem apmainās dalībvalstis.
Grozījums Nr. 31 9. panta 7. punkta 3. ievilkums
– ja šie dati nav vai vairs nav nepieciešami nolūkiem, kuriem tos nosūtīja vai atklāja.	– un jebkurā gadījumā, ja šie dati nav vai vairs nav nepieciešami nolūkiem, kuriem tos nosūtīja vai atklāja.
Pamatojums
Dati sistemātiski jādzēš, ja tie vairs nav nepieciešami tam mērķim, kuram tie tika vākti vai atklāti.
Grozījums Nr. 32 9. panta 9.a punkts (jauns)
	9.a Dalībvalstis nodrošina, ka trešo valstu pārsūtīto vai atklāto personas datu kvalitāte tiek īpaši novērtēta tiklīdz tie tiek saņemti un tiek norādīta pareizības un uzticamības pakāpe.
Pamatojums
Nepieciešams pārbaudīt to datu kvalitāti, kuri saņemti no trešām valstīm, lai noteiktu to uzticamības pakāpi, tostarp attiecībā uz pamattiesību ievērošanu.
Grozījums Nr. 33 10. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nosaka, ka personas datu katru automatizētu nosūtīšanu vai saņemšanu, jo īpaši, izmantojot tiešu automatizētu piekļuvi, reģistrē, lai nodrošinātu nosūtīšanas iemeslu, nosūtīto datu, nosūtīšanas laika, iesaistīto iestāžu un, ciktāl tas attiecas uz saņēmēju, personu, kuras saņēmušas šos datus, un personu, kuras ierosinājušas to saņemšanu, turpmāku noskaidrošanu.	1. Dalībvalstis nosaka, ka personas datu katru automatizētu piekļuvi, nosūtīšanu vai saņemšanu, jo īpaši, izmantojot tiešu automatizētu piekļuvi, reģistrē, lai nodrošinātu piekļuves un nosūtīšanas iemeslu, nosūtīto datu vai datu, kuriem ir piekļūts, nosūtīšanas vai piekļuves laika, iesaistīto iestāžu un, ciktāl tas attiecas uz saņēmēju, personu, kuras saņēmušas šos datus, un personu, kuras ierosinājušas to saņemšanu, turpmāku noskaidrošanu.
Pamatojums
Nepieciešams reģistrēt arī piekļuvi datiem, lai pārliecinātos par to, ka visa veida piekļuve datiem ir likumīga.
Grozījums Nr. 34 10. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis nosaka, ka personas datu katru neautomatizētu nosūtīšanu vai saņemšanu reģistrē, lai nodrošinātu nosūtīšanas iemeslu, nosūtīto datu, nosūtīšanas laika, iesaistīto iestāžu un, ciktāl tas attiecas uz saņēmēju, personu, kuras saņēmušas šos datus, un personu, kuras ierosinājušas to saņemšanu, turpmāku noskaidrošanu.	2. Dalībvalstis nosaka, ka personas datu katru neautomatizētu nosūtīšanu vai saņemšanu un piekļuvi tiem reģistrē, lai nodrošinātu piekļuves un nosūtīšanas iemeslu, nosūtīto datu vai datu, kuriem ir piekļūts, nosūtīšanas vai piekļuves laika, iesaistīto iestāžu un, ciktāl tas attiecas uz saņēmēju, personu, kuras saņēmušas šos datus, un personu, kuras ierosinājušas to saņemšanu, turpmāku noskaidrošanu.
Pamatojums
Nepieciešams reģistrēt arī piekļuvi datiem, lai pārliecinātos par to, ka visa veida piekļuve datiem ir likumīga.
Grozījums Nr. 35 10. panta 3. punkts
3. Iestāde, kas reģistrējusi vai dokumentējusi minēto informāciju, pēc pieprasījuma tūlīt par to paziņo kompetentai uzraudzības iestādei. Šo informāciju izmanto vienīgi datu aizsardzības nolūkā un, lai nodrošinātu datu atbilstīgu apstrādi, kā arī datu integritāti un drošību.	3. Iestāde, kas reģistrējusi vai dokumentējusi minēto informāciju, nodrošina kompetentajai uzraudzības iestādei piekļuvi šai informācijai un tūlīt par to paziņo minētajai iestādei. Šo informāciju izmanto vienīgi datu aizsardzības nolūkā un, lai nodrošinātu datu atbilstīgu apstrādi, kā arī datu integritāti un drošību.
Pamatojums
Reģistram jābūt kompetentās uzraudzības iestādes rīcībā bez īpaša pieprasījuma.
Grozījums Nr. 36 12.a pants (jauns)
	12.a pants
	Ja personas dati ir saņemti no citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai tā tos ir atklājusi, šos datus var tālāk pārsūtīt vienīgi īpašos un pienācīgi dokumentētos gadījumos un saskaņā ar 8.a pantā noteiktajiem priekšnosacījumiem, kā arī tos var pārsūtīt kompetentajām iestādēm tikai tad, ja dalībvalsts, kas pārsūtījusi attiecīgos datus vai atklājusi tos kompetentajai iestādei, kura plāno tos pārsūtīt tālāk, ir devusi iepriekšēju piekrišanu šo datu tālākai pārsūtīšanai.
Pamatojums
Būtībā tāds pats kā referenta izdarītais 13. panta (c) apakšpunkta grozījums. Skatīt referenta pamatojumu.
Grozījums Nr. 37 12. b pants (jauns)
	12.b pants
	Ja personas dati ir saņemti no citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai tā tos ir atklājusi, šos datus var tālāk pārsūtīt vienīgi īpašos gadījumos un saskaņā ar 8.b pantā noteiktajiem nosacījumiem, un privātpersonām tikai tad, ja dalībvalsts, kas pārsūtījusi attiecīgos datus vai atklājusi tos kompetentajai iestādei, kura plāno tos pārsūtīt tālāk, ir devusi iepriekšēju piekrišanu šo datu tālākai pārsūtīšanai.
Pamatojums
Būtībā tāds pats kā referenta izdarītais 14. panta pēdējās daļas grozījums. Skatīt referenta pamatojumu.
Grozījums Nr. 38 12. c pants (jauns)
	12.c pants
	Ja personas dati ir saņemti no citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai tā tos ir atklājusi, šos datus nevar tālāk pārsūtīt trešās valsts kompetentajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, ja nav izpildīti 8.c pantā noteiktie priekšnosacījumi un ja dalībvalsts, kas pārsūtījusi attiecīgos datus vai atklājusi kompetentajai iestādei, kura plāno tos pārsūtīt tālāk, nav devusi iepriekšēju piekrišanu šo datu tālākai pārsūtīšanai.
Pamatojums
