ZIŅOJUMS par nanozinātnēm un nanotehnoloģijām: rīcības plāns Eiropai 2005.-2009. gadam
22.6.2006 - (2006/2004(INI))
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Miloslav Ransdorf
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par nanozinātnēm un nanotehnoloģijām: rīcības plāns Eiropai 2005.-2009. gadam
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: rīcības plāns Eiropai 2005.-2009. gadam” (COM(2005)0243) Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai,
– ņemot vērā Karaliskās biedrības un Karaliskās inženierzinātnes akadēmijas 2004. gada 29. jūlija kopīgo ziņojumu „Nanozinātne un nanotehnoloģijas: iespējas un neskaidrības”,
– ņemot vērā Konkurences padomes 2004. gada 24. septembra prezidentūras secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus[1],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6‑0216/2006),
A. tā kā Komisija pieņēma rīcības plānu, lai nekavējoties īstenotu drošu, vienotu un atbildīgu stratēģiju nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā;
B. tā kā nanozinātnes un nanotehnoloģijas – kā daudzfunkcionāla nozare – var sniegt ievērojamu labumu sabiedrībai, radot jaunus produktus, materiālus, izmantošanas veidus un pakalpojumus, tādējādi paaugstinot ražīgumu un dzīves kvalitāti visā ES;
C. tā kā Padome atzīst nanotehnoloģiju nozīmīgo lomu daudzās jomās un uzsver, cik svarīgi ir arī turpmāk vairot zinātniskas un tehnoloģiskas zināšanas šajā nozare un veicināt to izmantošanu rūpniecībā;
D. tā kā Ekonomikas un sociālo lietu komiteja izskata, ka nanotehnoloģijas var ievērojami palīdzēt Eiropas Savienībai sasniegt Lisabonas Eiropadomes noteiktos mērķus,
1. atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu, kurā ir noteikta virkne konkrētu un savstarpēji saistītu darbību, lai nekavējoties ieviestu nanozinātnes un nanotehnoloģijas, pamatojoties uz prioritārajām jomām, kuras nosaka saskaņā ar nākotnes vajadzībām;
2. atzīst nozīmīgo lomu, ko nanozinātnes un nanotehnoloģijas var spēlēt kā stimulējošas tehnoloģijas, veicinot ES mērķu sasniegšanu ekonomikas, sociālajā un vides aizsardzības jomā; atzinīgi vērtē to, ka nanotehnoloģijas apmierina pilsoņu vajadzības (sabiedrības veselība, enerģija, transports, ilgtspējīga attīstība u.tml.), kā arī sniedz ieguldījumu ES konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā;
3. atzīmē, ka tehnoloģiskās platformas, ekspertu padomdevējgrupas un rīcības plāni ir noderīgi līdzekļi, kas palīdz īstenot kopīgi pieņemtās pētniecības programmas un attīstības stratēģijas nanotehnoloģiju un nanozinātņu jomā, tādējādi radot jaunas darba vietas un veicinot ekonomisko izaugsmi;
4. atbalsta iepriekš minētajā Komisijas paziņojumā izklāstītos mērķus un iniciatīvas; atzinīgi vērtē paziņojuma un rīcības plāna konkrēto ievirzi;
5. tajā pašā laikā uzsver nepieciešamību palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā no valsts līdzekļiem; konstatē, ka Eiropas pētniecības telpas sadrumstalotība liecina par pētniecības vieglo pieejamību un salīdzinoši zemajām izmaksām nanozinātņu jomā, taču arī apzinās, ka ir jāpiešķir līdzekļi, lai izveidotu un uzturētu nepieciešamo liela mēroga infrastruktūru, jo īpaši tīras telpas, litogrāfijas procesus un ļoti dārgos analītiskos procesus; šajā sakarā pauž bažas par pašreizējo valsts ieguldījumu līmeni nanozinātnēs un nanotehnoloģijās Eiropā un iesaka mērķus, kas izklāstīti rīcības plānā, saistīt ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem, un atbalsta Komisijas vēlmi ievērojami palielināt līdzekļus, kas paredzēti pētniecībai šajā jomā, jo tas ir ļoti būtiski Eiropas attīstības nākotnei;
6. uzskata, ka Eiropai nepieciešama saskaņota pasaules līmeņa pētniecības un attīstības sistēma, kas ļautu ES saglabāt konkurētspēju nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā; vērš uzmanību uz to, ka, lai gūtu labumu no iespējamiem apjomradītiem ietaupījumiem, nanotehnoloģiju pētniecības un attīstības infrastruktūrai, ņemot vērā tās daudzfunkcionālo un sarežģīto būtību, ir nepieciešama resursu kritiskā masa, kas ir lielāka par to, ko var nodrošināt vietējās valdības un rūpniecības nozares; no otras puses, neliela mēroga valsts politika pētniecības un attīstības jomā bieži ir piemērotāka, lai atbilstoši reaģētu mainīgo iespēju un tirgus attīstības apstākļos; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un saskaņot pasākumus pētniecības un attīstības jomā; šim nolūkam iesaka katrā dalībvalstī radīt infrastruktūras un zinātnieku ar speciālām zināšanām nanozinātnēs un nanotehnoloģijās minimālo kritisko masu, pamatojoties uz katras valsts specifiskajām īpašībām, kā rezultātā dažās valstīs tiks izveidoti specializēti izcilības centri, kuru darbība tiks koordinēta ES līmenī;
