STARPPOSMA ZIŅOJUMS par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus
15.6.2006 - (2006/2027(INI))
Pagaidu komiteja saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus
Referents: Giovanni Claudio Fava
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2005. gada 15. decembra rezolūciju par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus[1],
– ņemot vērā 2006. gada 18. janvāra lēmumu, ar kuru izveido pagaidu komiteju saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus[2],
– ņemot vērā Reglamenta 175. pantu,
– ņemot vērā pagaidu komitejas starpposma ziņojumu par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus (A6-0213/2006),
A. tā kā pagaidu komitejas darbības galvenais mērķis ir noteikt, vai attiecībā uz faktiem, par kuriem celta prasība, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis savā rīcībā ievēro Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā norādītos pamatprincipus un nodrošina īpaši to pamattiesību aizstāvību, kas noteiktas arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, ko Eiropas Padome pieņēma 1950. gada 4. novembrī (turpmāk „Eiropas Cilvēktiesību konvencija”);
B. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izsludināja Eiropadomes sanāksmē Nicā 2000. gada 7. decembrī un kura ir iekļauta Līguma par Konstitūciju Eiropai II daļā[3], ir viens no Eiropas pamattekstiem ne vien Eiropas Kopienu Tiesai, bet arī konstitucionālajām tiesām un citām tiesu iestādēm dalībvalstīs;
C. tā kā cīņā pret terorismu nevar uzvarēt, upurējot tos pašus principus, ko terorisms tiecas sagraut, galvenokārt to, ka pamattiesību aizsardzībā nav pieļaujami kompromisi; tā kā terorisms jāapkaro ar likumīgiem līdzekļiem un tas ir jāuzvar, ievērojot starptautiskos un valstu likumus un ar vienlīdz atbildīgu valstu un sabiedriskās domas attieksmi;
D. tā kā cilvēka cieņas neaizskaramības princips ir iekļauts Pamattiesību hartas sākuma klauzulā, un tas ietver arī visas pārējās pamattiesības, īpaši tiesības uz dzīvību (2. pants), spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes un šādu sodu aizliegumu (4. pants), tiesības uz aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā (19. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants) un tā kā, šo principu piemērojot, izņēmumi nevar tikt pieļauti pat drošības apsvērumu dēļ nedz miera, nedz kara laikā;
E. tā kā saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, tādām kā tās, ko nosaka ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ar tiem saistītie instrumenti, un īpaši saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina, lai uz ikvienu to jurisdikcijā esošu personu tiktu attiecinātas starptautiskā līmenī pastāvošās pamattiesības, tostarp izraidīšanas aizliegums, ja pastāv iespēja, ka šī persona varētu tikt spīdzināta vai pakļauta cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei;
F. tā kā Eiropas un starptautiskās cilvēktiesības aizliedz piespiedu pazušanu, tostarp slepenu aizturēšanu, kurā cilvēks tiek turēts bez saziņas līdzekļiem, neinformējot par viņa vai viņas likteni vai neatklājot šā cilvēka atrašanās vietu viņa vai viņas ģimenei vai sabiedrībai, ja nav noticis tiesas process;
G. tā kā fakti, par kuriem celta prasība, var izraisīt dalībvalstu kā pušu atbildību ne vien uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normu pamata, bet arī pamatojoties uz
– Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1984. gada 10. decembrī pieņemto Konvenciju pret spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu attieksmi un sodiem,
– Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1966. gada 16. decembrī pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– 1944. gada 7. decembra Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, un īpaši tās 3., 4. un 6. pantu;
H. tā kā ir vajadzīga visciešākā iespējamā sadarbība starp Eiropas, Amerikas un visām valdībām pasaulē, kurām ir kopīga apņemšanās apkarot terorismu;
I. tā kā ir nepieciešama pēc iespējas saskaņotāka rīcība un ciešāka sadarbība starp pagaidu komiteju, Eiropas Padomi, ANO Augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu kompetentajām iestādēm un īpaši to parlamentiem;
J. tā kā, saskaņojot rīcību un sadarbojoties, ir jāņem vērā jau notikušie pasākumi un veiktā izmeklēšana, īpaši:
– Zviedrijas ombuda[4] un Zviedrijas parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejas[5] galīgie ziņojumi, kā arī ziņojumi, kas tiek vēl gaidīti no ANO Komitejas pret spīdzināšanu[6], kuri cita starpā attiecas uz Muhammed Al Zery and Ahmed Agiza nelegālo aizvešanu un pārsūtīšanu uz Ēģipti,
– 2005. gada 22. novembra un 2006. gada 22. janvāra memorandi „Uzrādītie slepenas apcietināšanas gadījumi Eiropas Padomes dalībvalstīs”, ko iesniedza senators Dick Marty, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridiskās un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs un referents,
– pašlaik notiekošie izmeklēšanas gadījumi daudzās dalībvalstīs, īpaši Itālijā izdarītie slēdzieni izmeklēšanā, ko veicis Milānas prokurora vietnieks[7] par Ēģiptes pilsoņa Abu Omar nelegālo aizvešanu un pārsūtīšanu uz Ēģipti, kā arī pašlaik notiekošā izmeklēšana Vācijā, ko veic Minhenes prokuratūra par Vācijas pilsoņa Khaled El-Masri iespējamo izvešanu un turēšanu apcietinājumā;
– dažās dalībvalstīs un kandidātvalstīs notiekošā vai jau noslēgtā parlamentārā izmeklēšana,
– deklarācijas, kuras sniegušas vairāku dalībvalstu, īpaši Vācijas, Apvienotās Karalistes, Spānijas un Īrijas varas iestādes par CIP civilās aviācijas lidaparātu nosēšanos, kas konstatēta šo valstu teritorijā;
K. tā kā tādā pašā veidā īpaša uzmanība jāvelta Eiropas Padomes ģenerālsekretāra starpposma ziņojumam[8], kas ir daļa no izmeklēšanas, kas tiek veikta saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 52. pantu un ģenerālsekretāra izteikumiem 2006. gada 12. aprīļa preses konferencē, atbildot uz Eiropas Padomes dalībvalstu, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstu detalizētajām atbildēm; tā kā ģenerālsekretārs ir paziņojis, ka ir skaidrs, ka ir bijuši pārsūtīšanas lidojumi, ka „faktiski nevienā mūsu dalībvalstī nav pienācīgu juridisku un administratīvu mehānismu, lai efektīvi aizsargātu personas pret cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veic draudzīgu ārzemju drošības dienestu aģenti, kas darbojas savā teritorijā”, un ka viņš ir saņēmis „oficiālu apstiprinājumu par personu „nodošanu” ārzemju ierēdņiem, veicot procedūras, kas neatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un citu Eiropas Padomes juridisko instrumentu noteiktajiem standartiem un aizsardzības pasākumiem[9],