Būtībā tāds pats kā referenta 15. panta 1. punkta jaunā 1.a apakšpunkta grozījums. Skatīt referenta pamatojumu.
Grozījums Nr. 39 13. pants
13. pants	svītrots
Pārsūtīšana iestādēm, kas nav kompetentas iestādes
Dalībvalstis nosaka, ka personas datus, kas saņemti no citas dalībvalsts kompetentām iestādēm, vai kurus tās atklājušas, tālāk pārsūta vai atklāj citas dalībvalsts iestādēm, kas nav kompetentas iestādes, vienīgi īpašos gadījumos un, ja tiek izpildītas visas turpmāk minētās prasības:
(a) pārsūtīšana ir paredzēta tiesību aktos, kas skaidri uzliek par pienākumu vai atļauj to;
(b) pārsūtīšana ir
nepieciešama konkrēti tam mērķim, kuram tie nosūtīti vai atklāti, vai noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem vai, lai novērstu draudus sabiedrības vai kādas personas drošībai, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība aizsargāt datu subjekta intereses vai pamattiesības ir svarīgāka par minētajiem apsvērumiem,
vai
nepieciešama tāpēc, ka attiecīgie dati ir obligāti vajadzīgi iestādei, kurai tos tālāk pārsūta, lai tā varētu izpildīt savu likumīgo uzdevumu, un, ja datu vākšanas un apstrādes, ko veic minētā iestāde, mērķis nav nesavienojams ar sākotnējo apstrādi un ar to nav pretrunā kompetentās iestādes, kura ir iecerējusi šos datus nosūtīt, juridiskās saistības,
vai
neapšaubāmi datu subjekta interesēs, un vai nu datu subjekts ir piekritis, vai arī apstākļi ir tādi, kas ļauj nepārprotami uzskatīt, ka minētā piekrišana ir saņemta.
(c) Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nosūtījusi vai atklājusi attiecīgos datus kompetentajai iestādei, kura ir iecerējusi tos pārsūtīt tālāk, ir devusi iepriekšēju piekrišanu to tālākai pārsūtīšanai.
Pamatojums
Ir pamatoti ļaut personas datu pārsūtīšanu citām kompetentām iestādēm (skatīt 12. pantu). Bet pamatlēmuma projektā nav pamatojuma nepieciešamībai pārsūtīt personas datus iestādēm, „kas nav kompetentās iestādes”.
Grozījums Nr. 40 15. pants
15. pants	svītrots
Pārsūtīšana kompetentām iestādēm trešās valstīs vai starptautiskām organizācijām
1. Dalībvalstis nosaka, ka personas datus, kas saņemti no citu dalībvalstu kompetentām iestādēm, vai kurus tās atklājušas, tālāk nepārsūta trešo valstu iestādēm vai starptautiskām organizācijām, izņemot gadījumus, kad minētā pārsūtīšana ir saskaņā ar šo pamatlēmumu un, ja tiek izpildītas visas turpmāk minētās prasības.
(a) Pārsūtīšana ir paredzēta tiesību aktos, kas skaidri uzliek par pienākumu vai atļauj to.
(b) Pārsūtīšana ir nepieciešama tam mērķim, kuram tie nosūtīti vai atklāti, vai noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem vai, lai novērstu draudus sabiedrības vai kādas personas drošībai, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība aizsargāt datu subjekta intereses vai pamattiesības ir svarīgāka par minētajiem apsvērumiem.
(c) Citas dalībvalsts kompetentā iestāde, kura ir nosūtījusi vai atklājusi attiecīgos datus kompetentajai iestādei, kura ir iecerējusi tos tālāk pārsūtīt, ir devusi iepriekšēju piekrišanu to tālākai pārsūtīšanai.
(d) Trešā valsts vai starptautiskā organizācija, kurai tiek pārsūtīti attiecīgie dati, nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka aizsardzības līmeņa, kuru sniedz kāda trešā valsts vai starptautiska organizācija, pietiekamību novērtē, ievērojot visus pārsūtīšanas vai pārsūtīšanas kategorijas apstākļus. Jo īpaši novērtējums izriet no šādu elementu pārbaudes: datu veids, apstrādes, kurai dati tiek nosūtīti, nolūks un ilgums, izcelsmes valsts un valsts, kura ir galamērķis, trešā valstī vai attiecīgajā organizācijā spēkā esošās vispārējo un nozaru tiesību normas, šajā valstī ievērotie profesionālie un drošības noteikumi, kā arī pietiekamu aizsardzības pasākumu, kurus ieviesis sūtījuma saņēmējs, esamība.
3. Dalībvalstis un Komisija informē viena otru par gadījumiem, kad tās uzskata, ka trešā valsts vai starptautiska organizācija nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni 2. punkta nozīmē.
4. Ja saskaņā ar 16. pantā paredzēto procedūru tiek konstatēts, ka trešā valsts vai starptautiska organizācija nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni 2. punkta nozīmē, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu personas datu jebkādu pārsūtīšanu uz attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju.
5. Saskaņā ar 16. pantā minēto procedūru var konstatēt, ka trešā valsts vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē, pamatojoties uz savas valsts tiesību aktiem vai uz starptautiskajām saistībām, kuras tā noslēgusi personu privātās dzīves un pamatbrīvību un tiesību aizsardzībai.
6. Izņēmuma kārtā personas datus, kas saņemti no citas dalībvalsts kompetentās iestādes, var tālāk pārsūtīt trešo valstu kompetentām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, kuras nenodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni, ja tas ir pilnīgi nepieciešams, lai aizsargātu kādas dalībvalsts būtiski svarīgās intereses vai, lai darbotos pret nenovēršamām, nopietnām briesmām, kas apdraud sabiedrības vai kādas konkrētas personas vai personu drošību.
Pamatojums
Skatīt 8.c un 12.c panta grozījumu.
Grozījums Nr. 41 16. pants