7. īpašu uzmanību vērš uz nanomedicīnu, kas ir daudzsološa starpnozaru joma, kuru raksturo jaunākās tehnoloģijas, piemēram, molekulārais atspoguļojums un diagnostika, kas spēj ievērojami veicināt slimību, piemēram, vēža, sirds un asinsvadu problēmu, diabēta, Alcheimera un Parkinsona slimības agrīnu diagnosticēšanu un ārstēšanu; aicina Komisiju, kā arī dalībvalstu un reģionālās iestādes palielināt to ieguldījumus šīs jomas pētniecībā un attīstībā un saskaņot to darbības, īstenojot Eiropas tehnoloģiju platformu nanomedicīnas nozarē, kas tika ierosināta Septītajā pētniecības pamatprogrammā, kā arī izmantojot citus instrumentus, tostarp zināšanu reģionus, ko piedāvā Septītā pamatprogramma, ar mērķi sasniegt kritisko masu šajā jomā;
8. uzsver, cik nozīmīgai jābūt nanozinātņu un nanotehnoloģiju lomai molekulārās bioloģijas attīstībā;
9. ir pārliecināts, ka nanozinātnes un nanotehnoloģijas jāpielāgo ūdeņraža enerģijas attīstībai, tostarp jaunu un efektīvu ūdeņraža uzglabāšanas veidu un iedarbīgu kurināmā elementu radīšanai, kā arī tādu informācijas nesēju attīstībai, kas ir daudz ietilpīgāki par tagadējiem;
10. atzīmē nozīmīgos panākumus, kas sasniegti Eiropā nanotehnoloģiju nozarē, kura ir balstīta uz „lejupejošo” pieeju, it īpaši tādās jomās kā abrāzija (un korozija), aizsargpārklājumi un slāņi, katalizatoru un fotodiodu, tostarp tā saucamo zilo lāzeru, ražošanā, kā arī nanomedicīnas, nanokosmētikas un slimību nanodiagnostikas jomā;
11. uzskata, ka Eiropas pamatpētniecības līmenī ir iespējams izstrādāt tehnoloģiskus instrumentus, kas ļaus īstenot „augšupejošo” pieeju, it īpaši nanoelektronikas jomā;
12. uzskata, ka, lai nodrošinātu pašreizējo tehnoloģiju izplatību tirgū, darbības, kuru mērķis ir attīstības veicināšana, jāpapildina ar politikas pasākumiem; uzskata, ka standarti var nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirgos un starptautiskajā tirdzniecībā un ka tie ir priekšnoteikums godīgai konkurencei, salīdzināmo risku novērtējumiem un reglamentējošiem pasākumiem; tāpēc aicina Komisiju un Padomi novērst visus tos šķēršļus standartu trūkuma un neskaidras likumdošanas veidā, kas nevajadzīgi kavē nanotehnoloģiju un nanozinātņu ieviešanu Eiropā, un šo uzdevumu veikt, neradot jaunus birokrātiskus šķēršļus;
13. uzsver, cik svarīgi ir izveidot „zināšanu trijstūri”, kas nepieciešams Eiropas Pētniecības telpai; uzskata, ka, lai sasniegtu vajadzīgo sinerģiju starp pētniecību, izglītību un jauninājumiem, ir nepieciešama visaptveroša zināšanu nodošanas pieeja, kā arī starpnozaru cilvēkresursu attīstība; tāpēc aicina dalībvalstis īstenot stratēģijas, kuru mērķis būtu zināšanu nodošanas uzlabošanu un kvalifikācijas trūkuma novēršana, lielāku uzmanību pievēršot izglītībai dabaszinātņu jomā un iesaistot lielāku studentu ar nanozinātnēm un zinātni saistītu, daudzdisciplināru priekšmetu apgūšanā; atzinīgi vērtē Komisijas centienus atbalstīt pētnieku sagatavošanas tīklus nanotehnoloģiju nozarē un aicina dalībvalstis gan individuāli, gan ciešā sadarbībā vienai ar otru izveidot daudzdisciplinārus tīklus, apvienojot nanotehnoloģijas ar daudzām pētniecības jomām, lai attīstītu jaunas hibrīdtehnoloģijas;
14. uzskata, ka rūpniecības nozarei, zinātniskās pētniecības institūtiem un finanšu iestādēm jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka augstā līmeņa pētniecība un attīstība nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā īstenojas jaunos ražojumos un procesos; uzsver, ka dalībvalstīm jāpaātrina un jāveicina attīstība, koncentrējoties uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu uzņēmumiem, kas darbojas nanotehnoloģiju nozarē savās valstīs, it īpaši jaunajiem, mazajiem un vidējiem, kā arī jauninājumu uzņēmumiem; šajā sakarā uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir ļoti nozīmīga jauninājumiem gan attiecībā uz sākotnējo ieguldījumu piesaistīšanu, gan ienākumu nodrošināšanu nākotnē; aicina Komisiju ieviest intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības standartus un licenču līgumu paraugus;
15 pauž nožēlu, ka izgudrojumu patentēšana nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā Eiropā attīstās lēni; aicina ES izveidot nanozinātņu un nanotehnoloģiju patentu uzraudzības sistēmu, kuru pārvaldītu Eiropas Patentu birojs;
16. atzinīgi vērtē vispārējās reformas Eiropas patentu sistēmas jomā, kuru mērķis ir samazināt ar patentēšanu saistītos izdevumus un uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuves iespējas patentiem; uzsver nepieciešamību palielināt pārredzamību un skaidri noteikt patentu tiesību aizsardzības darbības jomu;
17. ir pārliecināts, ka Eiropas iespējas kļūt par vadošo reģionu šajā jomā ir atkarīgas no tās sadarbošanās spējām; vēlreiz atgādina par nepieciešamību noteikt Kopienas vienoto sadarbības punktu, kā arī par ES vienotās nostājas nozīmi starptautiskajā arēnā, it īpaši ņemot vērā problēmas, ko izraisa patentu aizsardzība Ķīnā; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt mehānismus, lai efektīvi saskaņotu darbības šajā jomā; aicina Komisiju tās politikas izstrādē ņemt vērā visus ESAO (piemēram, definīcijas, nomenklatūru, risku pārvaldību) un UNESCO (ētiskos principus) darbības virzienus;