L. tā kā šī pagaidu komitejas pirmā darba posma rezultātā ir iespējams apkopot saskaņotu informāciju, kas iegūta īpaši
– pēc uzklausīšanām, kas notika 2006. gada 13. un 23. februārī, 6., 13., 21., un 23. martā, 20. un 25. aprīlī un 2. maijā advokātu, žurnālistu, nevalstisko organizāciju pārstāvju, personu, kuras ir iespējamie ārkārtas pārsūtīšanu upuri, dalībvalstu valsts varas iestāžu pārstāvju un Eiropas iestāžu pārstāvju klātbūtnē,
– no uzaicināto runātāju iesniegtajiem rakstiskajiem dokumentiem, kā arī no oficiālajiem un citiem dokumentiem, kuriem pagaidu komiteja līdz šim ir varējusi piekļūt;
– no ASV valdības pārstāvju paziņojumiem par viņu atzīto pārsūtīšanas praksi;
M. tā kā, trūkstot jebkādām ar tieslietām saistītas izmeklēšanas pilnvarām, un situācijā, kad valstu varas iestādes tur slepenībā drošības dienestu veiktās darbības, pagaidu komitejai tomēr ir izdevies sagatavot pirmšķietamības (prima facie) lietu par nelikumīgu praksi Eiropas teritorijā, kura ietekmē Eiropas pilsoņus un iedzīvotājus un tādējādi rada slogu Eiropas valdībām pierādīt, vai faktiski tās cilvēktiesību saistības, ko paredz Līguma par ES 6. pants un Eiropas Cilvēktiesību harta, ir ievērotas;
N. tā kā pagaidu komitejas līdzšinējā darbība apstiprina 2006. gada 18. janvārī pieņemtā tās izveides lēmuma pamatotību un pierāda arī, ka ir nepieciešams veikt vēl citas pārbaudes un savākt papildu informāciju un ka tādēļ tās darba turpināšana ir pamatota, lai dotu šai komitejai iespēju veikt visus tās pilnvarās paredzētos uzdevumus;
O. tā kā 2006. gada 18. janvāra lēmuma 3. punktā ir paredzēts, ka pagaidu komitejai ir jāsniedz Parlamentam pagaidu ziņojums ar sīki izstrādātiem priekšlikumiem par tās darba turpināšanu;
P. tā kā pašreizējā rezolūcijā „Eiropas valstis” jāsaprot kā dalībvalstis un pievienošanās sarunvalstis, kandidātvalstis un asociētās valstis, kā tas noteikts pagaidu komitejas 2006. gada 18. janvārī pieņemtajā mandātā;
Q. tā kā pašreizējā rezolūcija ietver trīs dažādus ASV līgumu veidus:
– ārkārtas pārsūtīšana (personas tiek pārvietotas uz citu valsti nopratināšanai);
– slepena apcietināšana (personas tiek pārvietotas uz ieslodzījuma vietām, ko kontrolē ASV); un
– pilnvarota apcietināšana (personas tiek pārvietotas uz trešās valsts ieslodzījuma vietu pēc apspriešanās ar ASV, kamēr nav valsts reģistra par Eiropas valsti, kurā atrodas persona pēc apspriešanās ar ASV, pastāv liela iespējamība, ka personas varbūt ir šķērsojušas Eiropas valstis ceļā uz šādu ieslodzījuma vietu,
Par šobrīd pagaidu komitejas rīcībā esošo informāciju
1. pievienojas Eiropas Padomes ģenerālsekretāra secinājumiem pēc izmeklēšanas, kas notika uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 52. panta pamata;
2. īpašu vērību šajā kontekstā pievērš atzinumam Nr. 363/2005, ko sniegusi Eiropas Komisija ar likumu nodrošinātas demokrātijas jautājumos (Venēcijas komisija)[10] Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, īpaši šādiem punktiem:
– jebkura Eiropas Padomes dalībvalsts, kas sadarbojas aktīvi vai pasīvi, uzspiežot slepenu apcietinājumu vai to nodrošinot, ir atbildīga saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,
– jebkura Eiropas Padomes dalībvalsts ir atbildīga arī tad, ja tās aģenti (policija, drošības dienesti u.c.), rīkojas ultra vires, sadarbojas ar ārvalstu varas iestādēm vai nenovērš arestu vai turēšanu slepenā apcietinājumā, par ko nav informēta valdība;
3. pauž nožēlu par to, ka normas, kas nosaka slepeno dienestu darbību vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir nepieņemamas, tādēļ ir nepieciešams izveidot labāku kontroli, īpaši attiecībā uz ārvalstu slepeno dienestu darbību to teritorijā, un uzskata, ka sadarbības noteikumi ir jāpieņem ES līmenī;
4. pauž nožēlu, ka līdz šim ir liegta piekļuve pilnam NATO Padomes lēmuma tekstam par Vašingtonas līguma 5. punkta ieviešanu, ko pieņēma 2001. gada 4. oktobrī; steidzami aicina NATO piešķirt piekļuvi lēmuma pilnajam tekstam, lai noskaidrotu šo jautājumu;
5. izprot to, cik svarīga ir cieša sadarbība starp ES dalībvalstu un tās sabiedroto izlūkdienestiem, taču uzsver, ka šādu sadarbību nevajadzētu sajaukt ar atteikšanos no suverenitātes Eiropas teritorijā un tās gaisa telpā;
Par nelegāku aizturēšanu, pārvietošanu, arestiem, aizvešanu, ārkārtas pārsūtīšanu un slepeno apcietināšanu, ko veikusi CIP, citas AS aģentūras vai dienesti, vai citi trešo valstu drošības dienesti
6. pauž bažas, pamatojoties uz dalībvalstīs, Eiropas Padomē, kā arī pagaidu komitejas darbības rezultātā jau konstatētajiem faktiem, ka kopš 2001. gada 11. septembra, pamatojoties uz nepieciešamību cīnīties pret terorismu, pret cilvēktiesībām vairākkārt ir pieļauti smagi un nepieņemami pārkāpumi, neievērojot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Apvienoto Nāciju konvenciju pret spīdzināšanu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;
7. uz pagaidu komitejai sniegto pierādījumu pamata sliecas uzskatīt, ka daudzos gadījumos CIP vai citi ASV dienesti ir bijuši tieši atbildīgi par aizdomās turamo teroristu nelegālu aizturēšanu, pārvietošanu, izvešanu un turēšanu apcietinājumā dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu un kandidātvalstu teritorijā, kā arī, cita starpā, par Eiropas pilsoņu vai rezidentu ārkārtas pārsūtīšanu; atgādina, ka šādas darbības neatbilst pieņemtajām starptautiskās likumdošanas normām un ir pretrunā cilvēktiesību pamatprincipiem;
8. pauž nožēlu par to, ka saprašanās nolīgumi starp ASV un Eiropas valstīm netiek atklāti pagaidu komitejai;
9. nosoda ārkārtas pārsūtīšanas praksi, kuras mērķis ir nodrošināt to, lai aizdomās turamie nenonāktu tiesā, bet tiktu pārsūtīti uz trešām valstīm nopratināšanai, tostarp izmantojot spīdzināšanu, un tiktu turēti telpās, kas ir ASV vai vietējo varas iestāžu kontrolē; uzskata par nepieņemamu dažu valdību praksi aprobežoties ar pienākumu pieprasīt diplomātiskās garantijas no valstīm, par kurām ir nopietni iemesli uzskatīt, ka tās izmanto spīdzināšanu; šo viedokli pauda arī Manfred Nowak - speciālkorespondents jautājumos par spīdzināšanu savos secinājumos; turklāt uzskata, ka personu ārkārtas pārvietošana uz vietām, kur spīdzināšana ir endēmiska, ir nerepatriēšanas principa pārkāpums, kā tas noteikts ANO konvencijas pret spīdzināšanu 3. pantā;
10. uzskata, ka diplomātiskais nodrošinājums, ciktāl tas pieprasa izņēmumu no normas, ir netiešs apstiprinājums tam, ka trešās valstīs pastāv spīdzināšanas prakse, un līdz ar to tas ir pretrunā ar ES pienākumiem, ko nosaka „Pamatnostādnes ES politikai attiecībā uz spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu attieksmi vai sodiem”, kuras Padome pieņēma 2001. gada 9. aprīlī;