16. pants Komiteja 1. Ja ir atsauce uz šo pantu, Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. 2. Komiteja apstiprina savu reglamentu pēc priekšsēdētāja priekšlikuma, pamatojoties uz standarta reglamentu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 3. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, ko atkarībā no jautājuma steidzamības var noteikt priekšsēdētājs. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas 205. panta 2. punktā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā paredzēts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsu skaitu šajā komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs nebalso. 4. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu. Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai, ja atzinums nav sniegts, Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem un informē par to Eiropas Parlamentu. 5. Divu mēnešu laikā no priekšlikuma iesniegšanas dienas Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var lemt par priekšlikumu. Ja minētajā termiņā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu ir norādījusi, ka tā iebilst priekšlikumam, Komisija to izskata atkārtoti. Tā var iesniegt Padomei grozītu priekšlikumu, iesniegt atkārtotu priekšlikumu vai tiesību akta projektu. Ja minētā termiņa beigās Padome nav pieņēmusi ierosināto ieviešanas aktu vai norādījusi iebildumus ieviešanas pasākumu priekšlikumam, ierosināto ieviešanas aktu pieņem Komisija.	svītrots
Pamatojums
Komitoloģijas procedūru nepiemēro trešajam pīlāram.
Grozījums Nr. 42 18. pants
Dalībvalstis nosaka, ka kompetento iestādi, no kuras saņemti personas dati, vai kura tos ir saņēmusi vai atklājusi, pēc pieprasījuma informē par to turpmāku apstrādi un iegūtajiem rezultātiem.	Dalībvalstis nosaka, ka kompetento iestādi, no kuras saņemti personas dati, vai kura tos ir saņēmusi vai atklājusi, informē par to turpmāku apstrādi un iegūtajiem rezultātiem.
Pamatojums
Tās kompetentās iestādes, no kurām dati ir saņemti, vienmēr jāinformē par turpmāko datu apstrādi.
Grozījums Nr. 43 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta 4.a ievilkums (jauns)
	– datu uzglabāšanas laika ierobežojums
Pamatojums
Datu subjekts jāinformē par laika periodu, kādā uz viņu attiecināmie dati tiks uzglabāti.
Grozījums Nr. 44 19. panta 2. punkta ievaddaļa, a) un b) apakšpunkti
2. Informācijas, kas minēta 1. punktā, sniegšanu atsaka vai ierobežo vienīgi, ja tas ir vajadzīgs,	2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, nesniedz vai ierobežo vienīgi, ja tas ir vajadzīgs,
(a) lai personas datu apstrādātājs varētu pienācīgi izpildīt savus likumīgos pienākumus,
(b) lai izvairītos no notiekošu izmeklēšanu vai lietu izskatīšanas vai kompetento iestāžu likumīgo pienākumu izpildes kavēšanas,	lai izvairītos no notiekošu izmeklēšanu, lietu izskatīšanas vai kontrolētāja un/vai kompetento iestāžu likumīgo pienākumu izpildes kavēšanas,
Pamatojums
Datu pareiza apstrāde nevar būt kritērijs atteikumam sniegt informāciju par šo atteikumu datu subjektam. Tā būtu pārāk liela un neskaidra novirze no attiecīgās personas tiesībām.
Grozījums Nr. 45 19. panta 4. punkts
4. Atteikuma vai ierobežojuma iemeslus atbilstoši 2. punktam neatklāj, ja to paziņošana apdraud atteikuma nolūku. Šādā gadījumā personas datu apstrādātājs informē datu subjektu, ka, neierobežojot tiesiskas aizsardzības līdzekļus un valsts kriminālprocesa noteikumus, viņš var iesniegt sūdzību kompetentajai uzraudzības iestādei. Ja datu subjekts iesniedz sūdzību uzraudzības iestādei, tā izskata šo sūdzību. Izskatot sūdzību, uzraudzības iestāde viņu vienīgi informē, vai dati ir apstrādāti pareizi, un, ja nē, vai ir izdarīti jebkādi vajadzīgi labojumi.	4. Atteikuma vai ierobežojuma iemeslus atbilstoši 2. punktam neatklāj, ja to paziņošana apdraud atteikuma nolūku. Šādā gadījumā personas datu apstrādātājs informē datu subjektu, ka, neierobežojot tiesiskas aizsardzības līdzekļus un valsts kriminālprocesa noteikumus, viņš var iesniegt sūdzību kompetentajai uzraudzības iestādei. Ja datu subjekts iesniedz sūdzību uzraudzības iestādei, tā izskata šo sūdzību. Izskatot sūdzību, uzraudzības iestāde informē datu subjektu par izmeklēšanas rezultātiem.
Pamatojums
Datu subjekts jāinformē par viņa sūdzības izskatīšanas rezultātu visos gadījumos, nevis tikai tad, ja tiek veikti labojumi.
Grozījums Nr. 46 20. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Ja dati nav iegūti no datu subjekta vai, ja tie iegūti no datu subjekta bez viņa ziņas vai, viņam neapzinoties, ka tiek vākti dati, kas uz viņu attiecas, dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam vai viņa pārstāvim personas datu reģistrācijas pasākuma laikā vai, ja ir paredzēta datu atklāšana trešai personai, atbilstošā laikā pēc tam, kad datus pirmoreiz atklāj, bez maksas jāsniedz datu subjektam vismaz šāda informācija, ja viņam tā jau nav zināma vai, ja šīs informācijas sniegšana nav neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām pūlēm:	1. Ja dati nav iegūti no datu subjekta vai ja tie iegūti no datu subjekta bez viņa ziņas, vai viņam neapzinoties, ka tiek vākti dati, kas uz viņu attiecas, dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam vai viņa pārstāvim personas datu reģistrācijas pasākuma laikā vai, ja ir paredzēta datu atklāšana trešai personai, ne vēlāk par brīdi, kad datus pirmoreiz atklāj, bez maksas jāsniedz datu subjektam vismaz šāda informācija, ja viņam tā jau nav zināma vai ja šīs informācijas sniegšana nav neiespējama, vai būtu saistīta ar nesamērīgām pūlēm:
Pamatojums
Jēdziens „atbilstošs laiks " ir interpretējams. Tāpēc nepieciešams precizēt, ka informācija, kas nav iegūta no datu subjekta, šai personai tiktu sniegta vēlākais pirmajā datu atklāšanas reizē.
Grozījums Nr. 47 20. panta 2. punkta ievaddaļa un a) apakšpunkts
2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, nesniedz, ja tā ir vajadzīga,	Informāciju, kas minēta 1. punktā, nesniedz vienīgi tad, ja tas ir nepieciešams,
(a) lai personas datu apstrādātājs varētu pienācīgi izpildīt savus likumīgos pienākumus,
Pamatojums
Datu pareiza apstrāde nevar būt kritērijs atteikumam sniegt informāciju par šo atteikumu datu subjektam. Tā būtu pārāk liela un neskaidra novirze no attiecīgās personas tiesībām.
Grozījums Nr. 48 21. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(c) paziņojumu trešām personām, kurām dati atklāti, par jebkuru saskaņā ar b) apakšpunktu veikto izlabošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu, ja vien tas neizrādās neiespējami vai nav saistīts ar nesamērīgām pūlēm.	(c) paziņojumu trešām personām, kurām dati atklāti, par jebkuru saskaņā ar b) apakšpunktu veikto izlabošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu.
Pamatojums
Jebkura labojuma paziņošanai trešām personām jābūt sistemātiskai.
Grozījums Nr. 49 21. panta 2. punkta ievaddaļa un a) apakšpunkts
2. Jebkuras darbības, uz kurām datu subjektam ir tiesības saskaņā ar 1. punktu, vajadzības gadījumā atsaka,	2. Jebkuras darbības, uz kurām datu subjektam ir tiesības saskaņā ar 1. punktu, atsaka tikai vajadzības gadījumā,
(a) lai personas datu apstrādātājs varētu pienācīgi izpildīt savus likumīgos pienākumus,
Pamatojums
Datu pareiza apstrāde nevar būt kritērijs atteikumam sniegt informāciju par šo atteikumu datu subjektam. Tā būtu pārāk liela un neskaidra novirze no attiecīgās personas tiesībām.
Grozījums Nr. 50 22.a pants (jauns)
	22.a pants
	Automatizēti individuāli lēmumi
	1. Dalībvalstis katrai personai piešķir tiesības nepakļauties lēmumam vai rīcībai, kam attiecībā uz viņu ir juridisks spēks vai ievērojami viņu ietekmē un kas balstās tikai uz datu automatizētu apstrādi, kura ir paredzēta, lai novērtētu noteiktus attiecīgās personas aspektus, piemēram, uzticamību, uzvedību utt.
	2. Ievērojot šī pamatlēmuma citus pantus, dalībvalstis nosaka, ka uz personu var attiecināt 1. punktā minēto lēmumu, ja attiecīgo lēmumu vai rīcību pieļauj likums, kas aizsargā arī datu subjekta likumīgās intereses, piemēram, viņam pieejamos līdzekļus, kuri ļauj būt informētam par personas datu automatizētās apstrādes sistēmu, kā arī ļauj izteikt savu viedokli, ja tas nav pretrunā ar datu apstrādes mērķi.
Pamatojums
Pieredze rāda, ka tiesībsargājošie dienesti aizvien vairāk izmanto datu automātisko apstrādi, tāpēc tā jāmin šajā pamatlēmumā. Lēmumi, kas balstīti tikai uz datu automātisku apstrādi un kam ir juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai, ja tie nopietni skar kādu personu, jāpakļauj ļoti striktiem noteikumiem attiecībā uz aizsardzības pasākumiem. Šādus lēmumus un darbības var atļaut tikai tad, ja tās likuma tekstā ir skaidri norādītas un ja tās ir piemērotas attiecīgās personas interešu aizstāvēšanai.
Grozījums Nr. 51 24. panta 1. punkta 2. daļa
Ņemot vērā tehnisko un organizatorisko pasākumu pašreizējo līmeni un to īstenošanas izmaksas, minētie pasākumi nodrošina raksturīgajiem apstrādes un aizsargājamo datu riskiem atbilstošu drošības pakāpi. Pasākumus uzskata par vajadzīgiem, ja pūles, ko tie rada, nav nesamērīgas salīdzinājumā ar mērķiem, kuru sasniegšanai tie paredzēti attiecībā uz aizsardzību.	Ņemot vērā tehnisko un organizatorisko pasākumu pašreizējo līmeni, tie nodrošina augstu drošības pakāpi, kas atbilst apstrādes un aizsargājamo datu riskiem.
Grozījums Nr. 52 24. panta 2. punkta ja) apakšpunkts (jauns)
	(ja) veiktu sistemātisku uzraudzību un ziņotu par šādu drošības pasākumu efektivitāti (regulāra drošības pasākumu iekšējā revīzija)
Pamatojums
Datu automātiskā apstrāde sistemātiski jākontrolē, lai nodrošinātu tās efektivitāti un drošību.
Grozījums Nr. 53 25. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Dalībvalstis nosaka, ka katrs datu apstrādātājs reģistrē datus par jebkādām apstrādes darbībām vai minēto darbību kopumu, kuras paredzētas vienam nolūkam vai vairākiem saistītiem nolūkiem. Reģistrā iekļaujama šāda informācija	1. Dalībvalstis nosaka, ka katrs datu apstrādātājs reģistrē datus par jebkādām piekļūšanām un apstrādes darbībām vai minēto darbību kopumu, kuras paredzētas vienam nolūkam vai vairākiem saistītiem nolūkiem. Reģistrā iekļaujama šāda informācija
Pamatojums
Reģistrā jāreģistrē arī piekļuve datiem.
Grozījums Nr. 54 26. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis arī var veikt šādas pārbaudes valsts parlamenta pasākuma vai pasākuma, kas balstās uz tādu tiesību aktu, kurš nosaka apstrādes raksturu un paredz atbilstošas garantijas, sagatavošanas kontekstā.	3. Sagatavojot tiesību aktus par datu apstrādi, uzraudzības iestādēm tiek lūgta konsultācija par noteikumiem saistībā ar personas tiesību aizsardzību un brīvību.
Pamatojums