18. atzīst, ka, tehnoloģiski attīstot nanozinātnes un nanotehnoloģijas, sociālie, veselības aizsardzības un drošības aspekti ir atbildīgas stratēģijas būtiska sastāvdaļa; šajā sakarā aicina Komisiju, dalībvalstis un Eiropas rūpniecības nozares pārstāvjus iesaistīties efektīvā dialogā ar ieinteresētajām pusēm, lai virzītu attīstību ilgtspējīgā gultē;
19. uzstāj, ka tehnoloģiju risks (no projektēšanas līdz likvidēšanai vai pārstrādei) saistībā ar cilvēku veselību, patērētājiem, nodarbinātajiem un vidi ir jāvērtē nanozinātņu un nanotehnoloģiju produktu visa dzīves cikla laikā;
20. iesaka patēriņa preču sastāva sarakstos iekļaut norādes par saražoto nanodaļinu saturošo materiālu piejaukumiem;
21. uzsver nepieciešamību ievērot ētikas principus un atzinīgi vērtē ieplānotos pārskatus par tādiem jautājumiem kā ar ārstēšanu nesaistīta iejaukšanās cilvēka organismā un saistība starp nanozinātnēm un nanotehnoloģijām un personu privāto dzīvi; izsaka cerību, ka šie pārskati būs publiski pieejami un iekļaus nanomedicīnas pilnīgu analīzi;
22. atbalsta ētikas grupu izveidi, kuras, sniedzot neatkarīgu zinātnisku atzinumu, palīdzēs nodrošināt sabiedrības informētību un veidot uzticēšanās gaisotni, kas būs balstīta uz zināšanām par iespējamiem riskiem un priekšrocībām saistībā ar nanotehnoloģisko atklājumu izmantošanu;
23. atzinīgi vērtē apspriedes, kas notiek saistībā ar šo priekšlikumu, un aicina Komisiju arī turpmāk uzlabot tās darbību, lai apmierinātu aizvien pieaugošo prasību pēc labāka regulējuma;
24. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ieviest atbilstošus daudzvalodu informatīvos materiālus dažādām vecuma grupām, lai paaugstinātu izpratni par sasniegto un gaidāmajiem labumiem, ko var sniegt nanozinātnes un nanotehnoloģijas; mudina Komisiju īstenot šos mērķus, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm; mudina Komisiju izstrādāt komunikācijas stratēģiju, lai vairotu sabiedrības informētību par kolosālajām iespējām, ko sniedz nanotehnoloģijas, kā arī lai mazinātu tās bažas; uzskata, ka šīs komunikāciju stratēģijas ietvaros Komisijai jāizmanto tādas idejas kā viesizrādes (tā saucamā nanozinātņu kravas mašīna kā programmas galvenais elements) vai apbalvojums nanozinātņu jomā;
25. aicina rūpniecības nozares pārstāvjus strādāt kopīgiem spēkiem un mudina tos piedalīties nanozinātņu attīstībā, ņemot vērā to plašāku ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību, veselības aizsardzību, drošības un vides aizsardzību, kā arī darbojoties saskaņā ar korporatīvās sociālās atbildības principiem; šajā sakarā uzsver, ka uzņēmumiem būtu jāizplata objektīva informācija par zinātniskiem atklājumiem nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā, par šo atklājumu iespējamo izmantojumu un par to izraisītiem riskiem un ieguvumu sabiedrībai;
26. atgādina, ka visiem nanozinātņu un nanotehnoloģiju lietojumiem un izmantojumiem ir jābūt saskaņā ar Eiropas Savienībā paredzēto augsto cilvēku veselības, patērētāju, strādājošo un vides aizsardzības līmeni, un uzstāj, ka ir nepieciešams kodificēt nanomateriālus, jo līdz ar to būs jānosaka standarti, kas veicinās iespējamo risku apzināšanu; tādēļ aicina Komisiju veikt šī mērķa sasniegšanai nepieciešamos pasākumus;
27. uzsver izstrādājumu izmēru samazināšanas nozīmi, lai veicinātu atkritumu apjoma samazināšanos, kā nodrošinātu efektīvāku enerģijas izmantošanu;
28. uzsver, ka joprojām nav pilnīgas skaidrības par iespējamo kaitējumu, ko veselībai un videi var nodarīt sintētiskas nanodaļiņas, un tāpēc to nanodaļiņu ietekme, kurām ir zema šķīdība un neliela bionoārdīšanās spēja, ir jāpēta saskaņā ar piesardzības principu pirms ražošanas uzsākšanas un pirms laišanas tirgū;
29. uzskata, ka saskaņā ar jauno Kopienas likumdošanu attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) jau pastāvošu vielu nanoformas ir jāuzskata par jaunām vielām to unikālo īpašību dēļ; īpaši jāpēta jautājums par to, vai šajos tiesību aktos norādītais ražošanas un importa līmenis ir pietiekošs arī nanodaļiņām;
30. aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst nanozinātņu un nanotehnologiju attīstībai jaunajās dalībvalstīs, nodrošinot instrumentus, kas palīdzētu tām pašām izstrādāt savas pētniecības programmas, tajā pašā laikā arī turpmāk veicinot galveno Eiropas izvietojumu izdevīgās pozīcijas, lai Eiropa iegūtu vadošo lomu pasaulē;
31. uzsver, ka ir nepieciešama starptautiska līmeņa sadarbība nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā; aicina Komisiju turpmāk jo īpaši stiprināt jau tā lieliskās attiecības ar Krievijas zinātniekiem un izpētīt sadarbības iespējas un ierobežojumus šajā jomā ar ASV, Japānu, Ķīnu un Indiju; lūdz Komisiju palielināt sadarbību starptautiskajā līmenī, lai saskaņotu patentu pieteikumu procedūru nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā starp ES, ASV un Japānu; uzsver, ka dialogs jāveicina saskaņā ar PTO noteiktajām saistībām;
32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV C 175, 28.06.2005., 22. lpp. un INT/277 - CESE 1237/2005.