11. pauž satraukumu par liecību, ko pagaidu komitejai ir sniedzis Kanādas pilsonis Maher Arar, kuru ASV varas iestādes arestēja, CIP pārvietoja, izmantojot Eiropas lidostu, un divpadsmit mēnešus turēja apcietinājumā Sīrijā, kur viņš bija pakļauts spīdzināšanai;
12. pauž nopietnas bažas, ka līdz šim viss pagaidu komitejas darbs, šķiet, norāda, ka Eiropas gaisa telpu un lidostas ir izmantojuši CIP frontālie uzņēmumi, lai apietu juridiskās saistības, kādas valsts gaisa flotei nosaka Čikāgas Konvencija, tādējādi ļaujot par terorismu aizdomās turamās personas nelegāli pārvietot CIP vai ASV militārpersonu uzraudzībā, vai uz citām valstīm (tostarp Ēģipti, Jordānu, Sīriju un Afganistānu), kuras bieži nopratināšanās izmanto spīdzināšanu, kā to atzinusi pati ASV valdība[11],
13. atzinīgi vērtē ASV kongresa tūlītējo un efektīvo reakciju, ieviešot McCain grozījumu, kura nolūks bija nodrošināt par terora aktu veikšanu aizdomās turēto personu labāku aizsardzību pret valsts aģentūru nelikumīgu rīcību;
Par iespējamību, ka dalībvalstis, pievienošanās sarunvalstis un kandidātvalstis ar rīcību vai bezdarbību ir iesaistītas apcietināšanā, nolaupīšanā, ārkārtas pārsūtīšanā un turēšanā slepenā apcietinājumā vai arī kļuvušas par šādas rīcības līdzdalībniecēm
14. uzskata par neticamu, ka dažu Eiropas valstu valdības nebūtu zinājušas par darbībām, kuras saistītas ar ārkārtas pārsūtīšanu, kas notika to teritorijā; jo īpaši, uzskata par absolūti neticamu, ka vairāki simti lidojumu virs vairāku dalībvalstu gaisa telpas un līdzīgs lidmašīnu nosēšanās un pacelšanās skaits Eiropas lidostās būtu varējis notikt bez slepeno dienestu vai izlūkdienestu ziņas un šo dienestu vadošajām amatpersonām netiekot vismaz iztaujātām par saistību starp šiem lidojumiem un ārkārtas pārsūtīšanas praksi; atzīmē, ka šo pieņēmuma apstiprina fakts, ka vadošās ASV administrācijas amatpersonas vienmēr ir apgalvojušas, ka rīkojas, neaizskarot Eiropas valstu nacionālo suverenitāti;
15. tāpat uzskata par neticamu, ņemot vērā tiesu izmeklēšanu rezultātus, kā arī uzklausītās liecības un pārbaudītos dokumentus, ka Ēģiptes pilsoņa Abu Omar izvešana no Milānas, ko veica CIP aģenti 2003. gada 17. februārī, tālāk pārvedot viņu uz Aviano, bet vēlāk uz Ramstein, varētu būt organizēta un īstenota bez Itālijas varas iestāžu vai drošības dienestu iepriekšējas informētības;
16. Nosoda CIP veikto Vācijas pilsoņa Khaled el Masri aizvešanu – viņu turēja Afganistānā no 2004. gada janvāra līdz maijam un pakļāva pazemojošai un necilvēcīgai attieksmei; atzīmē, ka pastāv aizdomas, kas vēl nav izkliedētas, par to, ka pirms tam – no 2003. gada 31. decembra līdz 2004. gada 23. janvārim – Khaled el Masri tika nelikumīgi turēts bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un no turienes pārsūtīts uz Afganistānu 2004. gada 23.–24. janvārī; uzskata bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas veiktos pasākumus šīs lietas izmeklēšanā par neatbilstīgiem;
17. atzinīgi vērtē parlamentāro izmeklēšanu Vācijas Bundestāgā un gaida tā izmeklēšanas komitejas galīgos rezultātus;
18. uzsver vajadzību pēc ES pretterorisma pasākumu demokrātiskākas un tiesiskākas pārbaudes; uzskata, ka Padomes darba grupai cīņā pret terorismu savās sanāksmēs sistemātiski jāpievēršas cilvēktiesību aizsardzībai un katru gadu jāpublicē ziņojums par šo jautājumu;
19. aicina nākamo Pamattiesību aģentūru pievērst īpašu uzmanību lietām, kas saistītas ar personu, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu, izdošanu no dalībvalstīm uz trešām valstīm;
20. pauž nožēlu par to, ka Zviedrijas valsts 2001. gada 18. decembrī Brommas lidostā atteicās no tiesību aizsardzības kontroles, izpildot valdības lēmumu izraidīt divus Ēģiptes pilsoņus, Mohammed Al Zary un Ahmed Agiza, un ļaujot ASV slepenpolicistiem īstenot valsts varu Zviedrijas teritorijā, kas saskaņā ar Zviedrijas galvenā parlamentārā ombuda atzinumu ir pretrunā ar Zviedrijas likumiem;
21. pauž nožēlu par to, ka Ēģiptes pilsoņu Mohammed Al Zary un Ahmed Agiza izraidīšana, ko Zviedrija veica 2001. gadā, pamatojās tikai uz Ēģiptes valdības diplomātisko nodrošinājumu, kas nenodrošināja efektīvu aizsardzību pret spīdzināšanu;
22. prasa, lai izmeklēšana tiktu turpināta nolūkā noskaidrot to ASV militārpersonu lomu, kas bija NATO vadīto stabilizācijas spēku (SFOR) sastāvā, veicot sešu Bosnijas pilsoņu un/vai Alžīrijas izcelsmes rezidentu izvešanu un pārsūtīšanu uz Gvantanamo līci pretēji Bosnijas un Hercogovinas Cilvēktiesību palātas saistošajam starpposma lēmumam un neņemot vērā Bosnijas Augstākās tiesas lēmumu atbrīvot aizdomās turamos, kā to liecina ANO speciālkorespondents spīdzināšanas jautājumos Manfred Nowak, kurš tajā laikā bija Bosnijas un Hercogovinas Cilvēktiesību palātas loceklis; aicina turpmāk noskaidrot Bosnijas valdības iespējamo lomu šajā lietā; uzsver nepieciešamību iegūt vairāk informācijas par NATO un ANO Starptautiskās Policijas darba grupas (IPTF) saistību šajā sakarā;
23. uzstāj, ka jāturpina izmeklēšana, lai noskaidrotu slepenu ieslodzījuma vietu atrašanos Kosovā un iespējamo Kosovas spēku (KFOR) līdzdalību aizdomās par terorismu turēto personu nelikumīgā apcietināšanā;
24. ierosina uzaicināt NATO ģenerālsekretāru uz pagaidu komitejas uzklausīšanu, lai cita starpā noskaidrotu iespējamo SFOR un KFOR spēku līdzdalību aizdomās par terorismu turamo personu nelikumīgajos arestos, nodošanā un ieslodzīšanā cietumos;
25. atgādina dalībvalstīm, ka atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei valstīm ir pozitīvi pienākumi saskaņā gan ar materiālo tiesību normām, gan civilprocesa likumiem, un ka tām ir jāveic likumdošanas pasākumi, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus savā valstī, kā arī jāveic iespējamo pārkāpumu izmeklēšana un jāsoda atbildīgie par šiem pārkāpumiem gadījumos, kad tādi ir notikuši; turpmāk atzīmē, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu gadījumā dalībvalstis var tikt pakļautas atbildībai par šo savu pozitīvu pienākumu nepildīšanu; šai sakarā uzsver, ka dalībvalstīm ir pienākums veikt izmeklēšanas, lai noskaidrotu, vai šīs valstis pašas vai trešās valstis, tieši vai netieši sadarbojoties ar šīm valstīm, ir izmantojušas šo valstu teritoriju un gaisa telpu, veicot cilvēktiesību pārkāpumus, un ka dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie likumdošanas pasākumi, lai novērstu šādu pārkāpumu atkārtošanās iespēju;
Par spīdzināšanas izmantošanu
26. uzsver, ka spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes aizliegums, kā to nosaka ANO Konvencija pret spīdzināšanu, ir absolūts un nepieļauj nekādus izņēmumus kara vai kara draudu, nestabilas vietējās politiskās situācijas vai jebkādā citādā ārkārtas situācijā; atgādina, ka apcietinājumā turēšanas bez saziņas tiesībām, izvešanas vai ārkārtas pārvietošanas gadījumi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. un 5. pantu, ir cilvēktiesību pārkāpumi, sevišķi tāpēc, ka šāda darbība ir saistīta ar spīdzināšanu vai nehumānu un pazemojošu attieksmi;