Uzraudzības iestādes, nevis dalībvalstis ir atbildīgas par personas tiesību aizsardzību, izstrādājot tiesību aktus par datu apstrādi.
Grozījums Nr. 55 29. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis nosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas kriminālsankcijas par tīši izdarītiem nodarījumiem, kas saistīti ar nopietniem nosacījumu, kas pieņemti atbilstoši šim pamatlēmumam, pārkāpumiem, īpaši to nosacījumu, kas vērsti uz apstrādes konfidencialitātes un drošības nodrošināšanu.	2. Dalībvalstis nosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas kriminālsankcijas par tīši izdarītiem vai rupjas nolaidības izraisītiem nodarījumiem, kas saistīti ar nopietniem nosacījumu, kas pieņemti atbilstoši šim pamatlēmumam, pārkāpumiem, īpaši to nosacījumu, kas vērsti uz apstrādes konfidencialitātes un drošības nodrošināšanu.
Grozījums Nr. 56 29. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Dalībvalstis nosaka, ka par nodarījumiem, ko izdarījušas privātās struktūras, kuras vāc un apstrādā personas datus valsts uzdevumā, un kas ir nopietni šī pamatlēmuma piemērošanai paredzēto noteikumu pārkāpumi, it īpaši noteikumu par konfidencialitāti un datu apstrādes drošību, var piemērot efektīvu, samērīgu un no attiecīgas rīcības atturošu kriminālsodu.
Pamatojums
Ja privātās struktūras vāc un apstrādā datus valsts uzdevumā, tās pakļautas kriminālsodam ikreiz, kad dati tiek izmantoti neatbilstoši.
Grozījums Nr. 57 30. panta 4. punkta 1.a apakšpunkts (jauns)
	Katra uzraudzības iestāde īpaši izskata jebkuras personas prasības pārbaudīt datu apstrādes likumību. Personu jebkurā gadījumā informē par veikto pārbaudi.
Pamatojums
Uzraudzības iestādei ir jāpiešķir tiesības pārbaudīt datu apstrādes likumību un informēt par to datu subjektu.
Grozījums Nr. 58 31. panta 2. punkta 1. daļa
Katru darba grupas locekli norīko viņa pārstāvētā institūcija, iestāde vai iestādes. Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairāk nekā vienu uzraudzības iestādi, tās izvirza kopēju pārstāvi.	Katru darba grupas locekli norīko viņa pārstāvētā institūcija, iestāde vai iestādes saskaņā ar spēkā esošajiem valstu noteikumiem, kas regulē pārstāvniecību. Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairāk nekā vienu uzraudzības iestādi, tās izvirza kopēju pārstāvi.
Pamatojums
Saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu izveidotās grupas priekšsēdētāja piedalīšanās atbilstīgi šim pamatlēmumam izveidoto jauno grupu sanāksmēs veicinās šo divu grupu komunikāciju un apmaiņu.
Grozījums Nr. 59 31. panta 2. punkta 2.a daļa (jauna)
	Saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu izveidotās darba grupas priekšsēdētājs piedalās vai ir pārstāvēts darba grupas sanāksmēs.
Pamatojums
Saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu izveidotās grupas priekšsēdētāja piedalīšanās saskaņā ar šo pamatlēmumu izveidotās jaunās grupas sanāksmēs veicinās šo divu grupu komunikāciju un viedokļu apmaiņu.
Grozījums Nr. 60 31. panta 3. punkts
3. Darba grupa pieņem lēmumus ar dalībvalstu uzraudzības iestāžu pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu.	3. Darba grupa pieņem lēmumus ar dalībvalstu uzraudzības iestāžu pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu un pēc konsultācijām ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.
Pamatojums
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina saskaņotību ar tām direktīvām, kas attiecas uz pirmo pīlāru.
Grozījums Nr. 61 34.a pants (jauns)
	34.a pants
	Ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, kas minēta 35. panta 1. punktā, un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 29. pantu, 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 31. panta 1. punkta c) apakšpunktu darba grupa, kas minēta 29. pantā, iesniedz ieteikumus Komisijai, lai datu aizsardzības īpašie noteikumi, kurus piemēro Eiropolam, Eurojust un Muitas informācijas sistēmai, pilnībā atbilstu šim pamatlēmumam.
	Eiropolam, Eurojust un Muitas informācijas sistēmai paliek spēkā tie datu aizsardzības noteikumi, kuri skaidri paredz, ka personas datus var apstrādāt, izmantot vai pārsūtīt, tikai pamatojoties uz konkrētākiem un/vai aizsargājošākiem nosacījumiem vai ierobežojumiem.
Grozījums Nr. 62 34.b pants (jauns)
	34.b pants
	Saistība ar Eiropolu, Eurojust un Muitas informācijas sistēmu
	Vēlākais viena gada laikā pēc 35. panta 1. punktā minētās dienas Komisija iesniedz priekšlikumus, lai Eiropolam, Eurojust un Muitas informācijas sistēmai piemērojamos datu aizsardzības noteikumus saskaņotu ar šo pamatlēmumu.
Pamatojums
Skatīt referenta pamatojumu 34.a panta grozījumam. Tā kā attiecīgie dati ir ārkārtīgi jutīgi, datu aizsardzības principus, ko piemēro šī pamatlēmuma ietvaros, vajag ātrāk saskaņot ar Eiropola, Eurojust un Muitas informācijas sistēmas datu aizsardzības principiem.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Parlaments kopš trešā pīlāra izveides prasa, lai datu aizsardzības standarti tiesu un policijas iestāžu sadarbības jomā atbilstu spēkā esošajiem standartiem, kuri iekļauti Kopienas tiesību aktos. Šiem standartiem vajadzētu aizstāt pašreiz Eiropas Padomes 108. Konvencijā un Ieteikumā Nr. 87 noteiktos standartus. Tāpēc mēs labvēlīgi uzņemam Komisijas priekšlikumu, kas ievēro Parlamenta lūgumu.