PASKAIDROJUMS
Ievads
Nanotehnoloģija ir atsevišķu atomu, molekulu vai molekulu grupu pārveidošana vai to pašsavākšanās struktūrās, lai radītu materiālus un ierīces ar jaunām vai ievērojami atšķirīgām īpašībām. Priedēklis „nano” ir cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē „rūķis” vai „punduris”. Izsakot tehniskos terminos, nano ir viena miljardā daļa, tādējādi viens nanometrs ir viena miljardā daļa no metra. Piemēram, 1 nanometrs ir apmēram 1/80 000 daļa no cilvēka mata, vīruss ir apmēram 100 nanometrus liels, un viena papīra loksne ir 100 000 nanometrus bieza.
Tik miniatūrā līmenī sastāvdaļām un struktūrām ir revolucionāri jaunas fiziskās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības. Piemēram: materiāli no oglekļa nanocaurulītēm ir 100 reizes izturīgāki par tēraudu, bet 6 reizes vieglāki; sudraba nanodaļiņas uz ledusskapju, gaisa kondicionieru un veļasmašīnu virsmām pilda antibakteriālas un pretsēnīšu funkcijas; biomedicīnas nozare ražo mākslīgo kaulu maisījumu, kas ir izturīgāks par nerūsējošo tēraudu. Citi jauni produkti, kuru pamatā ir nanozinātnes, ietver: antigrafiti krāsas, baterijas ar ilgu darbības laiku, pašattīrošus tekstilizstrādājumus, uzlabotus pārklājumus un elastīgas displeju sistēmas. Nanotehnologi arī pēta veidus, kā var atklāt un nozīmēt jaunus medikamentus, un to, kā jaunas drošības tehnikas var palīdzēt novērst noziegumus.
Nanotehnloģijas apvieno dažādas tehnoloģiskās disciplīnas (mikroelektroniku, mikrosistēmu tehnoloģijas, ķīmiju, fiziku un biotehnoloģiju) vienotā daudzdisciplīnu jomā. Tādēļ, šīm tehnoloģijām apvienojoties, dažādos veidos var novērst pašreizējos tehnoloģiskos šķēršļus, kā arī izstrādāt jaunu iespēju plašu klāstu. Tādējādi nanotehnoloģija ir pievilcīgs daudzdisciplīnu darba lauks, kas piedāvā jaunas iespējas un risinājumus visdažādākajās jomās un rūpniecības nozarēs.
Ir sagaidāms, ka nanozinātnes un nanotehnoloģijas ietekmēs gandrīz visas rūpniecības nozares, tādēļ tās tiek uzskatītas par vienām no galvenajām 21. gadsimta tehnoloģijām. Tām jau ir paredzams tirgus potenciāls vairāku simtu miljardu eiro apmērā, un ASV Nacionālais zinātnes fonds pat prognozē, ka nanotehnoloģiju globālais tirgus sasniegs viena triljona dolāru apjomu 10 līdz 15 gadu laikā[1].
Komisijas paziņojums
Komisijas rīcības plāns, ko pieņēma 2005. gada 7. jūnijā, ir nanotehnoloģiju stratēģijas, ko Komisija pieņēma 2004. gadā[2], konkrēta īstenošana. Rīcības plāns definē virkni savstarpēji saistītu darbību, lai nekavējoties varētu ieviest drošu, vienotu un atbildīgu nanozinātņu un nanotehnoloģiju stratēģiju ES līmenī.
Komisija paredz:
· palielināt finansējumu nanotehnoloģijām 7. pamatprogrammā;
· izveidot pasaules līmeņa konkurētspējīgu pētniecības un izcilības centru infrastruktūru;
· radīt labvēlīgus apstākļus ES rūpniecības nozarei, lai pētniecības rezultātā izstrādātu lietderīgus produktus un pakalpojumus;
· nodrošināt to, ka vienmēr tiek ievēroti ētiskie principi un pilsoņu intereses un cerības ņemtas vērā;
· pēc iespējas agrākā stadijā risināt jautājumus par riskiem sabiedrības veselībai, drošībai un videi;
· pārskatīt pašreizējo ES tiesisko regulējumu;
· atbalstīt atklāta arhīva izveidi zinātniskajām publikācijām šajā jomā;
· veicināt pētnieku un inženieru starpdisciplīnu izglītību un apmācību;
· stiprināt starptautisko dialogu par kopējiem jautājumiem.