27. atgādina, ka informācija vai atzīšanās, kas iegūta spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes rezultātā, nekādos apstākļos nevar tikt uzskatīta par likumīgu liecību, kā to nosaka ANO konvencija pret spīdzināšanu, kā arī nevar tikt izmantota jebkādā citādā veidā; vairākkārt atkārto vispārpastāvošo skepticismu attiecībā uz to atzīšanos uzticamību, kas panāktas spīdzināšanas rezultātā, un to nozīmi terorisma profilaksē un apkarošanā, kā cita starpā to liecināja bijušais Lielbritānijas vēstnieks Uzbekistānā Craig Murray pagaidu komitejas uzklausīšanā;
28. neatlaidīgi aicina dalībvalstis, kā arī pievienošanās sarunvalstis un kandidātvalstis stingri ievērot Apvienoto Nāciju Spīdzināšanas novēršanas konvencijas 3. pantu un īpaši nerepatriēšanas principu, saskaņā ar kuru „neviena dalībvalsts neizraida, nerepatriē un neizdod citai valstij kādu personu, ja ir pamatotas aizdomas, ka tā varētu tikt spīdzināta”; aicina arī ASV pārskatīt nerepatriēšanas principa interpretāciju, lai to saskaņotu ar 3. pantā sniegto formulējumu;
29. prasa dalībvalstīm pilnīgi noraidīt paļaušanos uz diplomātisko nodrošinājumu pret spīdzināšanu, kā to iesaka ANO speciālkorespondents spīdzināšanas jautājumos Manfred Nowak;
30. prasa Padomei pieņemt kopēju nostāju pret dalībvalstu izmantoto diplomātisko nodrošinājumu no trešām valstīm, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka personas var tikt pakļautas spīdzināšanas vai necilvēcīgas attieksmes riskam;
Par Eiropas gaisa telpas un lidostu izmantošanu CIP vajadzībām
31. uzskata, ka daudzos gaisa flotes lidaparātu, kas pieder vai ko īrē CIP, lidojumos dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu un kandidātvalstu gaisa telpā un lidostās ir atkārtoti pārkāpta Čikāgas Konvencija, jo netika ievērotas saistības iegūt atļauju, kā to nosaka konvencijas 3. pants;
32. izsaka nožēlu par faktu, ka neviena dalībvalsts, pievienošanās sarunvalsts vai kandidātvalsts nav pieņēmusi procedūru, saskaņā ar kuru ir jāpārbauda, vai civilām vajadzībām paredzētie lidaparāti netiek izmantoti mērķiem, kas ir pretrunā ar starptautiski atzītām normām cilvēktiesību jomā;
33. uzskata, ka Eiropas Savienības tiesību akti par vienotām Eiropas debesīm, valstu gaisa telpas izmantošanu, kontroli un pārvaldību, dalībvalstu lidostu un Eiropas pārvadātāju izmantošanu ir izteikti nepilnīgi; uzsver nepieciešamību noteikt jaunas valstu, Eiropas un starptautiskās normas; aicina Komisiju nekavējoties uzlabot tiesību aktus, ierosinot tādas direktīvas priekšlikumu, kuras mērķis būtu valstu tiesību aktu saskaņošana;
34. aicina Komisiju sniegt ieteikumus dalībvalstīm attiecībā uz to, kā uzlabot pārraudzības standartus, ko piemēro privāti nofraktētu gaisa kuģu lidojumiem, kas izmanto ES lidostas un gaisa telpu;
35. uzskata par vajadzīgu noskaidrot 2003. gada 22. janvārī Atēnās parafētā līguma būtību, kurā ir runa par „lielāku Eiropas tranzīta iespēju izmantošanu, lai atbalstītu kriminālnoziedznieku vai nepieņemamu ārvalstnieku atgriešanos”;
36. uzskata par vajadzīgu noteikt, kā ASV slepenie dienesti faktiski ir izmantojuši gaisa telpu, civilās un militārās lidostas un NATO un ASV bāzes;
37. uzskata par vajadzīgu noskaidrot, vai ir kādi pierādījumi, kas apstiprina to, ka dažās Eiropas valstīs ir darbojušies slepeni cietumi, kā tas ir atzīts par iespējamu vairākos žurnālistu un autoritatīvu nevalstisko organizāciju veiktajos pētījumos;
Par pagaidu komitejas līdz šim veiktajām oficiālajām vizītēm
38. uzskata, ka divas oficiālās delegācijas uz bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un ASV ir bijušās ļoti nozīmīgas informācijas sniedzējas pagaidu komitejas darbā, kā arī ļāvušas tiešā veidā noskaidrot gan politisko iestāžu sniegto skaidrojumu par attiecīgajiem notikumiem, gan arī uzzināt pilsoniskās sabiedrības viedokli šajā sakarā;
39. nosoda to, ka Vācijas pilsonis Khalid El-Masri 2004. gadā vairāk nekā četrus mēnešus tika nelikumīgi turēts Afganistānā; pauž nožēlu par FYROM iestāžu nevēlēšanos apstiprināt to, ka El-Masri bijis Skopjē un, iespējams, ticis turēts tur līdz viņa pārsūtīšanai uz Afganistānu, ko veica CIP aģenti;
40. pauž nožēlu par to, cik ierobežoti ASV valdība interpretē konvenciju pret spīdzināšanu un īpaši aizliegumu veikt jebkādas pārsūtīšanas, kas varētu novest pie tā, ka izdotie ieslodzītie tiek pakļauti spīdzināšanas, cietsirdīgas vai necilvēcīgas attieksmes riskam;
Par turpmākajiem pagaidu komitejas pienākumiem
41. konstatē, ka ir nepieciešams turpināt pagaidu komitejas darbu un padziļināt attiecīgo notikumu pārbaudi, lai noteiktu, vai viena vai vairākas no dalībvalstīm ir pārkāpušas Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu; uzsver arī, ka iespējams paplašināt izmeklēšanu, to veicot arī attiecībā uz šajā rezolūcijā tieši neminētiem notikumiem un valstīm;
42. tādēļ nolemj, ka pagaidu komitejai darbs jāturpina visu tās reglamentā noteikto pilnvaru laiku – 12 mēnešus, neskarot reglamenta 175. panta noteikumus par iespējamo pagarinājumu;
43. uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāuzsāk gatavošanās tiesību aktu izstrādei Eiropas Savienības un Eiropas Padomes līmenī, lai nodrošinātu atbilstošu to personu juridisku aizsardzību, kas ir pakļautas dalībvalstu jurisdikcijai, un lai nodrošinātu efektīvu drošības dienestu parlamentāro kontroli gan valsts, gan Eiropas līmenī; šajā sakarā uzskata, ka ir svarīgi izveidot Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un nodrošināt tās darbību;
44. pauž nožēlu par acīmredzamām atšķirībām, kas līdz šim ir izpaudušās Amerikas un Eiropas pieejā jautājumos, kas ietilpst komitejas darbības sfērā; uzsver neatliekamo vajadzību definēt pārsūtīšanas un ārkārtas pārsūtīšanas starptautiskajos likumos un Eiropas iestādēm vienoties par kopēju nostāju, kas jāiekļauj cilvēktiesību aizsardzības pamatdokumentos;
45. uzskata, ka pagaidu komitejai, beidzot darbību, būtu jānorāda principi, kas jāņem vērā, īpaši attiecībā uz:
– vajadzību pēc ES iekšējiem uzraudzības pasākumiem, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro savas cilvēktiesību saistības attiecībā uz jaunajiem likumiem par informācijas apmaiņu starp izlūkdienestiem;
– nolīgumiem ar trešām valstīm un starptautiskām terorisma apkarošanas organizācijām;
– nolīgumiem ar trešām valstīm saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, kuros galvenajam principam vienmēr jābūt cilvēktiesību ievērošanai;