Šis instruments ir nepieciešams divu galveno iemeslu dēļ:

- Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide rada datu apmaiņas pieaugumu, tostarp pieaugumu personas datu apmaiņai tajās jomās, uz kurām attiecas trešais pīlārs. Šī pieaugošā apmaiņa jāpakļauj Eiropas Savienības prasībām saistībā ar datu aizsardzību un pamattiesībām, kā arī tā jāveic atbilstīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam (tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzība);

- labāka datu aizsardzība ļaus stiprināt kompetento iestāžu savstarpējās uzticēšanās principu un tādējādi veicinās labāku sadarbību Eiropas policijas un tiesu iestāžu jomā.

Komisijas sagatavotais pamatlēmuma projekts[1] ir jo svarīgāks saistībā ar Direktīvas par datu saglabāšanu saistībā ar publiski pieejamo elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu[2] neseno pieņemšanu. Tik tiešām, tās pieņemšanas gaitā Eiropas Parlaments papildināja direktīvu ar skaidri izteiktu prasību saistībā ar šo pamatlēmumu.

„...uzskata, ka saistībā ar piekļuvi datiem šī direktīva ir tikai pirmais nepieciešamais solis, un prasa Padomei lojāli sadarboties, lai ātri pieņemtu atbilstošās garantijas pamatlēmuma par personas datu, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, aizsardzību kontekstā.”