Pūliņu pastiprināšana
Referents atbalsta mērķus un darbības, kas noteiktas rīcības plānā. Nanozinātnes un nanotehnoloģijas ir joma ar ļoti daudzsološu nākotnes perspektīvu. Veiksmīgi jauninājumi šajā jomā ļauj realizēt lietojumus, kas atbilst pilsoņu vajadzībām, kā arī veicina Eiropas Savienības konkurētspēju un ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Vienlaikus referents uzsver to, ka ievērojami jāpalielina (un jāsaskaņo) ieguldījumi pētniecībā un jauninājumos. Sakarā ar to, ka pētniecības un attīstības, kā arī jauninājumu infrastruktūra nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā aptver dažādas nozares un ir sarežģīta un dārga, tai ir nepieciešama noteikta resursu kritiskā masa, kas nav pieejama reģionālā līmenī un bieži pat ne valsts pārvaldes un rūpniecības līmenī. Tomēr dalībvalstīm vienlaikus būtu jāizstrādā valstu mērogā pētniecības un attīstības politika nanotehnoloģiju jomā, kas ļautu ātrāk reaģēt uz mainīgām iespējām, nekā tas ir iespējams ar Eiropas mēroga programmām. Pašlaik ES pētījumi nanozinātņu jomā ir pārāk sadrumstaloti, jo resursi nav skaidri saskaņoti. Pētniecība un attīstība nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā gan Eiropas Kopienas līmenī, gan dalībvalstu līmenī būtu jāpastiprina un jāsaskaņo, lai sasniegtu nepieciešamos apjomradītos ietaupījumus, nezaudējot vajadzīgo elastību.
Ir aprēķināts, ka kopējie pētniecības un attīstības izdevumi nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā pasaulē ir apmēram EUR 8 miljardi gadā, no kuriem apmēram 37 % tika iztērēti ASV, 28 % Japānā un 24 % Eiropā. Valsts ieguldījumi uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā ar 25 dalībvalstīm 2004. gadā bija EUR 3, salīdzinot ar EUR 4½ ASV un EUR 6 Japānā. Privāto ieguldījumu jomā Eiropa atpaliek vēl vairāk ar apmēram EUR 1½ uz iedzīvotāju salīdzinājumā ar gandrīz EUR 6 ASV un vairāk nekā EUR 12 Japānā[3].
Izdevumi nākotnē šo situāciju kardināli nemainīs. 7. pamatprogrammā ierosinātais apjoms „nanozinātnēm, nanotehnoloģijām, materiāliem un ražošanas tehnoloģijām” ir EUR 4370 miljoni 7 gadiem (tas ir – EUR 610 miljoni gadā). Salīdzinājumam: ASV valdība plāno 2006. gadā vien iztērēt USD 1 miljardu pētniecībai un attīstībai nanotehnoloģiju jomā. Pētniecības un attīstības finansējuma papildu samazinājums ES vēl vairāk attālinās Eiropu no Lisabonas mērķu sasniegšanas.
Pēc referenta domām, pasaules līmeņa pētniecības un attīstības infrastruktūra un izcilības centri ir svarīgi, lai ES saglabātu konkurētspēju šajā daudzsološajā jomā. Bet ar to nepietiek. Eiropas rūpniecības nozarei, pētniecības un attīstības organizācijām, universitātēm un finanšu iestādēm būtu jādarbojas kopā, lai nodrošinātu, ka izcilība pētījumos īstenojas komerciāli dzīvotspējīgos un pilnīgi drošos produktos un procesos. Bez šīs „zināšanu komercializācijas” Eiropa nevar pietiekami izmantot sinerģiju starp izglītību, pētniecību un jauninājumiem – „zināšanu trijstūri”, kas ir tik ļoti nepieciešams Eiropas pētniecības telpai. Nepietiekama zināšanu nodošana negatīvi ietekmē gan uzņēmumu finansētus akadēmiskus pētījumus, gan jaunu uzņēmumu dibināšanu[4].
Lai pilnībā izmantotu šo sinerģiju starp izglītību, pētniecību un jauninājumiem, ir jārisina jautājums par nepietiekamām iemaņām un kvalificēta personāla trūkumu, paaugstinātu uzmanību pievēršot apmācībai dabaszinātnēs un iesaistot vairāk studentu ar zinātni saistītu un daudzdisciplināru mācību priekšmetu apgūšanā. Turklāt ir svarīgi turpināt uzlabot uzņēmējdarbības apstākļus nanotehnoloģiju uzņēmumiem, stiprinot riska kapitāla tirgu un aizsargājot tirgus ar regulējošu sistēmu un intelektuālā īpašuma efektīvu aizsardzību[5].
Standarti nodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirgos un starptautiskajā tirdzniecībā un ir priekšnoteikums godīgai konkurencei, salīdzinošiem risku novērtējumiem un regulējošiem pasākumiem. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir būtiska jauninājumiem gan sākotnējo investīciju piesaistes ziņā, gan turpmāko ieņēmumu nodrošināšanā. Skaidri regulējošie pasākumi ir vajadzīgi arī, lai stiprinātu jauninājumu ieviešanu. Visiem nanozinātņu un nanotehnoloģiju lietojumiem un izmantošanai, protams, ir jāatbilst pašreizējam augstajam sabiedrības veselības, drošības, patērētāju un darbinieku aizsardzības, kā arī vides aizsardzības līmenim. Tomēr neskaidri noteikumi attiecībā uz toksikoloģiju, kā arī saistību noteikumi nevajadzīgi kavē nanotehnoloģiju ieviešanu Eiropā.