46. aicina Parlamenta Prezidiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai pagaidu komitejai dotu iespēju, ņemot vērā tās uzdevuma specifiku, pilnībā veikt tai uzticēto darbu un atļaut tai izmantot līdz darbības beigām visas nepieciešamās atkāpes no Parlamenta iekšējās darbības noteikumiem, īpaši attiecībā uz
– ekspertu skaitu, kuri tiek aicināti uz pagaidu komitejas organizētajām uzklausīšanām un kuru izdevumi tiek atlīdzināti,
– pārvietošanās skaitliskiem ierobežojumiem un deputātu skaitu pagaidu komitejas oficiālo delegāciju kontekstā,
– pagaidu komitejas vadīto uzklausīšanu detalizētu protokolu sastādīšanu visās ES oficiālajās valodās;
47. atzinīgi vērtē Eiropas Padomes jo īpaši tās Tieslietu un cilvēktiesību komitejas referenta darbību, kā arī tās sadarbību ar pagaidu komiteju;
48. aicina Padomi un visus tās locekļus, bet it īpaši tās prezidentūru pilnībā atbalstīt pagaidu komitejas darbu saskaņā ar godīgas sadarbības principu, kā tas noteikts līgumos un Eiropas Kopienu Tiesas praksē;
49. aicina dalībvalstis ieņemt stingrāku nostāju attiecībā uz Gvantanamo līcī esošā aizturēšanas centra slēgšanu un uzņemties aktīvāku lomu, lai rastu risinājumu attiecībā uz tiem ieslodzītajiem, kuriem nav piemērota tiesvedība un kuri nevar atgriezties savā izcelsmes valstī vai valstī, kurā tie iepriekš dzīvojuši, jo viņi ir kļuvuši par bezvalstniekiem vai cieš no spīdzināšanas, vai citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes;
50. mudina dalībvalstis nodrošināt visiem Eiropas pilsoņiem un bijušajiem ES iedzīvotājiem, kas pašlaik ir ieslodzīti Gvantanamo, visu vajadzīgo atbalstu un palīdzību, jo īpaši juridisku palīdzību;
51. mudina Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteju (CPT) darboties tā, lai nodrošinātu to, ka katra Eiropas Padomes dalībvalsts pilda saistības1 informēt CPT par katru ieslodzījuma vietu savas valsts teritorijā un atļauj piekļūt šīm ieslodzījuma vietām;
52. mudina Komisiju turpināt atbalstīt visus pagaidu komitejas veicamos darbus;
53. atgādina, ka ļoti būtiski ir pilnvērtīgi sadarboties ar dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu, kandidātvalstu un partnervalstu parlamentiem, bet īpaši ar to valstu parlamentiem, kuras ir uzsākušas darbību tajā pašā jomā;
54. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu, kandidātvalstu un partnervalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un Amerikas Savienoto Valstu valdībai un Kongresa abām palātām.
- [1] Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0529
- [2] Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0012
- [3] OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
- [4]
- [5] Zviedrijas Parlaments, ‘The Swedish Government’s handling of matters relating to expulsion to Egypt’, Scrutiny report 2005/06-KU2 - http://www.riksdagen.se/templates/R_PageExtended____7639.aspx
- [6] Komitejas pret spīdzināšanu lēmums, Paziņojums Nr. 233/2003, Ahmed Hussein Kamil Agiza/Zviedrija (2005. gada maijs), http://www.unhchr.ch/tbs/doc.nsf/MasterFrameView/3ef42bcd48fe9d9bc1257020005533ca?Opendocument
- [7] Milānas Tiesa, Sezione Giudice per le indagini preliminari, atsauksmes Nr. 10838/05 R.G.N.R un 1966/05 R.G.GIP.
- [8] Ģenerālsekretāra ziņojums par viņa pilnvaru izmantošanu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 52. pantu, ņemot vērā ziņojumus, kuros pieļauta varbūtība, ka ārzemju aģentūras arestējušas un nelikumīgi turējušas apcietinājumā, vai pārvietojušas, ierobežojot viņu brīvību, personas, īpaši tās, kas turamas aizdomās par iesaistīšanos terora aktos, vai musinājušas to darīt;
https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?Ref=SG/Inf%282006%295&Sector=secPrivateOffice&Language=lanEnglish&Ver=original&BackColorInternet=9999CC&BackColorIntranet=FFBB55&BackColorLogged=FFAC75 - [9] Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Terry Davis piezīme preses konferencē 2006. gada 12. aprīlī.
http://www.coe.int/T/E/Com/Files/PA-Sessions/April-2006/20060412_Speaking-notes_sg.asp - [10] http://www.venice.coe.int/docs/2006/CDL-AD%282006%29009-e.asp#_Toc130704767.
- [11] Sk. ASV Valsts departamenta valsts ziņojumus par cilvēktiesību praksi (2003)
PASKAIDROJUMS
Šajā dokumentā izklāstītā provizoriskā ziņojuma mērķis ir sniegt mūsu komitejas līdz šim vadītā darba sākotnējo un pagaidu vērtējumu. Tajā pašā laikā mums jālūdz atļauja – saskaņā ar mūsu reglamentā noteikto – turpināt darbu līdz paredzētajam 12 mēnešu termiņam, ko referents uzskata par absolūti nepieciešamu.
Darbības sākumposmā, kur lielu ieguldījumu deva Dick Marty, darbs Eiropas Padomē, kā arī Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Terry Davis priekšzīmīgais darbs, mēs pirmām kārtām pievērsām uzmanību ārkārtas pārsūtīšanas praksei, kuras daži iespējamie upuri ir Abu Omar, Khaled Al Masri, Maher Arar, Mohamed El Zary, Ahmed Al Giza un seši Alžīrijas iedzīvotāji – pieci no tiem ir Bosnijas pilsoņi – kurus arestēja Bosnijā un pārsūtīja uz Gvantanamo. Noklausīšanās laikā mēs dzirdējām viņu liecības (vai to, kuri joprojām tiek turēti apcietinājumā, advokātu liecības), kuras bieži papildināja daudzās valstīs veiktās izmeklēšanas rezultāti. Pēc notikumu un situācijas, kādā viņi atradās, restaurēšanas mēs secinājām, ka pēc 11. septembra ir ievērojamas atkāpes no aizsardzības un cilvēktiesību garantijas instrumentiem. Šīs atkāpes ir arī pretrunā ar dažiem starptautisko tiesību pamatprincipiem, ne mazāk nozīmīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu, kā arī pārkāpj ne tikai spīdzināšanas pilnīgu aizliegumu, bet arī skaidri noteikto aizliegumu par gūstekņu izdošanu valstīm, kurās pastāv risks, ka viņi varētu tikt pakļauti spīdzināšanai vai pazemojošai, vai necilvēcīgai attieksmei.
Liela daļa mūsu darba tika veltīta informācijas, dokumentu, atbilžu un citu datu vākšanai par ārkārtas pārsūtīšanas praksi (ārpustiesas sistēma, ko izmanto terorisma apkarošanas vajadzībām), par spīdzināšanas lietošanu un hipotēzi, ka CIP ir izmantojusi slepenus cietumus Eiropas valstīs. Visās instancēs derīgu un precīzu informāciju sniedza NVO, kas darbojas cilvēktiesību jomā, un jo īpaši cilvēktiesību aizsardzības organizāciju Amnesty International un Human Right Watch pārstāvji, (ar kuriem mēs tikāmies gan Briselē, gan Vašingtonā). Sadarbība ar viņiem, kā arī citas nozīmīgas tikšanās (piemēram, ar Milānas prokurora vietnieku Armando Spataro; bijušo Lielbritānijas vēstnieku Craig Murray, Bosnijas unHercegovinas Cilvēktiesību palātas priekšsēdētāju Michelle Picard un ANO speciālkorespondentu spīdzināšanas jautājumā Manfred Novak), deva mums iespēju piešķirt leģitimitāti jautājumiem, uz kuriem pamatojās mūsu uzdevums un kurus mums jāturpina pētīt.