2. Saistība ar citiem priekšlikumiem (SIS II, VIS, pieejamības princips)

Pamatlēmuma priekšlikums par datu aizsardzību trešajā pīlārā ir saistīts ar vairākiem priekšlikumiem, kurus Parlaments pašlaik izskata, īpaši VIS[3], SIS II[4], par pieejamības principu[5], par datu bāzu savietojamību TI jomā[6], jo tie paredz datubāzes vai pasākumus, kas kompetentajām iestādēm atvieglo piekļuvi personas datiem.

Tādējādi Kopienas priekšlikumi saistībā ar VIS un SIS II iekļauj arī priekšlikumu, kas attiecas uz trešo pīlāru, lai varētu paredzēt policijas un tiesu iestāžu piekļuvi datiem un to izmantošanu. Šajos priekšlikumos turpmāk vajadzētu nepārprotami atsaukties uz šī pamatlēmuma principiem attiecībā uz personas datu aizsardzību.

Tāpēc šo pamatlēmumu vajadzētu pieņemt vienlaicīgi ar priekšlikumiem saistībā ar SIS II.

Šajā pamatlēmuma priekšlikumā ir atsauce arī uz pieejamības principu, kurš attiecas uz to, ka „informācija, kas nepieciešama noziedzības apkarošanai, netraucēti šķērso iekšējās robežas un dalībvalstu policijas iestādēm un Eiropola darbiniekiem ir pieejama tiešsaistē”.

Tomēr datu pieejamībai ir divi šķēršļi:

„– atšķirības aizsardzības līmeņos ir šķērslis apmaiņai ar konfidenciālu informāciju,

– nav kopēju noteikumu saistībā ar citas dalībvalsts iegūtās informācijas izmantošanas likumību un iespējas sameklēt informācijas avotu un saņēmēju ir ierobežotas”.

Kopēju noteikumu pieņemšana saistībā ar datu aizsardzību, kad tie domāti drošībai, tādējādi ir priekšnosacījums arī pieejamības principa izstrādē. Protams, ja ir ļoti svarīgi, lai šis pamatlēmums tiktu pieņemts pieejamības principa darbības labad, tas jāpieņem, nekaitējot diskusiju rezultātiem par šo tēmu.

3. Referenta sākotnējais viedoklis

Mums jānodrošina datu aizsardzības principu saskaņotība un vienveidība Eiropas Savienībā, tostarp starp pirmo un trešo pīlāru. Principiem, kas noteikti Direktīvā 95/46/EK, ir jāveido Eiropas likuma stingrs kodols un jānosaka galvenie datu aizsardzības principi.

Es kā referents vēlos trešajā pīlārā cik vien iespējams iekļaut tos datu aizsardzības principus, kas noteikti Kopienas direktīvās, lai nodrošinātu vienādu aizsardzības līmeni, ņemot vērā policijas un tiesu iestāžu darba specifiku. Nepieciešams papildināt arī Direktīvas 95/46/EK noteikumus, paredzot papildu noteikumus saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, saglabājot atbilstību Kopienas tiesību aktos noteiktajiem vispārējiem principiem.

Lai to izdarītu, šķiet, ir ļoti svarīgi, lai kopējie datu aizsardzības noteikumi attiektos uz visa veida datiem policijas un tiesu iestāžu jomā un neaprobežotos tikai ar pārrobežu apmaiņu starp dalībvalstīm.

Eiropols, Eurojust un Muitas informācija sistēma nav iekļautas pamatlēmuma priekšlikumā, jo tām ir pašām savi datu aizsardzības noteikumi. Lai nodrošinātu datu aizsardzības noteikumu saskaņotību, tostarp saistībā ar Savienībā izveidotajām aģentūrām un struktūrām, es vēlētos veicināt šo struktūru specifisko noteikumu konverģenci ar šo pamatlēmumu.