Turklāt starptautiskā sadarbība nanozinātnēs un nanotehnoloģijās ir nepieciešama gan ar valstīm, kas ir ekonomiski un industriāli attīstītas, gan ar mazāk attīstītām valstīm, lai nodrošinātu to pieeju zināšanām un izvairītos no „nano plaisas” vai „zināšanu aparteīda”. Īpaša uzmanība jāvelta sadarbībai ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņvalstu politika, un ar tām valstīm, ar kurām ir spēkā sadarbības nolīgumi zinātnes un tehnikas jomā.
Sabiedrības intereses
Nanotehnoloģija pārvar tehniskus šķēršļus, bet galu galā tās panākumi būs atkarīgi no patērētāju pārliecināšanas. Galvenie aspekti, kas padara nanozinātnes tik aizraujošas, ir jaunās vielu īpašības, kuras parādās šajā līmenī, un spēja nemanāmi un precīzi izmainīt šīs īpašības; tas rada par to, kā šīs jaunās vielas darbosies vidē, ieskaitot cilvēka organiskmu. Sabiedrības nedrošība par veselību, drošību un ietekmi uz vidi var ierobežot pieejamo kapitālu un traucēt uzņēmumiem tādu produktu izlaidi, kuru ražošanā izmantotas nanotehnoloģijas. Tādējādi turpmākie gadi būs izšķirīgi, lai parādītu, ka pētnieki un rūpniecības nozare uztver šīs intereses nopietni.
Atbildīgas nanozinātņu un nanotehnoloģiju stratēģijas svarīga sastāvdaļa ir integrēt nanotehnoloģiju tehniskajā attīstībā ne tikai ekonomiskus un vides elementus, bet arī sociālos, veselības un drošības aspektus. Rūpniecības nozares būtu jāmudina lielākā mērā domāt par to nanotehnoloģiju jomā īstenotās komerciālās darbības ietekmi saskaņā ar uzņēmumu sociālās atbildības jēdzieniem un „trejādo pieeju ziņojuma izstrādē” atbilstīgi Globālās ziņošanas iniciatīvai. Jāuzsāk efektīvs dialogs ar visām ieinteresētajām pusēm, informējot par sasniegto un sagaidāmajiem ieguvumiem un ņemot vērā gan reālās, gan iespējamās cerības un intereses, lai virzītu attīstību tādā veidā, kas nepieļauj negatīvu sabiedrisku ietekmi.
Vajag sagatavot atbilstīgu daudzvalodu informācijas materiālu dažādām vecuma grupām, lai vairotu izpratni par nanozinātnēm un nanotehnoloģijām un turpinātu attīstīt dialogu ar sabiedrību atbilstošā līmenī, jo īpaši izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Starptautiskā mērogā
Pašlaik ASV ir atzīts pasaules līderis nanotehnoloģiju pētniecībā un attīstībā, katru gadu valsts un privātā līmenī ieguldot USD 3 miljardus, kas veido vairāk nekā vienu trešdaļu no pasaules izdevumiem. ASV arī ir pirmajā vietā pēc jaundibināto uzņēmumu, publikāciju un patentu skaita. Piecu gadu laikā no 2000. gada beigām līdz mūsdienām ASV federālā valdība ir ieguldījusi nanotehnoloģijās vairāk nekā USD 4 miljardus, un par 2006. gadu šī summa sasniegs vairāk nekā USD 1 miljardu.
Ikgadējie izdevumi Japānā 2003. gadā sasniedza apmēram EUR 630 miljonus, no kuriem 73 % veica Izglītības ministrija un 21 % Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrija. Pētniecība galvenokārt ir koncentrēta uz nanomateriāliem, piemēram, nanooglekļa materiālu pielietošana enerģijas, vides, informācijas tehnoloģiju un biomedicīnas jomās. Runājot par nanotehnoloģiju riska kapitālu, „Mistui” ir nolēmis ieguldīt gandrīz EUR 700 miljonus nākamo četru gadu laikā, kamēr „Critical Technology Fund” novirzīs apmēram EUR 30 miljardus nanozinātņu un nanotehnoloģiju pētniecībai.
Ķīnas nanotehnoloģiju rūpniecības nozares straujā attīstība iepriekšējos 5 līdz 10 gados lielā mērā ir saistīta ar centrālās valdības iejaukšanos. Kopš deviņdesmito gadu beigās nanotehnoloģijas pievienoja prioritāro tehnoloģiju sarakstam, tās ir saņēmušas valsts finansējumu caur valsts pētniecības un attīstības plānu, nodrošinot ievērojamus ieguldījums nanotehnoloģiju projektiem gan no centrālās, gan no vietējām valdībām pārsvarā nanomateriālu jomā. Pašreizējo projektu starpā ir nanodimantu pārklājuma materiālu, oglekļa nanocaurulīšu un nanovadu, sensora tīklu, kas domāti sistēmu drošības novērošanai, un nanomateriālu, kas domāti enerģijas taupīšanai, paštīrošu, ķīmisku un biosensoru sistēmu un tīklu, kas domāti vides novērošanai un slimību diagnozei, masveida ražošana. Saskaņā ar Ķīnas valsts iestāžu sniegto informāciju[6] Ķīna ir viena no pasaules līderēm jaunu nanotehnoloģiju uzņēmumu reģistrēšanas, publikāciju un patentu ziņā ar iekšējo tirgu nanotehnoloģiju produktiem un sistēmām vairāk nekā EUR 4,5 miljardu apmērā, kas gatavs pieaugt vairāk nekā līdz EUR 120 miljardiem līdz 2015. gadam. Tomēr šī rūpniecības nozare joprojām ir attīstības sākuma stadijā ar ievērojamiem uzdevumiem pētniecības komercializācijas, infrastruktūras un cilvēkresursu jomā.