Kas attiecas tieši uz ārkārtas pārsūtīšanu, daudzie izziņas avoti, ko mēs pārbaudījām (dažreiz konfidenciāli), apstiprināja, ka šī prakse, visticamāk, tikusi izmantota, lai apkarotu terorismu, un ka varētu pieņemt, ka tas ticis darīts ar neizteiktu vai skaidri izteiktu dažu Eiropas valstu valdību piekrišanu. Mūsu darbības nākamajā posmā, kā to nosaka reglaments, mums daudz tuvāk jāizpēta dalībvalstu, partnervalstu un kandidātvalstu loma un iespējamie pienākumi.
Komiteja ir vadījusi divas misijas: vienu uz bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (FYROM) un otru uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Misija uz Skopji palīdzēja noskaidrot gadījumu ar Al Masri, Vācijas pilsoni, ko 2003. gada 31. decembrī aizturēja pie Serbijas robežas, un kā noziedznieku turēja apcietinājumā 23 dienas Skopjē, bet pēc tam pārsūtīja uz Afganistānu, kur viņš atradās cietumā gandrīz piecus mēnešus, pirms viņu atbrīvoja un viņš atgriezās Vācijā. Ņemot vērā to, ka Al Masri gadījums izpelnījās lielāku uzmanību (mēs ierosinām cita starpā noorganizēt uzklausīšanu, uzaicinot Vācijas ārlietu ministru, Vācijas valsts drošības dienesta vadītāju un Minhenes prokuroru, kurš izmeklē šo lietu), vizīte uz Skopji deva mums iespēju no šīs valsts varas iestādēm uzzināt oficiālo versiju par visu Al Masri pavadīto laiku FYROM galvaspilsētā, kas referenta skatījumā tika sniegta ļoti atturīgi.
Misija uz Vašingtonu, kas daudzo un nozīmīgo sanāksmju dēļ bija vērtīga, ļāva komitejai cita starpā uzklausīt Valsts departamenta un dažu Kongresa locekļu viedokli par skartajiem jautājumiem. Mēs guvām iespaidu – īpaši pēc Valsts departamenta galvenā juridiskā padomnieka John Bellinger iztaujāšanas – ka Buša administrācija atklāti pieprasa „rīcības brīvību” cīņā pret al Qaeda, pat attiecībā uz pieņemtajām starptautiskajām tiesībām un dažām starptautiskajām konvencijām. Referents nepiekrīt šādai attieksmei, ņemot vērā primāro uzdevumu nodrošināt cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošanu; tās ir vērtības, kas jāgarantē gan miera, gan kara laikā, tāpēc arī apkarojot terorismu.
Šo uzskatu apstiprināja sanāksmes gan kopā ar Kongresa demokrātu deputātiem, piemēram, Ed Markey (likumprojekta par pārsūtīšanu aizliegumu autors), gan republikāņu deputātiem, piemēram, Arlen Specter ( Senāta Atlases komitejas izlūkošanas jautājumos priekšsēdētājs), kuri visi pauda nopietnas bažas par sekām, ko rada Buša administrācijas politika cilvēktiesību jomā.
Īpaša uzmanība pamatoti tika veltīta arī jautājumam par Eiropas aviācijas lidojumiem ar lidaparātiem, kurus vadīja uzņēmējsabiedrības, kuras ir tieši vai netieši saistītas ar CIP. Savstarpēji salīdzinot datus, ko ieguvusi Eirokontrole, ar Federālās aviācijas administrācijas datiem un citiem datiem no tai pieejamiem avotiem (NVO, žurnālistu, upuru), mūsu komitejai izdevies savākt ziņas par vairāk nekā tūkstoš nolaišanās gadījumiem Eiropā no 2001. gada beigām līdz 2005. gada sākumam, kurus, iespējams, vadījusi CIP. Ir noteikti iespējams, ka daži no šiem lidojumiem tika izmantoti gūstekņu pārsūtīšanai.
Viens no sākotnējiem vērtējumiem varētu būt, ka, šķiet skaidrs, ka daudzas dalībvalstis, pēc referenta domām, interpretējušas Čikāgas Konvenciju pārāk liberāli.
Komitejas darbības katra posma nešaubīgs un būtisks mērķis gan pašlaik, gan turpmāk, joprojām ir nepieļaut iespēju, ka pēc 11. septembra nopietni cilvēka pamattiesību pārkāpumi varētu atkārtoties saistībā ar cīņu pret starptautisko terorismu.
Šajā sakarā referents ir sagatavojis četrus darba dokumentus:
§ pēdējo 18 mēnešu galveno notikumu sarakstu hronoloģiskā secībā, sākot no pirmajiem preses atklājumiem par ārkārtas izsūtīšanu līdz pašreizējiem[1].
§ īss to iespējamo ārkārtas pārsūtīšanas gadījumu atspoguļojums, ko atklājusi komiteja[2].
§ CIP vadīto lidojumu Eiropā pārskats, kas attiecas uz 32 lidaparātiem, kuri vai nu piederēja ASV izlūkdienestam, vai tas to noteikti izmantoja tieši, vai caur citām uzņēmējsabiedrībām (turpmāk sekos visaptverošs dokuments par visiem CIP lietotajiem lidaparātiem)[3].
§ bijušā Lielbritānijas vēstnieka Uzbekistānā Craig Murray komitejai sniegto slēdzienu protokols (kam pievienoti dokumenti, kuros C. Murray nosoda spīdzināšanu, kurai viņš bija aculiecinieks Uzbekistānā)[4],
Annex 1: TDIP Committee events
|
DATE |
TIME |
INSTITUTION-PLACE |
|
SUBJECT | |
|
15 December 2005 - Thursday |
|
EP |
Plenary sitting 1: |
Resolution on presumed use of European countries by the CIA for the Transportation and Illegal Detention of Prisoners -TDIP-(P6_TA-PROV(2005)0529 | |
|
PLENARY - Jan. (from 16 to 19) |
18 January 2006 - Wednesday |
12h00 - 13h00 |
EP - STR |
Plenary sitting 2: |
Decision setting up a temporary committee on TDIP (P6_TA-PROV(2006)0012 |
|
24 January 2006 - Tuesday |
08h30 |
Council of Europe - Strasbourg |
Parliamentary Assembly 1: |
Meeting of the Committee on Legal Affairs and Human Rights (Point 1 of the Agenda: Alleged secret detentions in Council of Europe member states) and debate in plenary of the Parliamentary Assembly. Follow-up by the TDIP secretariat | |
|
26 January 2006 - Thursday |
09h00-10h00 |
EP - BXL |
TDIP Committee 1: |
Constituent meeting (election of chairman, Carlos COELHO and vice-chairmen, Baroness Sarah LUDFORD, Giorgos DIMITRAKOPOULOS, Cem OZDEMIR ) | |
|
01 February 2006 - Wednesday |
18h45 - 20h00 |
EP - BXL |
Steering group 1: |
Provisional calendar of meetings and planning of the provisional report up to June 2006; Opening and transparency of proceedings; List of personalities/institutions to be invited; Committee delegations; Background information, specific studies, expertise | |
|
08 February 2006 - Wednesday |
18h45 - 20h00 |
EP - BXL |
Steering group 2: |
Agreement on a working programme to be adopted by the Committee on 13 February 2006 | |
|
PLENARY - Feb (from 13 to 16) |
13 February 2006 - Monday |
19h00 - 21h00 |
EP - STR |
TDIP Committee 2: |
Franco FRATTINI, Vice-President of the European Commission; Adoption of the calendar of meetings and of the TDIP working programme until 30 June 2006; presentation by Giovanni Claudio FAVA, rapporteur |
|
14 February 2006 - Tuesday |
14h30 - 15h00 |
EP-STR |
Press conference 1: |
Carlos COELHO, chairman and Giovanni Claudio FAVA, rapporteur: Start of the committee proceedings | |
|
23 February 2006 - Thursday |
9h00 - 12h00 |
EP - BXL |
TDIP Committee 3: |
Joanne MARINER, Human Rights Watch; Anne FITZGERALD, Amnesty International; Tony BUNYAN, Statewatch | |
|