Datu vākšana specifiskiem mērķiem ir jāierobežo un, vācot datus, jāievēro proporcionalitātes un nepieciešamības princips. Arī ikvienai turpmākai datu apstrādei jānotiek pēc skaidriem noteikumiem, kā arī turpmākai datu pārsūtīšanai dažādiem mērķiem, kuriem dati tika vākti, jābūt stingri ierobežotai.

Dažādas datu kategorijas (aizdomās turētie, notiesātas personas, upuri, liecinieki utt.) tiek dažādi apstrādātas un to aizsardzības veidi ir specifiski. Jāprecizē, ka dati, kas saistīti ar aizdomās neturētām personām, jāizlieto tikai tiem mērķiem, kādiem tie tika vākti.

Tiek pievienoti papildu aizsardzības pasākumi attiecībā uz DNS un biometriskajiem datiem, lai to izmantošanas gaitā nodrošinātu datu kvalitātes drošību un pamattiesību ievērošanu.

Šis instruments mums ļauj noteikt kompetento iestāžu piekļuvi datiem. Mums šajā instrumentā jādefinē pieeja tiem datiem, kurus uzglabā privātas struktūras, kā tas noteikts direktīvā par datu aizturēšanu. Mēs precizējam, ka piekļuve šiem datiem tiks atļauta atbilstoši katram konkrētajam gadījumam, attiecībā uz noteiktu objektu un dalībvalstu tiesu iestāžu uzraudzībā.

Saistībā ar privāto struktūru lomu datu pārvaldībā un apstrādē valsts pārvaldes un drošības mērķiem es ierosinu šīs darbības pakļaut ļoti stingriem noteikumiem, kas jāparedz valstu tiesību aktos un kas ir papildināti ar kriminālsodāmību.

Datu pārsūtīšanu trešo valstu iestādēm nevar pilnībā izslēgt saistībā ar starptautisko sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā, taču tā stingri jāuzrauga. Pirmkārt, dati tiks pārsūtīti trešai valstij tikai tad, ja tā spēj nodrošināt atbilstošu datu aizsardzības līmeni. Otrkārt, no trešās valsts saņemto datu kvalitāte tiks novērtēta, tostarp ņemot vērā pamattiesības. Tādējādi datus, kas iegūti spīdzināšanas rezultātā, Eiropas iestādes neizmantos.

Mēs pievienojam jautājumu par piekļuvi un automātiskiem lēmumiem, kā tas ir gadījumā ar citiem datu aizsardzības instrumentiem. Tik tiešām, pieaugošais Eiropas datu bāzu skaits ļauj iestādēm automātiski piekļūt citas dalībvalsts savāktajiem datiem. Taču šī automātiskā piekļuve nedrīkst apdraudēt pamattiesības. Kompetento tiesībsargājošo iestāžu piekļuve šīm datubāzēm un to izmantošana jāveic, ievērojot šī pamatlēmuma principus un noteikumus.

• [1]  Priekšlikums Padomes pamatlēmumam par personas datu, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, aizsardzību (SEC(2005)1241) COM(2005)0475-CNS 2005/0202.
• [2]  Sk. 2005. gada 14. decembra EP pieņemto tekstu (P6_TA-PROV(2005)0512).
• [3]  Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums par vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz īslaicīgās uzturēšanās vīzām (SEC(2004)1628) COM(2005)0835 - COD 2004/0287.
• [4]  Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas izveidošanu, darbību un izmantošanu (SIS II) COM(2005)0236 - COD 2005/0106.
  Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II) COM(2005)0237 - COD 2005/0010.
  Padomes lēmuma priekšlikums par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, pārvaldību un izmantošanu COM(2005)0230 - CNS 2005/0103.
• [5]  Padomes pamatlēmuma priekšlikums par informācijas apmaiņu atbilstīgi pieejamības principam (SEC(2005)1270) COM(2005)0490 - CNS 2005/0207.
• [6]  Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas tieslietu un iekšlietu datu bāzu uzlabotu efektivitāti, paplašinātu sadarbspēju un sinerģiju COM(2005)0597.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes pamatlēmumam par personas datu, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, aizsardzību
Atsauces	COM(2005)0475 – C6‑0436/2005 – 2005/0202(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	13.12.2005
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 19.1.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Martine Roure 26.9.2005
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana   Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu			/
Finansējuma grozījumi   Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums
Izskatīšana komitejā	21.2.2006		21.3.2006		27.4.2006
Pieņemšanas datums	15.5.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	vienbalsīgi
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Johannes Blokland, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Maria Carlshamre, Giusto Catania, Carlos Coelho, Fausto Correia, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Elly de Groen-Kouwenhoven, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Romano Maria La Russa, Sarah Ludford, Antonio Masip Hidalgo, Claude Moraes, Lapo Pistelli, Martine Roure, Inger Segelström, Antonio Tajani, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Stefano Zappalà, Tatjana Ždanoka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Camiel Eurlings, Giovanni Claudio Fava, Sophia in 't Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Marie-Line Reynaud
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Panagiotis Beglitis, Emine Bozkurt, Pasqualina Napoletano
Iesniegšanas datums	18.5.2006
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	Juridiskās komitejas atzinums, balstoties uz ieteikto juridisko pamatu. Pieņemšana paredzēta 30.05.2006.