- [1] C. Roco un W. Sims Bainbridge (red.), „Societal implications of nanoscience and nanotechnology”, Nacionālais zinātnes fonds, 2001.
- [2] „Ceļā uz Eiropas nanotehnoloģiju stratēģiju” (COM(2004)338).
- [3] „Daži skaitļi par pētniecību un attīstību nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomâ Eiropā un ārpus tās”, Eiropas Komisijas Personāla darba dokuments, 2005. gada decembris.
- [4] „Tikai mēs to varam zaudēt”: ES nanotehnoloģiju finansēšanas un 6. pamatprogrammas analīze, Eiropas NanoBiznesa asociācija, 2002.
- [5] 2005. gada Eiropas NanoBiznesa apskats, Eiropas NanoBiznesa asociācija, 2005.
- [6] Pekinas ziņojums par nanotehnoloģiju attīstību 2010.–2015. gadam.
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (30.5.2006)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par nanozinātnēm un nanotehnoloģijām: rīcības plāns Eiropai 2005. - 2009. gadam
(2006/2004(INI))
Atzinumu sagatavoja: Philippe Busquin
IEROSINĀJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. norāda uz labumu, ko nanozinātņu un nanotehnoloģiju (N&N) attīstība var sniegt daudzās politikas jomās, kas tieši skar cilvēkus (sabiedrības veselība, enerģija, transports, ilgtspējīga attīstība u.tml.);
2. atbalsta Komisijas vēlmi ievērojami palielināt līdzekļus, kas paredzēti pētniecībai N&N jomā, jo tas ir ļoti būtiski Eiropas attīstības nākotnei;
3. uzsver, cik svarīgi ir radīt apstākļus patiesam dialogam starp visām ieinteresētajām pusēm saistība ar N&N, kā arī starp šīm pusēm un sabiedrību kopumā;
4. uzsver nepieciešamību rīkot plaša mērgoa un līdzsvarotas informācijas kampaņas ar mērķi uzlabot sabiedrības informētību, lai vairotu izpratni par iespējām, kas saistītas ar N&N, kā arī sekām, ko tās varētu izraisīt;
5. atbalsta ētikas grupu izveidi, kuras, sniedzot neatkarīgu zinātnisku atzinumu, palīdzēs nodrošināt sabiedrības informētību un veidot uzticēšanās gaisotni, kas būs balstīta uz zināšanām par iespējamiem riskiem un priekšrocībām saistībā ar nanotehnoloģisko atklājumu izmantošanu;
6. uzsver, ka uzņēmumiem ir jābūt sociāli atbildīgiem un jāizplata objektīva informācija par zinātniskiem atklājumiem N&N jomā, par šo atklājumu iespējamo izmantojumu un par to izraisītiem riskiem un ieguvumu sabiedrībai;
7. atgādina, ka visiem N&N lietojumiem un izmantojumiem ir jāatbilst Eiropas Savienības noteiktajām cilvēku veselības, patērētāju, strādājošo un vides aizsardzības stingrajām prasībām, un uzstāj, ka ir nepieciešams kodificēt nanomateriālus, jo līdz ar to būs jānosaka standarti un tas veicinās iespējamo risku apzināšanu, tādēļ aicina Komisiju veikt šī mērķa sasniegšanai nepieciešamos pasākumus;
8. uzsver, ka joprojām nav pilnīgas skaidrības par iespējamo kaitējumu, ko veselībai un videi var nodarīt jaunās sintētiskās nanodaļiņas, un tāpēc to nanodaļiņu ietekme, kurām ir zema šķīdība un zema bionoārdīšanās spēja, ir jāpēta saskaņā ar piesardzības principu pirms ražošanas uzsākšanas un pirms laišanas tirgū;
9. uzstāj, ka tehnoloģiju risks (no projektēšanas līdz likvidēšanai vai pārstrādei) saistībā ar cilvēku veselību, patērētājiem, nodarbinātajiem un vidi ir jāvērtē N&N produktu visa dzīves cikla laikā;
10. uzskata, ka saskaņā ar jauno Eiropas likumdošanu, kura attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), jau pastāvošu vielu nanoformas ir jāuzskata par jaunām vielām to unikālo īpašību dēļ; uzskata, ka īpaši ir jāpēta jautājums par to, vai šajos tiesību aktos norādītais ražošanas un importa līmenis ir pietiekošs arī nanodaļiņām;
11. uzsver izstrādājumu izmēru samazināšanas nozīmi, lai veicinātu atkritumu apjoma samazināšanos, kā nodrošinātu efektīvāku enerģijas izmantošanu;
12. atbalsta Komisijas vēlmi novērtēt problēmas agrīnā stadijā, ņemot vērā šo daudzsološo tehnoloģiju attīstību nākotnē;
13. atbalsta Komisijas centienus piedalīties starptautiska līmeņa debatēs un paust savu viedokli vienbalsīgi, lai nodrošinātu līdzsvarotu diskusiju par N&N.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: rīcības plāns Eiropai 2005. - 2009. gadam | |||||
Procedūras Nr. |
||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ITRE | |||||
Atzinumu sniedza |
ENVI | |||||
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
| |||||
Atzinumu sagatavoja |
Philippe Busquin | |||||
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
| |||||
Izskatīšana komitejā |
3.5.2006 |
30.5.2006 |
|
|
| |
Pieņemšanas datums |
30.5.2006 | |||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
41 5 2 | ||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Marie-Noëlle Lienemann, Caroline Lucas, Jules Maaten, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Guido Sacconi, Karin Scheele, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Jonas Sjöstedt, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund | |||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Dariusz Maciej Grabowski, Jiří Maštálka, Miroslav Mikolášik, Ria Oomen-Ruijten, Alojz Peterle, Bart Staes | |||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... | |||||