15h00 - 18h30 |
Armando SPATARO, Prosecutor (Milan); Dick MARTY, Council of Europe | ||||
|
6 March 2006 - Monday |
15 h00 - 17h30 |
EP - BXL |
TDIP Committee 4: |
Generale Nicolò POLLARI, Italian Intelligence and Security Services (in camera); Anne-Marie LIZIN, President of the Senate of Belgium; Jean Claude DELEPIERE, Chairman of the Permanent Committee R | |
|
17h30 - 18h30 |
Steering group 3: |
Treatment of confidential information; Organisation of TDIP Committee work | |||
|
PLENARY - March (from 13 to 16) |
13 March 2006 - Monday |
11h45 - 13h00 |
Council of Europe - Paris |
Parliamentary Assembly 2: |
Meeting of the Committee on Legal Affairs and Human Rights (Point 7 of the Agenda: Alleged secret detentions in Council of Europe member states) with the participation of Giovanni Claudio FAVA, rapporteur |
|
21h00 - 22h30 |
EP - STR |
TDIP Committee 5: |
Khaled EL MASRI (German citizen), alleged victim and his lawyer, Manfred GNJIDIC | ||
|
21 March 2006 - Tuesday |
15h00 - 18h00 |
EP - BXL |
TDIP Committee 6: |
Stephen GREY, journalist (free lancer); Guido OLIMPIO and Paolo BIONDANI, journalists from Il corriere della sera (IT) | |
|
18h00 - 19h00 |
Steering group 4: |
Delegations to FYROM and USA; Programme of future Committee meetings; Organisation of TDIP Committee meetings | |||
|
23 March 2006 - Thursday |
15h00 - 18h00 |
EP - BXL |
TDIP Committee 7: |
Maher ARAR (Canadian citizen) alleged victim and his lawyers, Lorne WALDMAN and Marlys EDWARDH; Kjell JÖNSSON, lawyer of Mohammed EL-ZARY (Egyptian citizen) alleged victim | |
|
DATE |
TIME |
INSTITUTION-PLACE |
|
SUBJECT | |||||
|
PLENARY - April (from 3 to 6) |
3 April 2006 - Monday |
21h00 - 22h15 |
EP - STR |
TDIP Committee 8: |
Preparation of the draft interim report (2006/2027 (INI)) | ||||
|
22h15 - 22h35 |
Steering group 5: |
Delegations to FYROM and USA; Treatment of confidential information ('Eurocontrol') | |||||||
|
11 April 2006 - Tuesday |
from 8h30 |
Council of Europe - STR |
Parliamentary Assembly 3: |
Meeting of the Committee on Legal Affairs and Human Rights (Point 4 of the Agenda: Alleged secret detentions in Council of Europe member states) Follow-up by the TDIP secretariat | |||||
|
20 April 2006 - Thursday |
9h30 - 12h30 |
EP - BXL |
TDIP Committee 9: |
Craig MURRAY, former UK ambassador to Uzbekistan; Gijs DE VRIES, EU's Counter-Terrorism Coordinator | |||||
|
15h00 - 18h30 |
Matías VALLES, journalist from "Diario de Mallorca"; Edward HORGAN, former UN peacekeeper and Retired Commandant of the Irish Army | ||||||||
|
25 April 2006 - Tuesday |
15h00 - 18h30 |
EP - BXL |
TDIP Committee 10: |
Examination of the draft interim report; Stephen H. OLESKEY, Counsel for Six Cititzens of Bosnia and Herzegovina Imprisoned at Guantanamo Bay; Srdjan DIZDAREVIC, President of the Helsinki Committee for Human Rights in Bosnia and Herzegovina; Michele PICARD, former President of the Human Rights Chamber of Bosnia Herzegovina | |||||
|
26 April 2006 - Wednesday |
11h00 - 12h00 |
EP - BXL |
Press conference 2: |
Carlos COELHO, chairman and Giovanni Claudio FAVA, rapporteur: Presentation of the draft interim report (2006/2027 (INI)) | |||||
|
27 April 2006 - Thursday |
15h00 - 18h30 |
EP - BXL |
|
TDIP Committee: (cancelled because of the delegation to Skopje) | |||||
|
27 April 2006 - Thursday (afternoon) / 29 April 2006 - Saturday (morning) |
*** |
Skopje - FYROM |
Delegation TDIP 1: Skopje (FYROM) (Sylvia-Yvonne KAUFMANN [acting chair], Giovanni Claudio FAVA, Wolfgang KREISSL-DÖRFLER, Raül ROMEVA I RUEDA, Ryszard CZARNECKI) |
Bancko CRVENKOVSKI, President of the Republic; Radmila SEKERINSKA, Deputy Prime Minister; Slobodan CASULE, Member of the Parliament; Siljan AVRAMOVSKI, Deputy Director of the Security and counter-Intelligence Directorate; Ljubomi MIHAILOVSKI, Minister of Interior; Ljupco JORDANOVSKI, President of the Assembly; Karolina RISTOVA-ASTERUD, President of the Parliament's EU Affairs Committee; Tenta ARIFI, President of the Parliament's Foreign Affairs Committee; Ganka SAMOILOVSKA CVETANOVA, Member of Parliament; Mirjana NAJCEVSKA, President of the Macedonian Helsinki Committee; Esad RAHIC, President of the Parliamentary Committee for Defence and Security; Stojan ANDOV, President of the Human Rights Parliamentary Committee; Zvonimir JANKULOVSKI, Security expert | |||||
|
28 April 2006 - Friday |
19h30 - 20h00 |
Skopje - FYROM |
Press conference 3: |
Sylvia-Yvonne KAUFMANN, acting chairwoman and Giovanni Claudio FAVA, rapporteur: Outcome of the delegation to FYROM | |||||
|
02 May 2006 - Tuesday |
14h30 |
EP - BXL |
|
Informal meeting between Javier SOLANA and the Steering group | |||||
|
15h00 - 18h30 |
EP - BXL |
TDIP Committee 11: |
Javier SOLANA, EU High Representative for the CFSP; Alvaro GIL-ROBLES, Council of Europe's former Human Rights Commissioner | ||||||
|
04 May 2006 - Thursday |
9h30 - 12h30 |
EP - BXL |
TDIP Committee 12: |
Exchange of views on the draft interim report (2006/2027 (INI)); Manfred NOWAK, United Nations Special Rapporteur on Torture | |||||
|
15h00 - 18h30 |
Mats MELIN, Swedish Chief Parliamentary Ombudsman | ||||||||
|
12h30 - 13h15 |
EP - BXL |
Press conference 4: |
Sylvia-Yvonne KAUFMANN, acting chairwoman and Giovanni Claudio FAVA, rapporteur: Outcome of the delegation to FYROM | ||||||
|
08 May 2006 - Monday (evening) / 12 May 2006 - Friday (morning) |
*** |
Washington (USA) |
Delegation TDIP 2: Washington (USA) (Carlos COELHO, Baroness Sarah LUDFORD, Cem ÖZDEMIR, Giovanni Claudio FAVA, Jas GAWRONSKI, Jose-Ingnacio SALAFRANCA SÁNCHEZ-NEYRA, Wolfgang KREISSL-DÖRFLER, Giulietto CHIESA, Jean LAMBERT, Giusto CATANIA, Konrad SZYMANSKI, Miroslaw PIOTROWSKI, Roger HELMER) |
John BRUTON, Head of the European Commission Delegation; Scott HORTON, Chair of the committee on International Law; Margaret L. SATTERTHWAITE, Assistant Professor of Clinical Law and Faculty Director; Barbara OLSHANSKY, Director and Counsel (Guantanamo Global Justice Initiative); Elisa MASSIMINO, Director of the Washington, D.C. Office (Human Rights First); Angela COLAIUTA, Center for Victims of Torture, John BRADSHAW, Open Society Policy Center, Smita BARUAH, Physicians for Human Rights, Jumana MUSA, Advocacy Director for Domestic Human Rights and International Justice; Jonathan SIFTON, Counterterrorism Researcher, Jennifer DASKAL, US Advocacy Director; Representative Robert WEXLER (D-Florida); Dan FRIED, Assistant Secretary of State, John BELLINGER, Department of State's Legal Adviser; Steven M. WATT, Staff Attorney Ann BEESON, Associate Legal Director, Chris ANDERS, Legislative Counsel; Senator Arlen SPECTER (R) Pennsylvania; Senator Richard DURBIN (D) Illinois; Congressman Ed MARKEY (D) Massachusetts; James WOOLSEY (Former CIA Director 1993-1995); Austrian Ambassador Eva NOWOTNY | |||||