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (31.5.2006)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par nanozinātnēm un nanotehnoloģijām: rīcības plāns Eiropai 2005.-2009. gadam
(2006/2004(INI))
Atzinumu sagatavoja: Piia-Noora Kauppi
IEROSINĀJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un uzsver, ka ir nepieciešama jauna pieeja pētniecībai un attīstībai nanozinātņu un nanotehnoloģiju (N&N) jomā;
2. uzsver N&N nozīmību Lisabonas stratēģijā un atzīmē, ka tās var sniegt ieguldījumu ES konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā;
3. uzsver nepieciešamību veicināt sabiedrības, it īpaši jaunu studentu, informētību par N&N, lai palielinātu ar zinātni saistīto speciālistu skaitu ES;
4. atzinīgi vērtē apspriedes, kas notiek saistībā ar šo priekšlikumu, un aicina Komisiju arī turpmāk uzlabot tās darbību, lai apmierinātu aizvien pieaugošo prasību pēc labāka regulējuma;
5. uzsver nepieciešamību ievērot ētikas principus un atzinīgi vērtē ieplānotos pārskatus par tādiem jautājumiem kā ar ārstēšanu nesaistīta iejaukšanās cilvēka organismā un saistība starp N&N un personu privāto dzīvi; izsaka cerību, ka šie pārskati būs publiski pieejami un iekļaus nanomedicīnas pilnīgu analīzi;
6. atbalsta Komisijas nostāju, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība N&N jomā ir ļoti nozīmīga jauninājumiem gan attiecībā uz sākotnējo ieguldījumu piesaistīšanu, gan ienākumu nodrošināšanu nākotnē; aicina Komisiju ieviest intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības standartus un licenču līgumu paraugus;
7. pauž nožēlu, ka izgudrojumu patentēšana N&N jomā Eiropā attīstās lēni; aicina ES izveidot N&N patentu uzraudzības sistēmu, kuru pārvaldītu Eiropas Patentu birojs;
8. atzinīgi vērtē vispārējās reformas Eiropas patentu sistēmas jomā, kuru mērķis ir samazināt ar patentēšanu saistītos izdevumus un uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuves iespējas patentiem; uzsver nepieciešamību palielināt pārredzamību un skaidri noteikt patentu tiesību aizsardzības darbības jomu;
9. aicina Komisiju palielināt sadarbību starptautiskajā līmenī, lai saskaņotu patentu pieteikumu procedūru N&N jomā starp ES, ASV un Japānu; uzsver, ka dialogs jāveicina saskaņā ar PTO noteiktajām saistībām.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: rīcības plāns Eiropai 2005.–2009. gadam | |||||
Procedūras numurs |
||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ITRE | |||||
Atzinumu sniedza |
JURI 19.1.2006 | |||||
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
| |||||
Atzinumu sagatavoja |
Piia-Noora Kauppi | |||||
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
| |||||
Izskatīšana komitejā |
21.3.2006 |
19.4.2006 |
|
|
| |
Pieņemšanas datums |
30.5.2006 | |||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
20 2 0 | ||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Maria Berger, Rosa Díez González, Monica Frassoni, Piia-Noora Kauppi, Kurt Lechner, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Hans-Peter Mayer, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Gabriele Stauner, Diana Wallis, Rainer Wieland, Nicola Zingaretti, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka | |||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Hiltrud Breyer, Brian Crowley, Janelly Fourtou, Manuel Medina Ortega, Michel Rocard | |||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... | |||||
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: rīcības plāns Eiropai 2005.-2009. gadam | ||||||||||
Procedūras numurs |
|||||||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ITRE | ||||||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu |
ENVI |
IMCO |
JURI |
|
| ||||||
Atzinumu nav sniegusi |
IMCO |
|
|
|
| ||||||
Ciešāka sadarbība |
no |
|
|
|
| ||||||
Referents(-e/-i/-es) |
Miloslav Ransdorf |
| |||||||||
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
| |||||||||
Izskatīšana komitejā |
20.2.2006 |
20.3.2006 |
18.4.2006 |
20.6.2006 |
| ||||||
Pieņemšanas datums |
20.6.2006 | ||||||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
40 2 0 | |||||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Šarūnas Birutis, Jan Březina, Renato Brunetta, Jerzy Buzek, Joan Calabuig Rull, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Anne Laperrouze, Vincenzo Lavarra, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Umberto Pirilli, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto | ||||||||||
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
María del Pilar Ayuso González, Peter Liese, Vittorio Prodi, John Purvis, Esko Seppänen | ||||||||||
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| ||||||||||
Iesniegšanas datums |
22.6.2006 | ||||||||||
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| ||||||||||