|
11 May 2006 - Thursday |
17h30 - 18h15 |
Commission Delegation Washington (USA) |
Press conference 5: |
Carlos COELHO, chairman and Giovanni Claudio FAVA, rapporteur: Outcome of the delegation to USA | |||||
|
PLENARY - May (from 15 to 18) |
15 May 2006 - Monday |
21h00 - 22h30 |
EP - STR |
TDIP Committee 13: |
Exchange of views on the Research Note on the international law concerning the prohibition of torture presented by a representative of the Legal Service of the EP; Report on the TDIP committee delegation to USA (Washington, 8 to 12 May 2006) | ||||
|
16 May 2006 - Tuesday |
12h00 |
|
Deadline for submission of the amendments to the draft interim report (Committee's Secretariat) | ||||||
|
17 May 2006 - Wednesday |
11h00 - 11h30 |
Press conference 6: |
Carlos COELHO, chairman and Giovanni Claudio FAVA, rapporteur: Outcome of the delegation to USA | ||||||
|
30 May 2006 - Tuesday |
15h00 - 18h30 |
EP - BXL |
TDIP Committee 14: |
Exchange of views on the study of the EU Network of Independent Expertise; Exchange of views on the amendments to the draft interim report (2006/2027 (INI)); | |||||
|
01 June 2006 - Thursday |
|
EP - BXL |
|
TDIP Committee: (cancelled by a committee decision) | |||||
|
07 June 2006 - Wednesday |
from 09h00 |
Council of Europe - Paris |
Parliamentary Assembly 4: |
Meeting of the Committee on Legal Affairs and Human Rights (Point 3 of the Agenda: Alleged secret detentions in Council of Europe member states: Consideration of a draft report and vote on a draft resolution and a draft recommendation) | |||||
|
PLENARY - June (from 12 to 15) |
12 June 2006 - Monday |
19h00 - 20h30 |
EP - STR |
TDIP Committee 15 |
Vote of the draft interim resolution in the Committee (2006/2027 (INI)) | ||||
|
13 June 2006 - Tuesday |
15h00-15h30 |
Press conference 7: |
Carlos COELHO, chairman and Giovanni Claudio FAVA, rapporteur: Outcome of the vote on the interim resolution in the Committee | ||||||
|
21 June 2006 - Wednesday |
18h45 - 20h15 |
EP - BXL |
Steering group 6: |
Informal exchange of views on eventual programme of work for the second semester of the year | |||||
|
27 June 2006 - Tuesday |
from 10h00 |
Council of Europe - Paris |
Parliamentary Assembly 5: |
Plenary of the Parliamentary Assembly, 3rd part of 2006 Ordinary Session (Point 2 of the Agenda: Alleged secret detentions in Council of Europe member states; Statement by Franco FRATTINI, Vice-President of the European Commission; Statement by Giovanni Claudio FAVA, rapporteur; vote on Legal Affairs and Human Rights Committee's report) | |||||
|
PLENARY - July (from 3 to 6) |
03 July 2006 - Monday |
21h00 - 22h30 |
EP - STR |
TDIP Committee 16: |
Exchange of views with Dick MARTY, Council of Europe | ||||
|
05/06 July 2006 |
to be confirmed |
Plenary sitting 3: |
Debate(5 July) and vote(6 July) of the interim resolution (2006/2027 (INI)) | ||||||
|
Press conference 8: |
Carlos COELHO, chairman and Giovanni Claudio FAVA, rapporteur: Outcome of the vote on the interim resolution in Plenary(6 July) | ||||||||
13.6.2006
MAZĀKUMA VIEDOKLIS
saskaņā ar Reglamenta 48. panta 3. punktu
Jas Gawronski
Komitejas locekļu vairākums balsoja par tiem ziņojuma punktiem, kas vēl nav pilnībā apsvērti, kas ir pieņēmumi un vispārinājumi bez konkrētiem pierādījumiem. Lielākā daļa noraidīja visus mūsu grozījumus, kuros bija ierosināts iestarpināt vārdu „iespējamais” visos gadījumos, kad nav pierādījumu par to, kas ir apgalvots.
Turklāt ziņojumā nav minēta svarīga informācija, kas saņemta no Komitejas, piemēram, pretterorisma pētnieka Jonathan Sifton no Cilvēktiesību aizstāvības organizācijas apgalvojums, ka „mums ir aizdomas, bet nav pierādījumu”.
Komitejas locekļu mazākums ir pārliecināts, ka:
- Komitejas darba rezultātā nav atklāti jauni svarīgi fakti un nav attaisnojies satraucošais secinājums, ka ir bijuši daudz „ārkārtas pārsūtīšanas” gadījumu;
- „pārsūtīšanas” process nebija daļa no sistemātiskas un tīšas Eiropas, starptautisko un cilvēktiesību likumdošanas pārkāpumiem skaidri izteiktā spīdzināšanas nolūkā vai nu ES vai trešās valstīs;
- Solana un de Vries kungiem ir taisnība, ka līdz šim nav apstiprinošu pierādījumu ES dalībvalstu iespējamiem Eiropas un starptautisko tiesību pārkāpumiem;
- iepriekš minēto iemeslu dēļ Komitejas darbu jāturpina tikai, līdz tiek panākts progress neapšaubāmu faktu konstatācijā.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Iespējamā CIP veikto Eiropas valstu izmantošana, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus | ||||||||||
|
Atsauces |
|||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
TDIP | ||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
|
|
|
|
| ||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Giovanni Claudio Fava |
| |||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
| |||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
4.5.2006 |
30.5.2006 |
12.6.2006 |
|
| ||||||
|
Pieņemšanas datums |
12.6.2006 | ||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
25 14 7 | |||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Monika Beňová, Frieda Brepoels, Kathalijne Maria Buitenweg, Giusto Catania, Philip Claeys, Carlos Coelho, Simon Coveney, Giorgos Dimitrakopoulos, Camiel Eurlings, Giovanni Claudio Fava, Patrick Gaubert, Jas Gawronski, Toomas Hendrik Ilves, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Stavros Lambrinidis, Sarah Ludford, Cecilia Malmström, Elena Valenciano Martínez-Orozco, Miroslav Mikolášik, Claude Moraes, Cem Özdemir, Józef Pinior, Mirosław Mariusz Piotrowski, Hubert Pirker, Bogusław Rogalski, Martine Roure, Eoin Ryan, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, György Schöpflin, Inger Segelström, Hannes Swoboda, Konrad Szymański, Charles Tannock, Jan Marinus Wiersma, Anders Wijkman | ||||||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Elmar Brok, Roger Helmer, Erna Hennicot-Schoepges, Jeanine Hennis-Plasschaert, Sajjad Karim, Henrik Lax, Josef Zieleniec | ||||||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| ||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
15.6.2006 | ||||||||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| ||||||||||